Finanses

Tiesa: Informācija par uzņēmumu patiesajiem labuma guvējiem nav publiskojama

Db.lv, 23.11.2022

Jaunākais izdevums

Eiropas Savienības (ES) Tiesa atzinusi par spēkā neesošu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvas normu, kas paredz, ka informācijai par Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu teritorijā reģistrētu uzņēmumu patiesajiem labuma guvējiem vienmēr ir jābūt pieejamai ikvienam sabiedrības loceklim.

Tiesa uzsver, ka publiska piekļuve informācijai par patiesajiem labuma guvējiem ir smaga iejaukšanās ES Pamattiesību hartas 7. un 8.pantā nostiprinātajās pamattiesībās uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību.

Proti, izpaustā informācija ļauj potenciāli neierobežotam personu skaitam noskaidrot patiesā labuma guvēja materiālo un finanšu stāvokli. Turklāt iespējamās sekas, ko datu subjektiem var radīt personas datu iespējama ļaunprātīga izmantošana, saasina fakts, ka, tiklīdz šie dati ir kļuvuši publiski pieejami, tos var ne tikai brīvi aplūkot, bet arī uzglabāt un izplatīt.

Vai informācija par patiesā labuma guvējiem vairs nebūs publiski pieejama? 

Jau esam pieraduši, ka informācija par uzņēmumu patiesā labuma guvējiem ir brīvi...

Tiesa norāda, ka ar aplūkoto pasākumu ES likumdevējs tiecas novērst nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu, radot vidi ar lielāku pārredzamību un mazāku iespēju, ka to izmantos šiem mērķiem. Tā atzīst, ka likumdevējs tādējādi tiecas sasniegt vispārējo interešu mērķi, kas var attaisnot pat smagu iejaukšanos Pamattiesību hartā nostiprinātajās pamattiesībās, un ka publiska piekļuve informācijai par patiesajiem labuma guvējiem var veicināt šī mērķa sasniegšanu.

Tomēr tiesa konstatējusi, ka ar šo pasākumu radītā iejaukšanās nav ne ierobežota ar absolūti nepieciešamo, ne arī samērīga ar izvirzīto mērķi. Papildus tam, ka attiecīgie noteikumi atļauj padarīt publiski pieejamus datus, kas nav pietiekami definēti vai identificējami, ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvu ieviestā sistēma rada ievērojami smagāku hartas 7. un 8.pantā garantēto pamattiesību pārkāpumu nekā iepriekšējā sistēma, norāda tiesa. Agrāk papildus kompetento iestāžu un noteiktu struktūru piekļuvei šiem datiem bija paredzēta arī jebkuras tādas personas vai organizācijas piekļuve, kas var pierādīt likumīgās intereses.

Iespējamās grūtības precīzi definēt gadījumus un apstākļus, kuros pastāv šādas likumīgas intereses, uz ko atsaucas Eiropas Komisija, nevar attaisnot ES likumdevēja lēmumu piekļuvi attiecīgajai informācijai paredzēt ikvienam sabiedrības loceklim, uzskata tiesa.

Tiesa piebilst, ka noteikumi, kas ļauj dalībvalstīm noteikt, ka informācijas par patiesajiem labuma guvējiem sniegšana ir atkarīga no reģistrēšanās tiešsaistē, un ārkārtas apstākļos paredzēt atkāpes attiecībā uz ikviena sabiedrības locekļa piekļuvi šai informācijai, paši par sevi nerada līdzsvaru starp vispārējo interešu mērķi un hartas 7. un 8.pantā nostiprinātajām pamattiesībām, kā arī nedod pietiekamas garantijas, kas ļautu datu subjektiem efektīvi aizsargāt savus personas datus pret ļaunprātīgas izmantošanas risku.

ES Tiesa šādu spriedumu pieņēma, izskatot vairākus Luksemburgas apgabaltiesas iesniegtos prejudiciālos jautājumus par atsevišķu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvas tiesību normu interpretāciju un par šo tiesību normu spēkā esamību, ņemot vērā ES Pamattiesību hartu.

Luksemburgas apgabaltiesai šie jautājumi bija radušies, izskatot divus pieteikumus, ko iesniedza kāds Luksemburgā reģistrēts uzņēmums un tā patiesais labuma guvējs, kuri nesekmīgi bija lūguši Luksemburgas uzņēmumu reģistram ierobežot publisku piekļuvi informācijai, kas attiecas uz tiem.

Atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvai ar 2019.gadā pieņemto Luksemburgas likumu ir izveidots patieso labuma guvēju reģistrs un noteikts, ka reģistrā ir jāreģistrē un jāatjaunina virkne informācijas par reģistrēto vienību patiesajiem labuma guvējiem. Daļa šīs informācijas ir pieejama ikvienam sabiedrības loceklim, tostarp tiešsaistē. Šis likums paredz arī iespēju patiesajiem labuma guvējiem noteiktos gadījumos pieprasīt reģistra pārvaldītājam - Luksemburgas uzņēmu reģistram - ierobežot piekļuvi šai informācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai informācija par patiesā labuma guvējiem vairs nebūs publiski pieejama?

Inga Bite, “Zvērinātu advokātu birojs CersJurkāns” juriste, 23.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau esam pieraduši, ka informācija par uzņēmumu patiesā labuma guvējiem ir brīvi publiski pieejama ikvienam interesentam. Lai to saņemtu, nav ne jāreģistrējas, ne jānorāda, kādēļ šī informācija vajadzīga vai kur tā tiks izmantota. Ir pietiekami Uzņēmumu reģistra mājas lapā atrast sevi interesējošo uzņēmumu un viss redzams kā uz delnas.

Teju aizmirsusies nebūt ne tik senā pagātne, kad informācija par uzņēmumu patiesā labuma guvējiem izplatījās baumu līmenī no mutes mutē vai plašsaziņas līdzekļu analītiskajos raidījumos, bet to pārbaudīt varēja vienīgi īpaši tam pilnvarotas iestādes un amatpersonas.

Latvija bija viena no pirmajām valstīm, kas jau no 2018. gada 1. aprīļa nodrošināja informācijas par uzņēmumu patiesā labuma guvējiem pieejamību ikvienai personai. Sākotnēji šī informācija bija pieejama par maksu, bet jau no 2019. gada vidus – bez maksas. Publiski ir brīvi pieejams patiesā labuma guvēja vārds, uzvārds, dzimšanas datums, mēnesis un gads, personas kods, valstspiederība un dzīvesvietas valsts. Šī informācija bez šaubām ir uzskatāma par fiziskas personas datiem Vispārējās datu aizsardzības regulas izpratnē. Tādēļ diskusijas par to, vai gadījumā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas regulējums neaizskar personu tiesības uz datu aizsardzību, juristu vidū notika jau sen. Tomēr līdz šim tās nebija guvušas atspoguļojumu tiesu praksē, ņemot vērā to, ka no pieteikuma iesniegšanas tiesā līdz reālam spriedumam nereti paiet vairāki gadi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, Lursoft pētījis, cik daudzu partiju sarakstu pirmās personas šobrīd saistītas ar biznesu, un lūkojis, kādas ir šo uzņēmumu sekmes.

Saeimas vēlēšanām šogad reģistrēti 19 partiju un to apvienību saraksti, uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendējot 1832 deputātu kandidātiem. Visas partijas un to apvienības, kuras vēlas iekļūt 14. Saeimā, vēlēšanām pieteikušas sarakstus visos piecos vēlēšanu apgabalos.

Patiesā labuma guvēja statuss visvairāk uzņēmumos – Vilim Krištopanam

Izpētot personas, kas vēlēšanu apgabalos izvirzītas sarakstu pirmajā vietā, Lursoft secinājis, ka visvairāk uzņēmumos patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts Vilim Krištopanam no “Latvija pirmajā vietā”. Visi uzņēmumi, izņemot SIA “Krievupes golfa klubs”, saistīti ar nekustamā īpašuma jomu. Lai arī SIA “Krievupes golfa klubs” jaunākajā vadības ziņojumā norādījis, ka sporta objektu darbības jomā tas strādāja arī 2021.gadā un savu darbības jomu iecerēts attīstīt arī turpmāk, attīstot golfa laukumu, gada pārskatā redzams, ka uzņēmums 2021.gadā nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības. SIA “Krievupes golfa klubs” peļņas vai zaudējumu aprēķinā publiskota vien informācija par uzņēmuma pārējām saimnieciskās darbības izmaksām, un, galu galā, pagājušo gadu Vilim Krištopanam piederošais golfa klubs noslēdzis ar 6,75 tūkst. EUR zaudējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

UR vērtē, vai mainīt Latvijas regulējumu par uzņēmumu patiesajiem labuma guvējiem

LETA, 24.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu reģistra juristi sadarbībā ar Tieslietu ministriju un Finanšu ministriju pēta Eiropas Savienības (ES) Tiesas pilno spriedumu par uzņēmumu patiesajiem labuma guvējiem, izvērtējot, vai fakts, ka ES Tiesa konkrētu direktīvas pantu ir pasludinājusi par spēkā neesošu, prasa arī mainīt Latvijas nacionālo regulējumu patieso labuma guvēju jomā, pavēstīja Uzņēmumu reģistra pārstāvji.

Šobrīd patieso labuma guvēju atklāšana un pieejamības nodrošināšana notiek saskaņā ar pašreiz spēkā esošo Latvijas nacionālo regulējumu, tas ir, tiek turpināta kā līdz šim.

Tiesa: Informācija par uzņēmumu patiesajiem labuma guvējiem nav publiskojama 

Eiropas Savienības (ES) Tiesa atzinusi par spēkā neesošu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas...

Jau ziņots, ka ES Tiesa atzinusi par spēkā neesošu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvas normu, kas paredz, ka informācijai par ES dalībvalstu teritorijā reģistrētu uzņēmumu patiesajiem labuma guvējiem vienmēr ir jābūt pieejamai ikvienam sabiedrības loceklim.

Vai informācija par patiesā labuma guvējiem vairs nebūs publiski pieejama? 

Jau esam pieraduši, ka informācija par uzņēmumu patiesā labuma guvējiem ir brīvi...

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad desmit mēnešos reģistrēti kopumā 7350 jauni uzņēmumi, bet likvidēti - 8960, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Vienlaikus "Lursoft" atzīmē, ka pērn attiecīgajā periodā bija lielāks gan jaunreģistrēto, gan arī likvidēto uzņēmumu skaits - 2021.gada desmit mēnešos Latvijā bija reģistrēti 7807 jauni uzņēmumi, bet likvidēti 11 722.

Šogad oktobrī reģistrēti 772 jauni uzņēmumi, to kopējam pamatkapitālam veidojot 3,39 miljonus eiro. Lai arī kopējais jauno uzņēmumu skaits viena mēneša laikā oktobrī bija lielāks nekā citos šā gada mēnešos, to kopējais pamatkapitāla apmērs ir mazākais, kāds šogad reģistrēts viena mēneša laikā.

Pēc "Lursoft" datiem, no oktobrī reģistrētajām 679 sabiedrībām ar ierobežotu atbildību vien 202 pamatkapitāls sasniedza vismaz 2800 eiro, savukārt 216 sabiedrībām ar ierobežotu atbildību pamatkapitāls bija mazāks par 10 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembrī Latvijā reģistrēti 803 jauni uzņēmumi, un tas ir lielākais viena mēneša laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits šogad, liecina "Lursoft" apkopotie dati.

Līdz ar uzņēmumu skaita pieaugumu audzis arī to kopējais pamatkapitāls, kas sasniedzis lielāko rādītāju 2022.gadā.

Uzņēmumi – valsts asinsrite! 

Lielas daļas pasaules valstu, arī Latvijas, labklājība balstīta uz tajā strādājošajiem uzņēmumiem,...

Lai arī jaunu uzņēmumu reģistrēšanas aktivitāte septembrī augusi, "Lursoft" apkopotā informācija atklāj, ka šogad pirmajos deviņos mēnešos jauno uzņēmumu Latvijā bijis par 7,4% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt, salīdzinot ar 2020.gada laika posmu no janvāra līdz septembra beigām, šogad jaunreģistrēto uzņēmumu ir par 4% mazāk, neraugoties uz to, ka 2020.gada pavasarī, līdz ar pastiprinātiem Covid-19 pandēmijas ierobežošanas pasākumiem, būtiski kritās jauno uzņēmumu skaits.

Šogad pirmajos deviņos mēnešos reģistrēto jauno uzņēmumu kopējais pamatkapitāls sasniedz 58,44 miljonus eiro, no tiem 13,88 miljonus eiro veido septembrī reģistrēto uzņēmumu pamatkapitāls.

No aizvadītajā mēnesī reģistrētajiem jaunajiem uzņēmumiem absolūtais vairākums ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību (699), tāpat arī septembrī reģistrēti 89 individuālie komersanti, sešas ārvalsts komersantu filiāles, piecas zemnieku saimniecības, trīs pilnsabiedrības un viena akciju sabiedrība.

Jauni uzņēmumi septembrī reģistrēti visās Latvijas pašvaldībās, gandrīz puse no tiem Rīgā. Ārpus galvaspilsētas un Pierīgas lielākais jauno uzņēmumu skaits aizvadītajā mēnesī bijis Vidzemē, savukārt mazākais - Zemgalē -, kur mēneša laikā reģistrēti vien 55 jauni uzņēmumi.

Skatot sadalījumā pa pašvaldībām, vairāk nekā 20 jauni uzņēmumi septembrī reģistrēti sešās pašvaldībās - Rīgā (387), Liepājā (24), kā arī Mārupes novadā (24), Cēsu novadā (23), Daugavpilī (22) un Ogres novadā (21).

Vairums jeb 62,5% no visām septembrī reģistrētajām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību ir mazkapitāla, proti, to pamatkapitāla apjoms nesasniedz 2800 eiro.

Lai arī lielākā daļa no visiem jaunajiem uzņēmumiem aizvadītajā mēnesī reģistrēta Rīgā, septembra lielākais uzņēmums atrodas Dienvidkurzemes novada Otaņķu pagastā. Ričarda Riepša reģistrētā SIA "RR Baltic Holding" reģistrētais un apmaksātais pamatkapitāls ir pieci miljoni eiro.

Dažas dienas pēc "RR Baltic Holding" reģistrēšanas, jaunreģistrētais uzņēmums kļuvis par SIA "Otaņķu dzirnavnieks" un SIA "Otanki Farming" īpašnieku. Iepriekš abu iepriekšminēto uzņēmumu lielākais kapitāldaļu turētājs bija Riepšs.

"Lursoft" pieejamie dati rāda, ka "Otanki Farming" 2021.gadā palielināja apgrozījumu līdz 231460 eiro, bet tā peļņa pēc nodokļu nomaksas sasniedza 37 060 eiro. Lai arī "Otaņķu dzirnavnieks" gada pārskats par 2021.gadu vēl nav pieejams, "Lursoft" Multi atskaites dati rāda, ka ar katru gadu uzņēmuma apgrozījums līdz šim audzis, 2020.gadā sasniedzot jau 16,9 miljonus eiro, savukārt tā peļņa pēc nodokļu nomaksas pieauga līdz 1,15 miljoniem eiro. Pēdējos gados "Otaņķu dzirnavnieks" darbinieku skaits pārsniedzis 100 strādājošos.

Arī otrs septembrī reģistrētais lielākais uzņēmums atrodas ārpus galvaspilsētas. Tas ir uzņēmējam Jūlijam Krūmiņam piederošais SIA "JK Baltezers estate", kas juridisko adresi reģistrējis Jūrmalā. "Lursoft" izziņas dati rāda, ka uzņēmuma pamatkapitāls ir 2,12 miljoni eiro. "JK Baltezers estate" juridiskajā adresē Turaidas ielā 19, Jūrmalā šobrīd reģistrēti kopumā 19 uzņēmumi. Gandrīz visu šo uzņēmumu patiesais labuma guvējs ir Krūmiņš kopā ar Maiju Krieviņu, bet atsevišķos uzņēmumos Krieviņa ir vienīgā patiesā labuma guvēja. Krieviņa arī iecelta par jaunreģistrētā "JK Baltezers estate" vienīgo valdes locekli. Krūmiņam patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts 17 uzņēmumos.

"Lursoft" izpētījis, ka no visiem septembrī reģistrētajiem uzņēmumiem, līdzīgi kā tas ir gan "JK Baltezers estate", gan arī "RR Baltic Holding", 48% gadījumu to īpašniekam jau iepriekš piederējušas daļas Latvijas uzņēmumos.

Trešais pamatkapitāla apjoma ziņā lielākais septembrī reģistrētais uzņēmums ir SIA "Univer". Septembra pēdējā dienā reģistrētā uzņēmuma dalībnieks ir būvniecības/nekustamo īpašumu jomā strādājošais SIA "Universitātes kvartāls", savukārt patiesie labuma guvēji ir Ināra Grāvīte, kā arī divi uzņēmēji no Krievijas - Ļevs Hutorjanskis un Timofejs Ļeontjevs.

"Lursoft" izpētījis, ka Hutorjanskis ir patiesais labuma guvējos četros Latvijas uzņēmumos, savukārt Ļeontjevs - deviņos. Lielākais no tiem ir Liepājā reģistrētais SIA "Lielā 13", kas 2021.gadā apgrozīja 1,2 miljonus eiro, tiesa, gads noslēgts ar 65 000 eiro zaudējumiem. Minētais uzņēmums pārvalda Liepājā esošo tirdzniecības centru "Kurzeme".

"Lursoft" norāda, ka "Univer", kura pamatkapitāls ir 1,78 miljoni eiro, juridiskā adrese reģistrēta Katoļu ielā 9 k-1-12, Rīgā. Šajā adresē patlaban atrodas arī kāds apmešanas darbu jomā strādājošs uzņēmums.

Pamatkapitāls, kas pārsniedz vienu miljonu eiro, starp septembrī reģistrētajiem uzņēmumiem ir arī SIA "Mena 1" (1,5 miljoni eiro) un SIA "Draugiem Capital I" (1,17 miljoni eiro). Pēdējais no tiem jau kļuvis par vairumtirdzniecības sektorā strādājošā SIA "Prime Prometics" līdzīpašnieku.

Septembrī reģistrētā vienīgā akciju sabiedrība AS "A1 Investment" starp visiem uzņēmumiem pamatkapitāla apjoma ziņā ierindojas 10. vietā. "Lursoft" izpētījis, ka tā valdē un padomē ieceltas personas no Ķīnas. Arī uzņēmuma patiesā labuma guvēja pastāvīgā dzīvesvieta rodama Ķīnā.

Ārvalstu kapitāls dalībnieku pirmajā līmenī reģistrēts 15% no visiem septembra jaunajiem uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par jaunā izdevuma Miljonārs tapšanu un informācijas atklātības nozīmīgumu Guntars Gūte sarunājas ar izdevuma līdzautoru, publicistu Lato Lapsu.

Jau pavisam drīz pie lasītājiem nonāks jaunais izdevums Miljonārs – žurnāls, kurā kopā ar līdzautori Kristīni Bormani esat apkopojuši informāciju par – kā paši sakāt – Latvijas bagātāko cilvēku, pelnītāju un zaudētāju, dividenžu saņēmēju un patieso labuma guvēju TOP 500. Kurš izdevums pēc kārtas tas jau ir?

Šis ir jau 26. gads, kad tiek publicēts šis saraksts.

Sanāk, ka visi šie izdevumi kopā ir sava veida atjaunotās Latvijas miljonāru vēstures apskats.

Es patiesībā bez liekas kautrības gribētu teikt, ka miljonāru saraksts komplektā ar pārējiem datu apkopojumiem – 100 lielākajiem pelnītājiem, 100 lielākajiem zaudētājiem, 100 lielākajiem dividenžu izņēmējiem un pēdējos gados arī patiesā labuma guvēju sarakstu ir ilgākais un nopietnākais Latvijas ekonomikas veiksmes barometrs, kāds vispār ir bijis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Lielbritānijā atceļ ieceri samazināt IIN likmi lielāko ienākumu guvējiem

LETA--AFP, 03.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas valdība pirmdien atteicās no ieceres samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi lielāko ienākumu guvējiem, ņemot vērā šī plāna izraisīto sašutumu finanšu tirgos un sabiedrībā.

Lielbritānijas finanšu ministrs Kvasi Kvartengs ierakstā tviterī norādīja, ka atceļ plānu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi lielāko ienākumu guvējiem samazināt no 45% līdz 10%.

Kvartengs bija ierosinājis šo nodokļu likmi samazināt britiem, kas gadā ienākumos gūst vairāk nekā 150 000 sterliņu mārciņu (169 875 eiro).

Finanšu ministrs skaidro, ka lēmumā atcelt šo nodokļa likmes samazinājumu ņemta vērā sabiedrības paustā kritika.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākajai tiesai (AT) atsakoties ierosināt kasācijas tiesvedību pēc bijušās maksātnespējīgās AS "Dzintars" īpašnieka un valdes priekšsēdētāja Iļjas Gerčikova kasācijas sūdzības strīdā par īpašumtiesībām uz "Dzintara" preču zīmēm, ir stājies spēkā spriedums, kas paredz "Dzintara" preču zīmes atsavināšanu no Gerčikova un maksātnespējīgā uzņēmuma īpašumtiesību atjaunošanu uz šo preču zīmi.

Rīgas apgabaltiesa iepriekš atzina par nepamatotu Gerčikova apelācijas sūdzību par viņam nelabvēlīgo pirmās instances tiesas spriedumu lietā, kas bija ierosināta pēc "Dzintara" maksātnespējas administratora prasības. Administrators prasīja atzīt par nelikumīgu Gerčikova izdarīto preču zīmju pārreģistrēšanu bez atlīdzības uz sev piederošu citu juridisku personu laikā, kad "Dzintaram" bija noteikts tiesiskās aizsardzības process.

Gerčikovs apgabaltiesas spriedumu bija pārsūdzējis kasācijas kārtībā AT, bet AT pēc viņa sūdzības atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību. Šis AT lēmums vairs nav pārsūdzams.

Rīgas apgabaltiesa iepriekš gandrīz pilnībā pievienojās pirmās instances tiesas spriedumam, atzīstot, ka nebija pieļaujama preču zīmju bezatlīdzības nodošana ieinteresētajai personai tiesiskās aizsardzības procesa laikā un četru mēnešu periodā pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Puse Latvijas lielo uzņēmumu nākamā gada laikā plāno investēt vietējā tirgū

Db.lv, 31.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī kopumā ekonomikas izaugsme palēninās, tomēr vairāk nekā trešā daļa Baltijas valstu lielo uzņēmumu ir pozitīvi noskaņoti savās prognozēs par biznesa vides attīstību nākamajos 12 mēnešos.

SEB bankas veiktā Baltijas valstu lielo uzņēmumu finanšu direktoru aptauja liecina, ka uzņēmumi nākamā gada laikā plāno fokusēt savu uzmanību attīstībai, turklāt puse Latvijas lielo uzņēmumu ir gatavi investēt tieši mājas tirgū.

Plānojot savu finanšu resursu izlietojumu, 50% Latvijas lielo uzņēmumu finanšu direktoru atzīst, ka plāno turpināt investēt vietējā tirgū. Līdzīga situācija ir arī kaimiņvalstīs, kur investēt mājas tirgū plāno 45% Lietuvas un 51% Igaunijas lielo uzņēmumu. Vienlaikus Latvijā ir lielākais uzņēmumu īpatsvars, kas plāno dividenžu izmaksas (10%), un zemākais, kas plāno investēt eksporta tirgus paplašināšanā (6%).

“Latvijas uzņēmēji mazāk nekā kaimiņvalstīs ir ieņēmuši nogaidošu pozīciju, proti, tikai 9% Latvijas lielo uzņēmumu plāno nedarīt neko, kamēr Lietuvā un Igaunijā tie ir 14% lielo uzņēmumu. Aptaujas dati rāda, ka kopumā Baltijas lielo uzņēmumu finanšu vadītāji ir samērā pārliecināti par uzņēmumu spēju tikt galā ar šī brīža izaicinājumiem un nākamo 12 mēnešu laikā plāno fokusēt savu uzmanību attīstībai,” skaidro SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai atbalstītu reģionus, ko visvairāk skar pārkārtošanās no fosilajiem kurināmajiem, Eiropas Investīciju banka (EIB) izsniegs aizdevumus kopumā līdz 10 miljardu eiro apmērā, informē EIB pārstāvji.

Eiropas Komisija un EIB ir parakstījušas nolīgumu par publiskā sektora aizdevumu mehānismu - Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma trešo pīlāru.

No šā mehānisma finansēs publiskus ieguldījumus reģionos, ko visvairāk skārusi Eiropas pārkārtošanās uz klimatneitrālu ekonomiku. Tas apvienos EIB aizdevumus, kuru kopsumma sasniegs 10 miljardus eiro, ar Eiropas Savienības (ES) budžeta dotācijām 1,5 miljardu eiro apmērā.

Lai varētu saņemt finansējumu, projektiem jāatrodas vai jāsniedz ieguvumi teritorijās, ko dalībvalstis savos Eiropas Komisijas apstiprinātajos taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos noteikušas kā tādas, kur ir lielākās problēmas saistībā ar pāreju no fosilajiem kurināmajiem un oglekļietilpīgām nozarēm. Mazāk attīstītos reģionos, kur iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju ir mazāks nekā 75% no ES vidējā rādītāja, ES dotācijas daļa var sasniegt 25% no EIB aizdevuma summas katram projektam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien vienojies piešķirt nacionālo interešu objekta statusu Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālim pie Saulkrastiem, žurnālistiem pēc lēmuma pieņemšanas pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Tiek paredzēts, ka Ekonomikas ministrija (EM) līdz 20.septembrim iesniegs valdībā likumprojektu nacionālā interešu objekta statusa noteikšanai Skultes LNG terminālim.

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) preses konferencē atzīmēja, ka nacionālo interešu objekta statusa piešķiršana projektam nozīmēs vienkāršotas un ātrākas administratīvās procedūras gan būvniecības, gan projektēšanas procesā.

Indriksone paredz, ka projektu varētu īstenot līdz 2024.gada rudens sezonai. Vaicāta, vai agrāku lēmumu gadījumā terminālis nevarētu sākt funkcionēt jau 2023./2024.gada apkures sezonā, ministre skaidroja, ka šāda veida lēmumi ir jāpieņem ar lielu atbildību un tiem nepieciešams padziļināts izvērtējums, kāds veikts šobrīd.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - Valdība lēmumu par LNG termināļa izveidi varētu pieņemt otrdien

LETA, 29.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība lēmumu par sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa izveidi varētu pieņemt otrdien, 30.augustā, informē Valsts kancelejā.

Pirmdien no rīta bija sasaukta ārkārtas valdības sēde, kurā vienīgais darba kārtībā iekļautais jautājums bija LNG termināļa izveide, tomēr pēc drošības dienestu uzklausīšanas valdības sēdē tika pieņemts lēmums Ekonomikas ministrijai (EM) uzdot nepieciešamo precizējumu sagatavošanu dokumentus, lai Ministru kabinets to varētu izskatīt otrdien.

Tādējādi arī iepriekš ieplānotā preses konference pēc pirmdienas ārkārtas valdības sēdes nenotiks.

Jau vēstīts, ka valdība jūnija sākumā uzdeva Ekonomikas ministrijai padziļināti vērtēt LNG termināļu projektus, kurus ir pieteikusi AS "Skulte LNG Terminal" Saulkrastos un SIA "Kundziņsalas dienvidu projekts" Rīgā. Līdz 31.augustam Ministru kabinetā ir jāiesniedz ziņojums, kurā ar neatkarīgu konsultantu palīdzību ir izvērtēta projektu atbilstība Latvijas ekonomiskajām un nacionālajām interesēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noskaidroti piecās kategorijās nominētie 57 uzņēmumi "Eksporta un inovācijas balvai 2022", informē pasākuma organizatori Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Kā norāda LIAA, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, šoreiz uzņēmumu nominācijas tika izvirzītas, izvērtējot Centrālās statistikas pārvaldes informāciju. Tika vērtēti dati par uzņēmumu eksportu, radīto pievienoto vērtību, rentabilitāti un nodarbināto skaitu.

Tāpat žūrija, uzklausot uzņēmumu prezentācijas, iepazinās ar uzņēmumu attīstības plāniem, ieguldījumiem cilvēkkapitālā, ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanā, sadarbībā ar zinātniski pētnieciskajām iestādēm. Atsevišķi tika vērtēti arī uzņēmumu panākumi mārketingā savu produktu virzībai ārvalstu tirgos.

Kopumā konkursā izvirzītas piecas kategorijas "Eksporta jaunpienācējs", "Eksporta līderis", "Eksporta čempions", "Inovācijas čempions" un "Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts". Konkursa nominantus noteica žūrija, kurā piedalījās finanšu institūciju, uzņēmēju organizāciju, Ekonomikas ministrijas, LIAA un plašsaziņas līdzekļu deleģētie pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Taksometru un citu transporta pakalpojumu platforma "Bolt" tiesā apstrīdējusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) piemēroto 1,4 miljonu eiro nodokļu uzrēķinu, informē Administratīvajā rajona tiesā.

Tiesā informē, ka lieta ir ierosināta, bet izskatīšanas datums vēl nav zināms.

VID uzdevis taksometru un citu transporta pakalpojumu platformai "Bolt" par uzņēmumu ienākuma nodokļa nemaksāšanu valsts budžetā ieskaitīt 1,4 miljonus eiro.

Šī ir otrā reize, kad Latvijas iestāde soda Igaunijas firmu par uzņēmumu ienākuma nodokļa nemaksāšanu Latvijā. Tikmēr firma "Yandex", kas vēl nesen bija "Bolt" konkurents, no Latvijas aizgāja, uzņēmumu ienākuma nodoklī nesamaksājot ne centu, taču sods no VID par to nedraud.

"Bolt", toreiz ar nosaukumu "Taxify", Latvijā ienāca 2016.gadā. Jau sākumā jaunā uzņēmējdarbības forma, caur lietotni izsaucot šoferi, radīja problēmas ar Valsts ieņēmumu dienestu. Tagad sadarbība ar nodokļu iekasētājiem ir labāka, tomēr joprojām pastāv strīds par uzņēmumu ienākuma nodokli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dārzkopības preču tirgotāja SIA "Hortes" kreditori nav atbalstījuši kompānijas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu un tiesiskās aizsardzības process izbeigts, liecina Maksātnespējas reģistra informācija.

"Hortes" pārstāvji norāda, ka tiesiskās aizsardzības procesa lieta izbeigta pēc uzņēmuma lūguma.

"Hortes" valdes locekle Kadri Ulla skaidroja, ka kopš "Hortes" veikala slēgšanas uzņēmums mērķtiecīgi veicis visas nepieciešamās darbības, lai vienotos ar kreditoriem un nebūtu nepieciešama tiesiskā aizsardzība, tāpēc uzņēmums lūdza tiesai izbeigt tiesiskās aizsardzības procesu.

Uzņēmumam līdz 2022.gada 23.septembrim tiesā bija jāiesniedz ar kreditoriem saskaņots tiesiskās aizsardzības procesa plāns.

"Hortes" ir privātā kapitāla ieguldījumu fondam "Livonia Partners" piederošs Igaunijas dārzaugu un mājas preču mazumtirdzniecības zīmols. Pirmais "Hortes" veikals tika atvērts 2006.gadā Tallinā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Double Coffee" pārvaldītājam SIA "DC restorāni" ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, liecina Maksātnespējas reģistra informācija.

Rīgas pilsētas tiesa lēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu pieņēmusi pirmdien, 31.oktobrī.

Rīgas pilsētas tiesā aģentūra LETA noskaidroja, ka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns, kas saskaņots ar kreditoriem, "DC restorāni" jāiesniedz līdz šā gada 31.decembrim.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, kompānijai 2022.gada 31.oktobrī nebija VID administrēto nodokļu parāda, kas kopsummā pārsniedz 150 eiro.

Jau vēstīts, ka "DC restorāni" pagājušajā gadā strādāja ar 769 996 eiro apgrozījumu, kas ir 3,1 reizi mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma zaudējumi samazinājās deviņas reizes un bija 45 036 eiro.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka "DC restorānu" pamatdarbība tirdzniecības jomā pērn bija diezgan neveiksmīga - Covid-19 krīze negatīvi ietekmēja uzņēmuma saimniecisko darbību. Pērn Covid-19 izplatības ierobežošanai valstī tika pieņemti vairāki drošības mēri, tostarp aizliegums apkalpot viesus restorānu telpās. Šī aizlieguma dēļ katastrofāli kritās "DC restorānu" apgrozījums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju un sabiedrības vidū lietu ažiotāžu sacēla pasūtījuma kriminālprocesa ziņas Finanšu policijā, kā dēļ tika atstādināta no amata Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Ieva Jaunzeme un Finanšu policijas priekšnieks Kaspars Podiņš.

Lai gan I. Jaunzeme apgalvo, ka citi šādi pasūtījumu gadījumi VID vadībai neesot zināmi, tomēr Dienas rīcībā ir ziņas, ka jau iepriekš bijušas citas pasūtījumu lietas VID, par ko uzņēmēji VID vadībai arī ziņojuši. Tomēr, atšķirībā no līdz šim publiskotās lietas pret uzņēmēju Ramoliņu, VID nav veicis aktīvas darbības citu pasūtījumu lietu izmeklēšanas sakarā jau vairākus gadus.

Diena pēta divus gadījumus, kurus cietušie uzņēmēji sauc par pasūtījuma lietām, – abos vērojams pārāk daudz līdzību, lai tās uzskatītu par vienkāršām sakritībām.

Lūgts komentēt šo gadījumu, finanšu ministrs Jānis Reirs Dienai pauda: "Dobeles dzirnavnieka gadījums izskatās pēc kārtējā pasūtījuma audita. Jādara viss iespējamais, lai šādas situācijas – pasūtījumu lietas – VID nebūtu iespējamas. Tā kā augstākminētais raisa aizdomas par iespējamu negodprātīgu un krimināli sodāmu rīcību, par šo lietu kopumā esmu rosinājis pārbaudi".

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nesamaksāti rēķini un ieilguši parādi. Ar kādām sekām jārēķinās?

Elīna Lesničenoka, “TGS Baltic” zvērināta advokāta palīdze, 21.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien pieaugošā inflācija un straujais energoresursu sadārdzinājums ne vienam vien Latvijas iedzīvotājam jau šobrīd ir radījis grūtības apmaksāt ikmēneša rēķinus. Tiek lēsts, ka, tuvojoties ziemas sezonai, kas draud ar rekordlieliem rēķiniem par siltumu un elektroenerģiju, šādu iedzīvotāju skaits turpinās pieaugt.

2022. gada 11. augustā Saeima apstiprināja terminētu atbalsta pasākumu ieviešanu laika posmā no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim, lai daļēji kompensētu pieaugošās energoresursu izmaksas un mazinātu inflācijas pieauguma ietekmi uz mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām, tādējādi mazinot potenciālo negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, cenu un izmaksu pieaugumu, jo īpaši ziemas mēnešos, kas neizbēgami skars katru mājsaimniecību un arī komersantus. Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā paredz atbalsta pasākumus mājsaimniecībām, sedzot iedzīvotājiem daļu energoresursu cenu pieauguma un gaidāmajā apkures sezonā nodrošinot atbalsta pasākumus no valsts budžeta līdzekļiem centrālajai apkurei, dabasgāzei, koksnes granulām, briketēm, malkai un apkurē izmantotajai elektrībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā gada laikā Latvijā no pērnā gada oktobra līdz šī gada oktobrim reģistrēti kopumā 9 215 jauni uzņēmumi, savukārt slēgti – 10 407 uzņēmumi, kas nozīmē, ka Latvijā reģistrēto uzņēmumu gada laikā kļuvis par 1192 mazāk, liecina atvērto datu platformas “Okredo” apkopotā informācija.

Visvairāk slēgto uzņēmumu pēdējā gada laikā reģistrēts transporta, apstrādes rūpniecības, pakalpojumu, kā arī lauksaimniecības sektorā.

Salīdzinot situāciju pusgada griezumā, uzņēmumu skaita samazināšanās kļuvusi straujāka: pēdējo sešu mēnešu laikā, no šī gada maija līdz oktobrim, Latvijā slēgti 5 313 uzņēmumi, kas ir par 4,3% vairāk nekā pusgada periodā pirms tam – no 2021.gada novembra līdz 2022.gada aprīlim (5 094 uzņēmumi). Periodā kopš pagājušā gada sākuma, visvairāk slēgto uzņēmumu viena mēneša ietvaros reģistrēts pērnā gada martā, kad darbību izbeidza 2 792 uzņēmumi.

Uzņēmumi – valsts asinsrite! 

Lielas daļas pasaules valstu, arī Latvijas, labklājība balstīta uz tajā strādājošajiem uzņēmumiem,...

Procentuāli visvairāk slēgto uzņēmumu pēdējā gada laikā no 2021.gada novembra līdz 2022.gada oktobrim bijis transporta un uzglabāšanas sektorā – slēgti 462 uzņēmumi, kas ir 14,89% no kopējā slēgto uzņēmumu skaita attiecīgajā periodā. Tam seko apstrādes rūpniecība (10,89%), profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu uzņēmumi (9,67%), lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības uzņēmumi (9,25%), un vairumtirdzniecības, mazumtirdzniecības; automobiļu un motociklu remonta uzņēmumi (7,7%).

Tāpat darbību pēdējā gada laika izbeidzis ievērojams skaits informācijas un komunikācijas pakalpojumu sniedzēju (4,83% no kopējā slēgto uzņēmumu skaita pēdējā gada laikā), kā arī izmitināšanas un ēdināšanas uzņēmumu (4,29%).

“Šī brīža apstākļos uzņēmums var tikt slēgts daudzu iemeslu dēļ. Noieta kritums, augstās izejvielu, transportēšanas un enerģijas cenas un citu izmaksu pieaugums tirgū rada nestabilitāti. Vislielāko risku pēkšņa uzņēmuma slēgšanas rada tā partneriem – citiem uzņēmumiem. Izaicinošu ekonomisko apstākļu laikā jebkuram uzņēmējam būtu jāpievērš lielāka uzmanība savu partneru biznesa situācijas uzraudzībai. Tiesa, ne visi uzņēmumi to dara, tāpēc var nonākt situācijā, ka slēgtais uzņēmums par kaut ko tiem paliek parādā,” stāsta datu platformas “Okredo” vadītāja Gerda Jurkoniene.

To, ka ekonomiskā situācija ir sarežģīta, ilustrē arī “Okredo” augustā veiktā Latvijas un Lietuvas uzņēmēju aptauja, kas parādīja, ka ar maksājumu kavējumiem pēdējā laikā saskārušies 67% uzņēmumu. Pie tam šo uzņēmumu klienti un partneri kā biežāko iemeslu kavējumiem minējuši tieši pašreizējo ģeopolitiskās un ekonomiskās situācijas ietekmi.

“Par partneru finansiālās situācijas pasliktināšanos var liecināt gan uzņēmuma īpašnieku maiņa, pārmaiņas vadības struktūrā un darbinieku skaitā, gan aktuālie finanšu dati, kreditoru pieteikumi un nodokļu parādi. Lielākā daļa šīs informācijas ir brīvi un publiski pieejama dažādos atvērto datu resursos. Tirgū ir pieejami vairāki rīki, kas ļauj izvērtēt un sekot līdzi partneru biznesa stāvoklim un izmaiņām tajā. Vienīgi šāda uzraudzība ļauj reaģēt gana operatīvi, pielāgojot sadarbības nosacījumus vai pārvērtējot sadarbību ar konkrēto partneri kopumā. Arī Okredo datu platformā ir pieejami instrumenti, lai pārliecinātos, ka partneru biznesam klājas labi,” viņa stāsta.

Atvērto datu platforma “Okredo”, kas darbojas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, nodrošina aktuālos datus no uzņēmumu reģistriem, nodokļu administrēšanas un darba institūcijām, tiesu administrācijām, kā arī vienkopus piedāvā pārskatīt uzņēmumu finanšu pārskatus un citus noderīgus biznesa datus.

Vienlaikus “Okredo” darbojas arī kā kredītriska novērtēšanas instruments un piedāvā kredītriska reitingus, datu monitoringa pakalpojumus, palīdzot mazajiem un vidējiem uzņēmumiem samazināt biznesa riskus un palielināt pārdošanas apjomus, uzņēmējdarbības pārvaldīšanā izmantojot atvērtos datus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa 21.septembrī rakstveida procesā skatīs blakus sūdzību par Rīgas rajona tiesas Jūrmalā tiesneša procesuālu lēmumu strīdā par Jūrmalas īpašumu "Villa Marta", kas tiek uzskatīta par vienu no vērtīgākajām privātmājām Latvijā.

Rīgas apgabaltiesa rakstveida procesā skatīs blakus sūdzību par pirmās instances tiesas tiesneša 17.jūnija procesuālu lēmumu, ar kuru prasības pieteikuma grozījumi atstāti bez virzības saistībā ar valsts nodevu.

Jau vēstīts, ka Rīgas rajona tiesa Jūrmalā 21.janvārī atcēla prasības nodrošinājumu strīdā par Jūrmalas īpašumu "Villa Marta".

Prasība tika skatīta pēc bijušā "Parex bankas" līdzīpašnieka Viktora Krasovicka ģimenes lūguma.

Tiesājas ar Krasovickiem par neveiksmīgu villas Marta iegādi 

ASV pilsonis vērsies tiesā saistībā ar slavenās Jūrmalas villas Marta neveiksmīgu iegādi,...

Tiesa pērn 7.oktobrī šajā lietā piemēroja prasības nodrošinājumu, ierakstot Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatā aizlieguma atzīmi Krasovickiem piederošo "Villu Marta" atsavināt un apgrūtināt ar lietu vai saistību tiesībām. Savukārt Krasovicku ģimene vēlējās panākt šī prasības nodrošinājuma atcelšanu.

Prasības nodrošinājums tika piemērots tiesvedībā starp Krasovickiem un turīgu Krievijas izcelsmes uzņēmēju, ASV pilsoni Aleksandru Šustoroviču. Par klasiskās mūzikas oligarhu nereti dēvētais Šustorovičs prasību tiesā pret Krasovicka meitu Aleksandru un dēlu Georgiju iesniedzis pērn 28.septembrī. Tiesa lūgta atzīt un nostiprināt zemesgrāmatā Šusteroviča īpašuma tiesības uz vairāk nekā hektāru lielo zemesgabalu un vairāk nekā 2400 kvadrātmetrus plašajām ēkām, kas atrodas Bulduru prospektā 14, 16, 18 un Vidus prospektā 17, un nodot šo īpašumu ar tajā esošo kustamo mantu viņa lietošanā un valdījumā.

Nekustamo īpašumu kompānijas "Latvia Sotheby’s International Realty" vadītāja Ilze Mazurenko atzina, ka uzņēmums bija "Villa Marta" pārdošanas darījuma starpnieks. Īpašums Šustorovičam ticis pārdots par sešiem miljoniem eiro. Pirkuma līgums noslēgts jau 2021.gada aprīlī, taču nesot līdz galam izpildīts, jo pēdējā brīdī pārdevēji nolēmuši mainīt līguma nosacījumus, bet pircējs tam nepiekrita.

"No aprīļa līdz rudenim centāmies panākt vienošanos starp pircēju un pārdevēju, taču tas neizdevās, un rudenī pircējs vērsās tiesā," paskaidroja Mazurenko.

Tāpat tiesa pēc Šustoroviča lūguma apķīlājusi Aleksandrai Krasovickai piederošu kustamo mantu - mājas kinozāles aprīkojumu, televizoru, instalāciju "Perpetum Mobile", tenisa treniņa mašīnu "SUN", ādas mēbeļu komplektu, bērnu mēbeļu komplektu, televizoru "Bang Olufsen", trenažieru komplektu, vasaras mēbeļu komplektu, seifu, guļamistabas mēbeļu komplektu, dizaineru lustru komplektu, ēdamistabas mēbeļu komplektu, ādas mēbeļu komplektu kabinetā, vilnas un zīda paklāju komplektu, kolekcijas tekstilu, dārza šūpuļkrēslu, viesistabas mēbeļu komplektu, kinozāles ādas mēbeļu komplektu, kā arī traukus un citas mēbeles, kas atrodas "Villā Marta". Šī kustamā manta esot pārdota kopā ar īpašumu, bet patlaban neesot zināms, vai tā vēl joprojām atrodas villā.

Lieta pēc būtības būs jāvērtē pirmās instances tiesai.

"Villa Marta" būvēta 1928.gadā, bet 1997. un 1998.gadā pēc pasaulē pazīstamā Latvijā dzimušā baltvācu izcelsmes arhitekta Meinharda fon Gerkāna projekta tai blakus tika uzbūvētas viesu nama piebūves, tenisa halle u.c. Pēc pārbūves "Villa Marta" tika uzdāvināta Krasovicku meitai Aleksandrai, kura aizvien ir tās īpašniece. Vienīgi kā kompleksā esošās tenisa halles īpašnieks reģistrēts Georgijs Krasovickis, liecina zemesgrāmatas informācija.

Kopējo īpašumu veido zemesgabals 10 125 kvadrātmetru platībā un ēka 2412 kvadrātmetru platībā. Eksperti 2009.gadā laikrakstam "Dienas Bizness" villas vērtību lēsa ap 40 miljoniem eiro, savukārt 2016.gadā "Villa Marta" bija izlikta pārdošanā par 15 miljoniem eiro.

Jautāta, kāpēc nedaudz vairāk nekā desmit gadu laikā "Villa Marta" vērtība samazinājusies no 40 līdz sešiem miljoniem eiro, darījumā iesaistītā Mazurenko norādīja uz vairākiem iemesliem. Pirmkārt, šādiem īpašumiem ir ļoti maz potenciālo pircēju, turklāt klienti no NVS valstīm ir gandrīz izsīkuši. Otrkārt, šis ir liels īpašums, kura uzturēšana ir ļoti dārga, bet, treškārt, vairāku gadu garumā nav notikuši darījumi par tik lielu summu, tāpēc "Villas Marta" pārdošanas darījumu nav bijis iespējas salīdzināt ar kādu līdzvērtīgu.

Ceturtkārt, kā norādīja Mazurenko, īpašums ir būvēts jau vairāk nekā pirms 20 gadiem, tāpēc ir daļēji nolietojies. Mazurenko sacīja, ka viens no pirkuma līguma nosacījumiem bijusi tehniskā ekspertīze ēkām, taču to nav izdevies veikt.

Viņa nevēlējās detalizēti skaidrot, ko tieši pārdevēji gribējuši mainīt jau pēc līguma noslēgšanas, vien atklāja, ka tā bijusi norēķinu kārtība un citi būtiski nosacījumi. Tāpat pārdevējiem tā arī neizdevās ar Jūrmalas pašvaldību noslēgt nomas līgumu par ielas - 3.līnijas - posmu, kas iet cauri īpašumam. Par šī ielas posma faktisko iekļaušanu Krasovicku īpašumā gadiem noritējusi tiesvedība.

Šustorovičs dzimis 1966.gadā toreizējā PSRS un vēl pusaudža gados kopā ar vecākiem emigrējis uz ASV, kur beidzis Hārvarda Universitāti.

Pateicoties sava tēva, PSRS Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekļa, sakariem, 1988.gadā viņš izveidoja Savienoto Valstu un Padomju Savienības kopuzņēmumu "International Academic Publishing", kas ieguva tiesības publicēt ārzemēs Krievijas Zinātņu akadēmijas izdotos darbus. Ar šo biznesu viņa kompānija "Pleiades Publishing" nodarbojas aizvien.

Šustorovičs bijis arī vīriešu žurnāla "Penthouse" krievu versijas izdevējs.

Vēlāk ar toreizējā atomenerģētikas ministra Viktora Mihailova un ārlietu ministra Andreja Kozireva atbalstu Šustorovičs nodibināja uzņēmumu "Pleades Group", kuram vajadzēja kļūt par starpnieku Krievijas bagātinātā urāna pārdošanā ASV, tomēr darījums neīstenojās.

Šustorovičs 2000.gadā mēģinājis atbalstīt Džordža Buša priekšvēlēšanu kampaņu, taču Republikāņu partijas priekšvēlēšanu štābs viņa čeku par 250 000 ASV dolāru bez paskaidrojumiem atraidīja. Tomēr 2016.gadā viņš ziedoja miljonu dolāru prezidenta Donalda Trampa inaugurācijai.

Kādu laiku Šustorovičam bija attiecības ar skandalozo krievu televīzijas zvaigzni Kseniju Sobčaku, kas mēģinājusi spēlēt Kremļa opozicionāres lomu, lai gan kritiķi apgalvo, ka viņa to darīja saziņā ar autoritāro prezidentu Vladimiru Putinu, lai tādējādi sašķeltu Kremļa oponentus.

Šobrīd Šustorovičs dzīvo Ņujorkā un ir mākslas menedžmenta kompānijas "IMG Artists" prezidents un izpilddirektors, nereti dēvēts par "klasiskās mūzikas oligarhu".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pielāgotos iedzīvotāju vājajai pirktspējai, piena pārstrādes uzņēmumi patlaban samazina produktu klāstu, pastāstīja Latvijas piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

Viņš sacīja, ka ar realizēto produktu apjomu tirgū piena pārstrādes uzņēmumi nevar pilnībā segt ražošanas izdevumus, tāpēc tiek samazināts gan realizētās produkcijas apjoms, gan klāsts. Tas skaidrojams ar patērētāju iepirkšanās paradumu maiņu, patērētājiem izvēloties vienkāršākus produktus.

Komentējot izskanējušo vēsti par uzņēmuma AS "Limbažu siers" darbības pārtraukšanu, Jānis Šolks atbildēja, ka "viņi ["Limbažu siers"] jau kādu laiku ir apturējuši darbību".

Tāpat viņš stāstīja, ka piensaimniecības nozarē uzņēmumi ir ļoti atkarīgi no iedzīvotāju pirktspējas. Tā kā Latvijā pirktspēja ir salīdzinoši vāja, piena produktu ražotājiem ar lielākiem eksporta tirgiem pašlaik ir labāks finansiālais stāvoklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietoto auto tirgotājs "Longo Group" tuvākajā nākotnē plāno sasniegt 100 miljonu eiro apgrozījumu gadā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Pašlaik “Longo Group” ir sasniedzis 100 miljonu eiro apgrozījumu ieskaitot PVN kopš darbības sākuma 2018. gadā.

“Simts miljonu eiro apgrozījums kopš darbības sākšanas ir mērķtiecīga darba rezultāts, kas panākts spītējot virknei globālo izaicinājumu – Covid-19 izraisītajai pandēmijai vairāku gadu garumā, kā arī ekonomiskajiem satricinājumiem pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Iespaidīgais apgrozījuma pieaugums tika panākts īstenojot četras būtiskas aktivitātes, kuru mērķis bija padarīt auto iegādi vēl ērtāku un pieejamāku. Pirmkārt, mēs mērķtiecīgi vairojām zīmola atpazīstamību, jo ir skaidrs, ka tik būtiskā jautājumā kā auto iegāde pircēji vēlas uzticēties profesionāļiem. Otrkārt, mēs paplašinājām fizisko auto tīklu, lai klients izvēlēto spēkratu pirms iegādes var gan novērtēt vizuāli, gan izbraukt ar to testa braucienā. Treškārt, mēs palielinājām publicēto auto sortimentu. Ceturtkārt, pilnveidojām apkalpošanas kvalitāti un sniegtos pakalpojumus, piemēram, piedāvājot jauna koncepta mājas piegādes,” informē “Longo Group” dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Edgars Cērps.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzdevis taksometru un citu transporta pakalpojumu platformai "Bolt" par uzņēmumu ienākuma nodokļa nemaksāšanu valsts budžetā ieskaitīt 1,4 miljonus eiro, svētdien vēstīja LTV raidījums "De facto".

Šī ir otrā reize, kad Latvijas iestāde soda Igaunijas firmu par uzņēmumu ienākuma nodokļa nemaksāšanu Latvijā. Tikmēr firma "Yandex", kas vēl nesen bija "Bolt" konkurents, no Latvijas aizgāja, uzņēmumu ienākuma nodoklī nesamaksājot ne centu, taču sods no VID par to nedraud.

"Bolt", toreiz ar nosaukumu "Taxify", Latvijā ienāca 2016.gadā. Jau sākumā jaunā uzņēmējdarbības forma, caur lietotni izsaucot šoferi, radīja problēmas ar Valsts ieņēmumu dienestu. Tagad sadarbība ar nodokļu iekasētājiem ir labāka, tomēr joprojām pastāv strīds par uzņēmumu ienākuma nodokli.

"Bolt" lietotne Latvijā reģistrēta uz Igaunijas uzņēmuma "Bolt Operations" vārda. Savukārt kopš 2016.gada kompānijai Latvijā ir sava pastāvīgā pārstāvniecība, kas nav uzņēmums, taču kam tik un tā par darbību Latvijā būtu jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Atsāksies rekreācijas centra būvdarbi Rēzeknē, sadārdzinājums - 3,4 miljoni eiro

LETA, 15.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rēzeknes pašvaldība ir parakstīja jaunu līgumu ar SIA "Arčers" par darbu turpināšanu topošajā rekreācijas centrā Kovšu ezera krastā, taču objekta izmaksas ir sadārdzinājušās par 3,4 miljoniem eiro.

Būvdarbu izmaksu sadārdzinājuma dēļ pašvaldība šogad jūnijā lauza sākotnēji noslēgto līgumu ar "Arčers" un izsludināja jaunu iepirkumu par atlikušo būvdarbu veikšanu.

Arī jaunajā iepirkumā uzvarējis "Arčers", kas bija vienīgais pretendents, taču darbi tiks veikti par būtiski lielāku summu nekā bija plānots sākotnēji.

Rēzeknē apturēta rekreācijas centra būvniecība un lauzts līgums ar būvnieku 

Rēzeknē apturēta rekreācijas centra būvniecība Kovšu ezera krastā un lauzts līgums ar...

"Arčers" piedāvātā līgumcena iepirkumā bija 8 242 312 eiro. Saskaņā ar iepriekš lauztā līguma tāmēm atlikušo darbu summa veidoja 4 858 101 eiro, tādējādi atkārtotā būvdarbu iepirkuma rezultātā atlikušo būvdarbu izmaksas ir sadārdzinājušās par 3,384 miljoniem eiro.

Pašvaldība tagad veic projekta ieguvumu analīzi, lai aktualizētu projekta efektivitāti, ietekmi un ilgtspēju.

Sadārdzinājums noteikti ietekmē pašvaldības budžetu, aizņēmuma līdzekļus un projekta kopējo īstenošanas termiņu, atzīst pašvaldība, vienlaikus uzsverot, ka risku ar Eiropas Savienības fondu finansējuma zaudēšanu šobrīd neesot, tomēr pašvaldībai jāveic ļoti aktīvs darbs pie investoru piesaistes.

Projektā plānota Brīvības ielas posma pārbūve 190 metru garumā, veicot ceļa seguma, trotuāru, lietus ūdens kanalizācijas sistēmas pārbūvi, apgaismojuma nomaiņu, jaunu ūdensvada un sadzīves kanalizācijas atzaru izbūvi uz degradēto teritoriju. Paredzēta bija arī autostāvvietu un piebraucamo ceļu izbūve, teritorijas labiekārtošana, siltumtīklu būvniecība, ūdensapgādes un sadzīves kanalizācijas tīklu izbūve. Paša rekreācijas kompleksa ēka projektēta trīs stāvos un 3076 kvadrātmetru platībā.

Rēzeknes valstspilsētas domes Pilsētvides un attīstības pārvaldes vadītāja vietnieks Imants Mekša paudis, ka šobrīd tiek gatavoti dokumenti būvatļaujai un būvdarbi objektā varētu atsākties mēneša laikā. Rekreācijas centra būvdarbus tagad plānots pabeigt līdz nākamā gada rudenim.

Finanšu gadā, kas bija no 2020.gada 1.jūnija līdz 2021.gada 31.maijam, būvfirma "Arčers" strādāja ar 35,664 miljonu eiro apgrozījumu un guva 1,632 miljonu eiro peļņu, liecina "Firmas.lv" informācija. Jaunāki finanšu dati pagaidām nav pieejami.

Būvniecības uzņēmums "Arčers" reģistrēts 1992.gadā, tā pamatkapitāls ir 3,3 miljoni eiro. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir AS "UGN". Uzņēmuma patiesais labuma guvējs kopš 2022.gada jūlija norādīts Lihtenšteinas pilsonis Džīvs Aleksandrs Braiens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Printify šogad kopumā paredz nelielu nozares pakalpojumu pieprasījuma samazinājumu

LETA, 17.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Drukāšanas pēc pieprasījuma platforma "Printify" šogad kopumā paredz nelielu nozares pakalpojumu pieprasījuma samazinājumu, par ko liecina tirgus pētījumi, atklāja "Printify" finanšu direktore Anastasija Oļeiņika.

Viņa norādīja, ka uzņēmums galvenokārt darbojas ASV tirgū un, lai arī 2022.gadā gaidāms neliels pieprasījuma samazinājums, 2023.gadā atkal paredzama izaugsme.

"Tajā pašā laikā sagaidām, ka spēsim turpināt audzēt savus globālā biznesa apjomus," piebilda Oļeiņika.

Vaicāta par energoresursu cenu pieauguma ietekmi uz nozares attīstību, uzņēmuma finanšu direktore pauda, ka, saskaņā ar pētījumiem globāli e-komercijas nozari augošās elektroenerģijas cenas ietekmē daļēji. Gala patērētāji lielāku daļu ienākumus novirza komunālo pakalpojumu izmaksu segšanai, mazākas summas atvēlot ikdienas tēriņiem, tostarp preču iegādei tiešsaistē.

Tāpat dārgāka enerģija nozīmē arī augstāku saražoto un pārdoto preču pašizmaksu, kas nozīmē arī augstāku cenu gala patērētājam.

Komentāri

Pievienot komentāru