Citas ziņas

Portrets - Junior Achievement Latvia valdes priekšsēdētājs Jānis Krievāns

Armanda Vilciņa, 17.02.2023

Jaunākais izdevums

Jebkura biznesa veiksmes pamatā pirmkārt ir laba reputācija, domā Jānis Krievāns, biedrības Junior Achievement Latvia valdes priekšsēdētājs un SIA Camping Milk līdzīpašnieks.

Lai uzņēmums ilgtermiņā augtu un attīstītos, tā piedāvātajām precēm vai pakalpojumiem primāri jābūt kvalitatīviem, spriež J.Krievāns. Viss pārējais var mainīties, taču kvalitātes latiņai vienmēr ir jābūt maksimāli augstākajā līmenī, jo tieši šis, manuprāt, ir aspekts, ko klienti jebkurā nozarē novērtē visvairāk, domā Junior Achievement Latvia valdes priekšsēdētājs. Viņš uzskata, ka, lai iegūtu labu reputāciju, nepieciešams, ieguldīt daudz darba, taču lielākā māksla jebkurā gadījumā ir šo reputāciju saglabāt un, mainoties apstākļiem, nepazaudēt. Reizēm viens nepareizs lēmums uzņēmumu var novest pat līdz bankrotam, tāpēc labai kvalitātei un reputācijai vienmēr ir jābūt biznesa stratēģijas pamatu pamatā, atzīmē J.Krievāns.

Vēlas būt uzņēmējs

Pirmo darba pieredzi guvu, strādājot savā skolēnu mācību uzņēmumā, atminas J.Krievāns. “Tas bija vidusskolas pēdējais gads, 12. klase, kad, izmantojot skolā pieejamos resursus, kopā ar skolas biedriem izveidojām savu uzņēmumu - veidojām komandu, dalījām atbildības un sākām ražot koka rotaļlietas pēc individuāliem pasūtījumiem. Jau kopš paša sākuma es uzņēmos šī biznesa vadību un manā komandā tolaik bija 27 cilvēki. Šī pieredze nenoliedzami ļāva man labāk izprast gan uzņēmējdarbības vidi kopumā, gan iedziļināties arī cilvēkresursu vadībā un ražošanā. Pirms tam man nebija nekādas darba pieredzes - vasaras parasti pavadīju laukos pie vecvecākiem un palīdzēju viņiem, savukārt ziemas sezonā - pilnībā pievērsos mācībām, tāpēc varētu teikt, ka mans profesionālās karjeras ceļš savā ziņā sākās ar bērnības sapņu piepildījumu - es biju uzņēmējs,” stāsta J.Krievāns, atzīstot, ka, pēc vidusskolas beigšanas, šis bizness organiski beidza savu darbību.

“Mēs darbojāmies vairākus mēnešus - no septembra līdz pat maijam, kad Latvijā tikām atzīti par labāko skolēnu mācību uzņēmumu un jūlijā pārstāvējām savu valsti arī Eirops līmenī. Sākotnēji bija doma biznesu turpināt, taču mūsu ambīcijas bija pārāk lielas. Izsverot visus plusus un mīnusus, sapratām, ka mūsu ieguldījums ir lielāks, nekā atdeve, tāpēc izlēmām darbību pārtraukt - tas bija sarežģīti un finansiāli neizdevīgi,” stāsta J.Krievāns, kurš, pēc vidusskolas beigšanas, iestājās Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē, lai uzņēmējdarbību apgūtu arī akadēmiskā līmenī. “Jau diezgan agrā vecumā es zināju, ka būšu uzņēmējs, tāpēc šī studiju programma tika izvēlēta diezgan mērķtiecīgi,” atzīmē J.Krievāns.

Visu rakstu lasiet 14.februāra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Darbinieki visbiežāk mācās biroja programmas, vadītāji apgūst dokumentu vadību

Db.lv, 26.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu intensīvā digitalizācija kopumā ir uzlabojusi Latvijas uzņēmumu produktivitāti, tomēr digitālo prasmju ziņā darbiniekiem un vadītājiem vēl joprojām ir liels izaugsmes potenciāls.

Par to liecina gan Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI), kur Latvija ieņem 17. vietu un cilvēkkapitāla rādītājā ir zem Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa, gan ikgadējais pētījums "Vadītāja digitālais portrets".

Biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro veiktajā pētījumā "Vadītāja digitālais portrets 2023" noskaidrots, ka uzņēmumi diezgan atturīgi izturas pret darbinieku digitālo prasmju paaugstināšanu. Pēdējos divos gados uzņēmuma organizētos kursos zināšanas apguvusi neliela daļa strādājošo. Pieprasītākās bijušas biroja programmu apmācības, kurās piedalījušies 13,5% respondentu. Dokumentus vadības un lietvedības sistēmu lietošanu mācījušies 13,2% aptaujāto darbinieku, bet dokumentu koplietošanas sistēmu - 12,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākums Latvijas uzņēmumu vadītāju un darbinieku tuvākajā laikā vēlētos apgūt vai uzlabot mākslīgā intelekta rīku izmantošanas prasmes, lai tādējādi paaugstinātu darba efektivitāti un stiprinātu kompānijas konkurētspēju.

Tas noskaidrots biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro ikgadējā pētījumā «Vadītāja digitālais portrets».

Pētījumā «Vadītāja digitālais portrets 2023» iegūtie rezultāti nepārprotami apliecina, ka uzņēmējdarbības vidē strauji ienākušie mākslīgā intelekta (MI) risinājumi izpelnās aizvien nozīmīgāku lomu arī Latvijas uzņēmumos. To lietošanu vēlas apgūt 61% no 644 aptaujātajiem. Intereses pieaugumu var skaidrot gan ar ap MI rīkiem sacelto ažiotāžu, gan tīri pragmatisku vēlmi gūt priekšrocības konkurences cīņā. No citām prasmēm jāizceļ failu koplietošanas sistēmu un uzņēmuma vadības sistēmu izmantošana, kuras gribētu papildināt 34% respondentu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielbritānijā apgrozībā parādīsies pirmās monētas ar karali Čārlzu III

LETA--PA MEDIA/DPA, 08.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijā ceturtdien apgrozībā parādīsies pirmās monētas ar karaļa Čārlza III attēlu.

Pirmās monētas ar karaļa attēlu būs 50 pensu monētas, uz kurām Čārlza III portrets būs redzams reversā, godinot viņa mātes karalienes Elizabetes II dzīvi un mantojumu.

Monētas jubilejas versija tika izlaista oktobrī, radot rekordlielu apmeklētāju skaitu Karaliskās naudas kaltuves tīmekļa vietnē.

Saskaņā ar pieprasījumu pakāpeniski apgrozībā nonāks aptuveni 9,6 miljoni 50 pensu monētu.

Uz jaunajām monētām redzamo karaļa attēlu radījis skulptors Mārtins Dženings un to personīgi apstiprinājis Čārlzs III.

Saskaņā ar tradīcijām karaļa portrets ir pavērsts pa kreisi - pretējā virzienā Elizabetes II attēlam uz monētām.

Visas Apvienotās Karalistes monētas ar karalienes Elizabetes II atveidu tiks saglabātas kā likumīgs maksāšanas līdzeklis un paliks aktīvā apgrozībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecība ar Krieviju ir pēdējā laika karstais kartupelis politiķu mutēs, jo sevišķi pēdējās raganu medības eksportētāju vidū, Ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei uzdodot publicēt tos, kuri eksportē uz Krieviju.

Nemedījot vainīgos, paraudzījāmies uz šo tirdzniecību skaitļos, un iznāk, ka uz Krieviju pārsvarā eksportējam spirtotus dzērienus, bet importējam minerālos produktus ‒ gāzi, degvielu, eļļas.

«Ļaunā» eksporta uz Krieviju portrets

Uzmetot acis lielajiem skaitļiem, patiesi var nolemt, ka nekas šajā dzīvē nemainās, jo 2022. gada martā Latvijas eksports uz Krieviju veidoja aptuveni 90 miljonus eiro, bet 2023. gada jūnijā ‒ 95 miljonus eiro. Toties, ja paņem pērnā gada jūniju, ir samazinājums par 56,6%. Ja neievēro izmaiņas eksporta struktūrā un inflāciju, tad varētu izvēlēties atbilstošu mēnesi un pataisīt Latvijas eksportētājus par gataviem neliešiem. Velns slēpjas detaļās, un tādēļ uz tām arī paskatījāmies. Sīkāk ir redzams, ka no eksporta vadošajām pozīcijām pazudušas mašīnas un mehānismi, noteicošo lomu atstājot pārtikas un dzērienu preču grupai, kur nozīmīgāko lomu spēlē alkoholiskie dzērieni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu un nodaļu vadītāji joprojām ir galvenais digitālo risinājumu ieviešanas dzinējspēks Latvijas privātfirmās un valsts iestādēs.

Tāds secinājums izriet no biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro ikgadējā pētījuma «Vadītāja digitālais portrets» rezultātiem. Tie uzskatāmi parāda, ka vadītāju vidū digitālo risinājumu lietotāju īpatsvars ir krietni augstāks nekā darbinieku un ka tieši no vadības nostājas atkarīgs, vai digitālā transformācija būs sekmīga.

Vispieprasītākais risinājums abās grupās ir pandēmijas gados popularitātes izrāvienu piedzīvojušais elektroniskais paraksts. To lieto 87% no visiem aptaujātajiem vadītājiem un 69% darbinieku. Līdzīgas proporcijas novērojamas arī citu rīku izmantošanā. Piemēram, e-adresi izveidojuši 65% vadītāju un 55% darbinieku, un arī e-rēķinu sagatavošanu apguvušo vadītāju īpatsvars ir lielāks nekā darbinieku – attiecīgi 46% pret 42%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikvienam no mums ir sava gaume attiecībā uz dažādām ikdienas lietām, kā, piemērām, mūziku, kino un pat arī fotografēšanas veidu. Šoreiz vienotā izaicinājumā ir metušies digitālā satura veidotāja Ievai Florence-Vīksne un reperis Edavārdi (Eduards Gorbunovs), lai uzņemtu izcilus attēlus ar jauno Huawei Mate 50 Pro viedtālruņa kameru trīs fotografēšanas kategorijās, kurās izšķirošā balss būs abu sekotājiem, kas trīs kārtās izvēlēsies savu favorītbildi.

Cik tuvu vien var

Viena no kategorijām, kurā abi influenceri sacentīsies par labāko attēlu, ir Macro fotogrāfija. Šī īpašā tuvplāna kategorija izceļas ar mazu detaļu vai objektu iemūžināšanu izteiktā fokusā, kas rada sajūtu, ka objekts ir lielāks nekā dzīvē.

“Jaunais Huawei Mate 50 Pro viedtālrunis ļauj uzņemt niansētas fotogrāfijas tik vien kā no 2,5 cm attāluma, tādējādi sākumā acij nemanāmām detaļām kļūstot par lielizmēra mākslas darbiem. Fotogrāfam atliek tikai ar pieskārienu izvēlēties vietu kompozīcijā, kuru izteikti fokusēt, izmēģinot dažādus variantus un nonākot pie savas mīļākās versijas,” stāsta Huawei produktu apmācību vadītājs Mikus Tillers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pētījums: 42% Latvijas uzņēmumu pērn palielinājušies izdevumi

Db.lv, 07.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinoši augstas inflācijas un citu biznesa vides izaicinājumu dēļ aizvadītajā gadā gandrīz puse Latvijas uzņēmumu piedzīvoja izmaksu pieaugumu, ko nācās risināt ar produkcijas vai pakalpojumu cenu palielināšanu, izmaiņām piedāvājumā vai ar peļņas samazināšanu.

Sarežģītajos apstākļos uzņēmumiem nācās arī pastiprināti rūpēties par kolektīva saliedēšanu, liecina biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro ikgadējā pētījuma «Vadītāja digitālais portrets» rezultāti.

Lai arī 2023. gadā inflācija stabili samazinājās, Latvijā tā joprojām bija krietni augstāka par vidējo pēdējā desmitgadē. Tas neapšaubāmi atsaucās uz uzņēmumu darbību. 42% aptaujāto uzņēmumu vadītāju atzina, ka aizvadītajā gadā turpinājuši palielināties izdevumi, kas saistīti ne vien ar izejvielu iegādi, bet arī algu palielinājumu darbiniekiem un augstākām procentu likmēm, piemēram, līzingā iegādājoties automašīnas. Cenšoties pārvarēt izaicinājumus, 17% respondentu koriģējuši piedāvāto preču vai pakalpojumu klāstu un attiecīgi arī to cenas, bet 13% pielikuši papildu pūles pārdošanā, ieviešot jaunus tirdzniecības kanālus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

5 tendences uzņēmumu darbībā 2024. gadā

Viesturs Slaidiņš, Jumis Pro vadītājs, 08.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauns gads mūsu dzīvē ierasti ienāk ar jaunām cerībām, sapņiem un arī ar tikai tam raksturīgām tendencēm. Šis gads nebūs izņēmums, un jau tagad izkristalizējas svarīgākie attīstības virzieni Latvijas uzņēmējdarbības vidē. Aplūkosim piecus nozīmīgākos.

Rēķini kļūst elektroniski

Ministru kabinets (MK) 2021. gada 12. oktobrī izskatīja un atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par attaisnojuma dokumentu un preču piegādes dokumentu elektroniskās aprites sistēmas ieviešanu. Ziņojumā paustā koncepcija paredz no 2025. gada 1. janvāra ieviest elektronisku rēķinu (e–rēķinu) izmantošanu kā obligātu apritē starp komersantiem, kā arī starp komersantiem un valsts un pašvaldību iestādēm. Ja vien pēdējā brīdī netiks veiktas korekcijas koncepcijā, tad uzņēmumiem un publiskajam sektoram atlicis viens gads, lai pilnībā pārietu uz mašīnlasāmu rēķinu apriti. Tas nozīmē atbilstošu grāmatvedības sistēmu ieviešanu tiem, kuriem tādas vēl nav, un nepieciešamo prasmju apgūšanu. Šis process sagaida vairāk nekā pusi Latvijas uzņēmumu un iestāžu. Pērnā gada nogalē veiktajā pētījumā «Vadītāja digitālais portrets» noskaidrojām, ka šobrīd e-rēķinu aprite funkcionē aptuveni 42-46% Latvijas uzņēmumu un iestāžu, galvenokārt lielajos, daudzus cilvēkus nodarbinošajos. Savukārt mazo un vidēju uzņēmumu vidū joprojām ir populāri elektroniski sagatavoti, taču PDF formātā saglabāti un pa e-pastu vai saziņas lietotnēm nosūtīti dokumenti. Līdz ar to šajā jomā uzņēmējiem būs darba pilnas rokas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #7

DB, 14.02.2023

Dalies ar šo rakstu

Meža nozares eksporta ieņēmumi 2022. gadā sasniedza nebijušu rekordu - 4 miljardus eiro, bet tā atkārtošana nenotiks 2023. gadā, kurš iezīmējies ar koksnes izstrādājumu cenu kritumu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta jaunais Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 14.februāra numurā lasi:

Statistika

Hipotēkas ņem mazāk, summas aug

Tēma

Privātās augstskolas ievelk uzņēmējdarbībā speciālistus ar augstāko izglītību

Ārpolitika

Rietumi varēja darīt vairāk, lai ierobežotu Krievijas agresīvo politiku. Krievijas opozīcijas politiķis Leonīds Gozmans

Aktuāli

Mācām vienus, vajag citus

Spēles noteikumi

Nomas maksas indeksācijas griesti jāmeklē līgumā

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Junior Achievement Worldwide atkārtoti nominēta Nobela miera prēmijai

Db.lv, 27.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē lielākā izglītības organizācija jauniešiem “Junior Achievement Worldwide” (JA) otro gadu pēc kārtas izvirzīta Nobela miera prēmijai.

Organizācija jau vairāk nekā 30 gadus ir pārstāvēta arī Latvijā, īstenojot praktiskās uzņēmējdarbības un karjeras izglītību jau 260 Latvijas skolās.

“Pētījumi rāda, ka uzņēmējdarbības izglītība ne tikai sagatavo jauniešus uzņēmējdarbībai, tā attīsta darbam nepieciešamās prasmes, veicina radošumu un neatlaidību. Agrīna pieredze, ko jaunieši gūst attīstot savus mācību uzņēmumus, palīdz tiem attīstīt pašefektivitāti, kas nodrošina dzīves mērķu sasniegšanu, neatkarīgi no šķēršļiem, kas jāpārvar. Šī izglītība daudziem jauniešiem atklāj pasauli, ar kuru ne vienmēr vecāki var iepazīstināt, tā maina viņu dzīves gājumu, nodrošinot darba prasmes un ekonomiskās iespējas,” saka “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Izsludina vidusskolēnu uzņemšanu Līderu programmā

Db.lv, 09.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības organizācija “Junior Achievement Latvia” (JA Latvia) izsludina skolēnu pieteikšanos uzņemšanai Līderu programmā. Jau desmito gadu, ap 15 vidusskolēnu no visas Latvijas, programmas ietvaros būs iespēja attīstīt līderības prasmes gan pieredzējušu mentoru, gan kouču vadībā.

īderu programmas dalībnieki viena mācību gada laikā apmeklēs dažādas meistarklases, biznesa darbnīcas, izstrādās savus projektus un individuāli strādās ar mentoriem. Līderu programmas apmācība noslēgsies 2024. gada vasaras beigās - vairāku dienu nometnē "Junior Achievement Unlocked 2024".

“Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns: “Jebkurā amatā, dzīves sfērā ir nepieciešams līderis. Tieši tādus jauniešus mēs meklējam – neatlaidīgus, mērķtiecīgus, kuri ir gatavi attīstīties, lai nākotnē uzņemtos atbildību un virzītu procesus - sabiedrībā, politikā, mākslā vai uzņēmējdarbībā.”

Programmas mērķis ir attīstīt jauniešos līderības prasmes, lai nākotnē tie kļūtu par izciliem līderiem biznesā, politikā, valsts pārvaldē vai radošajās sfērās. Dekādes laikā Līderu izglītības programmu absolvējuši jau ap 120 jauniešu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #21

DB, 21.05.2024

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot vienu eiro aizsardzības un drošības industrijā, atpakaļ saņemam trīs, un saprotams, ka pieprasījums tuvākajā nākotnē tikai augs. Latvijai ir jāspēj kāpināt aizsardzības un drošības iepirkumu kapacitāte, vienlaikus domājot par preču un pakalpojumu saņemšanas nepārtrauktību.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 21.maija numurā lasi:

Statistika

Ārējās tirdzniecības bilance turpina kritumu

Tēma

Finanšu pakalpojumu eksports Lietuvā aug, bet Latvijā dilst

IKP dubultošanas plāns uz praktiska piemēra fona

Aktuāli

Latvija paliek tukša!

Enerģētika

Baltija no Krievijas var atslēgties kaut šodien. Rolands Irklis, AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājs

Paēdusi sabiedrība – stabila valsts

Noslāņošanās ir Latvijas lielākā problēma

Kreditēšana

Bankas var aizdot, uzņēmēji var aizņemties, bet kreditēšana stagnē

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #23

DB, 06.06.2023

Dalies ar šo rakstu

Konceptuāli jāmaina pieeja pilsētvides uzturēšanai pašvaldībās, atsakoties no īstermiņa – vienas sezonas – viena pakalpojuma līgumiem, tā vietā liekot ilgāka termiņa – vismaz trīs–piecu gadu pakalpojumu līgumus, tādējādi ļaujot ietaupīt nodokļu maksātāju naudu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijā lielākā pilsētvides pakalpojumu sniedzēja SIA Vizii Urban valdes priekšsēdētājs Valdis Purvinskis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 6.jūnija numurā lasi:

Statistika

Pirktspējas kritums mainīs arī tirgotājus

Intervija

Jāmaina pieeja pilsētvides uzturēšanā. SIA Vizii Urban valdes priekšsēdētājs Valdis Purvinskis

Tēma

Mākslīgais intelekts amata pratējus apdraudēs mazāk

Ēdināšana

Ēdinātāji izbauda amerikāņu kalniņus

Spēles noteikumi

Eiropas cīņa ar čaulas kompānijām atbalsosies Latvijā

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #31

DB, 01.08.2023

Dalies ar šo rakstu

Jaunie AS Sadales tīkls (ST) tarifi ilgtermiņā varētu veicināt gan vietējo ražojošo uzņēmumu konkurētspēju Eiropā, gan jaunu investīciju ienākšanu Latvijā, domā enerģētikas eksperts Gatis Ābele.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 1.augusta numurā lasi:

Statistika

Bezdarbs saglabājas nemainīgs. Cik ilgi?

Tēma

Gandrīz puse Latvijas vīriešu nenodzīvos līdz pensijas vecumam

Aktuāli

Bez naudas ekonomiskā attīstība buksē

Pārtika

Liellopu eksporta vietā pārdos gatavus produktus

Mobilitāte

Gaidāms elektrouzlādes staciju būvniecības bums

Pārtikas cenas

Pārtikas inflācija tik ļoti var neatslābt

Paēdusi sabiedrība – stabila valsts

Vai trūkums vairo cilvēktiesību neievērošanu?

Mākslīgais intelekts

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #43

DB, 24.10.2023

Dalies ar šo rakstu

Basketbola klubs Rīgas Zeļļi pašlaik ir hobija līmeņa projekts, kurš balstās uz vairākiem privātiem sponsoriem, bet perspektīvā tam jākļūst par biznesu, kas rada kaut arī nelielu, bet tomēr peļņu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta sporta menedžmenta aģentūras EB23 Sports&Marketing īpašnieks un basketbola kluba Rīgas Zeļļi prezidents Edgars Buļs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 24.oktobra numurā lasi:

* Statistika

Lietoto auto tirgus būs noteicošais parka nomaiņā uz elektroauto

* Tēma

Rezultāti pasliktinās, bet dala naudu jaunām prioritātēm

* Bankas

Populisms var apdraudēt kreditēšanu kopumā. SEB bankas vadītāja Ieva Tetere

* Mežsaimniecība

Mežsaimniecībā šogad strauju izmaiņu laiks

* Paēdusi sabiedrība – stabila valsts

Laimīgās planētas indekss – Latvija 136. vietā

* Atjaunojamā enerģija

Latvijai ir jāizmanto vēja enerģijas potenciāls. Inga Āboliņa, SIA Eolus valdes locekle

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #49

DB, 05.12.2023

Dalies ar šo rakstu

Mainoties nosacījumiem un situācijai tirgū, ir nemitīgi jābūt gataviem pielāgoties jaunajiem apstākļiem, vienlaikus savlaicīgi izpildīt mājasdarbus, kas ļauj ne tikai noturēties tirgū, bet vēl jo vairāk saglabāt konkurētspēju un izaugsmi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Rīgas Krēslu fabrika valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Aldis Circenis. Viņaprāt, arī pašreizējā situācijā, kad daudzos sektoros ir jūtama recesijas skarbā elpa, var sekmīgi attīstīties, izmantojot tās situācijas, kuras ir tirgū.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 5.decembra numurā lasi:

Statistika

Vai Latvijas ostām punktu pieliks degvielas akcīze?

Tēma

Latvijas laukos visapdraudētākā suga ir cilvēks

Uzņēmējdarbība

Eiropas direktīvas defektus var pārvērst par efektu

Eksporta balva

Nominācija Eksporta jaunpienācējs – veiksmīgo nozaru indikators

Investīcijas

Ieinteresēti ieguldīt Latvijā. Infortar izpilddirektors Martti Talgre

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #37

DB, 13.09.2022

Dalies ar šo rakstu

Iedzīvotāju pirktspējas, uzņēmumu konkurētspējas saglabāšanai Eiropas valstis ir samazinājušas akcīzes nodokļa likmes energoresursiem, ieviesušas atbalsta – subsīdiju mehānismus, savukārt Polija gājusi vēl tālāk – ieviesusi siltumenerģijas pieauguma griestus. Vienlaikus Eiropa energodrošību sāk sasaistīt ar atomenerģiju, kura līdz tam tika nīdēta.

To rāda BDO Latvia pētījums par dažām Eiropas valstīm, kādus instrumentus tās izmanto, lai mazinātu energoresursu un pārtikas cenu kāpuma ietekmi uz patērētājiem.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 13.septembra žurnālā lasi:

Statistika

Algu pieaugums krasi atpaliek

Intervija

Ziema būs izaicinājumiem pilna. AS Sadales tīkls (ST) valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons

Tēma

Baiļu cena uzaudzē eksporta ienākumus

Mežizstrādes deficīts atsaucas uz koksnes piegāžu apjomiem

Aktuāli

2,39 reizes augstāka inflācija nekā vidēji eirozonā

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #4

DB, 23.01.2024

Dalies ar šo rakstu

Digitalizācija auto izvēlē, elektroauto pārdošanas pieaugums, lietotu auto reputācijas maiņa, jaunas prasības autoservisiem un klientu paradumu transformācija – tā ir autopārdošanas industrija šodien, kur Moller Auto dīleri, tirgojot gan jaunas, gan lietotas automašīnas, navigē vienas pieturas dīleru koncepta virzienā.

Par šodienu, rītdienu un izaicinājumiem Dienas Bizness uzdeva jautājumus Moller Auto uzņēmumu grupas izpilddirektorei Baltijā Izīdai Gerkenai.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 23.janvāra numurā lasi:

Statistika

Pēc inflācijas vētras satraukums par veselības aprūpes cenām

Tēma

Latvijas ilgtspējīgas attīstības mērķis nav sasniedzams

Finansējums

CleanR Grupa pēc obligāciju emisijas uzņem apgriezienus

Reitingi

Nodokļu maksātāju reitingu sistēma piedzimusi ar jautājumiem

Industriālie parki

Rūpniecības izaugsme nav iespējama bez industriālajiem parkiem

Nodokļi

Latvija atliek direktīvas ieviešanu, bet uzņēmumiem jābūt uzmanīgiem

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #45

DB, 08.11.2022

Dalies ar šo rakstu

Būtu tikai apsveicami, ja 100 gudrās galvas pirms lēmumu pieņemšanas būtu nevis visziņi, bet gan konsultētos par saviem lēmumiem un to ietekmi gan ar iedzīvotājiem, gan arī uzņēmējiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Venden izpilddirektors Aldis Škutāns. Viņš norāda, ka gudrās galvas, vēloties samazināt saldināto dzērienu patēriņu, ar akcīzes nodokli ir iemanījušās aplikt pat ūdeni ar aromātu, kuram nav nedz cukura, nedz arī kaloriju, tādējādi to nepamatoti sadārdzinot.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 8.novembra žurnālā lasi:

Statistika. ES naudas apguvē esam pirmrindnieki

Tēma. Imports ir izspiedis vietējo ūdens ražošanu

Aktuāli. Tirdzniecības bilance - naudas robs ekonomikā

Transports. Elektroauto uzrāviens

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #9

DB, 27.02.2024

Dalies ar šo rakstu

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs, intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 27.februāra numurā lasi:

Statistika

Attītie odometri arī no Beniluksa valstīm

Tēma

Latvija pēc zinātnes potenciāla apsteidz Japānu, bet atpaliek no Igaunijas

Aktuāli

Lielo algu saņēmēji valsts sektorā aug kā sēnes pēc lietus

Nodokļi

Nodokļos ieņēmumi dažu gadu laikā pieauguši par 58%

Tautsaimniecība

Ja Latvija attīstītos kā kaimiņvalstis

Nodokļi

Nodokļu revīzija ar jautājumiem

Meža nozare

Stagnācija ārzemēs samazina ienākumus par piektdaļu

Portrets

Zane Ozola, SIA Patnis dibinātāja

Brīvdienu ceļvedis

Gints Kukainis, SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs

Uzņēmumu jaunumi

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #50

DB, 13.12.2022

Dalies ar šo rakstu

Cenu līkne ir lejupejoša, un tā priecē gan degvielas uzpildes staciju īpašniekus, gan patērētājus, tomēr sarūkošais patēriņš Latvijā nozīmēs konkurences saasināšanos starp degvielas uzpildes stacijām.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas ilggadējais valdes priekšsēdētājs un degvielas mazumtirdzniecības uzņēmuma Astarte nafta valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 13.decembra žurnālā lasi:

Statistika

Neesam vienīgie ar negatīvu IKP

Tēma

Latvija aiz Nepālas un Šrilankas

Finanses

Iespējams, šī krīze nav tāda, kā visi iedomājas. Eleving Group valdes priekšsēdētājs Modests Sudņus.

Tirdzniecība

Pandēmija izmainījusi mēbeļu tirdzniecību

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums 15

DB, 09.04.2024

Dalies ar šo rakstu

Gan viedokļpaudēju teiktajā sociālajos tīklos, gan politiķu sarunās un medijos nereti izskan, ka Latvijai efektīvāk, labāk un ātrāk jāinvestē Eiropas fondu nauda, no kā varētu secināt, ka ar fondiem mums neveicas, ka darām kaut ko pārāk lēni un viss iet mazumā. Ir labi un ir daudz, bet vajag vairāk.

Tāds ir galvenais secinājums no sarunas ar Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieku ES fondu jautājumos Armandu Eberhardu.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 9.aprīļa numurā lasi:

Statistika

Fondu investīciju piesaistes praktiskā puse

Intervija

Fondu naudas ir daudz, bet vajag vairāk. Armands Eberhards, Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos

Tēma

Zinātnes attīstībā ES var konkurēt ar Ķīnu

Aktuāli

Kur rodas nauda?

Enerģētika

Ūdeņraža vads nozares attīstībai

Uzņēmējdarbība

Jaunu uzņēmumu mazāk, bet nodokļu maksātāju vairāk

Atkritumu apsaimniekošana

Kā no atkritumu noglabāšanas tikt līdz aprites ekonomikai?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #5

DB, 31.01.2023

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu sistēmas pārskatīšana balstīsies uz topošajām nodokļu politikas pamatnostādnēm 2024.- 2026. gadam un notiks vienu reizi šīs valdības laikā, vienlaikus tās vērtējot arī no valsts finansiālajām vajadzībām, kuras būtiski pārsniedz iespējas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 31.janvāra numurā lasi:

Statistika

Likvidēto svars tautsaimniecībā

Tēma

Vai malkas apkure ietekmē vēlēšanas?

Finansējums

Latvijā var būt labi attīstīts kapitāla tirgus. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons

Nekustamais īpašums

Apburtā loka ceļš 13 gadu garumā valsti novedis kārtējā strupceļā

Aktuāli

Rīga – kļūdu indikators

Finanses

Kad 31,4 triljoni dolāru ir par maz

Tūrisms

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eksperti prognozē, kuras profesijas būs pieprasītas nākotnes darba tirgū

Db.lv, 24.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spēja ātri mācīties un apgūt jaunas darbam nepieciešamas prasmes, kā arī pielāgoties arvien straujākai tehnoloģiju attīstībai ir viena no tendencēm, kas noteiks šodienas jauniešu konkurētspēju nākotnes darba tirgū, saka Banku augstskolas rektore Līga Peiseniece.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins norāda, ka mākslīgā intelekta attīstības dēļ pieprasījums pēc jaunajiem speciālistiem skaitliski samazināsies, taču cilvēku tehnoloģijas pilnībā neaizvietos. Apdrošināšanas jomā būs nepieciešami tādi paši speciālisti kā šobrīd, sākot ar uzņēmumu vadītājiem, inženieriem, IT speciālistiem, pārdošanas speciālistiem, juristiem.

“Darba devēji pašlaik pastiprināti meklē informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) speciālistus, inženierus, vienmēr vajadzīgi ir arī labi klientu apkalpošanas speciālisti. Jau tagad apdrošināšanas jomā ir un arī nākotnē būs pieprasīti cilvēki ar dažādām prasmēm, piemēram, finanšu analītiķis ar spēju strādāt ar lielajiem datu masīviem vai informācijas un IKT speciālists, kurš pārzina arī projektu vadību,” saka Abāšins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #11

DB, 14.03.2023

Dalies ar šo rakstu

Lai arī Latvijā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), mērķētas reģionālās politikas, kura būtu ietverta nodokļu, finanšu, investīciju, pakalpojumu segmentā, vienkārši nav bijis. Tas nozīmē, ka viss ir noticis un notiek tā, kā to vēlas tirgus neredzamā roka.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 14.marta numurā lasi:

Statistika

Uzņēmumu parādi gandrīz dubultojušies

Tēma

Maģistru programmu absolventi ar vidējo algu 4689 eiro mēnesī

Aktuāli

Vai briest trešais – zaļais emigrācijas vilnis?

Pārtika

Griķi - krievu vai kazahu?

Veselība un farmācija

Veseli cilvēki – ekonomikas mugurkauls

Autobūve

Eiropas lepnums – tās auto ražošana - ceļas pāri okeānam

Investors

Komentāri

Pievienot komentāru