Uzņēmums Ceļu Pārvalde, kurā 88,7 procenti akciju jeb kontrolpakete pieder Rīgas Domei, iegādājies smilts un grants karjeru Tukuma rajona Smārdes pagastā par 700 tūkstošiem latu, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.

Tāpēc mazākumakcionāri nobažījušies, ka Ceļu pārvalde šo gadu pabeigs ar zaudējumiem. Deviņu mēnešu bilance ir negatīva - mīnuss 800 tūkst. latu, lai arī apgrozījums bijis pagājušā gada līmenī. Pēc mazākuma akcionāru domām viens no iemesliem ir naudas izšķērdēšana un aizdomīgi pirkumi – tādi kā grants karjera iegāde.

Mazākuma akcionāri saka, ka karjera cena ir daudzkārt palielināta, viņiem zināms, ka tas pirkts par 700 000 Latu. Izraksts no Tukuma zemesgrāmatas liecina, ka īpašumu Mazkalāči par astoņdesmit tūkstošiem latu 2009. gada jūnijā nopircis Gunārs Rosickis. Gadu vēlāk 2010. gada aprīlī viņš to pārdod Ceļu Pārvaldei, bet cena nu jau ir desmit reizes augstāka.

Mediju koncerna a/s Diena valde par SIA Izdevniecība Dienas bizness un SIA Dienas mediji valdes locekli iecēlusi Jāni Ogstu.

Uzsākot darbu SIA Izdevniecība Dienas bizness un SIA Dienas Mediji, J.Ogsts kā savas prioritātes min abu uzņēmumu turpmāku attīstību, auditorijas palielināšanu un finanšu rezultātu uzlabošanu.

J. Ogsts no 2010. gada līdz 2012. gada pavasarim jau darbojās A/S Diena koncerna padomes priekšsēdētāja amatā. Iepriekš J. Ogsts strādājis finanšu sfērā, ieņemot biržas brokera amatu dažādos uzņēmumos.

Līdzšinējais SIA Izdevniecība Dienas Bizness un SIA Dienas Mediji valdes loceklis Ģirts Ansons turpina darbu AS Diena kā koncerna finanšu direktors un pārējo koncerna meitasuzņēmumu valdes loceklis.

Par laikraksta Diena, kultūras izdevuma KDi un žurnāla Sestdiena izdevēja SIA Dienas mediji vienīgo īpašnieku kļuvis līdzšinējais a/s Diena valdes priekšsēdētājs Edgars Kots.

Pašreizējais SIA Dienas mediji un laikraksta Diena galvenais redaktors Gatis Madžiņš turpinās pildīt amata pienākumus un apliecina, ka nekādas izmaiņas medija redakcionālajā virzībā un redakcijas sastāvā nav plānotas.

«Lēmums iegādāties Dienu mediju videi tik mainīgos un nestabilos apstākļos ir liels izaicinājums. Tajā pašā laikā tā visam laikraksta kolektīvam ir arī lieliska iespēja. 23. novembrī svinam 25 gadu jubileju, kas ir simboliski jaunam sākumam. Es ticu šai avīzei, es ticu iespējām to attīstīt, es ticu, ka vārds Diena būs pašsaprotama mediju telpas sastāvdaļa vēl ilgi. Tāpat noteikti vēlamies pateikt lielu paldies mūsu uzticīgajiem lasītājiem un solām nākotnē tos nepievilt,» saka Kots.

Līdz ar sociālajiem medijiem ir radušās jaunas profesijas un ir iespēja pelnīt naudu citādāk, nekā agrāk. Viena no jaunajām profesijām ir t.s. influenceri jeb viedokļu līderi, kuriem ir daudz sekotāju Instagram vai citos sociālajos tīklos, kur parādīt sevi un cita starpā arī reklamēt dažādus uzņēmumus.

Komunikāciju aģentūras Golin vadītājs Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā Janis Vafes (Yiannis Vafeas) uzskata, ka jaunā sociālo mediju realitāte cilvēkos rada stresu, jo sabiedrībai nav bijis daudz laika pielāgoties pārmaiņām, bet viņš nenoliedz arī to radīto pozitīvo ietekmi – vārda brīvības paplašināšanos, iespēju vairot dažādību un izteikties uzņēmumiem. Vairāk par biznesa vidi Tuvajos Austrumos un sociālo tīklu viedokļu līderu ienākšanu komunikācijā viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no 3. septembrī laikrakstā publicētās intervijas:

Kādi ir jūsu disertācijas pirmie secinājumi?

Pirmkārt, sociālie mediji ir, neko nevaram darīt šajā ziņā. Otrkārt, ir zinātniski pierādīts, ka sociālie mediji izraisa stresu, trauksmi, nemieru. Esmu lasījis, ka 4,7% no Lielbritānijas IKP tiek iztērēts, lai ārstētu depresiju, ko izraisa sociālie mediji. Tas ir traki.

Viens no treknākajiem kumosiem, kas patiesībā esot iekārdinājis britu investorus Roulendus, ir telekomunikāciju giganti Lattelecom un Latvijas Mobilais telefons (LMT), kuru valstij piederošās kapitāla daļas ir privatizējamo valsts īpašumu saraksta augšgalā.

Darījuma cena, kuru gatavi solīt britu investori, esot miljards dolāru – iespaidīgs cipars, kas līdzvērtīgs cenai, kādu pirms pāris gadiem piedāvāja abu uzņēmumu līdzīpašniece, ziemeļvalstu TeliaSonera. Līdz velēšanām diskusijām par Lattelecom un LMT privatizāciju pielikts punkts. Pēc tām – jautājums būs valdības kompetencē, norāda B. Rulle.

Žurnāliste gan skaidro, ka šobrīd, visticamāk, nav iespējams iegūt dokumentus, piemēram, Dienas pirkšanas, pārdošanas un pārvaldes līgumus, pilnvaras, kas juridiski apstiprinātu, ka Dienas patiesie īpašnieki ir vietējie oligarhi. «Taču līdzšinējā pieredze, šķetinot gan ar Lembergu, gan ar Šķēli saistītas lietas, vedina cerēt, ka tas ir tikai laika jautājums. Agrāk vai vēlāk dokumenti parādīsies,» tā B. Rulle.

Nīderlandes premjerministrs Marks Rite piektdien paziņos par jauniem ierobežojumiem cīņā ar Covid-19, vēsta mediji.

Ierobežojumus plānots noteikt uz trim nedēļām, kuru laikā bāriem, restorāniem un par nebūtiskām uzskatītu preču tirdzniecības vietām būs atļauts strādāt tikai līdz plkst.19. Cilvēkiem atkal tiks ieteikts strādāt attālināti, ziņoja vietējie mediji.

Publiski pasākumi tiks atcelti, bet skolās mācības turpināsies klātienē, un cilvēkiem būs atļauts iziet no mājām bez ierobežojumiem, vēsta Nīderlandes mediji.

Rite un veselības ministrs Hugo de Jonge par jaunajiem ierobežojumiem plāno paziņot preses konferencē plkst.19 (plkst.20 pēc Latvijas laika).

Raidorganizācija RTL ziņoja, ka valdība šos ierobežojumus dēvē par "daļēju lokdaunu", lai ātri ierobežotu koronavīrusa izplatību.

Laikraksta Diena kontrolpaketes īpašnieks Viesturs Koziols grasās iegādāties arī atlikšos Roulendu ģimenei piederošos 47,84% AS Diena akciju, liecina paziņojums laikrakstā Diena.

Pēc darījuma noslēgšanas V. Koziolam piederošajam uzņēmumam AS Žurnāli un Diena piederēs 98,84% AS Diena akciju.

«Esmu ļoti pateicīgs Roulendu ģimenei, ar kuru, jau iegādājoties 51% akciju, bija vienošanās turpināt sarunas arī par atlikušo akciju iegādi. Gan Roulendu ģimene, gan tagad arī es, neiegādājāmies plaukstošu, pelnošu uzņēmumu. Mēs iegādājāmies mediju, kuram nepieciešama ļoti liela uzmanība un smags darbs, lai šo mediju atkal padarītu konkurētspējīgu, pelnošu un galvenais - lasītājiem nepieciešamu,» paziņojumā raksta V. Koziols.

«Kāpēc no valsts budžeta var dotēt LVRTC, kas arī ir miljonus pelnošs uzņēmums, bet nevar komerciālos medijus, ja šī dotēšana ir uz sociālā pakalpojuma sniegšanas pamata? Jo milzīgam mediju koncernam, kāds ir MTG, šī summa būtībā neko neizšķir. Stāsts ir drīzāk par principu un regulējumu – kā panākt, lai tas veicinātu konkurenci TV mediju starpā,» laikrakstam Diena pauda NEPLP priekšsēdētājs Ainārs Dimants.

Viens no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) piedāvātajiem modeļiem, kā aizpildīt brīvās vietas bezmaksas virszemes apraides, paredz: ja uz brīvajām divām trim vietām bezmaksas apraidē tiktu rīkots konkurss, iespēja būt redzamiem bezmaksas pakā konkursā uzvarējušiem komerciālajiem medijiem pienāktos bez maksas. Tādējādi uzvarējušie mediji ietaupītu vairāk nekā miljons latu jeb summu, ko no nākamā gada par kopējo bezmaksas platformas apraidi būs jāmaksā va/s Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC). Būtībā tas nozīmētu, ka no nodokļu maksātāju naudas tiktu dotēti konkursā uzvarējušie komerciālie mediji.

Iepirkšanās centrā Briselē otrdien sākta pretterorisma operācija, paziņojusi Beļģijas prokuratūra, piebilstot, ka viens aizdomās turētais aizturēts.

Beļģijas premjerministrs Šarls Mišels sasaucis drošības kabineta ārkārtas sēdi, ziņoja Beļģijas mediji.

Incidents sācies ap plkst.7.30 pēc Latvijas laika pēc tam, kad policijas uzmanība pievērsta kādam aizdomīgam vīrietim pie Briseles iepirkšanās centra City 2.

Vairāki Beļģijas mediji ziņoja, ka vīrietis pats piezvanījis policijai un paziņojis, ka viņam mugurā ir veste ar sprāgstvielām.

Raidorganizācija RTL ziņoja, ka policija izsludinājusi trauksmi par iespējamo spridzekli un iepirkšanās centrā ieradusies spridzekļu detonēšanas vienība.

Atsaucoties uz drošības dienestiem, vairāki mediji vēstīja, ka policija nekādas sprāgstvielas nav atradusi.

Līdz ar sociālā tīkla Twitter pieaugošo popularitāti Latvijā, zīmolu pētniekiem pirmo reizi ir radusies jauna iespēja noteikt zīmola ietekmi. Pirmajā pētījuma reizē, Twitter ietekmīgākā zīmola nomināciju ieguvis zīmols Radio 101, tam seko žurnāls Ir un mūzikas festivāls Positivus.

Twitter ietekmīgākais zīmols, Radio 101, izrādījies arī pats apspriestākais zīmols sociālajā tīklā – to savos ierakstos pieminējuši visvairāk Twitter lietotāju. Žurnāls Ir spējis visveiksmīgāk veidot saturu, ar kuru cilvēki paši vēlas dalīties, bet airBaltic ir vispopulārākais zīmols, kura ziņām ik dienas seko vairāk kā 12 tūkstoši Twitter lietotāju.

Twitter ietekmīgāko zīmolu nosaka reklāmas aģentūra DDB Consulting sadarbībā ar Twitter izpētes pionieriem Latvijā SOON, kuri katru dienu reģistrē vairākus tūkstošus sociālā tīkla sarunu. Lai noteiktu ietekmīgākos Twitter zīmolus, zīmolu komunikācija tiek izvērtēta pēc mediju dalījuma, kas īpaši aktuāls ir jaunajos medijos - zīmola pirktie mediji, zīmolam piederošie mediji un zīmola iemantotie mediji. Patlaban zīmolu mērķis ir vairot abus pēdējos, tādēļ Twitter ietekmīgāko zīmolu topu izvērtē, pētot trīs zīmola komunikācijas šķautnes – ietekmi, apspriešanu un popularitāti, kuras ļauj izvērtēt to, kā zīmols iekarojis piederošos un iemantotos medijus.

Latvijas tenisa zvaigzne Aļona Ostapenko otrdien Vimbldonas čempionāta ceturtdaļfinālā ar 3-6, 5-7 piekāpās pieckārtējai šo sacensību uzvarētājai Venusai Viljamsai no ASV.

Līdz ar to vien 20 gadus vecā Ostapenko nākamnedēļ nepiedzīvos debiju pasaules ranga pirmajā desmitniekā, kas būtu noticis, uzvarot Viljamsu, tomēr turnīrā kopumā Latvijas tenisiste nodemonstrēja cienījamu sniegumu.

Ostapenko šis mačs neiesākās pārāk veiksmīgi, jo otrajā geimā Viljamsa lauza viņas servi un pēcāk izvirzījās vadībā ar 3-0. Pieredzējušās amerikānietes serve bija ļoti spēcīga, lai gan garākās izspēlēs viņai tik labi neklājās. Latvijas tenisistes pretiniece pirmajā setā spēlēja racionāli, uzsvaru liekot uz savu servi, tomēr astotajā geimā Ostapenko pieļāva dubultkļūdu un pēc tam nākamajā izspēlē sita bumbiņu tīklā, kas Viljamsai ļāva panākt «vienādi». Tomēr tas neizsita viņu no ritma un savu servi viņa gan nosargāja.

Ropažu novada domes deputāts Vladislavs Šlēgelmilhs mežā nelikumīgi norok kāpu – ar šādu sūdzību Latvijas Avīzē anonīmi vērsušies Ropažu novada iedzīvotāji.

Deputātam V. Šlēgelmilham piederošie uzņēmumi SIA SK 333 un SIA DBO 333 jau vairākus gadus saimniekojot smilšu karjera Jugla teritorijā. Maksimālais iegūstamo smilšu apjoms šeit jau drīz būs izsmelts, tādēļ uzņēmējs izrakteņu atradni pamazām pārveido par autosporta bāzi. Bijušais karjers nu tautā vairāk pazīstams kā autosporta trases 333 atrašanās vieta. Taču pirms nedēļas Latvijas Avīze saņēmusi satrauktus signālus no vietējiem iedzīvotājiem, ka smilšu ieguve joprojām turpinoties. Turklāt tagad racēji esot «iekampušies» Rīgas mežiem piederošajā teritorijā.

Latvijas sieviešu tenisa otrā rakete Anastasija Sevastova piektien ASV atklātā čempionāta pusfinālā piedzīvoja zaudējumu 23 «Grand Slam» vienspēļu titulu īpašniecei Serēnai Viljamsai.

Sevastova, kura WTA rangā ieņem 18. vietu, bet turnīrā bija izlikta ar 19. numuru, ar 3-6, 0-6 piekāpās reitinga 26. pozīcijā esošajai Viljamsa, kura sacensībās izlikta ar 17. numuru.

Par pusfināla sasniegšanu Sevastova nopelnīja 780 WTA ranga punktus. Zīmīgi, ka par spīti pusfināla sasniegšanai Sevastova jaunākajā pasaules rangā, kas tiks publicēts pirmdien, zaudēs vienu vietu, noslīdot uz 19. pozīciju. Tikmēr Viljamsa, garantējusi atgriešanas ranga divdesmitniekā.

Latvijas tenisiste ļoti labi uzsāka pirmo setu, jau pirmajā geimā nobreikojot savu pretinieci, kam sekoja pārliecinošs panākums otrajā geimā. Viljamsa gan nākamajā geimā visai droši panāca 1-2, bet pēc tam nobreikoja Latvijas tenisisti, panākot neizšķirtu 2-2.

Latvijas tenisiste Anastasija Sevastova svētdien ASV atklātā čempionāta astotdaļfināla spēlē pret pieckārtējo Grand Slam turnīru uzvarētāju Mariju Šarapovu nodemonstrēja savu raksturu un aukstasinību, izcīnot uzvaru trīs setos un otro gadu pēc kārtas sasniedzot šo sacensību ceturtdaļfinālu.

Fotogalerija skatāma augstāk!

Sevastova grūtā cīņā, kura ilga divas stundas un 18 minūtes, svinēja uzvaru ar 5-7, 6-4, 6-2.

Turnīrā ar 16.numuru izliktā Sevastova, kura pasaules rangā atrodas pozīciju zemāk, pērn ASV atklātajā čempionātā aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, savukārt kādā no Grand Slam turnīriem viņa labāko 16 skaitā spēlēja trešo reizi karjerā, astotdaļfinālā cīnoties arī 2011.gada Austrālijas atklātajā čempionātā.

Par ceturtdaļfināla sasniegšanu Sevastova nopelnījusi 430 WTA ranga punktus, kas viņai ļaus saglabāt vietu pasaules ranga 20 labāko skaitā arī pēc šī turnīra beigām.

Nākamajā kārtā, kurā notiks jau cīņa par pusfinālu, Sevastova tiksies ar amerikānieti Sloeinu Stīvensu, kura rangā ir 83.vietā. Stīvensa svētdien ar 6-3, 3-6, 6-1 uzvarēja vācieti Jūliju Gērgesu, kurai turnīrā bija 30.numurs, bet rangā viņa ir trīs pozīcijas zemāk.

70% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir pārliecināti, ka nav nepieciešama augstākā izglītība, lai gūtu ievērojamus panākumus karjerā, liecina darba portāla CV Market veiktā aptauja.

Aptaujā «Vai, Jūsuprāt, ir iespējams gūt ievērojamus panākumus karjerā bez augstākās izglītības?» 28% respondentu atbildējuši apstiprinoši, norādot, ka tas ir iespējams, ja ir draugi vai radi, kas palīdz iekārtoties darbā. 24% aptaujāto uzskata, ka nav nepieciešama augstākā izglītība, ja ej praksē un tās laikā sevi pierādi. Tikmēr 18% aptaujas dalībnieku šādu pārliecību pamato ar iemeslu, ka darba devēji vērtē tikai iepriekšējo pieredzi.

30% aptaujas dalībnieku gan uzskata, ka bez labas izglītības panākumus karjerā nevar gūt. 17% respondentu norādījuši, ka augstākā izglītība ir svarīgs faktors, ja vairākiem kandidātiem ir līdzīga pieredze. 9% aptaujāto atbildējuši, ka bez augstākās izglītības nevar iegūt darbu prestižā uzņēmumā. Savukārt 4% aptaujas dalībnieku uzsver, ka bez izglītības nevar iegūt nepieciešamās zināšanas, lai sasniegtu karjeras virsotnes.

Latvijas tenisa pirmā rakete un šī gada «French Open» čempione Aļona Ostapenko pirmdien publicētajā WTA rangā pakāpusies vēl par divām vietām un tagad ieņem astoto pozīciju, kas ir jauns valsts rekords, turklāt viņa oficiāli nodrošinājusi arī dalību sezonas noslēguma turnīrā.

Septembrī Ostapenko kļuva par pirmo Latvijas tenisisti dāmu vienspēļu ranga desmitniekā. 2014.gadā ATP ranga desmitniekā dažas nedēļas atradās arī Ernests Gulbis.

Pirms nedēļas Ostapenko uzvarēja Seulas WTA «International» sērijas turnīrā, tiekot pie sava otrā titula karjerā, bet pagājušajā nedēļā sasniedza pusfinālu Uhaņas WTA «Premier», kur gan, spēlēdama nevesela, viņa piekāpās austrālietei Ešlijai Bārtijai.

Savukārt šonedēļ Ostapenko iecerēta dalība Pekinas WTA «Premier» turnīrā, ko viņa uzsāks no otrās kārtas. Pirmajā mačā šajās sacensībās viņa, būdama izlikta ar devīto numuru, tiksies ar pieredzējušo Austrālijas tenisisti Samantu Stosuru.

Cemex piederošajā kaļķakmens karjerā Kūmas ekspluatācijā nodots 500 metrus garš betona ceļa posms, informē uzņēmums.

Tas ir Latvijā pirmais smagas noslodzes ceļš, kura izbūvē izmantota jauna tehnoloģija – valčbetons.

Šī gada maijā, klātesot VAS Latvijas valsts ceļi, SIA Saldus ceļinieks un mediju pārstāvjiem, Cemex atklāja renovēto karjera pievedceļu. Pēcāk ceļā vēl papildus tika iebūvēta instrumentācija, kas turpmāk ļaus ceļu un tā dažādos slāņus novērot pie temperatūru svārstībām, lai demonstrētu šis tehnoloģijas atbilstību Latvijas klimatiskajiem apstākļiem.

Šis ir pirmais betona ceļš Latvijā, kuru mēs būvējām kā eksperimentālo ceļu. Mēs to testējam ekstremālos apstākļos, jo karjera pievedceļš atrodas vidē ar augstu gruntsūdeni un ik dienu tiek pakļauts smagām slodzēm – smagajam autotransportam, kas no karjera izved ap 1,6 miljoniem tonnu kaļķakmens gadā, stāsta Cemex Latvija Stratēģiskās plānošanas direktors Ēriks Maikls Trusevics (Eric Michael Trusiwicz).

Satiksmes ministrijas (SM) paspārnē esošās valsts kapitālsabiedrības varbūt ieguldītu naudu visu ceļu atjaunošanā Latgalē un citur Latvijā, ja vien katrā novadā atrastos pa SIA Vlakon piederošam karjeram. Atklājies, ka va/s Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) iegulda lielu naudu padomju laikā izbrāķētas ceļu atjaunošanas tehnoloģijas – divkārtu virsmas apstrādes – augšāmcelšanā, turklāt dolomīta šķembas šim nolūkam tiek iepirktas tieši no SIA Vlakon piederošā Pērtnieku karjera Rēzeknes pusē, trešdien raksta laikraksts Diena.

«Gandrīz visi remontētie posmi izvietojas skaistā lokā ap to karjeru, tur ar cirkuli kartē var novilt apli,» saka zinātājs, kurš vēlējās palikt anonīms. Ārpus minētā apļa dubulto virsmas apstrādes metodi vērā ņemamam ceļa posma remontam LAU lietojis vēl tikai Alūksnes pusē, kas norāda uz iespējamu varas gaiteņos radītu shēmu, lai ļautu nopelnīt tieši Pērtnieku karjera īpašniekiem vai patiesā labuma guvējiem. Izskanējis, ka tie varētu nebūt tikai Lursoft datubāzē kā vadītāji minētie Andris un Aļona Kozuļi, bet, iespējams, arī pats LAU valdes priekšsēdētājs Vladimirs Kononovs. TV3 raidījums Nekā personīga pirms pāris gadiem izteica minējumu, ka tieši no šīs amatpersonas vārda un uzvārda veidots firmas nosaukums Vlakon.

#Sociālie mediji ir radījuši jaunu tendenci, ietekmējot jaunākās paaudzes vēlamā patēriņa modeli.

Dažādu paaudžu atšķirīgās vērtības un uzvedība mārketingā tiek raksturota ar paaudžu dzīves stila koncepciju. Katrai paaudzei ir savi notikumi un jaunatklātas vai apgūtas tehnoloģijas, kas ietekmē un veido tās uzskatus un patēriņa ieradumus. Jāatzīmē, ka nav absolūti viennozīmīgas interpretācijas par paaudžu robežām, īpaši runājot par pēdējam paaudzēm – millennium jeb Y-paaudzi un Z-paaudzi (sauktas arī postmillennium, iBrain, iGeneration).

Y-paaudzi veido cilvēki, kuri dzimuši laika posmā no 1980. līdz 1995. gadam (kā norādīts atsevišķos pētījumos – līdz 2000. gadam). To raksturo lielāka pirktspēja un vēlme patērēt, kā arī optimisms un lielāka uzņēmība, atvērtība dinamiskām pārmaiņām, salīdzinot ar iepriekšējām paaudzēm. Šīs paaudzes pirkšanas ieradumi un patērētāju uzvedība ir jau ilgstoši analizēta mārketinga pētījumos, kā arī millennium paaudze ir bijusi izaicinājums personāla vadībai: meklētas jaunas pieejas gan motivējošas darba vides izveidē, gan personāla piesaistes un atlases procesos.

«Vēlēšanas oktobrī mēs gaidām situācijā, kur sabiedriskie mediji ir apzināti novājināti, bet gandrīz visi svarīgākie privātie mediji saistīti ar vietējiem «trim roulendiem»,» raksta nedēļas žurnāls Ir.

Jāatgādina, ka a/s Diena un SIA Izdevniecība Dienas bizness pārdošanas darījums tika noslēgts pērn, 3. jūlijā, kad to pastarpināti iegādājās Roulendu ģimene no Lielbritānijas. Iepriekš abu kompāniju īpašnieks bija zviedru Bonnier Business Press.

Ir norāda, ka, piemēram, LNT kopš šā gada marta pieder Andrejam Ēķim, kurš aktīvi iesaistījies apvienībā Par Labu Latviju!, savukārt izdevniecība AS Lauku Avīze pieder Viesturam Serdānam. Taču vairākus gadus atpakaļ jau esot izskanējusi informācija, ka laikraksta izdevējs esot nonācis AS Ventbunkers īpašumā un to kontrolējot Oļegs Stepānovs un Olafs Berķis.

Turcija otrdien piedzīvojusi masīvus traucējumus elektroapgādē, kādēļ lielā daļā valsts iestājies haoss, vēsta mediji.

Telekanāls NTV un citi mediji vēsta, ka Stambulā elektrība pazudusi ap plkst.10.40 pēc vietējā un Latvijas laika. Ap to pašu laiku elektrība pazudusi arī vairākās citās Turcijas pilsētās.

Elektroapgādes traucējumi skāruši gandrīz visas valsts provinces, sākot no Grieķijas robežas līdz valsts dienvidaustrumiem.

Turcijas premjerministrs Ahmets Davutoglu paziņojis, ka sākta notikušā izmeklēšana un pagaidām netiek izslēgta neviena iespēja, arī teroristu uzbrukums.

Turcijas Enerģētikas ministrijā sasaukta krīzes komanda.

Arī enerģētikas ministrs Taners Jildizs norādīja, ka varasiestādes pašreiz cenšas noskaidrot, vai elektrības zudumu izraisījušas tehniskas problēmas vai kiberuzbrukums.

Savulaik viņš bija ietekmīga persona automašīnu ražošanas nozarē, kuram Japānā bija teju varoņa statusus. Pēc tam viņš kļuva par vienu no visatpazīstamākajiem aizdomās turētajiem. Tagad viņš ir starptautisks bēglis, vēsta BBC.

Bijušais "Nissan" boss, miljonārs Karloss Gosns mēnešiem gatavojās stāties tiesas priekšā saistībā ar apsūdzībām finanšu noziegumos. Vismaz tam japāņu varas iestādes ļāva ticēt.

Viņš aprīlī samaksāja drošības naudu 1 miljarda jenu (8,9 miljoni ASV dolāru) apmērā. Viņu diennakts režīmā uzraudzīja kamera, kas uzstādīta ārpus mājas. Viņa iespējas izmantot tehnoloģijas bija stipri ierobežotas un viņam tika aizliegts izceļot uz ārzemēm.

Taču daudziem par lielu pārsteigumu Jaungada vakarā K. Gosns parādījies Libānā. "Es esmu aizbēdzis no netaisnības un politiskās vajāšanas," liecina viņa paziņojums.

"Tas mums bija milzīgs pārsteigums. Es esmu apmulsis," viņa advokāts Juničiro Hironaka sacījis žurnālistiem Tokijā neilgi pēc tam, kad nākusi klajā informācija par K. Gosna atrašanās vietu. "Es gribu viņam pajautāt: "Kā jūs to varējāt mums nodarīt?""

No ārvalstu mediju tiešsaistes publikācijām, kas 2012.gadā pieminējušas Latviju, 74,2% bijušas ar pozitīvu ievirzi, liecina Latvijas Institūta veiktā monitoringa dati.

Kopumā lielāko ārzemju mediju tiešsaistes versijās raksti par Latviju parādījušies 4599 reizes - 3413 gadījumos tie Latviju atspoguļojuši pozitīvā gaismā. Salīdzinājumā ar 2011.gadu kopējo publikāciju skaits samazinājies par 25%, tomēr pieaugusi pozitīvo ziņu attiecība. Aizpērn tā bija 70,1%.

Visvairāk aprakstītie temati bijuši Latvijas ekonomikas un iekšpolitikas jautājumi ar attiecīgi 27% un 23% īpatsvaru. Sabiedrība un ārpolitika atspoguļotas katra 14% gadījumu, savukārt Latvijas sports pieminēts 12% publikāciju. Citi temati, kultūra, tūrisms, vide, attiecības ar Krieviju, skāruši kopumā 10% no ārvalstu mediju ziņām par Latviju.

Vienā no Sanktpēterburgas metro stacijām pirmdien noticis sprādziens, kurā nogalināti vismaz 11 cilvēki, atsaucoties uz Krievijas tiesībsargāšanas un veselības aprūpes iestādēm, ziņo mediji.

Iepriekš Sanktpēterburgas gubernatora pārstāvis ziņoja, ka sprādzienā gājuši bojā desmit cilvēki, bet vēl 50 guvuši ievainojumus. Vēlāk Krievijas veselības ministre Veronika Skvorcova pavēstīja, ka cietuši 47 cilvēki, no kuriem seši atrodas smagā stāvoklī.

Sprādziena vietā saskaņā ar svaigākajām ziņām gājuši bojā deviņi cilvēki, bet vēl divi vēlāk miruši slimnīcā.

Sākotnēji tika saņemtas pretrunīgas ziņas par vienu vai par diviem sprādzieniem, kas notikuši uz vienas no Sanktpēterburgas metro līnijām, taču Krievijas izmeklēšanas komiteja oficiāli paziņojusi, ka bijusi tikai viena eksplozija.