Šodienas jauniešiem trūkst izpratnes par kokapstrādes procesiem un produktu izveides stadijām, un tas savukārt veicina aplama priekšstata veidošanos par kokapstrādes nozari kopumā.

Daudziem mūsdienu sabiedrībā vienīgā saskarsme ir tikai un vienīgi ar galaproduktu, kas atrodams veikalos, bet iztrūkst priekšstata par to, kā nonāk līdz šai konkrētajai mēbelei vai būvniecības materiālam – kā top dizains, kā tiek izvēlēts izejmateriāls un kā tas tiek iepriekš sagatavots pirms izmantošanas, un kurā brīdī cilvēks ar savu darbu pievieno produktam vērtību.

Tas ir izslīdējis no audzināšanas. Citu valstu prakse liecina, ka bērns jau ļoti agrā vecumā tiek iepazīstināts ar dažādu profesiju praktisko pusi, šādi radot priekšstatu par nodarbi un attīsta tai nepieciešamās iemaņas. Latvijas gadījumā viss notiek krietni vēlāk, un jaunietis, sasniedzot pieaugušu vecumu, tikai tad sāk praktiski domāt, ar ko dzīvē vēlētos nodarboties, kādu profesiju izvēlēties un tad no šī sākumpunkta uzsāk virzību izvēlētajā nozarē.

Atzīmējot Pasaules vides dienu Latvijā, otrdien svinīgā balvu pasniegšanas ceremonijā Valsts vides dienests (VVD) sveica balvas "Zaļā izcilība 2023" laureātus astoņās nominācijās, informē VVD sabiedrisko attiecību vadītāja Aija Jalinska.

Par vides izcilniekiem tika atzīti uzņēmumi, kuri aktīvi rīkojas, lai mazinātu savas darbības ietekmi uz vidi.

Nominācijā "Zaļā izcilība atkritumu apsaimniekošanā" balvu par ieguldījumu aprites ekonomikas īstenošanā saņēma AS "PET Baltija", kurā sākas plastmasas pudeļu pārdzimšanas process jaunos produktos. Ar modernām un videi draudzīgām iekārtām "PET Baltija" ir viens no lielākajiem PET pudeļu, tostarp Latvijas depozīta iepakojuma pārstrādes uzņēmumiem Ziemeļeiropā un ieņem nozīmīgu lomu ciklā, kur atkritumi, stingri ievērojot vides prasības, pārtop resursos. Arī ražošanas procesā radušos atkritumus uzņēmums pārstrādā blakusproduktos vai nodod citiem atkritumu pārstrādātājiem, cenšoties pēc iespējas mazināt noglabājamo atkritumu daudzumu.

Enerģētikas krīze Eiropā ir būtisks risks Latvijas rūpniecībai. Daudzi uzņēmumi ir nonākuši pamatīgās "cenu šķērēs" - izejvielu cenas joprojām augstas, elektrības dārdzība ir nomācoša, bet pārdošanas cenas krīt. Tomēr kopumā apstrādes rūpniecībā šogad sagaidāma izaugsme 3 -4% apmērā, prognozē banku analītiķi.

Bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš atzīmē, ka apstrādes rūpniecības kopējie rādītāji pērn novembrī bija "ļoti pelēcīgi". "Taču detalizēta datu aina ir ļoti kontrastaina, gluži kā jebkurā saimnieciskās dzīves jomā pēdējā laikā, vai tās būtu patēriņa cenu pārmaiņas vai pakalpojumu eksports," saka .Strautiņš.

Vairākās nozarēs sniegums ir izcils, līdzīgi kā 2021.gadā kopumā. Tostarp autobūve auga par 33,7%, ķīmijas rūpniecība par 30%, dzērienu ražošana par 24,1%, mēbeļu ražošana par 16,4%, metālapstrāde par 13,8%. "Kā jau pierasts, pārtikas ražošanas frontē bez pārmaiņām, pieaugums par 0,5%, šī nozare ir īsts stabilitātes garants," saka P.Strautiņš.

Apstrādes rūpniecības izlaides samazināšanās augustā par 2,7% salīdzinājumā ar jūliju ir nepatīkams pārsteigums globālo tendenču kontekstā.

Taču Igaunijas dati, kur ražošana augustā mēneša griezumā samazinājās par 3,2%, bet gada griezumā pat par 6,4%, bija brīdinājums. Latvijā kritums augustā gada griezumā ir tikai 1,5%. Ir jābūt piesardzīgiem, izdarot secinājumus uz atsevišķu mēnešu datu bāzes. Turklāt jāņem vērā, ka vīruss varētu būt “izšūpojis” no ierastā ritma atvaļinājumu grafikus, tas var izskaistināt vai aptumšot atsevišķu vasaras mēnešu rezultātus, neko nepavēstot par lielajām ekonomikas tendencēm.

Runājot par galvenajām Latvijas rūpniecības nozarēm, mēneša laikā aina nav daudz mainījusies. Lielāko pozitīvo ietekmi uz rūpniecību rada kokapstrāde (+6,9% gada griezumā), pārtika spēlē tai ierasto ražošanas stabilizētāja lomu (-0,8%), savukārt inženierijas nozarēs (metālapstrāde, mašīnbūve un elektronika) aina ir krasi atšķirīga dažādos sektoros, bet kopumā labvēlīga uz kopējā fona. Vēl nav pieejama pilna aina par apstrādes rūpniecības 3. ceturkšņa datiem, taču nav lielu bažu par septembra skaitļiem – ja būtu notikusi kāda liela ķibele, par to jau būtu zināms.

Nākamā gada pirmajā pusē apstrādes rūpniecībā gaidāms kritums, prognozē banku analītiķi.

Šā gada augustā apstrādes rūpniecības apjomi samazinājušies par 2,6% salīdzināmās cenās, kas ir pirmais apjomu samazinājums gada griezumā kopš 2020. gada septembra, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka tas ir lielākais kritums Latvijas apstrādes rūpniecībā kopš Covid-19 pandēmijas sākuma, un līdz nākamā gada vidum izaugsme rūpniecībā, visticamāk, nav gaidāma.

Augstās dabasgāzes un elektrības cenas, kas augustā uz stundu sasniedza pat četrus eiro par kilovatstundu, patēriņa cenu straujais kāpums un iedzīvotāju pirktspējas kritums, recesijas riski Eiropā un ražošanas pārrāvumi, kas rodas dēļ nepieciešamības taupīt dabasgāzi, jau sāk negatīvi ietekmēt Latvijas rūpniecību, skaidro ekonomists. Piemēram, augustā datoru un optisko iekārtu ražošana Latvijā samazinājās par 14,2% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, mehānismu un iekārtu - 21,5%, ķīmisko produktu - 31,9%, savukārt koka izstrādājumu un mēbeļu ražošana samazinājās par vairāk nekā 8%. Šos kritumus gan palīdzēja kompensēt pieaugums nemetālisko minerālu un gatavo metālizstrādājumu ražošanā par attiecīgi 17,5% un 8,5%.

Latvijas apstrādes rūpniecība pagājušo gadu noslēdza ar straujāko ražošanas apjomu pieaugumu pēdējo 22 mēnešu laikā. Kā rāda CSP dati, nozares uzņēmumi decembrī saražoja par 5.1% vairāk nekā gadu iepriekš (pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās).

Tas gan nepalīdzēja izkāpt no mīnusiem 2020. gadā kopumā, kad apstrādes rūpniecības izlaide samazinājās par 1.7%. Jāsaka, ražotāji ir apbrīnojami labi tikuši galā ar sarežģīto vīrusa situāciju, secina Swedbank vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.

Viņa norāda, ka otrais vīrusa vilnis kopējos ražošanas apjomus nav mazinājis. Tomēr bilde atšķiras, ja skatāmies pa apakšnozarēm. ”Pēdējo mēnešu lieliskais ražotāju sniegums lielākoties turas uz lielākās apakšnozares – kokapstrādes pleciem, bet strauji aug arī virkne mazāku apakšnozaru. Decembrī koksnes un tās izstrādājumu ražošana palielinājās par 17%. Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos to sekmēja satrauktie britu uzņēmēji, kas Brexit priekšvakarā turpināja pildīt noliktavas. Straujāk auga tikai mēbeļu ražošana (+22%). Ar diviem cipariem mērāmu izaugsmi gada nogalē uzrādīja arī automobiļu un to (pus)piekabju ražošana, poligrāfija, apģērbu ražošana, kā arī gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana. Tomēr netrūkst apakšnozaru, kuru ražošanas apjomi turpināja sarukt. Joprojām visgrūtākajā situācijā ir iekārtu un ierīču remontētāji un uzstādītāji (-33%). Salīdzinoši lielās apakšnozares – pārtikas ražošana un gatavo metālizstrādājumu – ražošana saruka par 3-4%. Apstrādes rūpniecības kāpumu manāmi ierobežoja arī divciparu kritums dzērienu un tekstilizstrādājumu ražošanā,” secina A.Buceniece.

Samazinoties enerģijas un izejvielu cenām, kā arī turpinoties straujai pakalpojumu eksporta attīstībai, Luminor banka paaugstina 2023. gada IKP pieauguma prognozi. Ja pagājušā gada rudenī paredzējām iekšzemes kopprodukta (IKP) kritumu par 0,5 %, tad šobrīd sagaidāms 0,6 % pieaugums, liecina jaunākais Baltijas un Latvijas ekonomikas apskats.

Savukārt 2024. gada pieauguma prognoze ir samazināta no 4,6 % līdz 3,7 %, un tiek prognozēts, ka aizvadītā pusotra gada laikā notikušajam cenu lēcienam sekos pārejošs cenu krituma jeb deflācijas periods.

Zemāka inflācija šogad palīdzēs iedzīvotājiem veltīt vairāk naudas pirkumiem, kas nav pirmās nepieciešamības tēriņi. Pienāk signāli, ka beidzot iekustas ES fondu apguve, bet investīcijas tomēr ir liels avots nenoteiktībai par ekonomikas sniegumu šogad. Eksporta pieaugums pēc ļoti sekmīgā 2022. gada būs neliels, pakalpojumu eksports līdzsvaros gaidāmo kritumu reālo preču izplatīšanā ārpus Latvijas.

Šī gada cerība ir ES fondi, nākamā – pirktspējas kāpums

Lai arī pērn ekonomikas izaugsme bremzējās, eksporta nozares turpināja palielināt devumu Latvijas iedzīvotāju ienākumos, secināts šodien prezentētajā "Luminor" bankas reģionu eksporta pētījumā. Rīgas un pārējās Latvijas ekonomikas struktūra ir ļoti atšķirīga – kamēr Rīgā izteikti dominē IT un biznesa pakalpojumu nozare, tikmēr reģionos lielāko ekonomikas daļu veido meža nozare, kā arī mašīnbūve un elektronika.

“Viens no pētījuma ieguvumiem ir iespēja gūt niansētu priekšstatu par Latvijas ekonomikas ģeogrāfiju, kas nav pieejams citur. Dažos gadījumos no tā var izdarīt secinājumus, dažos nē, bet iegūtā kopaina ir interesanta – tā ļauj novērtēt to, kā norit cilvēku dzīve dažādās Latvijas vietās. Pērn visstraujākais pieaugums starp jaunajiem jeb “topošajiem” novadiem, kas izveidosies administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, bija vērojams Valkas novadā, kura eksporta ienākumi reālā izteiksmē pērn pieauguši par 15%.

Reģionu vidū, spītējot tranzīta svārstībām, visstraujāk eksporta nozares attīstījās Kurzemē. Savukārt Latgales nākotne ir ļoti lielā mērā atkarīga no rūpniecības attīstības Rēzeknē un Daugavpilī. Taču piecu gadu griezumā saskaņā ar pētījuma rezultātiem straujākais eksporta ienākumu pieaugums bija Ādažu novadam, strauji attīstījusies arī Kuldīga, Smiltene, Līvāni un Gulbene,” stāsta pētījuma autors, "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Par AS "Olainfarm" padomes priekšsēdētāju ir iecelts Juris Bundulis un par padomes priekšsēdētāja vietnieku Sandis Petrovičs.

Papildinot iepriekš publicēto informāciju par AS "Olainfarm" padomes locekļiem, tiek ziņots, ka Irinai Maliginai netieši pieder 1 097 051 AS "Olainfarm" akcija.

Akcionāri ievēl jaunu AS Olainfarm padomi 

Šodien, 17. jūnijā, notikušajā AS "Olainfarm" ārkārtas akcionāru pilnsapulcē, kurā piedalījās...

AS "Olainfarm" padome ir apstiprinājusi Jāni Leimani par valdes locekli. AS "Olainfarm" valdē darbu turpina valdes locekļi Elena Bušberga, Signe Baldere-Sildedze un Raimonds Terentjevs.

Kopš 2020.gada Jānis Leimanis ir padomes loceklis VAS "Latvijas Valsts Radio un Televīzijas Centrs" un SIA "Rīgas Namu Pārvaldnieks". Kopš 2004.gada SIA "JL Index", SIA "Private" valdes loceklis, atbildīgs par uzņēmumu attīstību, operacionālo vadību. No 2019. līdz 2020.gada februārim bijis SIA "CatchSmart" valdes loceklis, atbildīgs par uzņēmuma darbību, operacionālo vadību, programmēšanas pakalpojumu valsts iestādēm un ministrijām uzsākšanas īstenošanu. Savukārt no 2016. līdz 2018.gadam bijis SIA "Clean R" valdes priekšsēdētājs, atbildīgs par uzņēmuma stratēģisko attīstību un ikdienas vadību. No 2015.gada līdz šim brīdim J. Leimanis ir SIA "Jēkabpils Kokapstrāde" valdes priekšsēdētājs, kas atbildīgs par uzņēmuma stratēģisko attīstību, darbības reorganizāciju un akcionāru interešu nodrošināšanu.

Jānis Lemanis Rīgas Tehniskajā Universitātē ir ieguvis Inženiera organizatora kvalifikāciju ražošanas organizācijas specialitātē un bakalaura grādu mehānikā. Viņam ir Zvērinātu sertificētu grāmatvežu asociācijas ACCA kvalifikācija. Tāpat viņš ieguvis Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra Mantisko ieguldījumu novērtēšanas eksperta kvalifikāciju aizdevumu kapitalizācijā, biznesa, finanšu aktīvu un saistību novērtēšanā. Pabeidzis Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Rīga) Mini MBA programmu. Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta biedrs.

Jānim Leimanim netieši pieder 10 521 AS "Olainfarm" akciju.

Latvijas zemes izmantošanu gan lauksaimniecības produkcijas ražošanai, gan mežsaimniecībai un arī kūdras ieguvei būtiski mainīs Eiropas Savienības stratēģijas, kas bieži vien ir vērstas pretējos virzienos, un tāpēc, izpildot vienu, pārējās izvirzītie mērķi sasniegti netiks.

To intervijā žurnālam "Dienas Bizness" stāsta bijušais (2014.– 2016. g.) Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas biroja vadītājs, bijušais Eiropas un Vidusjūras Augu aizsardzības organizācijas ģenerālsekretārs, bijušais Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis.

Viņaprāt, pašlaik veidojas bīstama situācija, ka uzvar tie, kuri skaļāk bļauj, ignorējot uz zinātniskiem pamatiem un ilggadējā pieredzē iegūtos datus un nevērtējot to ietekmi uz pārtikas pieejamību un ienākumiem vairumam iedzīvotāju nākotnē.

"Latvijas gadījumā zeme būtībā ģenerē produkciju, kas dod vairāk nekā 40% no visas valsts eksporta ieņēmumiem. Proti, lauksaimniecība plus pārtikas pārstrādes rūpniecības eksporta ieņēmumi ir 2,57 miljardi eiro (savulaik bija tikai 0,3 miljardi eiro), un vēl 2,56 miljardus eiro nodrošina meža nozare (mežsaimniecība + kokapstrāde), kam vēl jāpieskaita kūdras substrātu produktu eksporta ieņēmumi ap 185 milj. eiro. Visas minētās nozares ir ne tikai liels darba devējs, it īpaši reģionos, bet arī nodokļu maksātāji. Vienlaikus pēdējos gados ar biedējoši pieaugošu intensitāti arvien vairāk tiek piedāvāts ieviest jaunas – stingrākas prasības gan lauksaimniecībā, gan mežsaimniecībā, gan vēl jo vairāk kūdras ieguvē. Šis process daudziem zemes apsaimniekotājiem nav saprotams," akcentē R. Arnītis.

Ārvalstu investīciju piesaistē ir vērojamas pozitīvas tendences, kuras ietekmēs ne tikai šā gada, bet arī turpmāko gadu rādītājus, informē Ekonomikas ministrijā.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) 2021. gada pirmajos trīs ceturkšņos ir sniegusi atbalstu 31 investīciju projektam, kopējā plānoto ieguldījumu summa Latvijas ekonomikā pārsniegs 500 miljonus eiro un tiks izveidotas vismaz 2224 jaunas darba vietas.

“Neskatoties uz smago un izaicinājumiem sarežģīto gadu, mūsu uzņēmēji ir demonstrējuši izcilu sniegumu eksportā, ko ir veicinājušas arī Ekonomikas ministrijas atbalsta iniciatīvas. Vienlaikus liels fokuss bija arī investīciju piesaiste kopā ar LIAA. Jau iepriekšējā gadā, kad investīciju apjomi Eiropā kritās, spējām uzrādīt labākos rādītājus pēdējo septiņu gadu laikā. Šis gads investīciju piesaistē uzrāda vēl lielāku uzrāvienu, kur veiksmīgi nostrādāja arī valdības īstenotā politika, ieviešot “Zaļā koridora” principu prioritārajiem investīciju projektiem. Pirmajos deviņos mēnešos piesaistīto investīciju apjoms ir divas reizes lielāks kā iepriekšējā gadā, sasniedzot jau 500 miljonu eiro,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Latvijā pērn visvairāk jaunu investīciju projektu – 21 – ir realizēti Rīgā, kam seko Daugavpils un Valmiera ar 3 jauniem investīciju projektiem katrā. Tā liecina jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) investīciju pievilcības pētījums EY Attractiveness Survey Europe, kas analizē investīciju datus un apkopo investoru viedokļus.

Vēl divi jauni ārvalstu investīciju projekti pagājušajā gadā ir īstenoti Ogrē un pa vienam Dobelē, Madonā un Mārupē. Rīgā no 21 projekta 16 ir bijuši jauni, bet 5 ir esošo uzņēmumu darbības paplašināšanas.

“Rīgas vadība jauno investīciju piesaistē ir dabiska, ņemot vērā gan darbaspēka tirgus lielumu, gan loģistikas un infrastruktūras pieejamību. Taču šie rādītāji ir signāls, ka Latvijā daudzām pilsētām ir jāpieliek pūles, lai atrastu savu īpašo piedāvājumu investoriem, kā arī valstiskā līmenī ir jādomā, kā mērķtiecīgi virzīt investorus uz reģioniem. Jāņem vērā, ka pat viens ārvalstu investīciju projekts salīdzinoši nelielā pilsētā rada pilnīgi jaunu, pozitīvu ekonomisko dinamiku pilsētas iedzīvotājiem,” saka Guntars Krols, EY partneris Baltijas valstīs.

Latvijas apstrādes rūpniecība turpina sparīgi cīnīties ar pandēmijas sekām, jūnijā ir reģistrēts ļoti straujš ražošanas kāpums salīdzinājumā ar maiju, tā palielinājusies par 4,5%. Tas ļāvis pārvarēt lielāko daļu pandēmijas sākumposmā piedzīvotā ražošanas krituma, taču "astīte" vēl ir palikusi — gada griezumā jūnijā ražošana vēl samazinājās par 2,3%.

Pirmajā pusgadā kopumā ražošana ir sarukusi par 4,5%, bet 2. ceturksnī, kuru jūnijs noslēdz – par 6,1%. Taču ceturkšņa ietvaros situācija jau uzlabojās, par spīti dažādu ražošanas nozaru paustajām bažām, ka zemākais punkts varētu būt vasarā, izsīkstot pasūtījumiem. Pasūtījumu portfelis ikmēneša ražotāju aptauju datos tiešām izskatās diezgan plāns. Taču reizi ceturksnī veiktajās aptaujās, kurās atbildētājiem lūdz precīzi novērtēt, cik mēnešu ražošanu nodrošina esošais portfelis, jūlija sākumā viņi teikuši, ka pietiek četriem mēnešiem, kas ir labs rādītājs —virs vēsturiski vidējā, kas ir 3,3 mēneši. Arī ikmēneša aptaujās paustais vērtējums ir labākais kopš marta, tāpēc diezgan droši var teikt, ka sliktāk šajā ziņā nekļūst.

Inflācijas bremzēšanai iedarbinātais Eiropas Centrālās bankas procentlikmju paaugstināšanas mehānisms samazina biznesa aktivitātes, kā arī uzņēmēju un vēl jo vairāk privātpersonu vēlmi aizņemties, vienlaikus esošajiem kredītņēmējiem sadārdzina ikmēneša maksājumu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Luminor bankas valdes locekle Baltijā Kerli Vares. Viņa norāda, ka visiem — valstīm, uzņēmējiem, bankām, iedzīvotājiem - būs jāiemācās dzīvot citādi, nekā bijām pieraduši dzīvot daudzus pēdējos gadus, kad Eiropas Centrālās bankas refinansēšanas likmes bija ne tikai nulle, bet pat negatīvas.

Fragments no intervijas

Vai kreditēšanās sabremzēšanos visi tautsaimniecības segmenti izjūt vienādi visā Baltijā, vai arī kādi, piemēram, ražotāji - eksportētāji (kokapstrāde, pārtikas ražošana, farmācija, elektronika, IKT), nekustamā īpašuma projektu attīstītāji, privātpersonas — hipotekāro kredītu ņēmēji, to izjūt atšķirīgi?

Latvijas kokapstrādes uzņēmumi aicina nepieļaut sasteigtu koksnes tirdzniecības pamatprincipu maiņu, kas var "radīt neatgriezenisku kaitējumu Latvijas mežu nozarē strādājošajiem uzņēmumiem, iecirst robu valsts ekonomikai un padarīt Latviju par vienkāršu apaļkoku piegādātāju Ķīnas ekonomikas vajadzībām".

Uzņēmēji vēstulē Latvijas prezidentam Egilam Levitam, Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam, zemkopības ministram Kasparam Gerhardam, ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam, Latvijas Kokrūpniecības federācijai un AS "Latvijas valsts meži" aicina politiķus apzināties nacionālās kokrūpniecības lomu reģionu ekonomikā, darbavietu nodrošināšanā un tāpēc nepieļaut pārsteidzīgus lēmumus, kas var vecināt nozīmīgu nacionālās ražošanas samazināšanos un bezdarba pieaugumu visas valsts mērogā.

Uzņēmēji aicina pārtraukt un nepieļaut pēdējo mēnešu centienus panākt būtiskas un neatgriezeniski negatīvas izmaiņas kokrūpniecībā, kas ir viena no stabilākajām un nozīmīgākajām Latvijas ekonomikas nozarēm. Šobrīd tiekot izdarīts spiediens uz Latvijas lielākā mežu īpašnieka AS "Latvijas valsts meži" valdi, lai tiktu mainīti līdzšinējie koksnes pārdošanas principi, ļaujot neapstrādātus koksnes izejmateriālus un zāģbaļķus uzpirkt ārvalstu uzpircējiem bez vietējām ražotnēm. Nepārdomāti mainot esošos koksnes tirdzniecības nosacījumus, priekšrocības varot iegūt uzpircēji no citām valstīm, piemēram, Ķīnas, kur tiem ir ievērojams valsts atbalsts.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā pieaudzis par 4,8%, salīdzinot ar 2020.gadu, liecina Centrāl;as statistikas pārvaldes dati. Ekonomisti norāda - līdz šim bija pamats domāt, ka 2022. gada Latvijas ekonomikas izaugsmes perspektīvas ir labas, taču Krievijas iebrukums Ukrainā ir būtiski mainījis politisko, kā arī ekonomisko situāciju pasaulē, un tas ietekmēs arī Latvijas ekonomiku.

Komentē bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš:

Aizvadītās nedēļas laikā pasaule ir strauji mainījusies, mainīsies arī ekonomika un politikas prioritātes. Ir cerība, ka Ukrainas sekmīgā pretestība iebrukumam un ekonomiskais pretspiediens liks tai apturēt agresiju, bet ir jārēķinās ar risku, ka karš var turpināsies arī ilgi. Tādā gadījumā Latvijas un visas Eiropas politikā drošības nostiprināšanas mērķis vēl ilgu laiku gūs virsroku pār labklājības celšanu tuvākajā nākotnē. Tā kā dzīvojam bīstamākā pasaulē, ir jābūvē ekonomika, kas būs noturīga pret satricinājumiem, kā arī jāizmanto ekonomika kā ierocis miera labā.

Šogad Latvijas ekonomikas sniegumu lielā mērā noteiks pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktais sankciju režīms. Jau šobrīd apstiprinātie pasākumi ir skarbi, Krievija būs tikai viena no trīs pasaules valstīm (kopā ar Irānu un Ziemeļkoreju), kurai ir liegta pieeja SWIFT. Turklāt tas iespējams vēl nav stingrākais līmenis, ASV ir arī iespēja aizliegt bankām, kas strādā ASV, veikt jebkādus darījumus ar Krieviju, tas padarītu norēķinus ar šo valsti praktiski neiespējamus, atslēgšana no SWIFT ir tikai liels apgrūtinājums. Arī šāda soļa iespēja tiek vērtēta.

Mežs – mūsu bagātība. Mūsu Latvijas zaļais zelts. Latvija nenoliedzami ir zaļo mežu zeme un meži ir viens no valsts galvenajiem dabas resursiem. Eiropas Savienības "Zaļais kurss" paredz trīs miljardu koku iestādīšanu līdz 2030. gadam, kas ir ļoti apsveicams plāns. Taču, ko iesākt, ja tajā pat laikā “Zaļais kurss” plāno izskaust kūdru un kūdras produktu izmantošanu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā?

Meža nozares pārstāvji uz to norāda, ka meža stādus bez kūdras vispār nav iespējams izaudzēt. Latvijas meži ir vērtīgs un nenovērtējams resurss ekonomiskajām, vides un arī sociālajām vajadzībām. Kokapstrāde, mežizstrāde un kokrūpniecība nodrošina darbavietas un ekonomisko attīstību.

Kokmateriālu eksports veicina valsts ekonomikas izaugsmi. Meži veic svarīgu lomu dabas aizsardzībā un bioloģiskajā daudzveidībā, nodrošinot svarīgu biotopu un ekosistēmu daļu, kas ir būtiska ekosistēmu līdzsvara uzturēšanai. Mežs darbojas arī kā oglekļa piesaistītājs, jo fotosintēzes procesā koki piesaista CO2 no atmosfēras, akumulējot oglekli un atbrīvojot skābekli. Ilgtspējīgi apsaimniekotā mežā oglekļa uzkrāšanās nekad neapstājas, jo jaunie kociņi aizstāj nocirstos. Nocirstā kokā ogleklis joprojām ir piesaistīts - kā oglekli uzglabājoša „noliktava”.

Jūnija ārējās tirdzniecības dati ļauj pavilkt svītru zem koronavīrusa ēras pirmās fāzes Latvijas preču eksporta nozarēs.

To mūsu rūpniecība un citas ar preču eksportu saistītās nozares ir pārvarējušas ļoti sekmīgi. Eksports jūnijā salīdzinājumā ar maiju pieauga par 8,6% un bija tikai par 3,5% mazāks nekā pirms gada (kalendāri un sezonāli izlīdzinātajos datos, neizlīdzinātajos – par 1,6% mazāks).

Ne mazākās bažas nerada tas, kādas ziņas par eksportu nesīs jūlija un augusta dati. Šobrīd ienākošie pasaules makro dati ir apbrīnojami labi. Ir mērenas bažas par septembri un šā gada pēdējo ceturksni. Vīruss “ļaunprātīgi” izmanto cilvēku pieaugošo optimismu. Ceļošanas un pulcēšanās ierobežojumi atkal tiek pastiprināti, tiem būs arī ekonomiskas sekas.

Ne tikai Latvijas, bet arī pārējo Baltijas valstu preču eksporta nozares krīzi pārvar labi. Viens no izskaidrojumiem – rūpniecība ir izteikti specializējusies celtniecībai paredzētajos produktos.

Lai Latvija īstenotu ekonomisku izaugsmi un nebūtu godpilnajā trešajā vietā Baltijā, ir nepieciešama politiķu, uzņēmēju, arodbiedrības vienota izpratne par situāciju un vienota kopīga rīcība konkurētspējas paaugstināšanā, kas ir pamats gan izaugsmei, gan lielākām darba algām un samaksātajiem nodokļiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents, zivju pārstrādes uzņēmuma SIA Karavela līdzīpašnieks Andris Bite.

Viņaprāt, pašlaik strādāt tā, kā tas notika līdz 24. februārim, kad Krievija uzsāka invāziju Ukrainā, vairs nevar atļauties ne valsts pārvalde, ne politiķi, nedz arī bizness.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija?

Tā, kā Latvijas valsts un arī uzņēmēji dzīvoja un strādāja līdz 24. februārim (Krievijas invāzijas sākumam Ukrainā), tā ir pagātne, tagad visi dzīvojam citā – jaunajā – realitātē. Diemžēl šajā jaunajā realitātē ir nepieciešams pavisam citāds lēmumu pieņemšanas ātrums, jo tas, kas bija iepriekš, kur bieži vien process ilga daudzus mēnešus un pat gadus, šodien vairs nav dzīvotspējīgs, citiem vārdiem sakot, konkurētspēju saglabājošs, nodrošinošs. Valsts reakcijas ātrums šodienas situācijā būs noteicošais, kā Latvijā dzīvosim nākamajā apkures sezonā, kādas inflācijas un vienlaikus uzņēmumu konkurētspējas apstākļos atradīsies valsts. Būtībā Krievijas invāzija Ukrainā spiež mainīties ne tikai Latvijai, Baltijai, bet visai Eiropas Savienībai.

Skujkoku konstrukciju materiālu ražotāji sastapušies ar būtisku izstrādājumu pieprasījuma un līdz ar to arī cenu kritumu Eiropas un Āzijas tirgos, savukārt to ražošanai nepieciešamos zāģbaļķus no Latvijas Valsts mežu apsaimniekotāja spiesti iegādāties par labo laiku cenām, kā rezultātā zaudēta konkurētspēja un tiek zvanīti trauksmes zvani, cerot uz ministru un valdības iesaisti situācijas normalizēšanai.

Stāvokli vēl skarbāku padara fakts, ka citās Latvijas zāģētās produkcijas ražotāju konkurentvalstīs to pašu izejvielu – skujkoku zāģbaļķi - varot iegādāties par būtiski zemākām (pat par 40%) cenām, nekā tos atbilstoši noslēgtajiem līgumiem piegādājot AS Latvijas Valsts meži (LVM). Rezultātā uzņēmumi cenšas superdārgos zāģbaļķus no Latvijas Valsts mežu apsaimniekotāju mežiem jaukt ar lētākajiem, kas iegādāti no privātmežu īpašniekiem, un vai tos importēt no Skandināvijas. Vienlaikus par šo problēmu apspriedes tiek rīkotas ne tikai nozares uzņēmēju organizācijās, bet nu jau arī citā līmenī, jo pagājušajā nedēļā par šo jautājumu sprieda arī Vācijas - Baltijas Tirdzniecības kamerā.

Latvijā pērn sekmīgāk attīstījušās preču nozares, bet starp pakalpojumu nozarēm labus panākumus guva IT uzņēmumi, liecina pētījums par dažādu reģionu un novadu sekmēm gan iekšzemes eksporta, gan uz ārvalstīm eksportējošo nozaru attīstībā.

Gandrīz visās pilsētās un novados eksportējošo uzņēmumu algu fonds palielinājies, kā arī samazinājies nozaru skaits ar negatīvu attīstības tendenci.

Globālie procesi ir tikai viens no faktoriem, kas noteica pilsētu un novadu attīstību, sekmes ietekmēja arī tajos pārstāvēto nozaru kopējās izaugsmes tendences un vietējie notikumi – atsevišķu uzņēmumu strauja attīstība, jauni investīciju projekti.

“Saskaņā ar pētījuma rezultātiem vissekmīgāk eksporta nozares pērn attīstījās Zemgales reģionā, kas nepārsteidz, jo tas ir izteikti uz preču ražošanu orientēts reģions – tajā ir spēcīga gan rūpniecība, gan lauksaimniecība. Vislēnākā attīstība bija Latgalē, kas ir saistīts ar tranzīta apjomu samazināšanos un skārusi dzelzceļa nozarē strādājošo ienākumus - gandrīz trešdaļa Latvijas dzelzceļa darbinieku dzīvo tieši šajā reģionā,” stāsta pētījuma autors, Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Latvijas tautsaimniecība pēdējo gadu laikā ir noslāpēta, un pašlaik būtiskākais uzdevums ir tās iedarbināšana, jo tikai ekonomiskās aktivitātes pieaugums var sniegt valstij vairāk nodokļu, kas nepieciešami sabiedrībai svarīgu pakalpojumu — drošības, veselības aprūpes, izglītības, infrastruktūras — finansēšanai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Viņaprāt, pašlaik notiek darbs, lai ekonomikas motors darbotos ar maksimāli iespējamo jaudu, turklāt ir nepieciešams pasākumu kopums, lai šim motoram palielinātu jaudu un arī efektivitāti, tādējādi radot jaunu impulsu visā valstī.

Kāda ir situācija tautsaimniecībā?

Tas ir būtisks, iespējams, pats būtiskākais jautājums, jo no situācijas tautsaimniecībā ir atkarīgi ne tikai kāda uzņēmuma, kādas nozares vai kādas apdzīvotās vietas iedzīvotāju ienākumi (arī pirktspēja), bet arī nodokļu ieņēmumi budžetā un no to apmēra arī tas, cik daudz naudas valsts varēs atvēlēt sabiedrībai nepieciešamu pakalpojumu un vajadzību finansēšanai. Tieši tādēļ sekoju līdzi visām Latvijas tautsaimniecības nozarēm, bet pašlaik diemžēl vairumam ir sarkani cipari. Protams, ļoti daudz no kopējā tautsaimniecības klimata Latvijā nosaka uz eksportu orientētās nozares — ar zemi saistītās nozares — meža + kokapstrāde un lauksaimniecība + pārtikas pārstrāde + kūdras substrātu ražošana, kā arī metālapstrāde + mašīnbūve, farmācija+ ķīmija. Šīs nozares, izņemot pārtikas nozari, būtiski ietekmē to, kas notiek to lielākajos noieta tirgos.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publicētajiem datiem pagājušā gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 4. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 1%. Kopumā 2019. gadā ekonomika ir augusi par 2,2%, kas ir lēnāka izaugsme nekā divos iepriekšējos gados.

Izaugsmes tempu sabremzēšanos noteica gan iekšējie faktori (norises finanšu sektorā, pārmaiņas ostu pārvaldībā, ES fondu investīcijas sasniegušas maksimumu, u.c.), gan arī ārējie faktori (globālo tirdzniecības attiecību pārskatīšana, Brexit, lēnāka izaugsme ES valstīs).

Privātais patēriņš aizvadītajā gadā ir pieaudzis par 2,9%. Lēnāku pieaugumu nosaka mērenāki uzlabojumi darba tirgū. Lai arī darba algu pieauguma tempi joprojām ir salīdzinoši strauji, nodarbināto skaits aizvadītajā gadā pieauga vien par 0,1 procentu.

Pēc strauja kāpuma 2017. un 2018. gadā, 2019. gadā investīciju jeb bruto pamatkapitāla veidošanas pieaugums bija ievērojami mērenāks – par 3,1%. Pagājušajā gadā ieguldījumi mājokļos, ēkās un būvēs pieauga par 2,8%, mašīnās un iekārtās, kā arī transportlīdzekļos – par 2%. Vienlaikus ieguldījumu apjomi intelektuālā īpašuma produktos pērn palielinājās par 11,6 procentiem.

Eksportā jau teju sasniegti pagājušā gada līmeņi, taču atkopšanās temps pierimst. Centrālā Statistikas pārvalde ziņo, ka preču eksporta vērtība jūlijā samazinājās par 0,3% pret iepriekšējo gadu.

Rezultāts ir labs, ja ņemam vērā dziļo kritumu aprīlī un maijā un arī, ja salīdzinām ar Eiropas milžiem Franciju un Vāciju, kur eksporta vērtība joprojām ir krietni zem pagājušā gada līmeņiem. Strauju tālāku attīstību kavēs vīrusa klātbūtne un atkārtotie uzliesmojumi mūsu tirdzniecības partneros.

Risks ir arī iespējamā tirdzniecības sarunu starp Lielbritāniju un Eiropas Savienību izjukšana. Analizējot preču grupas redzams, ka vairāk nekā uz pusi jūlijā sarucis elektroenerģijas eksports, ko noteica termoelektrostacijās saražotās enerģijas apjomu kā arī cenas kritums. Salīdzinot ar pagājušo gadu, slikti veicies dzērieniem, kur kritums par 27%.

Arī parasto metālu eksports ir sarucis līdzīgā apmērā. Visdrīzāk gan pēdējās divās preču grupās stāsts ir pārsvarā par reeksporta plūsmu sarukumu, nevis vietējo ražojumu eksportu. Graudu eksportā jūlijā vēl bija redzami mīnusi. 2019.gada ražas bija ļoti labas, tādēļ eksporta sasniegumu latiņa šajā jomā pacelta augstu.

Apstrādes rūpniecība jūnijā ir pavājinājusies un dažām tās apakšnozarēm arī nākotnes prognozes nav labas, tā apstrādes rūpniecības jūnija datus vērtē banku analītiķi.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka apstrādes rūpniecības jūnija dati, kā arī pirmā pusgada kopējie rezultāti no vienas puses rāda spēcīgu attīstību pirmajā pusgadā un uz globālā fona atzīstamu sniegumu arī vēl jūnijā. Taču aina dažādās apakšnozarēs ļoti kontrastē un sniedz atšķirīgus nākotnes signālus. Jūnijā attiecībā pret pērno jūniju jeb gada griezumā apstrādes rūpniecība auga par 3,1%, bet pret maiju saruka par 3,5%. Pirmajā pusgadā kopā ražošana auga par 6,5%.

Apģērbu un audumu ražošana pirmajos sešos mēnešos gada griezumā augusi par attiecīgi 5% un 6,6%, jūnijā sniegums bijis vēl labāks. Lai samazinātu piegādes riskus, daudzi tirgotāji izvieto pasūtījumus tuvāk patērētājiem, šī tendence mūsu ražotājiem vēl sniegs daudz iespēju.