Viedokļi

Joprojām maldīgs priekšstats par kokapstrādi

Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta "MeKa" direktors Andrejs Domkins, 13.08.2020

Jaunākais izdevums

Šodienas jauniešiem trūkst izpratnes par kokapstrādes procesiem un produktu izveides stadijām, un tas savukārt veicina aplama priekšstata veidošanos par kokapstrādes nozari kopumā.

Daudziem mūsdienu sabiedrībā vienīgā saskarsme ir tikai un vienīgi ar galaproduktu, kas atrodams veikalos, bet iztrūkst priekšstata par to, kā nonāk līdz šai konkrētajai mēbelei vai būvniecības materiālam – kā top dizains, kā tiek izvēlēts izejmateriāls un kā tas tiek iepriekš sagatavots pirms izmantošanas, un kurā brīdī cilvēks ar savu darbu pievieno produktam vērtību.

Tas ir izslīdējis no audzināšanas. Citu valstu prakse liecina, ka bērns jau ļoti agrā vecumā tiek iepazīstināts ar dažādu profesiju praktisko pusi, šādi radot priekšstatu par nodarbi un attīsta tai nepieciešamās iemaņas. Latvijas gadījumā viss notiek krietni vēlāk, un jaunietis, sasniedzot pieaugušu vecumu, tikai tad sāk praktiski domāt, ar ko dzīvē vēlētos nodarboties, kādu profesiju izvēlēties un tad no šī sākumpunkta uzsāk virzību izvēlētajā nozarē.

Tehniski orientētām, ar inženieriju saistītajām nozarēm viens no izaicinājumiem ir paaudžu maiņa un jauno speciālistu piesaiste. Šāda tendence novērojama arī citās valstīs, kur, līdzīgi kā pie mums, jaunieši labprātāk izvēlās kļūt par ekonomistiem un juristiem, kam pēdējos gados vēl pievienojas sociālo zinātņu specializācijas. Tāpēc ražošanas nozarēs ir grūtības ar zinoša, profesionāla un izglītota darbaspēka piesisti. Vēl nesen Zviedrijā bija vairāki gadījumi mēbeļu rūpniecības nozarē, kad paaudžu paaudzēs pārmantotie dzimtas uzņēmumi nonāca situācijā, kad palika bez mantiniekiem – proti, esošie vadītāji un speciālisti novecoja, bet jaunākās atvases deva priekšroku strādāt citās profesionālajās nozarēs. Viņi dod priekšroku banku un apdrošināšanas sektoriem, darbam tieslietu sistēmā vai tirdzniecībā, bet tajā pašā laikā jāpadomā, kas notiks ar ģimenes mantojumu un vai veicamajam darbam būs tikpat liela pievienotā vērtība, kā pašu ģimenes gadu desmitiem attīstītajam un lolotajam kokapstrādes kompānijas radītajam produktam.

Kokapstrādes nozares ieguvums ir videi draudzīgā, šī "zaļā" domāšana, kas kļūst arvien populārāks skatījums sabiedrībā. Cilvēki vēlas dabīgus materiālus savā dzīves telpā, un koku šajā ziņā izkonkurēt ir neiespējami, turklāt šo izejmateriālu mums, Latvijā, pirmapstrādes sektors nodrošina neierobežotā daudzumā. Cilvēka prāts arvien vairāk tiek virzīts uz ekoloģisko domāšanu, dabīgiem materiāliem un produktiem, tāpēc no iegūtā koka mēs veidojam tirgū pieprasītas lietas – koka konstrukciju mājas, grīdas, mēbeles, pat rotaļlietas, lai palīdzētu sabiedrībai sasniegt šo izvēlēto mērķi par dzīvi veselīgos, dabīgos apstākļos.

Taču viens no priekšnosacījumiem nozares ražošanas attīstībai ir atbilstoša izglītība. Ir nepieciešami zinoši, inovatīvi domājoši cilvēki, kuri zinātu, kā esošo izejmateriālu pārvērst noderīgās lietās. Tehnoloģiju jomā joprojām turpinās globālas attīstības tendence, tāpēc mūsu vietējā cilvēka uzdevums ir, kā tieši šīs inovācijas pārvērst konkurētspējīgā produktā, un šim nolūkam nepieciešama ideja, entuziasms un arī teorētiskās zināšanas, ko savukārt sniedz izglītība.

Ja vērtējam no bioekonomikas skatpunkta, tad tieši kokapstrāde ir viens no nozīmīgākajiem spēlētājiem. Koks ir dabas dots, atjaunojams resurss, kas atbilst bioekonomikas standartam un spēj dot pievienoto vērtību. Taču šajā sistēmā viens no galvenajiem nosacījumiem ir izglītība, kurai jābūt konkurētspējīgai un atbilstošai inovācijām nozarē kopumā. Kokapstrāde sen vairs nav tikai zāģēšana un ēvelēšana, bet gan nozare, kurā tiek izmantoti sarežģīti augsto tehnoloģiju risinājumi, piesaistot IT sniegtās iespējas. Tāpēc atbilstoša izglītība ir viens no priekšnosacījumiem attīstībai un kokapstrādes nozares balstiem, sagatavojot atbilstoša līmeņa speciālistus.

Nenoliedzami, cilvēks, kurš nāk uz augstskolu, vēlas veidot savu profesionālo karjeru, nevis par mērķi izvirza attīstīt nozari kopumā. Viņš vēlas zināšanas, kompetences, lai varētu iesaistīties produktu veidošanā un attīstīšanā. Tāpēc vēlos uzsvērt, ka tieši kokapstrādes nozarē ir ļoti daudz iespēju, lai realizētu savus mērķus. Nav runa tikai par kvalificēta darbaspēka sagatavošanu jau esošajiem kokapstrādes uzņēmumiem, bet, iespējams, sava uzņēmuma veidošanu, pateicoties daudzpusīgajām zināšanām, kas būtu iegūtas augstskolā. Kas nav mazsvarīgi – absolventiem nav problēmu atrast darbu, turklāt dažādās jomās. Labs piemērs ir būvniecība, kur pieprasa speciālistus ar zināšanām inženierijā, kas pārzina koksni un tās izmantošanu. Tāpat absolventiem ir priekšzināšanas mārketingā, kas vēlāk var palīdzēt produktu virzīšanai Latvijas un starptautiskajā tirgū. Visbiežāk pirmo ārvalstu pieredzi gūst studiju laikā, jo Latvijas Lauksaimniecības universitātes Kokapstrādes katedrai ir cieša sadarbība ne tikai ar kaimiņvalstīm, bet arī Vāciju, Franciju un citām.

Tev varētu interesēt arī:

Tehnoloģiskais izrāviens kokapstrādē 

Aizvadītajos gadu desmitos kokapstrādes nozare Latvijā piedzīvojusi strauju tehnoloģisko attīstību,...

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kokles spēles studija "Kokļu Mežs", kas darbojas kopš 2015.gada, izveidojusi platformu attālinātajām kokles spēles nodarbībām.

Studijas dibinātājs Ansis Jansons stāsta: "Kad sāku 2015.gadā darboties, bija interesenti, bet īsti nebija, kas mācītu kokles spēli. Kopš tā laika "Kokļu Mežs" ir audzis un kopumā mūsu skolai izgājuši cauri ap 500 cilvēku. Tas kādreiz šķita nereāli liels skaitlis, bet šobrīd ir sajūta, ka tas varētu būt tikai sākums.

Ideja par to, ka jāveido arī e-skola, radās, atsaucoties uz cilvēku interesei. Bija ļoti daudzi, kas meklēja iespēju mācīties spēlēt kokli, bet, piemēram, nedzīvoja Rīgā vai pat Latvijā, tāpēc nevarēja pievienoties klātienes nodarbībām. Domājot par to, kā palīdzēt šiem cilvēkiem, radās doma par to, ka jāveido speciāla platforma, kurā varētu apgūt kokles spēli attālinātās, bet individuāli pielāgotās nodarbībās."

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Atšķirīgie mērķi zemes apsaimniekotājus dzen izmisumā

Māris Ķirsons, 31.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas zemes izmantošanu gan lauksaimniecības produkcijas ražošanai, gan mežsaimniecībai un arī kūdras ieguvei būtiski mainīs Eiropas Savienības stratēģijas, kas bieži vien ir vērstas pretējos virzienos, un tāpēc, izpildot vienu, pārējās izvirzītie mērķi sasniegti netiks.

To intervijā žurnālam "Dienas Bizness" stāsta bijušais (2014.– 2016. g.) Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas biroja vadītājs, bijušais Eiropas un Vidusjūras Augu aizsardzības organizācijas ģenerālsekretārs, bijušais Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis.

Viņaprāt, pašlaik veidojas bīstama situācija, ka uzvar tie, kuri skaļāk bļauj, ignorējot uz zinātniskiem pamatiem un ilggadējā pieredzē iegūtos datus un nevērtējot to ietekmi uz pārtikas pieejamību un ienākumiem vairumam iedzīvotāju nākotnē.

"Latvijas gadījumā zeme būtībā ģenerē produkciju, kas dod vairāk nekā 40% no visas valsts eksporta ieņēmumiem. Proti, lauksaimniecība plus pārtikas pārstrādes rūpniecības eksporta ieņēmumi ir 2,57 miljardi eiro (savulaik bija tikai 0,3 miljardi eiro), un vēl 2,56 miljardus eiro nodrošina meža nozare (mežsaimniecība + kokapstrāde), kam vēl jāpieskaita kūdras substrātu produktu eksporta ieņēmumi ap 185 milj. eiro. Visas minētās nozares ir ne tikai liels darba devējs, it īpaši reģionos, bet arī nodokļu maksātāji. Vienlaikus pēdējos gados ar biedējoši pieaugošu intensitāti arvien vairāk tiek piedāvāts ieviest jaunas – stingrākas prasības gan lauksaimniecībā, gan mežsaimniecībā, gan vēl jo vairāk kūdras ieguvē. Šis process daudziem zemes apsaimniekotājiem nav saprotams," akcentē R. Arnītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Biznesa idejas, kas uzņemtas Radošo industriju inkubatorā

Lelde Petrāne, 11.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Radošo industriju inkubatorā noslēdzies astotais biznesa ideju atlases konkurss atbalsta piešķiršanai uzņēmumiem radošajās nozarēs. Šajā pavasara uzsaukumā uzņemti 5 uzņēmumi inkubācijas un 20 biznesa ideju autori pirmsinkubācijas atbalsta programmā.

"Izvērtējot inkubatora kapacitāti, jau gada sākumā noteicām, ka pavasarī uzņemsim 5 jaunus uzņēmumus, nevis kā ierasts 7. Šī pavasara uzņemšana noritēja citādi, jo praktiski viss uzņemšanas laiks jau kopš izsludināšanas noritēja valsts izsludinātā ārkārtas stāvokļa laikā. Taču ārkārtas stāvoklis nemazināja uzņēmēju interesi pieteikties, un spējām saglabāt konkurenci – konkursā uz 1 vietu inkubācijas programmā pretendēja vidēji 3 uzņēmumi.

Šoreiz vērtēšanas procesā jo īpaši piedomājām par šī brīža situāciju, t.i., komersantu biznesa aktualitāti un inkubatora lomu – vai un kā inkubators varētu konkrētam uzņēmumam palīdzēt. Šoreiz vēlos atzīmēt faktu, ka 2 no 5 uzņemtajiem komersantiem stājās inkubatorā atkārtoti, un šoreiz tika uzņemti. Šī atziņa lai kalpo par iedrošinājumu arī citiem, kas šoreiz neizturēja konkursu," komentē LIAA Radošo industriju inkubatora vadītāja Karine Kalniņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #21

DB, 26.05.2020

Dalies ar šo rakstu

Žurnāla uzmanība pievērsta būvniecības nozarei, un viens no secinājumiem – būvniecība bauda pēdējos augļus publiskajiem pasūtījumiem, pirms noslēdzies Eiropas Savienības 2014.–2020. gada plānošanas periods.

Būvniecības nozares uzņēmējiem ir konkrēti ierosinājumi, piemēram, izveidot valsts finansētu un administrētu fondu, kas ļautu uzņēmējiem, kuri eksportē uz valstīm ārpus eirozonas, veikt valūtas maiņu 2020. un 2021. gadā par fiksētu kursu.

Starptautiskās Norēķinu bankas aptaujā secināts, ka ASV dolārs tiek izmantots gandrīz 90% pasaules valūtu tirdzniecības darījumu – arī par to šīs nedēļas žurnālā.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 26. maija numurā:

  • viedokļi - situācija būvniecības un nekustamo īpašumu tirgū
  • statistika - Latvijā iegulda eiropieši
  • aktuāli - pandēmija un darbaspēks
  • tēma - būvnieku TOPs jeb būvniecībai raksturīga inerce
  • tēma - zvejos īpašumu atlaides
  • enerģētika - gāzei cenas nepieaugs
  • ekonomika - pēc dolāriem stāvēja rindā
  • investīcijas - kas notiek ar valstu divpusējiem aizsardzības līgumiem
  • finanses - nebanku aizdevēji un klienti ir gatavāki atbildīgiem lēmumiem
  • tehnoloģijas - "Confero Technologies" sniedz pakalpojumus jau deviņās valstīs
  • zaļā ekonomika - cik izcērt, tik apmežo
  • ideju mežs - kā bijušais bankas darbinieks rada koka interjera priekšmetus
  • biznesa psiholoģija - pārpērk labākos
  • komercija - "Printful" izaugsme
  • mazais bizness - "LALALA design" piedāvā saglabāt bērnības atmiņas
  • pie stūres - "BMW X6" apskats
  • brīvdienu ceļvedis - Mārtiņš Gineitis, aģentūras "Addiction" vadītājs un konferenču producents

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Uzņēmums: Ugunsgrēks Ozolu kūdras purvā, iespējams, izcēlies no dzirksteles

LETA, 01.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ugunsgrēkā Kuldīgas novadā Ozolu kūdras purvā, iespējams, izcēlies no dzirksteles, aģentūrai LETA pieļāva purva apsaimniekotāja, kūdras izstrādes uzņēmuma "Baloži & Ko" izpilddirektors Artis Freibergs.

Freibergs atzina, ka iepriekšējās dienās bijis liels sausums. Ir pieņēmums, ka ugunsgrēks, visticamāk, izcēlās no kādas tehnikas vienības vai kā cita radītas dzirksteles.

Viņš teica, ka dzēšanas darbi turpinājās vēl šodien - no dubļiem atsegtas un līdz galam nodzēstas kūdras kaudzes, lai tās negruzdētu. Patlaban attiecīgie darbi esot noslēgušies un ugunsdzēsēji vāc šļūtenes, kā arī pārējo aprīkojumu.

Freibergs sacīja, ka dzēšanas darbi aizritējuši samērā veiksmīgi, ņemot vērā laika apstākļus - vēju un sausumu, kas padarīja tos grūtākus. Tālākais ir turpināt uzraudzīt ugunsgrēka izcelsmes vietu. Visdrīzāk tas būs jādara, kamēr neuznāks lietus. Jāgūst pilnīga pārliecība, ka dziļākajos zemes slāņos neturpinās gruzdēšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #35

DB, 08.09.2020

Dalies ar šo rakstu

Kāpēc Latvijā atmirušās koksnes apjoms ir vairākkārtīgi lielāks nekā Somijā un Zviedrijā? Iemesli ir vairāki. Viens no tiem - atšķiras normatīvo aktu prasības mežu īpašniekiem Latvijā, Somijā vai Zviedrijā. Turklāt Latvijā veidojas tā dēvētās “toksiskās teritorijas”, kuras nav ekonomiski izdevīgi apsaimniekot.

Latvijā ir kļūdaina dabas aizsardzības politika, jo balstās uz segregāciju, nodalot īpaši aizsargājamas teritorijas, kur netiek veikta nekāda saimnieciskā darbība. Dabas aizsardzības plānos nav paredzēta integrēta pieeja, kas, saudzējot dabu, ļautu arī zemes īpašniekiem gūt ienākumus, apsaimniekojot savu īpašumu.

Jau šobrīd, kad daudzviet pasaulē runā par meža platību samazināšanos, Latvijā meža platības pieaug un mežs aizņem 53% no visas zemes.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 8. septembra numurā:

  • viedokļi - kāpēc Latvijā atmirušās koksnes apjoms ir vairākkārtīgi lielāks nekā Somijā un Zviedrijā?
  • aktuāli – mežos sapūdē miljardiem eiro
  • tēma - valsts komunikācija sociālajos tīklos – juridiski nesaistoša
  • DB klubs - Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs par aktuālo situāciju ekonomikā
  • tehnoloģijas - IT turpina būt eksportējošo nozaru trijniekā
  • tendences – "Užavas alus" turpina ģimenes uzņēmumu
  • miljardieri - bagātie pandēmijā vēl bagātāki
  • auto - Komerctransporta nākotne un tendences
  • brīvdienu ceļvedis - Evija Rodke-Sproģe, plastikas ķirurģe un "Aesthetica Beauty Clinic" īpašniece

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #26

DB, 07.07.2020

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumi izvērtē un pēc iespējas samazina dabas resursu izmantošanu, lai mazinātu piesārņojošo vielu emisijas apkārtējā vidē. To prasa Eiropas Savienības valstu politiskie mērķi.

Daļai sabiedrības politiskais mērķis pārvēršas par ideoloģisku cīņu, bet daļa saprot, ka dabas resursu izmantošana un radīto pārstrādes atkritumu apjomi ir sasnieguši robežu, kas liek meklēt nebijušus, racionālus risinājumus.

Sociālā atbildība pret vidi ir kļuvusi par biznesu, kas turpinās savu uzvaras gājienu. Arī Latvijas valdībai ir priekšlikumu vezums dabas resursu nodokļa likmju paaugstināšanai, lai ievērotu Eiropas Savienības direktīvās izvirzītos mērķus atkritumu apsaimniekošanas jomā.

Lasi žurnāla #DienasBizness 7. jūlija numurā:

  • viedokļi - klimata pārmaiņa
  • aktuāli - finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2019. gada rezultāti
  • numura tēma - dabas resursu nodoklis
  • tendences - plastmasas kalni neatkāpjas
  • intervija - pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš par Rīgu
  • investīcijas - akciju tirgus apskats
  • ideju mežs - digitālie risinājumi mēbeļu ražošanas uzņēmumā SIA Bolderāja serviss
  • bizness reģionos - Liepājas ekonomiskā ekosistēma un Liepājas speciālā Ekonomiskā Zona
  • dzīvesstils - Dr. Tereško tējas dabas resursos saskata biznesa potenciālu
  • mazais biness - svaigās pastas ražotājs ColorPasta
  • auto - VW T-Roc R
  • brīvdienu ceļvedis - Viktors Troicins, Maxima valdes loceklis un uzņēmuma vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrija (ZM) ir nodevusi sabiedriskajai apspriešanai tās izstrādātos grozījumus likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli", kas paredz no nākamā gada uz nenoteiktu laiku iesaldēt nodokli lauksaimniecības zemēm, aģentūra LETA noskaidroja ZM.

Grozījumi likumā sagatavoti, pamatojoties uz valdības 18.februāra sēdē doto uzdevumu, ar kuru ZM sadarbībā ar Tieslietu ministriju un Finanšu ministriju uzdots izstrādāt priekšlikumus attiecīgajā likumā, kas paredz no 2021.gada iesaldēt lauku zemes kadastrālās vērtības. Zemkopības ministra Kaspara Gerharda (VL-TB/LNNK) biroja vadītājs Jānis Eglīts aģentūrai LETA pastāstīja, ka ZM rosina no nākamā gada uz nenoteiktu laiku iesaldēt nodokli lauksaimniecības zemēm, ņemot vērā zemes kadastrālās vērtības ievērojamo pieaugumu.

Pēc viņa skaidrotā, ZM piedāvā saglabāt nekustamā īpašuma nodokli pārskatāmu un saprotamu, lai pasargātu Latvijas lauksaimniekus no "neadekvāta" nodokļa sloga pieauguma. ZM nostāja ir, ka nodoklis nedrīkst pieaugt, ja vien ar zemi nenotiek kāds darījums. "Ja nekustamā īpašuma vērtība pieaug vairāk nekā trīs reizes, rodas jautājums, cik veikalos maksās maize. Tāpat jāvaicā, vai tādējādi Latvijas lauksaimnieks būs konkurētspējīgs ar Polijas, Lietuvas, Igaunijas un citu valstu zemniekiem," retoriski vaicāja Eglīts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par kolektīvajām atlaišanām ziņojuši vēl divi uzņēmumi, kamēr bezdarbnieku skaits pēdējo trīs dienu laikā pieaudzis par aptuveni 1011, kopumā sasniedzot 72 681, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotā informācija.

Līdz šim tika ziņots par kopumā 32 darba devēju paziņojumiem par kopumā 4702 darbinieku kolektīvajām atlaišanām, tomēr tagad vēl divi uzņēmumi ir pieteikuši savu darbinieku plānoto atbrīvošanu, tādējādi kopskaitā kolektīvajai atlaišanai pieteikti 4749 darbinieki.

Pēc NVA datiem, starp nozarēm, kurās plānotas kolektīvās atlaišanas, ir transports un uzglabāšana, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība, izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, atkritumu apsaimniekošana un sanācija, apstrādes rūpniecība, operācijas ar nekustamo īpašumu, māksla, izklaide un atpūta, profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi, mežsaimniecība, finanšu un apdrošināšanas darbības, kā arī informācijas un komunikācijas pakalpojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vīruss atmasko ekonomikas ielaistās kaites

Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists, 31.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar CSP publicēto ātro vērtējumu, 2020. gada 2. ceturksnī IKP gada griezumā samazinājās par 9,8%. IKP kritums ir nedaudz lielāks nekā varēja gaidīt uz pieejamās informācijas bāzes (mans IKP izmaiņu vērtējums bija apmēram -8,5%), bet nevar runāt par pārsteigumu, jo nenoteiktība ir ļoti liela.

Turklāt, kā norāda paši statistiķi, šie dati var tikt ievērojami pārrēķināti. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni ekonomiskā aktivitāte sezonāli izlīdzinātajos datos samazinājās par 7,5%.

Ar ļoti lielu pārliecību var teikt, ka 3. ceturksnī IKP pieaugs pret iepriekšējo ceturksni, bet par 4. ceturksni bažas pieaug. Savukārt skats uz nākamo un turpmākajiem gadiem kļūst gaišāks, pateicoties koronvīrusa vakcīnu straujajai attīstībai.

Ir likumsakarīgi, ka kritums pakalpojumu nozarēs 2. ceturksnī bija ievērojami lielāks jeb 11,0%. Pandēmija ir krīze, kas visvairāk ietekmē cilvēku saskarsmi, no kuras vairāk atkarīgi ir pakalpojumi. Iespējams, ka detalizētajos datos pēc mēneša redzēsim viesnīcu un restorānu vai atpūtas un izklaides nozaru sarukumu pat vairāk nekā uz pusi. Latvijā turklāt izpaužas tranzīta nozares kaites, kas sākās jau pirms pandēmijas. Gluži kā cilvēkiem, tā arī nozarēm vīruss atklāj vājās vietas – jomās, kur jau bija slikti, kļūst vēl sliktāk. Turklāt situācija tranzītā turpināja pasliktināties arī 2. ceturkšņa ietvaros, tāpēc arī gada 2. pusē nekas labs nav gaidāms.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai ražotnes paplašināšana ir pretrunā ar ilgtspējīgu darbību?

Toms Auškāps, "Balticovo" komunikācijas un attīstības direktors, 07.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Holivudas filmas mums ir iemācījušas just līdzi galvenajam varonim, kurš ar visiem spēkiem cīnās pret kāda uzņēmuma vai korporācijas paplašināšanās plāniem, un diemžēl lielākoties šie stāsti ir radušies no reāliem piemēriem, kad uzņēmums ir gājis pāri dabai, cilvēkiem un kopienām, lai attīstītos un iegūtu lielāku peļņu.

Taču ārpus filmām nonākam pie nopietna jautājuma, kas aktuāls jebkuram Latvijas uzņēmumam. Attīstība – vai nu tā ir ražotnes paplašināšana vai jaunu pakalpojumu radīšana – ir nepieciešama, lai izceltos uz pasaules skatuves, vairotu eksportu un rezultātā paaugstinātu dzīves kvalitāti vietējiem iedzīvotājiem. Kāds ir pareizais ceļš, lai nenonāktu pretrunā ar ilgtspējīgu darbību?

Sākas pārmaiņu dekāde

Paplašināšanās nedrīkst pastāvēt bez apsvērumiem par to, kā tiek ietekmēta apkārtējā vide un kopiena. Uzskatu, ka uzņēmums nedrīkst domāt tikai par to, kā šodien gūt peļņu uz iedzīvotāju un vides nākotnes rēķina.

2020. gads oficiāli uzsāk izmaiņu dekādi, kuras kopējais mērķis ir samazināt cilvēku atstāto nospiedumu dabā. Jau šobrīd izjūtam vides izmaiņas, ko radījuši cilvēki. Laikapstākļi paliek arvien neparedzamāki, dabas katastrofas notiek biežāk un ir postošākas. Un tiešu ietekmi jūt ne tikai iedzīvotāji, bet arī mēs – uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mainoties situācijai darba tirgū Covid-19 krīzes rezultātā, tai skaitā strauji pieaugot bezdarba līmenim, būtiski palielinājusies kandidātu interese par vakancēm.

Šī gada maijā par 36%, salīdzinot ar gada sākuma rādītājiem, turpinājis palielināties vidējais pieteikumu skaits vienai vakancei, liecina interneta personāla atlases uzņēmuma "CV-Online Latvia" apkopotie dati no karjeras portāla cv.lv.

Šobrīd viens darba piedāvājums vidēji saņem 19 pieteikumus, savukārt pirms ārkārtas stāvokļa tie bija 14 pieteikumi. Vislielākā kandidātu interese par vakanto amata pozīciju vērojama mediju, sabiedrisko attiecību un personālvadības kategoriju vakancēm, kur darba devēji vidēji saņem gandrīz 40 pieteikumus vienai vakancei.

Liela kandidātu aktivitāte, vidēji virs 30 pieteikumiem vienai vakancei, vērojama arī tādās amatu kategorijās kā administratīvais darbs un asistēšana, tirdzniecība, iepirkumi un piegāde, transports un loģistika, kā arī pārdošana. Tāpat arī jāatzīmē tādas amatu kategorijas kā vadība, mārketings un reklāma, pakalpojumi, finanses un grāmatvedība, mežsaimniecība un kokapstrāde, kur pieteikumu skaits vakancei pārsniedz 20, tādējādi ir virs vidējā darba tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir samazinājies par 8,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Pirmajā pusgadā IKP ir samazinājies par 5,4 %.

Faktiskajās cenās IKP 2. ceturksnī bija 6,9 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 6,5 %.

2020. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada 2. ceturksni lauksaimniecības nozares produkcijas pieaugums novērtēts 2,1 % apmērā (pieaugums par 4,9 % augkopībā, bet kritums par 3,7 % lopkopībā), savukārt mežsaimniecībā un zivsaimniecībā vērojams apjomu samazinājums.

Apstrādes rūpniecības apjomi samazinājušies par 6,9 % (samazinājums bija vērojams 16 no 22 apstrādes rūpniecības nozarēm). Lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs vērojams samazinājums – kokrūpniecībā – par 1,7 %, pārtikas produktu ražošanā – par 3,8 %, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 6,5 %, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 7,8 %. Ražošanas pieaugums vērojams datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē – par 4,9 %, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 18,6 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #9

DB, 03.03.2020

Dalies ar šo rakstu

Vai var izdarīt secinājumus par 2017. gadā Latvijā īstenoto nodokļu reformu? Ir divas atbildes.

Jā, teiks politiķi, kuri secina, ka būs pagājuši trīs vēlētājiem solītie gadi, kuros nodokļu sistēmu solīja neaiztikt.

Nē, nevar izdarīt secinājumus – šādi teiks praktiķi, kuri saprot, ka statistikas dati 2020. gada pavasarī ir pieejami par 2018. gadu. Latvijas uzņēmumu finanšu rādītāji par 2019. gadu būs apkopoti 2020. gada vasaras nogalē.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 3. marta numurā:

  • aktuāli - vai banku sadarbība ar uzņēmējiem ir pasliktinājusies
  • tēma - atkal gatavo nodokļu sistēmas reformu
  • intervija - Vjačeslavs Ivanovs, kurš tiek apsūdzēts "ABLV Bank" 50 miljonu lietā
  • ārpolitika - Meksikas vēstnieks Latvijā Fraksisko Eduardo del Rio, kā attīstīt Latvijas un Meksikas attiecības
  • finanses - biznesa kreditēšanas problēmas un iespējas
  • IT/telekomunikācijas - Latvijas uzņēmumi mākoņpakalpojumu izmantošanā ir vieni no pēdējiem ES
  • IT/telekomunikācijas - kā valkājamās viedierīces palīdz ārstiem
  • tehnoloģijas - jaunuzņēmums "EchoSports" veic sportistu veikstspējas monitoringu reāllaikā
  • meža nozare - 2020. gads mežsaimniecībā būs izaicinājumiem bagāts
  • izdevējdarbība - attīstās literatūras eksports
  • izdevējdarbība - kā izdot savu grāmatu
  • dzīvesstils - "Vīnkalni Pils Māja" saimnieki iedziļinās detaļās
  • brīvdienu ceļvedis ar Jāni Dzeni, "OC VISION" valdes priekšsēdētāju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bērza saplākšņa izstrādājumu ražošanas a/s "Latvijas Finieris" plānoti pārfinansējusi 20 milj. eiro kredītu uz garāku termiņu divās Latvijas komercbankās - "OP Bankā" 10 milj. eiro uz 5 gadiem un "SEB Bankā" 10 milj. eiro uz 7 gadiem.

A/s "Latvijas Finieris" valdes priekšsēdētāja vietnieks Pauls Ābele uzsver, ka uzņēmums turpina realizēt konservatīvu finanšu politiku, banku kredītu atlikumus uzturot nemainīgus un uzņēmuma attīstību šajā periodā finansējot no pašu nopelnītā. "20 milj. eiro pārfinasēšana bija ieplānota jau pirms vairākiem gadiem un, neskatoties un Eiropas meža bloka pēdējā pusotra gada izaicinājumiem un Covid-19 izraisītajām nesaidrībām šogad, esam noslēguši divus aizdevuma līgumus. Pateicos SEB un OP bankām par sadarbību, kura balstās savstarpējā uzticībā, cieņā un ilgtermiņa skatījumā uz "Latvijas Finiera" attīstību," uzsver P. Ābele.

LASI ARĪ: Apgrozījuma rekorda latiņa pacelta 3,34 miljardu eiro līmenī

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Jauno Latvijas novadu starta pozīcijas krasi atšķiras

Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists, 11.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pērn ekonomikas izaugsme bremzējās, eksporta nozares turpināja palielināt devumu Latvijas iedzīvotāju ienākumos, secināts šodien prezentētajā "Luminor" bankas reģionu eksporta pētījumā. Rīgas un pārējās Latvijas ekonomikas struktūra ir ļoti atšķirīga – kamēr Rīgā izteikti dominē IT un biznesa pakalpojumu nozare, tikmēr reģionos lielāko ekonomikas daļu veido meža nozare, kā arī mašīnbūve un elektronika.

“Viens no pētījuma ieguvumiem ir iespēja gūt niansētu priekšstatu par Latvijas ekonomikas ģeogrāfiju, kas nav pieejams citur. Dažos gadījumos no tā var izdarīt secinājumus, dažos nē, bet iegūtā kopaina ir interesanta – tā ļauj novērtēt to, kā norit cilvēku dzīve dažādās Latvijas vietās. Pērn visstraujākais pieaugums starp jaunajiem jeb “topošajiem” novadiem, kas izveidosies administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, bija vērojams Valkas novadā, kura eksporta ienākumi reālā izteiksmē pērn pieauguši par 15%.

Reģionu vidū, spītējot tranzīta svārstībām, visstraujāk eksporta nozares attīstījās Kurzemē. Savukārt Latgales nākotne ir ļoti lielā mērā atkarīga no rūpniecības attīstības Rēzeknē un Daugavpilī. Taču piecu gadu griezumā saskaņā ar pētījuma rezultātiem straujākais eksporta ienākumu pieaugums bija Ādažu novadam, strauji attīstījusies arī Kuldīga, Smiltene, Līvāni un Gulbene,” stāsta pētījuma autors, "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Brīvo vakanču skaits sarucis par vairāk nekā 60%

Lelde Petrāne, 08.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicēto darba sludinājumu skaits karjeras portālā cv.lv šā gada martā sarucis par 24% salīdzinājumā ar šā gada februāra mēnesī publicētajām vakancēm, liecina "CV-Online Latvia" apkopotie dati. Savukārt vidējais jauno pievienoto darba sludinājumu skaits līdz ar ārkārtas stāvokļa ieviešanu valstī samazinājies par vairāk nekā 60%.

"Darba tirgus šobrīd piedzīvo satricinājumu. Vēl pirms mēneša tendences liecināja par darba tirgus izaugsmi, taču ārkārtas stāvokļa ieviešana valstī saistībā ar Covid-19 epidēmiju radījusi tūlītēju darba tirgus lejupslīdi un darba tirgus atdzišanu gan Latvijā, gan citās valstīs.

Šobrīd bezdarbnieku rindas papildinājuši vairāki tūkstoši Latvijas darba ņēmēju un sagaidāms, ka to skaits šogad turpinās pieaugt. Vienlaikus būtiski sarūk pieprasījums pēc darbaspēka, kas daudzās nozarēs un amatu kategorijās turpmākā gada laikā mainīs svaru kausus par labu darba devējiem, kas izjutīs lielāku atsaucību uz jaunizsludinātām vakancēm, tādējādi arī iegūstot dominējošas pozīcijas darba tirgū," norāda Aivis Brodiņš, "CV-Online Latvia" vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru