Quantcast
Citas ziņas

Tēmā - Jurašs, Dana Reizniece-Ozola un Martinsons

Sandris Točs, speciāli DB, 18.06.2018

Jaunākais izdevums

«Bija konkrēts brīdis, kad Juraša kungs pieteicās uz vizīti pie «donnas Danas». Viņš atnāca ar diezgan biezu mapīti. Tas bija tad, kad Finanšu policijā sākās reorganizācija.»

To intervijā DB saka bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece un Izmeklēšanas daļas priekšniece Ļubova Švecova.

Advokāts Aldis Gobzems intervijā Dienas Biznesam runāja par «vilkačiem», kas tiesībsargājošajās iestādēs piesedz būtībā organizēto noziedzību. Viņš minēja tādu «zelta trijstūri», ko nozarē visi zinot, - Jurašs, Čerņeckis un Bunkus. Juris Jurašs ir bijušais augsta ranga KNAB darbinieks, Kaspars Čerņeckis un Kaspars Bunkus - augstas VID amatpersonas. Jūs ilgus gadus strādājāt VID Finanšu policijā, varat par to kaut ko teikt. Vai jūs lasījāt šo interviju?

Lasīju šo interviju ar interesi un apbrīnu par to, ka cilvēks tik drosmīgi stāsta objektīvi pastāvošas lietas. Varu teikt, ka 99,9% no Gobzema intervijā teiktā ir patiesība. Tikai tas drīzāk nav trijstūris, bet četrstūris vai patiesībā vēl sarežģītāka figūra. Varbūt tā drīzāk ir piramīda, kuras augšgalā ir viena figūra, bet pamatus stiprina vēl dažas. Un notiek aktīvs menedžments šīs trijstūra piramīdas ietvaros starp tajā ietilpstošajiem darboņiem.

Varat runāt par šiem «darboņiem» konkrētāk?

Pieņemu, ka pastāv Juraša kunga loma šajā struktūrā. Varbūt ne tās izveidošanā. Viņš, iespējams, pārņēma kādu citu pieredzi, bet panāca sistēmas izveidošanu uz kaut kādiem savstarpēji izdevīgiem nosacījumiem starp šī daudzstūra darbiniekiem.

Ko KNAB darbinieks Jurašs dara VID darbinieku «piramīdā»? Kāds ir pamats šai KNAB/VID sadarbībai?

Naudas izcelsme jebkuriem koruptīviem darījumiem ir no biznesa vides. Biznesmenis maksā par kādu iespējamu konkursa uzvarēšanu. Kroplīgs šajā sistēmā ir tas moments, ka tie, kas piedalās valsts konkursos un tos uzvar, viņi parazitē uz valsts, respektīvi, citu nodokļu maksātāju samaksātās naudas, un parazitē uz Eiropas naudas rēķina. Lai konkursu uzvarētu, uzņēmējam vajag «nolobēt» – nosauksim to tā – savas intereses. Savukārt, lai «nolobētu», viņam vajag skaidru naudu. Taču skaidru naudu viņš nevar tā vienkārši izņemt no biznesa. Viņam vajag izveidot shēmu, lai naudu izņemtu, – nosauksim to tā. Tagad daudz ņemas ar to jēdzienu «naudas atmazgāšana». Bet naudas atmazgāšana ir pēc būtības ļoti sarežģīts noziedzīgs nodarījums. Ņemot vērā, ka vai nu nemāk, vai «daudzstūris» nodrošina labu «jumtu» tiem vajadzīgajiem subjektiem, kas nodarbojas ar reālu naudas «atmazgāšanu», līdz tai izstrāde neaiziet pat operatīvajā līmenī. Visiem ir zināma epopeja ar vienu no lielākajiem valsts, pašvaldības un Eiropas Savienības naudas veiksmīgiem «apguvējiem». Tautā to sauc par «M kvadrātu»…

Ko šis «M kvadrāts» nozīmē?

Tas ir apzīmējums ļoti ietekmīgam un ļoti zināmam finanšu uzņēmumu īpašniekam.

Mārim Martinsonam?

Iespējams. Epopeja ar viņu un «vilkačiem uzplečos» ir ar ļoti senu vēsturi un piegaršu. Kas šajā stāstā ir interesants? Finanšu policijā bija veikti noteikti pasākumi un pēc tam arī kriminālprocess, par kuru skaļi paziņoja sabiedrībai. Es tajā laikā biju jau dekrēta atvaļinājumā. Ziniet, ir tiešais avots un ir netiešais. Es to zinu no atstāsta, bet tas ir ļoti ticams un pārbaudāms. Un šie fakti attiecīgajām tiesībsargājošajām iestādēm noteikti ir zināmi. Un ne tikai tiesībsargājošajām iestādēm. Arī jūsu kolēģiem tie ir zināmi. Tātad, ar ko sākās stāsts. Lai uzsāktu darbu pie, iespējams, noziedzīgām shēmām, ko izmanto, lai «optimizētu» biznesu un varētu dabūt naudu, ko izmantot savu interešu nodrošināšanai. Loģiski, ka tā ir Finanšu policijas, nevis KNAB kompetence. Taču, lai lobētu biznesu, ir vajadzīga kāda amatpersona, kurai būs šī «interese» lobēt. Tāpēc šā vai tā te būs arī amatnoziegums. Tāpēc veido kopējo sadarbības operatīvo darba grupu, kur ir finanšu policijas «operi» un ir KNAB «operi». Bet kas tur vienā no pēdējiem darba posmiem izrādās? Izrādās, ka tā darbinieka civilsieva, kurš no KNAB puses ir «pievienots» pie šīs operatīvās lietas, ir galvenā finanšu direktore šī «M kvadrāta» kunga visai finanšu piramīdai.

No kura līdz kuram gadam jūs strādājat VID?

No 1993.līdz 2013. gadam. Tik ilgi «nedzīvo» šajā iestādē. (Smejas)

Jums nav bail par to stāstīt?

Bail ir tiem, kas dara nelietīgas lietas. Ja tu dari savu darbu, tev nav jābaidās. Viena lieta ir zināt, cita - savu zināšanu izmantot kaut kādos nelietīgos nolūkos. Tas, ko, starp citu, dara tie, ko jūs nosaucāt par «vilkačiem uzplečos». Es viņus nosauktu par ērcēm. Tā pieredze, tās zināšanas un informācija, kas bija iegūtas, veicot amata pienākumus, tika izmantota, lai veidotu personīgo kapitālu. Tika izmantota, lai veidotu personīgo politisko kapitālu. Cik tas ir normāli un adekvāti? Tur ir vēl cits stāsts. Jūs saucat to personu par «donna Dana», kas ir nākusi pie varas. Viņa ir ieplānojusi grandiozas pārmaiņas VID un Finanšu policijā konkrēti. Šis fakts ir pārbaudāms. Bija konkrēts brīdis, kad Juraša kungs pieteicās uz vizīti pie «donnas Danas». Viņš atnāca ar diezgan biezu mapīti. Tas bija tad, kad finanšu policijā sākās reorganizācija. Tāpēc, ka viņš ir krietni zinošs. Viņam ir «biezāka āda» un «biezākas zināšanas», un arī mapītes ir biezākas. Tātad bija vizīte, pēc kuras «donna Dana» paziņoja, ka viņa tagad veiks reorganizāciju un savedīs kārtībā daudzas lietas. Viņš negāja kā privātpersona, viņš negāja kā politiķis, viņš gāja kā eksperts korupcijas apkarošanas jomā. Un viņš gāja ar konkrētu mapīti konkrēti par Finanšu policijas pārvaldes reorganizāciju.

Kāpēc Jurašu interesēja un kāpēc viņš piedalījās Finanšu policijas reorganizācijas procesos?

Paņemiet struktūru, kas tagad ir izveidota Valsts ieņēmumu dienestā (piezīme - rāda VID struktūras shēmas)! Šīs struktūras reorganizācija bija tikai tāpēc, lai radītu priekšstatu, ka mēs visu kopumā gribam mainīt. Patiesībā interese bija tikai par tiesībaizsardzības bloku, jo tikai šis tiesībaizsardzības bloks ir «zelta dzīsla». Tas, kas sēž uz šīs «zelta dzīslas», tas arī gūst visu patieso labumu no visiem pārējiem procesiem. Viņš var «menedžēt» gan ar tiesībaizsardzības iestādes operatīvo bloku, gan ar muitu, gan ar nodokļu un naudas plūsmu. Tagad gatavojas reorganizēt kontroles dienestu. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu. Izņems no Ģenerālprokuratūras. Kur to ieliks? Tas atkal ir jautājums. Saprotiet, tā atkal ir struktūra, kas saņem un analizē visu subjektu informāciju par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Ko nozīmē informācija? Nu, jūs kā žurnālists saprotat, ka tagad informācijai ir vērtība. Bet šeit un šeit ir informācija par naudas plūsmu!

Bet turpiniet, lūdzu, par Juraša vizīti pie finanšu ministres! Jūs taču neizstāstījāt vēl visu?

Šis kungs, es domāju, ka viņš ir jūsu minētā «zelta trijstūra» pamata «atslēgas figūra». Viņam patīk lietot terminu «atslēgas figūras». Noteiktos virzienos jābūt noteiktām «atslēgas figūrām» – tas arī nodrošina šīs piramīdas darbību, efektivitāti, ienākumu plūsmu un arī iespēju tās iekšienē mainīt vai rotēt figurantus. Pazaudējot vienu, var viegli atrast citu, kas arī «ir tēmā», proti, ir iekšā sistēmā un notur tās stabilitāti. Jo figūrai ir jābūt arī stabilai, tā nevar būt kaut kāda ļodzīga. Tikai uz stabila pamata tu vari būvēt piramīdu. Bez tās tu nebūsi nekas, tu būsi tikai viens pats un pats par sevi. Tāpēc vajag komandu, vajag izmantot zināšanas un vajag būt «tēmā» – vajag «nodrošināt intereses». Kā tās var nodrošināt? Ar lobijiem. Kura iestāde mūsu mazajā un ļoti sarukušajā ekonomikā var «nodrošināt intereses»? Tikai Finanšu, nodokļu un muitas policija, kurai blakus vēl tagad izveidota iekšējās drošības pārvalde.

Kas pašlaik nosaka visu šo rīcību?

Noteikti, ka globāli «donna Dana».

Kāda ir VID vadītāja loma?

Bet ko jūs domājat par VID vadības lomu, vērtējot Cīrules kundzes darbu un viņas sarežģīto likteni? Man Cīrules kundzes sarežģītais liktenis šķiet bēdīgs. Cilvēka ir žēl, jo tā slodze un tie noteikumi, kas tur valda, ir ļoti, ļoti sarežģīti. Tā ir viena lieta. Bet otra lieta - kā jūs vērtējat VID vadītāja konkursa rezultātus?

Pat, neņemot vērā «Martinsona faktoru», šī kunga biogrāfijā nav neviena fakta, kas liecinātu, ka viņš ir spējīgs ieņemt šāda līmeņa iestādes vadītāja vietu. Un to visi izliekas, ka neredz, vai ne?

Bet saprotiet, ka sēž vesela ļoti nopietnu cilvēku grupa. Ir konkurss. Un visi šie konkursi vēl maksā pamatīgu naudu. Cirks, kas vēl izmaksā tautai naudu no tās samaksātajiem nodokļiem. Un šie eksperti paziņo, ka tas ir cilvēks, kurš ir vislabākais, un viņam ir skaidrs redzējums par šīs iestādes attīstību. Man ir jautājums, skaidrs redzējums par VID cilvēkam, kurš, atbildot uz jautājumu “Vai jūs bijāt firmas finanšu direktors? “, atbild – tas amata nosaukums bija vairāk nosaukuma pēc. Sanāk, ka visa šī godātā konkursa komisija bīdīja fiktīvu VID direktoru! Cik tālu ir jāaiziet cinismam, lai par tautas naudu veidotu cirku un par nopietnas iestādes vadītāju piedāvātu cilvēku, kurš nemaz to nevadīs.

Mēs taču visi saprotam, ka šie konkursi ir tikai tāda piesegšanās. Īstenībā pilna atbildība par VID vadītāja izvēli ir finanšu ministram!

Tieši tā! Finanšu ministre arī šo pienākumu pilda.

Tātad finanšu ministre gribēja tādu VID vadītāju, kāds bija caurkritušais Skujiņš?

Bet kurš cits viņu varēja «bīdīt»? Tā jau ir otra izgāšanās. Bija Koļegovas kundze, kura ļoti smagi cieta visa notiekošā dēļ. Cik ilgi taisīsim šīs izrādes uz visu nodokļu maksātāja rēķina? Kāpēc, lai nodrošinātu atsevišķu personu un grupējumu intereses, visus pārējos uzskata par idiotiem?

Kāpēc par VID vadītāju pavisam loģiski nevar kļūt cilvēks, kas savu karjeru ir veidojis VID un ir profesionālis? Kāpēc vajag tieši cilvēku no malas?

Tāpēc, ka vajag izrādi un izkārtni. Nevis cilvēku, kas risina reālas problēmas, lai vairāk iekasētu nodokļus. Jūs saprotat, ka šī «daudzstūra» uzturētājam ir izdevīgi, ka ir nekārtība, ir izdevīgi, ka ir haoss.

Zināt, kas ir baisākais jautājums, dzirdot par šo «trijstūri» un «piramīdu», kas darbojas VID? Varbūt tur neko nevar sakārtot? Varbūt tur viss ir tā sasiets, ka nav iespējams neko ar to izdarīt?

Nav tik traki. VID strādā, un tur ir daudz profesionālu un godīgu darbinieku. Parazītu procents ir krietni mazāks nekā normālu un adekvātu cilvēku. Tas ir tāpat kā sabiedrībā. Jūs taču nevarat pateikt, ka visi ir vienādi un nekam nederīgi cilvēki. Ievērojāt brīdi, kad Pelēkās kundze paziņoja, ka ir gatava uzņemties VID vadību? Vēl profesionālāku un korektāku cilvēku es personiski pat nepazīstu. Kas visu zina Valsts ieņēmumu dienestā, kas profesionāli orientējas, kurai patiešām ir redzējums par iestādes attīstību un darbības virzieniem. Kāpēc neļaut Pelēkās kundzei to darīt? Kāpēc vajag meklēt kaut kādus aktierus no malas, kuriem pēc tam pieliek klāt padomniekus? Neskatoties uz to, ka VID jau ir struktūra un milzīgs aparāts. Taču padomnieki tiek pieņemti vai agresīvi uzspiesti, lai viņi pilda noteiktus uzdevumus. Parasti tie ir netīri uzdevumi, ko viņi pilda priekš «globālās» vadības. Gobzema kungs stāstīja par nelaiķa saistību ar to visu. Jā, tiešām. Man arī ir informācija, ka šis kungs, kas tagad jau ir aizgājis no šīs pasaules, bija ļoti stingri uzspiests Finanšu policijai kā kontaktpersona, ar kuru vajadzētu komunicēt.

Kādi jautājumi Mārtiņu Bunkus interesēja Valsts ieņēmumu dienestā?

Viņu interesēja kontroldienesta materiāli. Viņu interesēja «iesaldētas naudas». Viņu interesēja skandalozi un lieli kriminālprocesi. Un viņu interesēja «mazgātāju» grupējumi.

Viņam ir brālis Kaspars Bunkus?

Viņam arī ir sava nozīme, loma un ietekme. Bet ne noteicošā.

Bet es nesaprotu tomēr. Ir, piemēram, kaut kāda VID amatpersona, kas vada, piemēram, maksātnespējas procesa daļu. Vai tad viņa var tā darīt, ko grib? Vai tad nav kaut kāda iekšējā drošības daļa, kas tam seko?

Tā vajadzētu būt. Šīs struktūras dēļ mainīja likumdošanu. Iepriekš tā bija Finanšu policijas struktūrvienība, tagad tā ir pakļauta ģenerāldirektoram.

Un tā neko neredz, kas notiek ienākumu dienestā, naudu atmazgā, kontrabanda plūst?

Tā redz un tai vajadzētu redzēt, bet, manuprāt, tā ir ierauta iekšējos strīdos, intrigās un varas pārdalē.

Jūs sarunā iepriekš pieminējāt kāda KNAB darbinieka civilsievu. Varat pateikt kaut ko vairāk par šī apstākļa nozīmi?

Juraša kungs lieliski zina, kas ir «M kvadrāts». Viņam vajadzētu lieliski zināt, ka viņa padotais KNAB darbinieks, ko Jurašs iekļāva Finanšu policijas darba grupā, lai strādātu ar «M kvadrāta» finanšu grupējumu, ka viņa civilsieva ir finanšu direktore šajā grupējumā. Nevis oficiālajos uzņēmumos, bet tajos uzņēmumos, kas tiek izmantoti, lai nodrošinātu naudas izņemšanu lobēšanas nodrošināšanai.

Varbūt finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola nezina, kas ir «M kvadrāts»? Viņa raidījumā «Nekā personīgi» teica, ka viņai nav attiecību.

Varbūt viņai personīgi nav. Un kas ir «attiecības». Ko mēs ar to saprotam? Varbūt kaut kādas ir, kaut kādas nav. Pietiek ar viņas vīra kontaktu, lai viņai būtu kontakts. Pilnīgi pietiek ar viņas vīra kontaktiem ar šo personu, jūs saprotat? Šādu kontaktu ļoti bieži izmanto specdienesti. Tas ir, kā jau minēju, KNAB darbinieks, kura sieva strādā «M kvadrāta» grupējumā, un līdz ar to operatīvā darba grupa ļoti labi zina, kas notiek šajā grupējumā. Formāli kontakti neko neveido. Ja mēs iepazīstamies konferencē un apmaināmies ar vizītkartēm, tas neko nenozīmē. Mēs zinām viens otra vārdu, bet mēs neesam pazīstami. Reālo kontaktu biznesa darījumos veido personīgais kontakts.

Jūs, kad sākāt apšaubīt mūsu advokāta minēto «trijstūri» jau sacījāt, ka tas ir drīzāk četrstūris. Varbūt kvadrāts?

Saprotiet - biznesam pēc būtības ir vienalga, kam maksāt par lobēšanu. Galvenais ir «dabūt cauri jautājumu». Jums ir problēma, bet jūs zināt, ka ir cilvēki, kas māk šo problēmu atrisināt. Vismaz viņi sevi tā definē. Saka: mēs tev to atrisināsim, draugs!

«Problēmu risinātāji», kā nelaiķis M.Bunkus?

Nu viņš bija ļoti kompetents šajā jomā.

Jūs saprotat, ka intervijā jau esat pateikusi tādas lietas, kas var izraisīt zemestrīci?

Svītrojiet ārā!

Es neko nesvītrošu. Lai gan man ir ziņas, ka Martinsons jau ir sācis spiedienu, lai mēs apklustu!?

Jo ir ļoti būtiski skartas viņa intereses. Būtiski. Ja šīs struktūra sabrūk, ja nav kontroles par šo struktūru, ir apdraudēts viņa bizness. Tas ir bizness, kas pastāv, izmantojot budžeta naudu, Eiropas fondu naudu. Kāpēc ir spiediens? Tāpēc, ka sāka ļodzīties struktūras drošība un noteiktu cilvēku atrašanās noteiktos posteņos, kas nodrošina «zelta dzīslu».

Premjers ir jau piedraudējis Dienas Biznesam ar drošības iestādēm tāpēc, ka tiek lietoti tādi jēdzieni kā «mafija» un «krustmāte». Kā jūs uzskatāt, cik pamatoti ir lietot par visu šo sistēmu jēdzienu «mafija»?

Vai tā ir mafija? Mafija - tie ir bandīti. Tie ir specdienestu kādreizējie darbinieki, kas veido savu personisko un politisko kapitālu. Aizstāvot to lobiju intereses, kas ar viņiem ir noslēguši vienošanos un kas viņus uztur un sponsorē.

Viena no galvenajām iestādēm, kas rūpējas par likumību valstī, ir prokuratūra. Mūsu valstī prokuratūra to, par ko mēs runājam, neredz?

Zināt, es dzirdēju stāstu par kompromata mapītēm, kas ir pieejamas Juraša kungam, gan par ģenerālprokurora sievu, gan arī par znotu. Līdz ar to, neskatoties uz, manuprāt, klajiem likuma neievērošanas gadījumiem no šīs konkrētās personas puses, objektīvās patiesības noskaidrošana ir ļoti nobremzēta.

No personas Juraša puses vai personas Martinsona puses?

Juraša kunga. Bizness ir atsevišķi. Specdienesti atsevišķi. Nodalīsim. (Smejas.) Bizness samaksā lobijam, lai tas nodrošina labvēlīgu vidi tā eksistencei. Bizness nepiedalās intrigās. Nevāc mapītes. Bizness vienkārši taisa savu biznesu, un viss.

Kam tātad ir vajadzīga VID reorganizācija?

Šīs preturbācijas (rāda VID struktūrshēmas). Te ir paslēpts viss tas, kas ir vajadzīgs Jurašam. Paskatieties, kas ir izveidots no visa šī mudžekļa! Paskatieties, kas ir atslēgas figūras, lai nodrošinātu «zelta dzīslas» eksistenci! Papētiet, kura kad strādāja, kur ar ko komandā! Tas ir pamats interešu nodrošināšanai tam cilvēkam. Tātad iekšējās drošības pārvaldes direktora p.i. Dolgovas kundze. Es pieņemu, ka šī dāma ietilpst to personu lokā, kas nodrošina interešu lobēšanu Juraša kungam. Ir vēl citas atslēgas figūras (rāda), kuras nodrošina «zelta dzīslu» konkrētam cilvēkam. Un šis cilvēks nodrošina lobiju konkrētam biznesa pārstāvim.

Tā tātad ir Nodokļu un muitas policijas pārvalde?

Pašreizējais nosaukums «zelta dzīslai». Ziniet, kur strādā pēc skandāla par valsts noslēpuma izpaušanu Bogdanovas kundze? Pie Jurašas kundzes birojā par juristi. Tā ir objektīva patiesība. Tie ir fakti. Ir kriminālprocess Drošības policijā par valsts noslēpuma izpaušanu. Ir konkrētas personas. Man ir informācija, ka ietekmīgas personas kratīšanas laikā viņa dzīvesvietā, kas notika saistībā ar Rimšēviča kunga problemātiku, ka bija rakstīts, visticamāk, ar Kristīnes Bogdanovas rokrakstu. Protams, ka šī samudžinātā VID reorganizācija (rāda ļoti sarežģītu struktūrshēmu ar neskaitāmām norādēm) ir kaut kāds murgs. Teātris. Bet tās rezultātā izveidojas šis (rāda VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes un Iekšējās drošības pārvaldes struktūrshēmas). Bet arī tajās ir svarīgas būtībā tikai «atslēgas figūras», kas nodrošina «zelta dzīslas» ienākumus.

Tātad tie ir cilvēki, kuri neredz to, ko nevajag redzēt?

Un redz to, ko vajag redzēt. Ir dažādas prioritātes, uz kurām vērst uzmanību. Un tad arī sanāk, ka, lai nodrošinātu «M kvadrāta» intereses, jauka dāma kaut ko raksta, kaut ko iesniedz un kaut ko konsultē. Kāpēc cilvēks, kas ļoti ilgi negrib iet prom, nepiekrīt rotācijai, pēkšņi uzraksta atlūgumu un aiziet? Pastāv pamatotas aizdomas, ka K.Bogdanovas aiziešana no VID nav nemaz tik vienkārša. Viņa ir viena no tām atslēgas figūrām, kam vajadzēja nodrošināt Juraša kunga lobija intereses tiesībaizsardzības iestādes izmeklēšanas blokā. Varbūt viņa aiziet no VID, lai netiek uzsākta krimināllieta par vēl vienu amata noziegumu?

Ja šādi cilvēki tomēr aiziet no VID, varbūt nav mūsu valstī tik slikti? Ir tātad arī tādas tiesībsargājošas iestādes, kas spēj izmeklēt šīs lietas?

Ir ļoti daudz profesionālu, kompetentu un zinošu cilvēku tiesībaizsardzības iestādēs, kas neskraida apkārt, nestāsta to visiem televīzijā un nesit sev pie krūtīm. Kas veica kratīšanu pie Martinsona kunga pēc Rimševiča lietas? Ir cilvēki, kas to darīja. Taču ir tādi cilvēki, kas visskaļāk kliedz «ķeriet zagli!» Kas stāsta visos iespējamajos medijos, kāds viņš ir taisnības cīnītājs. Un viņš ieliek kāda grupējuma izmeklēšanas darba grupā kāda darbinieka civilsievu, kura šim grupējumam nodrošina fiktīvas naudas plūsmu!

Fantastiska bezkaunība?

Nē, tā nav bezkaunība, tā ir drošība, kas ir iegūta uz, pildot dienesta pienākumus, iegūtas operatīvās informācijas datiem un to izmantošanas neformālā komunikācijā.

Vai premjeram, dzirdot to, ko jūs tagad sakāt, vajadzētu nekavējoties apturēt jebkādas reorganizācijas darbības VID, vienlaikus izsakot neuzticību finanšu ministrei?

Vēl dziļāks jautājums būtu, kāpēc vajadzēja veikt nodokļu reformu. Varbūt arī nodokļu reformas galvenais patiesā labuma guvējs ir tas pats «M kvadrāts»? Kādā veidā? Tas ir vajadzīgs viņa biznesiem. No Eiropas Savienības fondiem nāk pēdējā nauda. Tas, kas to dabūs, tas dabūs. Viss. Pēc tam tās nebūs, būs jādzīvo uz tā, ko spēj nopelnīt pats. Ir deklarēts – nodokļu reformai ir jāmazina noslāņošanās un nabadzība. Vai tā to mazina? Nē. Redziet, nodokļu reforma ir instruments, lai vairāk naudas paliek kāda rīcībā. Ir pasludināts, ka nodokļu reforma vairāk naudas atstās uzņēmēju rīcībā. Kuru uzņēmēju rīcībā? Saimnieciskās darbības veicējiem atņēma. Mikrouzņēmumiem atņēma. Maziem un vidējiem uzņēmējiem atņēma. Administratīvās izmaksas uzlika. Uzliktais regulējums nav domāts, lai attīstītu normālu, kvalitatīvu un caurspīdīgu uzņēmējdarbības vidi. Tā nesamazina ēnu ekonomiku. Es pieņemu, ka tā ir domāta tikai, uzsākot Eiropas Savienības naudas apgūšanu uz šo periodu. Un esmu pārliecināta, ka pēc vēlēšanām viņi atkal pacels nodokļus. Kāpēc? Tāpēc, ka nožņaudza banku sektoru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Gobzems: Jurašs un Strīķe zināja Bunkus shēmas

Sandris Točs, speciāli DB, 12.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Atbildēšu uz jautājumu, vai šeit, pie mums, valda politiski organizēta mafija. Šī slepkavība nebija brīdinājums maksātnespējas administratoriem, jo Māris Sprūds jau ir ārā no spēles. Tas bija brīdinājums politiķiem. Kāpēc politiķiem bija svarīgi šajās dienās dot signālu, ka viņi par to vairs nelems, bet to darīs kāds spēcīgāks nekā viņi? Padomājiet par to,» sarunā ar DB saka bijušais Maksātnespējas administrācijas (MA) direktors, zvērināts advokāts Aldis Gobzems

Raidījumā Preses klubs atzināt, ka laikā, kad jūs bijāt Maksātnespējas administrācijas vadītājs, politiķis Edgars Jaunups pie jums uz iepazīšanos atveda KNAB darbinieku Juri Jurašu. Kādā sakarībā?

Jā, tā tas bija. Tolaik man bija labas attiecības ar Edgaru Jaunupu. Mēs tikāmies kafejnīcā, klusajā centrā, starp citu, netālu no slavenās Antonijas ielas. Tikāmies trijatā – es, Edgars Jaunups un Juris Jurašs. Ir pagājuši daudzi gadi, es neatceros visu tikšanās saturu, bet tās mērķis bija saistīts ar Jaunā laika interešu nodrošināšanu. Jurim Jurašam stāstīju, ko esmu novērojis maksātnespējas jomā kā Maksātnespējas administrācijas vadītājs. Bet nekādas darbības J. Jurašs par manis nosauktajiem faktiem neveica, jo acīmredzot tas neatbilda JL mērķiem. Savukārt varu pastāstīt, kā man sabojājās attiecības ar E. Jaunupu. Tajā laikā aktuāls bija jautājums par administratora iecelšanu Liepājas siltuma maksātnespējas procesā. Pēc koleģiāla lēmuma ar manu kā iestādes vadītāja parakstu par Liepājas siltuma maksātnespējas administratoru tika iecelts Andris Rukmanis, kurš nebija saistīts ar Jauno laiku. Bet man pirms tam bija norādīts, kuras no administratoru saraksta būtu piemērotākās kandidatūras iecelšanai par maksātnespējas administratoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Papildināta - Saeimas komisija atbalsta Juraša izdošanu kriminālvajāšanai

LETA, 29.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šodien nolēma atbalstīt aicinājumu izdot kriminālvajāšanai deputātu Juri Jurašu (JKP), žurnālistiem pastāstīja komisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte-Pakule (VL-TB/LNNK).

Šādu lēmumprojektu atbalstīja deviņi deputāti, bet pret bija četri. Par šo jautājumu vēl jālemj Saeimas sēdē, un paredzēts, ka balsojums notiks ceturtdien, 31.janvārī.

Komisijas sēdē šodien pret lēmumprojektu par Juraša izdošanu balsoja deputāti Normunds Žunna (JKP), Andris Skride (AP), Artuss Kaimiņš (KPV LV) un Linda Ozola (JKP).

Komisija šo jautājumu sāka skatīt pagājušajā nedēļā, un turpināja diskutēt par to šodien slēgtajā sēdē, kas ilga teju trīs stundas.

Kursīte-Pakule norādīja, ka komisijai būtu jāizšķir, vai šī lieta varētu būt politiskā izrēķināšanās, tomēr daudzi jautājumi bija ne par to, līdz ar to diskusija bija ļoti gara. Politiķe uzsvēra, ka viņa šajā lietā nesaskata politisko izrēķināšanos, tāpēc atbalstīja lēmumprojektu par izdošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vairākums šodien atbalstīja Ģenerālprokuratūras aicinājumu izdot kriminālvajāšanai deputātu Juri Jurašu (JKP) saistībā ar kriminālprocesu par valsts noslēpuma izpaušanu.

Šādu lēmumu atbalstīja 73 deputāti, pret bija 17 parlamentārieši.

Juraša izdošanu iepriekš atbalstīja arī Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, kur par šādu lēmumu balsoja deviņi deputāti, bet četri bija pret.

Jurašs ir kritisks par šo lietu. Viņš pauda, ka Ģenerālprokuratūra šajā lietā maldina, bet lieta tiekot būvēta uz meliem un puspatiesībām. Turklāt šī esot vēršanās pret trauksmes cēlēju. Jurašs ir pārliecināts, ka šī lieta ir politiski motivēta, savukārt ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers darbojas kā «oligarhu advokāts».

Deputāts šodien Saeimas debatēs norādīja, ka tiesā pierādīs savu taisnību, kā arī mudināja parlamentu balsot tā, lai viņš nezaudētu šo iespēju. Pēc Juraša runas debatēs JKP deputāti piecēlās kājās un aplaudēja. Saeimas sēdē piedalījās arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Strīķes un Juraša ģimeņu mafija

Sandris Točs, speciāli DB, 25.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūziķis tiek izsaukts uz KNAB, lai viņu nopratinātu par patriotiskas dziesmiņas sacerēšanu, bet bijušais KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs par iespējamu maksātnespējas administratoru shēmu zināšanu un nekā nedarīšanu nopratināts netiek. Vai «T-krekla» uzvilkšana, proti, brīva savas politiskās pārliecības paušana ir tas, kas satrauc KNAB darbiniekus, bet maksātnespējas mafijas reketa shēmu piesegšana un iespējama līdzdalība tajās nesatrauc?

Taisnība Jutai Strīķei, ka šādam KNAB nav jēgas. Interesanti, ka Strīķe, kas nesen vēl aicināja demonstrācijās, lai aizstāvētu «KNAB neatkarību», tagad aicina to likvidēt, apvienojot ar Drošības policiju un SAB un izveidojot vienu lielu iestādi. Vai varētu būt tā, ka KNAB ir pārvērties par vārda brīvības ierobežošanas un politisko pretinieku iebiedēšanas rīku? Bet vai arī Strīķes laikā tāds tas nebija? Kas tagad vainas?

Vai ir kas mainījies kopš 2016. gada, kad Pietiek.com rakstīja par VID un Finanšu policijas «īsto astoņkāji» un zīmēja shēmas ar Maiguru Strīķi augšgalā? Jā, šie cilvēki ir parotējuši, pamainījuši amatu nosaukumus, M.Strīķis, sasniedzot noteiktu vecumu, oficiāli ir devies dienesta pensijā, bet manis aptaujātie eksperti ir vienisprātis – šie cilvēki joprojām ietekmē daudz.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiekoties ar ļoti zinošiem cilvēkiem, saņēmu jaunāko informāciju, kas liecina, ka, iespējams, vēl ātrāk par Jaunupu aiz restēm varētu nonākt Jurašs. Tas ir atminējums mīklai, kāpēc JKP tik ātri piekrita Jaunupa izgudrotajam «Kariņa variantam» un ar izmisumu cīnījās par to līdz pēdējam. Taču dziesma ir nodziedāta – Gobzems ir sitis Jaunupa kārti!

Bordāna kungs, atveriet taču acis! Jums jau laicīgi jāsāk gatavot runa gadījumam, ja Jurašs nonāktu uz apsūdzēto sola, nevis jāstāsta pekstiņi par viņu kā «labāko iekšlietu ministru». Beidziet būt «vilkaču uzplečos» «peška» – tikai bandinieks jumtotāju un shēmotāju spēlē! «Kriša» jeb «jumts» sāka ar «spirt, vodka, sigareti» piesegšanu. Līdz, tā izskatās, bija arī aizgājis līdz tramvajiem un trolejbusiem. Ir pienācis laiks pateikt – stop!

Jaunupa/Strīķes plāns acīmredzot bija ar Kaimiņa palīdzību Kariņa valdības konstrukcijā ievilkt KPV LV. Arī Kaimiņš tika nokautēts trīs stundas garajā KPV LV frakcijas sēdē. Jaunups varēja gribēt Gobzemu izmest kā izlietotu prezervatīvu. Taču par tādu pārvērtās aktieris, kurš Jaunupa lugā «pagūlās» zem Strīķes. Kaimiņa kungs, ierakstiet Juraša sarunu ar Strīķi! Varbūt jūsu atbalstītāji tad aizmirsīs šo nesmuko ainiņu, kurā «jaunais spēks» krīt cīņā par vecās Vienotības valdību!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jurašs vadīs Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju

Zane Atlāce - Bistere, 21.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju vadīs Juris Jurašs, tā trešdien, 21.novembrī, savā pirmajā sēdē nolēma komisijas deputāti.

Par komisijas priekšsēdētāja biedru deputāti ievēlēja Aldi Blumbergu (KPV LV), savukārt par sekretāru – Edvīnu Šnori (NA).

J.Jurašs Saeimā ievēlēts no Jaunās konservatīvās partijas saraksta. J.Jurašs parlamentā ievēlēts pirmo reizi. Iepriekš kā deputāts darbojies Rīgas domē, strādājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā par Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītāju.

Komisijā strādās arī deputāti Jānis Ādamsons (SASKAŅA), Raimonds Bergmanis (ZZS), Kaspars Ģirģens (KPV LV), Ivans Klementjevs (SASKAŅA), Ainars Latkovskis (JV), Juris Rancāns (JK) un Mārtiņš Staķis (AP!). Komisiju sastāvs noteikts ar Saeimas 20.novembra ārkārtas sēdes lēmumu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas pārraudzībā ir nacionālās drošības, valsts aizsardzības, iekšlietu, korupcijas novēršanas jomas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms vairāk nekā simts gadiem komunistu vadonis Ļeņins plānoja revolūciju no Šveices. Izskatās, ka šodien Latvijas ārkārtas vēlēšanas turpat gatavo šveiciešu advokāts Rūdolfs Meroni. Šis kungs jau labu laiku nav redzēts Latvijā, jo, iespējams, baidās, ka Rīgas lidostā varētu tūlīt pat tikt arestēts.

Problēmas Latvijā nav atrisināmas vienkāršā veidā. Meroni sagrābtos Ventspils uzņēmumus draud atņemt, jo faktiski viņš ir tikai valsts ieceltais arestētās mantas glabātājs tajos. Latvijā beigu fāzē ir izmeklēšana, bet Šveicē Meroni ir zaudējis tiesu par mantas izšķērdēšanu vienā no viņam uzticētajiem uzņēmumiem. Kā var izglābt situāciju?

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa līdz pirmdienai paņemtā pauze atklāj acīmredzamu faktu – pašlaik valdību nav iespējams izveidot. Saeimā pastāv divi pretēji bloki, un nevienam no tiem nepietiek balsu valdības izveidošanai. KPV LV un JKP blokā ir 32 deputāti, bet NA, Attīstībai/Par!, JV un ZZS kopā ir 45 balsis. Tas ir strupceļš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Azartspēļu rīkotāji gatavi ar Rīgas pašvaldību tiesāties Eiropas līmenī

LETA, 14.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Rīgas pašvaldības lēmumu Rīgas vēsturiskajā centrā aizliegt 42 azartspēļu zāles azartspēļu rīkotāji ir gatavi ar pašvaldību tiesāties līdz pat Eiropas tiesu līmenim, šodien Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejā paziņoja Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) vadītājs Ģirts Ludeks.

Komitejas sēdē 14.jūnijā atkal tika spriests par turpmāko azartspēļu likteni Rīgā. Tā kā pērn rudenī Rīgas dome jau pieņēma lēmumu par 42 spēļu zāļu likvidēšanu Rīgas vēsturiskajā centrā, ziņojumu sāka domes Juridiskās pārvaldes vadītājs Jānis Liepiņš. Viņš pastāstīja, ka patlaban tiesā atrodas 40 lietas pret pašvaldību, kas saistītas ar šo lēmumu. «Divas lietas ir apvienotas un viena izbeigta pēc paša iesniedzēja lēmuma. Pirmajā instancē ir izskatītas jau 25 lietas un 13 no tām spriedumi ir par labu pašvaldībai. Sešas lietas ir nonākušas līdz apgabaltiesai,» sacīja Liepiņš.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāve Ilze Purmale pastāstīja, ka patlaban pēc objekta statusa un atrašanās vietas atbilstošas Rīgas teritorijas plānojumam no 2006.-2018.gadam ir 108 spēļu zāles. 93 no tām atbilst objekta statusam, bet 15 esošās zāles jau tagad neatbilst objekta statusam. Taču balstoties uz pirmo Rīgas teritorijas plānojuma līdz 2030.gadam redakciju, nākotnē atbilstošas būs vien 36 zāles, jo jaunajā plānojumā spēļu zāles būs atļauts izvietot tikai jauktas apbūves centra teritorijās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā runā, ka nākamais rindā aiz Martinsona ir Jaunups. Vai tie, kas tagad prasa atlaist Rīgas domi, tad prasīs valdības atlaišanu un ārkārtas Saeimas vēlēšanas? Ko tad darīs prezidents, un ko darīs valdība? Vai norobežoties tiešām būs tik viegli? Edgars Jaunups, kurš bīda Kariņa valdību, var izrādīties tās kapracis.

KNAB vadītājs Jēkabs Straume norāda, ka tas ir tikai sākums. Aizturētais Martinsons valstī bija izvērsis plašu darbību. Par to, ka viņu interesēja valdības līmenis, liecina arī aktīva politisko spēku finansēšana, īpaši atbalstot Jaunupu. Ja tas ir tikai sākums, tad būs loģisks turpinājums. Ir kļuvis zināms, ka Jaunups bijis regulārs Tauriņu pirts viesis sarunās, kuras ierakstīja izmeklētāji. Kas būs tālāk?

Tajā brīdī, kad/ja «iesēdinātu» Jaunupu, būtu jāatlaiž valdība. Tad būtu tāda pati situācija kā Rīgas domē, kur prasa Ušakova atkāpšanos un domes atlaišanu. Vai nacionāļi tādā situācijā pieņems līdzīgu lēmumu kā savā kongresā, prasot Gerhardam atlaist Rīgas domi?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas universālveikals Stockmann pagājušo gadu pabeidzis ar peļņu un apgrozījuma pieaugumu par 4%

Šogad uzņēmums sācis strādāt ar jaunu biznesa modeli, noslēdzot pirmo koncesijas līgumu ar labi zināmu zīmolu Hugo Boss, kas ļaus saņemt piegādes tieši no ražotāja, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rīgas universālveikala direktore Dace Goldmane atklāj, ka saskaņā ar kompānijas veikto aptauju lielākā daļa jeb 60% klientu izvēlas Stockmann tāpēc, ka tā sortiments ir unikāls, bet 75% atzīst, ka apkalpošana ir tāda, ko nevar saņemt nekur citur Rīgā. «Un mēs būvējam biznesu uz to, ka veikala visās nodaļās kvalitātes prasības ir vienādas, apkalpošana būs vienāda. Ideāli, ja pārdevējs jau pasaka priekšā klientam, ko vēl vajadzētu,» tā direktore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Burtnieku zirgaudzētavas lielākais lepnums – Aromāts

Kristīne Stepiņa, 06.11.2019

Tagad jau sešus gadus uzņēmuma vadības groži ir Jāņa Juraša un viņa sievas Ilonas rokās.

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienā no lielākajām un vecākajām Latvijas zirgaudzētavā kūsā dzīvība – āra aplokos ganās ķēves ar kumeliņiem, manēžā notiek jāšanas treniņi, bet jaunuzceltajā karuselī pēc fiziskajām aktivitātēm braši atsoļo sporta zirgi.

Burtnieku zirgaudzētava ir dibināta 1941. gadā, kad ir uzbūvēti staļļi, 1999. gadā tā tika pārveidota par SIA Burtnieku zirgaudzētava. Laikā, kad tā piedzīvoja ziedu laikus, uzņēmumu vadīja Valda un Jānis Juraši. Pēc viņu aiziešanas aizsaulē, zirgaudzētava piedzīvoja visnotaļ grūtus laikus, jo saimniekošanu bija pārņēmis vecākais dēls, kuram tā padevusies ne pārāk veiksmīgi. Tagad jau sešus gadus uzņēmuma vadības groži ir jaunākā dēla – Jāņa Juraša un viņa sievas Ilonas rokās. Pateicoties viņu apņēmībai un darba spējām, kā arī mīlestībai pret zirgiem, saimniecībā ir atjaunots ievērojamais zirgus skaits un gleznainā vietā – pašā Burtnieku ezera krastā plānots atjaunot Burtnieku kausa konkursa izcīņas tradīciju un jau nākamgad rīkot sacensības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jāņa Bordāna, Jutas Strīķes un Jura Juraša valdības izveidošana ir lielā iespēja. Premjera amats un visas spēka ministrijas tiks koncentrētas vienas partijas rokās. Paradoksāli, bet, neskatoties uz sadrumstaloto Saeimu, tā tiešām ir iespēja, ka tiek izveidots jauns un stabils varas centrs uz nākamajiem desmit gadiem.

Pilnīgi iespējams, ka, zaudētāju partiju deputātiem pārejot uz JKP, jau šajā Saeimā izveidosies «superpartija» ar vairāk nekā 50 deputātiem. Latvijas valsts vara nonāks vienota, specdienestu atbalstīta un ar gribu apveltīta politiskā spēka rokās.

Atšķirībā no Saeimas, specdienestos jefiņu nav. Tur ir «veči» ar pieredzi, kas arī ar bandītiem «risina lietas». Varbūt tiešām labi, ka uz Latvijas simtgadi varu beidzot pārņem «vilkači uzplečos», lai tiktu izbeigta tā valsti iznīcinošā «šļura», no kuras tauta ir ļoti nogurusi pēdējās desmitgadēs. Tiesas mokās ar blēžiem, prokuratūra gadiem velk lietas, un policija neko nevar atklāt. Valsti nesodīti izzog, miljardus brīvi izsaimnieko. Tas beigsies, kungi!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gadījumā, ja Jāņa Bordāna valdība tiks izveidota, visticamāk, sabiedrība nekad neuzzinās «Meroni stipendiātu» sarakstu.

Gadījumā, ja Bordāna valdību izgāzīs, visticamāk, tuvākajā laikā mēs uzzināsim par Meroni sponsorēto cilvēku sarakstu, līdzīgi kā savulaik runāja par «Lemberga stipendiātiem». Ir absolūti naivi iedomāties, ka opozīcijas politiķis Artuss Kaimiņš ir vienīgais, kuru finansēt ir interesējis Rūdolfam Meroni – jaunajam oligarham.

Patiesībā ne tik jaunajam. Ir jau pagājis zināms laiks, kopš Meroni sagrāba Ventspils uzņēmumus. «Aizmirstiet par Lembergu, «ventspilniekiem»! Visa bijusī Lemberga un «ventspilnieku» saimniecība nu ir vienās – Rūdolfa Meroni rokās,» šovasar izsaucās politikas eksperts Jurģis Liepnieks. To jau atzīst pat LTV ziņas: «Advokāts no Šveices Rūdolfs Meroni, kuram prokuratūra uzticējusi glabāt, iespējams, Aivara Lemberga ģimenei piederošo mantu, varētu būt kļuvis par vienīgo noteicēju lielākajās Ventspils tranzīta kompānijās. Viņa pārvaldītas ārzemju firmas, iespējams, izpirkušas citus akcionārus, izbeidzot gadiem ilgušos strīdus, liecina mūsu izpētītais. Pēdējā laikā Meroni vārds arvien biežāk tiek locīts arī Latvijas politikā. Tomēr Meroni darbošanās likumību pašlaik pārbauda Valsts policija, izmeklējot iespējamu piesavināšanos un noziedzīgas naudas legalizāciju.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau pirmajā tiesas sēdē Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 25. janvārī bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds lūdza tiesu noraidīt vienu no apsūdzības prokuroriem Uldi Cinkmani

Pamatojumā minēta prokurora personīga ieinteresētība un politiķa Jura Juraša līdzdalība.

Daudzu miljonu lieta

M. Sprūds un vēl desmit citi apsūdzētie tiek apsūdzēti par piesavināšanos, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un izspiešanu organizētā grupā. Lai arī apsūdzība vēl nav publiskota, zināms, ka stāsts ir par diviem maksātnespējas procesiem, kuros M. Sprūds it kā piesavinājies 2,6 miljonus eiro. Savukārt Trasta komercbankas likvidācijas procesā viņš tiek apsūdzēts par 1,2 miljonu eiro izspiešanu.

Pēc tam, kad lietas izskatīšana netika uzsākta pēc būtības un prokurors iebilda pret drošības līdzekļu maiņu, kas M. Sprūdam ir noteikti vesels lērums un katra pārkāpšana var draudēt ar pusmiljonu eiro lielās drošības naudas zaudēšanu, apsūdzētais tiesai izteica prokurora noraidījumu. Tas sekoja uzreiz pēc tam, kad prokurors U. Cinkmanis tiesai norādīja, ka drošības līdzekļus M. Sprūdam mainīt nevajag. Kā vēlāk norādīja M. Sprūda aizstāvis Jānis Rozenbergs, izvēle izteikt noraidījumu konkrētajā brīdī bijusi atkarīga no tiesas gaitas un tādēļ sakritusi ar runām par drošības līdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārņemt varu valstī un ieviest «vilkaču» diktatūru. Patiesībā tāds plāns tika prezentēts pagājušajā nedēļā, kad JKP nosauca tai vēlamo iespējamās Jāņa Bordāna valdības sastāvu.

Tajā bija acīmredzams, ka JKP pretendē pārņemt drošības iestādes un tiesībsargājošo bloku – premjers un iekšlietu ministrs, KNAB, policija un pretenzijas uz vienas lielas drošības iestādes veidošanu. Priekšvēlēšanu solījums, ka bijušais KNAB operatīvās daļas vadītājs Juris Jurašs uzņemsies Labklājības ministra amatu, izrādījies blefs, kas, protams, jau iepriekš bija skaidrs. Pirmajā acu uzmetienā nav skaidrs, kāpēc Strīķes un Juraša partijai ir vajadzīga VARAM. Taču atcerēsimies, ka Vides un reģionālās attīstības ministram ir tiesības pieprasīt pašvaldību vadītāju demisiju.

Iesēdināt Lembergu un atlaist Ušakovu - šķiet, nekas cits Jāņa Bordāna bīdītājus premjera amatā neinteresē. Jo parasti premjera partija sev izvēlas arī finanšu ministra amatu. Tāds komplekts ir loģisks, jo viens no pašiem galvenajiem valdības darba instrumentiem ir valsts budžets, bet viens no galvenajiem darbiem – valsts budžeta veidošana. Strīķes un Juraša partijai acīmredzot ir svarīgas citas prioritātes un citi darba instrumenti. Rīgas domē JKP opozīcija tā arī neko no solītā nav panākusi. Tad pārņemsim VARAM un atlaidīsim Ušakovu - šķiet, tāds ir plāns, kamdēļ tik ļoti ir vajadzīgs VARAM amats Jaunajai konservatīvajai partijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Dienas Biznesam nav jāatsauc intervija ar Aldi Gobzemu

Anita Kantāne, 15.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiesa noraidījusi nogalinātā maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus brāļa prasību pret "Dienas Biznesu". Laikrakstam bija tiesības publicēt interviju ar Aldi Gobzemu – "Gobzems: Jurašs un Strīķe zināja Bunkus shēmas".

2018. gada 6. decembrī tiesā tika saņemta Kaspara Bunkus prasība pret A. Gobzemu un Izdevniecību "Dienas bizness" SIA par nepatiesu godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu un mantiskās kompensācijas atlīdzību.

Prasītājs tiesā lūdza atsaukt 2018. gada 12. jūnijā "Dienas Biznesā" publicēto interviju ar A.Gobzemu.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 14. janvārī pasludināja spriedumu, noraidot nogalinātā maksātnespējas administratora un advokāta M. Bunkus brāļa K. Bunkus prasību gan pret izdevniecību, gan A. Gobzemu.

Sprieduma aprakstošajā daļā teikts: ja rakstā "Dienas bizness" nebūtu patiesi un pilnīgi publicējis A.Gobzema pausto, to varētu uzskatīt par cenzūru. Masu informācijas līdzeklim vai tā izdevējam nav pienākuma rediģēt intervētās personas izteikumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Rīga kļūs par Baltijas tehnoloģiju galvaspilsētu, pulcējot vairāk nekā 2000 jaunuzņēmumu pārstāvju, tehnoloģiju entuziastu, ekspertu, studentu un nozares pārstāvju no visas pasaules.

Galvaspilsētā norisināsies vairāk nekā 20 dažādu pasākumu, kas veltīti idejām, jaunuzņēmumiem un jaunajām tehnoloģijām, no kuriem lielākais - konference TechChill - tiek organizēts jau astoto gadu, un piesaista Latvijai starptautisko mediju, investoru un IT zīmolu interesi.

Informācijas tehnoloģijas jau vairākus gadus ir visstraujāk augošā ekonomikas nozare Latvijā, un sistemātiski turpina pieaugt arī IT jomas eksports, tā skaidri iezīmējot Latvijas ekonomisko potenciālu. Strauji aug ne tikai IT nozare kopumā, bet arī Latvijas un Baltijas jaunuzņēmumu vides attīstība kopumā, un līdz ar to - arī investoru, mediju, lielo uzņēmumu interese par Baltijas tirgu. Rodas ne tikai aizvien jauni, veiksmīgi uzņēmumi, bet pēdējos gados Latvija sevi iezīmē jaunuzņēmumu pasaules kartē ar valsts atbalsta iniciatīvām, veidojas aizvien jauni pasākumi, notikumi un starptautiskas sadarbības projekti, tiek dibinātas organizācijas un Latvija tiek pārstāvēta arī ārpus robežām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā attīstās bioloģiskā lauksaimniecība, kas ir pozitīvi, jo nākotnē bioloģiskie pārtikas produkti kļūs arvien pieprasītāki, teica Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis.

Viņš pastāstīja, ka 10.jūlijā ticies ar zemkopības ministru Kasparu Gerhardu (VL-TB/LNNK) un pārrunājis Latvijā ražotu produktu īpatsvaru mazumtirdzniecības tīklos, augļu un dārzeņu samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieviešanas rezultātus, kā arī citus aktuālus tirdzniecības jomas jautājumus.

Pēc Krūzīša teiktā, tirgotāju novērojumi liecina, ka bioloģiskie produkti kļūst arvien pieprasītāki. Pozitīvi vērtējams, ka arī Latvijā attīstās bioloģiskā lauksaimniecība un nākotnē tās izaugsmei ir perspektīvas. Latvija jau šobrīd ir samērā «zaļa» un ir potenciāls audzēt bioloģiskos produktus. Pēc Krūzīša teiktā, arī kopumā Eiropā bioloģisko produktu ražošanas apmēri ir sasnieguši samērā lielu kapacitāti, un to cenas jau ir pietuvinājušās industriāli ražoto produktu cenām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 18. līdz 19. februārim Rīgā norisināsies hakatons "Future of Food", kurā dalībnieki meklēs un piedāvās jaunas idejas pārtikas nozarē.

Hakatona ietvaros divu dienu garumā dalībnieki izstrādās idejas četros virzienos: pārtikas atkritumi (food waste), plastmasas ierobežošana, jaunā pārtika (new food) un digitalizācija.

Idejas izstrādāt palīdzēs starptautiski mentori ar pieredzi pārtikas nozarē, uzņēmējdarbībā un tehnoloģiju vidē.

Starp apstiprinātajiem hakatona mentoriem ir Sauli Bohms (Sauli Böhm), pārtikas nozares jaunuzņēmuma "ResQ Club" vadītājs; Juhani Mikānens (Juhani Mykkänen), plaši pazīstamā servisa "Wolt" līdzdibinātājs; Šantele Engelena (Chantal Engelen), pārtikas nozares jaunuzņēmuma "Kromkommer" līdzdibinātāja, Sabīne de Vitte (Sabine de Witte), Nīderlandes jaunuzņēmumu asociācijas pārstāve un pieredzējusi eksperte mārketingā; Sandra van Kampena (Sandra van Kampen), pārtikas industrijas uzņēmuma "De Schaal van Kampen" dibinātāja, Anna Andersone, uzņēmēja un "Riga TechGirls" pārstāve. Hakatonu vadīs Kalums Kamerons (Calum Cameron), jaunuzņēmumu mentors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ekonomiskais šoks – kurā fāzē atrodas Latvijas uzņēmumi?

Capitalia vadītājs Juris Grišins, 03.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzi uzņēmumi, apstājoties teju visai ekonomikai, nesen kā piedzīvoja ekonomisko šoku. Tajā uzņēmums parasti iziet cauri trīs fāzēm - izbīlis, stabilizācija un restarts. Šajā laikā kāds rod jaunas izaugsmes iespējas, bet vairums cenšas noturēties virs ūdens, tam nereti tērējot uzņēmuma uzkrāto kapitālu. Taču turpmākai ilgtermiņa stabilitātei tas neizbēgami būs jāatjauno. Jautājums – ar aizdevuma vai investīciju palīdzību?

Bailes bija pirmais, ko uzņēmumi piedzīvoja līdz ar COVID-19 radīto šoku pasaulē. Šajā fāzē valda milzīga neskaidrība un liels pesimisms. Uzņēmumi ieslēdz taupīšanas un izdzīvošanas režīmu. Tiek taupīta uzņēmuma kontā esošā nauda, atliekot rēķinu apmaksu vai uzreiz prasot piemērot atlaides. Lielākā daļa Latvijas uzņēmumu šādu periodu piedzīvoja vairākās nedēļās, sākot no marta vidus, dažiem tas turpinās joprojām. Kad uzņēmums ir spējis sabalansēt ienākumus ar izdevumiem jaunajā realitātē, seko nākošais posms.

Stabilitātes stadijā neskaidrība par nākotni saglabājas, bet tā vairs nav uzmanības fokusā. Uzņēmumi sāk samierināties ar jauno realitāti un pārkārtojas, lai šajos apstākļos strādāt. Veikali atver interneta vietnes, ražotāji pielāgo vai atrod jaunus produktus, restorāni pievēršas ēdienu piegādei. Tiek izsvērtas idejas jauniem produktiem un pakalpojumiem, kā arī meklēti jauni pārdošanas ceļi un iespējas darbības efektivizācijas virzienā. Šī ir stadija, kurā vairums Latvijas uzņēmumu atrodas tagad.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Padara sapulces vieglāk vadāmas

Anda Asere, 07.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas tehnoloģiju kompānija "dots." izstrādājusi sapulču pārvaldības risinājumu "Meetinch", ar ko cer uzlabot sanāksmju kultūru organizācijās.

"Vēlamies radīt pasaules mērogā atpazīstamu produktu. Jau šobrīd aptuveni puse "Meetinch" lietotāju ir no ārzemēm, liela daļa no ASV. Tuvākie mērķi ir palielināt uzticamību un klientu bāzi, nevienā brīdī neapstājoties inovatīvajā attīstībā, tādējādi radot lietotājiem arvien pievilcīgāku produktu. Mūsu piedāvājumā jau tagad ir pasaules mērogā unikāla funkcionalitāte, kas saistīta ar atkārtojošo sapulču pārvaldību, līdz kurai mēs nenonāktu, ja prototipēšanas posmā nebūtu uzsākuši aktīvas sarunas ar potenciālajiem klientiem, lai labāk izprastu viņu problēmas un vajadzības. Katrā ziņā uzņemto kursu plānojam noturēt," teic Kristaps Vergins, "dots." (SIA "WeAreDots") Produktu grupas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Eiropas Parlamentā notiks publiska uzklausīšana par ABLV gadījumu

Dienas Bizness, 24.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 26. aprīlī, Eiropas Parlamentā (EP) Briselē, jaunizveidotā komiteja TAX3* organizē publisku uzklausīšanu «Cīņa ar naudas atmazgāšanu ES banku sistēmā». Tā notiks no pulksten 10:00 līdz 13:30 (Latvijas laiks), un to varēs vērot arī tiešraidē, informē EP.

Sanāksmes pirmais panelis - «Naudas atmazgāšanas riski ES banku sektorā, izmantojot konkrētus piemērus» - veltīts neseniem notikumiem saistībā ar četrām konkrētām bankām:

  • ABLV. Latvijas gadījums. Klātienē no Latvijas publiskā uzklausīšanā piedalīsies Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

  • Pilatus Bank. Maltas gadījums.

  • Danske Bank un Versobank AS. Igaunijas gadījums.

Otrs sanāksmes panelis - «Gūtās mācības Eiropas Savienībai: kā stiprināt pārbaudes un uzraudzību naudas atmazgāšanas risku mazināšanai».

EP īpašajā komitejā finanšu noziegumu, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas jautājumos TAX3 strādā divi Latvijas eiroparlamentārieši - Krišjānis Kariņš (EPP) un Roberts Zīle (ECR), un R.Zīle ir pirmais priekšsēdētāja vietnieks.Komitejas darba fokusā ir finanšu noziegumu jautājumu izpēte, t.sk., naudas atmazgāšana un izvairīšanās no nodokļu nomaksas («dalībvalstu shēmas, kurās ir paredzētas nodokļu privilēģijas»), krāpšana PVN jomā, nodokļu saistību izpilde digitālajā nozarē u.c. Jaunizveidotā komiteja turpinās iepriekšējo komiteju (TAXE 1* un TAXE 2**, kā arī PANA*** dokumentu izpētes) darbu - visās šajās komitejās strādājuši K.Kariņš un R.Zīle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Revidēs arī kapitālismu

Didzis Meļķis, 28.09.2018

Leiboristu partija nosliecas uz atkārtotu referendumu par Brexit, kamēr partijā pašā domas dalās, kādai būtu jābūt aiziešanai no ES un vai vispār.

Foto: AFP/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Britu partiju kongresu nedēļā ķidāts tiek ne vien Brexit scenārijs, bet arī pastāvošā ekonomiskā kārtība.

Ir noslēdzies opozīcijā esošās britu leiboristu partijas kongress, kur lielā vienprātībā apstiprināta pretestība valdības aizvien izteiktāk īstenotajam «cietajam» izstāšanās no ES jeb Brexit scenārijam. Leiboristi arī patur spēkā aicinājumu uz ārkārtas vēlēšanām vai, ja tas neizdotos, tad uz atkārtotu referendumu, ja provizoriskais Dauningstrītas līgums ar Briseli neatbildīs partijas izvirzītajiem sešiem kritērijiem (skat. izcēlumu).

Premjeres Terēzas Mejas Konservatīvās partijas šāgada kongress Birmingemā sāksies svētdien, 30. septembrī, un ilgs līdz nākamajai trešdienai, un tā fokusā arī būs Brexit. Paralēli valdošās partijas oficiālajai sanākšanai desmit jūdzes nostāk notiks ar partijas Brexit kursu neapmierināto konservatīvo alternatīvais kongress, ziņo Sky News. Šis radikālākais spārns prasa bezkompromisu izstāšanos no ES, lai ko tas arī maksātu. Tā kā konservatīvo vidū aizvien ir arī pretējs viedoklis – ka ir jāpaliek ES –, tad ir izskanējuši ieteikumi šāda «supercietā» Brexit piekritējiem dibināt savu jaunu partiju, nevis vairot konservatīvo iekšējo šķelšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mārtiņš Ints Rītiņš neuzzinās, vai rīkojās pareizi, aiziedams no restorāna Vincents, bet pavāra profesijai un restorānu biznesam kopumā viņš muguru nepagriezīs nekad.

Ēdiens ir kā glezna, ar ko vēl šodien var pārsteigt cilvēkus, ir pārliecināts pavārs Mārtiņš Rītiņš. Viņam paveicies pagatavotās un pasniegtās maltītes simfoniju ne vien sadzirdēt, bet arī pašam piedalīties tās tapšanā neskaitāmās zemēs ar vislabākajiem aroda brāļiem pasaulē. Un tas tikai tāpēc, ka M. Rītiņš allaž tiecies turēt augstu līmeni un reputāciju, kā arī vienmēr daudz ceļojis un devies meklēt kaut ko jaunu. Arī tas ļāvis vairāk nekā 20 gadu garumā ar glanci no televīzijas ekrāniem vaicāt, vai tad kaut kas var būt labāks par kārtējo neatkārtojamo kulinārijas šedevru? Tādējādi kopumā liela ir pavāra artava ēšanas kultūras attīstībā Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru