Jaunākais izdevums

No 2021.gada 1.jūlija Latvijā būs 42 pašvaldības, nosaka trešdien Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtais Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) likums.

Deputāti šo brīdi sveica ar īsiem aplausiem. Par balsoja 58 deputāti, 12 bija pret, bet 20 atturējās.

Par balsoja deputāti no "Jaunās vienotības", "KPV LV", "Attīstībai/Par", "Jaunās konservatīvās partijas" un nacionālās apvienības "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK Saeimas frakcijām.

Savukārt pret balsoja deputāti no Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas, kā arī frakcijām nepiederošie deputāti. Turpretim visi "Saskaņas" frakcijas deputāti balsojumā atturējās.

Kā apstiprināja Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdētājs Artūrs Toms Plešs (AP), likumā līdz ar ATR veikšanu noteikta 42 pašvaldību izveidošana pašlaik esošo 119 pašvaldību vietā.

Atbilstoši Valsts prezidenta Egila Levita rosinājumam noteikts, ka līdz 31.decembrim jāizstrādā un jāiesniedz Saeimā izskatīšanai likumprojektu, kas paredzēs vietējo kopienu (pilsētu un pagastu) tiesības demokrātiski ievēlēt savus pārstāvjus. Tajā arī vietējām kopienām būs jāparedz kompetenci vietējās nozīmes jautājumu kārtošanai.

Tāpat akceptēts Levita rosinājums, ka pilsētu un pagastu piederību latviešu vēsturiskajām zemēm - Vidzemei, Latgalei, Kurzemei, Zemgalei un Sēlijai - regulē atsevišķs likums. Arī tāds vēl būs jāizstrādā. Levits uzsvēris, ka tas nepieciešams iedzīvotāju kopīgās identitātes stiprināšanai un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanai un ilgtspējīgai attīstībai.

Likumā ierakstīts, ka Ministru kabinets noteiks kārtību, kā administratīvi teritoriālās reformas kontekstā līdz 2021.gada 1.decembrim no valsts budžetā piešķirtajiem finanšu līdzekļiem pašvaldībām līdzfinansē jaunveidojamā novada teritorijas attīstības plānošanas dokumentu projektu izstrādi.

Noteikts, ka līdzfinansējums tiks piešķirts kopīgu teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādei Daugavpils valstspilsētas pašvaldībai ar pašvaldībām, kuras ietilps jaunveidojamā Augšdaugavas novadā, Liepājas valstspilsētas pašvaldībai ar pašvaldībām, kuras ietilps jaunizveidojamā Dienvidkurzemes novadā, Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībai ar pašvaldībām, kuras ietilps jaunizveidojamā Rēzeknes novadā, Ventspils valstspilsētas pašvaldībai kopā ar Ventspils novada pašvaldību, kā arī Jelgavas valstspilsētas pašvaldībai ar pašvaldībām, kuras ietilps jaunveidojamā Jelgavas novadā.

Minēto projektu izstrādi līdz 2021.gada 30.jūnijam vadīs tā pašvaldība, kurā ir lielākais iedzīvotāju skaits atbilstoši aktuālajiem Iedzīvotāju reģistra datiem.

Saskaņā ar pieņemto likumu no nākamā gada 1.jūlija pilsētas statusu piešķirs Koknesei un Iecavai, savukārt Ādaži, Mārupe un Ķekava par pilsētām kļūs no 2022.gada 1.jūlija, aģentūrai LETA apstiprināja atbildīgās ATR komisijas priekšsēdētājs.

Attiecībā uz Ādažiem, Mārupi un Ķekavu tas likumā nav tieši ierakstīts, bet, kā skaidroja Plešs, likumā atbalstīta redakcija izveidota kopā ar Saeimas Juridisko biroju. Minētās pašvaldības, šo priekšlikumu skatot Saeimas komisijā, neizrādīja īpašu entuziasmu iegūt pilsētas statusu, norādot uz apgrūtinājumiem uzņēmumiem.

Pretēji iepriekš ATR komisijā lemtajam Saeima arī nolēmusi, ka Varakļānu novads tiks iekļauts Rēzeknes novadā.

Tāpat noteikts, ka topošā Ropažu novada pašvaldībai līdz 2023.gada 31.decembrim būs jāapstiprina pašreizējā Garkalnes novada sadalīšanas plāns, to nosūtot izvērtēšanai topošā Ādažu novada pašvaldībai. Ropažu un Ādažu novada pašvaldībām pēc tam būs jālemj par novadu teritoriju robežu grozīšanu.

Noteikts arī, ka Latvijas pilsētas iedalīs valstspilsētās un novadu pilsētās. Valstspilsētas statuss piešķirts Daugavpilij, Jelgavai, Jēkabpilij, Jūrmalai, Liepājai, Ogrei, Rēzeknei, Rīgai, Valmierai un Ventspilij.

Likumā ierakstīts, ka Daugavpilij, Jelgavai, Liepājai, Rēzeknei un Ventspilij ar tuvējo novadu būs jāveido kopīgas institūcijas civilās aizsardzības, izglītības un atkritumu apsaimniekošanas jomā. Tas attieksies uz Daugavpils valstspilsētas pašvaldības sadarbību ar Augšdaugavas novada pašvaldību, Jelgavas valstspilsētas pašvaldības sadarbību ar Jelgavas novada pašvaldību, Liepājas valstspilsētas pašvaldības sadarbību ar Dienvidkurzemes novada pašvaldību, Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības sadarbību ar Rēzeknes novada pašvaldību un Ventspils valstspilsētas pašvaldības sadarbību ar Ventspils novada pašvaldību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādu nozaru uzņēmēju asociāciju pārstāvji, zinātnieki, mācībspēki un uzņēmēji nosūtījuši atklātu vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, norādot, ka lēmums nedrīkst būt lēmuma nepieņemšana.

Atklātās vēstules parakstītāji pauž sarūgtinājumu par valdības nespēju pieņemt sistēmiskus attīstības lēmumus. Tas rada apdraudējumu valsts attīstībai ilgtermiņā. "Premjerministra teiktajā šī gada 3. marta LTV raidījumā "1 : 1" bija skaidri redzama vēlme neuzņemties atbildību novadīt līdz galam procesu jautājumā par mežsaimniecības attīstību," uzsvērts atklātajā vēstulē premjeram.

Un tas nav vienīgais piemērs. Latvijas politisko neizlēmību ļoti labi raksturo gadiem neatrisinātais OIK jautājums, ieilgušās diskusijas ap mikrouzņēmuma nodokli, izglītības un veselības nozaru reforma, reģionālā reforma un zemes izmantošanas (ieskaitot arī jau pieminēto mežsaimniecību) jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cerētā graudaugu rekordraža šogad Latvijā varētu arī nebūt, atzina graudkopības kooperatīva "Latraps" valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža.

"Cerētā rekordraža, visdrīzāk, šogad netiks ievākta, jo ilgstošais sausums pavasarī un vasaras sākumā, kā arī vētras, kas daudzviet sagāza labību veldrē, un krusa, kas dažus rapšu un kviešu laukus iznīcināja pilnībā, ir ieviesuši korekcijas," teica Ruža.

Tajā pašā laikā viņš atzīmēja, ka, neskatoties uz Covid-19 pandēmiju, situācija līdz šim graudkopībā bija laba. "Kopumā situācija līdz šim ir bijusi ļoti laba, nevienas izejvielu piegādes nav kavējušās," pauda Ruža.

Vienlaikus viņš minēja, ka kooperatīvam, kas apkalpo zemniekus, Covid-19 dēļ bija būtiski jāmaina darbība un jāpielāgojas jaunajai situācijai, lai nerastos problēmās.

"Nedod Dievs, kādā pieņemšanas punktā saslimst kāds darbinieks, automātiski pieņemšanas punkts būtu jāslēdz. Tāpat jābūt ļoti piesardzīgiem, piegādājot zemniekiem izejvielas - agronomiem, noliktavu pārziņiem utt. Pret Covid-19 piesardzības situāciju mēs attiecamies ļoti nopietni, lai gan jāsaka, ka Latvija uz pārējās pasaules fona ir kā tāda paradīze. Vai nu mūsu tiešām ir tik ļoti maz, vai kādi citi apstākļi, bet nu pagaidām mums tas vīruss iet garām, cerams, ka tas tā arī turpināsies," teica "Latraps" valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālijā pirmdien lielākajā daļā reģionu atviegloti ierobežojumi, kas noteikti cīņā ar jauno koronavīrusu, atļaujot lielāku ceļošanas brīvību un atverot bārus un restorānus dienas stundās.

Itālija par ierobežojumu atvieglošanu paziņoja jau piektdien, lai gan Pasaules veselības organizācija (PVO) un citi eksperti brīdināja, ka šāds solis var izrādīties pārsteidzīgs.

16 Itālijas reģioni tagad atrodas dzeltenajā kategorijā, kas nozīmē zemāku inficēšanās risku, bet pieci reģioni - Sicīlija, Sardīnija, Apūlija, Umbrija un Bolcāno province - joprojām atrodas oranžajā kategorijā, kas nozīmē augstāku inficēšanās risku.

Romā, kas atrodas dzeltenajā kategorijā, darbu atsācis Kolizejs, Panteons un citas tūristu iecienītas vietas.

Ierobežojumi atviegloti arī Vatikānā, kur apmeklētājus atkal uzņem Vatikāna muzejs un Siksta kapela, kas bija slēgta 88 dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gadu Storent sāka ar digitālo pakalpojumu attīstīšanu, un līdz ar vispārējām tirgus pārmaiņām, online nomas platformas ieviešanas procesi tika paātrināti divtik, un tas veicināja attālināto pakalpojumu aktīvāku izmantošanu. Izstrādes laikā uzņēmums apguvis, piemēram, mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās integrēšanu biznesa risinājumā, kā arī klientu digitālas autentifikācijas ieviešanu.

Vadītājiem jārīkojas ātri un apdomīgi, jo rīt nekas nebūs pa vecam

“Mēs esam pirmie nozarē ar pilnu digitālu tehnikas nomas ciklu – no līguma slēgšanas līdz tehnikas saņemšanai norādītajā adresē. Turpinām pārliecinoši fokusēties uz uzņēmuma digitālo attīstību un pozīciju stiprināšanu Latvijā, radot arvien jaunus un inovatīvus risinājumus būvtehnikas nomas segmentā. Esam gandarīti, ka mūsu attīstība vērsta ilgtspējības virzienā, un tā ir neatņemama daļa no mūsu biznesa,” uzsver Storent Latvija vadītājs Guntis Grīnbergs.

Online pilna cikla tehnikas nomas platformā nomas cena un transporta izmaksas tiek aprēķinātas automātiski atkarībā no nomas termiņa un piegādes attāluma, tādēļ klientam nav nepieciešams zvanīt un kaut ko vēl noskaidrot. Tā dod iespēju visu izdarīt attālināti, sākot ar līguma noslēgšanu līdz tehnikas piegādei objektā un pēc tam nogādāšanai atpakaļ nomas punktā. Visa nepieciešamā dokumentācija tiek parakstīta digitāli ar Smart ID, tāpēc nav nepieciešams apmeklēt nomas punktu, kas ir būtiski Covid-19 uzliesmojuma apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Kad graudi vērtīgāki par naftu

Jānis Goldbergs, 28.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

20 gados kooperatīvā sabiedrība LATRAPS ir kļuvusi par vienu no lielākajiem graudu eksportētājiem. Tas, ka daudzu zemnieku pūles Latvijā ir kļuvušas vērtīgākas, ir tieši kooperācijas nopelns.

"Uzticēšanās un uzņēmība ir mūsu panākumu atslēga," intervijā Dienas Biznesa zīmola izdevumam TOP 500, dodot nākotnes ceļamaizi Latvijas tautsaimniecībai, saka kooperatīvās sabiedrības LATRAPS ģenerāldirektors Edgars Ruža.

Fragments no intervijas

Lauksaimniecības nozare ir viens no eksporta balstiem. Gan iepriekšējā, gan šajā krīzē nozare ir spējusi veiksmīgi darboties. Kur ir panākumu atslēga?

Lai kādas krīzes nāktu, lai kādi būtu pasaules mēroga kūleņi – cilvēkiem ēst vajadzēs vienmēr. Tā ir primāra lieta, no kuras nevar atteikties. Patiesībā – jo asāka ir krīze, jo būtiskāks ir pārtikas nodrošinājuma jautājums. Mēs varam atteikties pat no telefona, no interneta, no automašīnas, bet no ēdiena vispār atteikties nav iespējams. Atceroties 2008./2009. gada krīzi, lauksaimniekus šī krīze maz skāra. Mums graudi izauga, mēs tos pārdevām, un pasaulē tos ēda. Tieši tāpat ir šobrīd. COVID izraisītā starptautiskā transporta un loģistikas apstāšanās parādīja, cik svarīgs ir pārtikas pašnodrošinājums. Bet jāatzīst, ka krīzes nes līdzi arī veselu lērumu ar riskiem. Piemēram, zemās naftas cenas un apturētā tūrisma dēļ pasaules valstīs, kas pārtiek no naftas vai tūrisma ieņēmumiem, varētu trūkt naudas pārtikas iegādei. Ir pasaulē reģioni, kur savas pārtikas nav, kuri pārtiek tikai no naftas vai tūrisma ieņēmumiem, lai spētu iegādāties pārtiku no eksportējošām valstīm, tajā skaitā Latvijas. Ja viņiem sāk trūkt valūtas rezervju, viņi nav spējīgi samaksāt par mūsu graudiem. Kāpēc sākās arābu pavasaris iepriekš, kāpēc bija sacelšanās? Pārtika kļuva par dārgu, un to nevarēja nopirkt. Krīzes dēļ savu valūtas rezervju trūka, un cilvēki sacēlās pret to.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV dolāru īpatsvars pasaules valstu oficiālajās valūtu rezervēs pandēmijā sarucis. Proti, Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) dati liecina, ka ASV dolāru svars minētajās rezervēs pagājušā gada beigās samazinājies par 1,5 procentpunktiem (salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni) līdz 59% atzīmei.

Iepriekšējo reizi ASV dolāru īpatsvars pasaules valūtu rezervēs zem 60% barjeras atradās vien 1995. gadā.

Jānorāda, ka starptautiskajā ziņu telpa periodiski parādās spriedumi par ASV dolāra norietu, kas potenciāli var notikt uz sarūkošas šīs valsts ģeopolitiskās un ekonomiskās varenības un lielā parāda fona. Šajā ziņā arī tā pati pandēmija, kas nozīmējusi strauju Ķīnas lomas palielināšanos un visa esošā digitalizāciju, tikusi piesaukta kā nākamais ASV dolāra kāvējs.

Tiek izcelta Rietumvalstu sacensība gan ar Ķīnu, gan, piemēram, visai dziļā pretstāve ar Krieviju. Rezultātā šādas valstis pieliek pūles, lai mazinātu savu atkarību no tādas norēķinu sistēmas, kuru pamatā kontrolē industriāli attīstītie reģioni. Pat Eiropa demonstrējusi vēlmi kļūt neatkarīgāka no ASV dolāru sistēmas, jo tas iespaidojot, piemēram, šī reģiona iespējas sasniegt savas politikas mērķus. Izmantojot pasaules atkarību no ASV dolāru sistēmas, ASV var visai efektīvi uzlikt un īstenot savu sankciju politiku, ko īsti negrib redzēt vairākas citas pasaules lielvaras.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēsturiski cilvēce ir pazinusi daudz dažādu energoresursu – koksne, akmeņogles, kūdra, nafta un daudzi citi. Tomēr elektrība ir viens no enerģijas veidiem, ko izmantojam gandrīz nemitīgi mājās, darbā, ražošanas procesos un citur. Iedomāsimies – vien pirms dažām paaudzēm elektrība bija reti izmantota, galvenokārt apgaismojumam. Savukārt simt gadus vēlāk – ir izbūvēta milzīga infrastruktūra elektrifikācijas nodrošināšanai pat visattālākajās vietās, neviens mājokļa renovācijas projekts nav iedomājams bez papildu rozešu ierīkošanas, kā arī – teju visas mājsaimniecības ierīces darbina elektrība. Un nu tiek piedāvāti arī elektroauto, meža un dārza tehnika ar akumulatoriem un daudz kas cits! Ikdienas elektrības patēriņš ir milzīgs, un tas nozīmē, ka ir iespēja domāt arī par energoefektivitātes risinājumiem!

Stabila energoapgāde – iespēja turpināt darbu pat krīzes apstākļos

Kaut arī visu pasauli ir pārņēmusi koronavīrusa radītā krīze, daudzās nozarēs darbs var turpināties, pateicoties nepārtrauktai energoapgādei, kas ļauj izmantot ražošanas iekārtas, internetu, video straumēšanu un citus attālinātos pakalpojumus. Ja kaut kādu iemeslu dēļ tiktu traucēta energoapgāde, krīze būtu daudz dziļāka un smagāka. Tāpat elektrība nepieciešama medicīnas iestādēm, lai darbinātu aprīkojumu, kas uztur pie dzīvības un palīdz atveseļoties koronavīrusa upuriem.

Analizējot, kā vīrusa izraisītā krīze ir skārusi visas pasaules ekonomiku, skaidri iezīmējas nepieciešamība pēc stabilas energoapgādes. Elektrība nav pašsaprotams resurss, kas būs pieejams vienmēr. Gluži otrādi – uzbūvētā elektrifikācijas sistēma ir komplicēta un daudzslāņaina – no elektroenerģijas ražošanas līdz pat sīkāko ierīču darbināšanai. Tas nozīmē, ka, izejot no krīzes, uzmanība jāvelta arī šī resursa stiprināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ekonomika laižas ziemas miegā, lai strauji mostos

Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists, 09.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai apdzēstu jaunāko koronavīrusa ugunsgrēku, Latvija un citas Eiropas valstis atkal ir spiestas ierobežot nozares, kas ir atkarīgas no cilvēku spējas satikties un runāt vienam ar otru klātienē.

Tāpēc ir neizbēgama ekonomiskās aktivitātes samazināšanās 4. ceturksnī. Patēriņa cenās šie notikumi daļēji atspoguļojas jau šobrīd, jo pasaules tirgi jau ņem vērā pandēmijas otrā viļņa efektus. Paralēli turpinās arī pavasarī notikušās straujās ekonomikas "atdzišanas" ietekme uz Latvijas darba tirgu un atsevišķu nozaru uzņēmumu cenu politiku.

Tāpēc oktobris bija jau otrais mēnesis, kad cenu līmenis saglabājās nemainīgs attiecībā pret iepriekšējo periodu. Parasti cenas oktobrī aug diezgan strauji, jo šajā laikā mēdz sadārdzināties apģērbs, kā arī pārtika un bezalkoholiskie dzērieni. Pēdējos desmit gados pārtika oktobrī caurmērā sadārdzinājās par 0,6% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, bet apģērbs un apavi - pat par 1,7%. Pēdējie kļuva dārgāki arī šogad (+3,1%), bet pārtika šī gada oktobrī kļuva par 0,1% lētāka. Transports mēneša griezumā kļuva par 1,1% lētāks, bet mājokļa uzturēšana - par 0,3%. Tāpēc deflācija gada griezumā padziļinājās līdz 0,7%. Produktu grupu datos nav redzami nozīmīgi īslaicīgi efekti, kas varētu izzust novembrī un decembrī, tāpēc deflācija varētu vēl padziļināties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc patērētājam atbalstīt vietējo pārtikas ražotāju?

Līva Zorgenfreija, Swedbank ekonomiste, 27.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir spēcīgas lauksaimniecības tradīcijas, un pārtikas un lauksaimniecības produkti arī šodien ir viena no galvenajām Latvijas eksporta preču grupām.

Nākotnē pasaulei būs jāpabaro arvien vairāk iedzīvotāju – par pieprasījuma trūkumu diez vai varēs sūdzēties. Šodien mēs katrs kā patērētājs, iegādājoties vietējos produktus, varam balstīt mūsu ekonomiku un veicināt lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozares potenciāla īstenošanu.

Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozīme ekonomikā

Lauksaimniecība un pārtikas un dzērienu ražošana Latvijas ekonomikā ieņem daudz būtiskāku lomu nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji. Šīs nozares kopā veido aptuveni 4% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Tās ir arī atbildīgas par aptuveni tādu pašu daļu no VID administrētajiem kopbudžeta ieņēmumiem, kas absolūtā izteiksmē ir ap 400 miljonu eiro. Darba tirgū ar pārtikas ražošanu saistīto nozaru loma ir lielāka – tajās nodarbināti 70 000 iedzīvotāju jeb 7,7% no visiem strādājošajiem. Vēl svarīgākas šīs nozares ir eksportā, jo lauksaimniecības un pārtikas produkti ir viena no Latvijas galvenajām eksporta preču grupām – vairāk nekā sestā daļa no kopējā preču eksporta jeb vairāk nekā divi miljardi eiro, kas ieplūst Latvijas ekonomikas asinsritē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā ar Covid-19 izplatību saistītas svārstības tirgū, AS "Valmieras stikla šķiedra" pārskatījusi 2020. gada budžetu un paredz vispārēju pārdošanas samazinājumu par 20%, visievērojamāko kritumu sasniedzot maijā un jūnijā, teikts kompānijas paziņojumā Nasdaq Riga.

Grupas mātes kompānija AS "Valmieras stikla šķiedra" pirmo ceturksni noslēgusi ar stabilu 26,4 miljonu apgrozījumu, kas ir par 89 tūkstošiem mazāk kā tajā pašā periodā pērn, un no budžeta plānotā apjoma atpaliek par 3%.

"Valmiera Glass grupa" provizoriskais konsolidētais apgrozījums šī gada pirmajā ceturksnī uzrāda 34,3 miljonus eiro, kas ir par 4,5% mazāk kā pērn, tikmēr gan Sabiedrības, gan Grupas EBITDA un neto peļņa uzrāda pozitīvu tendenci pret to pašu periodu aizvadītajā gadā.

Lai gan šī gada pirmā ceturkšņa rezultāti uzrāda tikai nelielas nobīdes no budžeta plāna, uzņēmums sagaida ievērojamu pārdošanas samazinājumu autobūves un kompozītmateriālu segmentos Āzijas un Eiropas reģionos, kā arī būtisku pieprasījuma samazinājumu būvniecības nozarē Itālijā, Spānijā, Francijā un Austrumeiropā, bet mērenu samazinājumu pārējās Eiropas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Oxfam: Bagātās valstis nodrošinājušas sev vairāk nekā pusi no Covid-19 vakcīnām

LETA--AFP, 17.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grupa bagāto valstu, kurās dzīvo 13% no pasaules iedzīvotājiem, jau ir uzpirkušas vairāk nekā pusi no solītajām Covid-19 vakcīnu dozām, teikts nevalstiskās organizācijas "Oxfam" trešdien publicētā ziņojumā.

"Oxfam" analizēja darījumus, kurus farmācijas uzņēmumi un vakcīnu ražotāji ir noslēguši par piecām vadošajām Covid-19 vakcīnu kandidātēm, kurām pašlaik tiek veikti pēdējās stadijas izmēģinājumi. Organizācija balstījās uz datiem, kurus savākusi analītikas kompānja "Airfinity".

"Dzīvību glābjošas vakcīnas pieejamībai nevajadzētu būt atkarīgai no tā, kur jūs dzīvojat vai cik daudz naudas jums ir," sacīja "Oxfam America" pārstāvis Roberts Silvermens.

"Drošas un efektīvas vakcīnas izstrāde un apstiprināšana ir svarīga, bet tikpat svarīgi ir nodrošināt, lai vakcīnas būtu pieejamas visiem un visi tās varētu atļauties. Covid-19 kaut kur ir Covid-19 visur."

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai reģionos ir biznesa potenciāls?

Dace Dovidena SIA “Narvesen Baltija” valdes priekšsēdētāja, 11.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savs bizness daudziem šķiet vilinoša iespēja, kā pelnīt iztiku, vienlaikus esot noteicējam par savu laiku.

Netrūkst to, kuri izvēlas biznesu uzsākt lielās pilsētās, un tas ir saprotams – vieglāk sasniedzami klienti, lielāks apgrozījums utt. Uzņēmējdarbība reģionos nenoliedzami prasa gan misijas apziņu, gan patriotismu, jo līdz šim reģioni ir bijusi izaicinoša vide uzņēmējiem, kur tikai ar lielu entuziasmu apveltīti cilvēki ir gatavi īstenot savas idejas.

Lielākā daļa izvēlas vieglāko ceļu – pārcelties uz Rīgu un veidot uzņēmumu tur vai atstāt Latviju un sākt uzņēmējdarbību citā valstī. Taču reģionos biznesa potenciāls ir pietiekams, par ko liecina arī “Narvesen” franšīzes ņēmēju pieredze. Cits jautājums – vai ir pieejama atbilstoša infrastruktūra un vietējo pašvaldību atbalsts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Krājaizdevu sabiedrības – Latvijas reģionālās ekonomikas neizmantotais potenciāls

Vents Armands Krauklis, Valkas novada domes priekšsēdētājs, 19.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komercbanku pakalpojumu pieejamība reģionos turpina samazināties – jo tālāk no Rīgas, jo grūtāk saņemt kredītu bankā. Diemžēl bankas Latviju neformāli ir sadalījušas perspektīvās un mazāk perspektīvās zonās.

Daudzās ES valstīs komercbanku nevēlēšanos darboties reģionos veiksmīgi kompensē krājaizdevu sabiedrības, taču Latvijā tas notiek ļoti fragmentāri un nelielā apjomā. Lai reģionālā ekonomika turpinātu augt un tajā tiktu veidoti un attīstīti uzņēmumi, nepieciešams veicināt jaunas, alternatīvas uzņēmumu kreditēšanas formas, kam jo īpaši svarīgs ir valsts un likumdevēju atbalsts. Taču kādi ir iemesli tam, ka, par spīti pieprasījumam un nepieciešamībai, krājaizdevu sabiedrību un citu alternatīvo aizdevēju attīstība reģionos kavējas?

Krājaizdevu sabiedrībām Latvijā ir diezgan sena vēsture – jau 19. gadsimta nogalē un 20. gadsimta sākumā tas bija pamata finansēšanas veids. Tas bija veids, kā latvieši palīdzēja viens otram un sabiedrībai kopumā – būvēja īres namus, veidoja uzņēmumus, kultūras iestādes, citiem vārdiem sakot – uzlaboja dzīves kvalitāti. Tolaik krājaizdevu sabiedrības populāras bija visur Eiropā – īpaši rietumos. Atšķirībā no Rietumeiropas, kur tās nekad nav pārtraukušas savu darbību un joprojām ir nozīmīgs ekonomikas dzinējspēks, Latvijā to attīstība drīzāk ir stagnējusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijā vērojamo inficēšanās ar koronavīrusu gadījumu skaita palielināšanos izraisījusi vīrusa delta varianta izplatīšanās, un valstī ir sācies Covid-19 epidēmijas trešais vilnis, trešdien paziņoja Igaunijas Veselības departamenta direktors Illars Lanno.

"Delta celms ir ļoti skaidri saskatāms. Jūnija sākumā bija brīdis, kad delta celms tika konstatēts astoņos līdz desmit procentos visu paraugu. Šodien mēs esam sasnieguši 80 procentus un vairāk," preses konferencē sacīja Lanno.

Viņš norādīja, ka Igaunijā ir reģioni, kur inficēšanās līmenis kāpis ļoti strauji.

"Ja mēs aplūkojam prognozes līdz augustam, mēs redzam, ka augusta vidū būs 150 inficēšanās gadījumu dienā. Tas viss ir mūsu pašu cilvēku rokās. Lielākoties mēs redzam inficēšanās gadījumu skaita pieaugumu Dienvidigaunijā," sacīja Veselības departamenta vadītājs.

"Veselības departamentam ir vissvarīgākā un fundamentālākā loma delta celma [izplatības] ierobežošanā. Neviens negrib tādu situāciju, kāda mums bija pagājušā gada augustā, [kad strauji pieauga inficēšanās gadījumu skaits]. Bet viens ir skaidrs - trešais vilnis pašlaik ir sācies," uzsvēra Lanno.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu savu klientu konkurētspējas celšanu darba tirgū, uzņēmums SIA "Agence" investējis 200 tūkstošus eiro uzņēmuma attīstībā un piedāvā pakalpojumu, kas uzņēmumiem nodrošina darbaspēku, darbiniekus organizējot no visas Latvijas.

Uzņēmums SIA "Agence" ir personāla nodrošināšanas uzņēmums, kurš risina darbaspēka trūkumu uzņēmumos, organizējot darbiniekus no visas Latvijas teritorijas un koordinējot tos starp saviem klientiem.

"Galvenie ieguvumi šādas trīspusējas sadarbības rezultātā ir ievērojami lielāka konkurētspēja darba tirgū, jo personāls netiek meklēts tikai pilsētā, kurā atrodas pats uzņēmums, bet gan tiek izmantota pilnībā visa Latvijas teritorija un notiek savstarpēja darbaspēka apmaiņa starp visiem uzņēmuma klientiem. Jauns un motivēts personāls tiek nokomplektēts daudzas reizes ātrāk, uzņēmumi iegūst elastību attiecībā uz darbinieku skaitu un darba ilgumu. Radot iespēju uzņēmumā strādāt cilvēkiem no ekonomiski mazaktīviem reģioniem un organizējot gan transportu, gan arī naktsmītni netālu no uzņēmuma teritorijas, tiek piesaistīts ievērojami motivētāks darbinieks," komentēja uzņēmuma pārstāvis Rolands Einštāls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Sen gaidītā iespēja, ko nedrīkst izniekot

Privātās vidusskolas "Patnis" dibinātāja, Neatkarīgās izglītības biedrības valdes priekšsēdētāja Zane Ozola, 07.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vīrusa radīto ārkārtas situāciju var izmantot būtiskam izglītības kvalitātes lēcienam, tāpēc ir svarīgi apmainīties ar idejām un pieredzi, būt elastīgiem un pieņemt drosmīgus lēmumus.

Sarunās ar citiem pedagogiem no visas Latvijas, esmu nonākusi pie atziņas, ka šis brīdis ir izglītības nozares sen gaidītā iespēja, ko nedrīkst izniekot.

Ja seko vīrusa otrais vilnis

Sarunās ar biedrības pārstāvjiem, pedagogiem, skolu direktoriem ir izkristalizējušās bažas, ka politikas veidotāji pietiekami neizmanto situāciju, lai veidotu dialogu ar sabiedrību un ģenerētu jaunas idejas, bet gaida, kad vīruss beigsies, lai ietu vecajās sliedēs. To nedrīkstētu darīt.

Mēs varam prognozēt, kas mūs sagaida rudenī un ziemā, iespēja, ka vīrusa dēļ būs jāpaliek mājās, ir liela, bet nezinām, kad tas notiks. Tāpēc mācību gada robežu nojaukšana ļautu elastīgi plānot mācību gadu, piemēram, uzsākot mācības 1. augustā, bet attālināto mācību laiku rudenī kombinēt ar brīvlaikiem un atvaļinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Projekti, kas iekļuvuši sociālās uzņēmējdarbības ideju konkursa finālā

Anda Asere, 21.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālās uzņēmējdarbības ideju un projektu konkursa "Tam labam būs augt" finālā iekļuvuši desmit projekti.

To vidū ir "Correctly" T-krekli stājas uzlabošanai, Ievas Putniņas projekts "Eve Birdy Headwrap", izglītības un attīstības centra "Universum" alternatīvās izglītības iestāde "Krapes skola" Ogres novadā, kultūras un mākslas centrs "Nātre" Jelgavā, veselības tehnoloģiju jaunuzņēmums "CheeksUp", muzejs tumsā "Skaties ar sirdi", SIA "Mans peldkostīms", SIA "Ruckas mākslas un izglītības centrs" Cēsu novadā, ideja par vilnas izstrādājumiem, kas izgatavoti no vietējo Gulbenes aitu vilnas "Living Wool", un "Glūdas (māj)skola" Jelgavas novadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā radītais robotikas jaunuzņēmums Giraffe360 noslēdzis 4,5 milj. ASV dolāru lielu investīciju raundu, paziņojis uzņēmums.

Šī raunda galvenie investori ir riska kapitāla fondi LAUNCHub Ventures un Hoxton Ventures, kuru portfelī jau ir vairākas miljardu vērtas kompānijas. Tāpat investīciju raundā piedalījās riska kapitāla fondi HCVC (Hardware Club) un Change Ventures.

Giraffe360 radījis unikālu tehnoloģiju, ko nekustamo īpašumu kompānijas abonē. Produkts sastāv no pašu radītas telpu 3D skenēšanas kameras, kas ļauj ar vienas pogas spiedienu ģenerēt precīzu plānojumu, augstas kvalitātes fotogrāfijas un virtuālo tūri. Tāpat arī citus digitālā satura formātus, piemēram, 3D punktu mākoni.

Giraffe360 risinājums atvieglo augstvērtīga vizuālā satura radīšanu nekustamo īpašumu sludinājumiem. Giraffe360 pakalpojumu šobrīd izmanto 26 valstīs. Lielākais lietotāju skaits ir Lielbritānijā, kur atrodas Giraffe360 pārdošanas birojs. Savukārt ģeogrāfiski tālākie reģioni, kur šobrīd sastopamas Latvijā ražotās kameras, ir Apvienotie Arābu Emirāti un Kaimanu salas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl pagājušā gada rudenī lielas cerības saistījās ar to, ka, noplokot Covid-19 vīrusam, atgūties izdosies arī pasaules tūrisma industrijai. Līdz ar jauniem saslimšanas uzplūdiem un lēniem vakcinēšanās tempiem šādas cerības gan lielā mērā izčabējušas.

Apvienoto Nāciju Pasaules Tūrisma organizācija 2020. gadu bez lieliem pārsteigumiem nosauca par šai industrijai pašu sliktāko gadu vēsturē. Globālo starptautisko ceļojumu skats 2021. gadā samazinājās aptuveni par miljardu. Nu iestāde arī atzinusi, ka šīs industrijas atkopšanās perspektīvas ir ievērojami pasliktinājušās. Proti, vēl oktobrī gandrīz 80% organizācijas aptaujātie nozares eksperti pauda pārliecību, ka šogad starptautiskā ceļošana atgūsies. Janvārī tie vairs bija tikai 50%. Turklāt 41% paudis pārliecību, ka globālās ceļošanas apmēri savu pirms pandēmijas līmeni nesasniegs vismaz līdz 2024. gadam. Tādējādi jāsecina – arvien lielākā mērā tiek uzskatīts, ka starptautiskā ceļošana pa grāvi var buksēt vēl gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban Indijas jeb "deltas" SARS-CoV-2 paveids jau ir kļuvis par dominējošo, apsteidzot līdz šim prevalento britu jeb "alfa" koronavīrusa paveidu, preses konferencē pavēstīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

"Latvijas gadījumā tas nav izraisījis saslimstības, bet tas ir tikai laika jautājums, un mums tam ir jāgatavojas," sacīja ministrs.

Tāpat viņš pauda bažas par pašreizējo vakcinācijas pret Covid-19 aptveri, it īpaši riska grupu - senioru un hronisko slimību pacientu - gadījumā.

Pavļuts arī skaidroja, ka šis paveids varētu arī būt bīstamāks tieši jauniešiem.

Pēc ministra sniegtās informācijas, šis paveids jau atklāts 54% gadījumu.

Jau ziņots, ka Igaunijas Veselības departamenta direktors Illars Lanno trešdien paziņoja, ka Igaunijā vērojamo inficēšanās ar koronavīrusu gadījumu skaita palielināšanos izraisījusi vīrusa delta varianta izplatīšanās, un valstī ir sācies Covid-19 epidēmijas trešais vilnis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijā gadu mijā konstatēti vairāki augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumi mājputniem, informē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Slimības skarti ir trīs Polijas reģioni – Lubartowski, Ostrowski un Krasnostawski.

Augsti patogēnā putnu gripa (H5N8 apakštips) kopumā ir konstatēta septiņās mājputnu novietnēs: trīs lielās tītaru novietnēs (kopā 42 189 tītari), vienā 36 069 dējējvistu novietnē, vienā 12 960 paipalu novietnē un divās piemājas saimniecībās ar 79 dažādu sugu mājputniem – dējējvistām, pīlēm, zosīm, baložiem.

Polijas veterinārais dienests putnu gripas skartajos reģionos ir noteicis karantīnu un slimības skartajās novietnēs mājputni tiek nogalināti un iznīcināti, kā tiek skaidroti slimības cēloņi un izplatīšanās ceļi tiek noskaidroti.Latvijā no Polijas pēdējā mēneša laikā nav ievesti mājputni vai dekoratīvie putni. No Polijas veterinārā dienesta sniegtās informācijas zināms, ka no slimības skartajām tītaru fermām putni nav nonākuši pārtikas ķēdē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ekonomika sarūk straujākajos tempos gandrīz 100 gados. Vienlaikus akciju tirgū kopš marta otrās puses vērojams spējš cenu pieaugums.

Skaidrībai par nākotni esot ļoti ierobežotai, nav izslēgts, ka šāds pieaugums galu galā tomēr izrādīsies pārspīlēts. Pagaidām gan, balstoties uz iepriekš vēl nepieredzēti apjomīgiem ekonomikas stimuliem un cerībām, ka COVID-19 pandēmijas virsotne jau ir sasniegta, akciju tirgi uzrādījuši spēcīgu atgūšanos.

Alkatība un bailes ir ļoti spēcīgi motivētāji, un pietiekami daudzi finanšu tirgus dalībnieki šobrīd acīmredzami negrib palaist garām potenciālās atlaides, ko radījusi pandēmijas krīzes cenu samazināšanās, un tādējādi – peļņu.

Stimuli un cerības

Arī "Luminor" Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš izceļ pamatā divus galvenos iemeslus, kādēļ, piemēram, ASV akciju cena kopš marta zemākajiem punktiem palēkusies aptuveni par 30%. Viens ir tas, ka vērojama stabilizācija koronavīrusa gadījumu statistikā. Otrs - centrālo banku izziņotie un jau ieviestie stimuli. Kopumā pārliecība par tikpat cenu ziņā rožainu nākotni (kāda ir bijusi nu jau vairākās pēdējās nedēļās) analītiķim tik liela gan nemaz nav.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) ceturtdien aicināja Eiropas Savienības (ES) valstis labāk iedzīvotājiem skaidrot sociālās distancēšanās un higiēnas noteikumus, lai apturētu otro Covid-19 vilni.

"Dažās dalībvalstīs situācija ir pat sliktāka nekā kulminācijas laikā martā. Tas ir nopietns pamats bažām," sacīja veselības komisāre Stella Kirjakidu. "Visām dalībvalstīm jāizvērš pasākumi bez kavēšanās un īstajā laikā pie pirmajām potenciālā jaunā uzliesmojuma pazīmēm." Daži Eiropas reģioni ierobežojumus sākuši atcelt pāragri, norādīja komisāre.

"Mēs nedrīkstam mazināt piesardzību. Šī krīze nav aiz muguras. Vēl vairāk - ziema ir tas gada laiks, kad ir vairāk saslimšanu ar elpošanas ceļu slimībām, arī sezonālo gripu," sacīja Kirjakidu.

"Šodien mēs esam šeit, lai visus aicinātu rīkoties apņēmīgi. Šī var būt pēdējā iespēja novērst pagājušā pavasara atkārtošanos." Dalībvalstīm ir jācīnās ar dezinformāciju par vīrusu, kā arī jāuzrunā jaunieši, lai apsteigtu protestu izraisīšanos un sazvērestības teoriju izplatīšanos, uzsvēra komisāre.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sociālās uzņēmējdarbības konkursā uzvar Correcty un Universum

Anda Asere, 25.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālās uzņēmējdarbības ideju un projektu konkursā "Tam labam būs augt" uzvar T-krekli stājas uzlabošanai "Correcty" un alternatīvās izglītības iestāde Krapes skola "Universum" Ogres novadā.

Balvu 1200 eiro apmērā no "British Council" pārstāvniecības Latvijā saņēma "Correcty", bet skatītāju balsojumā uzvarēja un tādu pašu finansiālo balvu no SEB bankas saņēma alternatīvās izglītības iestāde Krapes skola "Universum" Ogres novadā.

"Šādi sociālās uzņēmējdarbības prezentāciju konkursu organizējam trešo reizi un var redzēt, ka sociālie uzņēmēji ir auguši gan savā biznesa attīstībā, gan spējā skaidri izstāstīt savu ideju un ko vēlas sasniegt. Šādi pasākumi ir ļoti svarīgi sociālās uzņēmēdjarbības videi, jo tie ietver gan apmācību elementu, gan popularizē jomu un daudz cilvēki uzzina par sociālo uzņēmējdarbību. Tāpat šādi notikumi ir svarīgi kopienai - finālisti iegūt jaunus kontaktus un veido sadarbību, kas noderēs nākotnē," norāda Madara Ūlande, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad viesnīcu darbība ir ierobežota, "Grand Poet Hotel by Semarah" konferenču un pasākumu nodaļas vadītājs Dainis Jermaks kopā ar draugiem radījis zīmolu "Ulmo wood", kas radījis savu pirmo pilotproduktu - balansa dēli.

Paralēli algotam darbam D.Jermaks jau pāris gadus nodarbojas ar mazo uzņēmējdarbību – konferenču un pasākumu tehnisko nodrošināšanu. Pagājušajā gadā, pateicoties "Altum" atbalstam, tika iegādāts nepieciešamais inventārs, bet, sākoties pandēmijai, pieprasījums pēc tā ir ievērojami samazinājies. Šovasar vēl sanācis to nedaudz izmantot privātos pasākumos ar lielu piepūšamo āra ekrānu, gan kāzās bilžu rādīšanai, gan pagalma kino vakariem. Tomēr arī citu D.Jermaka draugu nodarbes ietekmēja pandēmija - tādēļ viņi kopā saprata, ka šis ir iespēju laiks.

Tā radīts zīmols "Ulmo wood", kas ir dizaina un attīstošu priekšmetu ražotājs, pamatā no liektām finiera detaļām vai arī finieri kombinējot ar dažādiem hi-tec materiāliem. Šobrīd tehnoloģiju, partneru un tirdzniecības kanālu pārbaudei zīmols ražo un tirgo balansa dēļus, bet pavisam drīz plāno paplašināt sortimentu.

Komentāri

Pievienot komentāru