Jaunākais izdevums

Teju pēc diviem gadiem Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums daudzās programmās nav pieejams; Saeimas deputāti un uzņēmēji satraukti par valsts pārvaldes darbu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Saeimas Eiropas lietu komisijas un Ilgtspējīgas attīstības komisijas kopsēdē deputāti pauda satraukumu par iespējamu ES fondu finansējuma pārrāvumu zinātnei un, aizrādot par līdzšinējo kavēšanos, mudināja Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) aktīvi rīkoties, lai to nepieļautu. IZM vēlme vadīt praktiskās ievirzes pētniecības un pēcdoktorantūras pētniecības atbalsta programmas pārskatāmākā un konkurētspējīgākā veidā ir pareizs uzstādījums, taču nav izprotama līdzšinējā darbu kavēšanās, kas draud ar finansējuma pārrāvumu starp 2007.– 2013.gada un 2014.–2020.gada plānošanas periodiem, uzsvēra Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne un Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis.

Deputāti uzdeva ministrijai līdz 28.oktobrim nākt klajā ar risinājumu, kā novērst iespējamu finansējuma pārrāvumu, iesniedzot izvērtējumu par nepieciešamās zinātniskās ekspertīzes nodrošināšanas kārtību projektu atlasē un rezultātu uzraudzībā. Deputāti aicina IZM izvērtēt vairākas alternatīvas iespējas, kā arī iekļaut detalizētu informāciju par katra piedāvātā risinājuma ieviešanas laika grafiku. Zinātnei ir paredzēta Praktiskās ievirzes pētniecības programma ar 76,51 milj. eiro finansējumu, kurā viena projekta maksimālais finansējums ir 0,6 milj. eiro, bet atbalsta intensitāte ir 50 līdz 100%. Mežsaimnieki atzina, ka viņiem ir iebildums pret pētniecības maksimālo termiņu – trijiem gadiem, jo mežsaim- niecībā tam būtu jābūt vismaz pieciem gadiem. Savukārt IZM šādu iebildumu vērā neņem. Lai atbalstītu jaunos zinātniekus, ir Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsta programma ar kopējo finansējumu 64,03 milj. eiro. Viena pēcdoktorantūras granta maksimālais apmērs ir 133 806 eiro trijos gados (alga pēcdoktorantam paredzēta līdz 2731 eiro mēnesī, pētniecības izmaksas – 800 eiro mēnesī, atskaitījums administratīvajiem un infrastruktūras resursiem – 5% no grantu kopajoma). Pēc IZM pašreizējām aplēsēm līgumu slēgšana par projektu īstenošanu šajās programmās varētu notikt tikai 2016. gada maijā – augustā. Problēma esot ilgstošā programmu saskaņošanas procesā. Bez tam IZM vēlas, lai Saeima veic grozījumus Publisko iepirkumu likumā. Būtiskie iebildumi pret IZM piedāvātajiem risinājumiem ir Finanšu ministrijai, kura norādīja, ka to rezultātā Eiropas komisija attiecīgos tēriņus var neakceptēt un tie ES naudu nesaņems.

Visu rakstu Naudai joprojām nav piekļuves lasiet 19. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Latvijas valsts radio un televīzijas centrs» izsludinājis iepirkumu par optiskā tīkla infrastruktūras projektēšanas un būvniecības darbi visā Latvijas Republikas teritorijā, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Minimālais pasūtītāja garantētais apjoms, ko paredzēts izbūvēt šī iepirkuma ietvaros, ir pieci piekļuves punkti «baltajās» teritorijās un 70 km optiskā kabeļa trases Kurzemes un Zemgales plānošanas reģionā. Maksimālais apjoms, ko paredzēts izbūvēt iepirkuma ietvaros, ir līdz 40 piekļuves punktiem «baltajās» teritorijās un 400 km optiskā kabeļa trases visā Latvijas Republikas teritorijā, skaidro VAS «Latvijas valsts radio un televīzijas centrs».

Šobrīd publicēts brīvprātīgs paziņojums par iepirkuma rezultātiem, tomēr saskaņā ar LVRTC iekšējo kārtību, par līguma sniegšanas tiesību piešķiršanu pretendentam vēl lems LVRTC valde. Par uzvarētāju pasludināts SIA Latvijas Energoceltnieks. Kā skaidroja centrā, šis iepirkums tiek līdzfinansēts no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un attiecas uz darbības programmas «Izaugsme un nodarbinātība» 2014. - 2020.gada plānošanas periodam specifisko atbalsta mērķi «Uzlabot elektroniskās sakaru infrastruktūras pieejamību lauku teritorijās».

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Centrālās bankas digitālās naudas divi veidi – kas labāk monetārajai politikai?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 14.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālā pasaule ap mums strauji attīstās. Vēl pavisam nesen tālruņus izmantojām tikai sarunām, bet finanšu pakalpojumus saņēmām bankās un pat ne internetbankās, un neiedomājāmies, ka var būt citādi.

Tehnoloģiju attīstība paver plašas iespējas finanšu pakalpojumu attīstībai, tai skaitā progress skar un skars arī naudu. Paveras plašas iespējas attīstīt naudas veidus, veicināt naudas apriti un ātrumu. Paveras iespējas arī veikt izmaiņas un uzlabojumus monetārajā politikā, padarīt efektīvāku monetārās politikas transmisijas mehānismu un, kas zina, nākamās krīzes atveseļošanai centrālās bankas jau varētu izmantot digitālo naudu jau pierastās aktīvu pirkšanas vietā. Šajā rakstā aplūkosim nākotnes iespējas, par kurām centrālās bankas jau ir sākušas domāt – tām ir interese, tās jau publicējušas pētnieciskus darbus un bijuši pirmie eksperimenti.

Centrālajai bankai ir jāiet kopā ar tehnoloģiju attīstību, lai nepiepildītos dažu vizionāru redzējums, ka centrālo banku pasivitātes rezultātā emitētā nauda pamazām izzudīs no apgrozības un cilvēku digitālajos maciņos paliks tikai privāto emitentu emitētās kriptovalūtas. Privātās naudas uzvara nozīmētu arī privātā sektora uzvaru pār valsti, bet atstāsim valsts un privātā sektora spēkošanos filozofiskākas ievirzes rakstiem. Kamēr pastāv centrālās bankas, tām būs jāseko līdzi un jāpielāgojas tehnoloģiju attīstībai. Līdzšinējās zinātnieku diskusijas ir izvirzījušas divus veidus, kā var tikt glabāta centrālās bankas digitālā nauda. Centrālās bankas digitālā nauda varētu tikt glabāta centrālajā bankā atvērtos kontos (angliski – account based) vai arī elektroniskajās ierīcēs (angliski – value based). Šie abi centrālās bankas digitālās naudas veidi var pastāvēt neatkarīgi no tā, kas ir digitālās naudas izplatītājs naudas gala īpašniekiem – centrālā banka vai bankas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

SPRK saistībā ar Latvenergo piekļuvi gāzes infrastruktūrai saņēmis divus iesniegumus par strīda ierosināšanu

LETA, 10.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir saņēmusi divus iesniegumus par strīda ierosināšanu jautājumā par AS Latvenergo piekļuves tiesībām dabasgāzes pārvades un sadales sistēmām - vienu no AS Latvijas Gāze (LG), bet otru no Latvenergo.

SPRK vadītājs Rolands Irklis aģentūrai LETA stāstīja, ka reaģējot uz pagājušā nedēļā saņemto informācija administratīvā procesa ietvaros, regulators ir arī pieprasījis Latvijas Gāzei sniegt paskaidrojumus par izveidojušos situāciju.

Regulators par strīda ierosināšanu vēl lems.

Šodien SPRK padomes sēdē tika skatīts dabasgāzes sadales tarifu metodikas jautājums, kas, pēc irkļa teiktā, zināmā mērā ir saistīts ar piekļuves nodrošināšanu dabasgāzes infrastruktūrai.

Grozījumi metodikā ir saistīti ar tarifu piemērošanas kārtību, lai novērstu situāciju, ka dabasgāzes piegādes pakalpojumā, kas tiek sniegts par regulētiem tarifiem, tiek piemēroti atšķirīgi tarifi, salīdzinot ar infrastruktūras tarifiem, kuri tiek piemēroti gadījumos, kad sistēmas lietotājs izmanto trešo pušu piekļuves tiesības. Tādā veidā tiks nodrošināta vienlīdzīga attieksme gan attiecībā pret patērētājiem, nodrošinot, ka visiem patērētājiem neatkarīgi no dabasgāzes piegādes avota tiek piemēroti vienlīdzīgi infrastruktūras tarifi, gan nodrošināta vienlīdzīga konkurence, neradot priekšrocības kādam no dabasgāzes piegādes avotiem, sacīja Irklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Saeimā uzsāks piekļuves kontroles sistēmas modernizāciju

Dienas Bizness, 14.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai modernizētu līdzšinējo caurlaižu sistēmu un ieviestu vispārpieņemtu starptautisku praksi, Saeimā pakāpeniski sāk veidot jaunu piekļuves kontroles sistēmu, kas nodrošinās iekļūšanu parlamentā ar elektroniskām kartēm. Jaunā sistēma ļaus vienkārši un ērti iekļūt parlamentā kā Saeimas deputātiem un darbiniekiem, tā arī apmeklētājiem.

Līdzīga elektroniska piekļuves sistēma ir izveidota Lietuvas, Igaunijas un citu valstu parlamentos, kā arī virknē valsts pārvaldes iestāžu Latvijā, tostarp Ministru kabinetā un Ārlietu ministrijā.

Turniketu uzstādīšana elektroniskās piekļuves nodrošināšanai Saeimas namā Jēkaba ielā 11 tiks uzsākta šī gada 15.decembrī. Iekārtu uzstādīšanas un jaunās sistēmas funkcionalitātes testēšanas laikā izmaiņas Saeimas apmeklēšanas kārtībā nav paredzētas, un Saeimas apmeklētājiem, tostarp žurnālistiem, pārmaiņas nebūs jūtamas.

Elektronisko piekļuves sistēmu pakāpeniski ieviesīs arī pārējās Saeimas ēkās, turpinot ar jauno parlamenta ēku Jēkaba ielā 6/8.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemeļeiropā cilvēki biežāk lieto bezskaidru naudu, bet joprojām daudzviet Eiropā dominē skaidra nauda, piemēram, Bulgārijā 90% naudas aprites notiek skaidrā naudā, par to otrdien lasāms laikrakstā Dienas Bizness.

«Joprojām daudzi cilvēki dod priekšroku skaidrai naudai. Tam ir dažādi iemesli, tostarp arī pieradums,» saka Juri Martins (Jüri Martin), Tavex Group finanšu direktors un valdes loceklis. Skaidras un bezskaidras naudas lietošanas paradumi dažādās valstīs atšķiras. Tavex ir pārstāvniecība Bulgārijā, un šajā valstī aptuveni 90% iedzīvotāju lieto skaidru naudu. Turpretī Zviedrijā no kopējā naudas apgrozījuma skaidra nauda veidojot vien dažus procentus. «Ir tiešām liela starpība paradumos, kā cilvēki izmanto naudu, lai norēķinātos dažādās valstīs. Tomēr pat Zviedrijā mums ir klienti, kuri pērk skaidru naudu, un ir uzņēmējdarbība, kur tā ir vajadzīga. Tāpat skaidrai naudai komercdarbībā joprojām ir zemākas izmaksas, kā arī ne visur var maksāt ar karti, tāpēc ir vitāli nepieciešams nodrošināties ar skaidru naudu, īpaši ceļojot. Tāpat daudzās valstīs patērētājam ir iespēja ietaupīt, maksājot skaidrā naudā. Lai gan daudzās Eiropas valstīs tirgotājiem nav atļauts pieprasīt augstāku cenu no klientiem, kuri norēķinās ar maksājumu kartēm, šādu norēķinu kārtību var sastapt pat restorānā vai viesnīcā Dānijā, kur ir atļauts iekasēt papildu maksājuma administrēšanas maksu, ja klients izmanto maksājuma karti. Līdzīga kārtība novērojama daudziem e-pakalpojumiem pasaulē, jo par klienta kartes transakciju tirgotājs bankai maksā komisiju no pirkuma,» viņš stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sanda Liepiņa: Jebkura neskaidrība finanšu nozarē vienmēr rada pārmērīgu atteikšanos!

Jānis Goldbergs, 05.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Te ir cēloņu un seku jautājums. Bija izveidojusies situācija, kad jāreaģē visas nozares interešu vārdā

Pāris gados no finanšu nozares pagaisuši miljardiem eiro, izdomāts, kā būt tīkamiem starptautiskajai sabiedrībai, valsts radījusi kaudzēm normatīvu, kas regulē tieši finanšu nozares darbību, bet kulisēs ironizē par to, ka Finanšu nozares asociācija (Asociācija) no biedru aizstāvja kļuvusi par ierobežotāju, tādēļ Dienas Bizness aicināja uz sarunu Asociācijas vadītāju Sandu Liepiņu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 5. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Pēdējie divi gadi Finanšu nozares asociācijas dzīvē ir bijuši saspringti. Ir bijis FinCEN paziņojums, Moneyval vērtējumi, OECD ieteikumi, un tie attiecas tieši uz finanšu nozari Latvijā. Ko esat darījuši? Kas paveikts un ar kādu mērķi?

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Kaspersky Lab: Kiberdraudiem šogad visvairāk pakļauti ražošanas uzņēmumi

Rūta Lapiņa, 05.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada 1. pusgadā kiberdraudiem visvairāk bija pakļauti ražošanas uzņēmumi - aptuveni trešdaļa visu uzbrukumu bija vērsti pret to rūpniecisko vadības sistēmu datoriem, liecina Kaspersky Lab pārskats «Rūpniecisko automatizācijas sistēmu apdraudējumu vide 2017. gada 1. pusgadā».

Maksimālā uzbrucēju aktivitāte tika reģistrēta martā, bet pēc tam no aprīļa līdz jūnijam uzbrukumiem pakļauto datoru skaits pakāpeniski samazinājās.

Gada pirmajos sešos mēnešos Kaspersky Lab izstrādājumi ir bloķējuši uzbrukumu mēģinājumus 37,6% rūpniecisko vadības sistēmu datoru, no kuriem saņemta anonimizēta informācija. Kopumā tas ir vairāki desmiti tūkstošu datoru. Šis skaitlis gandrīz nav mainījies salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu — tas ir par 1,6 procentpunktiem mazāks nekā 2016. gada otrajā pusē. Lielākā daļa no tiem atradās ražošanas uzņēmumos, kas izgatavo dažādus materiālus, iekārtas un preces. Citas uzbrukumiem sevišķi pakļautas nozares ir inženierpakalpojumi, izglītība, kā arī pārtikas un dzērienu ražošana. Enerģētikas uzņēmumu rūpniecisko vadības sistēmu datori bija pakļauti gandrīz 5 % visu uzbrukumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo mēnešu laikā policija visā Latvijā saņem arvien vairāk iesniegumu no iedzīvotājiem, kuri cietuši no starptautiskām krāpšanu shēmām, informē Valsts policijā.

Visbiežāk noziedznieki, uzdodoties par banku darbiniekiem, zvana un izkrāpj banku piekļuves datus, uzdodas par finanšu speciālistiem un piedāvā ieguldīt naudu finanšu platformās, izsūta krāpnieciskus e-pastus un pat iesaistās privātās sarakstēs sociālajos tīklos ar potenciālajiem upuriem, cenšoties iegūt uzticību un lūdzot pārskaitīt naudu neapskaužamu sadzīves situāciju risināšanai, kurās it kā nokļuvuši.

Jau ziņots, ka šogad Latvijā tika konstatēts jauns noziedzīgs veids - nelikumīga piekļuve bankas kontiem un krāpšana, kas tendēta uz Smart-ID lietotājiem. Proti, daudzi iedzīvotāji kopš šā gada septembra ir saņēmuši viltus zvanus no personām, kas uzdodas par banku darbiniekiem, runā krievu valodā un mēģina iegūt bankas klientu maksājumu karšu datus, drošības kodus, kā arī internetbankas lietotāja numurus, personas kodus un aplikācijas Smart-ID kodus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

EP rosina popularizēt dzeramo krāna ūdeni un veicināt tā pieejamību sabiedriskās vietās

Db.lv, 23.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien Eiropas Parlamenta (EP) deputāti atbalstīja priekšlikumus, lai uzlabotu iedzīvotāju uzticēšanos dzeramajam krāna ūdenim, kas ir ievērojami lētāks un videi draudzīgāks nekā pudelēs pildīts dzeramais ūdens.

EP apstiprinātie noteikumi ierobežo maksimālo pieļaujamo daudzumu noteiktām piesārņojošām vielām, piemēram, svinam (samazināts uz pusi), kaitīgām baktērijām, kā arī ievieš jaunas robežvērtības noteiktiem endokrīnajiem disruptoriem. Tāpat noteikumi nosaka pieļaujamā mikroplastmasas līmeņa monitoringu un tā minimālo biežumu.

ES dalībvalstīm būtu jāveic arī pasākumi, lai popularizētu dzeramo krāna ūdeni, kā arī uzlabotu piekļuvi dzeramajam ūdenim, piemēram, izveidojot bezmaksas ūdens strūklas pilsētās un sabiedriskās vietās, kur tas ir tehniski un samērīgi iespējams. EP deputāti aicina nodrošināt dzeramo ūdeni bez maksas vai par zemām cenām restorānos, ēdnīcās, ēdināšanas iestādēs u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Vai par naudu var nopirkt visu? Naudas aprite pēckrīzes periodā

Latvijas Bankas ekonomists Ivars Tillers, 05.12.2016

Eirozonas valstu naudas rādītājs M3 un Eirosistēmas centrālo banku monetārās politikas vajadzībām turēto vērtspapīru portfelis, miljardi eiro

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pagājuši 8 gadi, kopš globālās finanšu krīzes, kas satricināja pasaules ekonomiku. Neraugoties uz monetārās politikas pūliņiem, pasaules attīstīto valstu tautsaimniecībās nav atgriezies līdz krīzei novērotais optimisms un izaugsme.

Gluži otrādi, Japānas centrālās bankas pūles ir koncentrētas, lai nepieļautu tautsaimniecības nonākšanu deflācijas spirālē, eirozonas centrālās bankas cenšas pārtraukt ieilgušo pārlieku zemas inflācijas posmu, bet ASV atgriešanās pie normāla procentu likmju līmeņa norit lēnāk, nekā sākotnēji tika gaidīts.

Pasaules attīstītajās valstīs tautsaimniecības reakcija uz monetāras politikas stimuliem ir kļuvusi neelastīgāka, un centrālo banku izmantoto instrumentu arsenāls, šķiet, ir tikpat kā izsmelts.

Veicot apjomīgo aktīvu pirkšanas programmu, Eirosistēmas jeb eiro zonas centrālās bankas ir veicinājušas kopējā ārpus banku sistēmas apritē esošā plašās naudas apjoma kāpumu, tomēr eirozonas tautsaimniecības izaugsme turpina stagnēt, lai gan izdevies novērst deflācijas draudus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Bitkoins: nākotnes vispasaules valūta vai globālā piramīda?

ABLV Bank galvenais analītiķis Leonīds Aļšanskis, 08.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada astoņu mēnešu laikā notikušais straujais pasaulē pirmās kriptovalūtas cenas kāpums no 800 līdz 5000 dolāriem ir izraisījis jaunu bitkoin fenomena apspriešanas vilni. Atgādināsim, ka bitkoins (BTC, bitcoin) ir pirmā decentralizētā (pateicoties blockchain tehnoloģijai) elektroniskā nauda, kas parādījās 2009. gadā, kad kāds Satoshi Nakamoto izstrādāja tai speciālo programmatūru.

Radot šo naudu, autors (vai autoru grupa) visticamāk negaidīja, ka viņu lolojums izraisīs tādu interesi pasaulē un pārvērtīsies par īstu izaicinājumu mūsdienu bezseguma naudai (fiat-naudai). Atgādināsim, ka par fiat-naudu sauc nacionālo valūtu, kas ir valdības pasludinātais maksāšanas līdzeklis, kas nav nodrošināts ar konkrētiem aktīviem. Šobrīd, kad pasaule ir pilnībā atteikusies no “zelta standarta” 20. gadsimta 70. gados, tādas ir gandrīz visas nacionālās valūtas.

Taču ticību fiat-naudai uztur ne tikai valdības prasības, bet arī nacionālo ekonomiku varenība.Uz ko būtu jābalstās ticībai bitkoin, kas ir tīrā prāta produkts, no paša sākuma nebija skaidrs. Decentralizētā bitkoin emisija, ko sauc par mainingu, bija pieejama jebkuram indivīdam un tās iegūšanai bija nepieciešams tikai internets un dators. Sākumā — pietika arī ar personīgo datoru. Taču autors ir ierobežojis kopējo bitkoin emisijas apjomu (21 miljons) un iestrādājis mehānismu, kas būtiski sarežģī to iegūšanas procesu līdz ar naudas masas pieaugumu. Un tam ir gluži saprotami mērķi: novērst jaunizveidotās norēķinu vienības vērtības krišanos. Sākotnēji bitkoin pastāvēšana nesolīja tam rožainu nākotni (jāpatur prātā, ka tā tas ir bijis arī ar internetu). Un, iespējams, pirmie maineri uztvēra bitkoin emisiju kā jaunu aizraujošu spēli. To apliecina arī pirmie darījumi ar jauno valūtu: 2010. gadā viens sistēmas lietotājs nopirka no cita divas picas par 10 000 BTC, kas pēc 2017. gada augusta kursa ir 25 miljoni ASV dolāru par katru picu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Motofavorīts valdes priekšsēdētāju Gati Panavu

Lelde Petrāne, 22.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Motofavorīts valdes priekšsēdētājs Gatis Panavs. Motofavorīts ir viens no vecākajiem moto veikaliem Latvijā. Tas pārstāv zīmolus Vespa un Harley-Davidson.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Tāpēc, ka tas ir mans un mūsu darbinieku dzīves stils.

Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Iepriecina, ka katru gadu nozare pēc krīzes aug, nedaudz bet aug, daudzi uzņēmumi ir sapratuši motociklu, kvadraciklu un sniega motociklu priekšrocību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lapiņš: 10 miljoni dīkas naudas Olainfarm kontā bez iemesla ir katastrofa!

Jānis Goldbergs, 10.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Olainfarm vebinārā, kas 3. septembrī norisinājās biržas Nasdaq Baltic interneta vietnē, uz Dienas Biznesa jautājumiem atbildes bija izvairīgas, ne pēc būtības vai nesniedza skaidrību

Jau 4. septembrī sekoja Olainfarm lielākā akcionāra Olmafarm valdes priekšsēdētāja Pētera Rubeņa paziņojums ar aicinājumu glābt Olainfarm, kurā visi Dienas Biznesa uzdotie jautājumi ir skarti. Skaidrot šos jautājumus, nevēlēšanos atbildēt, pašu vebināra norisi un tajā pateikto Dienas Bizness aicināja bijušo Olainfarm valdes locekli un akcionāru Salvi Lapiņu.

Mēs jau pirmajā jautājumā aicinājām Olainfarm valdes priekšsēdētāju Lauri Macijevski skaidrot šā gada pirmā ceturkšņa uzņēmuma darbības rezultātus salīdzinājumā ar otro ceturksni, tomēr viņš palika pie iepriekšējās taktikas – sniedzot informāciju par pusgadu nedalīti. Runa ir gan par peļņas, gan ieņēmumu, gan likviditātes sadaļām. Kādēļ, jūsuprāt, šāda taktika?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inovācijas uzņēmumiem ļauj attīstīt jaunus produktus, ko piedāvāt arī eksportā un veicināt valsts labklājību

«Jebkurai valstij ir svarīgs eksports, ko lielā mērā veicina inovācija un kas ļauj uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Augstas pievienotās vērtības produkti ir konkurētspējas pamats. Tāpēc liela nozīme ir arī valsts radītajam regulējumam un likumiem, jo īpaši, ja kaut ko gribam izdarīt pirmie pasaulē. Labums beigās ir visiem. Tomēr jārēķinās, ka arī konkurenti uz vietas nesēž,» tā Alīna Mežciema, SIA Latvijas Mobilais Telefons (LMT) projektu vadības daļas vadītāja.

Pēdējos trīs gados paralēli telekomunikāciju pakalpojumiem LMT attīsta dažādus jaunus, inovācijā balstītus risinājumus, un uzņēmuma stratēģija ir vērsta uz to, lai attīstītu kompānijas kopējo inovētspēju, nevelkot robežu starp cilvēkiem, kuri strādā vai nestrādā pie jauninājumiem, veicinot sadarbību ar jaunuzņēmumiem, citiem tehnoloģiju uzņēmumiem, lielajām kompānijām, akadēmisko sektoru, valsts un pašvaldību iestādēm. «Koncepcija paredz strādāt atvērtā ekosistēmā, kur ir brīva ideju un atklāsmju plūsma, tādējādi veicinot kopējo ekosistēmas inovētspēju,» saka A. Mežciema. Viņa skaidro, ka uzņēmuma attīstība citos virzienos saistīta ar to, ka tas vēlas iet līdzi laikam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aktīvāk lobēs pārvadātāju intereses robežšķērsošanas, nodokļu politikas, sadarbības ar citām ES valstīm jautājumos.

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda jaunais Latvijas auto (LA) ģenerālsekretārs un valdes priekšsēdētājs Andris Lubāns. Pēc valsts pārvaldē un ar transpotu saistītās valsts kapitālsabiedrībās nostrādātiem 25 gadiem (skat. DB 31.10.2017.), viņam izdevies paskatīties uz transporta jomu no malas. Taču viņš ir gandarīts, ka atkal atgriežas sev zināmā nozarē, jo sadarbība ar LA bijusi, esot Autotransporta direkcijas vai Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta vadītāja amatos. Pēc piedāvājuma saņemšanas viņam bijuši vairāki pārrunu raundi ar nozares cilvēkiem un aktīvistiem, jo «nav jau noslēpums, ka asociācijā ir t. s. pozīcija un opozīcija, dažādas intereses, kas reizēm saduras». Lai pieņemtu šo amatu, viņam bijušas svarīgas dažas lietas. Galvenais, ka LA ir jāattīstās, aktīvāk jāaizstāv savu biedru intereses, jāpaplašina biedru loks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no bitkoina sākotnējiem mērķiem bija aizvietot apgrozībā esošās centrālo banku emitētās banknotes un monētas ar vienotu globālo digitālo naudu. Tas ir ne tikai raisījis diskusijas sabiedrībā, bet arī rosinājis centrālās bankas vērtēt, vai digitālās transformācijas laikmetā centrālo banku emitētām banknotēm un monētām būtu jāmainās līdzi laikam un vai ir pienācis laiks domāt par digitālajām eiro banknotēm un monētām.

Liela Latvijas sabiedrības daļa pirmo reizi uzzināja par globāli pazīstamāko kriptoaktīvu (tā būtu pareizāk dēvēt to, kas faktiski ir ieguldījumu instruments, ne norēķinu līdzeklis) bitkoinu 2013. gada beigās, kad tā cena ar raķetes ātrumu no 150 ASV dolāriem uzlidoja līdz 1000 dolāriem par 1 bitmonētu. Pasaules mediji toreiz nemitīgi vēstīja par virtuālo brīnumu, kam ātri sekoja Eiropas Banku iestādes (European Banking authority - EBA), kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Latvijas Bankas brīdinājumi par riskiem, ko nes Bitcoin, un aicinājums iedzīvotājiem atteikties no iesaistīšanās darījumos ar bitkoiniem. Neskatoties uz to, ka toreiz Bitcoin cena ātri vien noripoja lejā un visu 2014. gadu turējās vidēji pie 500 dolāru atzīmes, cilvēku prātus turpināja nodarbināt virtuālo valūtu ekosistēmas jautājumi, bet medijos plaši izskanēja ziņas par bitkoinu uzvaras gājienu, piemēram, nacionālās lidsabiedrības airBaltic lēmumu pieņemt bitkoinus apmaksai par aviobiļetēm (vienlaikus īpaši nereklamējot faktu, ka saņemtie bitkoini nekavējoties tika konvertēti naudā – eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts aizgādībā aizvien esošajai Latvijas riska kapitāla nozarei ir strukturāli šķēršļi un maz iniciatīvas

Tā ir Latvijas anomālija, ka šejienes riska kapitāls pēc tā struktūras joprojām lielākajā daļā bāzējas valsts nevis privātajā kapitālā, saka juridiskā biroja Sorainen vadošā partnere un Riska kapitāla asociācijas valdes locekle Eva Berlaus.

Kas pašlaik notiek uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) tirgū un cik liela nozīme tajā ir no austrumiem ienākošajai naudai?

Es neteiktu, ka no austrumiem ienākošie investori tajā spēlētu svarīgu lomu. Ir atsevišķi pārpirkšanas darījumi, tomēr pārsvarā viņus interesē savu uzņēmumu dibināšana šeit. Bet globāli šis visdrīzāk būs M&A rekorda gads ar apgrozījumu virs 2007. gada apjoma. Pirmajā ceturksnī globāli bija 21% pieaugums. Galvenokārt aug darījumu vērtība un ne tik daudz to skaits. Krīzes gados ir uzkrāts milzīgs kapitāls, kas nav tērēts, makroekonomiskie faktori, piemēram, naftas cenas un USD vērtība, ir tam labvēlīga, un uz korporācijām ir milzīgs akcionāru spiediens ieguldīt to naudu attīstībā. Eiropā šī tendence ir citāda, jo ir vietējie riski – Grieķija un zināmas bažas par eiro, tāpēc šeit pirmajā ceturksnī šī tirgus apjoms nedaudz pat saruka. Tomēr globālais spiediens ir tik liels, ka kopumā arī Eiropā šogad M&A rādītāji visdrīzāk tomēr būs pozitīvi. USD kursa dēļ par Eiropas aktīviem palielināta interese ir ASV un arī Ķīnas investoriem, kam vienkārši ir daudz naudas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pēc EXPO vēl viens uzņēmējs nonāk tiesā un uzvar

Jānis Goldbergs, 12.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākā tiesa 3. decembrī atzina, ka komandītsabiedrība EXPO 2015 ir uzvarējusi Ekonomikas ministriju. Spriedums vairs nav pārsūdzams un pasaka, ka uzņēmums līdzekļus 2015. gada Milānas paviljona iecerei tērējis likumīgi.

Uzņēmums Positivus Event bija EXPO 2015 komandīts, tādēļ arī saruna ar īpašnieku Ģirtu Majoru. Intervijas laikā rodas deja vu sajūta. Dienas Bizness jau publicēja sarunu ar vienu no Aerodium īpašniekiem Ivaru Beitānu, kura stāstā strīda ābols bija Šanhajas EXPO izstādes Latvijas paviljons. Lieta uzvarēta Augstākajā tiesā šā gada oktobrī pret LIAA. I. Beitāna gadījumā strīds bija ar LIAA vadītāju Andri Ozolu, bet Majora gadījumā - ar ekonomikas ministri Danu Reiznieci-Ozolu. Abos gadījumos pēc strīda uzvaras civiltiesiskā kārtībā pret uzņēmējiem sāktas krimināllietas. Ekonomikas ministrija pagaidām lietu nekomentē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Pētījums: Interneta lietotāju skaits pērn pieaudzis līdz 3,2 miljardiem

LETA--AFP, 23.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To cilvēku skaits pasaulē, kuriem pieejams internets, 2015.gada beigās sasniedzis 3,2 miljardus, liecina sociālā tīkla Facebook sponsorētais ikgadējais pētījums State of Connectivity.

Pagājušajā gadā piekļuvi internetam ieguva 200 miljonu cilvēku, liecina pētījums.

Tomēr pārējais 4,1 miljards pasaules iedzīvotāju vēl arvien nevar piekļūt internetam un tā piedāvātajām ekonomiskajām iespējām.

«Attīstītā pasaule lielākoties atrodas tīmeklī, bet jaunattīstības pasaule tālu atpaliek,» secināts pētījumā.

«Pilsētu apgabali ir pieslēgti, daudzi lauku apgabali nav. Jo mazāk naudas, jo mazāk iespēju, ka būsiet tīmeklī. Daudzās valstīs sievietes izmanto internetu daudz mazāk nekā vīrieši. Un pat ja visa pasaule dzīvotu nepieciešamās infrastruktūras rādiusā, gandrīz miljards cilvēku ir analfabēti vai citādi nespēj gūt labumu no interneta satura,» norādīts pētījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija (VP) par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmatošanu mantkārīgā nolūkā lūgusi prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret Rīgas brīvostas pārvaldnieku Leonīdu Loginovu un viņa vietnieku Aigaru Pečaku, liecina neoficiāla informācija.

Par izvirzītajām apsūdzībām amatpersonām draud brīvības atņemšana līdz četriem gadiem, piespiedu darbs vai naudas sods.

Loginovs un Pečaks uz tālruņa zvaniem neatbildēja, savukārt ostas sabiedrisko attiecību nodaļā apgalvoja, ka informāciju par kriminālvajāšanas uzsākšanu pret brīvostas darbiniekiem osta esot ieguvusi tikai no masu medijiem, līdz ar to pagaidām nevarot ne apstiprināt, ne noliegt, ka kriminālvajāšana uzsākta pret Loginovu un viņa vietnieku. Arī pēcpusdienā ostā skaidroja, ka nevar šādas ziņas komentēt, jo Rīgas brīvostas pārvalde par VP kriminālvajāšanas sākšanu pret Loginovu un viņa vietnieku Pečaku nav saņēmusi oficiālu ziņojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Pakāpeniski noslēdzas Rīgas TEC-1 vecās ražotnes demontāža un teritorijas labiekārtošana

Dienas Bizness, 14.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Secīgi noritot vairākus gadus nepārtraukti ilgušiem darbiem, šobrīd noslēgumam tuvojas Rīgas TEC-1 veco ražošanas ēku kompleksa demontāžas pēdējais posms, informē AS Latvenergo.

Pēdējā gada laikā ir veikta kopš 2005. gada ekspluatācijā neizmantoto un kritiskā stāvoklī esošo ēku un tajās esošo iekārtu demontāža, kā arī bīstamo atkritumu savākšana un utilizēšana atbilstoši iepriekš izstrādātajam un saskaņotajam tehniskajam projektam. Projekta ietvaros jau kopš 2012. gada AS «Latvenergo» īsteno pakāpenisku Rīgas TEC-1 teritorijas un vides sakārtošanu, noslēdzot to ar vecās ražotnes demontāžu.

Pārtraucot Rīgas TEC-1 vecās ražotnes ekspluatāciju un mainoties ražošanas tehnoloģijai, Rīgas TEC-1 teritorijā norit saimniecībā neizmantojamo ēku un būvju (kopskaitā vairāk nekā 50), kā arī teritorijas sakārtošanas darbi. Līdz šim kopš 2012. gada pakāpeniski un plānveidīgi, atbilstoši saskaņotiem projektiem ir nojaukti vairāki desmiti teritorijā esošo saimnieciski neizmantoto celtņu – dūmeņi, noliktavas, izkraušanas ēkas, sargu māja, cehi, ventilatoru ēka, dažādi rezervuāri, ūdens ķīmiskā tīrītava, dzelzceļa kantoris, u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teroristu izsekošanā un ķeršanā gūtās prasmes noder arī biznesa drošībai un banku regulējumu ievērošanai

Nerezidentu apkalpošana ir un paliks svarīga Latvijas banku biznesa niša, kas nosaka nepieciešamību pēc augstākajiem naudas atmazgāšanas novēršanas un terorisma finansēšanas novēršanas standartiem šai sektorā. Nesen šim uzdevumam Latvijā ir piesaistīts ASV bijušais superspiegs Džozefs Kofers Bleks (Joseph Cofer Black), kas ir ievērojams ar savu svarīgo lomu bēdīgi slavenā terorista Karlosa Šakāļa notveršanā. Viņš arī vadīja CIP Pretterorisma centru pēc 1998. gadā izsludinātā «kara pret al Qaeda». Šogad novembrī Dž. K. Bleks tika ievēlēts par Baltic International Bank (BIB) padomes locekli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Aicina interneta pakalpojumu sniedzējus reklāmās neizmantot ar Speedtest pamatotus paziņojumus

Lelde Petrāne, 24.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) uzmanības lokā ir nonācis Speedtest mērīšanas rīks, kuru vairāki Latvijas interneta pakalpojumu sniedzēji izmanto, lai informētu par savu piedāvājumu. Apgalvojumi reklāmas materiālos ir dažādi: «Speedtest apbalvojums. Latvijas ātrākais internets», «Ātrākais internets Latvijā - apstiprinājis Speedtest.net», «Speedtest apbalvojums. Latvijas ātrākais 4G» u.tml. Šādu saukļu izmantošanu PTAC ir atzinis par maldinošu komercpraksi, kuras ietekmē vidusmēra patērētājs var pieņemt kādu lēmumu par pakalpojuma izvēli, kādu viņš citādi nebūtu pieņēmis.

Apgalvojumus, kas pamatoti ar Speedtest mērīšanas rīku, piemēram, «Speedtest apbalvojums. Latvijas ātrākais 4G», patērētāji var uztvert kā vispāratzītu un uz visiem attiecināmu informāciju. Patērētājs var uzskatīt, ka interneta pakalpojumu sniedzējs saviem lietotājiem nodrošina ātrāko mobilo internetu salīdzinājumā ar citu pakalpojumu sniedzēju iespējām. Tādējādi var tikt pieņemti lēmumi par darījumu, kas citādi netiktu veikts, skaidro PTAC.

PTAC norāda, ka Speedtest interneta mērīšanas rīka izmantošana tādas komercprakses īstenošanā, kuras ietvaros patērētāji tiek informēti par uzņēmuma sniegtā interneta pieslēguma priekšrocībām un kvalitāti nav pieļaujama.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

LVRTC valdes nomaiņa saistīta ar iestrēgušu 50 miljonus eiro vērtu platjoslas interneta projektu

LETA, 15.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes nomaiņa ir saistīta ar 50 miljonus eiro vērto platjoslas interneta projektu, kuram par Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu atbildīgā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) apturējusi maksājumus, vēsta LTV raidījums «De facto».

Maksājumi projektam apturēti, jo ir gan neskaidrības projekta mērķu izpildē, gan iekšējie konflikti starp projekta īstenotājiem. Projekta mērķis ir uzbūvēt jaudīgus kabeļus no novadu pilsētām līdz apdzīvotām vietām un katram Latvijas iedzīvotājam nodrošināt pieeju labam internetam. Tagad norit projekta otrā kārta, kurai par 2,5 miljoniem eiro piesaistīja pilnsabiedrību, kas sastāv no uzņēmumiem «Corporate consulting» un «Divpunkts».

Šogad vairākas valsts iestādes, tostarp Satiksmes ministrija, saņēmušas «Corporate consulting» īpašnieka Aigara Cerusa sūdzību, kurā apgalvots, ka pirms diviem gadiem sadarbību ar «Divpunkts» viņam esot uzspiedis nu jau amatu pametušais LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālo mediju kompānija «Facebook» otrdien paziņojusi, ka plāno izveidotu jaunu kriptovalūtu, kurai dots nosaukums «Libra».

Līdzīgi kā «Bitcoin», «Facebook» izveidotās valūtas pamatā būs blokķēdes tehnoloģija, bet plānots to pasargāt no cenu svārstībām.

«Facebook» nebūs piekļuves datiem par transakcijām ar šo kriptovalūtu, norādīja «Libra» projekta menedžeris Deivids Markuss.

Sākotnēji jauno kriptovalūtu plānots izmantot, lai veiktu pārskaitījumus starp dažādām valūtām, bet ilgtermiņā plānots padarīt «Libra» par pilnvērtīgu maksāšanas līdzekli, sacīja Markuss.

Lai sasniegtu šo mērķi, «Facebook» izveidojis apvienību «Libra Association», kas bāzēta Ženēvā, Šveicē. Aliansē patlaban ietilpst 28 dalībnieki, tostarp lielākie maksājumu tīkli «Visa», «MasterCard» un «Paypal», kas var sekmēt «Libra» integrēšanu maksājumu sistēmās.

Komentāri

Pievienot komentāru