Viedokļi

Jauno Latvijas novadu starta pozīcijas krasi atšķiras

Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists, 11.06.2020

Jaunākais izdevums

Lai arī pērn ekonomikas izaugsme bremzējās, eksporta nozares turpināja palielināt devumu Latvijas iedzīvotāju ienākumos, secināts šodien prezentētajā "Luminor" bankas reģionu eksporta pētījumā. Rīgas un pārējās Latvijas ekonomikas struktūra ir ļoti atšķirīga – kamēr Rīgā izteikti dominē IT un biznesa pakalpojumu nozare, tikmēr reģionos lielāko ekonomikas daļu veido meža nozare, kā arī mašīnbūve un elektronika.

“Viens no pētījuma ieguvumiem ir iespēja gūt niansētu priekšstatu par Latvijas ekonomikas ģeogrāfiju, kas nav pieejams citur. Dažos gadījumos no tā var izdarīt secinājumus, dažos nē, bet iegūtā kopaina ir interesanta – tā ļauj novērtēt to, kā norit cilvēku dzīve dažādās Latvijas vietās. Pērn visstraujākais pieaugums starp jaunajiem jeb “topošajiem” novadiem, kas izveidosies administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, bija vērojams Valkas novadā, kura eksporta ienākumi reālā izteiksmē pērn pieauguši par 15%.

Reģionu vidū, spītējot tranzīta svārstībām, visstraujāk eksporta nozares attīstījās Kurzemē. Savukārt Latgales nākotne ir ļoti lielā mērā atkarīga no rūpniecības attīstības Rēzeknē un Daugavpilī. Taču piecu gadu griezumā saskaņā ar pētījuma rezultātiem straujākais eksporta ienākumu pieaugums bija Ādažu novadam, strauji attīstījusies arī Kuldīga, Smiltene, Līvāni un Gulbene,” stāsta pētījuma autors, "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

No 2021.gada vidus Latvijā būs 42 pašvaldības 

No 2021.gada 1.jūlija Latvijā būs 42 pašvaldības, nosaka trešdien Saeimā galīgajā lasījumā...

Reģionu ekonomikas atšķirības

Latvijas reģionu ekonomikas ir ļoti atšķirīgas, un pēdējo piecu gadu laikā tās kļuvušas drīzāk atšķirīgas, nevis līdzīgas. Rīgā un tās tuvākajā apkārtnē augusi pakalpojumu, citu preču loma. Straujākais eksporta kāpums bijis galvaspilsētas reģionā.

Latvijas reģionu atšķirīgā ekonomikas struktūra parāda, ka ceļi uz labklājību ir ļoti dažādi. Starp topošajiem novadiem ar augstu ienākumu līmeni ir gan tādi, kas specializējas IT un biznesa pakalpojumu eksportā, gan kokapstrādē, gan inženierijas nozarēs.

Vienlaikus P. Strautiņš norāda, ka vajadzētu veicināt diversifikāciju vismaz reģionu līmenī. Vidzeme ir izteikti atkarīga no meža nozares, bet Latgale – no tranzīta (dzelzceļa).

Novadu salīdzinošās dinamikas karte rāda, ka konverģence ir iespējama. Piemēram, kopš 2014. gada daudz straujāk par vidējo audzis eksportējošo uzņēmumu apgrozījums Valkas, Līvānu, Kuldīgas un Gulbenes novadā. Taču ir arī novadi, kas turpina atpalikt, un novadi ar zemu eksporta ienākumu līmeni un izaugsmei nelabvēlīgu ekonomikas struktūru diemžēl dažos gadījumos ir vieni un tie paši.

Starp jaunajiem novadiem 2019. gadā visaugstākā pelnītspēja joprojām ir Mārupei, ko nodrošina gan lidosta, gan attīstīta ražošana, gan intelektuālie pakalpojumi. Nākamā ir Olaine ar tās attīstīto farmāciju.

Rīgā dominē IT un biznesa pakalpojumi, bet reģionos – meža nozare

Pērn lielāko izmaksāto algu summas kāpumu radīja ienākumi no IT un biznesa pakalpojumu, inženierijas nozarēm (metāli, mašīnbūve un elektronika), kā arī pārtikas pārstrādes un dzērienu ražošanas. IT un biznesa pakalpojumi, kas galvenokārt koncentrējas Rīgā, bija arī spēcīgākais eksporta attīstības virzītājs laikā kopš 2014. gada, un divi šīs nozares uzņēmumi – Evolution Latvia un Accenture – snieguši lielāko pienesumu pēdējo piecu gadu laikā.

Savukārt Latvijā ārpus Rīgas lielākos papildu ienākumus pēdējo piecu gadu laikā sniedza meža nozare (mežsaimniecība un kokapstrāde), ļoti nozīmīga loma bija arī inženierijas nozarēm. Pēdējos piecos gados Rīga ir vairāk specializējusies, bet pārējie Latvijas novadi – diversificējušies.

Meža nozarē straujākais pieaugums bijis produktu grupās, kas rada lielāko pievienoto vērtību uz koksnes kubikmetru – algu ienākumi palešu un iepakojumu ražošanā pēdējo piecu gadu laikā pieauguši par 180%, bet koka māju ražošanā par vairāk nekā 100%.

Reģionu reforma daudzviet izlīdzinās kontrastus

Jaunas aprises Latvijas ekonomiskās ģeogrāfijas kartē ir iezīmējusi reģionu reforma, par kuru Saeima pieņēma lēmumu 10. jūnijā, dienu pirms pētījuma prezentēšanas. Pētījuma dati tika apstrādāti, pieņemot, ka tiks apstiprināts atbildīgās komisijas piedāvātais variants, taču pieņemtajā versijā notikušās izmaiņas nav nozīmīgas no ekonomiskā aspekta – ir notikusi teritorijas “pārdale” starp novadiem (Madona un Rēzekne), kuru ekonomikas struktūra ir līdzīga.

Reģionu reforma noteikti ir liels solis, kas radīs iespējas veicināt attīstību. Daudzos gadījumos, apvienojot spēcīgākus un vājākus novadus, reforma sniegs tūlītēju devumu kontrastu izlīdzināšanā.

Taču vairākos jaunizveidotos novados ienākumu līmenis ir zems, turklāt daļā no tiem arī ekonomikas struktūra ir tāda, kas mazina cerības uz strauju attīstību tuvākajā nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Konta atvēršana pieejama pilnībā digitalizēti

Lelde Petrāne, 12.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Luminor" banka ieviesusi iespēju kļūt par bankas klientu, veicot visas nepieciešamās darbības pilnībā attālināti.

Šāds risinājums ieviests sadarbībā ar fintech partneri "Ondato" un ļauj veikt attālinātu klienta identifikāciju. Tas nozīmē, ka kļūt par bankas klientu vai pārvaldīt savus bankas pakalpojumus var atrodoties jebkurā vietā pasaulē, galvenais ir jābūt pasei vai ID kartei un e-parakstam vai Smart-ID.

"Šis ir vēl viens solis, kas apliecina, ka digitālie risinājumi kļūst par mūsu ikdienu," stāsta "Luminor" ikdienas pakalpojumu pārvaldes vadītājs Jevgeņijs Kazaņins.

"Luminor" pieredze rāda, ka jau šobrīd 85% klientu Baltijā ikdienā bankas pakalpojumus izvēlas saņemt digitālā vidē. Pieaug klientu aktivitāte internetbankā, izmantojot attālinātas konsultāciju iespējas, kā arī bankas aplikācijas lietošana mobilajos telefonos. Inovatīvu, digitālu risinājumu izstrāde un piedāvāšana klientiem ir viens no bankas mērķiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Luminor Bank" zaudējumi pirmajā ceturksnī bijuši 21,192 miljoni eiro pretēji 26,366 miljonu eiro peļņai tajā pašā laika posmā pērn, liecina bankas pārskats.

Banka skaidro, ka zaudējumu galvenais cēlonis bija kredītuzkrājumu veidošana Covid-19 izplatības dēļ, un liela daļa no tiem bija palielinājums 1. un 2. posma uzkrājumiem. Bankas aktīvi pirmajā ceturksnī gada izteiksmē samazinājušies par 9,2% līdz 13,492 miljardiem eiro.

Aizdevumu portfelis sarucis par 12% līdz 9,927 miljardiem eiro, bet depozītu apmērs pieaudzis par 6% līdz 9,958 miljardiem eiro. Tīrie procentu ienākumi pirmajā ceturksnī gada izteiksmē samazinājušies par 18% līdz 54,08 miljoniem eiro. "Luminor" finansēšanas struktūra pirmajā ceturksnī turpināja uzlaboties, aizdevumu un noguldījumu proporcijai samazinoties līdz 99,7% 2020.gada 31.martā no 108,4% gadu iepriekš, norādījusi banka. 4.martā "Luminor banka emitēja Baltijas reģionā pirmās nodrošinātās obligācijas 500 miljonu eiro vērtībā ar 25 bāzes punktu starpību virs vidējo maiņas (swap) darījumu likmes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Luminor" banka uzsākusi jaunu atbalsta programmu, lai palīdzētu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem attīstīt tirdzniecību internetā.

No šodienas, 20. aprīļa, uzņēmēji aicināti programmai pieteikties elektroniski, aizpildot anketu. No visiem pieteikumiem tiks izvēlēti trīs uzņēmumi, kuriem trīs nedēļu laikā "Luminor" kopā ar partneriem palīdzēs uzsākt veiksmīgu e-komercijas biznesu.

"Ārkārtas situācijas radītie pārvietošanās ierobežojumi ir mainījuši patērētāju paradumus, kā arī pārrakstījuši ierasto dienas kārtību uzņēmējiem, tāpēc šobrīd svarīgi ir atbalstīt vietējos, izvēloties to ražotās preces un pakalpojumus. Kopš marta vidus arī bankā uzņēmēju interese par e-komercijas iespējām strauji pieaug, taču redzam, ka ne visiem ir nepieciešamās prasmes vai finanšu līdzekļi, lai patstāvīgi uzsāktu savu preču, pakalpojumu pārdošanu interneta vidē," stāsta Kerli Gabrilovica, "Luminor" vadītāja Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Luminor: pieteikumi hipotekārajiem kredītiem samazinājušies par 50%

Lelde Petrāne, 16.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārkārtas situācija ir mainījusi cilvēku prioritātes, kas šobrīd ir pielāgošanās esošajai situācijai, rūpes par ikdienas pienākumiem un nākotni. Ar ilgtermiņa plāniem, tai skaitā lēmumiem par mājokļa iegādi, liela daļa šobrīd nogaida.

Klienti savu finansiālo situāciju izvērtē vēl apdomīgāk, un pieteikumi hipotekārajiem kredītiem samazinājušies aptuveni par 50%, taču kreditēšana nav apstājusies, informē "Luminor".

"Esam gatavi turpināt kreditēšanu, tomēr skaidrs, ka šī brīža situācija ienes savas korekcijas. Kopumā pieteikumu skaits hipotekārajiem kredītiem šobrīd ir samazinājies, bet joprojām ik dienas saņemam pārdesmit pieteikumus, kas liecina, ka kreditēšana nav apstājusies un turpinām piešķirt hipotekāros kredītus mājokļu iegādei. Latvijā kopumā līdz šim bija laba mājsaimniecību finansiālā situācija, zemas procentu likmes, kā arī izdevīgas mājokļu cenas – daudz izdevīgākas nekā pārējās Baltijas valstīs," komentē Ingūna Krieva, "Luminor" mājokļu finansēšanas eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš marta zemākajiem punktiem ASV akciju cena, vērtējot "Standard & Poor's 500" indeksa vērtības izmaiņu, uz bezprecedenta ekonomikas kraha fona ir palēkusies jau vairāk nekā par 50%. Vienlaikus septembra sākums finanšu tirgiem nav bijis tas pats pārliecinošākais, kas liek divreiz pārdomāt par agrākā pieauguma stāsta patieso spožumu.

Varenajam akciju pieaugumam palīdzējuši valdību atbalsta pasākumi un centrālo banku stimuli. Tāpat, ekonomikām atveroties, makroekonomiskie rādītāji bijuši mazāk slikti, kas savukārt tirgus dalībniekos radījis papildu pārliecību par to, ka akciju tirgus augšupeja var turpināties ilgāk un par to, ka pasaules tautsaimniecība ātrāk spēs atgriezties pirmskrīzes līmenī.

"Luminor" Ieguldījumu stratēģis Vitālijs Siļvestrovs vēl piebilst, ka ASV centrālā banka nupat ziņojusi, ka būtiski maina savu politiku un vairs tik ļoti necentīsies iegrožot inflāciju. "Faktiski tas nepieciešamības gadījumā tai dod iespēju radīt jaunu likviditāti vēl plašākā apmērā. Turklāt, pretstatā Eiropai, jaunu Covid-19 gadījumu skaits ASV ir sācis sarukt. Visi šie faktori palīdzēja "S&P 500" akciju indeksam uzlēkt līdz jaunam vēsturiski visaugstākajam līmenim, palielinot atšķirību starp akciju tirgus sniegumu ASV un pārējās pasaules daļās," norāda "Luminor" eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Atbalstu e-komercijas attīstībai saņems RichBerry, Ķemeru dūņas un Visi Var

Lelde Petrāne, 14.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 100 uzņēmēji no visas Latvijas pieteikušies "Luminor" organizētajai e-komercijas atbalsta programmai, apliecinot apņemšanos uzsākt un attīstīt tirdzniecību internetā. No visiem pieteikumiem "Luminor" kopā ar projekta sadarbības partneriem izvēlējās trīs uzņēmumus, kuriem sniegs atbalstu, palīdzot izveidot e-komercijas biznesu.

"Visvairāk pieteikumu saņēmām no uzņēmumiem, kurus tiešā veidā skārusi Covid-19 ārkārtas situācija. Tie ir vietējie ražotāji, kuri savus produktus galvenokārt realizē mazos veikalos, kur šobrīd mazinājusies apmeklētāju plūsma, gadatirgos, izstādēs un citos publiskos pasākumos. Ja uzņēmējam nav sava e-veikala, tad pircējus sasniegt šī brīža apstākļos ir samērā grūti, tāpēc vēlamies atbalstīt vietējos uzņēmumus un palīdzēt uzsākt pārdošanu tiešsaistē. Pēc saņemto pieteikumu skaita redzam, ka esam trāpījuši desmitniekā, jo uzņēmēju interese par e-komercijas risinājumiem ir liela, ko apliecina vairāk nekā 100 saņemtie pieteikumi," stāsta Kerli Gabrilovica, "Luminor" vadītāja Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Luminor izsniedz 3,4 miljonus eiro daudzdzīvokļu ēkas būvniecībai Ādažos

Žanete Hāka, 30.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Luminor" banka piešķīrusi 3,4 miljonu eiro finansējumu nekustamo īpašumu attīstītājam "Eften Residential" daudzdzīvokļu ēkas projektam "Podnieki" Ādažos.

""Eften" grupas uzņēmumi Baltijas valstīs pārvalda 45 komerciālos īpašumus, līdz ar to uzņēmumam ir uzkrāta vērtīga pieredze nekustamo īpašumu attīstīšanā un pārvaldīšanā. Latvijā uzņēmums attīsta dzīvojamo fondu, piedāvājot dzīvokļus divos jau gatavos projektos un aktīvi strādājot pie jaunu projektu attīstības – to vidū ir arī ēka projektā "Podnieki", ko "EfTEN" iegādājās, lai varētu pabeigt tās būvniecību ar Luminor atbalstu un nodrošināt ģimenēm jaunus mājokļus," saka Uģis Počs, "Luminor" Nekustamo īpašumu finansēšanas eksperts.

"Luminor" dati liecina, ka arvien biežāk jaunās ģimenes izvēlas apmesties Pierīgā, lai pilsēta būtu sasniedzamā attālumā un vienlaikus būtu iespēja dzīvot zaļākā, ģimenēm draudzīgākā vidē. Tāpēc ir svarīgi Pierīgas pašvaldībās attīstīt dzīvojamo fondu, lai tas būtu atbilstošs pieprasījumam. Podnieki ir viens no šāda veida projektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārkārtas situācija ir ietekmējusi Baltijas valstu iedzīvotāju attieksmi pret nākotnes pensijām – 32% Latvijas, 30% Lietuvas un 41% Igaunijas iedzīvotāju atklāj, ka tagad pensiju 2. līmeni novērtē augstāk nekā pirms ārkārtas situācijas, turklāt 15% Latvijas, 12% Igaunijas un 8% Lietuvas iedzīvotāju ir nolēmuši sākt veidot uzkrājumus pensiju 3. līmenī, liecina "Luminor" aptaujas dati.

"Luminor" aptaujas rezultāti atklāj, ka ārkārtējā situācija ir ietekmējusi cilvēku attieksmi attiecībā uz pensijām. Latvijā 32% iedzīvotāju tagad pensiju 2. līmeni vērtē augstāk nekā pirms Covid-19, īpaši tas raksturīgs jaunākiem cilvēkiem vecumā no 23 līdz 34 gadiem (39%), tikmēr iedzīvotāji vecumā virs 50 gadiem ir negatīvāk noskaņoti.

Būtiskākais faktors, kas ietekmē iedzīvotāju attieksmi, ir viņu ienākumu līmenis – aptaujas dati liecina, ka augstāk pensiju 2. līmeni vērtē cilvēki ar vidējiem (601-900 eiro mēnesī uz vienu ģimenes locekli) vai augstiem (virs 900 eiro) ienākumiem. Latvijā 39% cilvēku ar vidējiem ienākumiem un 34% cilvēku ar augstiem ienākumiem tagad vairāk novērtē pensiju 2. līmeni, taču Igaunijā arī šie rādītāji ir aptuveni par 10 procentiem augstāki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vairumam iedzīvotāju uzkrājumu pietiktu ne vairāk kā diviem mēnešiem

Žanete Hāka, 09.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā puse jeb 58% Latvijas iedzīvotāju ar saviem naudas uzkrājumiem varētu izdzīvot ne vairāk kā divus mēnešus, liecina Luminor martā veiktās aptaujas* dati.

Tas nozīmē, ka lielākā daļa cilvēku dzīvo "no algas līdz algai" un neveido uzkrājumus neparedzētiem gadījumiem – piemēram, tādiem kā Covid-19 izraisīta ārkārtas situācija.

Luminor aptaujas rezultāti rāda, ka Latvijā 26% iedzīvotāju pietiek uzkrājumu tikai vienam mēnesim, 32% – līdz diviem mēnešiem, 22% respondentu pietiktu naudas 3 – 6 mēnešiem, bet vairāk nekā pusgadu ar saviem iekrājumiem varētu izdzīvot 20% iedzīvotāju.

"Latvijā vairāk nekā pusei iedzīvotāju nav pietiekamu uzkrājumu, lai varētu veiksmīgi pārdzīvot neparedzētus gadījumus – tādus kā Covid-19 vīrusa izraisītā ārkārtas situācija šobrīd, kad daudzi pēkšņi ir palikuši bez ienākumiem. Šis ir skarbs pierādījums tam, cik svarīgi ir veidot uzkrājumus laikā, kad ienākumi ir stabili un paredzami. Ieteicamais uzkrājumu apjoms katram ir atšķirīgs, jo arī ikmēneša maksājumi un tērēšanas paradumi cilvēkiem ir atšķirīgi. Vēlamajam uzkrājumu apmēram, lai ienākumu zaudēšanas gadījumā varētu iztikt kādu periodu, vajadzētu būt 3 līdz 6 mēnešalgu apmērā. Taču diemžēl daļa iedzīvotāju nevar atļauties no saviem ienākumiem atlikt kādu daļu uzkrājumiem, un aptaujas rezultāti atklāj, ka iedzīvotāju ar pietiekamiem uzkrājumiem Latvijā ir mazākumā," saka Normunds Rudzītis, "Luminor" privātpersonu segmenta vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Pēc ārkārtas stāvokļa atcelšanas plāno atgriezties pie ierastā

Lelde Petrāne, 20.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa jeb 66% Latvijas iedzīvotāju pēc ārkārtas stāvokļa atcelšanas plāno atgriezties pie tiem pašiem preču un pakalpojumu izmantošanas, kā arī strādāšanas paradumiem, kādi bijuši iepriekš. Tikmēr 26% apgalvo, ka vairāk izmantos elektroniskos kanālus, secināts "Luminor" bankas veiktajā aptaujā.

Klātienē cilvēki visvairāk vēlas atkal piedalīties kultūras pasākumos, iepirkties un strādāt birojā.

"Varētu šķist, ka divi fiziskās distancēšanās apstākļos nodzīvoti mēneši lielākajai daļai iedzīvotāju varētu būt radījuši jaunus un paliekošus paradumus, kas pielāgoti digitālai un attālinātai ikdienai – pirkumiem internetā, kultūras pasākumu baudīšanai TV, datoros vai telefonos, strādāšanai no mājām vai saziņai ar banku attālināti. Taču "Luminor" aptaujas dati rāda, ka lielākā daļa jeb 66% Latvijas iedzīvotāju šos ieradumus neplāno saglabāt pēc ārkārtas situācijas atcelšanas un vēlas atgriezties pie saviem vecajiem paradumiem iepirkties un izmantot pakalpojumus klātienē – turklāt visvairāk to norādījuši seniori," stāsta Normunds Rudzītis, "Luminor" Privātpersonu segmenta vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gads aktīvu pārvaldniekiem solās būs sarežģīts, jo iespējama ļoti dažādu scenāriju piepildīšanās.

Lai cik paradoksāli tas arī izklausītos, 2020. gads tādējādi var izrādīties ļoti labs vai ļoti slikts finanšu tirgiem, spriež Luminor Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Balstīts vien uz cerībām

Viņš izceļ, ka pagājušais gads bijis neparasts no vairāku aspektu puses. "Mēs piedzīvojām globāli sliktākos makroekonomikas datus kopš 2008. gada finanšu krīzes. Daudzi indikatori liecināja, ka recesijas risks ir augsts. Neuzlabojās arī akciju tirgus fundamentālie parametri - globāli uzņēmumu peļņas pieaugums apstājās un daudzas kompānijas savas nākotnes prognozes pārskatīja uz leju. Šajā pašā laikā akciju indeksi ir plaukuši visa gada garumā, uzrādot spēcīgāko sniegumu kopš 2009. gada. Arī citu aktīvu, piemēram, parādzīmju un izejvielu cena ir pieaugusi. Iemesli tam, kāpēc varējām novērot pretrunīgu attīstību finanšu tirgos, pretēji finanšu teorijai un līdzīgām vēsturiskām situācijām, šobrīd jau ir skaidrāki. Tirgus ticēja, ka nodrošinot papildus likviditāti un zemākas procentu likmes, centrālās bankas spēs novērst ekonomikas recesiju, un pat atjaunot veselīgu pieaugumu. Investori arī cerēja, ka tiks atrisinātas tirdzniecības nesaskaņas starp ASV un Ķīnu, kas samazinās neskaidrību un atjaunos labvēlīgus apstākļus globālās tirdzniecības izaugsmei. Tamdēļ, mūsuprāt, viss akciju cenu pieaugums 2019. gadā bija balstīts uz cerībām par to, kas notiks ar globālo ekonomiku 2020. un 2021. gadā," uzskata Luminor speciālists.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kredītbrīvdienas piešķirtas vairāk nekā 500 Luminor klientiem

Zane Atlāce - Bistere, 23.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja pirms "Covid-19" epidēmijas bankā par kredītbrīvdienām interesējās vien pāris klienti mēnesī, tad šobrīd jau nedēļas laikā kredītbrīvdienas piešķirtas vairāk nekā 500 Luminor klientiem, informē bankas pārstāve Inese Kronberga.

Lielākoties tās bijušas nepieciešamas tieši hipotekārajiem kredītiem. Ņemot vērā ārkārtas situācijas radītās finanšu grūtības, "Luminor" pieejamas kredītbrīvdienas hipotekārajam kredītam līdz sešiem mēnešiem, patēriņa kredītam un līzingam - līdz trīs mēnešiem. Tās tiek piešķirtas, nemainot līguma nosacījumus un bez komisijas maksas.

Redzam, ka šobrīd lielāko interesi izrāda tieši pašnodarbinātie, individuālie komersanti un mikrouzņēmēji. Savukārt skatoties pa nozarēm, dominē klienti, kas strādā tūrisma un dažādās transporta un pārvadājumu jomās.

"Galvenais, aicinām pie mums vērsties, tiklīdz saprot, ka varētu saskarties ar finanšu grūtībām. Ņemot vērā, ka pēdējā laikā pieprasījums pēc attālinātām konsultācijām ir pieaudzis gandrīz uz pusi, aicinām klientus būt saprotošiem, ja nākas nedaudz uzgaidīt - konsultantu jauda jau ir palielināta, un noteikti sniegsim atbildi, tiklīdz tas būs iespējams," uzsver Kerli Gabrilovica, Luminor vadītāja Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor banka piešķīrusi kredītlīniju Latvijas lielākajam zemnieku kooperatīvam LATRAPS 65 miljonu eiro apmērā apgrozāmo līdzekļu finansēšanai: graudu iepirkšanai no zemniekiem, kā arī minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu iegādei, lai tos tālāk realizētu Latvijas lauksaimniekiem.

LATRAPS ir lielākais graudu iepircējs un eksportētājs, kā arī lielākā lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Baltijā, kurā apvienojušies vairāk nekā 1000 zemnieku no visiem Latvijas reģioniem. LATRAPS apgrozījums pagājušajā finanšu gadā bija 270 miljoni eiro.

"Šī pavasara notikumi pierādīja, cik svarīga ir spēcīga lauksaimniecības nozare valstī, cik būtiski, lai krīzes apstākļos mēs kā valsts spētu nodrošināt iekšējo tirgu ar pārtiku, kā arī novērtējām eksporta potenciāla vērtību. Piešķirtais kredītlīnijas apjoms spēs atbalstīt Latvijas lauksaimnieku produkcijas realizēšanu, kā arī lauksaimniecības darbības attīstīšanu," teic "Luminor" Korporatīvā departamenta vadītāja Ilze Zoltnere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgos kopš pandēmijas dziļākās bezcerības vērojams straujš cenu kāpums. Kopš vasaras atnākšanas gan šis kāpums ir rimis un izskatās, ka cenas atkal ir jauna virziena meklējumos.

Omu bojā kaut vai tas, ka pār ASV draud velties otrais pandēmijas vilnis. Finanšu tirgu tendenču vērotāji klāsta - tā kā turpmāko ekonomikas attīstības scenāriju diapazons ir plašs, straujas cenu svārstības augšup un lejup, visticamāk, turpināsies arī šā gada otrajā pusē.

"2020. gads it visos aspektos ir izaicinošs laiks ieguldījumu veikšanai. Ir pagājuši vien seši mēneši, bet mēs jau esam piedzīvojuši vienu no vēsturiski visstraujākajiem un dramatiskākajiem tirgus kritumiem, kuru nomainīja netipiski straujš aktīvu cenu pieaugums.

Kustības, kas parasti aizņem vismaz dažus gadus, 2020. gadā norisinājās vien dažu mēnešu laikā. Tirgus situācijai kļūstot aizvien svārstīgākai, pietiek pat ar pāris dienām, lai šķietami izdevīgs ieguldījums izrādītos kļūmīgs un otrādi," notiekošo raksturo "Luminor" Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Neracionālā finanšu tirgu eiforija var būt pat ilgāka

Jānis Šķupelis, 11.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgos turpinās tāda kā savdabīga Covid-19 ballīte.

Akciju cenas turpina palielināties - šā gada skatījumā, piemēram, ASV šajā vērtspapīru tirgū kopumā jau vērojami plusi.

Dažādu aktīvu straujam cenu pieaugumam (pēc Covid-19 izraisītā sabrukuma pavasara sākumā) palīdzējusi centrālo banku vēl iepriekš neredzēti apjomīga papildu likviditātes radīšanas kārta.

Tāpat eksperti norāda, ka tirgū ienācis jaunu investoru vilnis, kuru stiprāku padarījuši valdību, īpaši ASV, tiešā veidā piešķirtie papildus līdzekļi.

Turklāt līdz ar ekonomiskās aktivitātes atjaunošanos, tautsaimniecībām atveroties, ir uzlabojušies makroekonomiskie rādītāji, piemēram, mazumtirdzniecības apgrozījums u.c. Arī tas tirgus dalībniekiem rada papildu pārliecību par to, ka akciju tirgus augšupeja var turpināties krietni ilgāk un pasaules ekonomika tomēr ātrāk spēs atgriezties pirmskrīzes līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada laikā finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmums "Nordigen" ir sācis sadarbību ar "SEB banku", "Privatbank" un "Luminor"; izaugsmi 2020. gadā veicinās Otrā maksājumu pakalpojumu direktīva.

"Baltija ir mūsu māju tirgus un tas ir svarīgs pamats tālākai izaugsmei. Mūsu galvenais fokuss šobrīd ir veiksmīga izaugsme Eiropā. Plānojam turpināt paplašināties Spānijā un aktivizēt Lielbritānijas tirgu. Saskaņā ar Otro maksājumu pakalpojumu direktīvu (PSD2) šā gada 14. septembrī Eiropā oficiāli visām bankām bija jāizveido atvērtais lietojumprogrammas risinājums (API), kas dotu banku klientiem lielāku brīvību savu konta vēsturi nodot jebkurai citai bankai, aizdevējam vai tehnoloģiju uzņēmumam. Šīs izmaiņas veicinās arī mūsu izaugsmi nākamajā gadā," paredz "Nordigen" līdzdibinātājs un izpilddirektors Rolands Mesters.

Novembrī kompānija izveidoja jaunu produktu – platformu "dash.nordigen.com", kur jebkura banka, aizdevējs vai finanšu tehnoloģiju kompānija var ērtā un automatizētā veidā piekļūt konta datu analītikas rīkiem. Platforma ir pieejama ļoti neilgu brīdi, bet jau pirmajās dienās tajā reģistrējās lietotāji no Eiropas, ASV un Jaunzēlandes. Platforma izveidota, lai ļautu jebkuram pakalpojumu sniedzējam (ne tikai finanšu sektorā) izmantot Otrās maksājumu pakalpojumu direktīvas sniegtās priekšrocības. "Starp platformas potenciālajiem lietotājiem redzam apdrošinātājus, telekomunikāciju uzņēmumus, kā arī nekustamo īpašumu tirgus pārstāvjus, kas var izstrādāt labākus risinājumus klientu pārvaldībai īres tirgū, izmantojot šo platformu," teic R. Mesters.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules lielākajiem akciju tirgiem pēc septembra atnestā saguruma atkal izdevies demonstrēt cenu pieaugumu.

Pandēmijas slimnieku skaits pasaulē gan turpina augt, un rezultātā vairākās vietās atkārtoti tiek ieviesti arvien stingrāki pulcēšanās un pārvietošanās ierobežojumi, kas smacē ekonomiku. No otras puses – šāda situācija liek spekulēt vēl par papildu ietekmīgāko pasaules valdību un centrālo banku ekonomikas stimuliem, kam īstermiņā cenas finanšu tirgū var izdoties noturēt virs ūdens.

“Ilgstošā augšupeja akciju tirgos septembrī beidzot pierima, un pirmajā rudens mēnesī vairums globālo akciju indeksu samazinājās. Dažu akciju nesamērīgi straujais kāpums augustā atgādināja spekulatīvai mānijai raksturīgu notikumu gaitu. Tāpēc atsevišķu akciju pēkšņais kritums, dažu dienu laikā zaudējot pat 20-35% no savas vērtības, patiesībā nebija nekāds pārsteigums. Iepriekš jau runājām, ka tik izteikts lielāko un respektablāko uzņēmumu akciju cenu pieaugums ir neloģisks un faktiski kalpo par atgādinājumu tam, ka, neskatoties uz izaugsmi pēdējos mēnešos, situācija finanšu tirgos joprojām ir trausla,” norāda Luminor Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz ārkārtas situāciju valstī, "Luminor" banka Latvijā ieviesusi iespēju apmaksāt rēķinus pa tālruni.

Ja klientam nav kodu kalkulators, Smart-ID vai internetbanka, tad, zvanot no tālruņa numura, kas bankā reģistrēts kā klienta kontakttālrunis, varēs apmaksāt rēķinus, kuru summa nepārsniedz 300 eiro.

"Laikā, kad visi tiek aicināti iespēju robežās neapmeklēt publiskas vietas, klientiem, kuri nelieto vai nevar piekļūt internetbankai, var būt grūtības veikt svarīgākos ikmēneša maksājumus. Tāpēc piedāvājam saviem klientiem, kas iepriekš maksājumus veica klientu apkalpošanas centros klātienē, tagad apmaksāt rēķinus pa tālruni. Šis pakalpojums būs pieejams, lai atvieglotu autentifikācijas procesu izņēmuma gadījumos, piemēram, ja klientam nav vai nestrādā kodu kalkulators un viņš nevar piekļūt internetbankai. Paredzam, ka visvairāk šis pakalpojums noderēs senioriem un tiem, kas neizmanto internetbanku," saka Normunds Rudzītis, Luminor Privātpersonu segmenta vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīze līdz šim nav būtiski ietekmējusi iedzīvotāju vēlmi pirkt mājokļus, "Luminor Latvija" organizētajā vebinārā "Mājokļu tirgus: cenas, piedāvājumi, tendences" atzina eksperti.

Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses (NNĪAA) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags novērojis, ka pirms 2-3 nedēļām bija intereses kritums par dzīvokļu iegādi, bet pēdējās nedēļas laikā atkal interese ir atjaunojusies, jo arī bankas devušas signālu, ka kreditēšana turpinās.

Līdzīgi novērojumi ir arī "Luminor" ekonomistam Pēterim Strautiņam, kurš uzsver, ka jaunākie dati liecina, ka pagaidām vīruss nav krasi ietekmējis vēlmi pirkt mājokļus. Šogad vērojams kritums, bet tas ir neliels.

Nereti izskan prognozes, ka krīzes rezultātā mājokļu cenas varētu samazināties, bet ļoti daudz kas atkarīgs no tā, cik ilgi krīze ilgs, un šobrīd izskatās, ka veidojas relatīvi īsas, nevis garas krīzes scenāriji, sacīja "Luminor" ekonomists.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezkontakta maksājumu skaits un apjoms turpina pieaugt, taču lielākajā daļā Latvijā pieejamo bankomātu pagaidām šī funkcija nav pieejama.

Aptaujāto lielāko banku pārstāvji skaidro, ka šāda veida bankomāti izmaksā dārgāk, jo tehnoloģiski ir sarežģītāki, tādēļ pagaidām nav zināms konkrēts laiks, kad tie varētu parādīties.

Ņemot vērā, ka bankomāti, no kuriem naudu varētu izņemt bezkontakta veidā – pīkstinot karti, nevis ievietojot to bankomātā, ir tehnoloģiski sarežģītāki, līdz ar to tie arī izmaksu ziņā prasa lielākus līdzekļus, stāsta AS "Swedbank" pārstāvis Jānis Krops.

“Visas finanšu pakalpojumu nozares dati liecina, ka Latvijā turpina samazināties skaidras naudas pieprasījums bankomātos. "Swedbank" klientu statistika apstiprina šo tendenci, tāpēc arī ir pieņemts lēmums stiprināt citas tehnoloģiskās platformas, kas kļūst klientiem svarīgākas – piemēram, bezkontakta norēķini ar viedierīcēm (viedtelefoniem vai viedpulksteņiem), jauna mobilā lietotne, kas ļauj tajā ievietot dažādas jaunas funkcijas, lai padarītu bankas piedāvātos pakalpojumus pieejamākus klientiem un ļautu lietot bankas pakalpojumus nekavējoties caur savu viedierīci, "Apple Pay" ieviešana utml. Tajā pašā laikā, tas nenozīmē, ka bankomātu tīkla atjaunošana tiktu atlikta. Kopumā "Swedbank" visā Latvijā ir izvietojusi vairāk nekā 370 bankomātu un bankas klienti jau ir pamanījuši, ka bankomātu tīkls tiek mērķtiecīgi atjaunots, šobrīd aizvien vairāk parādās bankomāti ar skārienjutīgu ekrānu, kas nomaina vecās paaudzes bankomātus, kuram vēl joprojām ir pogas,” viņš piebilst.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien vairāk cilvēku vēlas būvēt māju, rāda "Luminor" bankas novērojumi.

Aptuveni 15% no bankas izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem ir tieši privātmāju būvniecībai, un klientu interese par šādiem aizņēmumiem palielinās – jūnijā izsniegto kredītu summa būvniecībai pieaugusi divas reizes, salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem.

"Aktīvākā māju būvniecība norit Pierīgā, kur tiek realizēti 74% no visiem būvniecības kredītiem, ko izsniedz "Luminor" banka. Visbiežāk privātmāju būvēt vēlas ģimenes ar bērniem un ar vidējiem mājsaimniecības ienākumiem ap 2500 eiro.

Vairumā gadījumu cilvēku vēlmes ir nepārspīlētas un praktiskas – lielākoties tiek būvētas mājas ar platību ap 130-150 m2, bet apbūves zemes platība ir vidēji 1000 m2. Būvniecībai visbiežāk aizņemas vidēji 150 tūkstošus eiro, izvēloties kredīta termiņu līdz 30 gadiem," vidējo darījumu raksturo Ingūna Krieva, "Luminor" mājokļu kreditēšanas eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdaļa Latvijas iedzīvotāju pandēmijas laikā sapratuši, ka ikdienā iespējams dzīvot taupīgāk un aktīvāk būtu jāveido regulāri uzkrājumi, noskaidrots "Luminor" bankas veiktajā aptaujā.

"Covid-19 dēļ noteiktie ierobežojumi un to ietekme uz ekonomisko situāciju daudziem licis pārdomāt savus ikdienas paradumus, tostarp tēriņus. Aptaujas rezultāti ļauj secināt, ka cilvēki ir iemācījušies dzīvot taupīgāk un vairāk uzmanības veltīt uzkrājumiem – 34% respondentu atzina, ka ikdienā var tērēt mazāk naudas, un 35% norādīja, ka aktīvāk jāveido uzkrājumi. Šīs divas atziņas iet roku rokā – samazinot, iespējams, liekus ikdienas tēriņus, ikviens var ietaupīt līdzekļus, lai iekrātu "drošības spilvenam", kas palīdzēs justies drošāk un vieglāk pārdzīvot neparedzētas situācijas. Regulāros uzkrājumus visvieglāk sākt veidot, izmantojot vienkāršu norēķinu kontu, kur ik mēnesi pārskaitīt kaut nelielu summu," komentē "Luminor" eksperte Jekaterina Ziniča.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teju puse jeb 47% Latvijas iedzīvotāju ar šodienas zināšanām būtu pagātnē aktīvāk veidojuši uzkrājumus neparedzētiem gadījumiem, atklāj "Luminor" veiktās aptaujas rezultāti. Tas nozīmē, ka uzkrājumu nozīmi cilvēki visbiežāk novērtē tikai krīzes situācijās, bet ikdienā par to bieži vien nepadomā, secina kredītiestāde.

Iztaujājot cilvēkus par to, kā viņi ar šodienas zināšanām būtu pagātnē rīkojušies citādi saistībā ar savām finansēm, noskaidrots, ka vairums jeb 47% būtu aktīvāk veidojuši papildu uzkrājumus neparedzētiem gadījumiem, 13% būtu vairāk investējuši, piemēram, nekustamajā īpašumā, 7% uzsāktu veikt iemaksas pensiju uzkrājumiem vai palielinātu jau esošās iemaksas, savukārt 38% rīkotos tieši tāpat kā līdz šim.

Nepietiekamu uzkrājumu veidošanu pagātnē vairāk atzīst sievietes (50%) nekā vīrieši (43%), bet vīrieši aktīvāk nekā sievietes būtu investējuši savus līdzekļus, piemēram, nekustamajā īpašumā.

Savukārt, raugoties vecuma grupu kontekstā, var secināt, ka vislielākais īpatsvars cilvēku, kas ar šodienas zināšanām būtu aktīvāk veidojuši uzkrājumus, ir tieši jaunu cilvēku vidū – šādi uzskata 60% respondentu vecumā no 18 līdz 29 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajos gados būs liela "uguņošana" darba tirgū, ko radīs neapturama spēka sadursme ar neizkustināmu šķērsli jeb augošās ekonomiskās aktivitātes sadursme ar līdzšinējo iedzīvotāju skaita samazināšanās līkni, prognozēts "Luminor" ekonomikas apskatā.

Nākotnē Baltijas valstis būs darbaspēka importētājas, jautājums tikai – no kurienes, komentē bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

"Ja nebūs imigrācijas, tad strādājošo skaits nākotnē samazināsies, taču ir iespējams no šāda likteņa izvairīties. Atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm, Latvija 2019. gadā vēl nespēja apturēt iedzīvotāju skaita samazināšanos. Pandēmija samazināja Latvijas IKP, taču arī Latvijas IKP starpību ar Eiropas vidējo. Tā var veicināt ekonomikas izaugsmi, caur ietekmi uz struktūru un investīcijām," skaidro ekonomists.

"Luminor" lēš, ka arī iekšējā migrācija būs spēcīga, jo darba iespējas dažādās Latvijas vietās krasi atšķiras. "Pandēmijas ietekmē ir pastiprinājusies interese par dzīvi ārpus lielajām pilsētām, taču vispārējā tendence nākotnē būs tālāka iedzīvotāju koncentrēšanās ap lielajiem attīstības centriem, tikai izvēle būs daudzveidīgāka. Līdzās Lielrīgas reģionam arvien vairāk iespēju piedāvās divas lielās Kurzemes ostas pilsētas un Valmieras-Smiltenes-Cēsu apvidus. Reģionos ir arī citi, ne tik plaši zināmi panākumu stāsti, piemēram, rūpniecības attīstība Dobelē, Saldū, Aizkrauklē un Līvānos. Tukums, Jelgava, Salaspils, Olaine un vēl citas pilsētas attīstās gan kā Rīgas aglomerācijas daļas, gan ražošanas centri," komentē P. Strautiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas mazie un vidējie uzņēmumi, salīdzinot ar uzņēmumiem pārējās Baltijas valstīs, ir visoptimistiskāk noskaņotie - 47% no tiem plāno mainīt savu biznesa modeli atbilstoši jaunajai situācijai vai ir to jau izdarījuši, bet 26% vēl šogad plāno paplašināt uzņēmējdarbību, noskaidrots "Luminor" bankas aptaujā.

Vairums uzņēmumu šajā laikā ir apturējuši visus iecerētos attīstības plānus, taču Latvijā ir vislielākais to uzņēmēju īpatsvars, kas tomēr 2020. gadā plāno attīstīt un paplašināt savu biznesu - tā apgalvojuši 26% Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju, kamēr Lietuvā par attīstību šogad domā tikai 12%, bet Igaunijā - 13% uzņēmumu.

"Latvijas mazie un vidējie uzņēmumi uz nākotni raugās ar lielāku optimismu un ir gatavāki jauniem izaicinājumiem - iespējams, tādēļ ka Latvijā noteiktie ierobežojošie pasākumi bija mazāk stingri, tāpēc ļāva uzņēmējiem saglabāt pārliecību par nākotni. Aptaujā noskaidrojām, ka 47% Latvijas uzņēmēju koronavīrusa dēļ plāno veikt izmaiņas uzņēmējdarbības modelī vai ir tās jau ieviesuši, tikmēr Igaunijā pielāgoties situācijai ir gatavi 38% uzņēmumu, bet Lietuvā tikai 22%. Ārkārtas situācijā daļai uzņēmumu vienīgā iespēja izdzīvot bija, pārorientējot vai attīstot savu darbību interneta vidē. Aptaujas rezultāti liecina, ka uzņēmēji jau īsteno vai plāno īstenot nepieciešamos pasākumus e-komercijas uzlabošanai, izmantojot tiešsaistes tirdzniecības vietas vai pašiem izveidojot savu interneta veikalu," norāda Kerli Gabrilovica, Luminor vadītāja Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru