Viedokļi

Joprojām maldīgs priekšstats par kokapstrādi

Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta "MeKa" direktors Andrejs Domkins, 13.08.2020

Jaunākais izdevums

Šodienas jauniešiem trūkst izpratnes par kokapstrādes procesiem un produktu izveides stadijām, un tas savukārt veicina aplama priekšstata veidošanos par kokapstrādes nozari kopumā.

Daudziem mūsdienu sabiedrībā vienīgā saskarsme ir tikai un vienīgi ar galaproduktu, kas atrodams veikalos, bet iztrūkst priekšstata par to, kā nonāk līdz šai konkrētajai mēbelei vai būvniecības materiālam – kā top dizains, kā tiek izvēlēts izejmateriāls un kā tas tiek iepriekš sagatavots pirms izmantošanas, un kurā brīdī cilvēks ar savu darbu pievieno produktam vērtību.

Tas ir izslīdējis no audzināšanas. Citu valstu prakse liecina, ka bērns jau ļoti agrā vecumā tiek iepazīstināts ar dažādu profesiju praktisko pusi, šādi radot priekšstatu par nodarbi un attīsta tai nepieciešamās iemaņas. Latvijas gadījumā viss notiek krietni vēlāk, un jaunietis, sasniedzot pieaugušu vecumu, tikai tad sāk praktiski domāt, ar ko dzīvē vēlētos nodarboties, kādu profesiju izvēlēties un tad no šī sākumpunkta uzsāk virzību izvēlētajā nozarē.

Tehniski orientētām, ar inženieriju saistītajām nozarēm viens no izaicinājumiem ir paaudžu maiņa un jauno speciālistu piesaiste. Šāda tendence novērojama arī citās valstīs, kur, līdzīgi kā pie mums, jaunieši labprātāk izvēlās kļūt par ekonomistiem un juristiem, kam pēdējos gados vēl pievienojas sociālo zinātņu specializācijas. Tāpēc ražošanas nozarēs ir grūtības ar zinoša, profesionāla un izglītota darbaspēka piesisti. Vēl nesen Zviedrijā bija vairāki gadījumi mēbeļu rūpniecības nozarē, kad paaudžu paaudzēs pārmantotie dzimtas uzņēmumi nonāca situācijā, kad palika bez mantiniekiem – proti, esošie vadītāji un speciālisti novecoja, bet jaunākās atvases deva priekšroku strādāt citās profesionālajās nozarēs. Viņi dod priekšroku banku un apdrošināšanas sektoriem, darbam tieslietu sistēmā vai tirdzniecībā, bet tajā pašā laikā jāpadomā, kas notiks ar ģimenes mantojumu un vai veicamajam darbam būs tikpat liela pievienotā vērtība, kā pašu ģimenes gadu desmitiem attīstītajam un lolotajam kokapstrādes kompānijas radītajam produktam.

Kokapstrādes nozares ieguvums ir videi draudzīgā, šī "zaļā" domāšana, kas kļūst arvien populārāks skatījums sabiedrībā. Cilvēki vēlas dabīgus materiālus savā dzīves telpā, un koku šajā ziņā izkonkurēt ir neiespējami, turklāt šo izejmateriālu mums, Latvijā, pirmapstrādes sektors nodrošina neierobežotā daudzumā. Cilvēka prāts arvien vairāk tiek virzīts uz ekoloģisko domāšanu, dabīgiem materiāliem un produktiem, tāpēc no iegūtā koka mēs veidojam tirgū pieprasītas lietas – koka konstrukciju mājas, grīdas, mēbeles, pat rotaļlietas, lai palīdzētu sabiedrībai sasniegt šo izvēlēto mērķi par dzīvi veselīgos, dabīgos apstākļos.

Taču viens no priekšnosacījumiem nozares ražošanas attīstībai ir atbilstoša izglītība. Ir nepieciešami zinoši, inovatīvi domājoši cilvēki, kuri zinātu, kā esošo izejmateriālu pārvērst noderīgās lietās. Tehnoloģiju jomā joprojām turpinās globālas attīstības tendence, tāpēc mūsu vietējā cilvēka uzdevums ir, kā tieši šīs inovācijas pārvērst konkurētspējīgā produktā, un šim nolūkam nepieciešama ideja, entuziasms un arī teorētiskās zināšanas, ko savukārt sniedz izglītība.

Ja vērtējam no bioekonomikas skatpunkta, tad tieši kokapstrāde ir viens no nozīmīgākajiem spēlētājiem. Koks ir dabas dots, atjaunojams resurss, kas atbilst bioekonomikas standartam un spēj dot pievienoto vērtību. Taču šajā sistēmā viens no galvenajiem nosacījumiem ir izglītība, kurai jābūt konkurētspējīgai un atbilstošai inovācijām nozarē kopumā. Kokapstrāde sen vairs nav tikai zāģēšana un ēvelēšana, bet gan nozare, kurā tiek izmantoti sarežģīti augsto tehnoloģiju risinājumi, piesaistot IT sniegtās iespējas. Tāpēc atbilstoša izglītība ir viens no priekšnosacījumiem attīstībai un kokapstrādes nozares balstiem, sagatavojot atbilstoša līmeņa speciālistus.

Nenoliedzami, cilvēks, kurš nāk uz augstskolu, vēlas veidot savu profesionālo karjeru, nevis par mērķi izvirza attīstīt nozari kopumā. Viņš vēlas zināšanas, kompetences, lai varētu iesaistīties produktu veidošanā un attīstīšanā. Tāpēc vēlos uzsvērt, ka tieši kokapstrādes nozarē ir ļoti daudz iespēju, lai realizētu savus mērķus. Nav runa tikai par kvalificēta darbaspēka sagatavošanu jau esošajiem kokapstrādes uzņēmumiem, bet, iespējams, sava uzņēmuma veidošanu, pateicoties daudzpusīgajām zināšanām, kas būtu iegūtas augstskolā. Kas nav mazsvarīgi – absolventiem nav problēmu atrast darbu, turklāt dažādās jomās. Labs piemērs ir būvniecība, kur pieprasa speciālistus ar zināšanām inženierijā, kas pārzina koksni un tās izmantošanu. Tāpat absolventiem ir priekšzināšanas mārketingā, kas vēlāk var palīdzēt produktu virzīšanai Latvijas un starptautiskajā tirgū. Visbiežāk pirmo ārvalstu pieredzi gūst studiju laikā, jo Latvijas Lauksaimniecības universitātes Kokapstrādes katedrai ir cieša sadarbība ne tikai ar kaimiņvalstīm, bet arī Vāciju, Franciju un citām.

Tev varētu interesēt arī:

Tehnoloģiskais izrāviens kokapstrādē 

Aizvadītajos gadu desmitos kokapstrādes nozare Latvijā piedzīvojusi strauju tehnoloģisko attīstību,...

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Par vairāk nekā miljonu eiro Valmierā top aktīvās atpūtas parks Mežs

Db.lv, 26.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušā Valmieras skeitparka teritorijā Rīgas ielā aprīlī uzsākta sporta un aktīvās atpūtas parka "Mežs" būvniecība - tā būs apstādījumiem bagātīga teritorija ar aktīvās atpūtas elementiem, informē pašvaldībā.

Sporta un aktīvās atpūtas parks "Mežs" tiks izbūvēts 11152 m2 lielā platībā bijušā skeitparka, kā arī turpat blakus esošā nožogotā bērnu rotaļu laukuma vietā. Parkā būs atsevišķas zonas skeitparkam un velo trasei. Daudzfunkcionālai izmantošanai piemērotais vairāku līmeņu 1096 m2 lielais skeitparks ar cieto segumu būs piemērots dažādu līmeņu braucējiem un atradīsies tuvāk Rīgas ielai esošajā teritorijas daļā. Velotrase projektēta ar dažāda augstuma uzbērumiem, vitrāžām, platformām.

Pulcēšanās vietu un skatītāju tribīnes ir paredzēts izvietot nogāzē gar veloveikala "Eži" un Vidzemes džudo skolas "Valmiera" ēku. Aptuveni 200m2 lielā pulcēšanās laukuma ar tribīnēm pamatfunkcija būs strītbols. Laukums pielāgojams dažādām vajadzībām, piemēram, publisku pasākumu organizēšanai. Turpat netālu paredzēta atsevišķa moduļu tipa tualetes ēkas izbūve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Baltic Green Fund iegādājies 2500 hektāru meža zemes

Db.lv, 14.04.2021

I Asset Management valdes loceklis un Baltic Green Fund ieguldījumu direktors Simonas Jurgionis.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgtspējīgas mežsaimniecības fonds Baltic Green Fund, kuru pārvalda I Asset Management fonds, ir iegādājies 2,5 tūkstošus hektāru meža zemes Latgales reģionā.

Kopumā Baltic Green Fund Baltijas valstīs pieder vairāk nekā 6,5 tūkstoši hektāru meža zemes - vairāk nekā 5 tūkstoši ha Latvijā un 1,5 tūkstoši ha Lietuvā.

Baltic Green Fund šajā darījumā pārstāvēja advokātu biroji Diligentia un AAA Law. Viss sarunu process darījuma pabeigšanai prasīja trīs mēnešus. Arī turpmāk plānots attīstīties Latvijā un Igaunijā. Darījuma summa netiek izpausta konfidencialitātes dēļ.

Citadele aizdod 4,25 miljonus eiro meža zemes iegādei Lietuvā un Latvijā 

Banka Citadele izsniegusi finansējumu 4,25 miljonu eiro apmērā ieguldījumu pārvaldes sabiedrības...

"Darījums Latvijā ir nozīmīgs stratēģisks solis fondam, lai turpinātu attīstīt un konsolidēt ieguldījumus ilgtspējīgā mežsaimniecībā. Attiecībā uz neseno meža portfeļa iegādi - mēs esam izvēlējušies mežu, kura vecums nodrošina vislielāko bioloģiskās izaugsmes potenciālu. Latvijā mēs apsaimniekojam jau vairāk nekā piecus tūkstošus ha meža zemes un pastāvīgi izzinām jaunas iegādes iespējas Latvijā un Igaunijā,“ saka Dzintars Salavs.

Līdz 2022. gadam fonds plāno konsolidēt līdz 9 tūkstošiem ha meža zemes Baltijā, bet ilgtermiņa mērķis ir 20 tūkstoši ha apsaimniekoto mežu platība. Plānots, ka ieguldījumu perioda beigās fonds sasniegs 60-70 miljonus eiro.

"Visa jau iegūtā un iegādājamā meža zeme tiek un tiks uzturēta un sertificēta saskaņā ar starptautiskajiem ilgtspējīgas mežsaimniecības standartiem FSC (Forest Stewardship Council). Lai saglabātu šo sertifikātu, jāveic obligāta ikgadēja mežsaimniecības darbību revīzija," saka D. Salavs.

I Asset Management valdes loceklis un Baltic Green Fund ieguldījumu direktors Simonas Jurgionis piebilst, ka fonda stratēģija tika izstrādāta, ņemot vērā visaugstākos ilgtspējības standartus un vides prasības. Fonda stratēģijas būtība ir mežu audzēšana un stādīšana, kā arī bioloģiskās izaugsmes potenciāla izmantošana.

"Mūsu stratēģija ir labs piemērs tam, ka ilgtspējīga un atbildīga darbība var arī nodrošināt stabilu un pievilcīgu ieguldījumu atdevi. Arvien vairāk pieaug to investoru skaits, kuri vērtē ne tikai stabilu investīciju atdevi, bet arī ietekmi uz vidi, ko rada investīcijas mežsaimniecībā. Lielākajai daļai fonda ieguldītāju ilgtspējīga stratēģija bija galvenais kritērijs, lemjot par ieguldījumiem tieši šajā aktīvu klasē, jo mežs ar visaugstāko bioloģisko potenciālu augšanas laikā absorbē arī lielāko oglekļa dioksīda daudzumu. Tādā veidā mēs varam ne tikai radīt pievienoto vērtību mūsu investoriem, bet arī sniegt nozīmīgu ieguldījumu vides uzlabošanas mērķu sasniegšanā un veicināt ilgtspējīgu mežsaimniecību Baltijas valstīs," saka S. Jurgionis.

"Mēs jau esam ieguvuši institucionālo investoru uzticību un piesaistījuši ievērojamu kapitāla daudzumu. Tas ļauj mums sasniegt savus stratēģiskos mērķus daudz ātrāk nekā fonda darbības sākumā. Mēs investējam piesaistīto kapitālu, iegādājoties atsevišķus mazos zemes gabalus (20-100 ha) un jau konsolidētos portfeļus, ja tie atbilst fonda stratēģijai un, pats galvenais, sagaidāmajai gada atdevei ir vismaz 8-9% potenciāls," piebilst S. Jurgionis.

Fonds plāno septiņu gadu laikā konsolidēt iespējami lielāku mežu portfeli visās trīs Baltijas valstīs un tad pārdot to finanšu vai industriālajam investoram, lai pēc fonda slēgšanas tiktu turpināta ilgtspējīga mežsaimniecība. Fonda darbības laiks ir astoņi gadi ar iespēju to pagarināt vēl uz diviem gadiem. Baltic Green Fund darbojas no 2019. gada.

Lai panāktu ieguldījumu mērķi, fonds izvēlējies konservatīvu aizņēmumu stratēģiju. Aizņemtais kapitāls nedrīkst pārsniegt 50% pārvaldāmo aktīvu kopējās vērtības. Šāda pieeja pat krīzes laikā neprasa veikt fonda stratēģijas maiņu. Fonda izvēlētais finanšu partneris Lietuvā un Latvijā ir banka Citadele.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Zaļš iet kopā ar visu – SIA Rīgas meži vides izglītības projekts Zaļā klase

Laura Slišāne, SIA Rīgas Meži projekta Zaļā klase vadītāja, 07.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Modes mākslinieki ir pārliecināti, ka balts, melns un pelēks iet kopā ar visu. SIA Rīgas meži valda pārliecība, ka ar visu iet kopā tieši zaļais. No ekoloģijas aspekta Rīgas mežos ligzdo zaļās vārnas, veselās koalīcijās aug zaļās bērzlapes, bet opozīcijā – zaļās mušmires. No ekonomiskā aspekta Rīgas mežos ir papilnam zaļās enerģijas – ekonomiku sildām, bet mājsaimniecības apkurinām ar biomasu, šķeldu un kokskaidu granulām. Taču pāri visam zaļo jaunība. Tāpēc no sociālā aspekta SIA Rīgas meži vairāku gadu garumā ir iedzīvinājusi vides izglītības projektu Zaļā klase, jo par zaļu pat vēl zaļāks patiešām ir tikai skolas laiks.

Kas lācītim vēderā

Sevišķi zaļš skolas laiks ir Rīgas un Pierīgas pirmsskolas, vispārizglītojošo un profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem, jo 35 km attālumā no Rīgas – Ogres pusē – SIA Rīgas meži veido informācijas un vides izglītības kompetenču centru Zaļā klase. Un kompetenču te patiesi ir daudz.

Pirmkārt, izglītot skolēnus par to, kas ir mežs, kāda ir meža nozīme un kāds ir pilns meža apsaimniekošanas cikls, sākot no sēklas līdz dēlim. Otrkārt, tā kā prakse parasti apgāž teoriju, ļaut pašiem iemēģināt roku dažādos mežsaimnieciskajos darbos un izšķirties, vai grūtāk ir stādīt kartupeļus vai tomēr mežu. Treškārt, iemācīt justies labi dabā jebkuros apstākļos. Proti, pieņemts uzskatīt, ka saimnieks nedzen suni laukā lietus laikā, taču mežā darbu pārtrauc tikai tad, ja vēja ātrums pārsniedz 11 m/s! Ceturtkārt, iemācīt pazīt dabu. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā spēja pazīt dabu ir handikaps turpmākajā dzīvē: ir labi zināt, kā neapmaldīties mežā, bet, ja nu tomēr ir gadījies apmaldīties, – kā rīkoties, kur mežā slēpties negaisa laikā, pat tas, kā mežā noņemt cepuri, ir svarīgi. Ja cepuri atstās pamestu augšpēdus, tad, liekot to atpakaļ galvā, ar vieglu roku galvā var uzlikt arī ērces. Ar tādām zināšanām dzīvē nepazudīsi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kokles spēles studija "Kokļu Mežs", kas darbojas kopš 2015.gada, izveidojusi platformu attālinātajām kokles spēles nodarbībām.

Studijas dibinātājs Ansis Jansons stāsta: "Kad sāku 2015.gadā darboties, bija interesenti, bet īsti nebija, kas mācītu kokles spēli. Kopš tā laika "Kokļu Mežs" ir audzis un kopumā mūsu skolai izgājuši cauri ap 500 cilvēku. Tas kādreiz šķita nereāli liels skaitlis, bet šobrīd ir sajūta, ka tas varētu būt tikai sākums.

Ideja par to, ka jāveido arī e-skola, radās, atsaucoties uz cilvēku interesei. Bija ļoti daudzi, kas meklēja iespēju mācīties spēlēt kokli, bet, piemēram, nedzīvoja Rīgā vai pat Latvijā, tāpēc nevarēja pievienoties klātienes nodarbībām. Domājot par to, kā palīdzēt šiem cilvēkiem, radās doma par to, ka jāveido speciāla platforma, kurā varētu apgūt kokles spēli attālinātās, bet individuāli pielāgotās nodarbībās."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir samazinājies par 2,6 %, bet deviņu mēnešu laikā IKP ir samazinājies par 4,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Faktiskajās cenās IKP 3. ceturksnī bija 7,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem IKP palielinājās par 7,1 %.

2020. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu viena no veiksmīgākajām nozarēm bija lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība – pieaugums par 6,3 %. Lauksaimniecībā produkcijas pieaugums novērtēts 5,5 % apmērā – labvēlīgo klimatisko apstākļu ietekmē augkopībā kāpums par 7,9 %, bet lopkopībā kritums par 0,9 %. Mežsaimniecībā savukārt pieaugums par 5,9 %, bet zivsaimniecībā – par 2,1 %.

Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība palielinājusies par 0,1 % – pieaugums bija vērojams 11 no 22 apstrādes rūpniecības nozarēm. Būtiskākie pieaugumi vērojami datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē (par 16,1 %) un koksnes un koka izstrādājumu ražošanā (par 8,2 %). Pārtikas produktu ražošana palielinājās par 0,2 %. Savukārt ražošanas apjomu kritums vērojams nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 4,0 %, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 4,8 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Atšķirīgie mērķi zemes apsaimniekotājus dzen izmisumā

Māris Ķirsons, 31.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas zemes izmantošanu gan lauksaimniecības produkcijas ražošanai, gan mežsaimniecībai un arī kūdras ieguvei būtiski mainīs Eiropas Savienības stratēģijas, kas bieži vien ir vērstas pretējos virzienos, un tāpēc, izpildot vienu, pārējās izvirzītie mērķi sasniegti netiks.

To intervijā žurnālam "Dienas Bizness" stāsta bijušais (2014.– 2016. g.) Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas biroja vadītājs, bijušais Eiropas un Vidusjūras Augu aizsardzības organizācijas ģenerālsekretārs, bijušais Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis.

Viņaprāt, pašlaik veidojas bīstama situācija, ka uzvar tie, kuri skaļāk bļauj, ignorējot uz zinātniskiem pamatiem un ilggadējā pieredzē iegūtos datus un nevērtējot to ietekmi uz pārtikas pieejamību un ienākumiem vairumam iedzīvotāju nākotnē.

"Latvijas gadījumā zeme būtībā ģenerē produkciju, kas dod vairāk nekā 40% no visas valsts eksporta ieņēmumiem. Proti, lauksaimniecība plus pārtikas pārstrādes rūpniecības eksporta ieņēmumi ir 2,57 miljardi eiro (savulaik bija tikai 0,3 miljardi eiro), un vēl 2,56 miljardus eiro nodrošina meža nozare (mežsaimniecība + kokapstrāde), kam vēl jāpieskaita kūdras substrātu produktu eksporta ieņēmumi ap 185 milj. eiro. Visas minētās nozares ir ne tikai liels darba devējs, it īpaši reģionos, bet arī nodokļu maksātāji. Vienlaikus pēdējos gados ar biedējoši pieaugošu intensitāti arvien vairāk tiek piedāvāts ieviest jaunas – stingrākas prasības gan lauksaimniecībā, gan mežsaimniecībā, gan vēl jo vairāk kūdras ieguvē. Šis process daudziem zemes apsaimniekotājiem nav saprotams," akcentē R. Arnītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Biznesa idejas, kas uzņemtas Radošo industriju inkubatorā

Lelde Petrāne, 11.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Radošo industriju inkubatorā noslēdzies astotais biznesa ideju atlases konkurss atbalsta piešķiršanai uzņēmumiem radošajās nozarēs. Šajā pavasara uzsaukumā uzņemti 5 uzņēmumi inkubācijas un 20 biznesa ideju autori pirmsinkubācijas atbalsta programmā.

"Izvērtējot inkubatora kapacitāti, jau gada sākumā noteicām, ka pavasarī uzņemsim 5 jaunus uzņēmumus, nevis kā ierasts 7. Šī pavasara uzņemšana noritēja citādi, jo praktiski viss uzņemšanas laiks jau kopš izsludināšanas noritēja valsts izsludinātā ārkārtas stāvokļa laikā. Taču ārkārtas stāvoklis nemazināja uzņēmēju interesi pieteikties, un spējām saglabāt konkurenci – konkursā uz 1 vietu inkubācijas programmā pretendēja vidēji 3 uzņēmumi.

Šoreiz vērtēšanas procesā jo īpaši piedomājām par šī brīža situāciju, t.i., komersantu biznesa aktualitāti un inkubatora lomu – vai un kā inkubators varētu konkrētam uzņēmumam palīdzēt. Šoreiz vēlos atzīmēt faktu, ka 2 no 5 uzņemtajiem komersantiem stājās inkubatorā atkārtoti, un šoreiz tika uzņemti. Šī atziņa lai kalpo par iedrošinājumu arī citiem, kas šoreiz neizturēja konkursu," komentē LIAA Radošo industriju inkubatora vadītāja Karine Kalniņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #21

DB, 26.05.2020

Dalies ar šo rakstu

Žurnāla uzmanība pievērsta būvniecības nozarei, un viens no secinājumiem – būvniecība bauda pēdējos augļus publiskajiem pasūtījumiem, pirms noslēdzies Eiropas Savienības 2014.–2020. gada plānošanas periods.

Būvniecības nozares uzņēmējiem ir konkrēti ierosinājumi, piemēram, izveidot valsts finansētu un administrētu fondu, kas ļautu uzņēmējiem, kuri eksportē uz valstīm ārpus eirozonas, veikt valūtas maiņu 2020. un 2021. gadā par fiksētu kursu.

Starptautiskās Norēķinu bankas aptaujā secināts, ka ASV dolārs tiek izmantots gandrīz 90% pasaules valūtu tirdzniecības darījumu – arī par to šīs nedēļas žurnālā.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 26. maija numurā:

  • viedokļi - situācija būvniecības un nekustamo īpašumu tirgū
  • statistika - Latvijā iegulda eiropieši
  • aktuāli - pandēmija un darbaspēks
  • tēma - būvnieku TOPs jeb būvniecībai raksturīga inerce
  • tēma - zvejos īpašumu atlaides
  • enerģētika - gāzei cenas nepieaugs
  • ekonomika - pēc dolāriem stāvēja rindā
  • investīcijas - kas notiek ar valstu divpusējiem aizsardzības līgumiem
  • finanses - nebanku aizdevēji un klienti ir gatavāki atbildīgiem lēmumiem
  • tehnoloģijas - "Confero Technologies" sniedz pakalpojumus jau deviņās valstīs
  • zaļā ekonomika - cik izcērt, tik apmežo
  • ideju mežs - kā bijušais bankas darbinieks rada koka interjera priekšmetus
  • biznesa psiholoģija - pārpērk labākos
  • komercija - "Printful" izaugsme
  • mazais bizness - "LALALA design" piedāvā saglabāt bērnības atmiņas
  • pie stūres - "BMW X6" apskats
  • brīvdienu ceļvedis - Mārtiņš Gineitis, aģentūras "Addiction" vadītājs un konferenču producents

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amatu zaudējis SIA "Rīgas meži" ilggadējais vadītājs Aivars Tauriņš, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Amatu zaudējis ne tikai uzņēmuma valdes priekšsēdētājs, bet arī vēl viens valdes loceklis Juris Buškevics.

Šāds lēmums pieņemts uzņēmuma kapitāla daļu turētāja sapulcē. Pašvaldību uzņēmumu kapitāla daļu turētāji ir pašvaldību izpilddirektori.

Tauriņš aģentūrai LETA apstiprināja, ka no šodienas ir zaudējis amatu. Viņš atzina, ka nav guvis pilnu informāciju par to, kādēļ šāds lēmums pieņemts.

Viņš esot informēts, ka lēmums par viņa atlaišanu saistīts ar trauksmes cēlāja ziņojumu par "Rīgas mežu" vides izglītības projektu "Zaļā klase".

Tauriņš aģentūrai LETA piebilda, ka īpašniekam ir visas tiesības pieņemt un atlaist uzņēmumu vadītājus, līdz ar to viņš esot nolēmis necīnīties par palikšanu amatā. Taču, ja jaunā Rīgas domes vadība ķeršoties klāt viņa izlolotajam vides izglītības projektam, tad gan viņš "gulšoties uz sliedēm".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pastāv aizdomas par nesamērīgu un necaurspīdīgu līdzekļu izlietošanu, vienā no vides izglītības projekta "Zaļā klase" ēkām ieguldot 600 000 eiro, komentējot pašvaldības SIA "Rīgas meži" divu valdes locekļu atlaišanu, piektdien žurnālistiem sacīja Rīgas domes pārstāvji.

"Rīgas mežu" ilggadējais vadītājs Aivars Tauriņš un valdes loceklis Juris Buškevics amatu zaudējuši, ņemot vērā trauksmes cēlēja ziņojumā pausto. Pašlaik, lai pārbaudītu ziņojumā sniegto informāciju, uzņēmumā sākts audits.

"Pirms neilga laika es saņēmu trauksmes cēlēja ziņojumu, visai detalizētu. Iepazīstoties ar to, es to noslepenoju, anonimizēju, lai pasargātu trauksmes cēlēju, un nodevu amatpersonām rīcībā," komentēja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP).

Viņš arī informēja, ka pašvaldība uzņēmumā sākusi auditu, lai pārbaudītu, vai ziņojumam ir pamats.

"Mēs nekavēsimies ne mirkli, lai šo informāciju nodotu tiesībsargājošajām iestādēm, ja audita laikā atklāsies, ka šiem paziņojumiem ir zināms pamats," solīja domes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Uzņēmums: Ugunsgrēks Ozolu kūdras purvā, iespējams, izcēlies no dzirksteles

LETA, 01.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ugunsgrēkā Kuldīgas novadā Ozolu kūdras purvā, iespējams, izcēlies no dzirksteles, aģentūrai LETA pieļāva purva apsaimniekotāja, kūdras izstrādes uzņēmuma "Baloži & Ko" izpilddirektors Artis Freibergs.

Freibergs atzina, ka iepriekšējās dienās bijis liels sausums. Ir pieņēmums, ka ugunsgrēks, visticamāk, izcēlās no kādas tehnikas vienības vai kā cita radītas dzirksteles.

Viņš teica, ka dzēšanas darbi turpinājās vēl šodien - no dubļiem atsegtas un līdz galam nodzēstas kūdras kaudzes, lai tās negruzdētu. Patlaban attiecīgie darbi esot noslēgušies un ugunsdzēsēji vāc šļūtenes, kā arī pārējo aprīkojumu.

Freibergs sacīja, ka dzēšanas darbi aizritējuši samērā veiksmīgi, ņemot vērā laika apstākļus - vēju un sausumu, kas padarīja tos grūtākus. Tālākais ir turpināt uzraudzīt ugunsgrēka izcelsmes vietu. Visdrīzāk tas būs jādara, kamēr neuznāks lietus. Jāgūst pilnīga pārliecība, ka dziļākajos zemes slāņos neturpinās gruzdēšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #35

DB, 08.09.2020

Dalies ar šo rakstu

Kāpēc Latvijā atmirušās koksnes apjoms ir vairākkārtīgi lielāks nekā Somijā un Zviedrijā? Iemesli ir vairāki. Viens no tiem - atšķiras normatīvo aktu prasības mežu īpašniekiem Latvijā, Somijā vai Zviedrijā. Turklāt Latvijā veidojas tā dēvētās “toksiskās teritorijas”, kuras nav ekonomiski izdevīgi apsaimniekot.

Latvijā ir kļūdaina dabas aizsardzības politika, jo balstās uz segregāciju, nodalot īpaši aizsargājamas teritorijas, kur netiek veikta nekāda saimnieciskā darbība. Dabas aizsardzības plānos nav paredzēta integrēta pieeja, kas, saudzējot dabu, ļautu arī zemes īpašniekiem gūt ienākumus, apsaimniekojot savu īpašumu.

Jau šobrīd, kad daudzviet pasaulē runā par meža platību samazināšanos, Latvijā meža platības pieaug un mežs aizņem 53% no visas zemes.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 8. septembra numurā:

  • viedokļi - kāpēc Latvijā atmirušās koksnes apjoms ir vairākkārtīgi lielāks nekā Somijā un Zviedrijā?
  • aktuāli – mežos sapūdē miljardiem eiro
  • tēma - valsts komunikācija sociālajos tīklos – juridiski nesaistoša
  • DB klubs - Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs par aktuālo situāciju ekonomikā
  • tehnoloģijas - IT turpina būt eksportējošo nozaru trijniekā
  • tendences – "Užavas alus" turpina ģimenes uzņēmumu
  • miljardieri - bagātie pandēmijā vēl bagātāki
  • auto - Komerctransporta nākotne un tendences
  • brīvdienu ceļvedis - Evija Rodke-Sproģe, plastikas ķirurģe un "Aesthetica Beauty Clinic" īpašniece

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs Latvijas uzņēmumi - "IKTK", "Rodentia" un "Igate Būve" īstenojuši inovatīvu "zaļo risinājumu", no līmētā koka ražojot un uzbūvējot elektroauto uzlādes staciju Dānijā.

Stacija būvēta pēc Dānijas elektroauto uzlādes staciju un mobilitātes risinājumu kompānijas "CLEVER" pasūtījuma un to projektējis Dānijas arhitektu birojs "Cobe". Projekts paredz pēc vienota "zaļā" dizaina koncepta uzbūvēt ātrās uzlādes staciju tīklu visā Skandināvijā.

Elektroauto uzlādes staciju Orhusas ostā pie pasažieru prāmju piestātnes izgatavoja un uzbūvēja trīs Latvijas uzņēmumi, kas specializējas līmētā koka konstrukciju projektēšanā, ražošanā un būvniecībā. Līmētā koka konstrukciju projektēšanas birojs "Rodentia" konsultēja dāņu pasūtītāju un izstrādāja detalizācijas un ražošanas rasējumus, ražotājs "IKTK" Ozolnieku novadā no egles koksnes ražoja galvenās konstrukcijas, bet līmētā koka būvniecībā specializētā būvkompānija "Igate Būve" veica pārējo ražošanu, piegādi un gandrīz piecu metru augstās konstrukcijas būvniecību Dānijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #26

DB, 07.07.2020

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumi izvērtē un pēc iespējas samazina dabas resursu izmantošanu, lai mazinātu piesārņojošo vielu emisijas apkārtējā vidē. To prasa Eiropas Savienības valstu politiskie mērķi.

Daļai sabiedrības politiskais mērķis pārvēršas par ideoloģisku cīņu, bet daļa saprot, ka dabas resursu izmantošana un radīto pārstrādes atkritumu apjomi ir sasnieguši robežu, kas liek meklēt nebijušus, racionālus risinājumus.

Sociālā atbildība pret vidi ir kļuvusi par biznesu, kas turpinās savu uzvaras gājienu. Arī Latvijas valdībai ir priekšlikumu vezums dabas resursu nodokļa likmju paaugstināšanai, lai ievērotu Eiropas Savienības direktīvās izvirzītos mērķus atkritumu apsaimniekošanas jomā.

Lasi žurnāla #DienasBizness 7. jūlija numurā:

  • viedokļi - klimata pārmaiņa
  • aktuāli - finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2019. gada rezultāti
  • numura tēma - dabas resursu nodoklis
  • tendences - plastmasas kalni neatkāpjas
  • intervija - pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš par Rīgu
  • investīcijas - akciju tirgus apskats
  • ideju mežs - digitālie risinājumi mēbeļu ražošanas uzņēmumā SIA Bolderāja serviss
  • bizness reģionos - Liepājas ekonomiskā ekosistēma un Liepājas speciālā Ekonomiskā Zona
  • dzīvesstils - Dr. Tereško tējas dabas resursos saskata biznesa potenciālu
  • mazais biness - svaigās pastas ražotājs ColorPasta
  • auto - VW T-Roc R
  • brīvdienu ceļvedis - Viktors Troicins, Maxima valdes loceklis un uzņēmuma vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

DB Uzņēmēju klubs: Pārmaiņu laiki ir sākušies

Māris Ķirsons, 09.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecībā tuvāko gadu laikā sagaidāmas būtiskas pārmaiņas, kuras diktē Eiropas Savienības stratēģijas. Latvijas valsts uzdevums ir atrast labākos iespējamos risinājumus izvirzīto mērķu sasniegšanai.

Šādu attīstības scenāriju DB Uzņēmēju kluba biedriem iezīmēja zemkopības ministrs Kaspars Gerhards.

Zemkopības ministrs atgādināja, ka pašlaik vairāk nekā 40% Latvijas eksporta ieņēmumu ģenerē ar zemi saistītās jomas – zeme, mežs un jūra, jo pārtikas eksporta īpatsvars ir nedaudz vairāk par 20% un tikpat arī meža nozares produkcijas realizācija ārvalstu tirgos. “Tad, kad Latvija iestājās ES, lauksaimniecības produkcijas eksporta īpatsvars bija tikai 10% no kopējiem eksporta ieņēmumiem. Pārtikas eksporta ieņēmumi pēc to īpatsvara ir dubultojušies, un tas noticis pateicoties tam, ka Latvija ir kļuvusi par ES dalībvalsti un iekļāvusies kopējā ES lauksaimniecības politikā un tai atvēlētajā atbalsta sistēmā,” uzsvēra K. Gerhards.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcijā “Altum” uzņēmumu energoefektivitātes programmā ir pieejams finansējums auto flotes nomaiņai uz videi draudzīgākiem transporta līdzekļiem, tai skaitā arī CNG automašīnām, informēja institūcijas valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

“Mēs redzam, ka pāriešana uz zaļāku transportu, kā arī fosilās degvielas patēriņa samazināšana var sniegt ieguvumus uzņēmējdarbībai, tāpēc es ceru, ka nākotnē varēsim lepoties ne tikai ar finansējuma piešķiršanu elektroauto, bet arī CNG auto flotēm. Pašlaik mums izstrādē ir viens projekts, kur lauksaimniecības jomā strādājošs uzņēmums plāno esošos tradicionālās degvielas auto aizstāt ar CNG transportlīdzekļiem ar mērķi samazināt degvielas patēriņu un izdevumus, kā arī nākotnē potenciāli izmantot biogāzi,” stāstīja Bērziņš.

Viņš minēja, ka šajā programmā ir samazinātas nodrošinājuma prasības un būtiskākais, kas tiek gaidīts no uzņēmējiem, ir skaidrs biznesa modeļa redzējums. Bērziņš arī piebilda, ka šāds finansējums būtu pieejams gan transportlīdzekļu iegādei, gan arī lokālās CNG uzpildes stacijas uzstādīšanai uzņēmuma teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darījumu skaits ar privātmājām 2020. gadā Jūrmalā ir nedaudz samazinājies, salīdzinot ar 2019. gadu, taču kopējā reģistrētā darījumu summa ir palielinājusies, ko sekmējis pieprasījuma-piedāvājuma faktors, liecina nekustamo īpašumu uzņēmuma Latio dati.

Tāpat kā citur Latvijā, arī Jūrmalā lielāka pircēju interese ir par nelielām, labas kvalitātes mājām, novērojuši Latio speciālisti. Palielinājusies vēlme pirkt Jūrmalai raksturīgās koka mājas, ko sekmēja cita veida māju piedāvājuma trūkums. Tiesa, darījums ar šādām mājām notiek tikai tad, ja koka māju ir iespējams atjaunot. Ja koka ēka ir pilnībā jārestaurē, pircējs labāk izvēlas iegādāties zemi un uzbūvēt jaunu māju.

Privātās apbūves zemju darījumu skaits 2020. gadā bija būtiski augstāks nekā 2019. gadā – pieaugums par 36 %, un 2021. gadā tas turpina palielināties. Vispieprasītākie zemesgabali bija Asaros (19 % no visiem zemes darījumiem Jūrmalā pērn), tad sekoja Vaivari un Sloka, kā arī Melluži, kas ir ļoti pieprasīta apkaime arī privātmāju iegādei: 17 % visu māju darījumu notiek Mellužos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vīruss atmasko ekonomikas ielaistās kaites

Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists, 31.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar CSP publicēto ātro vērtējumu, 2020. gada 2. ceturksnī IKP gada griezumā samazinājās par 9,8%. IKP kritums ir nedaudz lielāks nekā varēja gaidīt uz pieejamās informācijas bāzes (mans IKP izmaiņu vērtējums bija apmēram -8,5%), bet nevar runāt par pārsteigumu, jo nenoteiktība ir ļoti liela.

Turklāt, kā norāda paši statistiķi, šie dati var tikt ievērojami pārrēķināti. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni ekonomiskā aktivitāte sezonāli izlīdzinātajos datos samazinājās par 7,5%.

Ar ļoti lielu pārliecību var teikt, ka 3. ceturksnī IKP pieaugs pret iepriekšējo ceturksni, bet par 4. ceturksni bažas pieaug. Savukārt skats uz nākamo un turpmākajiem gadiem kļūst gaišāks, pateicoties koronvīrusa vakcīnu straujajai attīstībai.

Ir likumsakarīgi, ka kritums pakalpojumu nozarēs 2. ceturksnī bija ievērojami lielāks jeb 11,0%. Pandēmija ir krīze, kas visvairāk ietekmē cilvēku saskarsmi, no kuras vairāk atkarīgi ir pakalpojumi. Iespējams, ka detalizētajos datos pēc mēneša redzēsim viesnīcu un restorānu vai atpūtas un izklaides nozaru sarukumu pat vairāk nekā uz pusi. Latvijā turklāt izpaužas tranzīta nozares kaites, kas sākās jau pirms pandēmijas. Gluži kā cilvēkiem, tā arī nozarēm vīruss atklāj vājās vietas – jomās, kur jau bija slikti, kļūst vēl sliktāk. Turklāt situācija tranzītā turpināja pasliktināties arī 2. ceturkšņa ietvaros, tāpēc arī gada 2. pusē nekas labs nav gaidāms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzoties pavasarī uzsāktajiem būvdarbiem, veikals Laimas paplašinājis tirdzniecību, atklājot jauno ēku Krimuldas novada Raganā.

Ēkas būvniecības projekts realizēts ar Lauku atbalsta dienesta (LAD) un bankas Citadele finansējumu 300 000 eiro apmērā.

Jaunās, vairāk nekā 500 kvadrātmetrus plašās telpas atrodas blakus iepriekšējai tirdzniecības vietai, kur veikals darbojās jau 25 gadus – šajās telpās patlaban notiek renovācijas darbi, un tās tiks izmantotas, lai nākotnē paplašinātu tirdzniecību.

Būvmateriālu veikala Laimas īpašnieks Jānis Eisaks atklāj, ka nepieciešamība pēc plašākām telpām veikalam bija jau sen. “Salīdzinot ar laiku, kad tikai sākām savu darbību, piedāvājums būvmateriālu segmentā gadu gaitā ir ļoti paplašinājies, un mēs vēlējāmies ar to nodrošināt arī Krimuldas reģiona iedzīvotājus. Tāpat mums bija ambīcijas pielāgot telpas mūsdienu prasībām – lai tās ir plašas," teic J.Eisaks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā samazinājās par 3,6%, salīdzinot ar 2019.gadu, informē Centrālā statistikas pārvalde.

2020.gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 29,334 miljardi eiro.

2020.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, saruka par 1,5%, savukārt pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem palielinājās par 1,1%.

Pēc statistikas pārvaldē vēstītā, ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2020.gada laikā pieauga par 0,4%, savukārt pakalpojumu nozaru samazinājās par 4,8%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē 2020.gadā bija pieaugums par 1,8%, ko galvenokārt ietekmēja produkcijas pieaugums augkopībā un lopkopībā - par 2,8%, mežsaimniecībā un mežizstrādē - par 1,1%, bet samazinājums par 5,8% bija zivsaimniecības nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir samazinājies par 1,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 6,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem IKP samazinājās par 1,7 %.

2021. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu lauksaimniecības nozares samazinājums novērtēts 3,9 % apmērā, mežsaimniecībā – par 3,3 %, bet zivsaimniecībā vērojams pieaugums par 40,6 %.

Pozitīvas attīstības tendences vērojamas visās galvenajās rūpniecības nozarēs – ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde pieauga par 1,4 %, apstrādes rūpniecība – par 1,6 %, bet elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana – par 11,2 %.

Apstrādes rūpniecības pievienotās vērtības palielinājumu par 1,6 % būtiski veicināja datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas un farmaceitisko vielu un farmaceitisko preparātu ražošanas nozares. Lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs vērojamas atšķirīgas tendences: koksnes un koka izstrādājumu ražošanā pieaugums par 2,5 %, bet pārtikas produktu ražošana samazinājās par 6,0 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai ražotnes paplašināšana ir pretrunā ar ilgtspējīgu darbību?

Toms Auškāps, "Balticovo" komunikācijas un attīstības direktors, 07.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Holivudas filmas mums ir iemācījušas just līdzi galvenajam varonim, kurš ar visiem spēkiem cīnās pret kāda uzņēmuma vai korporācijas paplašināšanās plāniem, un diemžēl lielākoties šie stāsti ir radušies no reāliem piemēriem, kad uzņēmums ir gājis pāri dabai, cilvēkiem un kopienām, lai attīstītos un iegūtu lielāku peļņu.

Taču ārpus filmām nonākam pie nopietna jautājuma, kas aktuāls jebkuram Latvijas uzņēmumam. Attīstība – vai nu tā ir ražotnes paplašināšana vai jaunu pakalpojumu radīšana – ir nepieciešama, lai izceltos uz pasaules skatuves, vairotu eksportu un rezultātā paaugstinātu dzīves kvalitāti vietējiem iedzīvotājiem. Kāds ir pareizais ceļš, lai nenonāktu pretrunā ar ilgtspējīgu darbību?

Sākas pārmaiņu dekāde

Paplašināšanās nedrīkst pastāvēt bez apsvērumiem par to, kā tiek ietekmēta apkārtējā vide un kopiena. Uzskatu, ka uzņēmums nedrīkst domāt tikai par to, kā šodien gūt peļņu uz iedzīvotāju un vides nākotnes rēķina.

2020. gads oficiāli uzsāk izmaiņu dekādi, kuras kopējais mērķis ir samazināt cilvēku atstāto nospiedumu dabā. Jau šobrīd izjūtam vides izmaiņas, ko radījuši cilvēki. Laikapstākļi paliek arvien neparedzamāki, dabas katastrofas notiek biežāk un ir postošākas. Un tiešu ietekmi jūt ne tikai iedzīvotāji, bet arī mēs – uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot veicināt ilgtspējīgas un atbildīgas ekonomikas attīstību, SEB banka piešķīrusi finansējumu 6 miljonu eiro apmērā SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” dzērienu iepakojumu depozīta sistēmas ieviešanai Latvijā no 2022. gada 1. februāra. '

Tas ir pirmais SEB bankas izsniegtais Zaļais kredīts Latvijā, kas ir pieejams uzņēmumiem, kuri īsteno videi draudzīgus un ilgtspējīgus biznesa risinājumus.

Zaļās obligācijas kā konceptu SEB un Pasaules Banka izstrādāja 2008. gadā, ņemot vērā arvien pieaugošo investoru pieprasījumu iesaistīties klimata pārmaiņu novēršanas iniciatīvās. 2017. gadā SEB izlaida pirmās zaļās obligācijas 500 miljonu eiro vērtībā. Daļa šo obligāciju iegūto līdzekļu tiek izmantoti finansējuma piešķiršanai Baltijas valstu uzņēmumiem, kas plāno īstenot ilgtspējīgus, videi draudzīgus projektus.

Zaļais finanšu pasaulei būs fokusā  

Ja agrāk zaļās obligācijas bija tāds kā modes trends vai papildu fīča,...

“Mēs nevaram izlikties, ka klimata pārmaiņas uz mums neattiecas, tāpēc, lai mazinātu ietekmi uz vidi nākotnē, ir jārīkojas jau šobrīd. Depozīta sistēmas ieviešana ir būtisks instruments, lai samazinātu atkritumu daudzumu, kas nonāk vidē. Par to valsts līmenī tiek runāts jau gadiem ilgi, tāpēc ir gandarījums, ka runas pārvēršas konkrētos darbos un arī no savas puses varam sniegt atbalstu šī projekta īstenošanā. Mūsu, kā bankas, tiešā ietekme klimata pārmaiņu mazināšanas kontekstā ir vien 5%, pārējie 95% ir netiešā ietekme, kas izriet no bankas finansētajiem projektiem, līdz ar to ir būtiski atbalstīt uzņēmumu aktivitāti un iniciatīvas, lai kopīgiem spēkiem veidotu labāku vidi gan sev, gan nākamajām paaudzēm. SEB mērķis arī turpmāk ir būt starp līderiem videi draudzīgu ieguldījumu un investīciju jomā un veicināt ilgtspējīgu projektu īstenošanu. Ap 50% no SEB grupas Zaļo kredītu portfeļa veido atjaunojamās enerģijas projekti, bet pārējo – “zaļo” ēku, transporta un energoefektivitātes projektu finansēšana,” teic SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts.

“Depozīta sistēma ir nākamais attīstības posms, lai samazinātu atkritumu daudzumu, kas nonāk vidē, un ieviestu labi funkcionējošu, stabilu aprites ekonomiku. Apvienojot modernas tehnoloģijas ar pārdomātu un ilgtspējīgu sistēmas pārvaldību, mums ir iespēja ātri un efektīvi sasniegt vides saudzēšanas mērķus un kāpināt iepakojuma pārstrādes rādītājus. Ja šobrīd lielāko vides piesārņojumu mežos, ezeros, upēs un jūrās, kā arī parkos veido tieši plastmasas jeb PET iepakojums, paredzams, ka līdz ar depozīta sistēmas ieviešanu mēs spēsim savākt un pārstrādāt divreiz vairāk plastmasas iepakojuma nekā šobrīd – līdz pat 90%. Savukārt dzērienu ražotāji spēs atgūt līdz 90-95% atkārtoti uzpildāmās stikla taras, lai tās vēlreiz laistu tirgū,” komentē SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.

Plānots, ka 2022. gada 1. februārī Latvijā uzsāks darboties vienota depozīta sistēma dzērienu iepakojumam. Depozīta sistēmā varēs nodot stikla, plastmasas (PET) un metāla (skārdenes) bezalkoholisko un alkoholisko (zem 6%) dzēriena iepakojumus. Par katru nopirkto depozīta iepakojumu iedzīvotājam būs jāiemaksā depozīts 0,10 eiro apmērā, ko pēc iepakojuma nodošanas varēs saņemt atpakaļ, ja uz nododamā iepakojuma būs nolasāma speciālā atpazīstamības zīme un svītrkods, kā arī iepakojums būs iztukšots.

Kompānija "Depozīta iepakojuma operators" tika izveidota 2020. gada jūnijā. Kompānijas īpašnieki ir SIA "Alus un dzērienu iepakojuma savienība", SIA "Coca-Cola HBC Latvia”, AS "Cēsu alus", SIA "Cido grupa" un AS "PET Baltija", AS "Aldaris", “Latvijas Mazumtirgotāju Biedrība” un Latvijas Alus darītāju savienība.

SEB bankas Zaļais kredīts ir pieejams lielajiem uzņēmumiem, kas izvēlas ieguldīt atbildīgi – atjaunojamās enerģijas ražošana, energoefektivitātes uzlabošana, ilgtspējīga mežsaimniecība, kā arī atkritumu apsaimniekošanas un citu videi draudzīgu projektu realizēšana, kuru rezultātā tiek samazināts CO2 izmešu daudzums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mainoties situācijai darba tirgū Covid-19 krīzes rezultātā, tai skaitā strauji pieaugot bezdarba līmenim, būtiski palielinājusies kandidātu interese par vakancēm.

Šī gada maijā par 36%, salīdzinot ar gada sākuma rādītājiem, turpinājis palielināties vidējais pieteikumu skaits vienai vakancei, liecina interneta personāla atlases uzņēmuma "CV-Online Latvia" apkopotie dati no karjeras portāla cv.lv.

Šobrīd viens darba piedāvājums vidēji saņem 19 pieteikumus, savukārt pirms ārkārtas stāvokļa tie bija 14 pieteikumi. Vislielākā kandidātu interese par vakanto amata pozīciju vērojama mediju, sabiedrisko attiecību un personālvadības kategoriju vakancēm, kur darba devēji vidēji saņem gandrīz 40 pieteikumus vienai vakancei.

Liela kandidātu aktivitāte, vidēji virs 30 pieteikumiem vienai vakancei, vērojama arī tādās amatu kategorijās kā administratīvais darbs un asistēšana, tirdzniecība, iepirkumi un piegāde, transports un loģistika, kā arī pārdošana. Tāpat arī jāatzīmē tādas amatu kategorijas kā vadība, mārketings un reklāma, pakalpojumi, finanses un grāmatvedība, mežsaimniecība un kokapstrāde, kur pieteikumu skaits vakancei pārsniedz 20, tādējādi ir virs vidējā darba tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir samazinājies par 8,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Pirmajā pusgadā IKP ir samazinājies par 5,4 %.

Faktiskajās cenās IKP 2. ceturksnī bija 6,9 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 6,5 %.

2020. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada 2. ceturksni lauksaimniecības nozares produkcijas pieaugums novērtēts 2,1 % apmērā (pieaugums par 4,9 % augkopībā, bet kritums par 3,7 % lopkopībā), savukārt mežsaimniecībā un zivsaimniecībā vērojams apjomu samazinājums.

Apstrādes rūpniecības apjomi samazinājušies par 6,9 % (samazinājums bija vērojams 16 no 22 apstrādes rūpniecības nozarēm). Lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs vērojams samazinājums – kokrūpniecībā – par 1,7 %, pārtikas produktu ražošanā – par 3,8 %, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 6,5 %, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 7,8 %. Ražošanas pieaugums vērojams datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē – par 4,9 %, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 18,6 %.

Komentāri

Pievienot komentāru