Jaunākais izdevums

Laikā, kad viesnīcu darbība ir ierobežota, "Grand Poet Hotel by Semarah" konferenču un pasākumu nodaļas vadītājs Dainis Jermaks kopā ar draugiem radījis zīmolu "Ulmo wood", kas radījis savu pirmo pilotproduktu - balansa dēli.

Paralēli algotam darbam D.Jermaks jau pāris gadus nodarbojas ar mazo uzņēmējdarbību – konferenču un pasākumu tehnisko nodrošināšanu. Pagājušajā gadā, pateicoties "Altum" atbalstam, tika iegādāts nepieciešamais inventārs, bet, sākoties pandēmijai, pieprasījums pēc tā ir ievērojami samazinājies. Šovasar vēl sanācis to nedaudz izmantot privātos pasākumos ar lielu piepūšamo āra ekrānu, gan kāzās bilžu rādīšanai, gan pagalma kino vakariem. Tomēr arī citu D.Jermaka draugu nodarbes ietekmēja pandēmija - tādēļ viņi kopā saprata, ka šis ir iespēju laiks.

Tā radīts zīmols "Ulmo wood", kas ir dizaina un attīstošu priekšmetu ražotājs, pamatā no liektām finiera detaļām vai arī finieri kombinējot ar dažādiem hi-tec materiāliem. Šobrīd tehnoloģiju, partneru un tirdzniecības kanālu pārbaudei zīmols ražo un tirgo balansa dēļus, bet pavisam drīz plāno paplašināt sortimentu.

"Galdniecība mani ir saistījusi jau ilgu laiku, bet nekad nav sanācis laika to nopietni mācīties un tajā darboties. Tāpēc tiklīdz sākās pandēmija un dīkstāve, uzreiz zināju, ka vēlos pievērsties galdniecības nozarei. Komandā piesaistīju arī dizaina, mārketinga un finanšu speciālistus. Tāpat, lai papildinātu savu zināšanu bāzi, izmantojot VIAA programmas "Mācības pieaugušajiem" sniegtās iespējas un esmu iestājies galdniecības kursos," stāsta uzņēmuma dibinātājs un īpašnieks D.Jermaks.

Viņš stāsta, ka zīmols savu darbību sāka ar balansa dēļu ražošanu, jo tas ir pats tehnoloģijas pamats, labs produkts, ar ko komandai sastrādāties kā pulksteņa mehānismam turpmākajiem lielākiem projektiem. Balansa dēlis saskan arī ar zīmola filozofiju - "produkts ar pievienoto vērtību", jo bērna rokās tā ir unikāla attīstoša rotaļlieta.

D.Jarmaks stāsta, ka balansa dēlis ir klasiska un starptautiski augstu novērtēta Valdorfa skolu un Montessori bērnu izglītības programmu rotaļlieta. Balansa dēļi palīdz bērniem attīstīt svarīgas fiziskās prasmes, piemēram, izpratni par telpu, līdzsvaru un koordināciju. Pētījumi ir pat parādījuši, ka regulāra līdzsvara dēļa izmantošana var palielināt uzmanības līmeni un koncentrēšanās spējas. Zīmola komanda novērojuši kā dēlis bērnos pamodina radošumu - tas kļūs par slidkalniņu, šūpuli, vilcienu tuneli, auto tramplīnu u.tml.

Tāpat D.Jarmaks norāda, ka balansa dēlis ir ļoti izturīgs un to var lietot arī pieaugušie, lai trenētu līdzsvaru un nodarbinātu konkrētas muskuļu grupas. Ārvalstīs ar vien vairāk biroja darbinieki sāk izmantot balansa dēli strādājot pie stāvgalda. Tas palīdzot uzturēt sevi labā fiziska formā un koncentrēties darbam, kad prāts sācis nogurt.

Šobrīd lielākā investīcija, kas ir ieguldīta zīmola attīstībā, ir laiks. "Protams, ir arī finansiālas investīcijas, bet tās pagaidām nav tik lielas - daži simti eiro, jo daudzi rokas instrumenti bija jau mājas garāžā. Finanses tiek izmantotas pārsvarā izejmateriālu un ārpakalpojumu iegādei. Ļoti noder komandas darbs, kad katrs pārzin savu sfēru - tas palīdz izvairīties no liekiem tēriņiem," stāsta D.Jermaks.

Viņš norāda, ka visu laiku tiek rēķinātas izmaksas, kur kāds process un izejmateriāls būtu izdevīgāks, bet neciestu produkta kvalitāte. Zīmols vēlas, lai cena ir draudzīga un katrs spētu atļauties palutināt savu ģimeni ar šo produktu.

Šobrīd viss "melnais" produkta sagatavošanas darbs tiek darīts mājas garāžā, tur tiek veikta materiāla sagarināšana, līmēšana un liekšana, testētas jaunus modeļus un materiālu kombinācijas. Saistībā ar to, ka pašlaik zīmolam pašiem nav attiecīga aprīkojuma, lai veiktu kvalitatīvu gala apstrādi, tad šis darbs tiek uzticēts partneriem.

Pašlaik zīmolam ir pieejami mazā izmēra dēļi un tie paredzēti aptuveni līdz 5 gadu vecumam, taču svara izturību zīmols notestējis līdz 150kg - vecāki var droši rotaļāties kopā ar bērniem. Tāpat ir arī pasūtījumi no pirmsskolas izglītības iestādēm, kuras īpaši piedomā pie bērnu attīstības.

"Mēs tikai nesen esam publiski startējuši, tāpēc par kopējo produkta pieprasījumu vairāk varam spriest no starptautisko tirdzniecības platformu pārdošanas datiem. Pēc datiem varam redzēt, ka interese ir un tā turpina palielināties. Īpaši pandēmijas laikā varam redzēt straujāku pieprasījumu pēc balansa dēļiem. Ir reģioni, kuri no pandēmijas ir cietuši īpaši smagi un tur spēkā ir striktāki noteikumi kā Latvijā. Līdzsvara dēlis ir viegli dezinficējams, lai to izmantotu nav nepieciešama saskarsme ar citiem bērniem, tas nodrošina fiziskās aktivitātes laikā, kad daudzās valstīs sporta nodarbības nenotiek. Tās ir tikai dažas no priekšrocībām, ar kurām izskaidrojams šī produkta pieprasījuma pieaugums," komentē D.Jermaks.

Viņš stāsta, ka "Ulmo wood" balansa dēlis ir arī eksportspējīgs un plānots, ka, lielākoties, zīmola pircējs ir no Ziemeļamerikas un Rietumeiropas. Šobrīd visa saziņa "Ulmo wood" tirdzniecības kanālos tiek orientēta uz ārvalstu tirgiem un zīmols saņēmis jau pirmos pasūtījumus no Kanādas. Tāpat padomā ir arī daži produkti, kuru mērķa valstis būs ar stipru ūdens izklaides kultūru - Skandināvija, Nīderlande.

Uzņēmuma dibinātājs un īpašnieks atklāj, ka balansa dēļu ražošanā konkurence ir diezgan liela pat vietējā līmenī. Ir vairāki vietējie uzņēmumi, kuri ir vērā ņemami spēlētāji e-komercijas platformās globālā līmenī. Un papētot vietējo konkurentu attīstības stāstus iezīmējas, ka bieži vien tie arī ir auguši no "garāžām" un "hobija līmeņa". Taču "Ulmo wood" mērķis ir izstrādāt arī citus specifiskus, nišas produktus, kur konkurence jau ir ievērojami mazāka.

Lai piesaistītu papildus finanšu resursus dažāda aprīkojuma iegādei, līdz šim uzņēmums piedalījies SEB bankas grantu projektu konkursā "Iedvesma", taču neizdevās iegūt atbalstu, bet tas vēl vairāk lika zīmolam sasparoties. Pašlaik uzņēmums gaida Lauku Atbalsta Dienesta "Leader" projekta rezultātus un jau gatavo dokumentāciju, lai piedalītos nākamajā atbalsta pasākumā. Tāpat "Ulmo wood" iestājies arī LIAA Jūrmalas biznesa inkubatora pirmsinkubācijas programmā un plāno pēc tam startēt arī inkubācijas periodā.

"Idejas, kā dažādot savu produktu klāstu ar citiem liekti līmētiem izstrādājumiem mums ir daudz – sākot no produktiem, kas ir paredzēti mājdzīvniekiem, līdz pat TV statīviem un ūdenī izmantojamiem priekšmetiem. Balansa dēļi mums ir pilotprodukts, gan lai saprastu tehnoloģiju, gan lai spētu piesaistīt finansējumu, gan lai iegūtu atpazīstamību tirgū. Mums vēl pavisam neapgūta un neizpētīta iespēja ir sadarbība ar Latvijas augstskolu pētniecības institūtiem - tā kā iespēju ir ļoti daudz - esam apņēmības pilni šo laiku neizniekot," pauž D.Jermaks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazais bizness Latvijā ieņem ļoti svarīgu lomu, ko apliecina Lursoft finanšu dati par mikro un mazo uzņēmumu apgrozījumu, samaksātajiem nodokļiem, kā arī nodarbināto skaitu.

Veicot datu analīzi, Lursoft secinājis, ka Latvijā reģistrēti 108,16 tūkstoši uzņēmumu, kas nodarbina mazāk nekā 50 darbiniekus un kuri 2019.gadā apgrozījuši mazāk nekā 10 milj. eiro vai arī kuru bilances kopsumma bijusi mazāka par 10 milj. eiro.

Atbilstoši Eiropas Komisijas regulas definīcijai, šie uzņēmumi klasificējami kā mikro un mazie komersanti. Rēķinot pret kopējo Latvijā reģistrēto aktīvo uzņēmumu skaitu, mazais bizness veido lielāko daļu jeb 98,65% no visiem uzņēmumiem.

Analizējot mazā biznesa īpatsvaru reģionos, jānorāda, ka it visās teritorijās mikro un mazie uzņēmumi veido vairāk nekā 98% no kopējā reģistrēto uzņēmumu skaita. Savukārt, rēķinot uzņēmumu sadalījumu pa reģioniem, vairāk nekā puse, t.i., 51,09% no visiem uzņēmumiem reģistrēti Rīgā un vēl 20,09% Pierīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija sevi pilnībā spēj apgādāt ar pārtiku, un paliek vēl pāri, ko realizēt ārvalstu pircējiem, vienlaikus joprojām esošais svaiga piena un graudu eksports ir labs pamats, lai investētu šo produktu pārstrādes jaudās.

Covid-19 pandēmijas ierobežošanai noteiktie pasākumi ir ietekmējuši dažādu nozaru piegāžu ķēdes, un šādos apstākļos lielākie ieguvēji ir tie, kuriem viss nepieciešamais ir pieejams pašu mītnes zemēs. Šis faktors ir būtisks tieši attiecībā uz pārtiku, bez kuras cilvēki nevar iztikt nekādos apstākļos.

Maciņu spogulis

Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore, Agroresursu un ekonomikas institūta vadošā pētniece Ingūna Gulbe uzsver, ka pārtikas galvenajās nozarēs Latvija ir pašpietiekama, jo eksportē vairāk, nekā importē. Protams, 100% pilnīgi visu pārtiku, ko patērējam, saražot Latvijā nav iespējams, jo klimatiskie apstākļi neļauj izaudzēt un realizēt pircēju iecienītos citrusaugļus, arī zemenes janvārī–aprīlī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai radītu pēc iespējas labāku valsts finansēta atbalsta pieejamību biznesa ideju autoriem un uzņēmumiem visos novados Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori piedzīvo strukturālas pārmaiņas un inkubatoru atbalsta vienības decembrī tiks atvērtas arī Saldū un Gulbenē.

“Ir būtiski nodrošināt biznesa inkubatoru atbalstu uzņēmējiem un biznesa ideju autoriem pēc iespējas tuvāk to pamatdarbības vietai. Tādēļ LIAA pilotprojektā veido vairākas atbalsta vienības Latvijā ar mērķi palielināt to vietējo biznesa ideju autoru un uzņēmēju skaitu, kas saņem LIAA Biznesa inkubatoru atbalstu. Pēc gada izvērtēsim rezultātus – ja atbalsta vienības būs veiksmīgi sasniegušas tām noteiktos rezultatīvos rādītājus, lemsim par izveidoto atbalsta vienību darbības turpināšanu,” LIAA biznesa inkubatora tīkla pārmaiņas raksturo LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.

LIAA biznesa inkubatori strādā ar jaunajiem uzņēmumiem un biznesa ideju autoriem, kas vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm, lai tos virzītu tālāk pasaules tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Joprojām maldīgs priekšstats par kokapstrādi

Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta "MeKa" direktors Andrejs Domkins, 13.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodienas jauniešiem trūkst izpratnes par kokapstrādes procesiem un produktu izveides stadijām, un tas savukārt veicina aplama priekšstata veidošanos par kokapstrādes nozari kopumā.

Daudziem mūsdienu sabiedrībā vienīgā saskarsme ir tikai un vienīgi ar galaproduktu, kas atrodams veikalos, bet iztrūkst priekšstata par to, kā nonāk līdz šai konkrētajai mēbelei vai būvniecības materiālam – kā top dizains, kā tiek izvēlēts izejmateriāls un kā tas tiek iepriekš sagatavots pirms izmantošanas, un kurā brīdī cilvēks ar savu darbu pievieno produktam vērtību.

Tas ir izslīdējis no audzināšanas. Citu valstu prakse liecina, ka bērns jau ļoti agrā vecumā tiek iepazīstināts ar dažādu profesiju praktisko pusi, šādi radot priekšstatu par nodarbi un attīsta tai nepieciešamās iemaņas. Latvijas gadījumā viss notiek krietni vēlāk, un jaunietis, sasniedzot pieaugušu vecumu, tikai tad sāk praktiski domāt, ar ko dzīvē vēlētos nodarboties, kādu profesiju izvēlēties un tad no šī sākumpunkta uzsāk virzību izvēlētajā nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja rīkotais ikgadējais gadatirgus šogad atzīmētu 50. jubilejas sezonu, taču pulcēšanās ierobežojumu dēļ gadatirgus norise tika pārcelta uz 2021. gadu. Lai nodrošinātu pircējiem no Latvijas un ārzemēm iespēju iegādāties vietējo amatnieku un mājražotāju preces un tirgotājiem pārdot jau saražoto, izveidots tirgošanās portāls egadatirgus.lv.

Šobrīd egadatirgus.lv reģistrējušies vairāk nekā 130 amatnieki un mājražotāji no visas Latvijas.

Produkti ir izvietoti vairākās kategorijās – keramika; koks un tāss, tekstils; rotaļlietas; metāls; rotas; āda; stikls un pārtika un dzērieni, no kurām pārstāvētākās šobrīd ir tekstils, rotas un koka izstrādājumi.

Visvairāk tirgotāju pieteikušies no Rīgas un apkārtnes (50 %), Vidzemes (17 %), Zemgales (12 %), Latgales (11 %) un Kurzemes (10 %).

"Atskārstot, ka šogad lielie amatnieku svētki nevar noritēt kā ierasts, vēlējāmies tomēr šo gadu Latvijas amatniecības vēsturē atzīmēt kā būtisku, jo rūpes par savējiem un nepieciešamība izcelt un lolot vietējos darinājumus ir tikai augusi. Arī šajā on-line Gadatirgū piedalīsies amatnieki un mājražotāji, kuri sevi ir pierādījuši. Esam ļoti priecīgi par amatnieku un mājražotāju atsaucību un interesi pircējus sastapt arī virtuāli. Pateicoties viņiem, Latvijas amatniecība un mājražošanas tradīcijas tiek uzturētas dzīvas, jo tikai tā varam saglabāt šo nozīmīgo kultūras mantojumu. Mēs atšķirībā no daudzām tautām varam būt lepni, ka mums patiešām ir izdevies saglabāt to, kas daudziem jau zudis," stāsta Kristīne Kūla, Brīvdabas muzeja direktora vietniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši starptautiskās pasta nozares organizācijas Pasaules pasta savienības (Universal Postal Union) jaunajiem standartiem no 2021.gada 1.janvāra pasta sūtījumiem uz trešajām valstīm – ārpus Eiropas Savienības – būs jānorāda detalizētāks sūtījuma saturs, informē "Latvijas Pasts".

Noformējot pasta sūtījumus uz ārvalstīm, to pavaddokumentos nosūtītāji jau pašlaik norāda informāciju par sūtījuma saturu – precēm, kas tajā ievietotas, un sūtījuma svaru. Taču atbilstoši Pasaules pasta savienības jaunajiem standartiem, kas iekļauti Pasaules pasta konvencijā (Universal Postal Convention), no nākamā gada 1.janvāra sūtījuma saturam, adresējot preces uz trešajām valstīm – ārpus Eiropas Savienības –, jābūt maksimāli detalizētam. Jaunā kārtība saistīta ar pasta sūtījumu datu un muitai vajadzīgās informācijas apriti starp valstīm, kas ļaus galamērķa valstī ātrāk apstrādāt sūtījumus un veikt muitas formalitātes. Tajā pašā laikā sūtījuma satura nepilnīga vai pat maldinoša informācija var kavēt sūtījumu piegādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pētot mikro un mazo uzņēmumu apgrozījumu, samaksātos nodokļus, kā arī nodarbināto skaitu, Lursoft arī noskaidrojis, kurās nozarēs reģistrēts vislielākais mazo biznesu pārstāvošo uzņēmumu skaits.

Pirmajā vietā šo uzņēmumu vidū ierindojusies mazumtirdzniecība, kas veido desmito daļu no visiem mikro un mazajiem uzņēmumiem. No mazumtirdzniecības daudz neatpaliek arī vairumtirdzniecība, kas veido 7,65% no visiem uzņēmumiem, savukārt liela daļa, t.i., 8,84% no visiem mazā biznesa sektorā strādājošajiem kā savu pamatdarbības jomu norādījuši operācijas ar nekustamo īpašumu.

Mazā biznesa lielā nozīme 

Mazais bizness Latvijā ieņem ļoti svarīgu lomu, ko apliecina Lursoft finanšu dati...

Lursoft norāda, ka pēdējo gadu laikā mazā biznesa populārākās uzņēmējdarbības nozares nav piedzīvojušas izmaiņas un TOP 5 saraksts saglabājies nemainīgs.

TOP 5 populārākās nozares starp mazā biznesa uzņēmumiem:

  • 1. Mazumtirdzniecība (10,16%);
  • 2. Operācijas ar nekustamo īpašumu (8,84%);
  • 3. Vairumtirdzniecība (7,65%);
  • 4. Specializētie būvdarbi (4,75%);
  • 5. Juridiskie un grāmatvedības pakalpojumi (3,90%).

“Neraugoties uz sarežģīto situāciju, mazais bizness meklē jaunas iespējas un pieejas kā pārprofilēt savu biznesu, atrodot jaunus veidus, kā sasniegt savu klientu un arī atrast jaunus klientus. Jau pavasarī ārkārtas situācijas periodā, redzējām, ka pāris nedēļās vairāki sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji prasmīgi pārorientējās un sāka piedāvāt ēdiena piegādi uz mājām. Jaunie apstākļi devuši būtisku grūdienu uzņēmumiem attīstīt e-komerciju, kā arī veicinājuši to, ka daudzi uzņēmēji kļūst izlēmīgāki, pieņemot lēmumus par biznesa procesu digitalizāciju. Prognozējams, ka šīs jaunieviestās lietas nākotnē sekmēs uzņēmumu efektivitāti," komentē SIA Lursoft IT valdes locekle Daiga Kiopa.

Viņa atzīmē, ka ne visās jomās mazais bizness šajā gadā sakarā ar COVID -19 radītajiem apstākļiem piedzīvojis apgrozījuma lejupslīdi. Ir nozares, kur darba apjoms būtiski pieaudzis – tā piemēram, šovasar lauku tūrisms piedzīvojis līdz šim vēl nepieredzētu viesu pieplūdumu, tāpat darbapjoms pieaudzis arī sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem reģionos. Pieprasījums vēl vairāk palielinājies pēc e-komercijas risinājumiem – internetveikalu utml. platformu izveidēm, kas attiecīgi sekmē IT nozares attīstību. Jaunie apstākļi veicinājuši arī dažādu viedierīču, datortehnikas un ar to saistīto aprīkojumu iegādi. Būtiski pieauguši arī pasta sūtījumu un kurjeru pakalpojumu izmantošanas apjomi. Līdz ar to prognozējams, ka šajās nozarēs strādājošajiem uzņēmumiem šī gada finanšu rezultāti varētu būt krietni labāki kā iepriekšējos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #26

DB, 07.07.2020

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumi izvērtē un pēc iespējas samazina dabas resursu izmantošanu, lai mazinātu piesārņojošo vielu emisijas apkārtējā vidē. To prasa Eiropas Savienības valstu politiskie mērķi.

Daļai sabiedrības politiskais mērķis pārvēršas par ideoloģisku cīņu, bet daļa saprot, ka dabas resursu izmantošana un radīto pārstrādes atkritumu apjomi ir sasnieguši robežu, kas liek meklēt nebijušus, racionālus risinājumus.

Sociālā atbildība pret vidi ir kļuvusi par biznesu, kas turpinās savu uzvaras gājienu. Arī Latvijas valdībai ir priekšlikumu vezums dabas resursu nodokļa likmju paaugstināšanai, lai ievērotu Eiropas Savienības direktīvās izvirzītos mērķus atkritumu apsaimniekošanas jomā.

Lasi žurnāla #DienasBizness 7. jūlija numurā:

  • viedokļi - klimata pārmaiņa
  • aktuāli - finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2019. gada rezultāti
  • numura tēma - dabas resursu nodoklis
  • tendences - plastmasas kalni neatkāpjas
  • intervija - pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš par Rīgu
  • investīcijas - akciju tirgus apskats
  • ideju mežs - digitālie risinājumi mēbeļu ražošanas uzņēmumā SIA Bolderāja serviss
  • bizness reģionos - Liepājas ekonomiskā ekosistēma un Liepājas speciālā Ekonomiskā Zona
  • dzīvesstils - Dr. Tereško tējas dabas resursos saskata biznesa potenciālu
  • mazais biness - svaigās pastas ražotājs ColorPasta
  • auto - VW T-Roc R
  • brīvdienu ceļvedis - Viktors Troicins, Maxima valdes loceklis un uzņēmuma vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvārī jauno auto tirgus turpina uzrādīt kritumu 32%. Tas ir lielākais kritums kopš pandēmijas otrā viļņa, kuru veicinājusi arī klātienes tirdzniecības ierobežojumi, informē Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Janvāra auto pārdošanas dati arī visai uzskatāmi ilustrē to, kā tirdzniecības ierobežojumi ir ietekmējuši mūsu ekonomiku. Ja smagais komertstransports jau kuro mēnesi piedzīvo strauju pieaugumu, janvārī uzrādot 90% pieaugumu pret iepriekšējo gadu, tad vieglā komerctransporta pārdošanas apjomi ir piedzīvojuši kritumu 16% jauno un 22% lietoto vieglo komercauto segmentā. Tas ir vērtējams kā indikators, ka tieši mazais bizness uzņem lielāko epidemioloģisko ierobežojumu triecienu, norāda Auto asociācija.

Lielāko kritumu piedzīvojis lietoto vieglo auto tirgus, tas ir samazinājies par 34% attiecībā pret 2020. gada janvāri. Visticamāk ka, gan jauno, gan lietoto vieglo auto pārdošanas apjomu līdzvērtīgo kritumu var izskaidrot ar tirdzniecības ierobežojumiem, jo automašīna ir ilgtermiņa ieguldījums, kura attālinātai iegāde ir visai sarežģīta, sevišķi privātajā sektorā, kur izvēle pamatā tiek izdarīta uz vietas, konkrētajā tirdzniecības vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš uzņēmums piedāvā savu ēdienu piegādes biznesa programmatūru citiem uzņēmumiem, tas ir pārstāvēts jau 16 valstīs.

Pērn novembrī SIA "Zeew" mainīja biznesa virzienu un tā vietā, lai piedāvātu ēdienu piegādi un konkurētu ar "Wolt" un "Bolt Food", piedāvā risinājumu, lai citi uzņēmumi varētu atvērt savu ēdienu piegādes uzņēmumu. "Praktiski tas nozīmē, ka jebkurš, kurš vēlas piedāvāt ēdienu piegādi, var uz "Zeew" programmatūras bāzes izveidot aplikāciju, dot tam savu nosaukumu un pavisam drīz būt tirgū," stāsta Muhameds Gaits (Mohamed Ghaith), SIA "Zeew" dibinātājs.

Liela daļa klientu ir jau eksistējoši ēdienu piegādes uzņēmumi, kam ir savas platformas un tirgus daļa, bet tie izmanto "Zeew", lai uzlabotu savu piedāvājumu, tāpat klientu vidū ir restorāni, kas veido savas mobilās lietotnes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauno auto tirgus, kā arī lietoto auto imports aizvadītā gada nogalē saglabājis stabilu kritumu. Vienīgais segments, kurš stabili turpina pieaugt arī krītoša tirgus apstākļos, ir elektroauto, liecina Latvijas Auto asociācijas apkopotie dati.

Kopumā 2020. gadā pārdotas 15 642 viegās automašīnas, kas ir par 25% mazāk kā 2019. gadā (20 939).

Vieglo automobīļu (pasažieru un mazo komercauto) kritums veidoja 27% pret 2019. gada decembri. Taču atšķiras kritums tirgus segmentos. Ja pasažieru auto kritums veidoja vien 23%, tad vieglā komerctransporta segmentā tas samazinājās par 48%.

Negaidīti lielu 22% pieaugumu decembrī piedzīvojis lietotā, mazā komerctransporta imports, kas ļauj izdarīt secinājums, ka mazais un vidējais bizness ir piesardzīgs un meklē veidus kā darboties ietaupot apgrozāmos līdzekļus īstermiņā un izvairīties no ilgtermiņa saistībām.

Salīdzinoši nelielu kritumu decembrī piedzīvojis arī lietoto auto imports. Tas samazinājies par 5% salīdzinot ar šo pašu periodu 2019. gadā. Vienīgais segments kurš stabili turpina pieaugt arī krītoša tirgus apstākļos ir elektro auto. Decembrī reģistrēti 55 jauni elektroauto, kas kopā veido 4,9% no decembrī reģistrētajiem jaunajiem auto. Decembrī importēti arī 38 lietoti elektroauto, kas ir 0,9% no visiem importētajiem lietotajiem auto.

Komentāri

Pievienot komentāru