Bankas

Luminor bankai jāuzlabo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēma

Db.lv, 24.08.2021

Jaunākais izdevums

Baltijas banku uzraudzības iestādes uzdevušas AS "Luminor" bankai uzlabot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēmu, informēja Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

"Luminor" savās iekšējās procedūrās jānorāda, kā tā pastāvīgi izvērtē nepieciešamību papildināt resursus un informācijas tehnoloģiju risinājumus visā grupā un atsevišķās struktūrvienībās, kas nodarbojas ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, norāda FKTK. Tāpat uzraudzības iestāžu ieskatā jāuzlabo bankas apkopoto datu kvalitāte, kā arī darījumu uzraudzības sistēma.

Vienlaikus "Luminor" arī jānodrošina savlaicīga un kvalitatīva klientu padziļinātā izpēte, paredzot tam atbilstošus resursus.

FKTK atgādina, ka pagājušajā gadā Igaunijas finanšu inspekcija "Finantsinspektsioon", FKTK un Lietuvas Banka veica klātienes pārbaudi "Luminor" visās trīs Baltijas valstīs. Tās pārbaudīja, vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēma un "Luminor" iekšējie noteikumi atbilst normatīvo aktu prasībām. Uzraudzības procedūras tika veiktas pastāvīgā naudas atmazgāšanas novēršanas uzraugu kolēģijas sadarbībā, ko izveidoja "Finantsinspektsioon" kā "Luminor" vadošais uzraugs.

"Luminor" banka atzīst pārbaudēs izdarītos secinājumus un sniegtās norādes par nepieciešamiem uzlabojumiem atsevišķos iekšējos procesos un risinājumos. "Mēs jau esam ieviesuši vairākus uzlabojumus un turpināsim uzsākto darbu saskaņā ar uzraugošajām iestādēm iesniegto plānu," norāda bankas pārstāvji.

"Luminor" ir trešais lielākais finanšu pakalpojumu sniedzējs Baltijas valstīs ar aptuveni 870 000 klientu, 2300 darbiniekiem, kā arī 14,9% tirgus daļu noguldījumos un 16,9% tirgus daļu kreditēšanā 2021.gada marta beigās. "Luminor" pašu kapitāls ir 1,7 miljardi eiro, pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājam (CET1) sasniedzot 23,4%.

Bankas stratēģiskais investors ir ASV investīciju kompānija "Blackstone". Pēc aktīvu apmēra "Luminor Bank" filiāle Latvijā ir ceturtā lielāka banka Latvijā.

"Luminor" banka otrajā ceturksnī strādājusi ar 21,5 miljonu eiro peļņu, kas ir par 59,3% lielāka nekā pērn otrajā ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Luminor" banka otrajā ceturksnī strādājusi ar 21,5 miljonu eiro peļņu, kas ir par 59,3% lielāka nekā pērn otrajā ceturksnī, informē bankā.

Peļņas pieaugumu galvenokārt veicināja uzkrājumu samazinājums ienākumus nenesošiem kredītiem, kā rezultātā pašu kapitāla atdeve palielinājās līdz 5,1% (2020.gada otrajā ceturksnī - 3,3%).

Savukārt "Luminor" pirmā līmeņa pašu kapitāla rādītājs (CET1) ir 23,1%, salīdzinot ar kopējā pašu kapitāla mērķi 17% apmērā. Jūlijā Eiropas Centrālā banka publicēja arī Visaptveroša bankas novērtējuma rezultātus, kas pozitīvi novērtēja un apstiprināja "Luminor" noturību, stabilo aktīvu kvalitāti un kapitalizācijas līmeni.

Šī gada otrajā ceturksnī "Luminor" izsniegto mājokļu kredītu apjomi Baltijā pieauga gandrīz trīs reizes, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tāpat ceturkšņa laikā pieauga arī uzņēmumiem izsniegto aizdevumu apmērs. Uz šī gada 30.jūniju kopumā "Luminor" izsniegtais finansiālais atbalsts mājokļu iegādei vai būvniecībai mājsaimniecībām Latvijā sasniedza 1,36 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ekonomisko lietu tiesā pierāda Igaunijas uzņēmuma līdzekļu likumīgu izcelsmi

Db.lv, 30.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Advokātu birojs FORT, pārstāvot Igaunijas uzņēmumu Ekonomisko lietu tiesā (ELT) procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, ir pierādījis klienta līdzekļu likumīgu izcelsmi, informē zvērināts advokāts Sandis Bērtaitis.

Ar ELT 27.08.2021. lēmumu nolemts neatzīt arestētos naudas līdzekļus par noziedzīgi iegūtiem un izbeigt procesu par noziedzīgi iegūtu mantu. Ar tiesas lēmumu tiek veidota vērtēšanas metodoloģija, kas ir nozīmīga arī citos procesos par noziedzīgi iegūtu mantu.

Šī gada pavasarī darbu uzsākusī ELT izskatīja lietu par noziedzīgi iegūtu mantu, kas ierosināta pēc procesa virzītāja lēmuma attiecībā uz Igaunijas uzņēmuma finanšu līdzekļiem, kas tika ieskaitīti kontā Latvijā reģistrētā bankā 2019. gadā un nepilnu mēnesi vēlāk arestēti. Procesa virzītājs ar lēmumu bija izteicis pieņēmumu, ka bankas kontā ieskaitītie naudas līdzekļi ir ar noziedzīgu izcelsmi, jo arestētās mantas īpašnieks esot čaulas uzņēmums, kas neveicot reālu saimniecisko darbību, bet starptautiskā darījuma pamatošanai iesniegtie darījuma dokumenti esot fiktīvi (pakalpojums neesot sniegts).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Luminor: Esam kļuvuši elastīgāki attiecībā uz īpašumu kreditēšanu reģionos

Db.lv, 25.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajā pusgadā Luminor Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ir izsniegusi mājokļu kredītus 438,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par pusotru reizi vairāk nekā gadu iepriekš – 2020. gada pirmajā pusgadā, kad mājsaimniecībām Baltijā tika izsniegti 171,7 miljoni eiro mājokļu iegādei.

Latvijā šī gada pirmajos sešos mēnešos Luminor klientiem izsniegto mājokļu kredītu apjoms audzis gandrīz trīs reizes, salīdzinot ar attiecīgu periodu pērn – ja 2020. gada pirmajā pusgadā tie bija 37,3 miljoni eiro, tad šogad jau 102,6 miljoni eiro. Savukārt otrajā ceturksnī Luminor klienti Latvijā mājokļu iegādei aizņēmās par 10 % vairāk nekā šī gada pirmajos trīs mēnešos.

Īpašumiem reģionos kāpj cenas un samazinās piedāvājums 

Ja ir interese par īpašumu reģionos, tad ir pēdējais laiks rīkoties, jo...

"Pirmā pandēmijas viļņa laikā pagājušā gada pavasarī novērojām piesardzību attiecībā uz nekustamā īpašuma darījumiem visās Baltijas valstīs. Savukārt jau pērn jūnijā tirgus kļuva aktīvāks, un jau rudenī hipotekārās kreditēšanas apjoms sasniedza rekordaugstu līmeni. Pēc mūsu datiem šogad hipotekāro aizdevumu rekordi Latvijā un Igaunijā tika reģistrēti martā, bet Lietuvā – maijā. Vidējā summa, ko mājokļa iegādei aizņemas Luminor klienti, ir 100 tūkstoši eiro, ieskaitot pirmo iemaksu," informē Luminor mājokļu kreditēšanas vadītājs Baltijā Kaspars Lukačovs.

Luminor bankai jāuzlabo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēma 

Baltijas banku uzraudzības iestādes uzdevušas AS "Luminor" bankai uzlabot noziedzīgi iegūtu līdzekļu...

Klienti aktīvi interesējas par dažādu īpašumu finansēšanas iespējām un šogad Luminor sniegusi konsultācijas par mājokļu kredītiem jau vairāk nekā 35 000 Baltijas valstu iedzīvotāju. Vislielākā interese ir par dzīvokļu iegādi jaunajos projektos, kam seko sērijveida dzīvokļi. Visbiežāk klienti vēlas iegādāties divistabu vai trīsistabu dzīvokli Rīgā ar platību no 50 līdz 65 kvadrātmetriem.

Pandēmija un darbs no mājām ir veicinājis interesi arī par nekustamajiem īpašumiem reģionos, tāpēc daudzi apsver iespēju iegādāties vasarnīcu vai lauku māju ārpus galvaspilsētas. "Mēs esam ņēmuši vērā šīs tendences un kļuvuši elastīgāki attiecībā uz īpašumu kreditēšanu reģionos. Tāpat mēs izsniedzam daudz aizdevumus ideju realizēšanai – mājokļa remontam, lauku īpašuma vai vasarnīcu iegādei, kam par nodrošinājumu der klientam jau piederošs īpašums, kas sniedz iedzīvotājiem plašākas iespējas izvēlēties nestandarta nekustamo īpašumu. Piemēram, tā var iegādāties senāku vasarnīcu, kuras likviditāte būtu nepietiekama mājokļa kredīta saņemšanai," norāda K. Lukačovs.

Neskatoties uz straujo kredītu apjoma pieaugumu, Luminor klienti kopumā ir noguldījuši ievērojami vairāk, nekā aizņēmušies, kas, savukārt, jauniem darījumiem veicinājis arī likmju samazinājumu. Pēc Luminor aplēsēm Latvijā pēdējā gada laikā izsniegtiem hipotekāriem kredītiem vidējās procentu likmes samazinājušās par vairāk nekā 12 %.

Luminor bankas kopējais kredītu portfelis Baltijā šī gada jūnija beigās bija 9,641 miljards eiro, bet noguldījumu portfelis 10,632 miljardi eiro.

"Ir svarīgi atzīmēt, ka sākotnēji sagaidījām negatīvu pandēmijas ierobežojumu ietekmi uz klientu spēju segt savas līdzšinējās saistības un gatavību aizņemties. Tomēr tas izrādījās maldīgi, jo lielākā daļa esošo un jauno klientu ne tikai veic ikmēneša kredīta maksājumus saskaņā ar grafiku, bet arī pirms termiņa sedz savas saistības. Mēs īpašu uzmanību pievēršam klientu spējai atmaksāt savas saistības vēl pirms finansējuma piešķiršanas – gada pirmajā pusē ienākumus nenesošo kredītu īpatsvars mūsu kopējā kredītu portfelī bija tikai 2,6 %, kas ir zemākais rādītājs bankas pastāvēšanas vēsturē," uzsver K. Lukačovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

AML procedūras ir vērts ieviest arī tiem, kam tas nav obligāti

Konstantīns Teļakovs, zvērināts advokāts, WALLESS, 02.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AML jeb noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasību un sankciju ievērošana Latvijā jau kādu laiku ir prioritāte. Tiek sagaidīts, ka katrs uzņēmums izprot šo jomu un savus riskus, jo katram uzņēmumam ir jāspēj identificēt aizdomīgus darījumus.

Ja uzņēmums tiek neapzināti iesaistīts aizdomīgajā darījumā, tad par katru šādu kļūdu ir dārgi jāmaksā, pirmkārt, jau tāpēc, ka pret pašu uzņēmumu un sadarbības partneriem veiks padziļināto izpēti un tiks iesaldēti kontos esošie līdzekļi.

Par savu klientu kļūdām valsts iestādēm ziņo ne tikai bankas, bet arī ārpakalpojumu grāmatveži, juristi, advokāti, notāri u.c. Ja uzņēmuma darījums tiks atzīts par aizdomīgu, policija pēc FID ziņojuma ierosinās kriminālprocesu par legalizēšanu un ar lielu varbūtību piemēros konfiskāciju, jo atšķirībā no citām valstīm, Latvijā uz pienākumu pierādīt saņemto līdzekļu legālo izcelsmi ir piemērojama vainīguma prezumpcija (līdzīgi kā nodokļu audita lietās, kur tieši nodokļu maksātājam ir jāpierāda, ka darījumi nav fiktīvi). Šaubu par līdzekļu legālo izcelsmi gadījumā, visi šie līdzekļi tiek konfiscēti valsts budžetā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Aiztur vienu no pēdējo gadu ietekmīgākajiem naudas atmazgātāju grupējumiem

Db.lv, 06.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija (VP) aizturējusi vienu no pēdējo gadu ietekmīgākajiem grupējumiem, kas nodarbojies ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, informē VP.

Jūnijā VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes darbinieki sadarbībā ar Valsts policijas pretterorisma vienību “Omega”, VP Speciālo uzdevumu bataljonu un Latvijas Bankas pārstāvjiem, aizdomās par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju aptuveni 295 000 eiro apmērā aizturēja organizētu personu grupu.

Kopumā aizturētas 10 personas, tajā skaitā arī organizētas grupas līderi. Divām personām piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums. Izmeklēšana kriminālprocesā turpinās.

Jūnijā Rīgā un Rīgas reģionā tika veiktas 17 kratīšanas iesaistīto personu dzīvesvietās, birojos un transportlīdzekļos. Kratīšanās tika atrasti un izņemti kriminālprocesam nozīmīgi pierādījumi, tajā skaitā mobilie telefoni, datori, dažādi datu nesēji un serveri, ārvalstu uzņēmumu dokumenti un banku kalkulatori, dārglietas un dārgmetāla izstrādājumi lielā daudzumā, kā arī 100 000 eiro skaidras naudas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Luminor iegādājas uzņēmumu Maksekeskus

Db.lv, 01.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Luminor Bank ir parakstījusi vienošanos par Maksekeskus (MKK), kas ir vadošais e-komercijas maksājumu pakalpojumu sniedzējs Baltijā, 99% akciju iegādi no Omniva, Inbank un Olsson & Nielsen Nordic.

Noslēdzot šo darījumu, Luminor kļūs par arvien straujāk augošu e-komercijas maksājumu tirgus dalībnieku.

MKK nodrošina e-tirgotājiem un viņu klientiem drošus un ērtus maksājumu risinājumus un ar e-komerciju saistītus pakalpojumus Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Somijā. Uzņēmuma izpilddirektora Lukasa Arta vadībā uzņēmums pēdējos gados ir sasniedzis ievērojamu izaugsmi un šobrīd tā pakalpojumus izmanto vairāk 3000 aktīvi tirgotāji Baltijā.

Inbank un Olsson & Nielsen Nordic nodibināja uzņēmumu Maksekeskus 2012. gadā Igaunijā, kur šobrīd tas ir tirgus līderis e-komercijas pakalpojumu jomā. Sadarbība ar Luminor ļaus uzņēmumam ievērojami paplašināt tā attīstību ārpus Igaunijas, jo īpaši pateicoties Luminor tīklam un klientiem Latvijā, Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

No aizdomām par noziegumu līdz aizdomīgai naudas konfiskācijai tiesā

Jānis Goldbergs, 16.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomisko lietu tiesa 25. maijā skaidrojumus un pierādījumus no aizskartās mantas īpašnieka uzskatīja par nebūtiskiem, tiesāšanās laikā netika izvērtēti arī papildus pierādījumi, kā rezultātā 4. jūnijā tā lēma par aptuveni 1,28 miljonu eiro konfiskāciju uzņēmumam Sarmal Oil Ltd.

Dienas Bizness aprīlī jau rakstīja par šo lietu, kas līdz iztiesāšanai, salīdzinoši ar citiem gadījumiem, nonāca ātrāk nekā parasti un šobrīd ir kļuvusi par vienu no pirmajiem publiskajiem precedentiem naudas konfiskācijas lietās, kuras lielā skaitā pēc Finanšu izlūkošanas dienesta iniciatīvas veidotas likvidējamo banku klientiem.

Kā nenoskaidroti līdzekļi kļūst par noziedzīgiem 

Uzņēmuma Sarmal Oil Ltd lieta par, iespējams, nenoskaidrotas izcelsmes līdzekļu konfiskāciju tūdaļ...

Steidzinātā prāvā ātrs nolēmums

Kā iepriekš Dienas Biznesam pauda Sarman Oil Ltd pārstāvis, zvērināts advokāts Kristaps Andersons. Sarmal Oil Ltd ir likvidējamās AS ABLV banka kreditors, par kura kontu FID interesi izrādīja 2020. gadā. Tā paša gada 31. augustā uzņēmuma līdzekļus FID iesaldēja, vēlāk lietu nosūtot uz policiju, kas, kā ierasts, ierosināja kriminālprocesu un uzlika naudai arestu.

Tālāk, redzot, ka noziedzīgu nodarījumu tik viegli atrast neizdosies vai, visticamāk, neizdosies atrast nemaz, lietā tiek izdalīts process par mantas konfiskāciju. Un tas viss šajā gadījumā noticis ļoti īsā laikā. K. Andersons izteica aizdomas par to, vai FID aizdomu pārbaude vispār ir notikusi izmeklēšanas laikā, jo atbildība par lietas apstākļu pārbaudi burtiski tikusi pārlikta uz tiesas pleciem. Proti, Sarmal Oil Ltd. sākotnēji iesniegtie skaidrojumi bija krieviski un angliski, izmeklēšana pieprasīja tos latviski, bet, kamēr tulkojums tika gatavots, lietu nodeva tiesai. Tulkotie materiāli tiesai iesniegti, tomēr nav tikuši izvērtēti.

Visi pārmetumi balansē uz ticamības robežas. Proti, konfiskācijas pamats ir aizdomas, ka manta iegūta noziedzīgi, bet noziegums nav pierādīts. Procesa virzītājam un daļēji arī tiesai, bez jebkāda saprātīga skaidrojuma aizdomīgi ir tas, ka patiesā labuma guvējs pusgadu atvērtajā kontā neveic darījumus. Sanāk amizanta situācija – ja tu atver kontu, slēdz darījumus un saņem naudu – slikti! Neslēdz darījumus un nesaņem naudu – atkal slikti! Diemžēl arī tiesa nespēj objektīvi pateikt, kā darījumu neveikšana kontā pierāda, ka vēlāk saņemtie naudas līdzekļi par reāli notikušiem darījumiem būtu atzīstami par noziedzīgi iegūtiem. Kā būtu bijis pareizi rīkoties, lai nerastos šādas nepamatotas aizdomas par taviem nodomiem?

Konfiscē uz aizdomu pamata

Izmeklēšana balstās uz to, ka 2016. gada 20. septembrī likvidējamā ABLV Bank uzņēmumam ir atvērts norēķinu konts, bet darījumi tajā veikti tikai laikā no 2017. gada 11. oktobra līdz 2018. gada 9. februārim, pie kam tie izmeklētājai šķituši aizdomīgi un bez ekonomiska pamatojuma.

Izmeklēšana norādījusi neatbilstības izrakstītajos rēķinos un norēķinu kārtībā. Pēc būtības tās ir lietas, kuras varētu likt skaidrot, tomēr pirmstiesas procesā tas nav darīts, jo, kā norāda advokāts, laikam nav būtiski pierādīt noziedzīga nodarījuma esamību un līdzekļu saistību ar šo noziedzīgo nodarījumu, bet gan konfiscēt līdzekļus uz pieņēmumu pamata.

Tiesas nolēmuma motīvu daļa apšauba konta atvēršanas Latvijā ekonomisko pamatotību, jo uzņēmuma darbība pamatā esot Gruzijā, Krievijā. Atzīst lielo vairumu izmeklēšanas secinājumu par aizdomīgām darbībām uzņēmuma kontos, papildus norādot dažādas aizdomu detaļas, piemēram, aizdomīgi, ka sadarbības partneriem nav interneta vietņu tiesa lemj naudu konfiscēt. Par aizdomu pamatojumu der FID norāde, ka Sarmal Oil Ltd. sadarbības partneri ir uzņēmumi ar čaulas pazīmēm. Tiesa konstatē, ka uzņēmumam nav materiāli tehniskās bāzes uzņēmējdarbības veikšanai un pieder tikai nauda. Pēc būtības tiesā nav nekā cita kā vien fakta legālā prezumpcija par to, ka nauda, iespējams, ir noziedzīgi iegūta.

Būs pārsūdzība

Advokāts K. Andersons Dienas Biznesam apgalvoja, ka pārsūdzība apgabaltiesā būs, jo tiesa savā lēmumā ir pretrunīga un pēc būtības "kopē izmeklētāju aizdomas", kas savukārt kopējusi FID aizdomas.

"Rodas sajūta, ka vari skaidrot ko un kā gribi, taču FID un procesa virzītājas pieņēmumus un šaubas novērst nevarēs. Var sniegt daudz un dažādus pierādījumus par notikušiem darījumiem, preču piegādes un transportēšanas dokumentus, bet procesa virzītājs vienmēr pateiks - "ziniet, ar to nepietiek, lai novērstu šaubas par līdzekļu izcelsmi". Iespējams, ar laiku izkristalizēsies kritēriji, kādi dokumenti un pierādījumi būs pietiekami, lai 21.gadsimtā pamatotu klienta tiesības atvērt kontu Latvijā vai jebkurā citā bankā pēc patikas, ja uzticamies tieši šai bankai. Diemžēl, arī tiesa savā lēmumā nonāk dažādās pretrunās, kas, acīmredzot, būs jāpārvērtē augstākas instances tiesai," sacīja K. Andersons.

AML tiesāšanās ķēķis

Dienas Bizness jau iepriekš rakstīja, ka visa pamatā ir Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma proliferācijas novēršanas (NILLTPFN) likums, atsevišķi panti Kriminālprocesa likumā un Krimināllikumā, kas 2019. gada nogalē tika pielāgoti tieši naudas konfiskācijas vajadzībām. Proti, pierādīšanas nasta tika pārlikta uz aizskartās mantas īpašnieku. Normālā kārtībā par noziedzīgu nodarījumu – to pierāda valsts un apsūdzētais aizstāvas. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu procesa gadījumā patiesa apsūdzētā nemaz nav. Ir tikai aizdomas par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem un aizskartās mantas īpašnieks, tas, kura nauda ir iesaldēta, bet iespējamais noziegums tiek nodalīts pavisam citā procesā. Secīgi, to pat nav nozīmes pierādīt, ja naudu ir iespējams paņemt atsevišķi. Līdz ar procesu sadalīšanu pāri paliek tikai aizdomas, kas likumos ir ieviestas kā pietiekams pamats konfiscēšanai, bet vaina par noziedzīgu nodarījumu ir otršķirīgs mērķis.

Visa ķeza sākās vēl 2018. gadā, kad Latvijai tika izteikti konkrēti pārmetumi par nepietiekamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu pieskatīšanu. FID vadībā stājās Ilze Znotiņa un tika sagatavota vesela likumu izmaiņu pakete, kas summāri sāka strādāt līdz ar šā gada 1. janvāri. I. Znotiņa ir piedalījusies praktiski visu saistīto likumu izmaiņās, bijusi klāt Saeimas komisiju sēdēs, nereti atgādinājusi deputātiem, ka nenobalsojot par konkrētām izmaiņām Latvija nonāks "pelēkajā zonā".

Šā gada sākumā NILLTPFN likums tika atvērts atkārtoti, jo ar premjera frāzi - "riskos balstīts banku darbs" vien nekas nesanāk. Nauda no Latvijas tirgus turas atstatu, jo cilvēki, kuriem tā pieder labi saprot, ka nav nekas jāpārkāpj, lai tā tiktu atņemta. Likuma izmaiņu debašu laikā I. Znotiņa uz deputātu Gati Eglīti izdarīja līdzīgu spiedienu, kā bija pieradusi pēdējos divos gados rīkoties ar Juridiskās komisijas un Krimināltiesību apakškomisijas deputātiem. Proti, deputāti, kas mēģina sakārtot noteikumus vai kaut ko saprast citādi ir naudas atmazgātāju pārstāvji. G. Eglītis iesniedza sūdzību tiesā par goda un cieņas aizskaršanu, bet vēlāk 23. aprīlī tikās ar I. Znotiņu tiešās debatēs ziņu portālā Delfi.lv. No visas sarunas, kas bija visnotaļ asa, uz tiesvedību ir attiecināms viens I. Znotiņas retorisks jautājums: "Vai Jūs tiešām domājat, ka konkrētie tiesneši, kas pieņem lēmumus par mantas arestu, izmeklētāji, izmeklēšanas iestāžu vadītāji, prokurori, un tiesneši pēc tam, kad viņi skatās jau konfiskācijas lietas, visi tik vienoti noziedzīgi iecerējuši Latvijas budžetu līdz izsīkumam?".

Ievērojot, ka pati I. Znotiņa ir vadījusi Latvijas tiesnešu apmācības apskatāmajā jautājumā, zina visu likumdošanu un ir praktiskais šīs likumdošanas radītājs, lai arī balsojuši ir deputāti, nepārprotams ir viens fakts. Nav runa par taisnīgumu, jo tiesiskums jau ir pakārtots, runa ir par budžetu. Tiesneši rīkojas adekvāti, kā likums to paredz – ja "ir aizdomas" un nav "ticamu skaidrojumu", tad līdzekļus konfiscē. Aizdomu kritēriji ir definēti FID vadlīnijās, bet skaidrojumi ticamības kritērijiem ir meklējami vien izmeklētāju un tiesnešu sirdsapziņā. Sarmal Oil Ltd. Lieta labi parāda šīs sistēmas kļūmi. Proti, noziegums nav atklāts un sods personai neseko, ir atņemti līdzekļi, bet pierādījumi par to, ka tie tiešām ir noziedzīgi iegūtu, no tiesas lēmuma neseko.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor Bank AS šī gada pirmajā ceturksni ir palielinājusi savus biznesa apjomus un, izvērtējot situāciju apliecina, ka tai nav būtisku darījumu ar Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu, informē banka.

Luminor bankas neto peļņa pirmajā ceturksnī sasniedza 15 miljonus eiro, salīdzinot ar 5,8 miljoniem eiro attiecīgajā laika periodā pērn. Peļņas pieaugumu veicināja ieņēmumu pieaugums un izdevumu samazinājums pēc vairāku plānoto iniciatīvu pabeigšanas 2021. gadā, bet pozitīvo efektu negatīvi ietekmēja lielāki uzkrājumi ienākumus nenesošiem kredītiem. Bankas pašu kapitāla atdeve palielinājās līdz 3,9%, salīdzinot ar 1,4% attiecīgajā periodā pērn. Luminor saglabā spēcīgu kapitāla pozīciju un ceturkšņa beigās 1. līmeņa pašu kapitāla rādītājs,Tier1 un kopējais kapitāla rādītājs bija 21,2%.

Pirmajā ceturksnī pieaudzis Luminor izsniegto aizdevumu apjoms privātpersonām un uzņēmumiem Baltijā. Banka turpināja ieviest inovācijas un Lietuvā sāka veikt zibmaksājumus, kā arī tika veikta bankomātu tīkla modernizācija un, lai paplašinātu digitālo maksājumu risinājumus, tika noslēgts līgums par Baltijas reģionā vadošā e-komercijas maksājumu pakalpojumu sniedzēja Maksekeskus iegādi. Banka uzlaboja ilgtspējas (ESG) risku novērtējumu, izstrādājot jaunas stratēģijas sektoriem, kuri ir visvairāk pakļauti klimata riskam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu AS "PrivatBank" piemērot soda naudu 768 653 eiro par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas normatīvo aktu prasību pārkāpumiem, un bankai noteikti vairāki tiesiskie pienākumi konstatēto pārkāpumu un trūkumu novēršanai, informē FKTK.

FKTK pēc 2020.gadā veiktajām pārbaudēm secinājusi, ka "PrivatBank" jāstiprina iekšējā pārvaldība, jāuzlabo iekšējās kontroles sistēma, jāievieš un jāpilnveido darbības jomai atbilstoša riska pārvaldības kultūra un jānodrošina iekšējā audita funkcijas pilnvērtīga darbība.

FKTK saistībā ar pārbaudē konstatētajiem pārkāpumiem vērtēja arī atbildīgo amatpersonu atbildību, kā rezultātā izteikts brīdinājums "PrivatBank" valdes loceklei, bijušajai valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājai Ingai Rumbai.

FKTK pārbaudēs vērtēja iekšējo pārvaldību un normatīvo aktu prasību ievērošanu NILLTPF novēršanas jomā, kā arī starptautisko un nacionālo sankciju reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) otrdien nāca klajā ar vērienīgu tiesību aktu priekšlikumu kopumu, lai stiprinātu ES noteikumus par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, informē EK pārstāvniecībā Latvijā.

Tā kā liela apjoma skaidras naudas maksājumi ir viegls veids, kā noziedznieki var legalizēt nelikumīgi iegūtus līdzekļus, EK rosinājusi noteikt Eiropas Savienības (ES) mēroga ierobežojumu lieliem skaidras naudas maksājumiem - 10 000 eiro. Paredzēts arī aizliegt anonīmu kriptoaktīvu maku izsniegšanu.

EK arī piedāvā izveidot jaunu ES aģentūru "naudas atmazgāšanas" apkarošanai. Šādi EK pilda savu apņemšanos aizsargāt ES iedzīvotājus un ES finanšu sistēmu, skaidrots piedāvāto izmaiņu pamatojumā.

Aizdomīgu naudu var konfiscēt, par noziegumu nerunājot  

Par to, kā šobrīd saprot noziedzīgi iegūtu naudu, kā to konfiscē un kāda...

Rosinātie pasākumi ievērojami uzlabošot regulējumu saistībā ar tehnoloģisko jauninājumu radītajiem izaicinājumiem. Šādi izaicinājumu starpā ir virtuālās valūtas, integrētākas finanšu plūsmas vienotajā tirgū un teroristu organizāciju globālais raksturs. Šie priekšlikumi palīdzēs izveidot daudz saskaņotāku sistēmu operatoriem, uz kuriem attiecās noteikumi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, norāda EK.

Iesniegtais dokumentu kopums ietver četrus tiesisko aktu priekšlikumus. Viens no tiem ir regula, ar ko izveidotu jaunu ES aģentūru, kas darbosies noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā.

Paredzēti arī uzlabojumi attiecībā uz klienta uzticamības pārbaudi un faktiskajām īpašumtiesībām. EK rosina arī regulas par naudas līdzekļu pārvedumiem atjaunošanu, lai nodrošinātu kriptoaktīvu pārvedumu izsekošanu.

Paredzēts, ka EK piedāvāto tiesību aktu projektus apspriedīs Eiropas Parlaments un ES Padome. EK cer uz ātru likumdošanas procesu, un paredzēts, ka topošajai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas iestādei būtu jāsāk darboties 2024.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Luminor ievieš ilgtspējīgu pensiju 3. līmeņa indeksu plānu

Db.lv, 27.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) reģistrējusi "Luminor Bank" grupas privātā pensiju fonda AS "Luminor Latvijas atklātais pensiju fonds" izveidoto indeksu plānu "Ilgtspējīgā nākotne".

Bankā skaidro, ka pensiju plāns ieguldīs indeksu fondos, kas savukārt ieguldīs pasaules uzņēmumos, kas ir līderi savās nozarēs attiecībā uz vides, sociālās un korporatīvās pārvaldības jeb ESG (Environmental, Social and Corporate Governance) kritērijiem, no ieguldījumu spektra izslēdzot fosilās enerģijas ieguves jomā iesaistītos uzņēmumus.

Luminor indeksu pensiju plāns Ilgtspējīgā nākotne ir pirmais pensiju 3. līmeņa indeksu plāns Latvijā, kas veicina ESG kritēriju ievērošanu. Līdz 100 % no fonda aktīviem tiks ieguldīti akciju indeksa fondos. Šis būs arī pirmais Luminor pasīvi pārvaldītais pensiju fonds.

“Pieaugot iedzīvotāju ieinteresētībai gan par labklājības nodrošināšanu vecumdienām, gan par to, kā dzīvot videi draudzīgāk, esam spēruši nākamo soli un piedāvājam klientiem iespēju uzkrāt nākotnei ilgtspējīgi. Luminor indeksu pensiju plāns Ilgtspējīgā nākotne investēs līdzekļus uzņēmumos, kas ir vadošie savās nozarēs pēc vides, sociālās atbildības un pārvaldības kritērijiem. Tāpat no ieguldījumu spektra pilnībā tiek izslēgti uzņēmumi, kas iegūst fosilo enerģiju. Atšķirībā no citiem tirgū pieejamiem fondiem, Luminor indeksu plāns izceļas ar to, ka apvieno pasīvu pārvaldīšanas stratēģiju ar ilgtspējas kritēriju veicināšanu, padarot to piemērotu Latvijas iedzīvotājiem, kas vēlas atbalstīt sociāli atbildīgas investīcijas,” norāda Atis Krūmiņš, Luminor Ieguldījumu pārvaldes vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor ir noslēgusi nodrošināto obligāciju emisiju 500 miljonu eiro apmērā ar piecu gadu termiņu.

Darījums, kas tika pabeigts š.g. 11. maijā, ir saskaņā ar Luminor izaugsmes stratēģiju un uzlabos bankas pasīvu struktūru.

"Esam priecīgi par otro nodrošināto obligāciju emisiju, pirmo īstenojām 2020. gada martā. Ievērojamā investoru interese liecina par Luminor stabilitāti un Baltijas valstu ekonomikas pozitīvajām perspektīvām. Šie darījumi mums nodrošina plašākas klientiem sniegtās atbalsta iespējas un stiprina mūsu darbību Latvijā, Lietuvā un Igaunijā,” norāda Palle Nordals, Luminor Finanšu direktors.

Šī gada 10. maijā Luminor pārstāvji vairākkārt virtuāli tikās ar Eiropas investoriem, un pēc pozitīvu atsauksmju saņemšanas jau nākamajā dienā veica obligāciju emisiju. Investoru interese bija liela, tika saņemti pirkšanas rīkojumi no vairāk nekā 30 investoriem visā Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Investori aicina par prioritāti izvirzīt Latvijā izdarītos noziegumos iegūtu līdzekļu iesaldēšanu

LETA, 17.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investori aicina valdību par tiesībsargājošo iestāžu prioritāti nekavējoties izvirzīt tādu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu un līdzekļu iesaldēšanu, kas ir radušies Latvijā izdarītu noziegumu rezultātā.

Šādu nostāju pauž Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL), vērtējot finanšu un ekonomisko noziegumu apkarošanu.

Patreizējam fokusam atrodoties uz ārvalstīs izdarītu noziedzīgi iegūtu līdzekļu rezultātā iegūto līdzekļu konfiskāciju un resursu trūkuma dēļ nespējot vispusīgi koncentrēties uz Latvijas predikatīvajiem noziegumiem, cieš Latvijas godprātīgo uzņēmumu intereses, uzskata padome.

FICIL ieskatā, labvēlīgas investīciju vides veicināšanā nepieciešams nodrošināt, ka gadījumos, kad tiek iesaldēti un arestēti uzņēmuma līdzekļi, tie pēc iespējas ātrāk tiek atdoti uzņēmumam, ja tiek konstatēta līdzekļu likumīga izcelsme.

Padome norāda, ka ēnu ekonomikas un "aplokšņu" algu problēmai nav viena risinājuma. Raugoties uz uzņēmēju un cilvēku dažādo motivāciju maksāt "aplokšņu" algu, nepieciešams veikt cēloņu analīzi. Tāpat jāveic uzņēmumu un cilvēku profilēšana, lai noskaidrotu, kur rodas skaidrās naudas aprite, kam standarta situācijās uzņēmumā nevajadzētu parādīties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien noraidīja Ilzes Znotiņas kandidatūru Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieces amatam.

"Pret" balsoja 41 deputāts, atturējās četri, "par" bija 33 parlamentārieši un balsojumā nepiedalījās trīs deputāti no klātesošajiem.

"Pret" Znotiņas kandidatūru balsoja daļa "Konservatīvo", daži Nacionālās apvienības (NA) deputāti un "Saskaņas", kā arī daļa citu opozīcijas parlamentāriešu. Balsojumā atturējās vai nepiedalījās daži NA, kā arī pāris opozīcijas deputāti.

Savukārt Znotiņu balsojumā atbalstīja un balsoja "par" "Jaunās Vienotības", "Attīstībai/Par!", Zaļo un zemnieku savienības, daļa "Konservatīvo" un pāris NA deputāti.

Znotiņa šajā amatā tika virzīta uz otro pilnvaru termiņu.

Znotiņa uzvarēja Valsts kancelejas rīkotajā FID priekšnieka atlases konkursā. Valdība 31.maijā atbalstīja viņas virzīšanu iestādes priekšnieces amatā uz vēl vienu termiņu. Pēc tam arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija atbalstīja Znotiņas kandidatūru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu AS "Rietumu Banka" piemērot soda naudu 5,85 miljoni eiro par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas normatīvo aktu prasību pārkāpumiem, informē FKTK.

Bankai arī noteikti vairāki tiesiskie pienākumi konstatēto pārkāpumu un trūkumu novēršanai.

FKTK 2019. gadā veica klātienes pārbaudi AS "Rietumu Banka" un 2019. un 2020. gadā mērķa pārbaudes NILLTPF novēršanas jomā, kuru laikā vērtēja, kā banka ievēro NILLTPF novēršanas normatīvo aktu prasību izpildi un vai tajā darbojas iekšējās kontroles sistēma, kas spēj identificēt riskus, lai banka varētu veikt turpmākās nepieciešamās darbības šo risku vadīšanai, nepieļaujot bankas un Latvijas finanšu sistēmas izmantošanu NILLTPF.

Pārbaudēs FKTK konstatēja pārkāpumus un trūkumus, kas saistīti ar nepietiekami efektīvu bankas iekšējās kontroles sistēmu un risku pārvaldību, tostarp secināja, ka banka nebija atbilstoši izvērtējusi riskus, kas saistīti ar maksājumu pakalpojumu sniedzēju, tostarp ārvalstu, darbību, un atsevišķos gadījumos klientam NILLTPF risks noteikts zemāks nekā tam faktiski piemītošais risks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apsūdzības likvidējamās "ABLV Bank" bijušajiem vadošiem darbiniekiem par noziedzīgi iegūtu 2,1 miljardu eiro legalizēšanu ir nesaprotamas, pauda bankas bijušais līdzīpašnieks, bijušais valdes priekšsēdētājs un viens no apsūdzētajiem Ernests Bernis.

"Mēs kategoriski nepiekrītam nevienai no apsūdzībām. Lieta ir nesaprotama un neskaidra," sacīja Bernis, norādot, ka banka darbojās atbilstoši tolaik spēkā esošajiem normatīviem.

Tostarp Bernis atzīmēja, ka banku uzraudzīja Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), pārbaudot virkni no klientiem, kas minēti lietā, un ļāva sadarboties. Tāpat banku ik gadu auditēja starptautiskas auditorkompānijas, kā arī to uzraudzīja Eiropas Centrālā banka.

"Mēs paļaujamies taisnīgai tiesai un esam gatavi atspēkot katru prokuratūras pārmetumu. Ceram, ka tiesas process būs ātrs un objektīvs. Šo gadu laikā mums ir pārmests daudz, tostarp Ziemeļkorejas sankciju pārkāpumi, korupcija, taču neviens no šiem apgalvojumiem nav izrādījies patiess. Tagad turpināsim cīņu ar šajā lietā pieminētajiem nepamatotajiem pārmetumiem, lai vēlreiz pierādītu savu taisnību," pauda Bernis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Čaulas veidojumi – vai vienmēr slikti?

Olavs Cers, zvērinātu advokātu biroja "CersJurkāns" partneris, Harijs Bašs, "CersJurkāns” jurista palīgs, 01.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vārdu salikums “čaulas veidojums” un “čaulas kompānija” jeb angliski “shell company” cilvēkam, kas ikdienā nav saistīts ar finanšu nozari vai jurisprudenci, visbiežāk asociējas ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas kādā valstī vai noziedzīgi iegūtas naudas “atmazgāšanu”.

Šāds uzskats kļuvis par valdošo arī Latvijā. Taču cilvēki aizmirst, vai drīzāk nezina, ka čaulas veidojumi var būt dibināti arī pilnīgi legāli, piemēram, kā starpnieki ar mērķi attīstīt jau esoša uzņēmuma darbību, t.i., atvieglot kādas komercdarbības veikšanu vai dažkārt pat sākotnēji padarīt to vispār par iespējamu.

Kas tad īsti ir šis mistiskais “čaulas veidojums”? Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – Novēršanas likums) 1. panta 151. punktā no 2017. gada 26. oktobra grozījumiem ir ieviesta “čaulas veidojuma” definīcija. Vienkāršoti sakot, tā ir juridiskā persona, kurai piemīt viena vai vairākas no šīm pazīmēm: 1) neveic faktisku saimniecisko darbību vai tās darbība neveido ekonomisko vērtību, 2) reģistrācijas valstī tā nesniedz nodokļu administrācijai finanšu pārskatus par savu darbību, 3) reģistrācijas valstī tai nav saimnieciskās darbības veikšanas vietas (telpas).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni 11 % no visiem celtniecības darījumiem šī gada deviņos mēnešos ir bijuši hipotekārie kredīti privātmāju būvniecībai tieši Rīgas teritorijā, liecina Luminor bankas dati.

Pieprasītākās vietas mājas būvniecībai reģionos – Ventspils, Tukuma un Cēsu novadi.

Kā liecina Luminor bankas dati, šā gada deviņos mēnešos māju būvniecībai pieprasīto kredītu apjoms ir pieaudzis par 30%, savukārt šim mērķim izsniegtā vidējā kredīta summa nav būtiski mainījusies salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn. Tas skaidrojams ar klientu izvēli celt mazāku mājokli būvniecības izmaksu pieauguma dēļ - iekštelpu apjoms šogad samazinājies par aptuveni 10 kvadrātmetriem, sasniedzot 160 kvadrātmetrus. Nemainīgi pirmo vietu pieprasījumā pēc mājas būvniecības vietas saglabā teritorijas Rīgā un Pierīgā, turklāt iedzīvotāju pieaugošā interese par zemes iegādi rada arī spiedienu uz īpašumu pieejamību un to cenām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VIDEO: FID vadlīnijas nav normatīvais akts

Jānis Goldbergs, Romāns Meļņiks, 19.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas pirmsākumā ir bankas vai kāda cita likuma subjekta ziņojums Finanšu izlūkošanas dienestam (FID) par atturēšanos no darījuma, jo tas ir aizdomīgs. To veido, balstoties uz likuma subjekta paša veidoto Iekšējās kontroles sistēmu, kas tapusi lasot FID definētās vadlīnijas.

Intervijā Dienas Biznesam FID vadītāja Ilze Znotiņa apstiprina, ka iekšējās kontroles sistēmas, kā arī vadlīnijas nav normatīvi akti.

Visas sarunas gaitā FID vadītāja, kas no 2018. gada līdz 2020. gada pavasarim bijusi Moneyval ziņojuma galvenā kuratore, piedaloties neskaitāmos Krimināllikuma, Kriminālprocesa likuma un citu likumu grozījumos Saeimā, uzsver, ka likumus tieši nav sagatavojusi, tā norādot, ka par kvalitāti un nepilnībām atbildīgi deputāti.

Savukārt, runājot par ieguvumiem, nenoliedz FID lomu. Proti, Latvija nav nokļuvusi Moneyval "pelēkajā sarakstā" kā, piemēram, Malta un mūsu valsts var turpināt aizņemties naudu ar pieņemamiem procentiem starptautiskajā tirgū, kā arī uzņēmējiem neesot jāpiedzīvo tādas kontroles starptautisku pārskaitījumu gadījumā, kā valstīs, kuras ir pieminētajā sarakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No tīras un caurspīdīgas tautsaimniecības ir atkarīga valsts iedzīvotāju labklājība, tāpēc mūsu kopīgs mērķis ir padarīt Latviju par naudas atmazgātājiem neērtu un pat bīstamu vietu.

Šādu viedokli starptautiskā simpozijā "Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācija: aktuālās tendences un nākotnes izaicinājumi" paudis Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Aigars Strupišs.

Cita starpā viņš akcentēja, ka reizēm ir problēmas ar to, ka procesa virzītāji lēmumos par procesa nodošanu tiesai kā pierādījumu akli atkārto Finanšu izlūkošanas dienesta ziņojumā minēto pamatojumu, lai gan mantas īpašnieks to jau ir ar pierādījumiem atspēkojis.

"Tā nedrīkst būt, jo tie ir cilvēktiesību jautājumi, pret kuriem jāizturas ārkārtīgi uzmanīgi," uzsvēra Strupišs.

AT Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece sacīja, ka Strupišs simpozija laikā atzina, ka, lai gan naudas atmazgāšanas tēma nav jauna, tās aktualitāte nemazinās un diez vai mazināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Slepus gatavotu atbalstu var saņemt arī Daugavpils Lokomotīvju remontu rūpnīca

Guntars Gūte, Diena, 19.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izskatīšanai valdībā tiek virzīts likumprojekts Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu un tā rezultātā piemēroto sankciju izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas un tirgus pārorientācijas atbalsta likums, kurā minētie atbalsta mehānismi paredz sniegt finansiālu atbalstu krīzes skartajiem dažādu jomu, arī farmācijas, metālapstrādes, būvniecības, uzņēmumiem. Lēmumprojektu valdība varētu skatīt jau otrdien.

Pēc laikraksta Diena rīcībā esošās informācijas, uz šo likumu lielas cerības liek finanšu grūtībās nonākusī a/s Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR), kuras patiesais labuma guvējs ir smagos noziegumos apsūdzētais uzņēmējs Oļegs Osinovskis, jo likums varētu pavērt durvis DLRR uz valsts atbalsta saņemšanu, ko pēdējo nedēļu laikā uzņēmums pieprasa. Šobrīd gan nav skaidrs, ko tieši līdz šim Krievijas tirgum dzelzceļa platformas ražojošais uzņēmums var pārorientēt. Saistībā ar atbalstu DLRR aktuāls ir arī patiesā labuma guvēja reputācijas jautājums. Tieslietu ministram Jānim Bordānam (JKP) divu nedēļu bija par maz, lai šajā jautājumā noformulētu viedokli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Levits: Latvija turpinās inovācijas cīņā ar noziedzīgiem nodarījumiem finanšu sistēmā

LETA, 15.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija turpinās smagi strādāt un ieviest inovācijas cīņā ar noziedzīgiem nodarījumiem finanšu sistēmā, 14.jūlijā finanšu izlūkošanas dienestu ekspertu 28. "Egmont" grupas plenārsēdē Rīgā norādīja Valsts prezidents Egils Levits.

Plenārsēdē, kas veltīta jaunu veidu, kā padarīt finanšu izlūkošanas dienestu darbu efektīvāku, apzināšana Valsts prezidents izteica gandarījumu par šāda līmeņa konferences norisi Latvijā, norādot, ka tā nav tikai nejaušība, bet gan novērtējums par paveikto.

"Latvija ir pirmā valsts, kas izpildījusi visus 40 Finanšu darījuma darba grupas noteiktos ieteikumus. Tāpat ar Eiropas Savienības atbalstu esam izveidojuši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas inovāciju centru, kas ir starptautiska iniciatīva," pauda Valsts prezidents Levits.

Valsts prezidents uzsvēra, ka esošajā ģeopolitiskajā situācijā cīņa pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, terorisma finansēšanu ir kļuvusi vēl svarīgāka. Krievijas iebrukums Ukrainā ir izraisījis milzīgu cilvēku traģēdiju un satricinājis Eiropas ģeopolitisko un drošības situāciju. Tas ir izraisījis arī globālus satricinājumus ar tālejošām ekonomiskām, finansiālām, sociālām, vides un, protams, humanitārām sekām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2008. gada globālās ekonomiskās krīzes EURIBOR likmes bijušas rekordzemas un pat negatīvas, taču šobrīd tiek prognozēts straujš likmju pieaugums. Lai uzņēmumi varētu precīzāk plānot savus nākotnes izdevumus un nodrošināties pret izmaksu kāpumu nākotnē, Luminor piedāvā fiksēt kredīta procentu likmi.

“Covid-19 pandēmijai atkāpjoties, šī gada pirmie mēneši viesa cerības uz biznesa vides atjaunošanos, taču pasauli satricināja iebrukums Ukrainā. Šobrīd uzņēmēju lielākie izaicinājumi ir saistīti ar piegādes ķēžu atjaunošanu, lai rastu jaunas importa un eksporta iespējas, straujo enerģijas, izejmateriālu un preču cenu kāpumu, kā arī iedzīvotāju pirktspējas samazināšanos, jo cenas pieaug straujāk nekā vidējā alga. Lai veiksmīgi turpinātu uzņēmuma attīstību, kredīta procentu likmes fiksēšana var būt viens no risinājumiem,” stāsta Mareks Gurauskas, Luminor Mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas nodaļas vadītājs.

Euribor var pakāpties par pāris procentpunktiem 

Procentu likmju režīma nomaiņu arvien lielākā mērā izjutīs arī aizņēmēji Latvijā. Piemēram,...

Kā liecina Eiropas Monetāro tirgu institūta dati, EURIBOR 6 un 12 mēnešu likmes jau šobrīd pārsniegušas nulles robežu. Arī turpmāk tiek prognozēts straujš likmju pieaugums, un līdz šī gada beigām tās varētu palielināties līdz 1%, bet nākamā gada beigās – līdz pat 2%. Izvēloties fiksētu, nevis mainīgu kredīta procentu likmi, uzņēmumu īpašnieki var plānot nākotni un izvairīties no nevēlamām bāzes procentu likmes svārstībām.

Bankas eksperts norāda, ka procentu likmes fiksēšana var nederēt visiem uzņēmumiem, taču ir gadījumi, kad tā dos ieguvumus, piemēram, ja ir noslēgti ilgtermiņa piegādes līgumi un līgumcena ir fiksēta uz ilgāku laiku.

“Vēsturiski EURIBOR likmes ir bijušas pakļautas lielām svārstībām – augstākā 6 mēnešu EURIBOR likme ir bijusi 5,4 procenti 2008. gada oktobrī. Pēc tam tās sāka samazināties, un uzņēmēji nebija ieinteresēti fiksēt procentu likmes, jo monetārā politika liecināja, ka tās saglabāsies zemas ilgtermiņā. Šobrīd situācija ir mainījusies. Lai arī ilgtermiņa procentu likmes gandrīz vienmēr būs augstākas nekā īstermiņa likmes, procentu likmes fiksēšana ir laba iespēja uzņēmumiem, kas vēlas efektīvāk pārvaldīt savus izmaksu riskus," komentē M. Gurauskas.

Patlaban Luminor biznesa klientiem fiksēta procentu likme ir pieejama kredītlīnijām un kredītiem investīciju un apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, un visbiežāk klienti izvēlas fiksēt procentu likmi uz termiņu no trīs līdz pieciem gadiem. Likmi var fiksēt uz termiņu līdz pieciem gadiem un to piemēro kredītiem līdz 3 miljoniem eiro. Lielākām kredīta summām Luminor piedāvā citus risinājumus. Likmes fiksēšana uz termiņu līdz vienam gadam ir iespējama arī kredītlīnijām.

“Nozares eksperti veic milzīgu darbu, lai prognozētu pašreizējos ekonomiskos notikumus pasaulē, tomēr ikvienam, kas piesaista investīcijas vai ņem kredītu, ir jābūt gatavam arī citai notikumu attīstībai. Šī brīža prognozes liecina, ka līdz gada beigām inflācija stabilizēsies un cenu pieauguma temps ar katru mēnesi samazināsies, jo vairākas enerģijas un preču cenas vēsturisko maksimumu sasniedza jau 2022. gada pirmajā pusē. Mēs esam gatavi izvērtēt katra konkrētā uzņēmuma iespējas un rast labākos pieejamos risinājumus,” informē Luminor Mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas nodaļas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Stājas spēkā vienotas prasības kolektīvā finansējuma pakalpojuma sniedzējiem

LETA, 10.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar finanšu tehnoloģiju straujās attīstības radītajām iespējām, no šodienas Eiropas Savienībā (ES) stājas spēkā vienotas prasības kolektīvā finansējuma pakalpojuma sniedzēju reģistrācijai, darbības veikšanai un uzraudzībai.

Prasības nosaka pagājušā gada nogalē pieņemtā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/1503 par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai.

Valdība 12.oktobrī atbalstīja Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likumprojektu, izveidojot normatīvo regulējumu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka šobrīd izaicinājums finanšu sektora tālākai attīstībai ir straujā tehnoloģiju attīstība, kas var pārvirzīt finanšu pakalpojumu sniedzējus no tradicionālajiem pakalpojumu sniedzējiem uz jauniem, kā arī ļauj tradicionālo finanšu pakalpojumu sniedzējiem ieviest jaunus inovatīvus pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prokuratūra nodevusi tiesai krimināllietu, kurā apsūdzēti vairāki toreizējie "ABLV Bank" vadošie darbinieki par noziedzīgi iegūtu 2,1 miljardu eiro legalizēšanu un procesu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu šai kredītiestādei, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Lietā kopumā apsūdzētas astoņas personas par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā, kas izdarīta organizētā grupā, informēja prokuratūrā.

Pirmstiesas kriminālprocesā noskaidrots, ka organizētās grupas radītās un noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanai izveidotās infrastruktūras ietvaros laikā no 2010.gada 1.maija līdz 2018.gada 15.februārim tika legalizēti citu personu ārvalstīs noziedzīgi iegūti finanšu līdzekļi ne mazāk kā 263 538 182 eiro un 1 948 641 578,65 ASV dolāru apmērā (1 912 737 857 eiro).

Pieci organizētās grupas dalībnieki noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdī kredītiestādē ieņēma atbildīgus amatus. LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka šie apsūdzētie ir bijušais līdzīpašnieks Ernests Bernis, bijušais valdes priekšsēdētāja vietnieks Vadims Reinfelds, kā arī Aleksandrs Pāže, Igors Rogovs un Kaspars Dreimanis.

Komentāri

Pievienot komentāru