Eksperti

Viedoklis: Strīķes un Juraša ģimeņu mafija

Sandris Točs, speciāli DB, 25.07.2018

Jaunākais izdevums

Mūziķis tiek izsaukts uz KNAB, lai viņu nopratinātu par patriotiskas dziesmiņas sacerēšanu, bet bijušais KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs par iespējamu maksātnespējas administratoru shēmu zināšanu un nekā nedarīšanu nopratināts netiek. Vai «T-krekla» uzvilkšana, proti, brīva savas politiskās pārliecības paušana ir tas, kas satrauc KNAB darbiniekus, bet maksātnespējas mafijas reketa shēmu piesegšana un iespējama līdzdalība tajās nesatrauc?

Taisnība Jutai Strīķei, ka šādam KNAB nav jēgas. Interesanti, ka Strīķe, kas nesen vēl aicināja demonstrācijās, lai aizstāvētu «KNAB neatkarību», tagad aicina to likvidēt, apvienojot ar Drošības policiju un SAB un izveidojot vienu lielu iestādi. Vai varētu būt tā, ka KNAB ir pārvērties par vārda brīvības ierobežošanas un politisko pretinieku iebiedēšanas rīku? Bet vai arī Strīķes laikā tāds tas nebija? Kas tagad vainas?

Vai ir kas mainījies kopš 2016. gada, kad Pietiek.com rakstīja par VID un Finanšu policijas «īsto astoņkāji» un zīmēja shēmas ar Maiguru Strīķi augšgalā? Jā, šie cilvēki ir parotējuši, pamainījuši amatu nosaukumus, M.Strīķis, sasniedzot noteiktu vecumu, oficiāli ir devies dienesta pensijā, bet manis aptaujātie eksperti ir vienisprātis – šie cilvēki joprojām ietekmē daudz.

Pēc tam, kad vēlēšanas jau būs notikušas un uz sabiedrisko domu varēs uzspļaut, bet jaunā valdība vēl nebūs sastādīta, ar vecās valdības rokām specdienestu «ģimenes» kronēs jauno VID vadītāju.

Iespējams, «vilkači uzplečos» ir sasnieguši jaunu līmeni, kad uzpleči nav vajadzīgi, jo amatos strādā «savi cilvēki». Tomēr palikt bez uzplečiem ir bīstami, tāpēc ir vajadzīgs politiskais jumts. Ja tas zūd, kā tagad, kad Vienotība aiziet pa skuju taku, tad pašiem ir jāiet politikā, lai taisītu jaunu «jumtu». Tas ir visa procesa sāls.

Varbūt arī taisnība, ka tieši no KNAB palēnām tiek izspiesti Strīķes un Juraša cilvēki, bet atslēgas figūras nekur nepazūd. No KNAB laikam vairs nav tādas jēgas, kā bija tad, kad Juris Jurašs, iespējams, varēja ņemt un uzspiest, lai Rīgas Brīvostas pārvalde tai piederošā uzņēmumā Rīgas Brīvostas flote par četru tūkstošu algu iekārto viņa sievu Allu Jurašu. Kurš gan atteiks šādu pakalpojumu iestādei, kura gadiem veic pārbaudes tavā uzņēmumā? Kukulis amata veidā? Šādi jautājumi, salīdzinot ar reklāmas laukumu mērīšanu, «knabam» ir otšķirīgi. Jurašu, visticamāk, viņi nekratīs, tāpēc Strīķei taisnība – KNAB var likvidēt.

Ganības sen ir iekoptas. Jūs taču zināt, ka dienestos nav bijušo? Ne jau amats un iestādes nosaukums ir svarīgs, bet tas, kādu instrumentu dod rokās amats, ja tajā ir «savs cilvēks».

Advokāta un maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavība uzrāva augšā shēmas. Kopš Jurašs sāka nodarboties ar VID lietām, veidojot kopīgas KNAB un VID darbinieku operatīvās grupas, iespējams, tieši tas ir kļuvis par viņa galveno «muižu». Jo VID finanšu un muitas policija «pie rīkles» tur visus nodokļu shēmu un kontrabandas kārtotājus. Te viss ir zināms.

Un tieši šeit atrodas vieni no patiesībā svarīgākajiem amatiem valstī – tie atrodas Nodokļu un muitas policijas pārvaldes (NMPP) vadībā un VID Iekšējās drošības pārvaldes vadībā. Bijusī Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova VID tiesībaizsardzības bloku nosauc par «zelta dzīslu» – «tas, kas sēž uz šīs zelta dzīslas, tas arī iegūst visu patieso labumu no visiem pārējiem procesiem. Viņš var menedžēt gan ar tiesībaizsardzības iestādes operatīvo bloku, gan ar muitu, gan ar nodokļu un naudas plūsmu». Kurš tas ir? Vai tik tas nav Juris Jurašs, uz kura «cilvēkiem» avoti norāda struktūrshēmās? Un, kas interesanti, dažādi avoti sauc tos pašus uzvārdus. Vispirms Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktora vietnieks Jānis Boroviks – arī Jutas Strīķes bijušais kolēģis un tuvs paziņa. Tik tuvs, ka savulaik pat esot dzīvojuši kopā. Bet arī otrs NMPP direktora vietnieks Mārtiņš Kalniņš tiek saistīts ar Jurašu. Nerunāsim par mazāku amatu ieņēmējiem, bet arī VID iekšējā drošības dienesta vadītāja Natālija Dolgova tiek dēvēta par «Juraša cilvēku».

Un par «Juraša cilvēku» tiek saukts arī Danas Reiznieces-Ozolas vīra Andra Ozola «čoms» Edijs Ceipe, kurš pavisam nesen ir aizrotējis no Finanšu policijas vadības uz Finanšu ministrijas Ēnu ekonomikas apkarošanas koordinācijas departamenta vadību, kur zīmējot vērtīgas tabulas par aktuālajiem kriminālprocesiem finanšu un muitas policijā. Tas, kā pedagoģijas maģistrs Ceipe varēja vadīt Finanšu policijas pārvaldi bez juridiskās, ekonomiskās vai finanšu izglītības, bija radījis jautājumus jau vairākus gadus. Taču šo vietu viņš savulaik saglabāja, pateicoties tuvībai gan ar partijas Vienotība pārstāvjiem, gan ar atsevišķiem KNAB vadošajiem darbiniekiem, ko jau iepriekš atzīmēja mediji, tā aizplīvuroti rakstot, iespējams, tieši par Strīķes un Juraša ietekmi.

Vai varētu būt tā, ka Finanšu ministrija, kas kontrolē VID, ir tā vieta, kur «sastopas» Juraša un Danas Reiznieces-Ozolas ģimenes un viņu intereses? Pēc tam, kad vēlēšanas jau būs notikušas un uz sabiedrisko domu varēs uzspļaut, bet jaunā valdība vēl nebūs sastādīta, ar vecās valdības rokām specdienestu «ģimenes» kronēs jauno VID vadītāju. Ielikteni, kam būs jānodrošina amatos salikto «savu cilvēku» stabilitāte uz kopējās zelta dzīslas, ko sargā «vilkači uzplečos».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārtrauks administratīvās ēkas Elizabetes ielā 2, Rīgā, ekspluatāciju, nodrošinot tikai tās uzturēšanu, pavēstīja VNĪ Nekustamo īpašumu attīstības projektu pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis-Pigits.

Viņš skaidroja, ka ēkas ekspluatācijas beigu termiņš - 1.aprīlis tika saistīts ar plānu par Ekonomikas ministrijas un to padotības iestāžu centralizācijas ieceri ēkā Elizabetes ielā 2 saskaņā ar 2018.gada valdības konceptuālo lēmumu.

Ivanovskis-Pigits norādīja, ka divu gadu laikā projekts netika apstiprināts - bija neskaidrība par projekta īstenošanas nepieciešamību. VNĪ saņēma indikācijas no lietotāja, ka lēmums tiek pārvērtēts, tādēļ faktiski šī attīstības projekta īstenošana netika uzsākta un tika meklētas alternatīvas par ēkas pielāgošanu citu iestāžu vajadzībām. 2020.gada jūnijā valdībā pieņemts lēmums par koncertzāles novietni Elizabetes ielā 2, kas VNĪ kā kapitālsabiedrībai ir saistošs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas universālveikals Stockmann pagājušo gadu pabeidzis ar peļņu un apgrozījuma pieaugumu par 4%

Šogad uzņēmums sācis strādāt ar jaunu biznesa modeli, noslēdzot pirmo koncesijas līgumu ar labi zināmu zīmolu Hugo Boss, kas ļaus saņemt piegādes tieši no ražotāja, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rīgas universālveikala direktore Dace Goldmane atklāj, ka saskaņā ar kompānijas veikto aptauju lielākā daļa jeb 60% klientu izvēlas Stockmann tāpēc, ka tā sortiments ir unikāls, bet 75% atzīst, ka apkalpošana ir tāda, ko nevar saņemt nekur citur Rīgā. «Un mēs būvējam biznesu uz to, ka veikala visās nodaļās kvalitātes prasības ir vienādas, apkalpošana būs vienāda. Ideāli, ja pārdevējs jau pasaka priekšā klientam, ko vēl vajadzētu,» tā direktore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Caur Skype konsultē klientus jebkur pasaulē

Anda Asere, 12.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Lai kaut kas izdotos, ir jāsapņo. Es nekad mūžā nevarēju iedomāties, ka varētu trenēt cilvēkus visā pasaulē.

Personīgās izaugsmes trenerei Lienei Uresinai ir klienti Brazīlijā, Amerikā, Zviedrijā, Kiprā, Anglijā, kurus viņa konsultē, galvenokārt sazvanoties Skype

«Es nesaucu sevi par kouču tikai tāpēc, ka esmu ieguvusi sertifikātu. Man ir pieredze biznesā, es saprotu uzņēmēju problēmas. Regulāri mācos, braucu uz labākajiem semināriem,» saka Liene Uresina, SIA TK II Liepiņas pakalpojumi vadītāja. Viņa joprojām ir iesaistīta arī ģimenes uzņēmumā TurKebab, bet šobrīd viņas fokusā ir personīgās izaugsmes treniņi citiem uzņēmējiem, palīdzot viņiem sasniegt augstākus mērķus. Lienes pašas mērķis ir pakalpojumu klāstu paplašināt un nodarboties ne vien ar individuālo koučingu, bet arī vadīt grupu treniņus, tādējādi palīdzot lielākam skaitam uzņēmēju, kā arī veidot tiešsaistes programmas internetā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas bankās dominē iekšzemes un Eiropas Savienības valstu noguldījumi, kas sasnieguši 91% no visa noguldījumu apjoma - 80% ir iekšzemes klientu naudas līdzekļi, 11% - ES valstu; 9% - citu valstu, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati.

Komisija ir apkopojusi 2018. gada pēdējā ceturkšņa datus saistībā ar Latvijas banku sektora transformācijas procesu. Latvijas banku sektora biznesa pieejas un fokusa maiņa, kas saskaņā ar FKTK dotajiem uzdevumiem tika sākta 2016. gadā, šobrīd ir noslēguma fāzē. 2018. gadā ir īstenoti vairāki kompleksi pasākumi, kas būtiski mainījuši Latvijas banku klientu bāzi un nodrošinājuši jauno biznesa modeļu ieviešanas sākumu, turpmāk koncentrējoties uz iekšzemes un Eiropas Savienības valstu klientu apkalpošanu un piesaisti.

FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš skaidro: «Tagad ar gandarījumu varam raudzīties uz vietējās izcelsmes naudas, t.i., eiro dominanci mūsu banku tirgū, tādā ziņā šī ir pilnīgi cita biznesa vide nekā iepriekšējos 25 gados. Jo īpaši svarīga veiktās transformācijas posmā ir bijusi vietējo noguldījumu stabilitāte un pat pakāpenisks to pieaugums, sasniedzot iekšzemes noguldījumu vēsturiski augstāko līmeni - 13 miljardi eiro. Šis ir vairāku gadu darba rezultāts, kuru bankas veica ciešā sadarbība ar uzraugu - FKTK komandu. Pakāpeniski un bez liekiem satricinājumiem ir notikusi vērienīga reforma, ko iesākām 2016. gadā, kļūstot par OECD dalībvalsti, jo īpaši daudz ir paveikts pagājušajā gadā, bankām vēl straujāk nekā iepriekš atsakoties no riskanto klientu segmenta.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Ērtāku risinājumu ietekmē cilvēki kļūst nepacietīgāki

Anda Asere, 21.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrība pierod pie ērtiem risinājumiem, jo īpaši jaunākā paaudze, kas to ietekmē kļūst arvien nepacietīgāka.

Tā šodien notiekošajā jaunuzņēmumu konferencē “Slush” norādīja Sebastians Semjatkovskis (Sebastian Siemiatkowski), “Klarna” izpilddirektors. “Klarna” ir Zviedrijas norēķinu uzņēmums, kas pēc nesenās finansējuma piesaistes sasniedza 5,5 miljardu dolāru vērtību, tādējādi kļūstot par Eiropas vērtīgāko finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumu.

“Savā ziņā lietotāja pieredze atspoguļo visu biznesu. Mēs daudz strādājam ar e-komercijas kompānijām un es satieku daudzus mazumtirdzniecības uzņēmumu vadītājus, kam ir dabiski būt savos fiziskajos veikalos, bet nereti šķiet, ka viņi nav apmeklējuši savu internetveikalu,” teic S. Semjatkovskis. Viņu mulsina, kādā mērā reizēm uzņēmumi neņem vērā lietotāja pieredzi un neapzinās tās nozīmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš uzņēmums piedāvā savu ēdienu piegādes biznesa programmatūru citiem uzņēmumiem, tas ir pārstāvēts jau 16 valstīs.

Pērn novembrī SIA "Zeew" mainīja biznesa virzienu un tā vietā, lai piedāvātu ēdienu piegādi un konkurētu ar "Wolt" un "Bolt Food", piedāvā risinājumu, lai citi uzņēmumi varētu atvērt savu ēdienu piegādes uzņēmumu. "Praktiski tas nozīmē, ka jebkurš, kurš vēlas piedāvāt ēdienu piegādi, var uz "Zeew" programmatūras bāzes izveidot aplikāciju, dot tam savu nosaukumu un pavisam drīz būt tirgū," stāsta Muhameds Gaits (Mohamed Ghaith), SIA "Zeew" dibinātājs.

Liela daļa klientu ir jau eksistējoši ēdienu piegādes uzņēmumi, kam ir savas platformas un tirgus daļa, bet tie izmanto "Zeew", lai uzlabotu savu piedāvājumu, tāpat klientu vidū ir restorāni, kas veido savas mobilās lietotnes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielo pašvaldību plānotajos šā gada budžetos starp ieņēmumiem un izdevumiem veidojas plaisa, kuras aizpildīšanai līdzekļi tiek meklēti finanšu atlikumos un aizņēmumos

Deviņas Latvijas lielākās pilsētas pagājušajā gadā ir apstiprinājušas šā gada plānotos budžeta ieņēmumus un izdevumus. Lielākoties pašvaldību ieņēmumi pārsniedz izdevumus, vienīgais, kas ir atšķirīgs, – summas. Tomēr gada sākumā, veicot grozījumus, piemēram, Liepājas pašvaldība ir panākusi sabalansētu budžetu, kurā izdevumi un ienākumi ir 102,66 milj. eiro, bet tai skaitā vairāk nekā septiņi miljoni eiro ir atlikums uz gada sākumu, bet vairāk nekā deviņi miljoni eiro tiks aizņemti, DB norādīja Liepājas pašvaldības Finanšu pārvaldes vadītāja Evija Kalveniece. «Tikko veicām budžeta grozījumus, kad bija zināms, cik liels ir finanšu atlikums uz gada sākumu. Likumā noteikts, ka pašvaldību budžetam ir jābūt sabalansētam. Sedzam ar aizņēmumiem un atlikumu uz gada sākumu. Tie arī ir reālie sabalansētie ieņēmumi un izdevumi,» skaidro E. Kalveniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Rīga kļūs par Baltijas tehnoloģiju galvaspilsētu, pulcējot vairāk nekā 2000 jaunuzņēmumu pārstāvju, tehnoloģiju entuziastu, ekspertu, studentu un nozares pārstāvju no visas pasaules.

Galvaspilsētā norisināsies vairāk nekā 20 dažādu pasākumu, kas veltīti idejām, jaunuzņēmumiem un jaunajām tehnoloģijām, no kuriem lielākais - konference TechChill - tiek organizēts jau astoto gadu, un piesaista Latvijai starptautisko mediju, investoru un IT zīmolu interesi.

Informācijas tehnoloģijas jau vairākus gadus ir visstraujāk augošā ekonomikas nozare Latvijā, un sistemātiski turpina pieaugt arī IT jomas eksports, tā skaidri iezīmējot Latvijas ekonomisko potenciālu. Strauji aug ne tikai IT nozare kopumā, bet arī Latvijas un Baltijas jaunuzņēmumu vides attīstība kopumā, un līdz ar to - arī investoru, mediju, lielo uzņēmumu interese par Baltijas tirgu. Rodas ne tikai aizvien jauni, veiksmīgi uzņēmumi, bet pēdējos gados Latvija sevi iezīmē jaunuzņēmumu pasaules kartē ar valsts atbalsta iniciatīvām, veidojas aizvien jauni pasākumi, notikumi un starptautiskas sadarbības projekti, tiek dibinātas organizācijas un Latvija tiek pārstāvēta arī ārpus robežām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Darbinieki 50+ kā darba tirgus (ne)slēptais potenciāls

Mečislavs Maculēvičs, "Rimi Baltic" personālvadības direktors, 10.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) statistika, Latvijas darba tirgū 40% no kopējā bezdarbnieku daudzuma veido darba ņēmēji, kuri pārstāv vecuma grupu 50+*. Šobrīd, kad darba tirgū ir akūts dažāda profila speciālistu trūkums, tas ir resurss, kas pelnījis lielu uzmanību un novērtējumu. Tas ir neizmantots potenciāls, kura apgūšanā ir būtiska gan darba devēju, gan arī pašu darba ņēmēju aktīvāka iesaiste.

Mūsdienu darba tirgū būtiskas prasības joprojām ir amatam atbilstoša izglītība un kompetences, tomēr aizvien vairāk fokusā izvirzās arī cilvēka individuālās īpašības – emocionālais briedums, strādīgums, motivācija augt, attīstīties un apgūt jaunas iemaņas. Mazumtirdzniecībā, kur profesiju klāsts ir plašs, tikpat plašas ir arī darbinieku iespējas sniegt savu ieguldījumu neatkarīgi no iegūtās izglītības, dzīves un darba pieredzes, vecuma, dzimuma vai fiziskiem ierobežojumiem.

Šobrīd "Rimi Latvia" nodarbina 1958 cilvēku vecuma grupā 50+, turklāt no tiem vairāk nekā puse ir mūsu veikalu "sejas" – pārdevēji un pārdevēji-kasieri. Dažādu profesiju darbinieki šajā vecuma grupā ieņem arī citus amatus gan "Rimi" veikalos, gan birojā. Vai mēs esam gatavi piedāvāt aktuālās 250 vakances 50+ vecuma grupas kandidātiem? Vai esam gatavi, ka esošie darbinieki attīsta savu karjeru uzņēmuma ietvaros jebkurā vecumā? Jā, nešaubīgi, ja ir interese un motivācija apgūt konkrētajai vakancei nepieciešamās prasmes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunajā birojā fokusā ir darbinieku labsajūta – tajā ir gan biodinamiskais apgaismojums, gan trenažieru zāle, gan fizioterapijas kabinets.

Veidojot jaunu galveno mītni, tiešsaistes platformas "Printify" prioritāte bija radīt vidi, kas veicina inovācijas un ļauj tās iemītniekiem strādāt pēc iespējas ērti, patīkami un efektīvi.

Pirmajā stāvā ir nodrošinātas visas ērtības atpūtas mirkļiem, lai dotu iespēju ērti aprunāties, satikties, ēst pusdienas, kā arī noorganizēt kādu ātru tikšanos ar viesi.

Otrajā un ceturtajā stāvā ir darba zonas, kuru mērķis ir veicināt pēc iespējas vieglāku koncentrēšanos. Trīs ēkas stāvi ir aprīkoti ar automatizētu biodinamisko apgaismojumu. Tā izvietojums ir pielāgots telpai, lietotāja vajadzībām un funkcijai, kas katrā stāvā atšķiras.

"Biodinamiskais apgaismojums ataino saules hronoloģiskos ciklus, kas pastarpināti ir sasaistē ar cilvēka iekšējo bioloģisko ritmu. Tādejādi apgaismojums pozitīvā veidā veicina darba spējas, ar apgaismojumu darbinieks ļaujas darbam, neiemieg un tajā pašā laikā vakarā tiek sagatavots nākamajai dienai. Gaismekļiem ir ieprogrammēts gaismas krāsas temperatūras un pielāgota spilgtuma maiņa visā dienas garumā," stāsta Jānis Berdigans, "Printify" līdzdibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas tirgotājs Latvijā Enefit šogad plāno trīskāršot gada laikā uzstādīto saules enerģijas risinājumu jaudu, informē uzņēmumā.

Kopumā pērn Enefit Latvijas tirgū pērn realizēja elektroenerģiju 1 TWh un dabasgāzi 637 GWh apmērā, sasniedzot 57,66 miljonu eiro lielu apgrozījumu, kas salīdzinājumā ar 2019. gada rādītājiem saglabājies praktiski nemainīgs. Būtisku daļu klientu portfeļa veido ilgtermiņā fiksētas cenas līgumi, kurus lielā mērā iespaidoja cenu kritums enerģijas tirgos un Covid-19 radītais enerģijas pieprasījuma kritums. Tā rezultātā daļu no klientiem iegādātā enerģijas apjoma nācās realizēt otrreizējā tirgū zem pašizmaksas. Tādējādi gada griezumā uzņēmums strādājis ar 1,17 miljonu eiro zaudējumiem, nodrošinot ilgtermiņa saistības ar klientiem.

Eesti Energia plāno atkrastes vēja parku Rīgas jūras līcī 

Igaunijas energokompānija "Eesti Energia", kas ārvalstīs darbojas ar nosaukumu "Enefit", parakstījusi...

Vienlaikus Enefit ir mērķtiecīgi attīstījis gan savu klientu portfeli, gan arī pakalpojumu klāstu. “Pērn ieguvām tiesības nodrošināt dabasgāzes pēdējās garantētās piegādes pakalpojumu biznesa klientiem, kā arī sekmīga iepirkuma stratēģija ļāva divkārt palielināt dabasgāzes pārdošanas apjomu. Tāpat arī tehnisko un energoefektivitātes pakalpojumu attīstība palīdzēja gada laikā kopējo klientu portfeli audzēt par 231% un gadu noslēgt ar 2 912 juridiskajiem un 16 008 mājsaimniecību klientiem. Visstraujākā izaugsme ir tieši mājsaimniecību segmentā, kur pērn esam trīskāršojuši klientu skaitu,” stāsta Enefit vadītājs Krists Mertens.

Pērn Latvijā kopumā uzstādīti saules enerģijas risinājumi ar 0,7 megavatu jaudu, un šo apjomu šogad paredzēts palielināt trīskārtīgi – līdz vismaz 2,1 megavatam. 2020. gadā uzsākta arī vairāku jaunu produktu virzība tirgū. Sadarbībā ar māsas uzņēmumu SIA Enefit Green un tā granulu ražotni Brocēnos uzsākta granulu tirdzniecība mājsaimniecībām. Savukārt Kolkā, zivju pārstrādes uzņēmumā Līcis-93, uzstādīta Enefit pirmā sašķidrinātās dabasgāzes stacija.

Arī šogad uzņēmuma attīstības fokusā ir atjaunīgā enerģija un energoefektivitātes risinājumi. “Joprojām milzīgs attīstības potenciāls ir saules enerģijas jomā, kur pašlaik aktīvākās ir mājsaimniecības. Tomēr arī uzņēmumiem enerģijas ražošana pašu patēriņam iezīmējas kā nākamais loģiskais solis pēc energoefektivitātes uzlabošanas. Šogad paredzam arī apgūt jaunu tirgus segmentu, piedāvājot elektroauto uzlādes iekārtu uzstādīšanu, lai veicinātu elektrotransporta infrastruktūras attīstību Latvijā. Savukārt uzņēmumiem piedāvāsim pieprasījuma agregācijas risinājumu, kas paredz iespēju regulēt klienta patēriņu, brīžos, kad tirgū ir augsts pieprasījums vai cena,” saka K.Mertens.

Jauno produktu ieviešanā uzņēmums fokusējas uz abpusējos ieguvumos balstītu zaļās enerģijas ražotāju un patērētāju sadarbību. Šogad Baltijas tirgū tiek ieviests ilgtermiņa elektroenerģijas pirkuma līguma risinājums (PPA), kas ļauj uzņēmumiem iegādāties atjaunīgo enerģiju no konkrēta vēja parka. Tādējādi uzņēmums var iegūt izdevīgāku elektroenerģijas cenu ilgākam laika periodam, bet vēja enerģijas ražotājiem ir iespēja stabili plānot savu attīstību.

"Enefit" Latvijas elektroenerģijas tirgū darbojas kopš 2006.gada, kad sāka pārdot elektrību biznesa klientiem. Savukārt enerģijas ražošanas jomā Latvijā "Enefit" darbojas kopš 2011.gada, kad ieguva vairākuma daļu siltuma uzņēmumā "Enefit Power & Heat Valka". 2012.gadā uzņēmums uzcēla koģenerācijas staciju, kas darbojas ar biodegvielu un piegādā siltumu Valkas pilsētai.

"Enefit" ir Igaunijas valsts enerģētikas kompānijas "Eesti Energia" meitas kompānija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Varētu dot zaļo gaismu otrreizējo materiālu izmantošanai būvniecībā; jārisina arī jautājums par uzkrāto riepu likvidāciju, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējā gada laikā viena no aktuālākajām tēmām atkritumu apsaimniekošanas jomā ir jautājums par nolietoto riepu glabāšanu un pārstrādi. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) norāda, ka galvenās problēmas ir saistītas ar sadzīves atkritumu pārrobežu un iekšzemes pārvadājumiem uz pārstrādes un reģenerācijas vietām, atkritumu, tajā skaitā riepu, apsaimniekošanas prasībām neatbilstošu uzglabāšanu un atkritumu nepamatotu nodēvēšanu par otrreizējām izejvielām. Lai risinātu daļu no jautājumiem, jau ir veikti grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā (AAL), kas stājās spēkā šā gada sākumā. Liela daļa stingrāko prasību tiks piemērotas no šā gada jūlija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Sākam biznesu: Sniedz juridiskos pakalpojumus attālināti

Žanete Hāka, 02.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Telitex izveidojusi platformu Legally, kurā organizācijām piedāvā saņemt juridiskos pakalpojumus attālināti. Tās dibinātāja Elvīra Krēķe centīsies rādīt piemēru nozares digitalizācijā.

Uzņēmums SIA Telitex sākotnēji citam mērķim dibināts pērnā gada martā, jo E. Krēķe bija beigusi Personas datu aizsardzības speciālista kvalifikācijas kursus un attiecīgi tobrīd bijusi ideja veidot pašai savu uzņēmumu - vēlējusies klientus konsultēt personīgi. Klienti nākuši uz konsultācijām, taču rudenī viņa sapratusi, ka attīstība nenotiek tik strauji, kā viņa vēlējusies, un kaut kas būtu jāmaina. «Mēs ar partneri un uzņēmuma līdzdibinātāju strādājām divatā – es biju atbildīga par personas datu aizsardzības jomu, bet viņa – par citām juridisko pakalpojumu jomām. Sapratām, ka neiet tik raiti, klientu nav daudz, un bija stagnācija, līdz ar to uzdevums bija savienot tehnoloģijas ar uzņēmējdarbību un jurisprudenci, un tapa šāds inovatīvs risinājums,» stāsta E. Krēķe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Tirgotāji: Pārtikas mazumtirdzniecībā vides aizsardzības prasības būs arvien aktuālākas

LETA, 27.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko gadu perspektīvā pārtikas mazumtirdzniecības nozares dienaskārtībā aktuāla būs vides aizsardzības prasību īstenošana, atzina Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis.

Viņš norādīja, ka vides aizsardzības jēdziens ietver ne tikai patlaban visvairāk apspriesto jautājumu par dzērienu iepakojumu un depozīta sistēmu, bet arī tādas tēmas kā pārtikas atkritumi, videi draudzīgs iepakojums, energoefektivitāte un efektivitāte kopumā, kas ir sasniedzama, samazinot resursu patēriņu visos produkta dzīves cikla posmos.

Tāpat Krūzītis sacīja, ka nākamajā gadā Latvijā jāsāk darbs, lai 2022.gadā sekmīgi ieviestu depozīta sistēmu.

"Gan ražošanas, gan tirdzniecības jomas pārstāvji meklē risinājumus, kā plastmasas iepakojumu aizstāt ar papīru, kartonu, citu dabisko šķiedru un bioplastmasas izejmateriāliem vai citām videi draudzīgām alternatīvām. Tas ir tehnoloģiski sarežģīts process un nav paveicams vienā dienā, jo jāņem vērā gan pircēju ērtības, gan pārtikas drošības prasības," viņš teica.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Augam" podiņā atliek vien iebērt zemi un sēkliņu, nolikt uz palodzes un, kad izaug stāds, ar visu podiņu to pārstādīt dobē.

Augam nepieciešams tikai ūdens, jo podiņā iestrādātas dažādas minerālvielas, kas laika gaitā lēni izdalās un nodrošina augu ar nepieciešamajām barības vielām.

Idejas autore Vaira Obuka uzskata, ka šāda veida podiņi, kas iekļaujas dārzniecībā un prasa maz pūļu, ir nākotne. "Ar šo produktu mēs gribam mācīt cilvēkus, ka ir forši nodarboties ar dārzkopību ilgtspējīgi. Uz to iet visa pasaule, arī nopietni ES dokumenti par to runā, piemēram, "Green Deal". Man visu mūžu ir sāpējuši vides jautājumi, tāpēc priecājos, ka esmu atradusi vidusceļu, kā radīt pozitīvu ietekmi pasaulē. Ir daudz cilvēku, kuri nodarbojas ar pētniecību, bet ir svarīgi pareizajā brīdī to pārvērst produktā, ar ko radīt reālas izmaiņas pasaulē," viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Mēs pagaidām neesam tirgus līderi, kas nozīmē, ka dažas vietējās kompānijas strādā ar lielāku apgrozījumu. Tajā pašā laikā tas norāda uz to, kā citu valstu bizness skatās uz Latviju. Ir bijušas Latvijā franču, zviedru kompāniju pārstāvniecības. Šīm kompānijām ir miljardu apgrozījums elektromateriālu tirgū pasaulē. Šīs kompānijas ir prom. Aiziešanas iemesli – neparedzama valsts nodokļu politika, ar ko grūti rēķināties".

Tā intervijā Dienas Biznesam saka Baltijas Elektro Sabiedrība valdes loceklis Oļegs Kolomijcevs.

Vēl 1.jūnija Dienas Biznesā lasi:

  • Statistika - Ierobežojumi ietekmē preču tirdzniecības veidus
  • Tēma - Jāļauj strādāt visiem
  • Brīdis, kad preces vairs nevar stāvēt un pircēji grib pirkt
  • Nevar klātienē – pērk internetā
  • Finanses - DelfinGroup rudenī īstenos akciju sākotnējo publisko piedāvājumu biržā
  • Zaļais finanšu pasaulei būs fokusā – par to šis ir pēdējais brīdis domāt
  • Portrets - Aigars Ruņģis, SIA Valmiermuižas alus darītavas saimnieks
  • Infrastruktūra - Ķekavas apvedceļa PPP: raitāka un drošāka satiksme un pozitīvs signāls ārvalstu investoriem
  • Tendences - Vesela paaudze, kas nav redzējusi inflāciju
  • DB konferences - Alternatīvu banku aizdevumiem netrūkst
  • Latvija joprojām kā izņēmums Baltijā
  • Brīvdienu ceļvedis - Linda Mūrniece, viesnīcas Hotel Roma vadītāja
  • Uzņēmumu jaunumi

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā Latvijai kļūt par medicīnas tehnoloģiju lielvalsti

Juris Binde Dr. oec., LMT prezidents, 03.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēs dzīvojam inovāciju ērā. Latvija ir viena no šobrīd nedaudzām jeb 18 pasaules valstīm, kur 5G tīkls ar tā ievērojamo ātrumu un citu funkcionalitāti būs pieejams komerciālām vajadzībām.

Šis resurss ir informācijas pārraides vide, kas var būtiski paātrināt dažādus procesus, tostarp medicīnas un veselības aprūpes digitālo transformāciju. Latvijai ir visas iespējas īstenot savu potenciālu arī šajā jomā, bet tam mums jāstiprina inovāciju ekosistēma, jānovērtē 5G potenciāls veselības aprūpē un jāpanāk digitālā transformācija medicīnā, lai nākotnē izvairītos no pieprasījuma un pieejamības disbalansa, ko piedzīvojām Covid-19 ēnā.

Telekomunikāciju jomā pēdējos gados esam piedzīvojuši paradigmas maiņu, kuras rezultātā mūsu fokusā ir plaša spektra inovācijas ārpus ikdienas mobilo sakaru operatoru ierastajiem pakalpojumiem. Tās ir dronu tehnnoloģijas, lietu internets, gudro pilsētu, mobilitātes un satiksmes, kā arī drošības risinājumi. Pateicoties 5G tīkla attīstībai, nākotnes risinājumi, par ko pirms 25 gadiem varējām tikai fantazēt, ir šodienas realitāte un izvirza Latviju pasaules digitalizācijas līderos. Tomēr no tehnoloģiju viedokļa ir viena joma, kurā neesam ne tuvu sasnieguši to inovāciju potenciālu, kāds būtu iespējams, – tās ir medicīnas tehnoloģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Statistika par Latvijas kinofilmu apmeklējumu ir iespaidīga

Laura Mazbērziņa, 18.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kinoizplatītāji apkopojuši 2018. gada pirmo trīs mēnešu statistiku par filmu apmeklējumu kinoteātros, un rezultāti ir iespaidīgi – no piecām visvairāk apmeklētajām filmām trīs ir Latvijas autoru darbi, un nacionālā kino īpatsvars skatītāju uzmanības fokusā ir četrkāršojies, salīdzinot ar vidējiem skaitļiem iepriekšējos gados.

«Tas ir īpašs notikums Latvijas kino izrādīšanas vēsturē. Šā gada pirmā ceturkšņa skatītāko filmu topā ir iekļuvušas trīs pašmāju filmas - «Nameja gredzens», «Kriminālās ekselences fonds» un «Paradīze 89». Kopumā, pieskaitot arī Simtgades dokumentālo filmu «Turpinājums», vietējo filmu apmeklējums šobrīd ir 28% no visa tirgus,» atzīst Ilze Roķe, «Forum Cinemas» Filmu izplatīšanas nodaļas vadītāja.

Laika periodā no 2018. gada 1. janvāra Latvijas kinoteātros visvairāk skatītāju jau apmeklējuši režisora Aigara Graubas un producenta Andreja Ēķa spēlfilmu «Nameja gredzens», kuru kopumā apmeklējuši 79 216 skatītāji. Topa otrajā vietā ir režisora Oskara Rupenheita spēlfilma «Kriminālās ekselences fonds», kuru kopumā apmeklējuši 66 341 skatītāji. Savukārt, ceturtajā vietā ir Madaras Dišleres spēlfilma «Paradīze 89» no Nacionālā Kino centra programmas «Latvijas filmas Latvijas simtgadei», kuru kopumā apmeklējuši 49 444 skatītāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Huawei P30 Pro fotokamera ar 50x tālummaiņu raisa asociācijas ar specdienestu instrumentu, kas ļauj ielūkoties svešos birojos un mājokļos

Kopš 2016. gadā Huawei izsludināja sadarbību ar ikonisko fotoaparātu ražotāju Leica, lai «no jauna izgudrotu » fotografēšanu ar viedtelefoniem, bija puslīdz skaidrs, ka kamera saņems pamatīgu uzmanības devu Ķīnas uzņēmuma izpētes laboratorijās un mārketinga materiālos. Marta nogalē, Parīzē prezentējot jauno P30 Pro, Huawei jau diezgan atklāti demonstrēja, ka kamera ir kļuvusi par viņu centrālo intereses objektu. Četru lēcu sistēmai prezentācijā tika veltīts visvairāk laika, turpat zālē uzņemot fotoattēlus ar galveno konkurentu Apple iPhone XS Max un Samsung Galaxy S10+ kamerām un izceļot Huawei pārākumu visās izraudzītajās jomās. Tomēr P30 Pro nav tikai kamera, pat ja vairākums citu P sērijas jaunumu ir aizgūti no rudenī prezentētā Mate 20 Pro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Tet" grupas apgrozījums audzis par 7%, sasniedzot 226,3 miljonus eiro jeb rekorda rādītāju kopš 2008. gada, informē uzņēmumā.

Sasniegts arī augstākais eksporta apgrozījums uzņēmuma vēsturē - 13% no kopējā apgrozījuma, liecina Tet grupas konsolidētie neauditētie dati. Savukārt EBITDA (peļņa no pamatdarbības) saglabājusies iepriekšējā gada līmenī.

Koncerna peļņa 2018.gadā pieauga par 2,5% un bija 41,778 miljoni eiro.

2019. gadā Tet veicis 30 miljonu eiro investīcijas uzņēmuma attīstībā, valstij nodokļos nomaksāti 47,5 miljoni, kā arī 32,5 miljoni eiro izmaksāti 2018. gada dividendēs akcionāriem, tostarp Latvijas Republikai - 16,6 miljoni eiro.

Eksporta apgrozījums pieaudzis par trešdaļu, pērn sastādot 13% no kopējā apgrozījuma, kas ir par 3 procentpunktiem vairāk nekā 2018. gadā. Eksporta izaugsme balstīta datu centru pakalpojumu attīstībā, kā arī īstenojot optisko tīklu izbūvi Vācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Padara sapulces vieglāk vadāmas

Anda Asere, 07.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas tehnoloģiju kompānija "dots." izstrādājusi sapulču pārvaldības risinājumu "Meetinch", ar ko cer uzlabot sanāksmju kultūru organizācijās.

"Vēlamies radīt pasaules mērogā atpazīstamu produktu. Jau šobrīd aptuveni puse "Meetinch" lietotāju ir no ārzemēm, liela daļa no ASV. Tuvākie mērķi ir palielināt uzticamību un klientu bāzi, nevienā brīdī neapstājoties inovatīvajā attīstībā, tādējādi radot lietotājiem arvien pievilcīgāku produktu. Mūsu piedāvājumā jau tagad ir pasaules mērogā unikāla funkcionalitāte, kas saistīta ar atkārtojošo sapulču pārvaldību, līdz kurai mēs nenonāktu, ja prototipēšanas posmā nebūtu uzsākuši aktīvas sarunas ar potenciālajiem klientiem, lai labāk izprastu viņu problēmas un vajadzības. Katrā ziņā uzņemto kursu plānojam noturēt," teic Kristaps Vergins, "dots." (SIA "WeAreDots") Produktu grupas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot veicināt ilgtspējīgas un atbildīgas ekonomikas attīstību, SEB banka piešķīrusi finansējumu 6 miljonu eiro apmērā SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” dzērienu iepakojumu depozīta sistēmas ieviešanai Latvijā no 2022. gada 1. februāra. '

Tas ir pirmais SEB bankas izsniegtais Zaļais kredīts Latvijā, kas ir pieejams uzņēmumiem, kuri īsteno videi draudzīgus un ilgtspējīgus biznesa risinājumus.

Zaļās obligācijas kā konceptu SEB un Pasaules Banka izstrādāja 2008. gadā, ņemot vērā arvien pieaugošo investoru pieprasījumu iesaistīties klimata pārmaiņu novēršanas iniciatīvās. 2017. gadā SEB izlaida pirmās zaļās obligācijas 500 miljonu eiro vērtībā. Daļa šo obligāciju iegūto līdzekļu tiek izmantoti finansējuma piešķiršanai Baltijas valstu uzņēmumiem, kas plāno īstenot ilgtspējīgus, videi draudzīgus projektus.

Zaļais finanšu pasaulei būs fokusā  

Ja agrāk zaļās obligācijas bija tāds kā modes trends vai papildu fīča,...

“Mēs nevaram izlikties, ka klimata pārmaiņas uz mums neattiecas, tāpēc, lai mazinātu ietekmi uz vidi nākotnē, ir jārīkojas jau šobrīd. Depozīta sistēmas ieviešana ir būtisks instruments, lai samazinātu atkritumu daudzumu, kas nonāk vidē. Par to valsts līmenī tiek runāts jau gadiem ilgi, tāpēc ir gandarījums, ka runas pārvēršas konkrētos darbos un arī no savas puses varam sniegt atbalstu šī projekta īstenošanā. Mūsu, kā bankas, tiešā ietekme klimata pārmaiņu mazināšanas kontekstā ir vien 5%, pārējie 95% ir netiešā ietekme, kas izriet no bankas finansētajiem projektiem, līdz ar to ir būtiski atbalstīt uzņēmumu aktivitāti un iniciatīvas, lai kopīgiem spēkiem veidotu labāku vidi gan sev, gan nākamajām paaudzēm. SEB mērķis arī turpmāk ir būt starp līderiem videi draudzīgu ieguldījumu un investīciju jomā un veicināt ilgtspējīgu projektu īstenošanu. Ap 50% no SEB grupas Zaļo kredītu portfeļa veido atjaunojamās enerģijas projekti, bet pārējo – “zaļo” ēku, transporta un energoefektivitātes projektu finansēšana,” teic SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts.

“Depozīta sistēma ir nākamais attīstības posms, lai samazinātu atkritumu daudzumu, kas nonāk vidē, un ieviestu labi funkcionējošu, stabilu aprites ekonomiku. Apvienojot modernas tehnoloģijas ar pārdomātu un ilgtspējīgu sistēmas pārvaldību, mums ir iespēja ātri un efektīvi sasniegt vides saudzēšanas mērķus un kāpināt iepakojuma pārstrādes rādītājus. Ja šobrīd lielāko vides piesārņojumu mežos, ezeros, upēs un jūrās, kā arī parkos veido tieši plastmasas jeb PET iepakojums, paredzams, ka līdz ar depozīta sistēmas ieviešanu mēs spēsim savākt un pārstrādāt divreiz vairāk plastmasas iepakojuma nekā šobrīd – līdz pat 90%. Savukārt dzērienu ražotāji spēs atgūt līdz 90-95% atkārtoti uzpildāmās stikla taras, lai tās vēlreiz laistu tirgū,” komentē SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.

Plānots, ka 2022. gada 1. februārī Latvijā uzsāks darboties vienota depozīta sistēma dzērienu iepakojumam. Depozīta sistēmā varēs nodot stikla, plastmasas (PET) un metāla (skārdenes) bezalkoholisko un alkoholisko (zem 6%) dzēriena iepakojumus. Par katru nopirkto depozīta iepakojumu iedzīvotājam būs jāiemaksā depozīts 0,10 eiro apmērā, ko pēc iepakojuma nodošanas varēs saņemt atpakaļ, ja uz nododamā iepakojuma būs nolasāma speciālā atpazīstamības zīme un svītrkods, kā arī iepakojums būs iztukšots.

Kompānija "Depozīta iepakojuma operators" tika izveidota 2020. gada jūnijā. Kompānijas īpašnieki ir SIA "Alus un dzērienu iepakojuma savienība", SIA "Coca-Cola HBC Latvia”, AS "Cēsu alus", SIA "Cido grupa" un AS "PET Baltija", AS "Aldaris", “Latvijas Mazumtirgotāju Biedrība” un Latvijas Alus darītāju savienība.

SEB bankas Zaļais kredīts ir pieejams lielajiem uzņēmumiem, kas izvēlas ieguldīt atbildīgi – atjaunojamās enerģijas ražošana, energoefektivitātes uzlabošana, ilgtspējīga mežsaimniecība, kā arī atkritumu apsaimniekošanas un citu videi draudzīgu projektu realizēšana, kuru rezultātā tiek samazināts CO2 izmešu daudzums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Eiropas Parlamentā notiks publiska uzklausīšana par ABLV gadījumu

Dienas Bizness, 24.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 26. aprīlī, Eiropas Parlamentā (EP) Briselē, jaunizveidotā komiteja TAX3* organizē publisku uzklausīšanu «Cīņa ar naudas atmazgāšanu ES banku sistēmā». Tā notiks no pulksten 10:00 līdz 13:30 (Latvijas laiks), un to varēs vērot arī tiešraidē, informē EP.

Sanāksmes pirmais panelis - «Naudas atmazgāšanas riski ES banku sektorā, izmantojot konkrētus piemērus» - veltīts neseniem notikumiem saistībā ar četrām konkrētām bankām:

  • ABLV. Latvijas gadījums. Klātienē no Latvijas publiskā uzklausīšanā piedalīsies Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

  • Pilatus Bank. Maltas gadījums.

  • Danske Bank un Versobank AS. Igaunijas gadījums.

Otrs sanāksmes panelis - «Gūtās mācības Eiropas Savienībai: kā stiprināt pārbaudes un uzraudzību naudas atmazgāšanas risku mazināšanai».

EP īpašajā komitejā finanšu noziegumu, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas jautājumos TAX3 strādā divi Latvijas eiroparlamentārieši - Krišjānis Kariņš (EPP) un Roberts Zīle (ECR), un R.Zīle ir pirmais priekšsēdētāja vietnieks.Komitejas darba fokusā ir finanšu noziegumu jautājumu izpēte, t.sk., naudas atmazgāšana un izvairīšanās no nodokļu nomaksas («dalībvalstu shēmas, kurās ir paredzētas nodokļu privilēģijas»), krāpšana PVN jomā, nodokļu saistību izpilde digitālajā nozarē u.c. Jaunizveidotā komiteja turpinās iepriekšējo komiteju (TAXE 1* un TAXE 2**, kā arī PANA*** dokumentu izpētes) darbu - visās šajās komitejās strādājuši K.Kariņš un R.Zīle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nebanku patēriņa kreditēšana nav cēlonis visām valsts problēmām

AS «4finance» izpilddirektors Gvido Endlers, 28.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Joprojām mediju un politiskajā telpā aktuāls apspriedes objekts ir pagājušā gada oktobrī pieņemtie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kurā pirmsvēlēšanu gaisotnē tika noteikti ļoti stingri ierobežojumi nebanku sektora kredītdevēju biznesam. Fakts, ka lēmējvaras līmenī sarunas turpinās, norāda uz to, ka iepriekš pieņemtie lēmumi ir bijuši nesamērīgi un sasteigti.

Nepieciešams kritiski izvērtēt līdz šim pieņemto

Varam novērot, ka pagājušā gada Saeimas vēlēšanu un nupat notikušo Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu spriedze ir norimusies. Pie valsts vadīšanas ir sēdušies jauni politiskie spēki ar jauniem pārstāvjiem un citādāku izpratni par lietu kārtību. Atbildīgajās komisijās ir nozīmēti jauni politiķi, kuri jau ir iejutušies jauno pienākumu pildīšanā. Šobrīd visām iesaistītajām pusēm, distancējoties no personīgām attieksmēm un rīcības, kuru fokusā atrodas vien politiskais kapitāls, ir iespēja racionāli sakārtot tos jautājumus, kuros iepriekš ir pieļautas kļūdas.

Arī Ekonomikas ministrija (EM) un Patērētēju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), izvērtējot iepriekš nolemto PTAL grozījumu jautājumā, atzīst, ka regulējums pēc būtības ir nekorekts, daudzas normas juridiski nav piemērojamas, daudzas ir pārspīlētas un neskaidras. Turklāt PTAL grozījumi nekādā veidā nerisina vienu no svarīgākajām problēmām valstī - iedzīvotāju zemo ienākumu un pirktspējas līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 18. līdz 19. februārim Rīgā norisināsies hakatons "Future of Food", kurā dalībnieki meklēs un piedāvās jaunas idejas pārtikas nozarē.

Hakatona ietvaros divu dienu garumā dalībnieki izstrādās idejas četros virzienos: pārtikas atkritumi (food waste), plastmasas ierobežošana, jaunā pārtika (new food) un digitalizācija.

Idejas izstrādāt palīdzēs starptautiski mentori ar pieredzi pārtikas nozarē, uzņēmējdarbībā un tehnoloģiju vidē.

Starp apstiprinātajiem hakatona mentoriem ir Sauli Bohms (Sauli Böhm), pārtikas nozares jaunuzņēmuma "ResQ Club" vadītājs; Juhani Mikānens (Juhani Mykkänen), plaši pazīstamā servisa "Wolt" līdzdibinātājs; Šantele Engelena (Chantal Engelen), pārtikas nozares jaunuzņēmuma "Kromkommer" līdzdibinātāja, Sabīne de Vitte (Sabine de Witte), Nīderlandes jaunuzņēmumu asociācijas pārstāve un pieredzējusi eksperte mārketingā; Sandra van Kampena (Sandra van Kampen), pārtikas industrijas uzņēmuma "De Schaal van Kampen" dibinātāja, Anna Andersone, uzņēmēja un "Riga TechGirls" pārstāve. Hakatonu vadīs Kalums Kamerons (Calum Cameron), jaunuzņēmumu mentors.

Komentāri

Pievienot komentāru