Investors

Bitkoins: nākotnes vispasaules valūta vai globālā piramīda?

ABLV Bank galvenais analītiķis Leonīds Aļšanskis, 08.09.2017

Jaunākais izdevums

2017. gada astoņu mēnešu laikā notikušais straujais pasaulē pirmās kriptovalūtas cenas kāpums no 800 līdz 5000 dolāriem ir izraisījis jaunu bitkoin fenomena apspriešanas vilni. Atgādināsim, ka bitkoins (BTC, bitcoin) ir pirmā decentralizētā (pateicoties blockchain tehnoloģijai) elektroniskā nauda, kas parādījās 2009. gadā, kad kāds Satoshi Nakamoto izstrādāja tai speciālo programmatūru.

Radot šo naudu, autors (vai autoru grupa) visticamāk negaidīja, ka viņu lolojums izraisīs tādu interesi pasaulē un pārvērtīsies par īstu izaicinājumu mūsdienu bezseguma naudai (fiat-naudai). Atgādināsim, ka par fiat-naudu sauc nacionālo valūtu, kas ir valdības pasludinātais maksāšanas līdzeklis, kas nav nodrošināts ar konkrētiem aktīviem. Šobrīd, kad pasaule ir pilnībā atteikusies no “zelta standarta” 20. gadsimta 70. gados, tādas ir gandrīz visas nacionālās valūtas.

Taču ticību fiat-naudai uztur ne tikai valdības prasības, bet arī nacionālo ekonomiku varenība.Uz ko būtu jābalstās ticībai bitkoin, kas ir tīrā prāta produkts, no paša sākuma nebija skaidrs. Decentralizētā bitkoin emisija, ko sauc par mainingu, bija pieejama jebkuram indivīdam un tās iegūšanai bija nepieciešams tikai internets un dators. Sākumā — pietika arī ar personīgo datoru. Taču autors ir ierobežojis kopējo bitkoin emisijas apjomu (21 miljons) un iestrādājis mehānismu, kas būtiski sarežģī to iegūšanas procesu līdz ar naudas masas pieaugumu. Un tam ir gluži saprotami mērķi: novērst jaunizveidotās norēķinu vienības vērtības krišanos. Sākotnēji bitkoin pastāvēšana nesolīja tam rožainu nākotni (jāpatur prātā, ka tā tas ir bijis arī ar internetu). Un, iespējams, pirmie maineri uztvēra bitkoin emisiju kā jaunu aizraujošu spēli. To apliecina arī pirmie darījumi ar jauno valūtu: 2010. gadā viens sistēmas lietotājs nopirka no cita divas picas par 10 000 BTC, kas pēc 2017. gada augusta kursa ir 25 miljoni ASV dolāru par katru picu.

Tajā pat 2010. gadā parādījās arī pirmie valūtas maiņas centri un biržas, kas ļāva konvertēt bitkoin uz dolāriem un atpakaļ. Un kad 2011. gadā bitkoin sasniedza paritāti ar dolāru (1 BTC ­= 1 USD), sistēmas dalībnieki to uztvēra kā kolosālus panākumus!Turpmākais bitkoin ceļš bija pilns ar straujiem cenas kāpumiem un kritieniem, tai skaitā biržas un bankrotēšanas skandālu dēļ, kas pierādīja šī jaunā aktīva ārkārtīgi augsto svārstīgumu. Tomēr 2016. gada un it īpaši 2017. gadā tā kustība līdz ar straujo cenas kāpumu liecina par to, ka šai jomai ir aktīvi pieslēgušies biržas spēlētāji.

2017. gada augustā bitkoi tirgus kapitalizācija pārkāpa 70 miljardu dolāru robežu, pārsniedzot dažu Eiropas fiat-naudu masas apjomus. Tomēr, neskatoties uz plašo atzīšanu pasaulē, pagaidām norēķini ar bitkoiniem ir stipri ierobežoti un tiem ir vairāk eksotisks raksturs. Tādēļ novērojamā pieprasījuma ažiotāža nevar tikt skaidrota ar vēlmi bitkoin izmantot kā maksāšanas līdzekli. Neapšaubāmi, ka tik apjomīgs pieaugums un augstās cenas pēdējo gadu laikā liecina par iespējamām “piramīdas” pazīmēm šajā procesā jeb tā saucamo “cenas burbuļa” uzpūšanu, kam seko tā plīšana un straujš cenu kritums, kura rezultātā procesa dalībnieki, kuri bija pievienojušies procesam augsto cenu brīdī, zaudē lielu daļu savu ieguldījumu. Un tādas ainas mēs varam novērot ne tikai krāpnieciskajās shēmās kā, piemēram, slavenā Krievijas MMM piramīda. Mūsu finanšu sistēmā, pat bez krāpniecības, tādas kustības periodiski rodas dažādos preču tirgos, atsevišķos akciju vai nekustamā īpašuma tirgos. Bet šīs situācijas intriga slēpjas tajā, ka bitkoin ir absolūti jauns un mūsu finanšu sistēmai neparasts aktīvs. Tas ir pilnībā virtuāls un tam nekad nav bijis materiāls iemiesojums. Un ja nu šeit vairs nedarbojas materiālo aktīvu likumi un cenas kāpums turpināsies? Jo jau tagad tā kustība ir procentuāli pārsniegusi visus iepriekšējos vēsturiskos cenu kāpumus.

Tieši pie šāda viedokļa grib pieturēties jaunās norēķinu vienības piekritēji. Bitkoin valūtā viņi redz alternatīvu nacionālajām valūtām, bet bez emisijas monopola pazīmēm, kas ir koncentrētas monetāro valdību rokās. Turklāt, šīs valūtas anonimitāte, līdzekļu pārskaitīšanas ātrums un nozagšanas vai viltošanas sarežģītības pakāpe, viņuprāt, nostāda bitkoin vienu pakāpienu augstāk par esošajām fiat-naudām kvalitātes ziņā. Un tieši tādēļ bitkoin vērtība turpinās augt arī turpmāk, bet darījumi bitkoin valūtā arvien vairāk aizvietos darījumus nacionālajās valūtās, kas var novest līdz pat bitkoin kļūšanai par vienu no pasaules rezerves valūtām.

Pēdējo apgalvojumu gan var uzreiz apstrīdēt, jo emisijas apjoma ierobežojums neļaus bitkoin kļūt par pieprasītu rezerves valūtu. Tas radīs deflācijas draudus un bremzēs ekonomisko izaugsmi, kam labprātīgi nepiekritīs neviena nacionālā ekonomika. Turklāt vadošo pasaules valstu monetārās valdības saprotamu iemeslu dēļ neļaus bitkoin ieņemt nozīmīgu vietu pasaules norēķinu sistēmā. Jau šobrīd daudzas valdības ir skeptiski noskaņotas pret šo valūtu. Piemēram, Ķīnas Centrālā banka jau kopš 2013. gada ir aizliegusi finanšu institūcijām un valsts uzņēmumiem īstenot operācijas ar bitkoin pielietošanu. Savukārt, kopš 2017. gada 11. septembra tā ir aizliegusi bitkoin apgrozību līdzekļu piesaistei (fundraising), veltot tam tik neglaimojošus epitetus kā nelegāls, nelikumīgs, apšaubāms un kārtību pārkāpjošs. Tas ir izraisījis strauju vienas dienas kritumu bitkoin cenā gandrīz par 10%. Un ir visai iespējams, ka kādu dienu (konkurences apsvērumu dēļ) vadošās pasaules valstis vienkārši pasludinās bitkoin par teroristu naudu. Tai pat laikā pati blockchain tehnoloģija, neapšaubāmi, raisa milzīgu interesi un, iespējams, savā veidā var tikt izmantota nākotnes vispasaules valūtas radīšanai. Galvenokārt šeit varētu tikt izmantots piedāvātais risinājums par valūtu drošu emisiju bez jebkāda emisijas centra. Taču šīs valūtas emisijas principiem, protams, ir jābūt neierobežotiem un nepiesaistītiem datora jaudai. Piemēram, emisija varētu būt veikta pasaules ekonomiku sadalījuma bāzē un tās jaunais apmērs varētu būt piesaistīts katras ekonomikas pieaugumam. Savukārt pašu emisiju būtu jāapstiprina citiem šīs sadalījuma bāzes dalībniekiem.

Runājot par to, ir vai nav vērts šobrīd ieguldīt bitkoin, viennozīmīgas atbildes nav. Mūsuprāt, ņemot vērā visu iepriekšminēto, uzlūkot bitkoin kā ilgtermiņa investīciju objektu tomēr būtu pārāk riskanti. Taču tas ir gandrīz ideāls īstermiņa spekulatīvo spēļu priekšmets. Un finanšu tirgus jau ir parūpējies un sagatavojis tam instrumentus, kuru izmantošanai nav nepieciešams iesaistīties sarežģītās bitkoin īpašnieku tīkla savstarpējās attiecībās. Šobrīd jau pastāv vai atrodas apstiprināšanas stadijā vairāki biržas ieguldījumu fondi bitkoin valūtā, līdzīgi kā dolāru, eiro, franku un Zviedrijas kronu ETF. Ir arī virkne nebiržas instrumentu, kuri ir kaut kādā veidā piesaistīti bitkoin cenas kustībai. Un šis saraksts, protams, nākotnē arvien vērsīsies plašumā.

Tātad ar šo instrumentu palīdzību operācijas ar bitkoin jau var veikt jebkuri finanšu tirgus dalībnieki, bez nepieciešamības veidot virtuālos maciņus un ģenerēt sarežģītas paroles šī mūsu laikmeta jaunā fenomena glabāšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Eksperts: Bitkoina cena var sasniegt vairākus miljonus dolāru

Natālija Poriete, 27.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Virtuālās valūtas Bitcoin cena var samazināties līdz nulles līmenim, taču var arī sasniegt vairākus miljonus dolāru, intervijā DB sacīja BHB Network vadītājs Džakomo Zuko.

«Mums visā pasaulē ir viens internets, un mums nav nepieciešami pieci vai seši dažādi interneti. Kad mēs runājam par produktu, mums ir nepieciešama konkurence, kas virza evolūciju. Internetam pašam par sevi nav nepieciešama konkurence un evolūcija, tam ir nepieciešamība stabilitāte, viendabīgums un konverģence. Bitkoins nav produkts, tas ir protokols, un kā protokolam tam ir labāk, kad viss notiek atbilstoši vienam vienkāršam un labi izstrādātam standartam, kā pats internets. Ja runājam par bitkoinu kā par zeltu, tad šajā gadījumā biznesam nav cerību. Lai uzbūvētu daudz perspektīvāku finansiālo bāzi, iespējams, ir nepieciešams kaut kas savādāks, nevis bitkoins. Kaut kas, kas būvēts uz bitkoina,» viņš uzskata.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investoru interese par virtuālajām valūtām aug; daudzi brīdina par burbuli šajā tirgū

Ja vērtē dažādu aktīvu cenu pieauguma straujumu, tad šo droši vien varētu saukt par virtuālās valūtas – bitkoina – gadu. Šī veidojuma vienības cena janvāra sākuma atradās pie 890 ASV dolāru atzīmes, kur pašlaik tā ir palielinājusies jau gandrīz līdz 7,4 tūkst. ASV dolāru atzīmei, liecina internetā pieejamā informācija. Tas nozīmē, ka šogad vien bitkoina cena ir augusi par 730%.

Katrā ziņā pasaulē šobrīd, šķiet, turpinās zināms aptrakums ap šo «kriptovalūtu», par ko liek domāt arī citi faktori. Eksperti turklāt piebilst, ka virtuālo valūtu popularitāte no tradicionālo dārgmetālu tirgus aizvilina prom daļu investoru. Piemēram, Google Trends apkopotā informācija liecina, ka meklējumu skaits internetā vārdu savienojumam «pirkt bitkoinus» nupat pirmo reizi vēsturē pārsniedzis meklējumu skaitu vārdu savienojumam «pirkt zeltu». Jau pagājušajā mēnesī meklējumu skaits vārdu savienojumam «pirkt bitkoinus» pārsniedza meklējumu skaitu vārdu savienojumam «pirkt sudrabu».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā izveidots projekts Forty Seven, kas apvienos kriptovalūtas un tradicionālo finanšu pasauli, informē BT 1 mediju koordinatore Inese Libere.

Kriptovalūtas darbība pamatojas uz blokķēdes tehnoloģiju, kuru var salīdzināt ar DNS struktūru. Blokķēdi nevar iznīcināt, tāpēc informācija tajā var glabāties mūžīgi. Blokķēde ir decentralizēta, un datus tajā nevar iznīcināt, sabojāt vai izmainīt.

Forty Seven komanda grasās atrisināt globālo uzdevumu, izveidojot mūsdienu universālo banku.

Patlaban digitālās naudas tirgus apmērs pasaulē ir pārsniedzis 170 miljardus dolāru. Šo kriptovalūtu nevar pataustīt, bet tiek prognozēts, ka drīz būs pieejama maksājumu karte ar kriptovalūtu un ar tovarēs maksāt, piemēram, par kafiju, ko piedāvās projekts Forty Seven.

Forty Seven speciālisti izmanto jaunākās tehnoloģijas un izstrādnes: blokķēdi, biometriju, viedos līgumus, mašīnmācīšanos un daudz ko citu. Projekts ļaus kriptovalūtas turētājiem – privātpersonām, uzņēmumiem, izstrādātājiem, tirgotājiem, kā arī citām finanšu institūcijām un pat valstīm – rīkoties ar saviem līdzekļiem, kā arī izmantot banku tradicionālos pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

BlackRock: Bitcoin popularitāte liecina par naudas atmazgāšanas apjomiem pasaulē

Žanete Hāka, 04.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Virtuālās valūtas Bitcoin un citu kriptovalūtu popularitāte pasaulē var palīdzēt identificēt nelegāli iegūtas naudas legalizācijas apjomus pasaulē, atsaucoties uz BlackRock vadītāja Lerija Finka teikto, raksta MarketWatch.

Pēdējā laikā popularitāti guvušo kriptovalūtu apjomu pieaugums liecina par to, cik lieli naudas atmazgāšanas apjomi patlaban ir pasaulē, viņš uzsvēris.

Līdz šim tieši kriptovalūtu izmantošana tiešsaistes azartspēlēs, izvairīšanās no nodokļiem un naudas atmazgāšanas darījumos ir minēta kā lielākais šo norēķinu līdzekļu mīnuss, jo sektors lielā mērā aizvien netiek regulēts.

Patlaban kriptovalūtu tirgus vērtība pasaulē sasniedz 144 miljardus dolāru, un Bitcoin veido aptuveni pusi vērtības.

«Es ticu kriptovalūtu potenciālam,» viņš uzsvēris, piebilstot, ka saskata lielas iespējas tirgū, taču pašreiz atmosfēra ir vairāk spekulatīva.

Patlaban Bitcoin vērtība sasniedz 4288 dolārus, un šā gada laikā tā augusi par 350%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamgad pasaules pirmā kriptovalūta svinēs desmito gadadienu. Šajā laikā Bitkoins ir kļuvis ne tikai par universālu līdzekli dažādu labumu un pakalpojumu iegādei tiešsaistē un bezsaistē, bet arī par ļoti ienesīgu biznesu. Turklāt, kā izrādās, kriptovalūtu kā anonīmu decentralizētu monetāro sistēmu ieviešana ir perfekta priekš interneta kazino. Kādas ir Bitkoina priekšrocības tiešsaistes azartspēlēs? Lasi, lai uzzinātu.

Kas ir kriptovalūta?

Runājot par kriptovalūtām, visbiežāk mums prātā nāk šīs industrijas aizsācējs - Bitkoins. Šī unikālā sistēma tika prezentēta Japānā 2008.gadā. Bitkoins ir digitāla nauda, aizsargāta ar īpašām kriptografiskām tehnoloģijām. Kriptovalūta eksistē tikai tiešsaistē un tai nav taustāmu analogu. Turklāt tā var tikt pielietota jebkuru labumu un pakalpojumu iegādei, līdzekļu pārskaitīšanai uz ārzemēm un naudas investīcijām.

Sistēmas darba pamatprincipi ir anonimitāte un decentralizācija. Taču ir kāda īpašība, kas padara kriptovalūtu par īpaši vērtīgu: atšķirībā no parastajām valūtām, Bitkoina emitēšanas process nav bezgalīgs (ne vairāk kā 21 miljonu monētu var tikt radītas).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bitkoins nav valūta, tas piedāvā maz investīciju iespēju un tā lielākie draudi ir centrālās bankas, uzskata Vanguard Group vecākais ekonomists Džo Deiviss.

«Pēdējo pāris mēnešu laikā man ir uzdevuši šo jautājumu biežāk nekā jebkuru citu: vai bitkoins ir valūta? Es saskatu lielu iespēju, ka tā cena saruks līdz nullei,» viņš sacījis.

Vanguard Investment Strategy Group vadītājs uzsvēris, ka bitkoins neatbilst valūtas kritērijiem, un tas nekalpo kā tradicionāls investīciju instruments.

Bitkoina un citu digitālo aktīvu atbalstītāji uzskata šo tehnoloģiju kā alternatīvu centrālajām bankām, Dž. Deiviss sacījis, ka bitkoins tomēr nav drauds tām, prognozējot, ka centrālās bankas visdrīzāk izveidos savas digitālās valūtas, un tām būs priekšroka, jo tās ievieš noteikumus biržām.

Tajā pašā laikā viņš ir pozitīvi noskaņots attiecībā uz blokķēžu tehnoloģiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No bitkoina burbuļa plīšanas var izvilt mācību – ja kaut kas izskatās pārāk labi, lai tā būtu patiesība, vairumā gadījumu tā tas galu galā arī ir.

Ir teiciens – kas augstu kāpj, tas zemu krīt. Ko tādu bieži vien var attiecināt uz tādu aktīvu cenām, kas pēc galvu reibinoša pieauguma agrāk vai vēlāk mēdz piedzīvot smagu piezemēšanos. Labāk, protams, ir, ja cenu kritums aprobežojas ar vienu aktīvu klasi, nevis, piemēram, plosoties krīzei, vērtība gāžas pilnīgi visam. Ja tā, tad šādi mirkļi ļauj gūt zināmas mācības. Šogad to sniedza notikumi virtuālo valūtu tirgū – ja vēl pagājušā gada Ziemassvētku vakariņās varēja izvērsties plašāka runa par to, kas tas tāds bitkoins ir un kā tas nākas, ka šāda virtuāla veidojuma vienības cena nupat sasniegusi gandrīz 20 tūkst. ASV dolāru atzīmi, tad tagad, šķiet, drīzāk varētu gudri teikt – jā, tā jau domājām (protams, pēc kara jau visi gudri).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Virtuālās valūtas pēdējo nedēļu laikā nonākušas investoru nežēlastībā, kur populārākā šāda veidojuma bitkoina cena kopš saviem nesenajiem rekordiem sarukusi jau par 40%.

Finanšu tirgū gan modes tendences mēdz būt viļņveida. Bitkoina vērtībai sarūkot, cena savukārt pieaugusi kaut kam jau daudz tradicionālākam – zeltam. Proti zelta cena atkal pietuvojusies 1900 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci. Kopš aprīļa sākumā tā ir palielinājusies aptuveni par 200 ASV dolāriem.

Dažkārt tiek norādīts, ka daļu agrākos zelta investorus prom no šī tirgus ir aizvilinājušas tā saucamās virtuālās valūtas. Arī tam pašam bitkoinam ir mēģinājumi piekabināt klāt spēju pasargāt investorus pret inflāciju. Šajā pašā laikā gan jāsaka, ka bitkoina uznāciens ir vērojams vien pēc iepriekšējās finanšu krīzes. Šajā periodā Rietumu pasaulē inflācija kāda tā bija faktiski neesoša.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Rubīni: Bitkoins ir lielākais burbulis cilvēces vēsturē

Dienas Bizness, 02.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bitkoins ir lielākais burbulis cilvēces vēsturē un šis burbuļu burbulis beidzot sabrūk, intervijā Bloomberg sacījis Roubini Macro Associates īpašnieks Nuriels Rubīni.

Tirgū nav tikai bitkoins, pastāv vairāk nekā 1300 kriptovalūtas vai sākotnējie monētu piedāvājumi, un daudzi no tiem ir daudz sliktākā situācijā nekā bitkoins, viņš uzsver.

Blokķēde ir pastāvējusi aptuveni 10 gadus, un vienīgais tās papildinājums ir kriptovalūtas, kas ir krāpniecība, piebildis ekonomists. Citos izteikumos, kas mērķēti uz kriptovalūtu buļļiem, bitkoins ir ekoloģiska katastrofa, viņš uzsvēris, atsaucoties uz tā augošajām enerģijas izmaksām.

? http://www.db.lv/diskusija/vai-kriptovalutam-ir-nakotne

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad par sevi atkal atgādinājusi atpazīstamākā pasaules virtuālā valūta – bitkoins.

Šī veidojuma cena februāra vidū atzīmējās virs apaļā 10 tūkstošu ASV dolāru līmeņa. Tiesa gan, šīs nedēļas otrajā pusē tā kopš savām nesenajām virsotnēm jau atkal bija sarukusi aptuveni par 700 ASV dolāriem.

Neskatoties uz šādām ievērojamām svārstībām, bitkoina cena gada laikā ir palēkusies gandrīz par 150%. Valdot šādam fonam, šobrīd atkal manāmas runas, ka virtuālās valūtas varētu būt nobriedušas jaunu rekordu sasniegšanai. Tiek minēti salīdzinājumi, ka tā paša bitkoina cena varētu atrasties gluži vai uz "Telsa trajektorijas" ("Tesla" akcijas cena nepilnu astoņu mēnešu laikā pieaugusi par 400%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja runā par virtuālajām valūtām, tad populārākais šāds veidojums – bitkoins – uz pārējo šādu digitālo aktīvu fona jau sāk izskatīties kā tāds ne īpaši aktuālajām modes tendencēm līdzi izsekot spējīgais vectētiņš.

Galvu reibinošu cenas pieaugumu pēdējā laikā piedzīvojuši daži mazāki šādi digitālie veidojumi, kur visspilgtāk, šķiet, mirdz tā saucamais dogekoins jeb "suņmonēta".Vēl šā gada sākumā bitkoins veidoja aptuveni 70% no virtuālo valūtu kopējās vērtības. Šobrīd citu veidojumu (piemēram, ētera (Ether), minētā dogekoina un binance koina) uznāciens bitkoina īpatsvaru šajā pīrāgā samazinājis līdz 43%, rēķinājusi ASV investīciju banka JPMorgan Chase & Co.

Piemēram, dogekoina vērtība tā tirdzniecības vietnēs internetā vēl šā gada sākumā atradās pie nepilna pus ASV dolāra centa, kur šonedēļ tā jau dzīvojās virs 0,5 ASV dolāru atzīmes. Procentuālā ziņā tas ir pieaugums vairāk nekā par 11 tūkst. procentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankām būs jāvienādo maksa pārskaitījumiem uz ES valstīm

Žanete Hāka, 14.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankām jāpiemēro vienādas izmaksas pārrobežu maksājumiem eiro valūtā un vietējiem maksājumiem, kā arī jāpadara pārskatāmākas valūtas maiņas izmaksas, paredz jauni noteikumi.

Ceturtdien apstiprinātie (532 balsis - pret balsoja 22, bet 55 deputāti atturējās) noteikumi izbeigs to ES iedzīvotāju diskrimināciju, kuri veic naudas pārskaitījumus ārpus eirozonas valstīm - piemēram, pārskaitot naudu eiro valūtā no konta Apvienotajā Karalistē vai Dānijā uz kontu Latvijā.

Pakalpojumu lietotāji eirozonā gūst labumu no vienotās eiro maksājumu telpas (SEPA), bet pārējie ES iedzīvotāji par pārrobežu maksājumiem eiro valūtā spiesti maksāt ievērojamas komisijas maksas.

Viena gada laikā izmaksas par ES pārrobežu maksājumiem eiro valūtā būs jāpielīdzina iekšzemes maksājumu vietējā valūtā izmaksām. Dalībvalstīm arī drīkstēs likt bankām piemērot vienādu komisijas maksu par iekšzemes un pārrobežu maksājumiem vietējā valūtā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

UBS: Vēl ir tālu līdz brīdim, kad bitkoinu uzskatīs par valūtu vai vērtīgu aktīvu klasi

Db.lv, 03.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bitkoina piekritēji daudzina, ka reiz pienāks diena, kad šī kriptovalūta aizvietos dolāru, taču UBS analītiķi tam nepiekrīt, raksta Bloomberg.

Taču UBS eksperti uzskata, ka vēl ir tālu līdz brīdim, kad bitkoinu uzskatīs par valūtu vai pat vērtīgu aktīvu klasi. Savukārt, lai bitkoins spētu aizvietot ASV naudas rezerves – papīra naudu, monētas, čekus vai citus ekvivalentus, tā cenai jāsasniedz 213 tūkstošus dolāru vai pat vairāk, vai arī ievērojami jāuzlabo tā apstrādes sistēmu.

Patlaban bitkoina sistēma var apstrādāt tikai daļu maksājumu apjomu, un tas turpinās ierobežot digitālās valūtas izmantošanas iespējas, norādījuši UBS analītiķi.

«Mūsu pētījums liecina, ka bitkoins tā esošajā formā ir pārāk nestabils un tā spējas kļūt par pasaules maksājumu tirgus dalībnieku vai nozīmīgu aktīvu klasi ir ierobežotas,» norāda eksperti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Pastardienas gaidītāji no zelta pārmetas uz bitkoinu

Jānis Šķupelis, 30.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bitkoins populārs to dumpinieku un pastardienas gaidītāju vidū, kas agrāk uzpirka zeltu

Virtuālo valūtu tirgus dalībnieki šā gada beigās izvērsuši īstenu finiša spurtu, kur bitkoina vērtība nupat braši pārsoļojusi pāri 10 tūkst. ASV dolāru līmenim. Turklāt daļa šī veidojuma pircēju nāk no zelta tirgus puses. Šobrīd viens bitkoins ir gandrīz astoņas ar pusi reizes dārgāks nekā Trojas unce zelta. Google Trends apkopotā informācija liecina, ka meklējumu skaits internetā vārdu savienojumam «pirkt bitkoinus» nupat pirmo reizi vēsturē pārsniedzis meklējumu skaitu vārdu savienojumam «pirkt zeltu».

Zelta tirgū par daļu pieprasījuma vienmēr bijuši atbildīgi tā saucamie finansiālās vai pat visas civilizācijas pastardienas gaidītāji. Tie norāda, ka zelts, pasaules ekonomikai, finanšu sistēmai un ģeopolitiskajai kopbildei piedzīvojot ekstremāli skarbus laikus, spēs saglabāt vērtību. Tādējādi no šādu investoru puses ir vērojams pieprasījums pēc fiziskiem zelta stieņiem un monētām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Investors: Bitkoina cena līdz 2021.gadam varētu trīskāršoties

Žanete Hāka, 09.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākās kriptovalūtas bitkoina vērtība nākamo 18 gadu laikā varētu trīskāršoties un sasniegt visu laiku augstāko atzīmi – 20 tūkstošus dolāru, CNN Business prognozējis investors, bijušais hedžfondu pārvaldnieks un Goldman Sachs investīciju baņķieris Maikls Novogracs.

«Bitkoins ir atguvies,» viņš sacījis.

Bitkoina cena nupat pārsniedza 6000 dolāru atzīmi, kas pēdējoreiz tika sasniegta pirms sešiem mēnešiem. Pērn decembrī bitkoina vērtība saruka līdz 3100 dolāru atzīmei, un tad lēnām sāka pieaugt.

Novogracs neparedz, ka bitkoins atgriezīsies tik zemā līmenī, un uzskata, ka tas notiktu tikai gadījumā, ja tiktu piedzīvots ārkārtīgi liels hakeru uzbrukums vai negaidīta regulējuma maiņa, kas smagi iedragātu nedaudz atgūto ticību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē populārā kriptovalūta bitkoins ir piramīdas shēma, uzskata bijušais Welss Fargo vadītājs Diks Kovacevičs.

CNBC raksta, ka viņš uzsvēris: «Es uzskatu, ka tā ir piramīdas shēma. Tam nav jēgas. Esmu tikai pārsteigts par to, ka tā vērtība nav vēl zemāka.»

Tādējādi Kovacevičs ietilpst to baņķieru vidū, kuri distancējas no kriptovalūtu buma. Līdzīgus uzskatus ir paudis arī J.P. Morgan Chase vadītājs Džeimijs Daimons, septembrī nodēvējot bitkoinu par krāpšanu. Pagājušajā nedēļā intervijā Fox Business gan viņš paudis nožēlu par šo izteikumu, taču piebildis, ka nav ieinteresēts šajā ieguldījumā.

Kovacevičs neuzskata, ka bitkoins ir krāpšana: «Šeit nav krāpšanas, taču tā ir piramīdas shēma. Jūs ieguldāt kaut kur, kur kāds cits plāno investēt. Un daži cilvēki no tā iegūst. »

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien bitkoina cena saruka līdz zemākajam līmenim pēdējā gada laikā un tuvojās psiholoģiski nozīmīgajam līmenim – 3500 dolāriem, raksta MarketWatch.

Trešdien cena saruka par 5,2% līdz 3700 dolāriem, bet ceturtdien bitkoins maksāja 3796 dolārus. Tādējādi bitkoina cena nav tālu no psiholoģiski nozīmīgā 3500 dolāru līmeņa.

«Bitkoins turpina flirtēt ar 4000 dolāru līmenim, taču nespēj atrast pamatu kopš iepriekšējā smagā krituma,» norāda analītiķis Jani Ziedens.

Turpina sarukt arī citu kriptovalūtu cenas, un kopš nedēļas sākuma kopējā to tirgus vērtība ir samazinājusies par 9 miljardiem dolāru līdz 121,8 miljardiem dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Rietumvalstu nozīmīgākajos tirgos pēc svārstīgā februāra atkal nonākušas augstāk. Interesanti, ka pēdējā laikā parādījušās spekulācijas, ka par akciju izpārdošanas viļņiem jau priekšlaicīgi var liecināt notiekošais tā saucamo virtuālo valūtu tirgū. Proti, bitkoina cena ir indikators, kas var parādīt, kur vēlāk ceļos arī akciju vērtības.

Vēl pagājušā gada decembra vidū šī veidojuma vienības cena aizsniedzās gandrīz līdz 20 tūkst. ASV dolāru līmenim. Savukārt jau februāra sākumā bitkoina vērtība tā tirdzniecības vietnēs internetā bija paspējusi noplanēt zem 7 tūkst. ASV dolāru atzīmes, kas ieskicēja beigas pirms tam vērojamajam spēcīgajam spekulatīvajam cenu pieaugumam.

Šādu cenas kritumu pagājušā mēneša sākumā pavadīja arī pirmā ASV Standard&Poor’s 500 akciju indeksa korekcija divu gadu laikā. Savukārt pašlaik atkal bitkoina cena palielinājusies līdz 9,5 tūkstošiem dolāru, liecina Coindesk.com apkopotais bitkoina indekss. Valdot šādam fonam, ir investori, kas saka, ka bitkoins ir kaut kas līdzīgs investoru noskaņojuma barometram. Proti, ja šo tirgu skar depresija, tad negatīvās sajūtas galu galā var skart arī akciju tirgus un citus riska aktīvus. Tādējādi tiek teikts – ja akciju cenas atkāpsies, tad vispirms, iespējams, var gaidīt pamatīgu bitkoina cenu samazinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Manam draugam eiroskeptiķim – 4 gadi ar eiro

Egils Kaužēns un Ginters Bušs, Latvijas Bankas ekonomisti, 11.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājuši nu jau 4 gadi, kopš Latvija ir eirozonā un mūsu nauda ir eiro. Iespējams, daudziem jau būs aizmirsies, cik «karstas» diskusijas sabiedrībā bija pirms eiro ieviešanas.

Tajā laikā Latvijas Bankas pārstāvji plašākai sabiedrībai skaidroja eiro ieviešanas ietekmi uz tautsaimniecību, iespējamos riskus un gaidāmos ieguvumus, kuri tika izteikti precīzi izmērāmos skaitļos. Diskusija notika arī par emocionālām lietām, tostarp kolēģis Gundars Dāvidsons uzrakstīja vēstuli eiroskeptiķim, kurā skaidroja savu atbalstošo pozīciju.

Tagad ir pienācis laiks atskatīties uz to, kā tad Latvija ir izmantojusi eiro radītās priekšrocības, kā arī – vai ir piepildījies kas no tā, par ko pirms Eiropas vienotās valūtas ieviešanas brīdināja eiroskeptiķi.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka cilvēki ir novērtējuši ieguvumus no eiro ieviešanas. Vienlaikus joprojām šad un tad izskan eiroskeptiķu kritika. Tāpēc šajā rakstā:

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Latvijas skolēns izcīna bronzas medaļu Pasaules informātikas olimpiādē

Lelde Petrāne, 09.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar svinīgo apbalvošanu Irānas galvaspilsētā Teherānā noslēgusies 29. Vispasaules informātikas olimpiāde. Piedaloties 308 programmētājiem no 83 valstīm, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas absolvents Ingus Jānis Pretkalniņš izcīnīja vienu no bronzas medaļām.

Ingum šī bija jau otrā bronzas godalga lielākajā pasaules jauno programmētāju forumā. Skolēnam šis gads bijis panākumiem bagāts – pavasarī izcīnīta zelta medaļa Baltijas informātikas olimpiādē, bet jūlija vidū Brazīlijā notikušajā Starptautiskajā matemātikas olimpiādē iegūta bronzas medaļa. Latvijas komandu vadīja Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta pētnieks Mārtiņš Opmanis un Tehniskās jaunrades nama Annas 2 skolotājs Raivis Ieviņš.

Vēl Latvijas komandu pārstāvēja Aleksandrs Zajakins (Rīgas 89. vidusskola), Raitis Rūsiņš Kriķis (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija) un Roberts Leonārs Svarinskis (Jūrmalas Valsts ģimnāzija), kuriem šogad līdz medaļām nesanāca aizsniegties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Viedoklis: Jaunākie Globālā konkurētspējas indeksa rezultāti – Vai tiešām Latvija zaudē konkurētspējā?

SSE Riga asociētais profesors un Ilgtspējīgas biznesa centra direktors Arnis Sauka, 27.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikgadējā Pasaules ekonomikas foruma Globālā konkurētspējas indeksa Latvija šogad ierindota 54 vietā 137 valstu vidū. Salīdzinoši ar iepriekšējo gadu, šis Latvijai ir kritums par piecām vietām.

2015-2016 gadā Latvija ierindojās 44. vietā, savukārt 2014-2015: 42 pozīcijā. Gan Lietuva, gan Igaunija šajā indeksā ieņem salīdzinoši augstākas vietas, attiecīgi 41. vietu un 29. vietu. Atbilstoši 2017-2018 gada indeksa rādītājiem, Latvija konkurētspējā atpaliek arī no tādām valstīm kā Bulgārija (49. vieta) un Krievija (38. vieta). Ņemot vērā ekonomikas attīstību un iesāktās reformas, šie rādītāji liek uzdot jautājumu vai tiešām Latvija zaudē konkurētspēju? Proti, cik objektīvs ir šāds valstu salīdzinājums un kā Globālā konkurētspējas indeksa rezultāti var tik izmantoti un ko tie tomēr neparāda?

Viens no izskaidrojumiem vietas maiņai ir izmaiņas indeksa metodoloģijā. Proti, 2017-2018 gada indeksā dati galvenokārt tika vākti, izmantojot interneta platformu. Pirmkārt, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad aptaujā piedalījās lielākā daļa uzņēmēju, kuri piedalījās arī gadu iepriekš, šogad prasība bija sākt aptauju ar jaunu izlasi. Aptaujā Latvijā ik gadu piedalās ap 80-100 uzņēmēju, un izmaiņas aptaujājamo uzņēmēju profilā var radīt izmaiņas aptaujas rezultātā. Otrkārt, atšķirībā no pagājušā gada, kad intervijas galvenokārt notika telefoniski, šogad tika ieviesta prasība veikt aptauju ar interneta platformas palīdzību. Šādā veidā ir daudz sarežģītāk kontrolēt izlases kvalitāti, respektīvi, to, lai aptaujātie uzņēmēji proporcionāli pārstāvētu galvenās nozares, būtu adekvāti iedalīti pēc lieluma un citiem parametriem. Abas šīs metodoloģijas izmaiņas var tiešā veidā ietekmēt konkrētas valsts kāpumu vai kritumu indeksā un tam nebūs lielas saistības ar reālo situāciju valsts konkurētspējā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tēmā - Jurašs, Dana Reizniece-Ozola un Martinsons

Sandris Točs, speciāli DB, 18.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Bija konkrēts brīdis, kad Juraša kungs pieteicās uz vizīti pie «donnas Danas». Viņš atnāca ar diezgan biezu mapīti. Tas bija tad, kad Finanšu policijā sākās reorganizācija.»

To intervijā DB saka bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece un Izmeklēšanas daļas priekšniece Ļubova Švecova.

Advokāts Aldis Gobzems intervijā Dienas Biznesam runāja par «vilkačiem», kas tiesībsargājošajās iestādēs piesedz būtībā organizēto noziedzību. Viņš minēja tādu «zelta trijstūri», ko nozarē visi zinot, - Jurašs, Čerņeckis un Bunkus. Juris Jurašs ir bijušais augsta ranga KNAB darbinieks, Kaspars Čerņeckis un Kaspars Bunkus - augstas VID amatpersonas. Jūs ilgus gadus strādājāt VID Finanšu policijā, varat par to kaut ko teikt. Vai jūs lasījāt šo interviju?

Lasīju šo interviju ar interesi un apbrīnu par to, ka cilvēks tik drosmīgi stāsta objektīvi pastāvošas lietas. Varu teikt, ka 99,9% no Gobzema intervijā teiktā ir patiesība. Tikai tas drīzāk nav trijstūris, bet četrstūris vai patiesībā vēl sarežģītāka figūra. Varbūt tā drīzāk ir piramīda, kuras augšgalā ir viena figūra, bet pamatus stiprina vēl dažas. Un notiek aktīvs menedžments šīs trijstūra piramīdas ietvaros starp tajā ietilpstošajiem darboņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finanšu infrastruktūrā izmaiņas būs lielas

Sandris Točs, speciāli DB, 16.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no bitkoina sākotnējiem mērķiem bija aizvietot apgrozībā esošās centrālo banku emitētās banknotes un monētas ar vienotu globālo digitālo naudu. Tas ir ne tikai raisījis diskusijas sabiedrībā, bet arī rosinājis centrālās bankas vērtēt, vai digitālās transformācijas laikmetā centrālo banku emitētām banknotēm un monētām būtu jāmainās līdzi laikam un vai ir pienācis laiks domāt par digitālajām eiro banknotēm un monētām.

Liela Latvijas sabiedrības daļa pirmo reizi uzzināja par globāli pazīstamāko kriptoaktīvu (tā būtu pareizāk dēvēt to, kas faktiski ir ieguldījumu instruments, ne norēķinu līdzeklis) bitkoinu 2013. gada beigās, kad tā cena ar raķetes ātrumu no 150 ASV dolāriem uzlidoja līdz 1000 dolāriem par 1 bitmonētu. Pasaules mediji toreiz nemitīgi vēstīja par virtuālo brīnumu, kam ātri sekoja Eiropas Banku iestādes (European Banking authority - EBA), kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Latvijas Bankas brīdinājumi par riskiem, ko nes Bitcoin, un aicinājums iedzīvotājiem atteikties no iesaistīšanās darījumos ar bitkoiniem. Neskatoties uz to, ka toreiz Bitcoin cena ātri vien noripoja lejā un visu 2014. gadu turējās vidēji pie 500 dolāru atzīmes, cilvēku prātus turpināja nodarbināt virtuālo valūtu ekosistēmas jautājumi, bet medijos plaši izskanēja ziņas par bitkoinu uzvaras gājienu, piemēram, nacionālās lidsabiedrības airBaltic lēmumu pieņemt bitkoinus apmaksai par aviobiļetēm (vienlaikus īpaši nereklamējot faktu, ka saņemtie bitkoini nekavējoties tika konvertēti naudā – eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Latvijas Okupācijas muzeja Nākotnes nama pamatos iemūrē kapsulu

Laura Mazbērziņa, 13.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Okupācijas muzeja (LOM) topošās piebūves Nākotnes nams pamatos svinīgi iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm un pateicību ziedotājiem, kuri ir snieguši artavu Nākotnes nama projekta īstenošanā.

LOM pārbūve un Nākotnes nama būvniecība tiek īstenota par valsts piešķirtajiem līdzekļiem, savukārt par ziedotāju līdzekļiem taps jauna muzeja pastāvīgā ekspozīcija un tiks nodrošināts nama iekārtojums.

Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdis Valters Nollendorfs atzīmēja, ka sabiedrības atbalsts un ziedotāju uzticība bija spēks, kas iedrošināja uzsākt šo projektu. Tas arī ļāva pārvarēt projekta vilcināšanu un neziņu: «Šajā brīdī mēs godinām tos vairāk nekā 1000 ziedotājus, kuri ziedojuši, lai Nākotnes namā varētu iekārtot muzeju un ekspozīciju. Jāsaprot, ka šie līdzekļi nāk no cilvēku privātajiem līdzekļiem vai sabiedriskajām organizācijām, kuru ienākumus arī veido privāti ziedojumi.»

Komentāri

Pievienot komentāru