Meža nozare ir viens no stratēģiski nozīmīgākajiem balstiem Latvijas tautsaimniecībā ar būtisku pienesumu gan iekšzemes kopproduktā, gan valsts eksporta struktūrā. Nozare, kas aptver mežsaimniecību, kokapstrādi un mēbeļu ražošanu, 2023. gadā nodrošināja 6% no IKP un veidoja 17% no kopējā preču eksporta jeb 3,3 miljardus eiro.

Šie rādītāji apliecina, ka meža nozare ne tikai ir lielākā ražojošā nozare Latvijā, bet arī viens no galvenajiem konkurētspējas un ekonomiskās stabilitātes virzītājiem.

Koks, koka izstrādājumi un kokogles joprojām ir Latvijas eksporta preču līderos, kas apliecina nozares nozīmi globālajā tirgū. Vienlaikus nozares izaugsme prasa arī mērķtiecīgu politiku un investīcijas inovācijās, apstrādes jaudu modernizēšanā un cilvēkkapitāla attīstībā, lai saglabātu konkurētspēju starptautiskā vidē.

Neraugoties uz iespaidīgajiem rezultātiem, meža nozarei ir virkne izaicinājumu – klimata mērķu ieviešana, globālās piegādes ķēžu pārkārtošanās un pieaugošās prasības attiecībā uz vides ilgtspēju. Tāpēc nepieciešama stratēģiska pieeja, kas ļauj līdzsvarot ekonomisko izaugsmi ar ilgtspējīgu resursu apsaimniekošanu.

Mūsdienu mājsaimniecība nav iedomājama bez uzticamas un funkcionālas sadzīves tehnikas, taču jaunu ierīču iegāde var būt finansiāli apjomīgs ieguldījums, kas vienlaikus atstāj arī pēdas nospiedumu uz apkārtējo vidi. Aprites ekonomikas principi un ilgtspējīgs patēriņš kļūst par arvien nozīmīgāku jautājumu sabiedrībā, piedāvājot gudras alternatīvas, piemēram, iegādāties tehniku ar nelieliem vizuāliem defektiem vai mazlietotas, atjaunotas ierīces.

Kādas ierīces pieejamas “Zaļa izvēle” preču kategorijā un kāpēc vērts iegādāties sadzīves tehniku ar maznozīmīgiem defektiem, raksta turpinājumā stāsta sadzīves tehnikas veikala VDE eksperts.

Kāpēc apsvērt sadzīves tehnikas iegādi ar vizuāliem defektiem?

Ierīces ar vizuāliem defektiem ir jauna, nelietota sadzīves tehnika, kurai ir nelieli kosmētiski bojājumi, piemēram, skrāpējumi vai buktes. Šāda izvēle ir finansiāli ļoti izdevīga, jo defekti nekādā veidā neietekmē ierīces funkcionalitāti, taču to cena var būt pat par vairākiem desmitiem procentu zemāka.

Šie vizuālie trūkumi visbiežāk rodas preču transportēšanas vai pārvietošanas laikā noliktavās, un tie neietekmē ne iekārtas tehnisko stāvokli, ne tās kalpošanas ilgumu. Izvēloties šādu tehniku, pircējs ne tikai ietaupa līdzekļus, bet arī sniedz savu ieguldījumu vides saudzēšanā. Tā vietā, lai šīs ierīces tiktu norakstītas vai utilizētas tikai nelielu skrāpējumu dēļ, tās nonāk pilnvērtīgā apritē, samazinot saražoto atkritumu apjomu un resursu patēriņu, kas būtu nepieciešams jaunas preces ražošanai.

Tērauda loksnes ir viens no svarīgākajiem materiāliem mūsdienu būvniecībā un rūpniecībā. Šis universālais materiāls apvieno augstu izturību, ilgmūžību un veidojamību, padarot to nezaienāmu dažādās nozarēs. Atkarībā no pielietojuma, tērauda loksnes tiek ražotas dažādos biezumos, izmēros un tērauda kvalitātēs, lai atbilstu specifiskām tehniskām prasībām.

Tērauda loksnes ir viens no svarīgākajiem materiāliem mūsdienu būvniecībā un rūpniecībā. Šis universālais materiāls apvieno augstu izturību, ilgmūžību un veidojamību, padarot to nezaienāmu dažādās nozarēs. Atkarībā no pielietojuma, tērauda loksnes tiek ražotas dažādos biezumos, izmēros un tērauda kvalitātēs, lai atbilstu specifiskām tehniskām prasībām.

Uzņēmumiem, kas izmanto tērauda loksnes, gan kvalitāte, gan uzticama piegāde ir izšķiroša nozīme. Tibnor, kas ir viens no vadošajiem tērauda produktu piegādātājiem Ziemeļvalstīs, piedāvā plašu tērauda lokšņu klāstu būvniecības un rūpniecības sektoram. Uzņēmums aktīvi strādā pie ilgtspējīgiem risinājumiem, palielinot pārstrādāta tērauda izmantošanu un optimizējot ražošanas procesus, lai samazinātu enerģijas patēriņu.

Populārākā produktu grupa Līgo svētku periodā tradicionāli ir grādīgie dzērieni - alus un sidrs, pieprasīts ir arī Jāņu siers un saldējums, liecina “LaTS” tirdzniecības dati.

Pircēju izvēles svētku priekšvakarā skaidri atspoguļo pieprasījuma pieaugumu pēc tradicionālajiem sezonas produktiem – atspirdzinošiem dzērieniem, saldētiem našķiem un klasiskiem vasaras saulgriežu kārumiem. Saskaņā ar “LaTS” tirdzniecības datiem, grādīgie dzērieni veido vairāk nekā trešdaļu jeb 34,5% no kopējā apgrozījuma svētku periodā. Šī tendence gadu no gada saglabājas stabila, atspoguļojot pastāvīgus patēriņa ieradumus un sabiedrībā dziļi iesakņojušos svētku tradīcijas.

Nākamie nozīmīgākie preču segmenti, vērtējot pēc apgrozījuma, ir saldētā pārtika (3,8%), piens un piena produkti (3,2%), kā arī tabakas izstrādājumi (3,1%). Šie dati apliecina, ka, līdzās tradicionālajiem Līgo svētku produktiem, “LaTS” klienti joprojām izvēlas arī ikdienā iecienītas preces, kombinējot tās ar sezonai raksturīgām svētku galda sastāvdaļām.

Reaton Arhitektūras un celtniecības centrs atklāj jaunu profesionālu tradīciju – Trends & Talks, platformu, kuras mērķis ir savienot dažādas domāšanas skolas, starptautisku perspektīvu un Latvijas dizaina profesionāļu pieredzi.

Svarīgi uzsvērt – Trends & Talks nav produktu prezentācija vai komerciāls seminārs.

Tā ir diskusiju un ideju telpa, kur arhitekti, dizaineri un būvniecības profesionāļi analizē to, kas patiesi definē rītdienas arhitektūru: domāšanas sistēmas, materiālu kultūru, telpiskās pieredzes uzbūvi un jaunas interpretācijas.

Tieši šī kombinācija – augstvērtīgs saturs + tīklošanās formāts – padara Trends & Talks par iniciatīvu, kas izceļas Latvijas nozares vidē.

Profesionāla platforma, nevis pārdošanas notikums

Reaton Celtniecības materiālu un interjera departamenta direktors Dmitrijs Bugajevs skaidro:

“Trends & Talks veidojam kā profesionālu tikšanās vietu – sarunām, pieredzes apmaiņai un skatījuma paplašināšanai neformālā, bet saturiski spēcīgā gaisotnē. Apzināti radām vidi, kur arhitektūra un dizains tiek apspriesti pēc būtības – idejās, risinājumos un praksēs, kas maina ieradumus, uztveri un ieteikmē nozari kopumā. Esmu pārliecināts, ka formāts kļūs par ikgadēju tradīciju, kas vieno profesionāļus, stiprina industrijas dialogu un ceļ kopējo kvalitātes latiņu.”

Signet Bank piešķīrusi 2 miljonus eiro energoefektīvas un ilgtspējīgas katlu mājas attīstībai Aizkrauklē – “Seces koks”, kas nodrošina videi draudzīgu siltumenerģijas ražošanu un iedzīvotājiem izdevīgu siltumapgādi pilsētā un apkārtējā reģionā.

Šis finansējums ir nozīmīgs atspēriens uzņēmuma turpmākajā izaugsmē, gan reģiona enerģētiskās neatkarības stiprināšanā.

Uzņēmums SIA “Seces koks” ir pasaules klases katlu māja, kas darbojas kā videi draudzīgs un ekonomiski nozīmīgs siltumapgādes nodrošinātājs. Uzņēmums fokusējas uz atjaunojamo resursu izmantošanu – par siltumenerģijas avotu izmantojot vietējo atjaunojamo biomasu jeb šķeldu. Tādējādi tiek veicināta arī reģiona ekonomiskā attīstība, jo šķelda tiek iepirkta no tuvējās apkārtnes, palielinot darbaspēka pieprasījumu un sniedzot papildu atbalstu vietējiem uzņēmējiem.

“Seces koks” saražotā siltumenerģija tālāk tiek piegādāta SIA “Aizkraukles siltums”, kas to tālāk nodrošina iedzīvotājiem. Jaunā katlu māja ļauj pašvaldībai iegādāties siltumu par izdevīgāku cenu, tādējādi samazinot siltumenerģijas tarifus iedzīvotājiem – nozīmīgs ieguvums gan iedzīvotājiem, gan reģionam kopumā.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) īstenos energoefektivitātes paaugstināšanas darbus Bonaventuras muižā, kurā strādā Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzeja administrācija, informēja VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Būvdarbus veiks SIA "Delta Construction", to izmaksas būs 1,57 miljoni eiro ar pievienotās vērtības nodokli (PVN). No Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma projektam nodrošināti 700 000 eiro ar PVN, bet VNĪ sedz izmaksas 708 712 eiro apmērā.

Projektā būvuzraudzību nodrošinās SIA "Marčuks", savukārt autoruzraudzību īstenos SIA "3D AD".

Darbus plānots īstenot līdz 2026.gada rudenim.

Projektā plānota apkures sistēmu rekonstrukcija, nesošajā konstrukcijā esošo caurumu aizdare, ārdurvju un logu atjaunošana, cokola siltināšana un atjaunošana, kā arī bēniņu pārseguma papildus siltināšana, jumta seguma nomaiņa, vēsturiskās fasādes koka dēļu un apmetuma apdares atjaunošana, bruģētas lietusūdens novadapmales izbūve un lietusūdens novadīšanas sistēmas pārbūve, ēkas aprīkošana ar zibensaizsardzības sistēmu un ēkas inženiersistēmu atjaunošana.

Svarīgākie kritēriji, izvēloties jaunu mājokli, ir tā atrašanās vieta jeb lokācija, attīstīta infrastruktūra un projekta kvalitāte.

Minētos kritērijus apvieno Mārupē tapušais premium klases projekts Dahlia, kas piesaistījis uzmanību gan ar ēkas arhitektūru, gan ar detaļām, kas padara to par pievilcīgu dzīvošanai un vienlaikus vērtīgu ilgtermiņa ieguldījumu. Domājot par projekta atrašanās vietu jeb lokāciju, premium klases projekts Dahlia īstenots Mārupē, kur vienlaikus jūtams gan dabas tuvums, gan lielpilsētas rosība. "Projekts ir piemērots tiem, kuri novērtē komfortu, privātumu un ērtu piekļuvi gan pilsētas, gan atpūtas iespējām," skaidro Vestabalt dzīvojamās nodaļas un dzīvokļu nama Dahlia pārdošanas vadītāja Irina Jermolajeva, uzsverot, ka dzīvokļu kvalitāte un lokācija ļauj domāt arī par pārdomātu investīciju.

Citadeles ielā 6a, Rīgā, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) īsteno pārbūvi, pielāgojot telpas Patentu valdes vajadzībām. Šobrīd notiek iekšējās apdares darbi, teritorijas labiekārtošana un jumta seguma nomaiņa ar māla dakstiņiem.

Projekta pabeigšana plānota 2025.gada rudenī.

Teritorijā jau uzsākti tās labiekārtošanas darbi, kas ietver jauno inženierkomunikāciju izbūvi visā teritorijā un pamatu izbūvi divām nojumēm, vienā no tām atradīsies velonovietne, un ēkā izbūvētās klimata kontroles sistēmas ārējā iekārta (Chiller), bet otra nojume paredzēta atkritumu konteineriem. Izbūvēts jauns elektroapgādes tīklu pieslēgums. Savukārt ēkai izbūvēti jauni pārsegumi un veikti jumta konstrukciju pastiprināšanas darbi, kā arī uzsākti jumta seguma nomaiņas darbi. Jau izbūvētas grīdas un jaunās starpsienas, lai pielāgotu telpas Patentu valdes darbinieku vajadzībām un notiek iekšējās apdares darbi . Tuvākajā laikā tiks uzsākti fasādes kolonnu un lokālus apdares atjaunošanas darbi.

Jaunās paaudzes materiāli, digitālie rīki un ilgtspējīgi risinājumi maina gan projektēšanas kultūru, gan ēku kvalitāti. Latvijā šī pārmaiņu dinamika kļūst arvien redzamāka — arvien biežāk sabiedriskās, industriālās un dzīvojamās ēkas tiek projektētas ar domu par ilgtermiņu, energoefektivitāti un atbildību pret vidi.

Lai gan arhitektūra tradicionāli tiek uztverta kā mākslas un funkcionalitātes mijiedarbība, mūsdienu kvalitāti aizvien vairāk nosaka tehnoloģiskie faktori — projektēšanas kvalitāte, būvniecības process, izmantoto materiālu izcelsme un ēkas ilgtspējas rādītāji“Latvijā šajā jomā notiek pozitīvas pārmaiņas — no projektēšanas pieejas līdz pat būvniecības metodēm. Arvien biežāk ēkas top digitāli jau pirms fiziskas būvniecības, tiek modelēta enerģijas plūsma, ventilācija, materiālu ilgmūžība un izmaksu efektivitāte,” norāda arhitektūras biroja projektu direktors Pāvels Rešetņikovs.“Ainava veidojas ilgā laika posmā atspoguļojot iepriekšējās desmitgadēs dominējošās idejas, būvniecības praksi un kopumā sabiedrības dzīvesveidu un kultūru. Pēdējā desmitgadē Latvijas arhitektūras domu visspēcīgāk ietekmējusi ideja par cilvēku, kā galveno vērtību pilsētā un būvētajā vidē. Tā ir ne tikai humāna, bet arī racionāla ideja, jo gandrīz viss (ja ne viss) tiek būvēts priekš cilvēku vajadzībām. Un tieši šis skats uz cilvēka dzīvi kā vērtību kopumā, ne tikai atsevišķu praktisku vajadzību apmierināšanu, ļoti plašā mērogā liek pārvērtēt, kā mēs veidojam būvēto vidi un attiecības ar dabu. Tas tālāk arī ietekmē gan būvniecības tehnoloģijas, gan materiālus,” norāda RTU Arhitektūras un dizaina institūta vecākais jomas eksperts Rūdis Rubenis.

Investējot ražotnes paplašināšanā, jaunu CNC iekārtu iegādē un izstrādājot mazizmēra koka privātmājas projektu, kuru plānots ražot sērijveidā, SIA Zemgales Tehnoloģiskais centrs cer piesaistīt jaunus klientus.

oka paneļu mājas ir ne tikai gatavs produkts ar ļoti augstu pievienoto vērtību, bet arī sava veida modes izstrādājums, kurā būtiskas ir ļoti daudzas nianses – gan projektēšanā, gan ražošanā, gan arī izmantojamajos materiālos un ekspluatācijā. Vēl jo vairāk – šajā tirgus nišā šobrīd, tāpat kā deviņdesmito gadu sākumā un vidū, galvenais noieta tirgus ir ārzemes, bet tajā pēdējo gadu laikā nākas saskarties ar sīvāku konkurenci. “Esam vieni no tiem koka paneļu māju projektētājiem, ražotājiem un uzstādītājiem, kuri nepārtaukti strādā kopš 1991. gada ar to pašu uzņēmuma nosaukumu, un esam pārvarējuši dažādas krīzes gan Latvijā, gan arī ārvalstu tirgos, tāpēc pārmaiņas nebiedē, bet gan prasa piemēroties,” tā situāciju tirgū raksturo SIA Zemgales Tehnoloģiskais centrs (ZTC) īpašnieks Māris Avotiņš. Viņš norāda, ka uzņēmums pašlaik pēc pasūtījuma ražo dažādas koka paneļu mājas, kā arī koka paneļus, ko izmanto ēkas fasādes renovācijai.

Rīgas rajona tiesa saistībā ar dižozola nozāģēšanu Mārupē uzņēmumam "Zeninvest" uzlikusi pienākumu valsts labā samaksāt 27 500 eiro kompensāciju un nolēmusi konfiscēt zemes gabalu, uz kura auga iznīcinātais koks.

Tiesa maijā izskatīja atsevišķā lietvedībā izdalītu krimināllietu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai. Tiesa juridiskajai personai piesprieda valsts labā samaksāt 27 500 eiro kompensāciju par videi nodarīto kaitējumu un piespiedu ietekmēšanas līdzekli - mantas konfiskāciju, aģentūru LETA informēja prokuratūrā.

Kaut arī kriminālprocesā saistībā ar Mārupē nozāģēto aizsargājamo koku - parasto ozolu - vēl nav izdevies noskaidrot iespējamās vainīgās personas, tiesa atzina, ka lietā ir iegūts un nostiprināts pietiekams pierādījumu kopums, lai atzītu, ka noziedzīgo nodarījumu izdarījusī fiziskā persona, kas rīkojusies individuāli, ir saistīta ar konkrēto juridisko personu, darbojoties tās interesēs, informēja prokuratūrā.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) 27. novembrī ir apstiprinājusi VAS "Latvijas Pasts" augustā iesniegto universālo pasta pakalpojumu (UPP) tarifu projektu. Jaunie tarifi stāsies spēkā 1. janvārī.

Neraugoties uz visā pasaulē un Latvijā novērojamo tendenci – pieprasījuma kritumu pēc tradicionālajiem pasta pakalpojumiem – uzņēmums mērķis ir nodrošināt, ka UPP tarifu izmaiņas ir pēc iespējas lēzenākas.

Pieaugot pakalpojumu digitalizācijas un tehnoloģiju nozīmei, aizvien samazinās pieprasījums pēc tradicionālajiem pasta pakalpojumiem. Vidēji Latvijā tas ik gadu sarūk par 10 %, ietekmējot vienas sūtījumu vienības vidējās piegādes izmaksas, tāpat pieaug darbaspēka un ārvalstu pasta administrāciju izmaksas uz ārzemēm piegādātajiem sūtījumiem.

“Latvijas Pasts”, pārskatot aktuālās sūtījumu izmaksas, ir radis iespēju noturēt maksimāli zemu pieaugumu iedzīvotāju pieprasītākajam UPP klāstā ietilpstošajam pakalpojumam – vienkāršas iekšzemes vēstules līdz 20 g nosūtīšanai. Šī pakalpojuma cena tiek pārskatīta tikai par 5 centiem jeb 2 % un 2026. gadā būs 2,35 eiro.

Rīgas Centrālajā stacijā izbūvētas pagaidu platformas no koka. Tas uzskatāmi atgādina, ka arī “pagaidu” infrastruktūra ir nozīmīga investīcija, kas bieži vien kļūst par daļu no cilvēku ikdienas vairāku gadu garumā. Tādēļ ir būtiski, lai tās uzturēšanas izmaksas būtu zemas un kalpošanas laiks atbilstu plānotajam.

Pagaidu infrastruktūrās tiek izmantoti dažādi materiāli, un katram no tiem ir savas priekšrocības, kuru izvērtējums veicams atbilstoši konkrētajai vajadzībai. Kompozītmateriāli šodien kļūst par vienu no perspektīvākajiem risinājumiem – tie ir viegli, izturīgi un nepakļaujas agresīviem un mainīgiem laikapstākļiem. Līdzās tiem pārvietojamās konstrukcijās tiek izmantots arī koks, metāls un alumīnijs.

Arī Latvijā redzam dažādas pieejas. Piemēram, Salacgrīvas pagaidu tilts pār Salacu ir būvēts no metāla konstrukcijas, kas ļauj ātri nodrošināt satiksmes plūsmu būvdarbu laikā. Kompozītmateriālu izmantošana pagaidu infrastruktūrā Latvijā diemžēl vēl nav tik ierasta prakse kā citviet pasaulē. Pagaidām tos vairāk izmanto ilgtermiņa risinājumos kā, piemēram, nesen uzbūvētajā gājēju tiltā Ķekavā vai Jūrmalas dzelzceļa stacijas “Asari” perona konstrukcijā. Savukārt pasaulē kompozītmateriāli jau kļuvuši par plaši pielietotu izvēli pagaidu tiltu būvniecībā, īpaši militāros un katastrofu seku likvidēšanas gadījumos, kur būtiska ir ātra uzstādīšana, izturība un spēja kalpot gadiem, pat ja risinājums sākotnēji paredzēts tikai īstermiņam.

Tiek pārskatīti ierobežojumi koka izmantošanai lielās rūpnieciskās, kā arī publiskās ēkās – turpmāk koku varēs plaši izmantot arī augstākas ugunsnoturības pakāpes būvēs, ja tiks nodrošinātas atbilstošas ugunsdrošības sistēmas.

To paredz Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumos Nr. 333 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-15 “Būvju ugunsdrošība””, kas otrdien, 9. decembrī, tika pieņemti valdībā.

“Minētie grozījumi ir būtisks solis ilgtspējīgas būvniecības virzienā, jo koka izmantošana samazina oglekļa emisijas un veicina vietējās kokapstrādes un būvniecības nozares attīstību. Pieņemtais regulējums ļaus virzīties uz nākamo posmu koka būvniecības attīstībā Latvijā — no mazstāvu ēkām uz daudzstāvu, energoefektīvām un klimatneitrālām ēkām, vienlaikus padarot noteikumu prasības precīzākas un pielāgotākas mūsdienu būvniecības praksei,” norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Mūsdienās, kad vides jautājumi kļūst arvien aktuālāki, pareiza atkritumu apsaimniekošana un atkritumu pārstrāde ir kļuvusi par būtisku katra uzņēmuma un indivīda atbildības sastāvdaļu. Šajā intervijā ar Ekobaze Latvia pārdošanas un attīstības projektu vadītāju Martu Veinbergu mēs noskaidrojām, kādas ir uzņēmuma galvenās vērtības, kā tas veicina ilgtspējīgus risinājumus un kāpēc izvēlēties tieši Ekobaze Latvia savu atkritumu apsaimniekošanas partneri Latvijā.

Ekobaze Latvia – misija un pamatvērtības ilgtspējā

Kādas ir Ekobaze Latvia galvenās vērtības un misija atkritumu apsaimniekošanā? Kas padara Ekobaze Latvia unikālu salīdzinājumā ar citiem nozares uzņēmumiem?

"Mēs esam apņēmušies dot nolietotām lietām otro dzīvi, pārvēršot otrreiz pārstrādājamos materiālus – riepas, stiklu, papīru, plastmasu, būvgružus un citus atkritumus – par jaunām, vērtīgām lietām," uzsver Ekobaze Latvia Marta Veinberga. "Mūsu mērķis ir veicināt aprites ekonomiku un ilgtspējīgu resursu izmantošanu, lai pēc iespējas mazāk atkritumu nonāktu poligonos vai tiktu sadedzināti."

Uzņēmuma pārstāve arī dalās ar uzņēmuma vīziju un vērtībām:

Latvijas Republikas Senāts (Senāts) 2025. gada 23. decembrī pieņēma spriedumu lietā SKA-170/2025, kurā vērtēja, vai Konkurences padome (KP) drīkst balstīt savus lēmumus uz operatīvās darbības laikā iegūtiem pierādījumiem, tostarp slepeni ierakstītu sarunu audioierakstu atšifrējumiem.

KP 2021. gadā pieņēma lēmumu par karteļa konstatēšanu iepirkumos būvniecības jomā, lēmumu pamatā balstot uz operatīvo darbību laikā slepeni iegūtu personu sarunu audioierakstu atšifrējumiem, kurus KP nodeva Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Administratīvā apgabaltiesa vēlāk pievienojās KP pamatojumam un KP lēmumu atstāja spēkā.

Jau tobrīd sākās plašas publiskas diskusijas par zaudējumu piedziņu no lietā iesaistītājām juridiskajām personām, kas vainu nebija atzinušas un KP lēmumu pārsūdzējušas. Tā laika ģenerālprokurors un citas publiskas personas tiesu uzskatīja par formalitāti un aicināja pasūtītājus jau tobrīd vērsties ar zaudējumu atlīdzības prasībām pret ‘vainīgajiem’ būvniekiem, vilcināšanās gadījumā draudot ar kriminālatbildību. Sarunas no Konkurences padomes lietas nez kādā veidā nonāca pie žurnālistiem, kas dažas dienas pirms Saeimas vēlēšanām izveidoja iknedēļas svētdienas raidījumu otrdienā un izgaismoja sarunās pieminētās publiskās personas. Tādā veidā kāds ministrs Saeimas vēlēšanās tiks izsvītrots, bet kāds ar konkurences iestādes darba pieredzi kļuva par Saeimas deputātu. Notika linča tiesa.

Katrā desmitajā pasaulē ražotajā sērfošanas un snovborda dēlī, arī hokeja aprīkojumā ir izmantota Latvijas stikla šķiedra.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā Latvijas daļa no visa stikla šķiedru pavedienu eksporta apjoma pasaulē bija 8%, bet no visas brīvi austo stikla šķiedras audumu produkcijas pasaulē – 9%. Līdz ar to bez pārspīlējuma var teikt, ka katrā desmitajā pasaulē ražotajā sērfošanas un snovborda dēlī, hokeja aprīkojumā utt. tiek izmantota Latvijas stikla šķiedra.

Triju stikla šķiedras produkcijas veidu eksportā – stikla šķiedras pavedienu, brīvi austu audumu un mehāniski savienotu audumu – Latvijas eksporta ienākumi uz vienu iedzīvotāju 2024. gadā bija visaugstākie pasaulē. Latvijā stikla šķiedras ražošana aizsākās 1963. gadā, kad darbu sāka Valmieras stikla šķiedras rūpnīca. Sākumā tika ražota tikai stikla šķiedra, bet no 1972. gada – arī stikla šķiedras audumi. 1996. gadā uzņēmums tika veiksmīgi privatizēts, kas ļāva uzņēmumu modernizēt (jau 2021. gadā tika atvērta vienstadijas stikla šķiedras ražotne). Rūpnīcas ražošana tika pielāgota tirgus prasībām, un uzņēmums sāka piegādāt globālajam tirgum konkrētus nišas produktus. Atbilstoši žurnāla Dienas Bizness veidotajam Latvijas lielāko uzņēmumu 2024. gada TOP 500+ AS Valmieras stikla šķiedra ar 117,8 miljonu eiro lielu apgrozījumu bija 69. vietā Latvijā. Uzņēmums nodarbināja vairāk nekā 1200 darbinieku un 2023. gadā nodokļos valsts kopbudžetā iemaksāja vairāk nekā 6,5 miljonus eiro.

Kopš 2022. gada Eiropas Komisija ir vairākkārt centusies panākt vienošanos par Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, kas paredz seksuālās vardarbības pret bērniem novēršanu un apkarošanu digitālajā vidē. Tā cita starpā uzliek par pienākumu elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem līdz minimumam samazināt riskus, ka viņu pakalpojumi tiek izmantoti seksuālai vardarbībai pret bērniem tiešsaistē, kas var ietvert arī galalietotāju savstarpējās saziņas pārbaudi.

Plašākā sabiedrībā šis regulējums pazīstams ar nosaukumu “čata kontroles” jeb Chat Control regula, kas izraisījusi plašu rezonansi. Lai arī regulas mērķis ir cēls, dažādu jomu ekspertu izteiktā kritika ir pamatota, jo riski sabiedrības drošībai un privātumam ir ļoti lieli.

Pareiza ideja, bet ar riskiem

Ikviens apzinās, cik būtiska ir bērnu tiesību aizsardzība, tādēļ uzņēmumi – arī “Tele2” – aktīvi pilnveido tehniskos risinājumus, lai efektīvāk konstatētu un ierobežotu piekļuvi tiešsaistes materiāliem, kas atspoguļo seksuālu vardarbību pret bērniem. Centieni ieviest vienotu regulējumu šādu materiālu ierobežošanai un atklāšanai ir solis pareizā virzienā bērnu aizsardzības nodrošināšanai.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija trešajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no saliekamo koka ēku eksporta.

Vēsturiski pirmie cilvēku veidotie mājokļi bija būves, kuras bija viegli izjaucamas un transportējamas. Nodarbojoties ar agrīno lopkopību vai līdumu zemkopību, mītnes vieta bija regulāri jāmana. Kā savulaik norādīja pazīstamais Latvijas vēsturnieks un etnogrāfs Oskars Ringolds Ksavers Andermanis (1897–1974), tad viena no pirmajām mītnēm latviešiem, līdzīgi kā igauņiem un somiem, bija slietņu namiņš. (K. Andermanis. Senā latvju sēta.

Grāmatā Latviju tautas daiņas II, Rīga: Literatūra, 1928., 18. lpp.)Tā bija konusa formas vigvamam līdzīga būve, kuru veidoja no vairākus metrus garām kārtīm. Kāršu resnākie gali tika novietoti uz zemes, bet tievākie gali augšpusē sasieti kopā. Kārtis varēja pārklāt ar koku mizām, lapu koku zariem. Vēlākos laikos šādas mītnes dēvēja par mednieku vai zvejnieku zaru būdām. 20. gadsimtā slietņu namiņus atkal izmantoja kara laika bēgļi un jaunsaimnieki, lai ātri tukšā vietā, tikai ar dabas dotiem materiāliem uzbūvētu pajumti, kas aizsargātu no nokrišņiem un noturētu siltumu. Slietņu namiņa iekšienē uguni nekūra, bet pavarda vieta bija pie ieejas slietņu namiņā. Slietņu namiņš bija viegli izjaucams un, ja nepieciešams, pārvietojams.

Šobrīd, vasaras vidū, graudu sējumi ir pilnbriedā, un vienlaikus šis ir laiks, kad lauksaimnieki sāk plānot rudens sēju. Ņemot vērā, ka laikapstākļi vasarās kļūst aizvien grūtāk prognozējami un lietavas vai pat krusu ar stipru vēju var strauji nomainīt karstums, aizvien aktuālāks kļūst jautājums par piemērota sēklas materiāla izvēli.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka ziemāju graudaugu kopraža pērn salīdzinājumā ar 2023. gadu palielinājās par 321,4 tūkst. tonnu jeb 15,3%, sasniedzot 2,4 milj. tonnu. Ziemāju graudaugu vidējā ražība pieauga no 41,3 centneriem no hektāra 2023. gadā līdz 47,5 centneriem 2024. gadā. Lai turpinātu kopražas izaugsmi arī šogad, izšķirošs ir izvēlētais sējas periods un sējumu spēja pārziemot, kā arī atbilstoši laikapstākļi vasarā.

Latvijas vasaras var pārsteigt lauksaimniekus ar ilgstošu lietu, lielu nokrišņu daudzumu, krusu, spēcīgu vēju un pat salnām, ko nomaina karstums. Tas var nelabvēlīgi ietekmēt kultūraugu sējumus un novest pie lieliem ražas zaudējumiem. Daudziem ļoti labā atmiņā būs palicis 2023. gada augusts, kad lielgraudu krusa sadragāja ne tikai lauksaimniecības platības, bet pat ēkas. Šādām vasarām nereti seko silts, ieildzis rudens un pēkšņs kailsals, kas ir viens no lielākajiem pārbaudījumiem ziemājiem. Tas rada nopietnu risku sējumu izdzīvošanai, jo uz lauka nav sniega segas, kas varētu pasargāt augus no straujā aukstuma. Šī iemesla dēļ tiek bojātas saknes un apsaldētas arī augu daļas, kas atrodas virs zemes. Šādus sala radītos kaitējumus pērnā gada janvārī piedzīvoja liela daļa Vidzemes un Latgales, kad gāja bojā liela daļa ziemas rapšu sējumu, kā arī cieta ziemas miežu un kviešu sējumi. Vai šķirnei ir nozīme? Kad pēc lietavām un +10 C temperatūras seko sals robežās no -13 C līdz -21 C un stiprs vējš, augiem kopumā ir niecīgas izredzes izdzīvot, bet, protams, ir vairāk un mazāk izturīgas šķirnes, un katram lauksaimniekam ir jāizvērtē situācija savā reģionā un jāizvēlas piemērotākās.

2025. gada septembrī, salīdzinot ar 2024. gada septembri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 2,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Salīdzinot ar šā gada augustu, būvniecības izmaksu līmenis palielinājās par 0,1%.

Strādnieku darba samaksa 2025. gada septembrī, salīdzinot ar 2024. gada septembri, pieauga par 5,3%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas - par 2,3%, bet būvmateriālu cenas palielinājās par 0,2%.

Būvniecības izmaksu līmeni gada laikā visvairāk ietekmēja darba samaksas pieaugums ceļa būves palīgstrādniekiem, apdares būvdarbu strādniekiem (jumiķiem, apmetējiem, sanitārtehniķiem u.c.), montētājiem, kā arī elektriķiem.

2025. gada septembrī, salīdzinot ar augustu, būvniecības izmaksu līmenis palielinājās par 0,1%. Strādnieku darba samaksa pieauga par 0,6%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas - par 0,1%, savukārt būvmateriālu cenas samazinājās par 0,2%.

Jau gadu trešās grupas publiski finansētās ēkās Latvijā obligāti jāizmanto būvniecības informācijas modelēšana (BIM). Tas ir būtisks un ilgi gaidīts solis nozares digitalizācijas virzienā, taču praksē joprojām pastāv būtiska plaisa starp prasībām un to izpildi. BIM bieži tiek ieviests tikai formāli — dokumentācija joprojām top manuāli, informācija starp disciplīnām nav savietota vienotā vidē, projektu termiņi kavējas, un daļai nozares dalībnieku trūkst kompetences strādāt BIM vidē.

To visvairāk izjūt ne tikai projektētāji un būvnieki, bet arī gala lietotāji — pasūtītāji, investori un nākamie ēkas ekspluatētāji, kuri saskaras ar nepilnīgu dokumentāciju, neskaidrām izmaksām un zemāku procesa caurspīdību. Līdz ar to aktualizējas jautājums, kā līdz šim veicies ar BIM ieviešanu un kādi soļi nepieciešami, lai tas kļūtu par reālu nozares standartu ne tikai normatīvos, bet arī praksē?

1. Trūkst zināšanu un sistēmas, kas strādā praksē

Līdz šim BIM pielietošana Latvijā bija brīvprātīga. Ekonomikas ministrijas izstrādātā BIM ieviešanas “Ceļa karte” 2019. gadā paredzēja pāreju uz obligātu BIM izmantošanu publiskajā sektorā no 2025. gada, un šis mērķis ir sasniegts. Taču praksē redzam, ka pāreja uz jaunu darba metodi ir daudz izaicinošāka nekā normatīvo aktu ieviešana. Būvniekiem joprojām bieži trūkst pieredzes darbā ar BIM, savukārt disciplīnas — arhitektūra, konstrukcijas, inženierkomunikācijas un interjers — strādā savrupi, nevis kā vienots process. Rezultātā BIM modelis tiek izmantots galvenokārt tehniskām sadursmju pārbaudēm, nevis kā koordinācijas un lēmumu pieņemšanas instruments, kādam tas patiesībā ir paredzēts.

Rīgā atklāts higiēnas preču, kosmētikas un medicīnas ierīču ražotāja un piegādātāja SIA TZMO Latvija jaunais loģistikas un biroja centrs, informē uzņēmums.

TZMO Latvija loģistikas un biroja centrs Reinvaldu ielā, Rīgā ir viena no pēdējo gadu lielākajām koka būvēm Latvijā. Pirmajā kārtā tika būvēts 18,9 m augsts loģistikas centrs ar platību 3226 m2. Savukārt otrajā kārtā "Zaza Timber Production" izbūvēja biroja ēku divos stāvos ar apbūves laukumu 800 kvadrātmetru platībā. Ēkas būvniecībā pārsvarā tika izmantots koks.

Ēka uzskatāma kā pasaulē unikāls objekts - nesošās koka konstrukcijas, kas papildinātas ar dinamiskiem koka apdares elementiem, veido saspēli caur fasādēs integrētām liektām stiklotām plaknēm.

Šim projektam "ZAZA TIMBER Production" SIA izgatavoja 858 m3 līmētā koka konstrukciju.

Ēkas arhitekts Vents Grietēns, SIA "Projektu birojs Grietēns un Kagainis" uzsver: "No savas puses vēlos pateikt paldies visai komandai, kas no pirmās dienas līdz šai dienai, kopā 4 gadus piedalījušies šajā procesā, sākot no investora un pasūtītāja līdz būvniekiem, dizaineriem. Tādi klienti, kā kompānija TZMO SA, tas ir tāds arhitekta sapnis, ar tik lielu uzticības kredītu, ar tādu attieksmi pret otru pusi. Jāteic, ka pēdējos 30 gados manā praksē tāda sadarbība ir pirmo reizi. Sapnis ir piepildījies! Paldies, kas ir sapņojuši kopā ar mani, kas noticēja, izturēja."

Noslēgušies divus gadus ilgušie būvdarbi Mūkusalas ielas krasta promenādē, pārvēršot 2,3 km garo Daugavas krastmalu par mūsdienīgu un labiekārtotu pilsētas telpu un jaunu Rīgas vizītkarti.

22. decembrī promenāde tika nodota ekspluatācijā, savukārt svinīgā atklāšana notiks 9. janvārī.

Mūkusalas ielas krastmalas rekonstrukcija, kas sākta 2023. gada decembrī, ir viens no lielākajiem Rīgas pašvaldības investīciju projektiem pilsētas infrastruktūras atjaunošanai, lai attīstītu Daugavas krastmalu par vizuāli pievilcīgu, modernu un drošu promenādi.

Nozīmīgākais un tehniski sarežģītākais projekta posms bija 1961. gadā izbūvētās Daugavas krastmalas stiprinājumu pārbūve, jo darbi bija jāveic gan sauszemē, gan ūdens daļā. Būvdarbu laikā nostiprināti promenādes pamati, atjaunotas hidrobūvju konstrukcijas, stiprinājumi, margas un citi elementi. Posmā starp Akmens un Dzelzceļa tiltu Daugavas krastmala pārbūvēta pilnā apmērā, izbūvējot jaunu rievsienu, kas aizsargās krastmalu no izskalojumiem.