ASV Pulicera centrs žurnālistei Kristīnei Rizgai piešķīra finansējumu, lai viņa varētu ierasties Latvijā un sagatavot rakstu par ekonomiskās krīzes sekām.

Savā apskatā viņa raksta, ka «Latvija šobrīd ir neparasti tumša un klusa vieta. Kad es ierados Rīgā 6.maijā, pilsētas ielas bija tukšas. Runājot ar latviešiem, uzzināju, ka pašlaik ir par 50% mazāk automašīnu uz ielām, salīdzinot ar iepriekšējo pavasari. Cilvēki nespēj nomaksāt līzinga maksājumus par savām automašīnām un bankas tās viņiem atņem».

Žurnāliste akcentē, ka divi galvenie laikraksti 12.maijā veltīja savas pirmās lapas tikai informācijai par 18% iekšzemes kopprodukta kritumu Latvijā, ilustrējot to ar iespaidīgu grafisko materiālu.

Tumšās ielas palīdzot attīstīties noziedzībai pilsētā. «Gandrīz katra sieviete, ar kuru es runāju, var iedomāties kādu no draudzenēm, kurai nesen ir nozagta rokassomiņa. Kad vidēja gadagājuma sievietes runā par šo situāciju, viņas saka, ka jūtas kā deviņdesmitajos gados, kad sabruka Padomju Savienība, radot haosu un likumu neievērošanu.»

#Divas personas ar nazi esot ienākušas «Circle K» DUS un pieprasījušas naudu no kases.

Šorīt Jelgavā aplaupīta degvielas uzpildes stacija (DUS), no kuras laupītājiem izdevies nolaupīt 70 eiro, apstiprināja Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes vecākā inspektore Diāna Briede un «Circle K Latvia» pārstāvji.

Divas personas ar nazi esot ienākušas «Circle K» DUS Akadēmijas ielā un pieprasījušas naudu no kases.

«Circle K» mazumtirdzniecības direktors Viesturs Astičs norādīja, ka laupīšanas laikā uzpildes stacijā atradās uzņēmuma darbiniece, kura fiziski nav cietusi un ir palīdzējusi policijai noskaidrot notikušā apstākļus.

«DUS darbiniece rīkojās atbilstoši uzņēmuma mācībās inscenētajām laupīšanas situācijām un pateicoties tam, ka mūsu DUS darbinieki ievēro augstās «Circle K» drošības prasības, piemēram, nodrošinot minimālu naudas atlikumu kasē, laupītājiem izdevies nolaupīt 70 eiro no DUS kases,» skaidroja Astičs.

Dienas biznesa žurnāliste Līva Melbārzde Latvijas Žurnālistu savienības konkursā Žurnālistikas cerība 2010 atzīta par labāko laikrakstu žurnālisti

Savukārt laikrakstu Dienas bizness un Diena kopīgi veidotā žurnāla Lietišķā Diena žurnāliste Ieva Nora Fīrere atzīta par labāko jauno žurnāla vai nedēļas izdevuma žurnālisti.

Līva Melbārzde laikrakstā Dienas bizness raksta par enerģētikas nozares aktualitātēm, kā arī atspoguļo laikraksta lappusēs valdības un Saeimas darbu. Īpaši izceļami ir publicētie raksti par enerģētiku, kas raduši plašu sabiedrības rezonansi, kā arī apspriesti un atspoguļoti citos medijos, piemēram, Latvenergo apsver došanos uz biržu, Zaļā centrālapkure šosezon visdārgākā, Eesti Energia cierē uz Latvijas mājsaimniecībām.

Belostokas tirgū pircējiem ir, kur izvērsties, jo sortiments ir daudzveidīgs - sākot ar dārza rūķiem, beidzot ar kāzu kleitām un mākslīgajām eglēm. Ir arī pītās mēbeles, trauki, audumi. Viss lētāk nekā Latvijā, secinājis laikraksts Diena. «Ar pamperiem esmu šo braucienu atpelnījis,» stāstījis kāds vīrietis no Latvijas.

«Ar lielu tūristu autobusu atgriežamies no Polijas pilsētas Belostokas. Zem manis bagāžniekā - vesels lielveikals: katlu komplekts, bērnu autosēdeklis, tepiķi, kautķermenis, un pat dižegle podā. Turpat arī maisi ar apģērbiem un pārtikas produktiem - jogurtiem, desām, sieriem, makaroniem... Vājā zlota dēļ tas viss Polijā ir kļuvis par 30-40% lētāks nekā Latvijā,» raksta Dienas žurnāliste.

Agrāk iecienīts Latvijas iedzīvotāju iepirkšanās galamērķis ir bijis Lietuvas Garjūnu tirgus, bet tagad tūrisma firmas pārorientējas braucieniem uz Poliju. Klientu netrūktot. Kādas Rīgas tūrisma kompānijas direktore stāstījusi, ka kopš oktobra pat plāno palielināt reisu skaitu līdz diviem mēnesī - sagaidāms, ka cilvēki aktīvi brauks pirkt ziemas apģērbu, kā arī Ziemassvētku dāvanas.

Prokurors, kas veic apsūdzības funkciju kriminālprocesā valsts vārdā, ir pārliecināts, ka divas nedēļas vecu zīdaini, pret kuru vērsts ierocis, nevarot uzskatīt par cietušo un piemērojis noziegumam zemāku kvalifikāciju. Savukārt Kurzemes televīzijas žurnālistes Irinas Kurganova, kura sižetā vērsusi uzmanību uz neskaidrībām lietā, vīrs saņēmis lūgumu no sava priekšieka Valsts policijas Kurzemes reģionā, kā arī no paša prokurora nepubliskot ar prokuroru notikušo interviju.

Sižeta veidošanā žurnāliste saskārusies ar prokurora Jura Sidera nevēlēšanos sniegt interviju, jo prokurors aizbildinājies ar atvaļinājumu, bet vēlāk paudis, ka neatrodas Ventspilī, tomēr galu galā tapa neliela telefonintervija. Minētais gadījums esot ieinteresējis arī Valsts Policijas pārstāvjus Kurzemes reģionā - I. Kurganovas vīrs, kas strādā policijā, saņēmis zvanu no prokurora J. Sidera, kā arī lūgumu no sava priekšnieka, kas esot uzsvēris, ka žurnālistei intervija ar prokuroru nav jāpublisko. «Tas šobrīd izskatās pēc tā, ka policija cenšas iesaistīties lietā, savukārt mans vīrs bažījas par savu darbu, jo, protams, intervija ir publiskota,» norādīja žurnāliste. «Prokurors manam vīram teica, ka intervija nav publicējuma, un tas izskanēja tādā tonī, ka šis jautājums vairs nav apspriežams,» Db.lv norādīja žurnāliste.

2007. gads Latvijas visbagātākajiem cilvēkiem solās būt ļoti veiksmīgs, un izņēmums varētu būt vienīgi tranzīta nozare, kā arī atsevišķi megauzņēmumi, kuros iestājusies neliela stagnācija, - šāds ir rezultāts Baltic Screen un korporatīvo finanšu kompānijas LAIKA STARS veiktajam pētījumam par Latvijas 100 bagātāko cilvēku biznesa izredzēm tuvākā gada laikā.

Tika izvērtēta virkne faktoru, kas ietekmē Latvijas 100 bagātākajiem uzņēmējiem piederošo īpašumu vērtību, un uz veiktās analīzes bāzes tika sagatavots iespējamais attīstības scenārijs - īpašumu vērtības izmaiņas. Uzņēmēju īpašumu vērtību ietekmē vairāki faktori, kuru izpausmes, lai gan līdzīgas pēc būtības, katru biznesu var ietekmēt savādāk.

Jāņem vērā, ka, prognozējot, kā mainīsies Latvijas 100 bagātāko cilvēku ienākumi, lielākoties tika analizēta publiski pieejamā informācija, un līdz ar to biznesa vērtības izmaiņas tika novērtētas oficiāli pieejamajai jeb caurspīdīgajai biznesa daļai.

Par Siguldas viesnīcas Ezeri aplaupīšanu un miesas bojājumu nodarīšanu viesnīcas administratorei, policija aizturējusi divus vīriešus.

Šā gada 16.februārī ap pulksten pieciem no rīta, divi vīrieši ieradušies Siguldas viesnīcā Ezeri. Viesnīcas administratore atslēdza durvis un ielaidusi vienu, 1981.gadā dzimušo vīrieti, kurš it kā vēlējies izīrēt istabu. Brīdī, kad darbiniece pavadījusi vīrieti uz viesnīcas numuru, vīrietis no aizmugures ar iepriekš sagatavotu steku vairākas reizes iesitis viņai pa galvu, kā arī traumējis rokas. Pēc tam viesnīcas darbiniece, kas bija guvusi nopietnu galvas traumu un roku plaukstu lūzumus, tika sasieta. Pēc tam vīrietis paņēmis viesnīcas atslēgas un telpās ielaidis savu līdzdalībnieku, ar kuru kopā nolaupījuši seifu, kases aparātu, kopētāju, datoru un darbinieces personiskās mantas. Kopējā nolaupīto vērtību summa bijusi aptuveni 3500 lati.

Kriminālizmeklēšanas pārvaldes (KIP) darbinieki aizturjušiē organizētu noziedzīgu grupu, kas veikuši vairākas bruņotas laupīšanas Rīgā un citviet Latvijā.

Jau vēstīts, ka 1. augustā, Iecavā Valsts policijas (VP) Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes (GKrPP) KIP darbinieki sadarbībā ar Bauskas rajona policijas pārvaldes darbiniekiem aizdomās par bruņotas laupīšanas mēģinājumu degvielas uzpildes stacijā aizturēja trīs agrāk sodītus vīriešus.

Aizturēšanas laikā policijas darbinieki pielietoja šaujamieroci, kā rezultātā tika ievainots viens no uzbrucējiem, kurš ceļā uz slimnīcu mira. Pie aizturētajām personām policijas darbinieki atrada un atsavināja divas pistoles un karabīni ar optisko tēmēkli, kā arī narkotikas.

Aizvadītajā nedēļā tika aizturēts vēl viens grupas dalībnieks – iepriekš sodīts 1987. gadā dzimis vīrietis. Pirmstiesas izmeklēšanas laikā policijas darbinieki noskaidroja, ka aizturētais vīrietis šā gada 30. jūlijā, Rīgas rajona Babītes pagastā, Piņķos, pielietojot gāzes pistoli, veicis laupīšanu degvielas uzpildes stacijā un nolaupīja LVL 1 500. Visām aizturētajām personām piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums.

Cenšoties iztīrīt noliktavas no aizsēdējušiem modeļiem, autotirgotāji kā nu prazdami cenšas iekārdināt pircējus ar vērienīgām atlaidēm.

Strauji samazinoties jauno auto pārdošanas apjomiem, autotirgotāji ir spiesti pielāgoties jaunajiem spēles noteikumiem. Teju ikvienam noliktavu pārpalikumi ir gana iespaidīgi, kuri lielākoties radušies pērnā gada nogalē, pārlieku optimistiski prognozējot automašīnu noietu 2008. gadā. Jāatzīst, ka šāda parādība šobrīd ir novērojama ne tikai Latvijā, bet arī citviet Eiropā, un izdevīgi piedāvājumi top bieži vien ar ciešu importētāju un rūpnīcas atbalstu.

Citas izejas nav

Vairākos tūkstošos eiro solītās atlaides un dažādi papildu bonusi vairs nav nekāds retums. Trako cenu maratonā agrāk vai vēlāk ir iesaistījies teju ikviens Latvijā pārstāvētais zīmols, nešķirojot pēc hierarhiskās piederības - vai tas būtu masu produkcijai vai arī premium markas auto. Vairums no aptaujātajiem autotirgotājiem atzīst, ka pašreizējā brīdī tas ir izdzīvošanas jautājums ikvienam, ieskaitot arī tirgus līderi Toyota. Viens no Toyota, Lexus pārstāvjiem Amserv Motors direktors Gundars Vectirāns atzīst, ka pēdējo desmit gadu laikā no importētāja puses nav piedzīvotas tik vērienīgas cenu atlaides.

Viens no treknākajiem kumosiem, kas patiesībā esot iekārdinājis britu investorus Roulendus, ir telekomunikāciju giganti Lattelecom un Latvijas Mobilais telefons (LMT), kuru valstij piederošās kapitāla daļas ir privatizējamo valsts īpašumu saraksta augšgalā.

Darījuma cena, kuru gatavi solīt britu investori, esot miljards dolāru – iespaidīgs cipars, kas līdzvērtīgs cenai, kādu pirms pāris gadiem piedāvāja abu uzņēmumu līdzīpašniece, ziemeļvalstu TeliaSonera. Līdz velēšanām diskusijām par Lattelecom un LMT privatizāciju pielikts punkts. Pēc tām – jautājums būs valdības kompetencē, norāda B. Rulle.

Žurnāliste gan skaidro, ka šobrīd, visticamāk, nav iespējams iegūt dokumentus, piemēram, Dienas pirkšanas, pārdošanas un pārvaldes līgumus, pilnvaras, kas juridiski apstiprinātu, ka Dienas patiesie īpašnieki ir vietējie oligarhi. «Taču līdzšinējā pieredze, šķetinot gan ar Lembergu, gan ar Šķēli saistītas lietas, vedina cerēt, ka tas ir tikai laika jautājums. Agrāk vai vēlāk dokumenti parādīsies,» tā B. Rulle.

Šā gada sākumā ir notikušas pārmaiņas laikraksta Dienas bizness redakcijā – Līga Dzirnekle atstāja galvenās redaktores amatu un uzņēmuma vadība izteica piedāvājumu izpildredaktorei Dacei Andersonei turpmāk vadīt redakciju, un no šā gada 1. februāra laikraksta Dienas bizness galvenā redaktore būs Dace Andersone, kas jau šobrīd sāk pārņemt un pildīt galvenās redaktores pienākumus.

Pēc pavadītiem gandrīz 15 gadiem laikrakstā Dienas bizness – sākot kā žurnāliste, vēlāk kā komentāru nodaļas redaktore, tad kā galvenā redaktore, Līga Dzirnekle ir pieņēmusi lēmumu doties pretī jaunai izaugsmei un gūt jaunu pieredzi. Kā norāda Līga Dzirnekle, šāds lēmums ir viens no grūtākajiem lēmumiem, kurus vadītājiem jāpieņem, taču labi pārdomātas un laikus veiktas pārmaiņas ir viens no būtiskākajiem dzinējspēkiem personības un uzņēmumu izaugsmei.

Jaunā laikraksta Dienas bizness galvenā redaktore Dace Andersone līdz šim ir bijusi Dienas biznesa izpildredaktore, pirms tam strādājusi Dienas biznesā kā ziņu redaktore, arī kā pielikumu redaktore un korespondente. Kopumā Dienas biznesa redakcijā uzkrāta pieredze 11 gadu garumā, savukārt pieredze žurnālistikā ir 17 gadi, jo žurnālistes darba gaitas uzsāktas privātajā radiostacijā RadioAA un izdevumos Atmoda Atpūtai, Vakara Ziņas. Izglītība iegūta Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē un Bonnier Media University.

No 12. līdz 15. oktobrim Tūrisma attīstības valsts aģentūru (TAVA) organizē ASV žurnālistu vizīti Latvijā. Žurnāliste, rakstniece un televīzijas producente Patrīcija Šulca ieradīsies Latvijā, lai sagatavotu materiālu par Latviju, kas tiks iekļauts ceļojumu grāmatā 1 000 Places to See Before you Die.

12.oktobrī Rīgā ieradās interesanta un slavena ASV žurnāliste, rakstniece un televīzijas producente Patrīcija Šulca ar savu asistenti Elizabeti Ragagli, lai izveidotu jaunu un interesantu materiālu par Latviju, kas tiks iekļauts ceļojumu grāmatā 1 000 Places To See in Europe Before You Die, kā arī atkārtotā un atjaunotā grāmatas 1 000 Places To See Before You Die izdevumā.

Žurnālistes mērķis ierodoties Latvijā ir ar iegūtās informācijas palīdzību īstenot divus projektus, kas būtu saistīti ar grāmatu 1 000 Places To See Before You Die (2003), kas ir pārdota trijos miljonos kopiju visā pasaulē un kura ir tulkota divdesmit piecās valodās, ieskaitot lietuviešu. Otrs projekts ir saistīts ar žurnālistes atjaunoto grāmatas izdevumu 1 000 Places To See in Europe Before You Die.

Dobeles dzirnavnieks pēc īpašnieku maiņas gatavojas vērienīgām investīcijām līdz 6 miljoniem eiro, kas kompānijai ļaus sabalansēt izmaksas un kļūt vēl konkurētspējīgākai.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Dainis Dominieks tuvākajā laikā paredz ļoti asu konkurenci starp miltu piegādātājiem un lopbarības ražotājiem.

Lai spētu konkurēt, plāno vērienīgas investīcijas

Publiski esat paziņojuši, ka sakarā ar graudu iepirkumu cenu samazinājumu par 3—5 % saruks miltu un kombinētās lopbarības pārdošanas cena. Maiznieki un citi tirgus spēlētāji domā, ka dzirnavnieku produkcijas cenai būtu jāsamazinās teju proporcionāli graudu iepirkumu cenai, kas šogad ir par 20—30 % zemāka nekā pērn. Vai šāds variants maz iespējams?

16:29

16:07

Pašvaldības vēlēšanās Rīgā uzvarējusi un vairākumu domē ar 39 no 60 vietām ieguvusi apvienība Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai.

13:50

ASV miljardieris Donalds Tramps, kurš izvirzījies līderpozīcijās cīņā par republikāņu Baltā nama nomināciju, svētdien atteicās atvainoties par plašu sašutumu izraisījušo rupjo uzbrukumu telekanāla Fox žurnālistei, taisnojoties, ka esot pārprasts.

Tramps izraisīja pārmetumu lavīnu ar saviem mājieniem, ka Fox žurnāliste Megina Kelija televīzijas debašu laikā viņam uzdevusi smagus jautājumus, jo viņai bijušas mēnešreizes.

«Var redzēt, ka viņai asinis nāk no acīm, asinis viņai nāk, lai arī no kurienes tas būtu,» piektdien telekanālam CNN sacīja Tramps.

Tomēr jau svētdien telefonintervijā CNN viņš taisnojās, ka tikai «slimi» un «nenormāli» cilvēki varētu secināt, ka viņš runājis par Kelijas mēnešreizēm.

«Es loloju sievietes. Es vēlos palīdzēt sievietēm,» pārraides State of the Union ēterā sacīja politiķis. «Kas gan varētu nākt klajā ar tamlīdzīgu spriedumu? Pat tikai padomāt par to varētu vienīgi slims cilvēks.»

Otro personu TOP pirmo vietu pēc Dienas Biznesa vērtējuma ieņēmis Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāra vietnieks Sandis Karelis, jo par viņu atrodams vislielākais skaits atklātu norāžu un pārmetumu Latvijas medijos, tostarp Dienas Biznesā.

Pārmetumi tieši skar iestādes darbību, bet aiz nekārtībām un bardaka pēc pašas iestādes reglamenta stāv S. Karelis, kurš ir patiesais UR vadītājs un kontrolē būtiskākos aspektus iestādes darbībā. TOP pirmās vietas ieguvēju nosakot, anonīmos vērtējumus Dienas Bizness vērā neņēma.

Ceļš no knapināšanās līdz pārmetumiem par tēriņiem un politikai

Sandis Karelis, šobrīd UR galvenā valsts notāra vietnieks, iestādē sācis strādāt 2001. gadā, savu pašreizējo stāvokli sasniedzot 10 gadu laikā. 2011. gadā viņš pirmo reizi kļuva par galvenā valsts notāra vietnieku un kopš tā brīža turpina pildīt šo amatu.

Otrās personas – milzu ietekme priekšnieku ēnā

Dienas Bizness pēc uzņēmēju sniegtās informācijas intervijās, neformālās sarunās, norādēs...

Stājoties amatā, Sandim Karelim piederēja divas BMW automašīnas, nebija deklarētu uzkrājumu bankās vai skaidrā naudā. Pirmajos desmit gados S. Kareļa alga svārstījās no 5 līdz 12 tūkstošiem latu gadā. Šajā laikā amatpersona piepelnījās, gan strādājot SIA Securitas Latvia kā apsargs paralēli vecākā referenta darbam, gan vēlāk vadot pulciņu Iecavas Kultūras namā. Kļūstot par valsts galvenā notāra vietnieku, S. Karelis piestrādāšanu otrajā darba vietā uz laiku atmet. BMW nomaina jaunāks Opel Astra Caravan. Viņam pieder dzīvoklis Iecavā, uzkrājumi deklarācijā tā arī neparādās.

2019. gadā S. Karelis paralēli darbam UR bija Iecavas novada domes pašvaldības deputāts. Valdījumā parādās 2017. gada Citroen C4 Picasso un parādsaistības atbilstoši jaunas mašīnas iegādei. Alga izaugusi līdz 34 tūkstošiem eiro gadā. Vēl aizvien S. Kareļa deklarācijās neparādās uzkrājumi. Tur neizdodas atrast arī darījumus, kas būtu lielāki par 20 minimālajām mēnešalgām, lai arī automašīnas tiek pirktas un pārdotas, tādēļ jāpieņem, ka tie visi bijuši mazāki darījumi.

Mājienus par to, ka S. Karelis tomēr tērē vairāk, nekā iespējams, 2020. gada 22. septembrī izteica žurnāliste Dana Dravniece Vakara Ziņās, publicējot foto no Kareļu ģimenes ceļojuma uz Islandi 2020. gada janvārī un Abū Dabī, tostarp Dubaiju 2019. gadā. Tāpat žurnāliste sociālajā tīklā Facebook bija atklājusi, ka 2019. gadā visi Kareļi vai daļa šīs ģimenes locekļu pabijuši arī Londonā, Maltā, Spānijā, Sāremā, Grieķijā, Kiprā un tepat Pērnavā, apmeklējot spa. Proti, šis bezkaislīgais mājiens Vakara Ziņās patiesībā ir par to, ka nauda rodas kaut kur no malas, un tam par iemeslu ir paša S. Kareļa deklarācijas.

Proti, acīmredzami, ka pēdējā laikā ir pārdota automašīna, visticamāk, ka no 30 tūkstošu eiro gada algas rodas uzkrājumi, bet tie nav uzrādīti deklarācijā, un šo sīko neprecizitāšu dēļ rodas iespaids, ka amatpersonai ir nelegāli ieņēmumi. Pēc Dienas Biznesa aplēsēm, S. Karelis spēja apmaksāt ceļojumus un ģimenes izklaides kā vienīgais ģimenes pelnītājs, tomēr ir bijis nedaudz izklaidīgs finanšu uzskaitē, un 2018. gada deklarācijā vajadzēja parādīties naudas uzkrājumiem no automašīnas pārdošanas, kas vēlāk tiek tērēti ceļojumiem.

Tā mācība, ko Dienas Bizness saskata S. Kareļa karjerā un dokumentu kārtošanā, drīzāk ir ņemama vērā tālākās profesionālās darbības aplūkošanā, nekā mistiskās aizdomās. Proti, ja paša deklarāciju aizpildīšana, kas ir likuma prasība, iespējams, ir mazliet nepilnīga, tad kāda ir attieksme pret kārtību, veidojot dokumentus un uzskaiti Uzņēmumu reģistrā? Tad vēl startēšana politikā! Latvijas Republikas likumdošana neliedza S. Karelim būt Iecavas novada domes deputātam, tomēr tik augsta līmeņa amatpersonai savā dzīvē vajadzētu spēt nošķirt politisko varu no izpildvaras, lai arī pašvaldības ir zemāka līmeņa politiskā vara un tieši neizdod regulējumus UR.

Tas ir ētiskais princips demokrātiskā valstī, kuru vēl aizvien Latvijā ļauj pārkāpt, bet tajā pašā laikā vairums augstāko amatpersonu saprot būtisko robežšķirtni, uzsverot, ka šeit vērā netiek ņemti skolu direktori vai bērnudārzu vadītājas. Runa ir par otrās amatpersonas lietu sapratni pašā varas struktūrā, un tā ir bijusi greiza. Proti, neviens nepārmestu, ja S. Karelis piepelnītos apsardzē vai vadītu pulciņu kultūras namā, bet pašvaldības deputāts ir politiķis, likumdevējs, nevis likumu izpildītājs.

Kurš vada UR, un kāds ir iznākums?

Visnotaļ detalizētu izpēti par to, kurš ir UR patiesais vadītājs, veicis medijs NRA.lv, 2020. gada 15. septembrī publicējot pētījumu, kura galvenais secinājums ir, ka UR juridiskā vadītāja ir galvenā valsts notāre Guna Paidere, tomēr faktiskais vadītājs ir viņas vienīgais vietnieks Sandis Karelis. Secinājumu pamatā ir nevis kaut kādi anonīmi ziņojumi vai attālas norādes, bet gan valdībā apstiprināts UR nolikums, kas arī nosaka S. Kareļa reālās iespējas, proti, viņa pakļautībā ir Juridiskā nodaļa un Kontroles nodaļa – 21 atslēgas darbinieks. Turklāt pēc reglamenta S. Karelis dod priekšlikumus un uzdevumus Funkciju izpildes departamentam, kas lemj par iesniegtajiem dokumentiem. Tāpat ar reglamenta 13.3 punktu noteikts, ka tieši vietnieks “veido un īsteno reģistra politiku juridiskajos jautājumos, kā arī nodrošina iekšējās kontroles sistēmu izveidi un darbību šajā jomā”.

Īsāk, G. Paiderei paliek pavisam vispārīgas lietas – veikt pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas, veidot UR iekšējo organizatorisko struktūru un nodrošināt UR darbības tiesiskumu. Kā blakusefekta piemēru šādai vietnieka ietekmei NRA min SIA Venttrans Riga piemēru, par ko sīkāk var lasīt NRA.lv. Tomēr netrūkst arī citu piemēru, par kuriem rakstījuši praktiski visi Latvijas mediji, piemēram, Olainfarm lieta, kur S. Karelis ir lēmis par līdzmantinieču iesniegumu. Visa šī lieta ar uzņēmumu padomju un valžu reģistrācijām, pārreģistrācijām, akciju pārdošanas mēģinājumiem, kas pēdējā brīdī apturēti, tiesāšanos, maldīšanos trīs mantinieku tiesībās, kā dēļ tika sasauktas divas UR Konsultatīvās padomes sēdes, ir īsts mudžeklis, kur kopumā ir grūti atrast konkrētus vaininiekus, neriskējot ar tiesvedību.

Par Konsultatīvās padomes sēdēm Dienas Biznesā rakstīts vairākkārt, tostarp 2019. gada 27. martā. Pat no jurisprudences ļoti tālu stāvošam cilvēkam top skaidrs, ka visa Olainfarm lieta izskatītos vienkāršāk, ja ar UR darbību viss būtu kārtībā. S. Karelis vada Konsultatīvās padomes sēdes, tās protokolē viņa pakļautībā esoši juristi, UR seko padomes norādēm, un seko Augstākās tiesas spriedums ar norādi, ka UR un Konsultatīvā padome likumu piemērojusi nepareizi.

Uzņēmēji sūdzas bieži, pārmetumi atkārtojas

Uzņēmēju piezīmes par UR ir neglaimojošas, proti, ir tik daudz un dažādu veidu, kā UR var sagandēt uzņēmēja ikdienu, ka visus uzskaitīt būtu grūti. Dienas Bizness no gada uz gadu fiksē uzņēmēju pārmetumus, bet izskatās, ka situācija mainās pārāk lēni vai nemainās nemaz. Piemēram, uzņēmējs Viesturs Tamužs 2020. gadā pauž: “Bija pieredze, kura rediģēja manu sapratni par Uzņēmumu reģistru un par manu uzņēmumu drošību krasi negatīvā virzienā!” Proti, UR reģistrēja – izdarīja ierakstu, un tas kļuva redzams SIA Lursoft un SIA Firmas LV sistēmās. “Pēc tam šo ierakstu Uzņēmumu reģistrs dzēsa un izlikās, ka tāda vispār nav bijis,” tā V. Tamužs.

Viņaprāt, šis gadījums parāda, ka šādā veidā var dzēst jebkuru elektronisko ierakstu Uzņēmumu reģistrā. Ir bijuši vēl skarbāki brīdinājumi par to, ka uzņēmumu var vienkārši nozagt, ja vien uzņēmējs nepasūta maksas pakalpojumu Lursoft par ikdienas izmaiņām dalībnieku sastāvā. Par to ir atsevišķs stāsts 2018. gadā. “2018. gada 15. jūnija rītā izrādījās, ka SIA NULE 11, atbilstoši Lursoft datiem, vairs nav SIA AM Birojs vairākuma daļu īpašnieks, izrādījās, ka tas vispār nav šīs sabiedrības dalībnieks. Tikai pateicoties tam, ka pasūtām Lursoft pakalpojumu un tiekam brīdināti par jebkādām izmaiņām uzņēmuma dalībnieku sarakstā, mēs pamanījām UR pieļauto kļūdu un spējām to laikā novērst,” Dienas Biznesam 2018. gada 19. decembrī atklāja SIA AM Birojs jurists Māris Krūze.

Neieslīgstot Olainfarm sāgas dalībnieku izteikumos par UR, jo to ir daudz, var secināt, ka daļa vainas par šī uzņēmuma maldīšanos trīs mantiniecēs būtu jāuzņemas institūcijai un, iespējams, konkrēti S. Karelim.

Visbeidzot seko stāsts par izmaiņām UR likumā, kas paredzēja, no vienas puses, bezmaksas pieeju UR vairākiem atlasītiem datiem, no otras puses, padarīja neiespējamu to iegūšanu. 2020. gadā diskusijas bija par daudziem publiski izskanējušajiem strīdīgiem UR lēmumiem. Proti, bija gan atteikumi apturēt uzņēmuma dalībnieku vai akcionāru sapulču lēmumu reģistrāciju, bija lēmumi, kas noteica informācijas izsniegšanu vai arī otrādi – neizsniegšanu. 2020. gads noslēdzās ar kārtējo vilšanos, kad vairāki juristu kantori Rīgā klientu – uzņēmēju – vārdā turpināja kritizēt reģistra darba efektivitāti, patiesā labuma guvēju reģistrācijas kārtību un citas lietas. Visbeidzot pērnajā gadā ievērības cienīgs ir fakts, ko apraksta medijs Pietiek 23. augustā, kur stāsta sāls ir S. Kareļa lēmums “bēdīgi slavenās Vecrīgas viesnīcas lietā”.

Rakstā norādīts uz anonīma eksperta no Ukrainas izmantošanu. Runa ir par 12 miljonu vērtu komercķīlu, un sabiedrībai pat nav zināms, kas ir šis eksperts ar iniciāļiem G. M. Vēl vairāk, 30. augustā Pietiek ir saņēmis atbildi, kurā teikts, ka informācija par ekspertu ir ar ierobežotu pieejamību, ko noteicis UR. Jau 2021. gada sākumā Dienas Bizness publicēja Sorainen Latvijas biroja vadošās partneres, zvērinātas advokātes Evas Berlaus viedokli par PLG reģistrāciju, kura ievadā viņa saka: “Runāju par šo tēmu ik gadu, un tā nenoveco. Ja banku sektorā ir sākusies nopietna diskusija par to, ka AML prasības un izmeklējošo dienestu darbības ir jāapspriež un, iespējams, ir nepieciešama kāda konstruktīvāka pieeja, tad Uzņēmumu reģistra gadījumā, kur jāreģistrē patiesā labuma guvēji (PLG), pilnīgi nekas nav mainījies trīs gadus.”

Līdztekus E. Berlaus viedoklim publicējām arī UR vadītājas G. Paideres atbildi uz pārmetumiem, tomēr zemteksts visā stāstā ir, ka UR patiesībā vada S. Karelis un juridiskā vadītāja vien publiski atbild par vietnieka neizdarībām.

Mentors un politiskā ietekme

Lai arī ir norādes par neizdarībām, par kurām tieši ir atbildīgs S. Karelis, un šāda prakse turpinās gadiem, viņš turpina pildīt tieši UR galvenā notāra vietnieka amatu, un līdz šim nav bijušas pat diskusijas par to, ka šim ierēdnim būtu vajadzīga rotācija uz kādu citu iestādi, proti, ka viņš ir aizsēdējies vienā vietā, lai arī ieņemamais amats ir pietiekami augsts, lai par šādu lietu runātu. Kādēļ tā? Iespējams, saknes ir meklējamas laikā, kad S. Karelis piedzīvoja paaugstinājumu, un tas sakrīt ar brīdi, kad Gaidis Bērziņš atkārtoti kļuva par tieslietu ministru.

Uzņēmumu reģistrs ir Tieslietu ministrijas pakļautības iestāde, un, ja vien ministrs būtu bijis ar pietiekamu ietekmi, tad būtu varējis iespaidot procesu. Par iespēju, ka tieši G. Bērziņš ir S. Kareļa mentors vai aizstāvis politiskajā vidē, liecina kāds cits fakts, ko pētījis TV3 raidījums Nekā personīga. Proti, 2020. gada 8. martā raidījums sākas: “Ar bijušo tieslietu ministru Gaidi Bērziņu saistīts uzņēmums saņēmis maksājumu it kā par sniegtām konsultācijām Olainfarm mantinieču lietā. Bērziņš, būdams Uzņēmumu reģistra Konsultatīvajā padomē, palīdzēja panākt vajadzīgo rezultātu.”

Starp citu, rakstot par Konsultatīvās padomes lēmumiem, Dienas Bizness lūdza arī G. Bērziņa skaidrojumus, kuros viņš krasi norobežojās no konkrētības, lai lēmumi netiktu saistīti ar Olainfarm lietu, tomēr visiem aptaujātajiem juristiem bija skaidrs viedoklis, ka padomes sēdes tiek sasauktas tieši šī iemesla dēļ. Jau izklāstījām, ka S. Karelis stāv aiz neskaitāmiem reģistrācijas lēmumiem tieši Olainfarm lietā un Konsultatīvās padomes lēmumu izmantošanas iznākuma Augstākajā tiesā.

Viss kopumā norāda uz to, ka S. Kareļa politiskā aizmugure ir Latvijas stabilākās un vecākās varas partijas Nacionālā apvienība Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, turklāt, iespējams, tieši šis jurists ar ilggadējo pieredzi ir viens no labākajiem S. Kareļa padomdevējiem. Vismaz oficiāli viņš ir UR konsultatīvajā padomē, un abi tā vai citādi ir saistīti ar lēmumiem pēdējo gadu skandalozākajā lietā. Vai var pārmest, ka kāds jurists ar lielu ietekmi politikā ik pa laikam pamāca Uzņēmuma reģistra ietekmīgāko vīru? Ja Olainfarm gadījumā būtu jārunā ar juristiem, vai viņi šeit saskata riskus un kādus, tad, raugoties politiskās skatuves virzienā, riski ir acīmredzami, jo UR nodarbojas arī ar politisko partiju reģistrāciju, biedrību un kustību reģistrāciju.

Savukārt no savlaicīgas reģistrācijas ir atkarīgs tas, vai partija varēs piedalīties vēlēšanās, vai saņems valsts atbalstu politiskai partijai korektas pārreģistrācijas gadījumā un kuras personas būs atbalsta saņēmēji. Par piemēru var ņemt savulaik nevēlamo un šobrīd jau izjukušo Artusa Kaimiņa partiju Kam pieder valsts, kur ir pietiekami daudz piemēru paraugiem, lai spriestu, vai viss šajā jomā ir labi. 2022. gada 1. oktobrī notiks 14. Saeimas vēlēšanas, kas nozīmē, ka jaunu partiju reģistrācija, lai piedalītos šajās vēlēšanās, vairs nav iespējama. Visticamāk, par to, vai visi ir paspējuši laikā reģistrēties, uzzināsim tuvākajā laikā, kā arī par to, vai S. Karelis vai viņa padotie mēģinājuši ietekmēt politisko procesu, kādu no reģistrācijām atsakot vai kavējot.

Epilogs

Šīs ietekmīgās otrās personas stāsts neapšaubāmi liecina par to, ka S. Karelis ir ieguvis pietiekamu profesionalitāti, pieredzi un rūdījumu, lai būtu kas vairāk nekā vietnieks iestādē. Iespējams, ka ir laiks dodies lielajā politikā un pēc gada startēt vēlēšanās, jo politiķa pieredze Iecavā jau ir. Iespējams, ka jāpiesakās pašam vadīt kādu valsts iestādi, uzņemoties pilnu atbildību par sekām, kas iestājas pēc iestādes lēmuma, vienlaikus dodot iespēju kādam citam mainīt kārtību UR, kas jau 10 gadus šķiet pierasta un nemainīga.

Tēma par ierēdņu rotāciju īpaši kļuva aktuāla 2016. gadā, kad arī notika rotācijas atsevišķās valsts iestādēs. Civildienesta likums nosaka ierēdņa tiesības uz pastāvīgu civildienestu, nevis uz pastāvīgu amatu vienā un tajā pašā iestādē neierobežoti ilgu laiku, un to likumdevējs ne velti ir paredzējis, jo valsts interese kopumā ir ne tikai tiesiskuma un kārtības saglabāšana, bet arī tēla un reputācijas jautājums. Pēc noklusējuma, tieši labas reputācijas vārdā iestāžu vadītāji ik četrus gadus iet uz konkursiem, daudzām pirmajām personām ir noteikts kalpošanas ilguma limits, un tieši tādēļ ir jautājums, kādēļ rotāciju nepiedzīvo amatpersona, kas pēc iestādes reglamenta ir apveltīta ar lielāku varu nekā tās vadītājs, kas ienācis konkursa kārtībā.

Lai radītu pēc iespējas labāku valsts finansēta atbalsta pieejamību biznesa ideju autoriem un uzņēmumiem visos novados Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori piedzīvo strukturālas pārmaiņas un inkubatoru atbalsta vienības decembrī tiks atvērtas arī Saldū un Gulbenē.

“Ir būtiski nodrošināt biznesa inkubatoru atbalstu uzņēmējiem un biznesa ideju autoriem pēc iespējas tuvāk to pamatdarbības vietai. Tādēļ LIAA pilotprojektā veido vairākas atbalsta vienības Latvijā ar mērķi palielināt to vietējo biznesa ideju autoru un uzņēmēju skaitu, kas saņem LIAA Biznesa inkubatoru atbalstu. Pēc gada izvērtēsim rezultātus – ja atbalsta vienības būs veiksmīgi sasniegušas tām noteiktos rezultatīvos rādītājus, lemsim par izveidoto atbalsta vienību darbības turpināšanu,” LIAA biznesa inkubatora tīkla pārmaiņas raksturo LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.

LIAA biznesa inkubatori strādā ar jaunajiem uzņēmumiem un biznesa ideju autoriem, kas vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm, lai tos virzītu tālāk pasaules tirgū.

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar StrongPoint, Tiki-Taka PAY, 220.lv, Excellent Latvia un Nielsen IQ 12.augustā aicina uz tiešsaistes konferenci Future Retail 2021: Tehnoloģijas un to inovācijas tirdzniecībā.

Dienas Biznesa organizētajā nozares konferencē, kuru moderēs Dienas Biznesa žurnāliste Armanda Vilciņa, pieredzē dalīsies labi zināmi speciālisti no ievērojamiem tirdzniecības un tehnoloģiju nozares uzņēmumiem: StrongPoint, Datakom, 220.lv u.c. Konferences dalībnieki rosinās paskatīties uz Latvijas tirdzniecības nozari un aktuālajiem izaicinājumiem tehnoloģiju progresa ietekmē.

"Mazumtirdzniecības nozare piedzīvo nepārtrauktu transformācijas procesu. Pēdējais gads ir bijis patiess izaicinājums, ar pastāvīgo dinamiku un nepieciešamību pielāgoties mainīgajai situācijai. Pandēmija vēl vairāk paātrināja noteiktu tehnoloģiju attīstību un lietošanu," par mazumtirdzniecības tehnoloģiju inovācijām un kādu tehnoloģisko progresu veicinājusi pandēmija, tiešsaistes konferences skatītājiem pastāstīs Darjus Lapienis, StrongPoint pašapkalpošanās risinājumu direktors.

Faktiski visu savu darba mūžu nostrādājis Latvijas drošībsargājošo ieVistu zagļi un cilvēki hūtēsstāžu vadošos amatos, bijušais kriminālpolicijas šefs Aloizs Blonskis ir uzkrājis pamatīgu informācijas bagāžu par bēdīgi slavenajiem reketa laikiem, par savulaik vareno uzņēmumu skumjo likteni, kā arī mūsu politisko un ekonomisko eliti.

Arvien biežāk izskan, ka līdz ar ekonomiskās situācijas pasliktināšanos attiecībā uz noziedzības pieaugumu Latvijā varētu atgriezties deviņdesmito gadu līmenis. Cik lielā mērā varat tam piekrist?

Domāju, ka deviņdesmitie gadi vairs neatgriezīsies – tas viss bija citādāk.

Kādas ir galvenās atšķirības?

Pašreiz Latvija ir neatkarīga valsts Eiropas Savienībā, bet deviņdesmitajos mēs vēl labu laiciņu bijām daļa no Padomju Savienības pat vēl pēc neatkarības atgūšanas.

Divi vīrieši, piedraudot ar pistolei līdzīgu priekšmetu, svētdien gaišā dienas laikā mēģinājuši aplaupīt Maxima veikalu Rīgā, informē Latvijas Radio.

Iekšlietu ministre Linda Mūrniece atzinusi, ka šī noteikti nav bijusi iepriekš plānota laupīšana un vīrieši rīkojušies ļoti pārdroši. Pēdējā laikā tik pārgalvīgu laupīšanas mēģinājumu neesot bijis.

L. Mūrniece Latvijas Radio stāstījusi, ka «pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, tas ir bijis laupīšanas mēģinājums, kad divi cilvēki ir ienākuši mazajā Maximas veikalā Ilūkstes ielā, bet Maximas darbinieki ļoti ātri rīkojušies un nospieduši trauksmes pogu.» Līdz ar to policija šo informāciju no apsardzes uzreiz uzzinājusi un nekavējoties braukusi uz notikuma vietu. Tie, kas bija iebrukuši Maximā, jau bija sapratuši, ka policija ir ceļā un aizmukuši, naudu nenozogot.

Papildus motorizētās pasta piegādes projektam Latvijas Pasts ieviesīs GPS sistēmu un liela apjoma naudas pārvadāšanā tiks izsniegti ķīmiskās aizsardzības koferi, šodien 14. maijā preses konferencē pavēstīja Latvijas Pasta ģenerāldirektors Gints Škodovs.

Bez šiem jauninājumiem Latvijas Pasts plāno uzstādīt rentgena aparātu, kas pārbaudīs izejošos un ienākošos sūtījumus (2006. gadā Latvijas Pasts apstrādāja - 70 milj. vēstules un 1.3 milj. paku sūtījumus), kā arī Latvijas Pasta darbiniekus apgādās ar kabatas izmēra ultraskaņas ierīcēm suņu atbaidīšanai.

"Izpētot ārvalstu pasta uzņēmumu pieredzi drošības jomā aizvadīto gadu laikā, jāsecina, ka Eiropas valstu pasti nesaskaras ar tik augstu noziedzības līmeni, kāds ir Latvijā. Izvērtējot dažādus drošības līdzekļu iedarbīgumu un piemērotību Latvijas apstākļiem, mēs esam izvēlējušies saviem darbiniekiem izsniegt individuālos aizsardzības līdzekļus, kā arī turpināt ieviest motorizēto pasta piegādi un pievērst īpašu uzmanību skaidrās naudas drošībai," preses konferencē uzsvēra Latvijas Pasta ģenerāldirektors Gints Škodovs.

Latvijas Satversmē – vissvarīgākajā un svētākajā dokumentā – ir apliecināts, ka «ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta».

Tas pierāda, ka cilvēka nevainība ir vērtējama augstāk par visu. Nevainība ir viņa lielākais lepnums, kuru, atšķirībā no goda, vīrišķības, bagātības un citām pasaulīgām lietām, nedrīkst tā vienkārši apšaubīt. Šo nevainības plīvuru drīkst noraut tikai pilnvarotas personas ļoti īpašos apstākļos.

Varēja arī gadīties, ka kāda no iesaistītajām pusēm nav spējīga garantēt partnera likumīgo interešu apmierināšanu. Tādā variantā klāt stāvētājas kalpoja par lieciniecēm šķiršanās procesā, ko nekavējoties ierosināja turpat uz karstiem palagiem. Ja bija pārkāptas vīra tiesības uz nevainīgu dzīvesbiedri, tad sievieti parasti izdzina no ciema. (Runā, ka tā darīja arī Latgalē.) Bet, ja vīrs nespēja nodrošināt savas sievas tiesības uz pilnvērtīgiem laulātās dzīves priekiem, tad sieviete saņēma atļauju meklēt jaunu vīru. Lai neatgadītos šādi nesmukumi un ģimenei netiktu nodarīts kauns, dažādas tautas meklēja dažādus risinājumus. Runā, ka Turcijā (baumas klīst arī par Latgali, bet pilnīgi droši to nevar apgalvot) vīrietim pirms precēšanās ir jāapliecina sava varēšana. Bet tā kā topošās sievas un viņas tēva klātbūtnē ar citu sievieti darboties būtu samērā nepieklājīgi, tiek izmantotas ēzeļmātītes. Savukārt dažās Klusā okeāna salu tautās ierasta lieta ir topošo ģimenes cilvēku apmācība tuvības noslēpumos. To veic pieredzējuši speciālisti, kas ik pa laikam savācas no tuvējās apkaimes un notur tādas kā meistarklases, ko pavada vīna lietošana un mūzikas instrumentu spēlēšana visas nakts garumā. Pirmajiem Rietumu ieceļotājiem šādas nodarbības bija kas šokējoši neredzēts, un savās dienasgrāmatās viņi tās aprakstīja kā «barbariskas orģijas, kur tēvs kopojas ar meitu, brālis – ar māsu». Tomēr par spīti balto cilvēku skepsei, laikam jau tas darbojas, jo šajā kultūrā laulību šķiršanas problēma tikpat kā nepastāv. Iespējams, iedvesmojoties no šī piemēra, Bērnu un ģimenes lietu ministrija piedāvā Jaunlaulāto kursus arī Latvijas iedzīvotājiem. Klīst gan ziņas, ka to saturs esot vairāk runāšana, nekā darīšana, un varbūt tieši tādēļ nekādu vērā ņemamu interesi par šiem kursiem jaunie pāri nav izrādījuši.

Policijas darbinieki aizdomās par bruņotu laupīšanu kādā spēļu zālē aizturējuši četru personu grupu.

Šā gada 22.aprīlī, Tukumā notika laupīšana kādā spēļu zālē, kur piedraudot spēļu zāles darbiniecei ar ierocim līdzīgu priekšmetu, tika nolaupīta nauda Ls 28 000.

Pēc notikušā Valsts policijas darbinieki uzsāka izmeklēšanu un šā gada 29.aprīlī, sadarbībā ar Tukuma RPP darbiniekiem, aizdomās par minētās laupīšanas izdarīšanu tika aizturēti četri organizētas noziedzīgas grupas dalībnieki.

Sankcionētas kratīšanas laikā viena grupas dalībnieka dzīvesvietā tika atrasta un atsavināta gāzes pistole ar patronām, kas iespējams tikusi izmantota laupīšanas izdarīšanā.

Šobrīd diviem no aizturētajiem piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums, savukārt pārējiem ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.

Otrdien, 9. oktobrī, Valsts policija informēja masu medijus par noziedzīga grupējuma, kurā ietilpst trīs personas, atklāšanu. Noziedzīgā grupa veikusi vairākas laupīšanas upuriem nodarot smagus miesas noziegumus un vienā gadījumā pat nogalinot. Viens no noziedzīgās grupas dalībniekiem joprojām nav notverts.

Viens no 1986. gadā dzimušajiem vīriešiem Konstantīns Kronpušs (attēlā) joprojām ir brīvībā, un policija lūdz sabiedrības palīdzību viņa meklēšanā. Visi iepriekšminētie vīrieši ir krievu tautības un policijas redzeslokā nonākuši atkārtoti.

Policija pagaidām noskaidrojusi, ka noziedzīgā grupa ir izdarījusi septiņas laupīšanas, taču I. Ķuzis apgalvo, ka noteikti ir vēl vairāki noziegumi, kurus pastrādājusi šī noziedznieku grupa, jo policijas redzeslokā šis grupējums nonāca tikai pagājušās nedēļas sākumā.

Vissmagākais noziegums, ko grupa paveikusi, ir kāda makšķernieka slepkavība, kuras motīvs bija laupīšana. Makšķerniekam tika nozagts laulības gredzens, ķēdīte, zābaki un citas mantas, ar kopējo vērtību apmēram 50 Ls.

Valsts policijas (VP) Kriminālizmēklēšanas pārvaldes darbinieki sadarbībā ar Bauskas rajona policistiem un pretterorisma vienību Omega par bruņotas laupīšanas mēģinājumu kādā degvielas uzpildes stacijā Iecavā piektdien, 1. augustā no rīta aizturēja trīs agrāk tiesātus vīriešus.

Pēc aizturēšanas pie uzbrucējiem izņemti trīs šaujamieroči un narkotiskās vielas. Uzsākts kriminālprocess par bruņotas laupīšanas faktu. Pagaidām izmeklēšanas interesēs netiek izpausta informācija par aizturēto vecumu un citiem nozīmīgiem faktiem. I. Rekšņa norāda, ka aizturētie arāk jau nonākuši likumsargu redzeslokā.

Kā norāda I. Rekšņa policijai būs jāveic nopietns darbs, lai noskaidrotu, vai aizturētās personas nav iesaistītas citos līdzīgos noziegumos, tostarp laupīšanā, kas tika izdarīta Ventspilī 22. jūlijā degvielas uzpildes stacijā SIA East-West Transit, kur tika nolaupīti 1 580 lati.