Jaunākais izdevums

Rīgā runā, ka nākamais rindā aiz Martinsona ir Jaunups. Vai tie, kas tagad prasa atlaist Rīgas domi, tad prasīs valdības atlaišanu un ārkārtas Saeimas vēlēšanas? Ko tad darīs prezidents, un ko darīs valdība? Vai norobežoties tiešām būs tik viegli? Edgars Jaunups, kurš bīda Kariņa valdību, var izrādīties tās kapracis.

KNAB vadītājs Jēkabs Straume norāda, ka tas ir tikai sākums. Aizturētais Martinsons valstī bija izvērsis plašu darbību. Par to, ka viņu interesēja valdības līmenis, liecina arī aktīva politisko spēku finansēšana, īpaši atbalstot Jaunupu. Ja tas ir tikai sākums, tad būs loģisks turpinājums. Ir kļuvis zināms, ka Jaunups bijis regulārs Tauriņu pirts viesis sarunās, kuras ierakstīja izmeklētāji. Kas būs tālāk?

Tajā brīdī, kad/ja «iesēdinātu» Jaunupu, būtu jāatlaiž valdība. Tad būtu tāda pati situācija kā Rīgas domē, kur prasa Ušakova atkāpšanos un domes atlaišanu. Vai nacionāļi tādā situācijā pieņems līdzīgu lēmumu kā savā kongresā, prasot Gerhardam atlaist Rīgas domi?

Jo tiek veidota Jaunupa kontrolēta valdība. Kariņš, domājams, nebija pat lietas kursā, kad Jaunups valdību jau bija salicis. Kariņa virzīšana acīmredzot bija Jaunupa ideja, zinot, ka viņa «čomam» Martinsonam jau ir problēmas. Vajadzēja ātri radīt alternatīvu variantu. Bija pilnīgi skaidrs, ka uz Martinsona aresta fona Valsts prezidents nenominēs premjeru no politiskā spēka, ko ir finansējis Martinsons. Tika piemeklēts Kariņš, jo viņš ir it kā no malas, – no Vienotības, nevis no Par!. Kaut gan Attīstībai/Par!, JKP un JV pēc būtības ir tā pati Vienotība. Tas šodien beidzot katram ir skaidrs.

Kāda nozīme ir partiju nosaukumiem, ja Viņķele un Strīķe joprojām ir labākās draudzenes? Esi konservatīvs – balso par JKP, esi liberāls – atbalsti Par!, mēs savāksim jūsu balsis un «Vienotības mafija» rullēs. Plāns ir izdevies – Vienotība rullē. Kurš pāris mēnešus atpakaļ varēja iedomāties, ka Vienotība veidos valdību? ZZS bērēja Vienotību, tagad Vienotība bērē ZZS.

Prezidentam Vējonim ir jāpilda skumja misija, ņemot vērā, ka viņš ir ZZS biedrs no pirmsākumiem. Vai tiešām Vējonis kļūs par savas partijas nodevēju, nominējot Jaunupa izvēlēto Kariņu? Skumji! Taču, arī to izdarot, Vējonim nebūs ne mazāko cerību tikt pārvēlētam – Vienotības mīlestību viņš nekad neiegūs. Par Zatleru Nr.2 nekļūs, bet vēsturē paliks kā savas partijas nodevējs un kapracis. Moris savu darbu būs izdarījis, varēs iet.

Šodien jauno spēku līderis Gobzems tiek pazemots. Valdībā, kurā pat Parādniekam vieta ir izdomāta, Gobzemam tāda vieta nav atradusies. Tieslietu ministrs Bordāns būs arī Ministru prezidenta biedrs, jo JKP ir Vienotības satelīts. Kaimiņš, kurš intensīvi sprauda sprunguļus jaunās Gobzema valdības riteņos, Panorāmā jau stāsta, ka vecās Vienotības valdībai sprunguļus neliks. Jaunups pazemoja Bordānu un Gobzemu publiski, izvazāja kā pēdējos muļķus. Vai tiešām tagad viņam uz zelta paplātes atnesīs valdību ar visiem KPV LV un JKP parakstiem? Nabaga Gobzems Feisbukā ir spiests taisnoties saviem vēlētājiem, ka viņam nekādīgi nedod pielaidi! Bet Jaunups tikai smīn par to, cik veiksmīgi izdevās izslēgt Gobzemu no spēles un vēl sarīdīt ar savu frakciju ar Kaimiņa provokāciju palīdzību. Vai tiešām Kaimiņu varēja tik lēti pārpirkt? Vairs neizbrīna, ka Kaimiņš, kurš solīja Āboltiņu «dabūt atpakaļ no Itālijas», tagad mudina taisīt Āboltiņas drauga Jaunupa valdību!

Kaimiņu «dabūja» ārkārtīgi viegli. Ielika aiz restēm, paturēja, un tagad, lai nenonāktu cietumā atpakaļ, viņš ir gatavs darīt «dajebko». Tas diemžēl ir vienīgais, kas viņu tagad interesē! Viņam ir apsolījuši palīdzību «vilkači uzplečos», ar kuriem viņš pirms vēlēšanām cīnījās. Bet tagad Kaimiņš kopā ar Strīķi apkaro Gobzemu!

Jaunups, visticamāk, gribētu padarīt Gobzemu par izlietotu prezervatīvu. Jo Jaunupam ir milzīga motivācija izveidot savu valdību, kas varbūt pasargātu viņu pat no cietuma. Tāpat Jaunupam būtu izdevīgi, ja KPV LV nodod Gobzemu, sašķeļas un pazūd. Jaunupam vajag atpakaļ veco Vienotību un veco KNAB. Jo jaunais KNAB šefs ir ķēries klāt tām lietām, kuras gadiem ilgi ir pieseguši Jurašs un Strīķe. Tikai tad, kad no «knāba» aizgāja Strīķes vecā komanda, beidzot sākās rīcība. Tagad Straumes vadībā notiek reāla cīņa pret korupciju, nevis pārsvarā politisko konkurentu apkarošana. Varbūt tāpēc Jurašs nesen skaļi paziņoja, ka Straume būtu jānoņem? Lai varētu Jurašs ar Jaunupu kārtot lietas pa vecam! Gobzema teiktais par «zelta trijstūri» ir izrādījusies skarba patiesība, ko tagad ierauga liela sabiedrības daļa.

Vai šajā laikā, kad valstī notiek aresti, kad Martinsona ietekme uz partijām ir kļuvusi acīmredzama, var uzticēt veidot valdību Kariņam, kuru ietekmētu Jaunups, kura «boss» sēž cietumā? Vai tiešām Latvijas iedzīvotājiem ir jāpiedzīvo tāds pazemojums kā Vienotības valdība? Vai tiešām valsti atkal vadīs Vienotība, kura ir atbildīga par OIK biznesu, maksātnespējas mafiju un Liepājas metalurga iznīcināšanu?! Vienotība, kura knapi iekļuva Saeimā, atkal varēs vadīt valsti pa vecam.

Valsts prezidentam Raimondam Vējonim ir jābūt valstsvīram – viņš nedrīkst nostāties Jaunupa/Martinsona pusē!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Lombarda industrija nav bijusi digitālas transformācijas fokusā, bet mēs vēlamies to mainīt. DelfinGroup vēlas attīstīt produktu digitālā vidē, piedāvājot lombarda aizdevumu mūsdienu klientu prasībām atbilstošā veidā. Mēs vēlamies ne tikai nostiprināt līderpozīcijas nozarē, bet arī kļūt par industrijas pārveidotājiem".

Tā intervijā norāda AS DelfinGroup valdes locekle Sanita Zitmane.

Kā jūs raksturotu pārstāvēto nozari, kāda ir šā brīža situācija un galvenās tendences?

Ir pagājis gads, kopš pandēmijas radītajām sekām, kas ietekmēja visas pasaules lombardu nozari. Lielākie tirgus spēlētāji ir stabilizējuši savu uzņēmējdarbību, ieviešot jaunus pakalpojumus un piedāvājot elastīgus nosacījumus saviem produktiem. Vēsturiski lombardu nozarē ir bijis vērojams mērens, taču stabils pieaugums. Šo stabilitāti nodrošināja fakts, ka liela daļa klientu lombarda aizdevumu izmanto atkārtoti, kas norāda uz pakalpojuma ērtību un pieejamību.

Mūsdienās klienti arvien mazāk vēlas tērēt laiku, lai apmeklētu pakalpojuma sniedzēju klātienē, tādēļ digitalizācijas procesu ieviešana ir būtiskākais nozares virzītājs tuvākajos gados. Tieši digitālie risinājumi palīdzēs lombardu nozarei uzrunāt jaunus klientus un ieņemt stipras pozīcijas starp citiem aizdevumu veidiem, kuri šobrīd tiek nodrošināti tiešsaistē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LANA: Kāpēc FM neiesaistās vai netiek iesaistīta diskusijās par izmaiņām Alkohola aprites likumā?

Db.lv, 10.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Alkohola nozares asociācija (LANA) aicina Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju uz pamatotu un datos balstītu grozījumu veikšanu Alkoholisko dzērienu aprites likumā.

Šobrīd diskusiju fokusā ir trīs galvenie temati: par alkoholisko dzērienu tirdzniecības laika ierobežojumiem, par alkoholisko dzērienu tirdzniecību internetā un par vecuma sliekšņa grozīšanu alkoholisko dzērienu iegādē. Īpaši svarīgi ir likumā vai to pavadošajos noteikumos iekļaut mērīšanas kritērijus, pēc kuriem vērtēt regulāru likumu grozījumu ietekmi uz pārmaiņām sabiedrības veselībā.

"Jautājumus raisa fakts, ka diskusijās par iespējamām izmaiņām Alkoholisko dzērienu aprites likumā nepiedalās vai netiek iesaistīta Finanšu ministrija. Tiek plānoti ierobežojumi, kas pēc VM un ārstu sacītā varētu mazināt alkoholisko dzērienu pārdošanas apjomus, tiek paaugstināts akcīzes nodoklis, bet vienlaikus valsts budžeta projektā plānots 14 milj. EUR nodokļu pieaugums pret pagājušo gadu. LANA vaicā, kā tas ir iespējams", vaicā LANA izpilddirektors Dāvis Vītols.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārtrauks administratīvās ēkas Elizabetes ielā 2, Rīgā, ekspluatāciju, nodrošinot tikai tās uzturēšanu, pavēstīja VNĪ Nekustamo īpašumu attīstības projektu pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis-Pigits.

Viņš skaidroja, ka ēkas ekspluatācijas beigu termiņš - 1.aprīlis tika saistīts ar plānu par Ekonomikas ministrijas un to padotības iestāžu centralizācijas ieceri ēkā Elizabetes ielā 2 saskaņā ar 2018.gada valdības konceptuālo lēmumu.

Ivanovskis-Pigits norādīja, ka divu gadu laikā projekts netika apstiprināts - bija neskaidrība par projekta īstenošanas nepieciešamību. VNĪ saņēma indikācijas no lietotāja, ka lēmums tiek pārvērtēts, tādēļ faktiski šī attīstības projekta īstenošana netika uzsākta un tika meklētas alternatīvas par ēkas pielāgošanu citu iestāžu vajadzībām. 2020.gada jūnijā valdībā pieņemts lēmums par koncertzāles novietni Elizabetes ielā 2, kas VNĪ kā kapitālsabiedrībai ir saistošs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kurzemes biznesa forumā akcentē Ventspils piemērotību LNG termināļa izveidei

Māris Ķirsons, 08.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pašlaik par iespējamāko LNG termināļa izveides vietu tiek minēta Skultes osta, kā arī Rīgas osta, tomēr Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš norāda, ka visatbilstošākā infrastruktūra un līdz ar to arī vismazākie ieguldījumi varētu būt, ja šādu termināli izveidotu Ventspilī.

“Nav jābūvē jauna piestātne, jo tāda jau ir. Ventspils Naftā terminālim ir atbilstoši uzglabāšanas rezervuāri, ir tukšs naftas vads, kuram ir vajadzīgs tikai 4,5 km (Skultes–Inčukalna pazemes gāzes krātuves attālums ir teju 10 reizes garāks) garš savienojums ar maģistrālo gāzes vadu,” stāsta J. Vītoliņš.

LNG termināli Latvijā varētu attīstīt Skulte LNG Terminal vai Kundziņsalas dienvidu projekts 

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli Latvijā varētu attīstīt AS "Skulte LNG Terminal" vai...

Viņš norāda, ka Ministru prezidentam ir nosūtīta attiecīgā informācija un tā jau ir nonākusi Ekonomikas ministrijā, kurai tad jānāk ar konkrētu priekšlikumu valdībā. “Esošā sistēma var strādāt ar 70 bāru spiedienu, bet gāzei pietiek ar 55 bāriem,” par naftas infrastruktūras tehnisko atbilstību gāzei atbild. J. Vītoliņš. Ventspilī tiek īstenots arī 18,1 milj. eiro vērts katlumājas projekts, kurā paredzēts kā kurināmo izmantot atkritumus. Tam ir paredzēts 9,2 milj. eiro liels ES struktūrfondu atbalsts. Tiesa, projekta iedarbināšanas laiks ir 2023. gads.

Pēdējo gadu uzmanības fokusā IKT

Pašreizējos pārmaiņu laikos, kad būtiski pieaug izmaksas, viens no biznesa konkurētspējas stūrakmeņiem būs inovācijas, kurās arvien lielāku lomu spēlēs mākslīgais intelekts, kā arī – labvēlīgas uzņēmējdarbības vides nodrošināšana, kurā būtiska nozīme ir un būs vietējai varai - tādi secinājumi izskanēja Kurzemes biznesa forumā, kas norisinājās 26. maijā Ventspilī koncertzālē Latvija.

Pasākums organizēts projekta Nr. LV-LOCALDEV-0004 Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Kurzemes plānošanas reģionā ietvaros. Projektu līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus programmā Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība.

Pēdējos gados informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), to dažādie risinājumi ir sava veida modes prece, turklāt tos ražo uzņēmumi, kuri atrodas ne tikai kaut kur tālu ārzemēs, bet arī tepat, Latvijā, un ne tikai Rīgā, bet arī Ventspilī, Liepājā, Valmierā, Daugavpilī u.c. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumus izstrādā ne tikai pasaules mēroga milži, bet arī nelielas kompānijas – jaunuzņēmumi.

To apliecināja arī J. Vītoliņš, norādot, ka pēdējo gadu uzmanības fokusā ir bijušas IKT. “Ventspilī ir 67 IKT uzņēmumi, kuri nodarbina vairāk nekā 600 strādājošo, un šī sektora kompāniju neto apgrozījums pārsniedz 10 milj. eiro gadā,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka pilsētā ir izveidota šai nozarei nepieciešamā infrastruktūra, kurā iesaistīta gan Ventspils Augstskola kā jauno speciālistu kalve, gan Ventspils Augsto tehnoloģiju parks, kura uzdevums ir nodrošināt visu nepieciešamo infrastruktūru un atbalsta pakalpojumus progresīvo risinājumu nozarei. Ventspils Augsto tehnoloģiju parka pirmsākumi meklējami pirms 17 gadiem, bet par būtisku izrāvienu uzskatāms brīdis, kad izdevās piesaistīt pirmo elektronikas sfēras uzņēmumu – Ventspils Elektronikas fabriku (šodien – HansaMatrix).

“Ja pirms 20 gadiem kāds būtu prognozējis, ka Ventspilī būs elektronikas ražotnes un IKT sfēras uzņēmumi, tas tobrīd būtu šķitis neiespējami, taču tā ir realitāte šodien,” tā J. Vītoliņš. Šodien Ventspilī atrodas arī Accenture reģionālais birojs, SIA TestDevLab struktūrvienība, mākslīgā intelekta pētniecības un risinājumu izstrādes uzņēmums SIA Asya. Kā īpašu veiksmes stāstu J. Vītoliņš minēja jaunuzņēmumu SIA Azeron, kurš nodarbojas ar inovatīvu spēļu konsoļu ražošanu un to eksportu. Jāatzīst, ka uzņēmuma pirmie prototipi izgatavoti lauku šķūnītī, savukārt jau šogad kompānija nodarbina vairāk nekā 100 darbinieku, plānojot neto apgrozījumu 4,5 milj. eiro apmērā, SIA Azeron ir uzvarējusi Ventspils Zinātnes un inovāciju centra VIZIUM telpu nomas konkursā, iegūstot tiesības strādāt šī centra telpās.

“Latvijas digitālās vides mērījumā Latvijas e-indekss 2017., 2019. un 2021. gadā Ventspils tika atzīta par labāko nacionālās nozīmes attīstības centru kategorijā, bet Ventspils digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss ir bijis 55,6, kamēr vidēji ES tas bija 52,6, attiecīgi Ventspils ierindojusies 13. vietā,” tā J. Vītoliņš. Viņš norādīja, ka jau ir veikti pasākumi (renovētas ēkas), lai radītu jaunas darba vietas tieši IKT sektorā. Ir arī pieejams grants telpu nomas izmaksu segšanai 100% apmērā pirmajā gadā vai 50% apmērā otrajā darbības gadā. No šāda granta 28 saņēmējiem 20 darbojas tieši IKT sfērā.

IKT loma pieaug

Datorprogrammēšanas SIA Asya valdes loceklis Ēvalds Urtāns atzina, ka uzņēmums ir izstrādājis sistēmu, kas automātiski analizē pārdošanas un klientu apkalpošanas zvanus, atpazīst klientu emocijas pēc sarunas intonācijas. “Klients, kurš izmantoja šo sistēmu, divu mēnešu laikā palielināja pārdošanu par 43%,” skaidroja Ē. Urtāns. Viņš gan atzina, ka jaunuzņēmums, atšķirībā no lieliem uzņēmumiem, pagaidām dedzina vairāk naudas, nekā nopelna, jo jāatrod labākais risinājums. Kā vēl vienu mākslīgā intelekta produktu min Asya radīto sistēmu, kura atpazīst dažādus bojājumus zāģmateriālos.

Ē. Urtāns atzina, ka kompānija dažādu risinājumu izstrādē sadarbosies ar Ventspilī strādājošajiem uzņēmumiem. Komunālās tehnikas ražošanas SIA Bucher Municipal uzņēmuma vadītājs Mikus Brakanskis atzina, ka ražošana balstās uz cilvēkiem, viņu kompetenci un spējām, taču tiek izmantoti arī metināšanas roboti, un tiem ir vajadzīgas attiecīgas IKT programmas, tā radot vairāk darba šīs jomas speciālistiem. Tieši tāpēc būs jautājums, kurš – liels ražošanas uzņēmums vai jaunuzņēmums – spēs piesaistīt attiecīgās jomas speciālistus.

“Rodas jautājums – kurā brīdī investēt jaunāko automatizācijas iekārtu iegādē, jo īpaši tāpēc, ka tās ir dārgas un tām ir salīdzinoši garš amortizācijas laiks, vienlaikus ņemot vērā faktu, ka ik pēc vairākiem mēnešiem tirgū tiek piedāvātas arvien gudrākas un efektīvākas iekārtas,” tā M. Brakanskis.

Viņš norādīja, ka uzņēmums investē automātiskā rezerves daļu piegādes līnijā no noliktavas uz ražošanu. Jāņem vērā, ka pirms dažiem gadiem uzņēmums jau izveidoja jaunu produktu montāžas līniju.

Virtuālās vides izrāviens

“Tehnoloģiju vīzijas 2022. gada vadmotīvs ir tikšanās metaversā (virtuālajā vidē), kas pēdējo divu Covid-19 pandēmijas gadu laikā ir piedzīvojusi ļoti strauju izaugsmi un tās doto iespēju apguvi, jo uzņēmumi bija spiesti izmantot attālinātās saziņas tehnoloģijas gan attiecībās ar darījumu partneriem, gan darbiniekiem,” skaidroja informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izstrādes un konsultāciju kompānijas Accenture Kurzemes reģiona vadītājs Guntis Čoders.

Viņš uzsvēra, ka pēdējo divu gadu notikumus IKT attīstībā nevajadzētu uztvert kā revolūciju, bet gan kā evolūciju, jo daudzas tehnoloģiskās iespējas jau bija, bet to iespējas netika ļoti plaši izmantotas. “Metaverss ir jauna veida internets, jo sākotnēji (1990. g.) bija datu internets (pirmās datu meklētājprogrammas), kam sekoja mobilās ierīces (2000. g.), kas bija pamats sociālo platformu (2010. g.) attīstībai (internets kļuva par sociālu vidi), turpinājums 2020. gadā bija lietu internets, kur savā starpā sazinās iekārtas, kam papildus vēl nākusi datu apstrāde, inteliģence, un internets kļūst par vietu, kura savieno telpas,” skaidroja G. Čoders.

Viņš norādīja, ka šādā situācijā ir jāņem vērā dažādi jautājumi: kādi ir šīs vides likumi, noteikumi, kas kuram šajā vidē pieder, kur glabājas dati, kā notiek norēķini utt. “Atkarībā no nozares metaverss mainīs visas mijiedarbības. Arī to, kā notiks darbs ar darbiniekiem, klientiem, kā nogādāsim produktus līdz patērētājiem u.tml.,” uzsvēra G. Čoders. Viņaprāt, nav vērts gaidīt, kad tehnoloģijas atnāks pie konkrēta uzņēmuma, bet gan pašam uzņēmējam ir jābūt proaktīvam. “Cilvēki baidās sākt kaut ko jaunu, tāpēc ka visbiežāk iepriekš ir apdedzinājušies – pārāk strauji un ātri ielēkuši jaunajā,” stāstīja G. Čoders. Viņš gan uzskata, ka uzņēmējiem eksperimentēt vajadzētu regulāri, bet investēt – tikai tad, kad ir pabeigta testēšana. “Sāciet ar mazumiņu un, ja izdodas, tad ieviesiet,” rekomendēja G. Čoders. Viņš norādīja, ka arvien vairāk ap mums būs programmējamās pasaules un arvien vairāk būs jaunu mašīnu, kuras piedāvās nepieredzētas iespējas. Piemēram, nesen notika virtuālais koncerts, kuru apmeklēja vairāk nekā 27 miljoni skatītāju.

Kā vēl viens piemērs tika minēts digitālais vēja parku dvīnis, kurš reālā laika režīmā simulē, kā šis parks strādā, tādējādi tā darbību efektivizējot par 20%. “Accenture kopā ar Latvijas Universitāti attīsta Quantum projektu, kas aizies pēc pieciem–septiņiem gadiem. 2021. gadā izgatavots kvantu dators spēja atrisināt vienā minūtē uzdevumu, ko superdators risinātu 10 000 gadu. Te arī ir atbilde par to, kā tik ātri varēja iegūt vakcīnu pret Covid-19, jo pirms 10 gadiem tas nebūtu iespējams,” skaidroja G. Čoders.

Ventspils domes priekšsēdētājs J. Vītoliņš vienlaikus uzskata, ka ir jāturpina attīstīt ražošanu. 2021. gadā Ventspilī strādājošo ražošanas uzņēmumu neto apgrozījums sasniedza 355 milj. eiro salīdzinājumā ar 240 milj. eiro 2020. gadā. “Ventspilī fokuss uz ražošanu tika vērsts pēc tam, kad 2002. gadā Krievija apturēja jēlnaftas transportēšanu pa cauruļvadu un Ventspils ostā pārkrauto kravu apjoms piedzīvoja būtisku samazinājumu,” atceras J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka tika radīta laba biznesa ekosistēma, kura arī ir devusi vairāk nekā 3000 darba vietu tieši ražošanā. “Ventspils jau ceturto reizi atzīta par vienu no desmit labākajām mikro pilsētām ārvalstu tiešo investīciju piesaistes stratēģijas jautājumos, šoreiz iegūstot trešo vietu,” uz vienu no veiksmes iemesliem investoru piesaistē norādīja J. Vītoliņš.

Viņš gan steidza piebilst, ka Ventspils osta vairs nav veiksmes stāsts. “Kopš Ventspils pilsētas pārstāvji ir izslēgti no ostas pārvaldības, tajā būtiski ir samazinājušies kravu apjomi. Ja 2019. gadā ostā pārkrāva 20,5 milj. t, tad 2021. gadā – vairs tikai 11,1 milj. t, un arī šogad nav labu ziņu, jo, ja piepildīsies satiksmes ministra prognozētais kritums par 2/3, tad Ventspils ostā visā gadā tiks pārkrauts tikai ap 3,9 milj. t kravu, kaut arī bija laiks, kad 3 milj. t krāva ik mēnesi,” skaidroja J. Vītoliņš. Viņš saprot, ka šāds prognozētais kravu apjoma kritums ir saistīts ar ES sankcijām pret Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem un precēm, taču būtu tikai godīgi, ja to kompensētu ar atbalsta instrumentiem, kurus var iegūt no ES programmām.

“Ja šādas kravu apjoma krituma prognozes piepildīsies, tad bez darba paliks 600 līdz 700 cilvēku, un ir jābūt plānam, ko un kā darīt,” norādīja J. Vītoliņš. Viņaprāt, viens no risinājumiem ir attīstīt rūpniecību, no kuras 85% produkcijas tiek eksportēta. “Diemžēl kopš tā laika, kad valsts pārņēma savā pārziņā Ventspils brīvostas pārvaldi, tā nav uzsākusi nevienu jaunu industriālo būvju projektu. Pašlaik pašvaldība ir iniciējusi 4,3 milj. eiro vērtu projektu, kurā varētu tikt izveidotas ap 45 jaunām darbavietām. Viena darbavieta izmaksā 100 000 līdz 200 000 eiro,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš atzīst, ka Ventspils pretendēs uz ES programmas atbalstu, lai varētu īstenot 15 milj. eiro vērto divu ražošanas ēku kompleksu izveidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirgotāja SIA "Rimi Latvia" e-veikala piegādes un "Rimi Drive" pakalpojums no 7.decembra ir pieejami arī Liepājā, informē uzņēmumā.

Rimi e-veikalā iespējams iegādāties gan pārtiku, gan sadzīves preces, saņemot sagatavoto pirkumu grozu Rimi Drive pat pēc 2h vai ar piegādi mājās jau tajā pašā dienā. Iepirkties e-veikalā iespējams arī ar Rimi mobilās lietotnes palīdzību. Liepājā par e-veikala pirkumu komplektēšanu rūpēsies līdz 20 Rimi e-komercijas darbinieku.

“Kaut arī vissvarīgākā preču grupa e-veikalā ir ikdienas pārtikas produkti, vienlaikus redzam arvien pieaugošu pircēju pieprasījumu pēc jauniem, interesantiem produktiem gan pārtikas, gan nepārtikas segmentā. Tāpēc Rimi e-veikala sortiments tiek pastāvīgi paplašināts, uzturot nemainīgi augstu kvalitāti no preču komplektācijas līdz nodošanai pircējam, lai katrs pircējs varētu ērti iegādāties pašu labāko un savam dzīvesstilam nepieciešamo. Ne velti Rimi e-veikalā atgriežas vairāk nekā 80% pircēju, kas to kaut reizi ir izmēģinājuši,” stāsta Rimi Latvia e-komercijas direktors Didzis Kirstuks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Latvijā radītas tehnoloģijas vēja turbīnu apkalpošanai

Māris Ķirsons, 22.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēja turbīnu apkopes un diagnostikas robotu ražošanas un servisa pakalpojumu sniedzējs Aerones grupa izstrādā tehnoloģiju, lai varētu apkalpot vēja stacijas ne tikai sauszemē, bet arī tās, kuras izvietotas jūrā, tādējādi būtiski palielinot savu konkurētspēju un vienlaikus kāpinot savus ienākumus.

Vējš ir viens no energoresursiem, kam tiek prognozēts straujš pieaugums, un, tā kā vēja turbīnu izvietošana sauszemē ir ierobežota, tad tās arvien vairāk tiks izvietotas jūrās, tāpēc arī Aerones ir saņēmusi grantu, kura rezultātā tiks izstrādāta tehnoloģija, lai kompānija savus turbīnu servisa pakalpojumus varētu sniegt vēja turbīnām, kuras izvietotas jūrās,” stāsta SIA Aerones Engineering valdes loceklis un līdzīpašnieks Jānis Putrāms.

Viņš norāda, ka vēju turbīnu, kuras izvietotas jūrā, apkalpošanai ir nepieciešami ne tikai atbilstoši peldlīdzekļi – peldošas platformas –, bet ir arī daudz augstākas drošības prasības darbu (pakalpojumu) veikšanai. “Apmēram sešas reizes dārgāk nekā sauszemē esošajām vēja turbīnām,” tā uz jautājumu par ekonomiskā ieguvuma apmēru atbild J. Putrāms. Viņš norāda, ka, sekmīgi īstenojot šo ieceri, būtiski tiktu paplašināts potenciālo uzņēmuma pakalpojuma saņēmēju loks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Signet Bank jau četrus gadus intensīvi nodarbojas ar alternatīva finansējuma piesaistīšanas risinājumu attīstīšanu, izmantojot obligāciju un akciju emisijas, ko piedāvā kapitāla tirgus.

Visa 2023. gada garumā Dienas Bizness sadarbībā ar Signet Bank stāstīs Latvijas uzņēmēju veiksmes stāstus, attīstot ilgtspējīgu uzņēmējdarbību un veicinot Latvijas ekonomikas attīstību.

“Mēs gribam veicināt Latvijas uzņēmumu straujāku izaugsmi un pieeju plašākām finansējuma iespējām. Kapitāla tirgus nodrošina iespējas gan uzņēmējiem straujāk audzēt savu biznesa vērtību, gan investoriem gūt lielāku atdevi no sava kapitāla,” uzsākot sarunu ar Dienas Biznesu, saka Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Signet Bank nav ļoti pazīstama tirgū. Vai varat pastāstīt, ar ko banka atšķiras no citām Latvijā strādājošām bankām?

Droši vien galvenā atšķirība ir mūsu fokuss nevis uz tradicionālajiem bankas produktiem, bet uz individuālu risinājumu meklēšanu katram klientam. Mūsu fokuss ir uzņēmējs. Daudziem no tiem ir nepieciešams finansējums savu plānu attīstībai – un mēs spējam piedāvāt ne tikai klasiskus bankas kredītus, bet arī alternatīvus finansējuma veidus – akciju un obligāciju emisijas, privāto akcionāru piesaistīšanu, mezanīna finansējumu vai riska kapitāla piesaistīšanu. Citiem uzņēmējiem ir brīvs kapitāls, ko tie vēlas investēt, lai gūtu ienākumus, – šeit mēs piedāvājam gan investīcijas starptautiskajos kapitāla tirgos, gan arī dalību vietējo uzņēmumu finansēšanas produktos – pamatā obligāciju un akciju emisijās. Mēs savedam kopā uzņēmējus, kam ir nepieciešams finansējums, ar uzņēmējiem, kuriem ir brīvs investējamais kapitāls. Un darām to efektīvi, rūpīgi strukturējot darījumus un pārvaldot riskus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Nekļūdās tikai tas, kurš neko nedara

Anda Asere, 13.10.2018

«Ar laiku uzņēmēji iemācās izvairīties no grābekļiem, vadoties pēc intuīcijas,» uzskata Artis Kehris, apdrukas platformas «Printify» līdzdibinātājs.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

13. oktobris tiek dēvēts par «Day for Failure» jeb kļūdu atzīšanas vai pat svinēšanas dienu; par neveiksmēm biznesā arvien atvērtāk runā arī pie mums, pagaidām visaktīvākie šajā jomā ir jaunuzņēmumi

«Jebkurš uzņēmējs nemitīgi pieļauj kļūdas, tāpēc man ir ļoti grūti izcelt vienu īpašu neveiksmi. Prātā nāk gan neveiksmīgi izvērtēti un izvēlēti biznesa modeļi, nespēja izvēlēties virzienu vai klientu tipu, fokusa trūkums, nerūpēšanās par uzņēmuma reputāciju, ilgstoša uzņēmuma produkta neattīstīšana, nepareizs «taimings» u.c. Tāpat kā programmēšanā – lielās kļūdas parasti ir vairāku mazu kļūdu un neveiksmju kopums,» saka Artis Kehris, apdrukas platformas «Printify» līdzdibinātājs. Arī fotoizglītības platformas «iPhone Photography School» līdzīpašnieks Uģis Balmaks norāda, ka kļūdas ir normāla darba sastāvdaļa un būtu naivi sagaidīt, ka kaut kas ievērības cienīgs var tikt sasniegts, procesā nepieļaujot kļūdas. «Visas lielākās kļūdas mūsu biznesā ir reducējamas uz sliktiem lēmumiem par darbinieku pieņemšanu darbā. Sekas bijušas dažādas, bet vienmēr ļoti nepatīkamas: no darbinieka, kas no mums zaga naudu, līdz tam, ka visa komanda gadu no vietas strādā pie nepareizā projekta,» viņš dalās pieredzē. No tā uzņēmums ir mācījies un darbinieku atlases process kļuvis daudz stingrāks. Pirms atrast īsto darbinieku, šobrīd katrai vakancei «iPhone Photography School» izskata aptuveni 500 pieteikumus. Lai to varētu atļauties, tiek pieņemti darba pieteikumi no visas pasaules.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirgotāja "Lidl Latvija" ienākšana Latvijā ir uzlabojusi konkurences situāciju mazumtirdzniecībā, pauda "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Taujāts par pašreizējo konkurences raksturojumu mazumtirdzniecības tirgū Latvijā, Strautiņš minēja, ka atbildēt uz šādu jautājumu var palīdzēt pārtikas cenu salīdzinājums ar Lietuvu, jo pārtikas cenas Latvijā ilgstoši ir bijušas apmēram par desmito daļu augstākas nekā attiecīgajā kaimiņvalstī. Piemēram, 2021.gadā pārtikas cenu līmenis Latvijā bija 97,6% no ES vidējā, bet Lietuvā 88,7% no ES vidējā līmeņa.

Viņš uzsvēra, ka to nevar izskaidrot algu izmaksu līmenis - tas ir ļoti līdzīgs, arī ne nodokļi, to dēļ pārtika Latvijā varētu būt pat nedaudz lētāka, jo Latvijā ir pievienotā vērtības nodokļa (PVN) samazinātā likme augļiem un dārzeņiem, kamēr Lietuvā tādas nav.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Aplūkojot Baltijas reģionu, varam teikt, ka elektroenerģijas tirgus integrācija norisinās visnotaļ labi. Baltijas Enerģijas tirgus starpsavienojumu plānā uzstādītie mērķi lielā mērā ir izpildīti,» pauž SIA Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers

Stabils un tehnoloģiskiem jaunievedumiem atvērts enerģijas tirgus ir pamats ekonomikas attīstībai. Enerģētiskā politika nosaka katra uzņēmuma izaugsmes diapazonu: inovāciju ieviešana un pakalpojumu saskaņošana ar klientu vēlmēm ietekmē uzņēmēju iespēju spektru konkrētā valstī, kā arī investīciju piesaistīšanu.

Dienas Bizness sarunā ar lielākā elektrības ražotāja Baltijā Eesti Energia meitas uzņēmuma SIA Enefit valdes priekšsēdētāju Jāni Betheru apsprieda pašreizējo situāciju enerģijas tirgū, atvērtā tirgus priekšrocības un tā attīstības perspektīvas.

Enefit jau vairāk nekā desmit gadu garumā uzrāda stabilitāti, mērķtiecību un, pats galvenais, klientu uzticību. Kas sekmēja ienākšanu Latvijas enerģētikas tirgū un tik veiksmīgu klientu piesaistīšanu?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Daudzpusīga risku pārvaldība kā atslēga uz stabilitātes panākšanu Latvijas nestabilajā ekonomikas vidē

Gvido Endlers, AS “4finance” Latvijas reģionālais vadītājs, 04.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija, tāpat kā daudzas citas Eiropas valstis, pēdējos gados ir piedzīvojusi dažādas ekonomiskās nestabilitātes, jo būt daļai no Eiropas Savienības nozīmē arī iesaistīties tās sociāli-politiskajās norisēs un sadalīt riskus no to īstenošanas. Globālo tirgu dinamiskais raksturs apvienojumā ar iekšējām problēmām ir radījis svārstīgu vidi, kurā uzņēmējiem ir nepieciešama rūpīga orientēšanās.

Stabilitātes sasniegšana un līdzsvara atrašana Latvijas nestabilajā ekonomiskajā ainavā ir gan izaicinājums, gan iespēja, kas prasa no uzņēmējiem nemitīgi eksaminēties, pilnveidoties un proaktīvi īstenot arvien jaunas risku pārvaldības stratēģijas.

Kreditēšanas nozare vienmēr ir bijusi ne tikai svarīgs tautsaimniecības elements, bet arī valsts ekonomikas “lakmusa papīrs”. Kredītu pieejamība ir rādītājs, kas liecina par vispārējo ekonomikas veselību, bet pieprasījums pēc kreditēšanas pakalpojumiem norāda uz aizņēmēju pārliecinātības līmeni par savu finanšu stabilitāti un uzticēšanos ekonomikas sistēmai kopumā. Tāpēc kreditēšanas sektors būtībā kalpo kā agrīna brīdinājuma sistēma par iespējamām tirgus svārstībām vai ekonomikas lejupslīdi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Putnu fabrika Ķekava investēs 2,3 miljonus eiro gaļas ražošanā bez antibiotikām

Ilze Žaime, 18.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Putnu gaļas ražotājs AS «Putnu fabrika Ķekava» līdz 2020.gada beigām investēs 2,3 miljonus eiro paaugstinātas kvalitātes gaļas ražošanā bez antibiotikām.

«Putnu fabrika Ķekava» trīs galvenās darbības prioritātes būs putnu labturības un veselības veicināšana, augstākās kvalitātes produkcijas «Audzēts bez antibiotikām» ražošanas attīstīšana un sortimenta paplašināšana, kā arī pieredzes apmaiņa un sadarbības veicināšana starp nozarēm cīņā pret augošo antibiotiku rezistenci.

«Putnu fabrika Ķekava» konsolidētais apgrozījums 2018./2019.finanšu gadā ir pieaudzis par 12% un sasniedz 74 miljonus eiro. Uzņēmuma eksporta apjoms ir pieaudzis par 17%. Galvenais uzņēmuma produkcijas eksporta tirgus ir Zviedrija, uz kuru «Ķekava» eksportē 49% no eksporta produkcijas.

«Šogad «Ķekava» kļuva par ekspertu EIP-AGRI fokusa grupā, kas saistīta ar antibiotiku samazināšanu Eiropas Savienībā. Šajā grupā «Ķekava» ir viens no retajiem ražotājiem universitāšu, Eiropas Komisijas pārstāvju un citu ekspertu vidū. Uzņēmuma pieredzes apmaiņa mērķtiecīgi tiks turpināta un attīstīta arī 2020.gadā, sadarbojoties arī ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti un pētniekiem,» stāsta AS «Putnu fabrika Ķekava» valdes priekšsēdētājs Andrjus Pranckevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energokompānija Enefit šogad mājsaimniecību segmentā strauji palielinājusi mājsaimniecību klientu portfeli, kas sasniedz jau 100 000 klientu un izstrādā jaunus pakalpojumus.

Uzņēmuma apgrozījums pirmajos deviņos mēnešos sasniedzis 140 miljonus eiro, savukārt EBITDA jeb peļņa pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas šajā periodā bija 2,1 miljons eiro. Uzņēmuma turpmākās attīstības fokusā ir elektroenerģijas uzkrāšanas risinājumu jeb bateriju piedāvājums gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem, kā arī elektroauto uzlādes tīkla izveide.

Klientu skaita pieaugums par 56% nepilna gada laikā un sekmīgie finanšu rezultāti panākti, efektīvi īstenojot uzņēmuma stratēģiju – strauji palielināt vēja un saules elektrostaciju skaitu Baltijā, kā arī aktīvi izstrādāt jaunus produktus un pakalpojumus. Arvien lielāku interesi gūst enerģijas uzkrāšanas risinājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Devītā konference "TechChill" šajās dienās pulcēs vairāk nekā 2000 dalībnieku, piedāvājot vairāk nekā 20 satelītpasākumus.

Šogad konferences fokusā ir tādas tēmas kā zaļās tehnoloģijas, blokķēde un 5G, kā arī Baltijas reģionā aktuāli temati - mārketings un dibinātāju pieredzes stāsti.

Šogad divu dienu skatuves programma piedāvā runas no vairāk nekā 70 runātājiem. Viņu vidū ir "Bolt" līdzdibinātājs un izpilddirektors Martins Villigs, ēdienu piegādes platformas "Wolt" līdzdibinātājs un attīstības vadītājs Juhani Mikanens (Juhani Mykkänen), "Google" zīmola un reputācijas tirgvedības vadītāja Ivana Gribavaca (Ivana Grbavac) un daudzi citi. Skatuves programma ietvers runas un diskusijas par jaunākajām tehnoloģiju tendencēm, galveno uzmanību pievēršot idejām, kurām ir potenciāls mainīt pasauli un padarīt to ilgtspējīgāku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš šī gada ieviestā Valsts ieņēmumu dienesta izveidotā jaunā nodokļu maksātāju reitingu sistēma ar pieciem līmeņiem vērsta uz godprātīgu nodokļu nomaksu, un pašlaik ikvienam uzņēmuma noteiktajam reitinga līmenim ir tikai informatīva nozīme, taču iespējams, ka perspektīvā tam būs nozīme arī iepirkumu konkursos gan publiskajam, gan arī privātajam sektoram, un tieši tāpēc ir būtiski jautājumi par piešķirto reitinga kategoriju un tās paaugstināšanas iespējām.

Vairāki uzņēmumi, kuri ieraudzījuši sevi jaunās reitingu sistēmas B līmenī, jau ir pauduši savu neizpratni un arī neapmierinātību, uzskatot, ka līmenis pazemināts nepamatoti. Aptaujātie nodokļu eksperti grāmatveži, kā arī nelielo uzņēmumu vadītāji norāda, ka vēl pāragri vērtēt jaunās reitingu sistēmas ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi, kā arī godprātīgu nodokļu nomaksu un godprātīgo kompāniju spējām izvairīties no darījumiem — iekrišanas ar šaubīgajiem uzņēmumiem, kuri jau nonākuši nodokļu administrācijas uzmanības fokusā. Tāpat uzņēmumi varot detalizēti redzēt paši savu nodokļu nomaksas disciplīnu, kas ietekmē un no kuras atkarīga tālākā sadarbība ar nodokļu administrāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #31

DB, 11.08.2020

Dalies ar šo rakstu

Mantojumā no Covidkrīzes nākamās pasaules valstu valdības un tautas saņems parādu, kas radies, lai glābtu valstu ekonomikas.

"Dienas Biznesa" aptaujātie eksperti norāda, ka palīdzībā saņemtie finanšu līdzekļi ir jāizmanto pārdomāti, lai veicinātu ekonomikas straujāku attīstību ilgtermiņā.

Otrs ieteikums – samazināt budžeta izdevumus jau šodien, lai nebūtu jāveic pārmērīga izdevumu samazināšana nākotnē.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 11. augusta numurā:

  • viedokļi - ko nozīmē parādsaistību pieaugums?
  • statistika - uzņēmumu un iedzīvotāju atliktās saistības
  • aktuāli - ēnu ekonomiku var sekmēt izklaides vietu darbs līdz pusnaktij
  • tēma - mantojumā no Covidkrīzes pasaule saņems parādu
  • komandējumi - ministriju komandējumos nemainīgi dominē Brisele
  • nozares fokusā - zaļā kursa interpretācijas apdraud kūdras nozari Latvijā
  • tirdzniecība - IT produktu pārdošanas pieredze Covid laikā uzņēmumam "Elko Grupa"
  • dzīvesstils - lielākais konkurents fitnesa zālei ir dīvāns, pārliecināts "MyFitness" radītājs Erki Torns
  • brīvdienu ceļvedis - Edgars Vizulis, Skrundas muižas padomes loceklis

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Latvijas Arhitektūras gada balvas 2020 pretendenti

Db.lv, 09.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Arhitektūras gada balvas atlases žūrija izziņojusi darbus - ēkas un procesus -, kas turpinās cīņu par augstāko apbalvojumu Latvijas arhitektūrā, informē Latvijas Arhitektu savienība.

Par Latvijas Arhitektūras gada balvu sacentīsies 9 žūrijas izvirzīti nominanti (skatīt galerijā). Nākamajā posmā darbu vērtēšana tiek nodota fināla žūrijai, kas izraudzīs galveno balvu ieguvējus. Latvijas Arhitektūras gada balvas 2020 svinīgā ceremonija un balvu pasniegšana norisināsies 30. oktobrī, H2O 6 kvartāla Aisteres zālē.

Šogad Latvijas Arhitektūras gada balvai tika saņemti 50 pieteikumi, kuru vidū ir gan ar īpašu uzmanību celtas privātmājas, gan sabiedriski nozīmīgi objekti, kā arī ar arhitektūru saistīti notikumi. Konkursa atlases žūrija tālākai darbu izvērtēšanai ir izvirzījusi 9 nominantus.

"Globālajos procesos mēs piedalāmies ne tik daudz ar sekošanu modīgiem trendiem, vai būdami spējīgi prasmīgi likt lietā visas jaunākās būvniecības tehnoloģijas, bet ar to, kāda ir mūsu attieksme pret vidi, klimata izmaiņām, resursu izmantojumu un patēriņa kultūru. Tādās krīzēs, kādu pasaule piedzīvo šogad, drīzāk rodas nevis jauni, revolucionāri telpas lietošanas veidi, bet daudz straujāk notiek tie procesi, kas sabiedrībā pamazām bija attīstījušies jau pirms tam. Ir funkcijas un priekšstati par telpas lietošanu, kas jau bija sākuši transformēties vai pat kļuvuši apšaubāmi, un šī gada pieredze to vēl vairāk izgaismoja. Šie aspekti bija šī gada žūrijas uzmanības fokusā," izvēli komentē Latvijas Arhitektūras gada balvas 2020 atlases žūrijas pārstāvis Vents Vinbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju zīmols "Rō" piedāvā krāsaina un rotaļīga dizaina zeķes, kas radītas tepat Latvijā no dabīgi audzētas kokvilnas. Uzņēmuma plānos ir radīt jaunas kolekcijas, paplašināt piedāvājumu, atvērt veikalus citās Eiropas valstīs un kļūt par starptautiska līmeņa uzņēmumu.

"Rō" zīmols ar savu pirmo kolekciju plašākai auditorijai sevi pieteica 2019. gada decembrī.

Ideja par dizaina zeķu zīmolu "Rō" radusies aptuveni 2016. gadā. "Tas nebija pavisam nejauši, bet drīzāk likumsakarīgi, jo uzņēmējdarbība un mode mani vienmēr ir piesaistījusi. Uzskatu, ka katram projektam vai idejai ir jāspēj pieiet stratēģiski un izvērtēt tā potenciālu, tādēļ izvēlējos studēt finanses Banku augstskolā un uzņēmējdarbību Šveices Biznesa skolā," stāsta zīmola "Rō" izveidotājs Rodžers Dzintars.

Šobrīd, jau vairāk nekā 8 gadus viņš saistījis savu profesionālo darbību ar Latvijas Modes industriju, kur līdzdarbojies dažādu projektu izstrādē, organizēšanā un vadīšanā. Tas devis lielisku iespēju iepazīt to, kā darbojas modes industrija. Līdz ar to uzsākt uzņēmējdarbību tieši šajā jomā R.Dzintaram likās pavisam dabisks nākamais solis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Drukātie čeki – nozares dinozaurs izmiršanas priekšvakarā

Liene Perija, "Rimi" Digitālās attīstības direktore, 08.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitalizācijas laikmetā, no kura Covid-19 pandēmijas ietekmē izvairīties varējis vien retais, ierastos risinājumus arvien biežāk nomaina jauni inovatīvu tehnoloģiju produkti.

Tirdzniecības nozarē dabisks attīstības solis ir digitālie čeki, ko šobrīd jau ievieš Igaunijā, kamēr Latvija un Lietuva tam vēl tikai gatavojas. Vienlaikus tas ir atgādinājums – šis ir arī ilgtspējības laikmets, kurā drukātie čeki, kam vajadzīgi bezgalīgi termālā papīra ruļļi, neskaitāmi printeri un nebeidzami loģistikas resursi, lai to visu nogādātu veikaliem, apēd ievērojamus dabas resursus. Kaut arī sabiedrība Latvijā pieprasījumu pēc digitālajiem čekiem pagaidām vēl neveido, tas būtu vērtīgs ieguvums visiem.

Drukātie čeki ir daļa no milzīgas industrijas. Visvairāk datu pieejams par ASV, kur termālā papīra ražošana un tirdzniecība ik gadu ienes apmēram 4 miljardus dolāru. Drukāto čeku ietekmi uz vidi nevar vērtēt tikai papīra izteiksmē – tās ir arī loģistikas izmaksas, lai šo papīru piegādātu veikaliem, tam nepieciešamā degviela, izmeši, kas rodas šajā procesā, resursi printeru ražošanai, tintes un regulāras apkopes izmaksas utt. Apmēram 13% pasaulē nocirsto koku nonāk papīra ražošanā, taču vēl krietni vairāk iet bojā, lai saražotu degvielu, kas padara šo papīru pieejamu. Tikmēr digitālie čeki krājas attiecīgā tirgotāja mobilās lietotnes kontā vai klienta e-pastā, ievērojami samazinot nepieciešamo resursu patēriņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmuma vadītājam ir jāspēj uzticēties saviem darbiniekiem un paļauties uz tiem, jo viens cilvēks nekad nevar izdarīt visu, domā SIA Intrum ģenerāldirektore Baltijā Ilva Valeika.

Tas ir labi, ja vadītājs izprot biznesu, taču tas nenozīmē, ka viņam viss jādara pašam, uzskata I. Valeika, kura uzņēmuma galvu salīdzina ar orķestra diriģentu. Ja viņš mēģinās vienlaikus spēlēt gan vijoli, gan bungas un kādā brīdī vēl metīsies pie arfas, nekas labs tur nesanāks. Tāpat ir arī uzņēmumā – katram jādara savs darbs, bet vadītājam jāpārredz spēles laukums un vienmēr fokusā jāpatur mērķis, spriež I. Valeika.

No zvanu centra līdz vadītājai

“Bērnībā es ļoti daudz sportoju, tāpēc arī mans pirmais darbs bija saistīts ar basketbolu,” stāsta I. Valeika. “Pusaudžu gados naudu pelnīju, tiesājot un pildot dažādus basketbola spēlēšanas protokolus, taču mana pirmā korporatīvā darba pieredze bija saistīta tieši ar Intrum. Šajā uzņēmumā nokļuvu pirms 17 gadiem un paralēli studijām Rīgas Tehniskās universitātes Valodu institūtā strādāju Intrum zvanu centrā. Toreiz gan uzņēmumam vēl bija cits nosaukums – Contant, vēlāk tas kļuva par Lindorff un tikai pēc tam par Intrum. Es pati esmu no Gulbenes, tāpēc, pārceļoties uz Rīgu, bija skaidrs, ka man nepieciešams meklēt kādu pusslodzes darbu. Tā kā es labi pārzināju vairākas valodas, nonācu zvanu centrā. Tolaik tas vēl bija ļoti mazs uzņēmums, ja nemaldos, tajā nebija pat desmit darbinieku, tāpēc varētu teikt, ka es pati esmu attīstījusies un augusi tam līdzi. Šo gadu laikā uzņēmums vairākas reizes ir mainījis nosaukumu, bet lielākās pārmaiņas notika 2017. gadā, kad Lindorff apvienojās ar Intrum Justitia visā Eiropā. Man tika uzticēts vadīt apvienošanās procesu un kļūt par apvienotā uzņēmuma ģenerāldirektori Baltijā,” stāsta I. Valeika.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Latvijas iedzīvotāji pērn ASV akciju tirgū visvairāk pirkuši Apple akcijas

Db.lv, 27.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā Latvijas iedzīvotāji tiešsaistes akciju tirdzniecības platformā "freedom24.com" visbiežāk iegādājušies tehnoloģiju uzņēmuma "Apple" akcijas.

Privāto investoru uzmanības lokā ir bijušas arī uzņēmumu "Virgin Galactic" un "Ford Motor" akcijas, kas popularitātes ziņā attiecīgi ierindojas otrajā un trešajā vietā starp pirktākajām akcijām.

Akciju tirdzniecības platforma "freedom24.com" eiropiešiem piedāvā tiešu piekļuvi Amerikas akciju tirgum un ir vienīgais "Nasdaq" biržā kotētais Eiropas brokeris.

Desmit uzņēmumu akcijas, kuras visvairāk 2021.gadā iegādājušies Latvijas privātie investori, bija "Apple", "Virgin Galactic", "Ford Motor", "Tesla", "Pfizer", "Palantir Technologies", "PayPal", AMD, "Roku" un "Coca-Cola".

Savukārt visvairāk Latvijas iedzīvotāji ir pārdevuši "Activision Blizzard", "Spirit AeroSystems", "Apple", "Ford Motor", "Salesforce", "Pfizer", "Bed Bath & Beyond", "Meta Platforms", "Virgin Galactic" un "Inovio Pharmaceuticals" akcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar šī gada 1. februāri Coca-Cola HBC vadību Baltijas valstīs un Polijā pārņem Ruža Tomiča Fontana (Ruža Tomić Fontana).

Jaunā ģenerāldirektore amatā nomainījusi Jāku Mikelu, kurš pēc četrarpus gadiem šajā pozīcijā, turpinās darbu kā Coca-Cola HBC Grupas Jaunā biznesa vadītājs premium klases stipro alkoholisko dzērienu, alus un uzkodu segmentā. R. T. Fontana Coca-Cola HBC komandai pievienojās pirms vairāk nekā 20 gadiem un kopš tā laika ir ieņēmusi vairākus nozīmīgus amatus uzņēmuma ietvaros.

Pēdējos piecarpus gadus R. T. Fontanas pārvaldībā atradās Adrijas valstu biznesa vienība, kas apvieno Horvātijas, Bosnijas un Hercegovinas, kā arī Slovēnijas noieta tirgus. Ģenerāldirektores vadībā šajos tirgos tika ieviesta 24/7 portfolio stratēģija, kas, liekot uzsvaru uz organizēto tirdzniecību un pārdošanas rezultātiem HORECA (Viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas nozares) segmentā, ir vainagojusies ar panākumiem, palielinot gan ienākumus, gan tirgus daļas. Ekspertes apņēmība un atvērtība inovācijām ir rezultējusies atzītos pieredzes izpildes risinājumos — transformējot iekšējo organizāciju un sadarbojoties ar partneriem, ir izveidota efektīva vienas komandas kultūra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Musulmaņu sadarbības partneriem nepatika viena nianse iepakojuma dizainā

Lelde Petrāne, 03.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mušļu un putru ražotāja SIA Felici (zīmols Graci) arī šogad piedāvā Ziemassvētku musli. Tāds tiek ražots jau vairākus gadus, tomēr šogad ir pilnveidots sastāvs un - līdz ar jaunās ražotnes atvēršanu – produktam ir arī jauns iepakojums un dizains. Iepakojuma dizains gan sniedzis jaunu mācību uzņēmumam, biznesa portālam db.lv pastāstīja Graci idejas autore un vadītāja Alise Balgalve.

Viņa stāsta, ka Ziemassvētku muslis ir ikgadējs produkts, ko klienti gaida. Par to sāk interesēties jau rudenī. Katru gadu svētku produkta pārdošanas apjoms pieaug. Plānots, ka šogad veikalu plauktos muslis varētu būt līdz janvārim.

«Ziemeļeiropas cilvēkam Ziemassvētki saistās ar upenēm, āboliem, dzērvenēm – vietējām dabas veltēm. Tie ir svētki, kas smaržo pēc kanēļa, kardamona un muskatrieksta. Vēlējāmies radīt produktu, kas gan sastāva, gan dizaina ziņā atbilst ziemeļnieku izjūtai par Ziemassvētkiem,» skaidro A. Balgalve. «Dizainu uzticam latviešu dizaineriem, tā autori ir SIA Diena Pirms Jāņu Nakts (DPJN) dizainere Aija Matuzele un dizaina aģentūras vadītājs Kārlis Krieķis,» viņa stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kas traucē uzbarot aitas jeb pārdomas par uzņēmējdarbības kreditēšanu

Ģirts Rungainis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes loceklis, 27.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 30 gadus darbojoties uzņēmējdarbībā, ir nācies redzēt dažādas pieejas ekonomikas politikā un arī dažādu eksperimentu sekas. Mainās uzņēmēju paaudzes, un mainās domāšana.

Nupat publiskotais Finanšu nozares asociācijas kreditēšanas indekss uzņēmējdarbības segmentā rāda, ka pēdējā gada laikā ir augusi gan Latvijas banku spēja un vēlme finansēt uzņēmējus, gan pēdējo spēja aizņemties, tomēr daudz lēnāk aug vēlme prasīt aizņēmumu. Vai Latvijas uzņēmējiem trūkst ambīciju? Vienkāršas atbildes nav, taču nedomāju, ka vaina būtu ambīciju trūkumā.

Šobrīd esam uz tādas kā robežlīnijas, kur vecākā uzņēmēju paaudze labprāt atkārtotu deviņdesmito gadu vieglās peļņas pasākumus, ko vairs nepieļauj bankas un likumdošana, savukārt jaunākajiem uzņēmējiem ir dotas plašas iespējas, bet tie ar izteiktu piesardzību raugās uz riskiem, ko nāktos uzņemties. Lai izprastu mūsdienu uzņēmēju piesardzību, jāatskatās pagātnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ieguldot gandrīz 10 miljonus eiro, Karostā atklāta jauna melnā metāla izstrādājumu ražotne

Monta Glumane, 08.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot gandrīz 10 miljonu eiro,uzņēmums LSEZ «Jensen Metal» SIA atklājis jaunu ražotni Liepājā, Karostas industriālā parka teritorijā, informē uzņēmums.

Būvē investēti 7,3 miljoni eiro, bet iekārtās - 2,5 miljoni eiro.

Līdz ar jaunās ražotnes atvēršanu plānots kāpināt līdzšinējo ražošanas jaudu par 50%, kā arī turpināt paplašināšanos jau tuvākajā laikā.

11 400 kvadrātmetru ražotnes teritorijā LSEZ «Jensen Metal» SIA ražos melnā metāla izstrādājumus. Jaunās telpas un iekārtas ļaus Furnitūras departamentā saražot līdz pat 130 000 profiliem nedēļā, būtiski kāpinot jaudu un efektivitāti. Šogad uzceltā ēka nodrošinās loģisku un efektīvu ražošanas plūsmu, kā arī papildu automatizācijas iespējas nākotnē.

«Būvēt jaunu ražotni uzņēmumu pamudināja viens no lielākajiem klientiem, kas pirms pāris gadiem iesniedza izaugsmes plānu ar pieaugumu 25% apmērā ik gadu nākamajiem pieciem gadiem. 2018. gada janvārī noslēgtais ilgtermiņa līgums ar klientu bija pamats būves uzsākšanai,» pastāstīja Ieva Līmeža, LSEZ «Jensen Metal» SIA un LSEZ SIA «JM Properties» prokūriste.

Komentāri

Pievienot komentāru