Jaunākais izdevums

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Bija, piemēram, tāds Aleksandrs Rakovskis. Odioza figūra, kas nodarbojās ar naftas produktiem. Tur arī vajadzēja no sākuma viņu iznīcināt, pēc tam ar viņu vajadzēja sadraudzēties. Pēc tam, es tā saprotu, tas izmeklētājs, kas izmeklēja to lietu, aizgāja uz prokuratūru. Viņš aizgāja, jo viņam piegriezās. Neadekvātums kaut kāds.

Tad, lūk, šim Rakovskim Jelgavā bija akcīzes noliktava vai bāze, kur viņi ņēma... Un Rakovskim arī bija pateikts, kad būs mūsējo akcijas, un viņš laikus zināja. Tur nebija šaubu. Es domāju, ka Kijoneks viņu brīdināja pirms realizācijas, tā ka viņi paspēja aizvest pa nakti pēdējo mašīnu no turienes, no noliktavas.

Es nezinu, kas notiek tagad ar to visu, bet domāju, ka viņi vienkārši nobēdzināja visu. Jo pēc tam apklusa, un Čerņeckis sāka pārņemt Akcizēto preču pārvaldi un to kontroli un pārraudzību. Un tā pakāpeniski tas viss arī noklusa.

Jūrmalas KMM Metāls lieta – notirgota lieta. Dambītis, Čerņeckis nopelnīja abi. Atkal uzmeta operus un izmeklētājus un nopelnīja. Tur bija informācijas noplūde, tie zināja, ka pie viņiem atnāks. Un samaksāja pirms tam un samaksāja pēc. Bija noplūde, notirgoja pats Čerņeckis ar Dambīti.

Un Dinaz lieta. Plaude. Tas ir cilvēks, kas Dinaz lietu notirgoja.

Čerņeckis – nav tā, ka viņš nekontaktējas. Es esmu pat piefiksējis, ka kāds atnāk, kāds rekomendē iepazīties, iepazīstas, parunājas, piesakās. Un viņš saka – nē, nē, es nevaru ar tevi draudzēties, uz redzēšanos! Ja cilvēks ir izstrādē, viņš tad nogriež galus. Viņš saka – nē, nē, nē, mēs nevaram ar tevi draudzēties. Protams, viņš faktiski līdz ar to nolej informāciju par to, par ko viņš strādā. Viņš iet uz kontaktu. Viņš satiekas un parunājas. Viņš neko no tā nenopelna. Bet tad, kad viņš uzbliež, viņš nopelna lieliski.

Ja tur nav runa par nozagtiem simt tūkstošiem, vispār nerunās ar tevi. Ja tev kāds sīkums, tevi nožņaugs, iznīcinās, patrieks un tā. Tu varbūt notirgosi kādā mazā stacijā, nu, parastais mirstīgais. Jo viņš mazāk par simt nerunās. Tas ir bizness. Bet rezultāts jebkurā gadījumā ir acīmredzams – cilvēki ir pabrīdināti. Konkrēti pabrīdināti. Viņi zina iepriekš. Tas nozīmē, ka nevis vienkārši nopludina, bet pārdod konkrēto lietu pašā saknē.

Un informācijas savlaicīga nopludināšana ir vienīgais peļņas veids?

Nē, vēl ir manipulācijas ar lietas materiāliem. Bija tāda slavena lieta – Dzimtā sēta. Es pēc tam vēl brīnījos – viņi izbeidza lietu. Tikko Čerņeckis atnāca, viņu ļoti interesēja šī lieta. Bet tur kāds bija stāsts. Jurašs pateica, ka šī lieta nav jāsūta vajāšanai. Bija apsolīts, ka lieta neaizies vajāšanā. Viņa arī neaizgāja. Tas, ka Strīķei ir nervu slimība vai kas tamlīdzīgs, tas ir viens. Bet Jurašs ir normāls. Viņš kārto štelles un pelna arī. Lieta bija Savčenko. Savčenko aizgāja uz prokuratūru. Un viņa nofenderēja lielāko daļu no lietas materiāliem. Reāli. Diemžēl. Viņa reāli iznīcināja. Bet Savčenko ir draugos ar Kijoneku un viņa dzīvesbiedri Sudmali.

Par Dzimto sētu pastāstīt sīkāk? Kijoneks tur vispār nospēlēja dubultspēli. Viņam ir tāda mode, viņš māk savārīt tādu putru, ka nevar atrast galus. Kāpēc viņš izdevīgs Čerņeckim? Jo tas speciāli viņu palaiž pa pilsētu, viņš uztaisa tādu informāciju un tad tikai pēc tam skatās, no kurienes atnāca tas, ko viņš pats palaida. Un tad duļķainajos apstākļos viegli taisīt to, kas tev izdevīgi.

Bet pērn taču ierosināja kriminālprocesu par Andreju Felkeru tieši par informācijas nopludināšanu, un Kaspars Podiņš to netieši publiski pieminēja kā veiksmes stāstu.

Ja analizēt, kāpēc Felkers notirgoja informāciju par kādiem sīkiem 300 eiro… Tāpēc, ka to, ko viņam uzdeva darīt, viņš darīja par medaļu. Loģiski. Bet, ja viņam ir tikai medaļa, viņam taču kaut kā jādzīvo. Viņš droši vien arī grib mašīnu, ceļojumu, varbūt ne uz Taizemi, bet kaut kur uz Bulgāriju. Un viņš nolēma drusku nopelnīt patstāvīgi, nedaloties ne ar vienu un ārpus sistēmas. Un par viņa sievu bija stāsts tāds. Visās tajās informācijas noliešanas lietās, kur skaitījās viņas vīrs, viņa skatījās VID datu bāzēs. Viņa skatījās no datu bāzes visus datus saistībā ar tiem faktiem, par kuriem viņas vīrs pēc tam nolēja informāciju. Bet vīrs kādreiz apmaksāja Prusakas ceļojumu. No sava konta, kad viņi brauca ceļojumos visi kopā, ģimenes.

Un stāsts par Vladimira Cadoviča cigarešu fabriciņu Terēzes ielā, kura tieši nedēļas nogalē pirms pārbaudes izrādījās izlaupīta un izvesta?

Ja tā ir akcīze, tā ir Muitas kriminālpārvalde – tagad Muitas policija. Ja tie ir Muitas kriminālpārvaldes stāsti, tas ir Boroviks, tā ir tā brigāde.

Par to fabriciņu stāsta, ka tur Cadoviču kaut kā ir čakarējuši, tad viņš aizgājis pie Borovika un iedevis ne tad 200, ne tad 400 tūkstošus, kaut ko tādu. Bet viss turpinājies, tad viņš palicis nikns un teicis – atdod, citādi rakstīšu iesniegumu. Bet Boroviks viņam – atvaino, viss izšķīda pa augšām.

Ceipe, Čerņeckis un Dambītis. Kakije verha. Mazāk par 400 viņi nerunās. Katram pa 100 štukām. Skaidrs…

Un ar šitiem viņiem nekā kopēja?

Gan Boroviks, gan Ceipe abi divi ir Dambīša cilvēki. Un Dambītis pie viņiem regulāri staigā, menedžē, procesē, nodrošina jumtošanu. Dambītim tas pats Āboltiņas kontakts ir regulārs. Nezinu, cik viņš nopietns, tur savs procents par pārstāvību ir. Ja tie cigarešu ražotāji zināja, ka būs kaut kāda akcija, tad noteikti tā ir no viņa informācija. Brīdinājums. Viņi no sākuma sadraudzējas, pasaka, ka mēs esam partneri. Labi, sadraudzējamies. Viņi par to piepelnās. Pēc tam izrādās, ka tiem nelabajiem operiem, izmeklētājiem pa savu galu kaut kas atrakts, ko šitie nav zinājuši un spējuši nobremzēt. Ak, kāda neraža! Bet viņi savlaicīgi zina, ka būs tāda akcija, būs nepatikšanas. Un vēlreiz nopelna. Cilvēki nopelna divas, pat trīs reizes. No sākuma, kad sadraudzējas, otrreiz, kad pabrīdina, un trešo reizi, ja palīdz visu galīgi nokārtot līdz galam.

Tad Boroviks un Ceipe ir pavisam cita kompānija nekā Kijoneks un Čerņeckis?

Kijoneks noteikti nezinās par Borovika un Ceipes lietām. Tas būs Dambītis, kas zinās. Čerņeckis, tas ir Čerņeckis, tāpēc ka viņš viņus pārrauga. Loģiski, ka tas ir viņa informācijas avots. Čerņeckis zina Dambīti, bet Dambītis arī ir slīpēts, zina, ka Čerņeckis ne visu stāsta. Tad tas Dambītis iet un satiekas arī pa tiešo. Ar saviem cilvēkiem. Ar to pašu Podiņu, ar to pašu Boroviku. Ar to pašu Ceipi, lai zinātu reāli lietas. Dambītis reāli ar Kaminski satiekas. Varbūt ļoti reti, bet viņš, Dambītis, arī ar Plaudi satiekas. Kafiju padzer. Par Prusaku es jau nerunāju. Tur regulāri notiek kontakts. Ne tikai kontakts, arī štelles risina. Par ko Podiņš varētu pat nezināt, starp citu. Tagad Dambītis ir prom no Finanšu ministrijas, loģiski. Reizniece-Ozola ir diezgan gudra dāma. Es nedomāju, ka viņa tik stulba, ka ļaus kaut kādam Dambītim kārtot štelles ar VID.

Bet vēl ir slavenais KNAB Andžejs Kļaviņs un viņa sieva Līga Kļaviņa, kas ir Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece.

Viņa tur ir diezgan ietekmīga persona. Bet, manuprāt, viņa nejaucas tekošajās lietās, es domāju, visu kārto Dambītis ar Čerņecki. Es pat domāju, ka arī Ceipe pats patstāvīgi štelles diez vai kārto. Nezinu par Boroviku. Es uzsveru – patstāvīgas štelles. Es pieļauju, ja viņi arī kaut ko kārto, tad tas ir centralizēts jautājums.

Tad kas kopumā ir VID štelles?

Viena VID štelle ir PVN, un otra lielā VID štelle ir akcīze. Nu, tie ir miljoni. Reāli miljoni. Kāpēc Finanšu policija ir zem sitiena? Tāpēc, ka Finanšu policija jebko var iznīcināt ātri. Un iznīcināt tā, ka tu nevarēsi piecelties. Ja tu paņem zem kontroles Finanšu policiju, tu paņem zem kontroles visu finanšu plūsmu.Tā nelegālā plūsma ir šausmīgi ienesīga. Ja viņi tur – es nezinu, cik precīzi, teiksim, pieci lielie spēlētāji, – ja vienu iznīcinās, tad pārējie būs pateicīgi līdz mūža galam.

Visu Finanšu policiju vai arī pietiek ar atsevišķiem cilvēkiem?

Protams, pietiek ar atsevišķiem cilvēkiem, kas ir pareizajos amatos un ir savstarpēji saslēgti. Piemēram, Kijoneks. Viņam tagad nav valsts noslēpuma pielaides, viņam to atņēma. Bet viņš ir administratīvās vadības daļā. Administratīvā daļa gan sūta uz āru, gan saņem visu informāciju. Reāli viņam ir pieslēgums visiem izejošajiem, ienākošajiem pastiem. Un viņa dzīvesbiedre Sudmale ir izmeklēšanas nodaļas priekšnieka vietniece. Viņu iebīdīja Kaminiskis. Jo tur bija jautājums, kādu cilvēku, un Kijoneks skraidīja un ar visiem runāja, lai tikai Sudmale ir vietniece. Un tā arī Kaminska protekcija ir, ka viņa sieva ir vietniece.

Loģiski, ka viņš zina, kas ir kas. Viņš iebīdījās šajā virzienā. Viņš visu redz. Un tāpēc Kijonekam nemaz nevajag valsts noslēpuma pielaidi. Tu zini sistēmu, tev ir savi atslēgas cilvēki. Iekšējā drošībā tev ir divi slaisti, tev ir sieva tur. Pareizi? Reāli Kijoneks vēl aizvien kontrolē iekšējo drošību. Viņam ir atslēgas cilvēki. Vispār tur interesanta situācija. Podiņš oficiālā sapulcē paziņo, ka Finanšu policijā ir atslēgas cilvēki. Kuri tad tie ir? Tie atslēgas cilvēki laikam sanāk Kaminskis, bez ziepēm viņš tur ielīda. Kaminskim sieva ir administratīvās vadības biroja sekretāre. Viņa ir cilvēks, kurš zina visu, kas notiek pārvaldē. Reāli. Ne tikai to, kas notiek izmeklēšanā, viņa redz visu, visus ienākošos. Visu pastu.

Viņai pielaide ir? Kaut kādai jābūt.

Nē, nav. Jo doma ir kāda – ja jūs vienkārši redzat vēstuli, jūs nezināt, kas tā ir par vēstuli. Kas to nosūtīja, un kā darbojas sistēma. Bet, ja jūs zināt, kā darbojas sistēma, un jums ir kāds, kas ir šajā sistēmā iekšā, tas visu maina. Kāpēc Podiņam Kaminskis ir atslēgas figūra? Podiņš ir no rajona un nepārzina situāciju Rīgā. Ar Prusaku viņam nebija labu attiecību. Viņam tagad labas attiecības, bet pirms tam Prusaka teica, ka, ja viņa gribēs, Podiņš aizlidos vienā brīdī prom no darba un viņa būs direktore. Viņa piedzērās un apd…a viņu. Loģiski, ka viņš uzzināja kā direktors. Tāda bija situācija. Plus Prusaka pa tiešo kontaktējas ar Dambīti. Kā arī Podiņš. Viņš arī pa tiešo kontaktējas. Ja viņš Kaminski paceļ direktora vietnieka amatā, viņam ir cilvēks, kas kontrolē situāciju attiecīgi šajā blokā. Viņam ir grūtības iekšienē, jo ir diezgan konflikta situācija ar citiem cilvēkiem. Bija vēl tāds stāsts, kas labi pastāsta, kas un kā tur notiek iekšienē. Pavīdēja tāds teksts, ka Prusaku iecels direktora vietnieka amatā. Viņu neieceļ. Tagad Kaminski grib iecelt. Janvāris aizskrēja pie Pētersones un uzrakstīja ziņojumu, ka viņš lūdz viņu iecelt izmeklēšanas daļā par direktora vietnieku.

Čerņeckis gāja pa gaisu, kliedza un auroja, un atskrēja pie Podiņa, un runāja ar Podiņu, lai Janvāris paņem atpakaļ savu ziņojumu. Kas tas ir par h…ņu?! Tagad Janvāris būs direktora vietnieks izmeklēšanas blokā Prusakas vietā!

Un tad Podiņš iedeva Janvārim dienesta mašīnu. Dienesta nullīti. Loģiski, ka neviens viņam neprasa, lai atrakstās, kur brauc un kad brauc. Un viņš paņēma atpakaļ ziņojumu. Janvāris izmeklē lietu pret Prusaku. Tā ka, saprotiet, viņš saņēma mašīnu, nu, lieta stāv tur, kur tā stāv. Viņš taču nevar nodot Prusaku vajāšanai. Direktora vietnieci. Vai arī Kuzmina, kura ir otrās nodaļas vadītāja vietniece. Tas ir nereāli. Kuzmina ir Prusakas cilvēks.

Un kas ar Kaminska brāli – uzņēmēju?

Tas, ka viņš ir saistīts ar Kasparu [Roberta Dirnēna brāli Kasparu Aleksandrovu], un tas, ka viņš saistīts ar skaidras naudas pārvadāšanu, tas ir fakts. Starp citu, Kasparu vairākas reizes uzmeta. Un, manuprāt, viņu uzmeta tas pats Kijoneks. Par nopietnām naudām.

Labi, Kijoneks un Kaminskis ar otrajām pusēm. Vēl kāds?

Tad vēl Burijs, kurš agrāk bija Vladimira Vaškeviča cilvēks, bet pēc tam ļoti veikli pārorientējās un izrādījās derīgs jaunajai sistēmai. Viņš nesen iegādājās Volvo XC 90. Nullīti. Viņš brauc zvejot Norvēģijā. Šogad viņš slēpoja Andorā laikam. Pirms Jaunā gada viņš atpūtās Taizemē. Viņam nekustamie īpašumi Daugmalē. Sieva nekad nav strādājusi. Un tad, protams, pirmās un otrās personas un viņu palīgi, kuri noder ne tikai štellēm, bet arī tad, kad kāds pasūtījums jāizpilda.

Bija, piemēram, tāds slaists Plaudis no iekšējās drošības, kurš neizturēja un aizgāja. Pats aizgāja. Nu, bet viņš arī kā starpnieks piepelnījās reāli. Viņš nevis strādāja, bet pelnīja. Bet Plaude… Viņa interesanta ar to slaveno Dīlers lietu. Ar to pašu slaveno Puķīti. Viņu arī var nosaukt kā - atslēgas cilvēks. Podiņa izpratnē. Kad vajadzēja Saskaņai ieriebt, Karina izdalīja lietu. No tās lietas. Tā ir milzīga lieta. Bet nu speciāli pieprasīja, lai Saskaņai ieriebtu.

Dīlers lieta… Nevis tik, cik Dīlers, viņus neinteresēja Dīlers, viņus interesēja Puķītis. Puķītis bija saistīts ar Repši un Vienotību. Un Āboltiņai vajadzēja Repši un to virzienu vienkārši apd…t. Es atvainojos. Reāli process jau cik tur gadus stāv. Tur ļoti daudz kas ir, un vajadzēja tam jau sen būt vajāšanā. Bet process jau ir notirgots. Reāli notirgots. Cik man zināms, reālu pierādījumu uz Puķīti nav. Viņš ir pievilkts aiz matiem pēc politiska pasūtījuma.

Kas ir Puķītis?

Puķītis laikam bija krusttēvs Repšes bērnam. Tad, kad Repše sāka celties, taisīt dumpi, bija komanda Čerņeckim – nolaist, pēc iespējas visu atlasīt, paņemt. Uz Puķīti nav pierādījumu. Reālu pierādījumu nav. Viņu tur lietā iekšā kā aizdomās turamo, ik pa laikam viņu piesauc kā bijušo Finanšu policijas darbinieku, jo viņš ļoti īsu laiku pastrādāja un aizgāja. Bet viņš aizgāja pats. Viņš atnāca Repšes laikā un pēc tam aizgāja projām.

Vai šīs sistēmas cilvēki spēj ietekmēt tikai uzņēmējus un savējos no iekšienes?

Ne tikai. Finanšu policijā visi zina, ka ļoti nopietns cilvēks atnāca uz televīziju un sarunāja, lai gatavo sižetu par Kaminski noņem. Ļoti nopietns cilvēks. Man ir izeja uz to cilvēku, kas piedalījās tajās krāpšanās. Viņš teica, ka būs, būs, būs. Tagad nav, viņš apjuka un pats pateica – sižets bija gatavs, to noņēma. Ļoti nopietns cilvēks pienāca un pateica – beigas sižetam. Pieņemu, ka tā arī ir, jo Kaminskim ir gan ar Jurašu labas attiecības, gan labas attiecības ar Lagzdiņu Drošības policijā. Plus ar Podiņu. Viņam ir labi nosegts perimetrs. Kas ir Lagzdiņš? Viņa tēvs ir ļoti ietekmīgs. Viņš strādāja Parex, tad aizgāja uz FKTK, Viņš no FKTK bija nosūtīts Amerikai, un pēc tam Amerikas vēstniecība paziņoja, ka viņiem ne īpaši viņš patīk, jo viņš ir no Parex.

Cik nopietna ir šī izmeklēšanas grupa, kas, kā VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone paziņoja, esot izveidota pēc TV sižetiem par Dirnēnu ģimeni?

Mednis tur ir, opers, Kaminskim čoms. Un divi džeki, kuriem nav pieredzes. Ronalds Vītols, viņa meitene strādā Ģenerālprokuratūrā par sekretāri un var šādas tādas lietas pastāstīt no Ģenerālprokuratūras informācijas avotiem. Neoficiāla draudzene. Un Oļegs Ivankins, izmeklētājs. Tātad vecais pirmspensijas opers Mednis, kas Kaminskim čoms, un divi, kas nesen strādā, un vēl viena sieviete, kam ir reālas problēmas ar veselību. Tik nopietnu lietu viņi nevar izmeklēt. Tas ir bezceris. Tas ir smieklīgi. Atdot lietu izmeklēšanai Kaminskim padotībā, viņš to nodod jauniem, zaļiem gurķiem un pirmspensijas un slimiem operiem. Tas ir murgs. Bet tas ir Pētersones «menedžments». No sākuma viņa atdod atslēgas no visiem kabinetiem Dambītim, tad viņa pieļauj, ka Čerņeckis sakasās publiski ar Kravali. Iznes to visu s… ārā. Tas ir nākamais etaps, kur man liekas, ka Pētersone nav adekvāts cilvēks.

Respektīvi, viss tas, kas par Kravali nāca ārā publiski, tas ir no Čerņecka?

Jā, protams. Čerņeckis nesadalīja ar Kravali to tranzīta nodaļu. Analītisko.

To, kuru vadīja Kravaļa māsa Baiba Trukšāne?

Jā. Izmeklētāji, kas ir iekšējā drošībā, nav pārāk zinoši. Plus notiek iekšējais karš. Plus vēl informācijas noplūde un viss pārējais. Plus vēl vienkārši slaisti, kuri vienīgi māk nopelnīt paši sev. Loģiski, tagad atnāk iekšējās drošības daļas priekšniece Gita Plaude un prasa no tāda slaista darbu, bet viņš nav pieradis strādāt. Kur atskaite par operatīvo darbu? Kāda atskaite? Kā tādu rakstīt? Es apsēžos operatīvā mašīnā un aizbraucu operatīvos plašumos… Reāli viņš iztērē degvielu, viņš lieto transportu, viņš nolej informāciju, viņš nopelna no Kijoneka un neko neizdara. Tikai fotografē sevi. Normāli. Nē, tādā ziņā viņš ir gudrs. Viņš labi iekārtojies.

Ko lai saka – kādu komandu Čerņeckis salasīja, tāda tā ir. Viņam nepatīk gudri cilvēki. Viņam patīk tie, kas ielien bez ziepēm, kā Podiņš, kurš nenošķaudīsies bez viņa atļaujas. Un sistēma strādā. Es zinu, ka Čerņeckis lūdza Podiņam izbeigt to lietu - Jaunpagasts plus. Tur bija liels uzrēķins, Pētersone vēl dusmojās un sākumā neļāva. Nevis neļāva, bet tā ņirdza. Bet izbeidza…

Bet tagad taču viss mainoties, Dana Reizniece-Ozola esot uzdevusi Pētersonei visu izmēzt, Pētersonei tagad esot politiskais atbalsts, kura agrāk neesot bijis.

Skatieties paši! Piemēram, Dambītis kārtoja štelles. Reāli, konkrēti. Bet pamatā viņš taisīja Āboltiņai. Taču tagad man pateica, ka pēdējā laikā arī ar zaļajiem jau tusējas. Arī zaļajiem piepalīdz, lai savlaicīgi pieslīpētos. Normāli, tas ir bizness. Ko lai dara, biznesa štelles ir jādara. Es vēl nezinu, caur kuru advokātu no zaļajiem Dambītis naudu nesa. Bet tas nav Bunkus. Bunkus strādā ar Jurašu, nevis ar zaļajiem. Savukārt citi shēmu meistari nogaida. Bija tādi cilvēki, kas tagad nesen prasīja, kam nest naudu. Jo viņi nezina, kam nest. Ja nezina, es nedomāju, ka nesa tikai Dambītim. Bija teksts, ka Čerņeckim patika pa tiešo. Viņam pat nepatika, ka Dambītim deva paralēli gan viens, gan otrs. Ja Čerņeckis aiziet, tā daudziem ir pazaudēta nauda. Ja viņš ir zem jautājuma un viņam ir kašķis ar Pētersoni, tauta ir neziņā, kāpēc maksāt Čerņeckim, ja viņš aizlidos. Ja viņš tāpat nenodrošinās situācijas kontroli. Iekšā kolektīvā gan paliek atslēgas figūra Kijoneks, viņš kaut kur būs, tad, piemēram, Kaminskis. Prusaku viņi jau izņēmuši, viņa paņēma mēnesi atvaļinājumu. Bet man tādas aizdomas, ka viņa varbūt atnāks atpakaļ formāli un tad atkal aizies. Es domāju, ka viņa nav tāpat vien aizgājusi, ka ir kādi citi iemesli, kādēļ viņa ir aizgājusi. Varbūt tur kāds iekšējs kašķis. Varbūt Čerņeckis ieteica aiziet atpūsties, pagaidīt, kas notiks. Kā būs situācija, lai skatās, kā un ko. Ja tas viss izšķīdīs, tad labāk pagaidīt risināt nopietnus jautājumus. Starp citu, Čerņeckis tagad arī ir kļuvis mednieks, un parasti medībās kopā ir Čerņeckis, Krongorns un vēl kaut kādi. Tad tur arī bērni visas savas lietas kārto. Bet ne Lembergam, ne Bārdam nav reālas kontrabandas. Viņus tas neaizrauj. Viņiem vienalga.

Bet kāpēc uz to visu nereaģē mūsu slavenais mednieks – ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers? No prokuratūras arī kādi ir sistēmā?

Jā, interesanti, kāpēc viņus proķene aizstāv. Vismaz vizuāli tā izskatās. Arī Kalnmeiers. Jo reāli rezultāti nav spīdoši.

Tur tā parastā fīča ir tāda. Ir plāns, plānu nevar izpildīt, tad nosūta visu, ko var nosūtīt, un saņem atpakaļ papildu izmeklēšanai. Kaut kādu daļu arī proķene izbeidz, jo ir kaut kāda vienošanās. Tas arī ir tāds dīls. Publiski to neapspriedīs un nekritizēs. Tas ir savstarpējs jautājums.

Proķene ta’ zina, kur ir problēmas. Kalnmeiers, kad pagājušajā gadā viņam bija pārrunas uz apstiprināšanu, minēja problēmu par informācijas noplūdi vienā iestādē. Tā iestāde ir Finanšu policija. Viņš tikai nenosauca iestādi. Tas bija Saeimas komisijā, kur atskaitās, viņi izprašņā, kur viņš redz problēmas. Un tad viņš minēja, ka problēma ir informācijas noplūde tiesībaizsardzības iestādēs.

Pēc šitā «sižeta» atslēgas cilvēki ir bijuši pie Kalnmeiera ar domu, kas nu tagad būs. Un Kalnmeiers pateicis, ka īstenībā šitādi svoloči ir visur, arī policijā. Viņš bija pilnīgi mierīgi uztvēris. Viņš pauda lielu neizpratni ārēji, bet iekšēji, viņš saka, bez saspringuma.

Viņš vispār ir diezgan jocīgs. Ja viņš pasaka, ka policijai nav jāizmeklē sīkas zādzības... Viena lieta, ko tu domā kā parastais cilvēks, bet otra lieta, ka tu kā valsts amatpersona. Viņš komentē notikumus diezgan savdabīgi. Es nezinu, tas nav līmenis. Tas nav ģenerālprokurora līmenis.

Bet viņš amerikāņiem ir izdevīgs. Ko viņi pasaka, to viņš arī dara. Ja viņš fiņiku kantori aizstāvēs, tad tikai tāpēc, ka viņi tā pateikuši. Kaut kā tā. Protams, es domāju, ka ir kāds lobijs. Sapulce, kas bija iekšējā, ļoti kritizēja Finanšu policijas darbu. Gan Jonikāne, gan Meisters. Bet publiski viņi ieņēma pozīciju, ka viņi aizstāv. Viņi reāli zinot, kāda ir situācija, ir jāaizstāv. Situācija nav spīdoša. Ar ko tas viss tālāk attīstīsies, nezinu. Es domāju, ka globāli ir nostāja saglabāt Čerņecki. Un viņa pozīcijas. Tātad saglabāsies arī sistēma.

ASTOŅKĀJA VERSIJA

Kas varbūt varētu būt intervijā pieminētās personas

Māris Kaminskis – Finanšu policijas pirmās izmeklēšanas daļas vadītājs

Kaspars Podiņš – Finanšu policijas pārvaldes direktors

Kaspars Čerņeckis – VID ģenerāldirektores vietnieks

Jānis Dambītis – Solvitas Āboltiņas un Vienotības «kasieris», finanšu ministra ārštata padomnieks

Karina Plaude – Finanšu policijas vecākā izmeklētāja

Juris Jurašs – KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs

Inga Savčenko – Finanšu policijas vecākā izmeklētāja, prokurore

Jurģis Kijoneks – Finanšu policijas Administratīvās vadības daļas vadītāja vietnieks

Evija Sudmale – Finanšu policijas vecākā izmeklētāja, Jurģa Kijoneka bērna māte

Ronalds Vītols – Finanšu policijas izmeklētājs

Andrejs Felkers – bijušais Finanšu policijas izmeklētājs

Kristīne Prusaka-Brinkmane – Finanšu policijas direktora vietniece, KNAB darbinieka Aigara Prusaka dzīvesbiedre (iespējams, bijusī)

Jānis Boroviks – VID Muitas policijas direktora vietnieks

Edijs Ceipe – Muitas policijas direktors

Andis Janvāris – Finanšu policijas vecākais izmeklētājs

Inna Kuzmina – Finanšu policijas otrās izmeklēšanas daļas vadītāja

Marjans Burijs – VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktors

Jānis Plaudis – Finanšu policijas vecākais izmeklētājs, Veselības inspekcijas inspektors, Karinas Plaudes vīrs

Edgars Puķītis – Finanšu policijas iekšējās drošības daļas inspektors, vēlāk aizsardzības ministra Einara Repšes padomnieks

Ivo Lagzdiņš – Drošības policijas darbinieks, pieminēts kā «zelta jaunatnes» pārstāvis, kādreizējā Parex bankas valdes locekļa

Arņa Lagzdiņa dēls

Edmunds Mednis – Finanšu policijas vecākais izmeklētājs

Oļegs Ivankins – Finanšu policijas izmeklētājs

Tālis Kravalis – VID ģenerāldirektores vietnieks un Muitas pārvaldes direktors

Baiba Trukšāne – atstādinātā Muitas pārvaldes Riska vadības daļas vadītāja

Mārtiņš Bunkus – advokāts, maksātnespējas administrators, VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes Maksātnespējas

procesa daļas vadītāja Kaspara Bunkus brālis

Elga Jonikāne – virsprokurora vietniece

Ainārs Meisters – prokurors

Astoņkājis

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Lombarda industrija nav bijusi digitālas transformācijas fokusā, bet mēs vēlamies to mainīt. DelfinGroup vēlas attīstīt produktu digitālā vidē, piedāvājot lombarda aizdevumu mūsdienu klientu prasībām atbilstošā veidā. Mēs vēlamies ne tikai nostiprināt līderpozīcijas nozarē, bet arī kļūt par industrijas pārveidotājiem".

Tā intervijā norāda AS DelfinGroup valdes locekle Sanita Zitmane.

Kā jūs raksturotu pārstāvēto nozari, kāda ir šā brīža situācija un galvenās tendences?

Ir pagājis gads, kopš pandēmijas radītajām sekām, kas ietekmēja visas pasaules lombardu nozari. Lielākie tirgus spēlētāji ir stabilizējuši savu uzņēmējdarbību, ieviešot jaunus pakalpojumus un piedāvājot elastīgus nosacījumus saviem produktiem. Vēsturiski lombardu nozarē ir bijis vērojams mērens, taču stabils pieaugums. Šo stabilitāti nodrošināja fakts, ka liela daļa klientu lombarda aizdevumu izmanto atkārtoti, kas norāda uz pakalpojuma ērtību un pieejamību.

Mūsdienās klienti arvien mazāk vēlas tērēt laiku, lai apmeklētu pakalpojuma sniedzēju klātienē, tādēļ digitalizācijas procesu ieviešana ir būtiskākais nozares virzītājs tuvākajos gados. Tieši digitālie risinājumi palīdzēs lombardu nozarei uzrunāt jaunus klientus un ieņemt stipras pozīcijas starp citiem aizdevumu veidiem, kuri šobrīd tiek nodrošināti tiešsaistē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārtrauks administratīvās ēkas Elizabetes ielā 2, Rīgā, ekspluatāciju, nodrošinot tikai tās uzturēšanu, pavēstīja VNĪ Nekustamo īpašumu attīstības projektu pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis-Pigits.

Viņš skaidroja, ka ēkas ekspluatācijas beigu termiņš - 1.aprīlis tika saistīts ar plānu par Ekonomikas ministrijas un to padotības iestāžu centralizācijas ieceri ēkā Elizabetes ielā 2 saskaņā ar 2018.gada valdības konceptuālo lēmumu.

Ivanovskis-Pigits norādīja, ka divu gadu laikā projekts netika apstiprināts - bija neskaidrība par projekta īstenošanas nepieciešamību. VNĪ saņēma indikācijas no lietotāja, ka lēmums tiek pārvērtēts, tādēļ faktiski šī attīstības projekta īstenošana netika uzsākta un tika meklētas alternatīvas par ēkas pielāgošanu citu iestāžu vajadzībām. 2020.gada jūnijā valdībā pieņemts lēmums par koncertzāles novietni Elizabetes ielā 2, kas VNĪ kā kapitālsabiedrībai ir saistošs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kurzemes biznesa forumā akcentē Ventspils piemērotību LNG termināļa izveidei

Māris Ķirsons, 08.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pašlaik par iespējamāko LNG termināļa izveides vietu tiek minēta Skultes osta, kā arī Rīgas osta, tomēr Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš norāda, ka visatbilstošākā infrastruktūra un līdz ar to arī vismazākie ieguldījumi varētu būt, ja šādu termināli izveidotu Ventspilī.

“Nav jābūvē jauna piestātne, jo tāda jau ir. Ventspils Naftā terminālim ir atbilstoši uzglabāšanas rezervuāri, ir tukšs naftas vads, kuram ir vajadzīgs tikai 4,5 km (Skultes–Inčukalna pazemes gāzes krātuves attālums ir teju 10 reizes garāks) garš savienojums ar maģistrālo gāzes vadu,” stāsta J. Vītoliņš.

LNG termināli Latvijā varētu attīstīt Skulte LNG Terminal vai Kundziņsalas dienvidu projekts 

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli Latvijā varētu attīstīt AS "Skulte LNG Terminal" vai...

Viņš norāda, ka Ministru prezidentam ir nosūtīta attiecīgā informācija un tā jau ir nonākusi Ekonomikas ministrijā, kurai tad jānāk ar konkrētu priekšlikumu valdībā. “Esošā sistēma var strādāt ar 70 bāru spiedienu, bet gāzei pietiek ar 55 bāriem,” par naftas infrastruktūras tehnisko atbilstību gāzei atbild. J. Vītoliņš. Ventspilī tiek īstenots arī 18,1 milj. eiro vērts katlumājas projekts, kurā paredzēts kā kurināmo izmantot atkritumus. Tam ir paredzēts 9,2 milj. eiro liels ES struktūrfondu atbalsts. Tiesa, projekta iedarbināšanas laiks ir 2023. gads.

Pēdējo gadu uzmanības fokusā IKT

Pašreizējos pārmaiņu laikos, kad būtiski pieaug izmaksas, viens no biznesa konkurētspējas stūrakmeņiem būs inovācijas, kurās arvien lielāku lomu spēlēs mākslīgais intelekts, kā arī – labvēlīgas uzņēmējdarbības vides nodrošināšana, kurā būtiska nozīme ir un būs vietējai varai - tādi secinājumi izskanēja Kurzemes biznesa forumā, kas norisinājās 26. maijā Ventspilī koncertzālē Latvija.

Pasākums organizēts projekta Nr. LV-LOCALDEV-0004 Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Kurzemes plānošanas reģionā ietvaros. Projektu līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus programmā Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība.

Pēdējos gados informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), to dažādie risinājumi ir sava veida modes prece, turklāt tos ražo uzņēmumi, kuri atrodas ne tikai kaut kur tālu ārzemēs, bet arī tepat, Latvijā, un ne tikai Rīgā, bet arī Ventspilī, Liepājā, Valmierā, Daugavpilī u.c. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumus izstrādā ne tikai pasaules mēroga milži, bet arī nelielas kompānijas – jaunuzņēmumi.

To apliecināja arī J. Vītoliņš, norādot, ka pēdējo gadu uzmanības fokusā ir bijušas IKT. “Ventspilī ir 67 IKT uzņēmumi, kuri nodarbina vairāk nekā 600 strādājošo, un šī sektora kompāniju neto apgrozījums pārsniedz 10 milj. eiro gadā,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka pilsētā ir izveidota šai nozarei nepieciešamā infrastruktūra, kurā iesaistīta gan Ventspils Augstskola kā jauno speciālistu kalve, gan Ventspils Augsto tehnoloģiju parks, kura uzdevums ir nodrošināt visu nepieciešamo infrastruktūru un atbalsta pakalpojumus progresīvo risinājumu nozarei. Ventspils Augsto tehnoloģiju parka pirmsākumi meklējami pirms 17 gadiem, bet par būtisku izrāvienu uzskatāms brīdis, kad izdevās piesaistīt pirmo elektronikas sfēras uzņēmumu – Ventspils Elektronikas fabriku (šodien – HansaMatrix).

“Ja pirms 20 gadiem kāds būtu prognozējis, ka Ventspilī būs elektronikas ražotnes un IKT sfēras uzņēmumi, tas tobrīd būtu šķitis neiespējami, taču tā ir realitāte šodien,” tā J. Vītoliņš. Šodien Ventspilī atrodas arī Accenture reģionālais birojs, SIA TestDevLab struktūrvienība, mākslīgā intelekta pētniecības un risinājumu izstrādes uzņēmums SIA Asya. Kā īpašu veiksmes stāstu J. Vītoliņš minēja jaunuzņēmumu SIA Azeron, kurš nodarbojas ar inovatīvu spēļu konsoļu ražošanu un to eksportu. Jāatzīst, ka uzņēmuma pirmie prototipi izgatavoti lauku šķūnītī, savukārt jau šogad kompānija nodarbina vairāk nekā 100 darbinieku, plānojot neto apgrozījumu 4,5 milj. eiro apmērā, SIA Azeron ir uzvarējusi Ventspils Zinātnes un inovāciju centra VIZIUM telpu nomas konkursā, iegūstot tiesības strādāt šī centra telpās.

“Latvijas digitālās vides mērījumā Latvijas e-indekss 2017., 2019. un 2021. gadā Ventspils tika atzīta par labāko nacionālās nozīmes attīstības centru kategorijā, bet Ventspils digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss ir bijis 55,6, kamēr vidēji ES tas bija 52,6, attiecīgi Ventspils ierindojusies 13. vietā,” tā J. Vītoliņš. Viņš norādīja, ka jau ir veikti pasākumi (renovētas ēkas), lai radītu jaunas darba vietas tieši IKT sektorā. Ir arī pieejams grants telpu nomas izmaksu segšanai 100% apmērā pirmajā gadā vai 50% apmērā otrajā darbības gadā. No šāda granta 28 saņēmējiem 20 darbojas tieši IKT sfērā.

IKT loma pieaug

Datorprogrammēšanas SIA Asya valdes loceklis Ēvalds Urtāns atzina, ka uzņēmums ir izstrādājis sistēmu, kas automātiski analizē pārdošanas un klientu apkalpošanas zvanus, atpazīst klientu emocijas pēc sarunas intonācijas. “Klients, kurš izmantoja šo sistēmu, divu mēnešu laikā palielināja pārdošanu par 43%,” skaidroja Ē. Urtāns. Viņš gan atzina, ka jaunuzņēmums, atšķirībā no lieliem uzņēmumiem, pagaidām dedzina vairāk naudas, nekā nopelna, jo jāatrod labākais risinājums. Kā vēl vienu mākslīgā intelekta produktu min Asya radīto sistēmu, kura atpazīst dažādus bojājumus zāģmateriālos.

Ē. Urtāns atzina, ka kompānija dažādu risinājumu izstrādē sadarbosies ar Ventspilī strādājošajiem uzņēmumiem. Komunālās tehnikas ražošanas SIA Bucher Municipal uzņēmuma vadītājs Mikus Brakanskis atzina, ka ražošana balstās uz cilvēkiem, viņu kompetenci un spējām, taču tiek izmantoti arī metināšanas roboti, un tiem ir vajadzīgas attiecīgas IKT programmas, tā radot vairāk darba šīs jomas speciālistiem. Tieši tāpēc būs jautājums, kurš – liels ražošanas uzņēmums vai jaunuzņēmums – spēs piesaistīt attiecīgās jomas speciālistus.

“Rodas jautājums – kurā brīdī investēt jaunāko automatizācijas iekārtu iegādē, jo īpaši tāpēc, ka tās ir dārgas un tām ir salīdzinoši garš amortizācijas laiks, vienlaikus ņemot vērā faktu, ka ik pēc vairākiem mēnešiem tirgū tiek piedāvātas arvien gudrākas un efektīvākas iekārtas,” tā M. Brakanskis.

Viņš norādīja, ka uzņēmums investē automātiskā rezerves daļu piegādes līnijā no noliktavas uz ražošanu. Jāņem vērā, ka pirms dažiem gadiem uzņēmums jau izveidoja jaunu produktu montāžas līniju.

Virtuālās vides izrāviens

“Tehnoloģiju vīzijas 2022. gada vadmotīvs ir tikšanās metaversā (virtuālajā vidē), kas pēdējo divu Covid-19 pandēmijas gadu laikā ir piedzīvojusi ļoti strauju izaugsmi un tās doto iespēju apguvi, jo uzņēmumi bija spiesti izmantot attālinātās saziņas tehnoloģijas gan attiecībās ar darījumu partneriem, gan darbiniekiem,” skaidroja informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izstrādes un konsultāciju kompānijas Accenture Kurzemes reģiona vadītājs Guntis Čoders.

Viņš uzsvēra, ka pēdējo divu gadu notikumus IKT attīstībā nevajadzētu uztvert kā revolūciju, bet gan kā evolūciju, jo daudzas tehnoloģiskās iespējas jau bija, bet to iespējas netika ļoti plaši izmantotas. “Metaverss ir jauna veida internets, jo sākotnēji (1990. g.) bija datu internets (pirmās datu meklētājprogrammas), kam sekoja mobilās ierīces (2000. g.), kas bija pamats sociālo platformu (2010. g.) attīstībai (internets kļuva par sociālu vidi), turpinājums 2020. gadā bija lietu internets, kur savā starpā sazinās iekārtas, kam papildus vēl nākusi datu apstrāde, inteliģence, un internets kļūst par vietu, kura savieno telpas,” skaidroja G. Čoders.

Viņš norādīja, ka šādā situācijā ir jāņem vērā dažādi jautājumi: kādi ir šīs vides likumi, noteikumi, kas kuram šajā vidē pieder, kur glabājas dati, kā notiek norēķini utt. “Atkarībā no nozares metaverss mainīs visas mijiedarbības. Arī to, kā notiks darbs ar darbiniekiem, klientiem, kā nogādāsim produktus līdz patērētājiem u.tml.,” uzsvēra G. Čoders. Viņaprāt, nav vērts gaidīt, kad tehnoloģijas atnāks pie konkrēta uzņēmuma, bet gan pašam uzņēmējam ir jābūt proaktīvam. “Cilvēki baidās sākt kaut ko jaunu, tāpēc ka visbiežāk iepriekš ir apdedzinājušies – pārāk strauji un ātri ielēkuši jaunajā,” stāstīja G. Čoders. Viņš gan uzskata, ka uzņēmējiem eksperimentēt vajadzētu regulāri, bet investēt – tikai tad, kad ir pabeigta testēšana. “Sāciet ar mazumiņu un, ja izdodas, tad ieviesiet,” rekomendēja G. Čoders. Viņš norādīja, ka arvien vairāk ap mums būs programmējamās pasaules un arvien vairāk būs jaunu mašīnu, kuras piedāvās nepieredzētas iespējas. Piemēram, nesen notika virtuālais koncerts, kuru apmeklēja vairāk nekā 27 miljoni skatītāju.

Kā vēl viens piemērs tika minēts digitālais vēja parku dvīnis, kurš reālā laika režīmā simulē, kā šis parks strādā, tādējādi tā darbību efektivizējot par 20%. “Accenture kopā ar Latvijas Universitāti attīsta Quantum projektu, kas aizies pēc pieciem–septiņiem gadiem. 2021. gadā izgatavots kvantu dators spēja atrisināt vienā minūtē uzdevumu, ko superdators risinātu 10 000 gadu. Te arī ir atbilde par to, kā tik ātri varēja iegūt vakcīnu pret Covid-19, jo pirms 10 gadiem tas nebūtu iespējams,” skaidroja G. Čoders.

Ventspils domes priekšsēdētājs J. Vītoliņš vienlaikus uzskata, ka ir jāturpina attīstīt ražošanu. 2021. gadā Ventspilī strādājošo ražošanas uzņēmumu neto apgrozījums sasniedza 355 milj. eiro salīdzinājumā ar 240 milj. eiro 2020. gadā. “Ventspilī fokuss uz ražošanu tika vērsts pēc tam, kad 2002. gadā Krievija apturēja jēlnaftas transportēšanu pa cauruļvadu un Ventspils ostā pārkrauto kravu apjoms piedzīvoja būtisku samazinājumu,” atceras J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka tika radīta laba biznesa ekosistēma, kura arī ir devusi vairāk nekā 3000 darba vietu tieši ražošanā. “Ventspils jau ceturto reizi atzīta par vienu no desmit labākajām mikro pilsētām ārvalstu tiešo investīciju piesaistes stratēģijas jautājumos, šoreiz iegūstot trešo vietu,” uz vienu no veiksmes iemesliem investoru piesaistē norādīja J. Vītoliņš.

Viņš gan steidza piebilst, ka Ventspils osta vairs nav veiksmes stāsts. “Kopš Ventspils pilsētas pārstāvji ir izslēgti no ostas pārvaldības, tajā būtiski ir samazinājušies kravu apjomi. Ja 2019. gadā ostā pārkrāva 20,5 milj. t, tad 2021. gadā – vairs tikai 11,1 milj. t, un arī šogad nav labu ziņu, jo, ja piepildīsies satiksmes ministra prognozētais kritums par 2/3, tad Ventspils ostā visā gadā tiks pārkrauts tikai ap 3,9 milj. t kravu, kaut arī bija laiks, kad 3 milj. t krāva ik mēnesi,” skaidroja J. Vītoliņš. Viņš saprot, ka šāds prognozētais kravu apjoma kritums ir saistīts ar ES sankcijām pret Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem un precēm, taču būtu tikai godīgi, ja to kompensētu ar atbalsta instrumentiem, kurus var iegūt no ES programmām.

“Ja šādas kravu apjoma krituma prognozes piepildīsies, tad bez darba paliks 600 līdz 700 cilvēku, un ir jābūt plānam, ko un kā darīt,” norādīja J. Vītoliņš. Viņaprāt, viens no risinājumiem ir attīstīt rūpniecību, no kuras 85% produkcijas tiek eksportēta. “Diemžēl kopš tā laika, kad valsts pārņēma savā pārziņā Ventspils brīvostas pārvaldi, tā nav uzsākusi nevienu jaunu industriālo būvju projektu. Pašlaik pašvaldība ir iniciējusi 4,3 milj. eiro vērtu projektu, kurā varētu tikt izveidotas ap 45 jaunām darbavietām. Viena darbavieta izmaksā 100 000 līdz 200 000 eiro,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš atzīst, ka Ventspils pretendēs uz ES programmas atbalstu, lai varētu īstenot 15 milj. eiro vērto divu ražošanas ēku kompleksu izveidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LANA: Kāpēc FM neiesaistās vai netiek iesaistīta diskusijās par izmaiņām Alkohola aprites likumā?

Db.lv, 10.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Alkohola nozares asociācija (LANA) aicina Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju uz pamatotu un datos balstītu grozījumu veikšanu Alkoholisko dzērienu aprites likumā.

Šobrīd diskusiju fokusā ir trīs galvenie temati: par alkoholisko dzērienu tirdzniecības laika ierobežojumiem, par alkoholisko dzērienu tirdzniecību internetā un par vecuma sliekšņa grozīšanu alkoholisko dzērienu iegādē. Īpaši svarīgi ir likumā vai to pavadošajos noteikumos iekļaut mērīšanas kritērijus, pēc kuriem vērtēt regulāru likumu grozījumu ietekmi uz pārmaiņām sabiedrības veselībā.

"Jautājumus raisa fakts, ka diskusijās par iespējamām izmaiņām Alkoholisko dzērienu aprites likumā nepiedalās vai netiek iesaistīta Finanšu ministrija. Tiek plānoti ierobežojumi, kas pēc VM un ārstu sacītā varētu mazināt alkoholisko dzērienu pārdošanas apjomus, tiek paaugstināts akcīzes nodoklis, bet vienlaikus valsts budžeta projektā plānots 14 milj. EUR nodokļu pieaugums pret pagājušo gadu. LANA vaicā, kā tas ir iespējams", vaicā LANA izpilddirektors Dāvis Vītols.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas universālveikals Stockmann pagājušo gadu pabeidzis ar peļņu un apgrozījuma pieaugumu par 4%

Šogad uzņēmums sācis strādāt ar jaunu biznesa modeli, noslēdzot pirmo koncesijas līgumu ar labi zināmu zīmolu Hugo Boss, kas ļaus saņemt piegādes tieši no ražotāja, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rīgas universālveikala direktore Dace Goldmane atklāj, ka saskaņā ar kompānijas veikto aptauju lielākā daļa jeb 60% klientu izvēlas Stockmann tāpēc, ka tā sortiments ir unikāls, bet 75% atzīst, ka apkalpošana ir tāda, ko nevar saņemt nekur citur Rīgā. «Un mēs būvējam biznesu uz to, ka veikala visās nodaļās kvalitātes prasības ir vienādas, apkalpošana būs vienāda. Ideāli, ja pārdevējs jau pasaka priekšā klientam, ko vēl vajadzētu,» tā direktore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Neizlīdzinot konkurences nosacījumus, turpināsim stagnēt

Māris Ķirsons, 13.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba devējiem Latvijā salīdzinājumā ar Lietuvā un Igaunijā strādājošu tādu pašu uzņēmumu ir visgarākais darbinieku slimības lapu apmaksas termiņš un arī vislielākās nodokļu izmaksas, kas negatīvi ietekmē mūsu tautsaimniecības konkurētspēju.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors, bijušais Latvijas Futbola federācijas prezidents Kaspars Gorkšs. Viņš atzīst, ka slimības lapu apmaksas kārtības maiņa, darbaspēka pieejamība, birokrātiskā sloga mazināšana, darbaspēka nodokļu izmaiņas, uzņēmējdarbības veicināšana reģionos, neapliekamās brīvprātīgās veselības apdrošināšanas prēmiju limita palielināšana, kā arī uzņēmējdarbības vides un konkurētspējas uzlabošana ir darba devēju uzmanības fokusā.

Fragments no intervijas

Cik viegli vai grūti no vienas sporta spēļu organizācijas problēmu loka pārslēgties uz visiem darba devējiem svarīgo jautājumu risināšanu?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 349 954 eiro, tiks atjaunots Mežotnes baznīcas tornis, informē Rundāles novada dome.

Atjaunošana tiks veikta īstenojot pārrobežu projektu «Ainava kā resurss: atbalsts jauniem pakalpojumiem un tūrismam Rundālē, Raunā, Ropšā» (RUNRARO).

Rundāles novadā projekta ietvaros tiks rekonstruēts Mežotnes baznīcas tornis. Precīzu datu par Mežotnes baznīcas celtniecību nav, taču viena no hipotēzēm ir par baznīcas mūra ēkas celtniecību 17.gadsimta sākumā. Laika gaitā baznīcas tornis savu izskatu mainījis vairākkārt, tomēr greznāko veidolu – barokālu torni ar kupolu – ieguvis Latvijas brīvvalsts laikā.

1944.gadā kaujās pie Lielupes baznīca tiek sašauta, sagrautas torņa konstrukcijas. Pēc kara bija nesekmīgi mēģinājumi baznīcu atjaunot. Vēlāk sešdesmitajos gados baznīcā ierīkota minerālmēslu noliktava – tika izlauztas plašākas torņa un draudzes telpas durvis, logi un ailas daļēji aizmūrēti, baznīcas ēkai izveidota lēzena jumta konstrukcija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lai izpildītu jaunās darba samaksas direktīvas prasības, darba devējiem jau šobrīd jāizvērtē atalgojuma sistēmas

Kristiāna Boša, “Figure Baltic Advisory” vecākā konsultante, 22.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz līdzšinējiem centieniem novērst atalgojuma atšķirību starp sievietēm un vīriešiem, Eiropas Savienības (ES) valstīs, tostarp Latvijā, tā aizvien ir ievērojama.

Šī gada pavasarī tika apstiprināta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (EU Pay Transparency Directive), kas paredz stiprināt juridisko regulējumu attiecībā uz taisnīgu atalgojumu ES. Direktīva nosaka konkrētus pasākumus un instrumentus, lai nodrošinātu, ka darba devēji ievēro taisnīga atalgojuma principu vienādam vai līdzīgas vērtības darbam. Gan valstij kopumā, gan uzņēmumiem ir tikai divi gadi, lai sagatavotos, jo jaunie noteikumi stāsies spēkā jau 2026. gada jūnijā. Lai izpildītu direktīvas prasības, darba devējiem jau šobrīd nepieciešams pārskatīt savu atalgojuma praksi, un pārliecināties, vai pastāv atalgojuma atšķirības starp vīriešiem un sievietēm? Jāatceras, ka, izdarot secinājumus, jāsamēro vienāds vai līdzīgas vērtības darbs. Lai gan direktīvā noteikti atšķirīgi termiņi pirmo ziņojumu publicēšanai dažādu lielumu uzņēmumiem, kopumā jau šobrīd var prognozēt, ka direktīva skars visus darba devējus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ekonomiskais šoks – kurā fāzē atrodas Latvijas uzņēmumi?

Capitalia vadītājs Juris Grišins, 03.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzi uzņēmumi, apstājoties teju visai ekonomikai, nesen kā piedzīvoja ekonomisko šoku. Tajā uzņēmums parasti iziet cauri trīs fāzēm - izbīlis, stabilizācija un restarts. Šajā laikā kāds rod jaunas izaugsmes iespējas, bet vairums cenšas noturēties virs ūdens, tam nereti tērējot uzņēmuma uzkrāto kapitālu. Taču turpmākai ilgtermiņa stabilitātei tas neizbēgami būs jāatjauno. Jautājums – ar aizdevuma vai investīciju palīdzību?

Bailes bija pirmais, ko uzņēmumi piedzīvoja līdz ar COVID-19 radīto šoku pasaulē. Šajā fāzē valda milzīga neskaidrība un liels pesimisms. Uzņēmumi ieslēdz taupīšanas un izdzīvošanas režīmu. Tiek taupīta uzņēmuma kontā esošā nauda, atliekot rēķinu apmaksu vai uzreiz prasot piemērot atlaides. Lielākā daļa Latvijas uzņēmumu šādu periodu piedzīvoja vairākās nedēļās, sākot no marta vidus, dažiem tas turpinās joprojām. Kad uzņēmums ir spējis sabalansēt ienākumus ar izdevumiem jaunajā realitātē, seko nākošais posms.

Stabilitātes stadijā neskaidrība par nākotni saglabājas, bet tā vairs nav uzmanības fokusā. Uzņēmumi sāk samierināties ar jauno realitāti un pārkārtojas, lai šajos apstākļos strādāt. Veikali atver interneta vietnes, ražotāji pielāgo vai atrod jaunus produktus, restorāni pievēršas ēdienu piegādei. Tiek izsvērtas idejas jauniem produktiem un pakalpojumiem, kā arī meklēti jauni pārdošanas ceļi un iespējas darbības efektivizācijas virzienā. Šī ir stadija, kurā vairums Latvijas uzņēmumu atrodas tagad.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #47

DB, 01.12.2020

Dalies ar šo rakstu

Visas Covid-19 radītās sekas uz Latvijas uzņēmumu šā gada finanšu rādītājiem vēl nav iespējams apkopot, taču daudzi rādītāji liek secināt, ka nākamā gada vasarā, vērtējot iesniegtajos gada pārskatus, būs redzama ekonomikas lejupslīde.

Valsts ieņēmumu dienesta dati rāda – pandēmijas sākumā uzņēmumu nodokļu parādu kopējais apjoms bija 571,35 miljoni eiro, bet oktobra sākumā tas pārsniedza 578,1 miljonu eiro. Valstī ir samazinājies nodokļu maksātāju skaits un arī PVN maksātāju skaits.

Lasi žurnāla #DienasBizness 1. decembra numurā:

  • ▶️viedokļi - Kad būs iespējams novērtēt pandēmijas laika sekas ekonomikā?
  • ▶️tēma - Covid-19 ietekmi parādīs 2020. gada pārskati
  • ▶️kreditēšana - kreditēšana saruka jau pirms pandēmijas
  • ▶️nozares fokusā ADUGS Production -
  • Bez tiesas vainīgs
  • Linča tiesa ir pats sliktākais
  • ▶️ieguldījumi - naudai izvirza sociālās atbildības nosacījumu
  • ▶️tehnoloģijas – AS “Elektroniskie sakari” Attīstības un klientu vadības departamenta direktors Neils Kalniņš ar 5G zemajā startā, lai glābtu dzīvības un Rīga kļūtu par tehnoloģiju metropoli
  • ▶️brīvdienu ceļvedis - Enno Ence, Milzu! vadītājs
  • ▶️sadarbības materiāls - kopā ar diplomu saņem darba piedāvājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Digitālā eiro tirgus konsultatīvajā grupā Latviju pārstāvēs Valdis Bergs

Db.lv, 27.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākās Latvijas uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) Finanšu sektora attīstības komitejas priekšsēdētājs, SIA “Mobilly” valdes priekšsēdētājs Valdis Bergs kā uzņēmuma “Mobilly” pārstāvis apstiprināts Eiropas Centrālās bankas izveidotajā Digitālā eiro tirgus konsultatīvajā grupā (Digital Euro Market Advisory Group).

V. Bergs ir vienīgais no 30 starptautiskās komandas ekspertiem, kuri lems par digitālā eiro tirgus izveidošanu, kurš pārstāv Latviju. Viņam ir nepieciešamā pieredze un izpratne par eirozonas maksājumu tirgu.

“Esmu pagodināts par iespēju sniegt vērtīgo “Mobilly” pieredzi digitālā eiro attīstībā, lai palīdzētu šim risinājumam kļūt par patiesi ērtu un plaši izmantojamu norēķinu līdzekli visā Eiropā,” saka V. Bergs.

Šī gada 14. jūlijā Eiropas Centrālās bankas Padomē tika pieņemts vēsturisks lēmums uzsākt digitālā eiro izpētes fāzi, kas praktiski nozīmē, ka pārskatāmā nākotnē eiro zonā paralēli skaidrajai un bezskaidrajai naudai parādīsies vēl trešā naudas forma – digitālais eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Apnikuši izplūduši attēli? Viedtālruņa kameras funkcijas perfektam rezultātam

Sadarbības materiāls, 17.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar straujiem soļiem tuvojas svētku laiks, kad viedtālruņa kamera ir īpaši noderīgs rīks skaisto mirkļu un sajūtu iemūžināšanai. Gan tumšo laiku rotājošās gaismas virtenes, gan cilvēki kustībā ir iemūžināšanas vērti, taču mainīgie gaismas apstākļi visnotaļ ietekmē viedtālruņa kameras sniegumu. Lai šosezon katrs uzņemtais attēls būtu ievērības cienīgs, Huawei tehnoloģiju eksperts ir apkopojis noderīgākās viedtālruņa kameras funkcijas.

Tumsa vairs nav šķērslis

Nereti nepietiekams gaismas daudzums ir primārais iemesls, kāpēc gala rezultātā uzņemtais attēls ir graudains vai izplūdis. Tāpēc mūsdienu tehnoloģiju izstrādātāji īpaši pievērš uzmanību viedtālruņa kameras iespējām naktī vai ierobežota apgaismojuma apstākļos, lai spontānos iedvesmas brīžos fotografēšanas aprīkojums atbalstītu kvalitatīvu attēlu uzņemšanu.

“Pateicoties galvenās kameras jaudīgajai gaismas jutībai un XD Fusion Pro algoritmam, Huawei Mate 50 Pro 50 MP Ultra Aperture kamera uzņem par 24 % vairāk gaismas nekā tā priekšgājēji. Kamera spēj uzņemt asas un detalizētas fotogrāfijas, mērot aukstās un siltās krāsas un gaišo un tumšo laukumu attiecību. Turklāt fotografēšanas laikā nakts režīms ļauj jau priekšskatījumā labāk saskatīt fotografējamo objektu, padarot to gaišāku un skaidrāku,” skaidro Mikus Tillers, Huawei produktu apmācību vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) šī gada pirmajos astoņos mēnešos pieņēmusi 12 lēmumus par uzņēmumu apvienošanām, kas ir par 50 % vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn, informē KP.

Tirgus dalībnieku konsolidācija visbiežāk notikusi ikdienas patēriņa preču mazumtirgotāju vidū.

Visos lēmumos pieņemts pozitīvs atzinums – apvienošanās atļauta, jo KP nesaskata, ka apvienošanās rezultātā būtiski mainīsies tirgus struktūra, mazināsies konkurence vai izveidosies uzņēmuma dominējošais stāvoklis tirgū.

Šogad vērtētie apvienošanās darījumi ietekmējuši tādas komercdarbības jomas kā siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošana, nepārtikas preču mazumtirdzniecība, degvielas mazumtirdzniecība, autogāzes tirdzniecība, automobiļu un to rezerves daļu vairumtirdzniecība, dzīvnieku barības ražošana, viesnīcu serviss, telekomunikācijas pakalpojumi un nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

SEB banka piešķīrusi 9,1 miljonus eiro AS Olainfarm investīcijām ražošanas attīstībā

Db.lv, 19.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka piešķīrusi 9,1 miljonu eiro aizdevumu farmācijas uzņēmumam AS “Olainfarm”, kas paredzēts investīcijām jaunu produktu izstrādei, ieviešanai ražošanā, ražošanas jaudu paplašināšanai un ilgtspējīgu tehnoloģisko procesu attīstībai.

Kopumā projekta ietvaros jaunu produktu attīstībā, pētniecībā, ražošanas modernizācijā un jaudu paplašināšanā uzņēmums plāno investēt 31,75 miljonus eiro. Projekta ietvaros tiks rekonstruētas arī notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kas ķīmijas un farmācijas nozarē būs modernākās Baltijā.

“SEB banku un "Olainfarm" jau daudzus gadus saista veiksmīga sadarbība, kas radījusi pārliecību par uzņēmuma pārdomāto attīstības stratēģiju un spēju sekmīgi īstenot liela apjoma projektus. Esam gandarīti par iespēju kā finanšu partnerim atbalstīt vienu no Baltijas līderiem farmācijas nozarē, lai palīdzētu īstenot uzņēmuma attīstības ambīcijas. Arī šīs investīcijas radīs augstu pievienoto vērtību un stiprinās "Olainfarm" konkurētspēju,” saka SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Investē datos un maina fokusu

Kristīne Stepiņa, 02.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spēja klientiem piedāvāt gan radošas idejas, gan sasniegt stratēģijā balstītus biznesa rezultātus ir ļāvusi reklāmas aģentūrai AS RCL, kas Latvijā strādā ar nosaukumu TBWA/Latvija, strauji augt.

Laikā no 2015. līdz 2017. gadam stratēģiskās zīmolu aģentūras AS RCL neto apgrozījums palielinājās par 692%, bet rentabilitāte – par vairāk nekā 12%, tas ļāva uzņēmumam iekļūt DB un Lursoft veidotajā straujāk augošo uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā. Izaugsmi sabiedrības valdes loceklis Oskars Lakšēvics skaidro ar investīcijām datos un mērķauditorijas fokusa maiņu. «Daudziem reklāmas aģentūras darbs asociējas ar amerikāņu seriālu Mad Men. Šobrīd aģentūras darbinieki vairāk ir tādi Math Men (matemātiķi), kuri strādā ar datiem. Priekšstats, ka cilvēki sapulcējas pie kafijas krūzes, kūpina cigaretes un domā radošas idejas, ir maldīgs,» viņš teic.

Labā roka

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

CleanR Grupa pēc obligāciju emisijas uzņem apgriezienus

Jānis Goldbergs, 24.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

CleanR Grupas apgrozījums kopš 15 miljonus eiro lielas obligāciju emisijas 2022. gada decembrī pērnā (2023.) gada deviņos mēnešos ir audzis par 40%, uzlabojušies uzņēmuma finanšu rādītāji, veikti uzņēmumu iegādes un apvienošanas darījumi un uzbūvēta Eiropā modernākā plastmasas pārstrādes rūpnīca, Dienas Biznesam atklāja grupas valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

CleanR Grupas izveidošanas stāsts kā priekšnoteikums obligāciju emisijai - kāds tas ir?

CleanR pamatdarbība vēsturiski ir bijusi atkritumu apsaimniekošana. Tomēr uzņēmums laika gaitā ir strauji attīstījies, un gan organiskas izaugsmes, gan M&A darījumu rezultātā zem CleanR cepures tika izveidoti dažādi vides pakalpojumu virzieni. Pirms pāris gadiem, kritiski izvērtējot CleanR struktūru, secinājām, ka vienā uzņēmumā salikti dažādi biznesa virzieni, kas veiksmīgāk strādātu, ja būtu nodalīti neatkarīgos uzņēmumos. Tā arī tika izveidots uzņēmums, ko šobrīd pazīstam ar nosaukumu AS CleanR Grupa, kas darbojas divos uzņēmējdarbības segmentos – atkritumu apsaimniekošana un vides pakalpojumi. Atkritumu apsaimniekošanas virzienā ietilpst divi uzņēmumi – sadzīves atkritumu apsaimniekotājs CleanR un industriālo atkritumu un būvgružu apsaimniekošanas uzņēmums CleanR Verso. Abu uzņēmumu pamatdarbība ir dažādu veidu atkritumu savākšana, šķirošana, kā arī šķiroto atkritumu pārstrāde un produktu radīšana otrreizējai izmantošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Overkill Ventures atbalstītie uzņēmumi veiksmīgi attīsta darbību

Db.lv, 22.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki akcelerācijas fonda "Overkill Ventures" jaunuzņēmumi ir veiksmīgi izvērsuši darbību, piesaistot papildu finansējumu, tajā skaitā arī Silīcija ielejā.

Kopš starta 2018. gadā fonds ir atbalstījis 19 uzņēmumus no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Ukrainas, Bulgārijas, Polijas, Dānijas un Baltkrievijas. Divu gadu laikā ir aizvadītas trīs mentoringa programmas, un tikko noslēgusies pieteikumu pieņemšana ceturtajai, kur interesi par programmu izrādījuši vairāk nekā 500 jaunuzņēmumi no visas pasaules.

"Overkill Ventures" ceturtā mentoringa programma sāksies 27. jūlijā, un tajā piedalīsies līdz 11 jaunuzņēmumiem.

"Pēc diviem gadiem fonda aktīvās darbības redzam, ka vairāki uzņēmumi, kas izgāja mentoringa programmas, ir izveidojuši daudzsološus biznesus gan piesaistot papildu finansējumu, gan saņemot starptautisku atzinību. Arī "Tet" izskata dažādas sadarbības iespējas ar programmu dalībniekiem, piemēram, vairākus risinājumus esam testējuši, bet ar vienu no jaunuzņēmumiem plānojam uzsākt ilgstošu sadarbību. Izvērtējot potenciālo sadarbību, mēs ņemam vērā ne tikai "Tet" biznesa procesus un virzienus, ko jaunuzņēmums varētu uzlabot vai veicināt, bet arī pienesumu sabiedrībai un Latvijas uzņēmējdarbības videi kopumā," stāsta "Tet", kas ir "Overkill Ventures" atbalstītājs, valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Juris Gulbis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd ir ļoti lielas bažas, ka Baltijas valstis, it īpaši Latvija, uzņēmumu un iedzīvotāju atbalstam Covid-19 izraisītajā krīzē novirzīs daudz mazāk līdzekļu, nekā tika plānots, un tas radīs atpalicību nākotnē, sacīja Latvijas Bankas padomes loceklis, bijušais finanšu ministrs Andris Vilks.

"Pašlaik izskatās, ka Baltijas valstīs krīzes laikā no valsts puses pandēmijas pārvarēšanai būs tērēts divas reizes mazāk nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji. Ja gala rezultātā Latvijā tie būs daži procenti no iekšzemes kopprodukta (IKP) - ne tuvu astoņiem, desmit vai 15%, kā tas izskatās daudzās citās ES dalībvalstīs -, tad mēs nebūsim izmantojuši iespējas, kuras varētu dot pozitīvu grūdienu ekonomikai," uzsvēra Vilks.

Viņš arī brīdināja, ja izrādīsies, ka šī nauda nav izmantota, tas radīs Latvijas tālāku atpalicību no kaimiņiem, kas netiks piedots.

Tāpat Vilks norādīja uz to, ka, atšķirībā no daudzām citām Eiropas valstīm, atbalsta nauda pie mums ir ļoti maz sasniegusi mājsaimniecības un konkrētus cilvēkus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Omniva investē 2,8 miljonus eiro jaunu pakomātu ierīkošanā

Db.lv, 30.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piegādes loģistikas uzņēmums Omniva 2021.gada nogalē uzsācis vērienīgu pakomātu tīkla paplašināšanu.

Kopumā investējot 2,8 miljonus eiro, uzņēmums visā Latvijā līdz februāra beigām uzstādīs 92 jaunus pakomātus.

“Pieprasījums pēc preču piegādes pakalpojumiem 2021. gadā ir gandrīz dubultojies. Līdz ar to esam uzsākuši strauju savu pakomātu tīkla paplašināšanu,” norāda Omniva vadītāja Latvijā Beāte Krauze-Čebotare.

Jauno pakomātu atrašanās vietas plānots izziņot pakāpeniski, tiklīdz jaunie pakomāti tiek nodoti ekspluatācijā. Šobrīd iecerēts, ka pakomāti tiks uzstādīti arī vismaz 25 tādās apdzīvotās vietās, kur to iepriekš nav bijis. Tāpat paplašināšanās ietvaros tiks palielināta ietilpība virknei jau esošo pakomātu ar augstāko noslodzes līmeni.

B.Krauze-Čebotare uzsver: “Mēs ļoti labi apzināmies, cik mūsu pakalpojumi ir nozīmīgi lielai Latvijas sabiedrības daļai, it īpaši turpinoties ārkārtas situācijai un tuvojoties svētkiem. Tādēļ līdztekus pakomātu paplašināšanai esam ieviesuši būtiskas izmaiņas arī mūsu darbā, pārejot uz darba režīmu 24/7 – tas nozīmē klientu atbalsta centrs atbildēs uz tālruņa zvaniem un apkalpos iesūtītos iesniegumus 24 stundas diennaktī. Arī šķirošanas un noliktavas darbinieki strādās visu diennakti, bet kurjeri sūtījumus uz pakomātiem nogādās biežāk nekā reizi diennaktī un darbu turpinās arī svētdienās.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikvienam no mums ir sava gaume attiecībā uz dažādām ikdienas lietām, kā, piemērām, mūziku, kino un pat arī fotografēšanas veidu. Šoreiz vienotā izaicinājumā ir metušies digitālā satura veidotāja Ievai Florence-Vīksne un reperis Edavārdi (Eduards Gorbunovs), lai uzņemtu izcilus attēlus ar jauno Huawei Mate 50 Pro viedtālruņa kameru trīs fotografēšanas kategorijās, kurās izšķirošā balss būs abu sekotājiem, kas trīs kārtās izvēlēsies savu favorītbildi.

Cik tuvu vien var

Viena no kategorijām, kurā abi influenceri sacentīsies par labāko attēlu, ir Macro fotogrāfija. Šī īpašā tuvplāna kategorija izceļas ar mazu detaļu vai objektu iemūžināšanu izteiktā fokusā, kas rada sajūtu, ka objekts ir lielāks nekā dzīvē.

“Jaunais Huawei Mate 50 Pro viedtālrunis ļauj uzņemt niansētas fotogrāfijas tik vien kā no 2,5 cm attāluma, tādējādi sākumā acij nemanāmām detaļām kļūstot par lielizmēra mākslas darbiem. Fotogrāfam atliek tikai ar pieskārienu izvēlēties vietu kompozīcijā, kuru izteikti fokusēt, izmēģinot dažādus variantus un nonākot pie savas mīļākās versijas,” stāsta Huawei produktu apmācību vadītājs Mikus Tillers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Revidēs arī kapitālismu

Didzis Meļķis, 28.09.2018

Leiboristu partija nosliecas uz atkārtotu referendumu par Brexit, kamēr partijā pašā domas dalās, kādai būtu jābūt aiziešanai no ES un vai vispār.

Foto: AFP/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Britu partiju kongresu nedēļā ķidāts tiek ne vien Brexit scenārijs, bet arī pastāvošā ekonomiskā kārtība.

Ir noslēdzies opozīcijā esošās britu leiboristu partijas kongress, kur lielā vienprātībā apstiprināta pretestība valdības aizvien izteiktāk īstenotajam «cietajam» izstāšanās no ES jeb Brexit scenārijam. Leiboristi arī patur spēkā aicinājumu uz ārkārtas vēlēšanām vai, ja tas neizdotos, tad uz atkārtotu referendumu, ja provizoriskais Dauningstrītas līgums ar Briseli neatbildīs partijas izvirzītajiem sešiem kritērijiem (skat. izcēlumu).

Premjeres Terēzas Mejas Konservatīvās partijas šāgada kongress Birmingemā sāksies svētdien, 30. septembrī, un ilgs līdz nākamajai trešdienai, un tā fokusā arī būs Brexit. Paralēli valdošās partijas oficiālajai sanākšanai desmit jūdzes nostāk notiks ar partijas Brexit kursu neapmierināto konservatīvo alternatīvais kongress, ziņo Sky News. Šis radikālākais spārns prasa bezkompromisu izstāšanos no ES, lai ko tas arī maksātu. Tā kā konservatīvo vidū aizvien ir arī pretējs viedoklis – ka ir jāpaliek ES –, tad ir izskanējuši ieteikumi šāda «supercietā» Brexit piekritējiem dibināt savu jaunu partiju, nevis vairot konservatīvo iekšējo šķelšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Daudzpusīga risku pārvaldība kā atslēga uz stabilitātes panākšanu Latvijas nestabilajā ekonomikas vidē

Gvido Endlers, AS “4finance” Latvijas reģionālais vadītājs, 04.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija, tāpat kā daudzas citas Eiropas valstis, pēdējos gados ir piedzīvojusi dažādas ekonomiskās nestabilitātes, jo būt daļai no Eiropas Savienības nozīmē arī iesaistīties tās sociāli-politiskajās norisēs un sadalīt riskus no to īstenošanas. Globālo tirgu dinamiskais raksturs apvienojumā ar iekšējām problēmām ir radījis svārstīgu vidi, kurā uzņēmējiem ir nepieciešama rūpīga orientēšanās.

Stabilitātes sasniegšana un līdzsvara atrašana Latvijas nestabilajā ekonomiskajā ainavā ir gan izaicinājums, gan iespēja, kas prasa no uzņēmējiem nemitīgi eksaminēties, pilnveidoties un proaktīvi īstenot arvien jaunas risku pārvaldības stratēģijas.

Kreditēšanas nozare vienmēr ir bijusi ne tikai svarīgs tautsaimniecības elements, bet arī valsts ekonomikas “lakmusa papīrs”. Kredītu pieejamība ir rādītājs, kas liecina par vispārējo ekonomikas veselību, bet pieprasījums pēc kreditēšanas pakalpojumiem norāda uz aizņēmēju pārliecinātības līmeni par savu finanšu stabilitāti un uzticēšanos ekonomikas sistēmai kopumā. Tāpēc kreditēšanas sektors būtībā kalpo kā agrīna brīdinājuma sistēma par iespējamām tirgus svārstībām vai ekonomikas lejupslīdi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Putnu fabrika Ķekava investēs 2,3 miljonus eiro gaļas ražošanā bez antibiotikām

Ilze Žaime, 18.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Putnu gaļas ražotājs AS «Putnu fabrika Ķekava» līdz 2020.gada beigām investēs 2,3 miljonus eiro paaugstinātas kvalitātes gaļas ražošanā bez antibiotikām.

«Putnu fabrika Ķekava» trīs galvenās darbības prioritātes būs putnu labturības un veselības veicināšana, augstākās kvalitātes produkcijas «Audzēts bez antibiotikām» ražošanas attīstīšana un sortimenta paplašināšana, kā arī pieredzes apmaiņa un sadarbības veicināšana starp nozarēm cīņā pret augošo antibiotiku rezistenci.

«Putnu fabrika Ķekava» konsolidētais apgrozījums 2018./2019.finanšu gadā ir pieaudzis par 12% un sasniedz 74 miljonus eiro. Uzņēmuma eksporta apjoms ir pieaudzis par 17%. Galvenais uzņēmuma produkcijas eksporta tirgus ir Zviedrija, uz kuru «Ķekava» eksportē 49% no eksporta produkcijas.

«Šogad «Ķekava» kļuva par ekspertu EIP-AGRI fokusa grupā, kas saistīta ar antibiotiku samazināšanu Eiropas Savienībā. Šajā grupā «Ķekava» ir viens no retajiem ražotājiem universitāšu, Eiropas Komisijas pārstāvju un citu ekspertu vidū. Uzņēmuma pieredzes apmaiņa mērķtiecīgi tiks turpināta un attīstīta arī 2020.gadā, sadarbojoties arī ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti un pētniekiem,» stāsta AS «Putnu fabrika Ķekava» valdes priekšsēdētājs Andrjus Pranckevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš šī gada ieviestā Valsts ieņēmumu dienesta izveidotā jaunā nodokļu maksātāju reitingu sistēma ar pieciem līmeņiem vērsta uz godprātīgu nodokļu nomaksu, un pašlaik ikvienam uzņēmuma noteiktajam reitinga līmenim ir tikai informatīva nozīme, taču iespējams, ka perspektīvā tam būs nozīme arī iepirkumu konkursos gan publiskajam, gan arī privātajam sektoram, un tieši tāpēc ir būtiski jautājumi par piešķirto reitinga kategoriju un tās paaugstināšanas iespējām.

Vairāki uzņēmumi, kuri ieraudzījuši sevi jaunās reitingu sistēmas B līmenī, jau ir pauduši savu neizpratni un arī neapmierinātību, uzskatot, ka līmenis pazemināts nepamatoti. Aptaujātie nodokļu eksperti grāmatveži, kā arī nelielo uzņēmumu vadītāji norāda, ka vēl pāragri vērtēt jaunās reitingu sistēmas ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi, kā arī godprātīgu nodokļu nomaksu un godprātīgo kompāniju spējām izvairīties no darījumiem — iekrišanas ar šaubīgajiem uzņēmumiem, kuri jau nonākuši nodokļu administrācijas uzmanības fokusā. Tāpat uzņēmumi varot detalizēti redzēt paši savu nodokļu nomaksas disciplīnu, kas ietekmē un no kuras atkarīga tālākā sadarbība ar nodokļu administrāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #31

DB, 11.08.2020

Dalies ar šo rakstu

Mantojumā no Covidkrīzes nākamās pasaules valstu valdības un tautas saņems parādu, kas radies, lai glābtu valstu ekonomikas.

"Dienas Biznesa" aptaujātie eksperti norāda, ka palīdzībā saņemtie finanšu līdzekļi ir jāizmanto pārdomāti, lai veicinātu ekonomikas straujāku attīstību ilgtermiņā.

Otrs ieteikums – samazināt budžeta izdevumus jau šodien, lai nebūtu jāveic pārmērīga izdevumu samazināšana nākotnē.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 11. augusta numurā:

  • viedokļi - ko nozīmē parādsaistību pieaugums?
  • statistika - uzņēmumu un iedzīvotāju atliktās saistības
  • aktuāli - ēnu ekonomiku var sekmēt izklaides vietu darbs līdz pusnaktij
  • tēma - mantojumā no Covidkrīzes pasaule saņems parādu
  • komandējumi - ministriju komandējumos nemainīgi dominē Brisele
  • nozares fokusā - zaļā kursa interpretācijas apdraud kūdras nozari Latvijā
  • tirdzniecība - IT produktu pārdošanas pieredze Covid laikā uzņēmumam "Elko Grupa"
  • dzīvesstils - lielākais konkurents fitnesa zālei ir dīvāns, pārliecināts "MyFitness" radītājs Erki Torns
  • brīvdienu ceļvedis - Edgars Vizulis, Skrundas muižas padomes loceklis

Komentāri

Pievienot komentāru