Jaunākais izdevums

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Bija, piemēram, tāds Aleksandrs Rakovskis. Odioza figūra, kas nodarbojās ar naftas produktiem. Tur arī vajadzēja no sākuma viņu iznīcināt, pēc tam ar viņu vajadzēja sadraudzēties. Pēc tam, es tā saprotu, tas izmeklētājs, kas izmeklēja to lietu, aizgāja uz prokuratūru. Viņš aizgāja, jo viņam piegriezās. Neadekvātums kaut kāds.

Tad, lūk, šim Rakovskim Jelgavā bija akcīzes noliktava vai bāze, kur viņi ņēma... Un Rakovskim arī bija pateikts, kad būs mūsējo akcijas, un viņš laikus zināja. Tur nebija šaubu. Es domāju, ka Kijoneks viņu brīdināja pirms realizācijas, tā ka viņi paspēja aizvest pa nakti pēdējo mašīnu no turienes, no noliktavas.

Es nezinu, kas notiek tagad ar to visu, bet domāju, ka viņi vienkārši nobēdzināja visu. Jo pēc tam apklusa, un Čerņeckis sāka pārņemt Akcizēto preču pārvaldi un to kontroli un pārraudzību. Un tā pakāpeniski tas viss arī noklusa.

Jūrmalas KMM Metāls lieta – notirgota lieta. Dambītis, Čerņeckis nopelnīja abi. Atkal uzmeta operus un izmeklētājus un nopelnīja. Tur bija informācijas noplūde, tie zināja, ka pie viņiem atnāks. Un samaksāja pirms tam un samaksāja pēc. Bija noplūde, notirgoja pats Čerņeckis ar Dambīti.

Un Dinaz lieta. Plaude. Tas ir cilvēks, kas Dinaz lietu notirgoja.

Čerņeckis – nav tā, ka viņš nekontaktējas. Es esmu pat piefiksējis, ka kāds atnāk, kāds rekomendē iepazīties, iepazīstas, parunājas, piesakās. Un viņš saka – nē, nē, es nevaru ar tevi draudzēties, uz redzēšanos! Ja cilvēks ir izstrādē, viņš tad nogriež galus. Viņš saka – nē, nē, nē, mēs nevaram ar tevi draudzēties. Protams, viņš faktiski līdz ar to nolej informāciju par to, par ko viņš strādā. Viņš iet uz kontaktu. Viņš satiekas un parunājas. Viņš neko no tā nenopelna. Bet tad, kad viņš uzbliež, viņš nopelna lieliski.

Ja tur nav runa par nozagtiem simt tūkstošiem, vispār nerunās ar tevi. Ja tev kāds sīkums, tevi nožņaugs, iznīcinās, patrieks un tā. Tu varbūt notirgosi kādā mazā stacijā, nu, parastais mirstīgais. Jo viņš mazāk par simt nerunās. Tas ir bizness. Bet rezultāts jebkurā gadījumā ir acīmredzams – cilvēki ir pabrīdināti. Konkrēti pabrīdināti. Viņi zina iepriekš. Tas nozīmē, ka nevis vienkārši nopludina, bet pārdod konkrēto lietu pašā saknē.

Un informācijas savlaicīga nopludināšana ir vienīgais peļņas veids?

Nē, vēl ir manipulācijas ar lietas materiāliem. Bija tāda slavena lieta – Dzimtā sēta. Es pēc tam vēl brīnījos – viņi izbeidza lietu. Tikko Čerņeckis atnāca, viņu ļoti interesēja šī lieta. Bet tur kāds bija stāsts. Jurašs pateica, ka šī lieta nav jāsūta vajāšanai. Bija apsolīts, ka lieta neaizies vajāšanā. Viņa arī neaizgāja. Tas, ka Strīķei ir nervu slimība vai kas tamlīdzīgs, tas ir viens. Bet Jurašs ir normāls. Viņš kārto štelles un pelna arī. Lieta bija Savčenko. Savčenko aizgāja uz prokuratūru. Un viņa nofenderēja lielāko daļu no lietas materiāliem. Reāli. Diemžēl. Viņa reāli iznīcināja. Bet Savčenko ir draugos ar Kijoneku un viņa dzīvesbiedri Sudmali.

Par Dzimto sētu pastāstīt sīkāk? Kijoneks tur vispār nospēlēja dubultspēli. Viņam ir tāda mode, viņš māk savārīt tādu putru, ka nevar atrast galus. Kāpēc viņš izdevīgs Čerņeckim? Jo tas speciāli viņu palaiž pa pilsētu, viņš uztaisa tādu informāciju un tad tikai pēc tam skatās, no kurienes atnāca tas, ko viņš pats palaida. Un tad duļķainajos apstākļos viegli taisīt to, kas tev izdevīgi.

Bet pērn taču ierosināja kriminālprocesu par Andreju Felkeru tieši par informācijas nopludināšanu, un Kaspars Podiņš to netieši publiski pieminēja kā veiksmes stāstu.

Ja analizēt, kāpēc Felkers notirgoja informāciju par kādiem sīkiem 300 eiro… Tāpēc, ka to, ko viņam uzdeva darīt, viņš darīja par medaļu. Loģiski. Bet, ja viņam ir tikai medaļa, viņam taču kaut kā jādzīvo. Viņš droši vien arī grib mašīnu, ceļojumu, varbūt ne uz Taizemi, bet kaut kur uz Bulgāriju. Un viņš nolēma drusku nopelnīt patstāvīgi, nedaloties ne ar vienu un ārpus sistēmas. Un par viņa sievu bija stāsts tāds. Visās tajās informācijas noliešanas lietās, kur skaitījās viņas vīrs, viņa skatījās VID datu bāzēs. Viņa skatījās no datu bāzes visus datus saistībā ar tiem faktiem, par kuriem viņas vīrs pēc tam nolēja informāciju. Bet vīrs kādreiz apmaksāja Prusakas ceļojumu. No sava konta, kad viņi brauca ceļojumos visi kopā, ģimenes.

Un stāsts par Vladimira Cadoviča cigarešu fabriciņu Terēzes ielā, kura tieši nedēļas nogalē pirms pārbaudes izrādījās izlaupīta un izvesta?

Ja tā ir akcīze, tā ir Muitas kriminālpārvalde – tagad Muitas policija. Ja tie ir Muitas kriminālpārvaldes stāsti, tas ir Boroviks, tā ir tā brigāde.

Par to fabriciņu stāsta, ka tur Cadoviču kaut kā ir čakarējuši, tad viņš aizgājis pie Borovika un iedevis ne tad 200, ne tad 400 tūkstošus, kaut ko tādu. Bet viss turpinājies, tad viņš palicis nikns un teicis – atdod, citādi rakstīšu iesniegumu. Bet Boroviks viņam – atvaino, viss izšķīda pa augšām.

Ceipe, Čerņeckis un Dambītis. Kakije verha. Mazāk par 400 viņi nerunās. Katram pa 100 štukām. Skaidrs…

Un ar šitiem viņiem nekā kopēja?

Gan Boroviks, gan Ceipe abi divi ir Dambīša cilvēki. Un Dambītis pie viņiem regulāri staigā, menedžē, procesē, nodrošina jumtošanu. Dambītim tas pats Āboltiņas kontakts ir regulārs. Nezinu, cik viņš nopietns, tur savs procents par pārstāvību ir. Ja tie cigarešu ražotāji zināja, ka būs kaut kāda akcija, tad noteikti tā ir no viņa informācija. Brīdinājums. Viņi no sākuma sadraudzējas, pasaka, ka mēs esam partneri. Labi, sadraudzējamies. Viņi par to piepelnās. Pēc tam izrādās, ka tiem nelabajiem operiem, izmeklētājiem pa savu galu kaut kas atrakts, ko šitie nav zinājuši un spējuši nobremzēt. Ak, kāda neraža! Bet viņi savlaicīgi zina, ka būs tāda akcija, būs nepatikšanas. Un vēlreiz nopelna. Cilvēki nopelna divas, pat trīs reizes. No sākuma, kad sadraudzējas, otrreiz, kad pabrīdina, un trešo reizi, ja palīdz visu galīgi nokārtot līdz galam.

Tad Boroviks un Ceipe ir pavisam cita kompānija nekā Kijoneks un Čerņeckis?

Kijoneks noteikti nezinās par Borovika un Ceipes lietām. Tas būs Dambītis, kas zinās. Čerņeckis, tas ir Čerņeckis, tāpēc ka viņš viņus pārrauga. Loģiski, ka tas ir viņa informācijas avots. Čerņeckis zina Dambīti, bet Dambītis arī ir slīpēts, zina, ka Čerņeckis ne visu stāsta. Tad tas Dambītis iet un satiekas arī pa tiešo. Ar saviem cilvēkiem. Ar to pašu Podiņu, ar to pašu Boroviku. Ar to pašu Ceipi, lai zinātu reāli lietas. Dambītis reāli ar Kaminski satiekas. Varbūt ļoti reti, bet viņš, Dambītis, arī ar Plaudi satiekas. Kafiju padzer. Par Prusaku es jau nerunāju. Tur regulāri notiek kontakts. Ne tikai kontakts, arī štelles risina. Par ko Podiņš varētu pat nezināt, starp citu. Tagad Dambītis ir prom no Finanšu ministrijas, loģiski. Reizniece-Ozola ir diezgan gudra dāma. Es nedomāju, ka viņa tik stulba, ka ļaus kaut kādam Dambītim kārtot štelles ar VID.

Bet vēl ir slavenais KNAB Andžejs Kļaviņs un viņa sieva Līga Kļaviņa, kas ir Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece.

Viņa tur ir diezgan ietekmīga persona. Bet, manuprāt, viņa nejaucas tekošajās lietās, es domāju, visu kārto Dambītis ar Čerņecki. Es pat domāju, ka arī Ceipe pats patstāvīgi štelles diez vai kārto. Nezinu par Boroviku. Es uzsveru – patstāvīgas štelles. Es pieļauju, ja viņi arī kaut ko kārto, tad tas ir centralizēts jautājums.

Tad kas kopumā ir VID štelles?

Viena VID štelle ir PVN, un otra lielā VID štelle ir akcīze. Nu, tie ir miljoni. Reāli miljoni. Kāpēc Finanšu policija ir zem sitiena? Tāpēc, ka Finanšu policija jebko var iznīcināt ātri. Un iznīcināt tā, ka tu nevarēsi piecelties. Ja tu paņem zem kontroles Finanšu policiju, tu paņem zem kontroles visu finanšu plūsmu.Tā nelegālā plūsma ir šausmīgi ienesīga. Ja viņi tur – es nezinu, cik precīzi, teiksim, pieci lielie spēlētāji, – ja vienu iznīcinās, tad pārējie būs pateicīgi līdz mūža galam.

Visu Finanšu policiju vai arī pietiek ar atsevišķiem cilvēkiem?

Protams, pietiek ar atsevišķiem cilvēkiem, kas ir pareizajos amatos un ir savstarpēji saslēgti. Piemēram, Kijoneks. Viņam tagad nav valsts noslēpuma pielaides, viņam to atņēma. Bet viņš ir administratīvās vadības daļā. Administratīvā daļa gan sūta uz āru, gan saņem visu informāciju. Reāli viņam ir pieslēgums visiem izejošajiem, ienākošajiem pastiem. Un viņa dzīvesbiedre Sudmale ir izmeklēšanas nodaļas priekšnieka vietniece. Viņu iebīdīja Kaminiskis. Jo tur bija jautājums, kādu cilvēku, un Kijoneks skraidīja un ar visiem runāja, lai tikai Sudmale ir vietniece. Un tā arī Kaminska protekcija ir, ka viņa sieva ir vietniece.

Loģiski, ka viņš zina, kas ir kas. Viņš iebīdījās šajā virzienā. Viņš visu redz. Un tāpēc Kijonekam nemaz nevajag valsts noslēpuma pielaidi. Tu zini sistēmu, tev ir savi atslēgas cilvēki. Iekšējā drošībā tev ir divi slaisti, tev ir sieva tur. Pareizi? Reāli Kijoneks vēl aizvien kontrolē iekšējo drošību. Viņam ir atslēgas cilvēki. Vispār tur interesanta situācija. Podiņš oficiālā sapulcē paziņo, ka Finanšu policijā ir atslēgas cilvēki. Kuri tad tie ir? Tie atslēgas cilvēki laikam sanāk Kaminskis, bez ziepēm viņš tur ielīda. Kaminskim sieva ir administratīvās vadības biroja sekretāre. Viņa ir cilvēks, kurš zina visu, kas notiek pārvaldē. Reāli. Ne tikai to, kas notiek izmeklēšanā, viņa redz visu, visus ienākošos. Visu pastu.

Viņai pielaide ir? Kaut kādai jābūt.

Nē, nav. Jo doma ir kāda – ja jūs vienkārši redzat vēstuli, jūs nezināt, kas tā ir par vēstuli. Kas to nosūtīja, un kā darbojas sistēma. Bet, ja jūs zināt, kā darbojas sistēma, un jums ir kāds, kas ir šajā sistēmā iekšā, tas visu maina. Kāpēc Podiņam Kaminskis ir atslēgas figūra? Podiņš ir no rajona un nepārzina situāciju Rīgā. Ar Prusaku viņam nebija labu attiecību. Viņam tagad labas attiecības, bet pirms tam Prusaka teica, ka, ja viņa gribēs, Podiņš aizlidos vienā brīdī prom no darba un viņa būs direktore. Viņa piedzērās un apd…a viņu. Loģiski, ka viņš uzzināja kā direktors. Tāda bija situācija. Plus Prusaka pa tiešo kontaktējas ar Dambīti. Kā arī Podiņš. Viņš arī pa tiešo kontaktējas. Ja viņš Kaminski paceļ direktora vietnieka amatā, viņam ir cilvēks, kas kontrolē situāciju attiecīgi šajā blokā. Viņam ir grūtības iekšienē, jo ir diezgan konflikta situācija ar citiem cilvēkiem. Bija vēl tāds stāsts, kas labi pastāsta, kas un kā tur notiek iekšienē. Pavīdēja tāds teksts, ka Prusaku iecels direktora vietnieka amatā. Viņu neieceļ. Tagad Kaminski grib iecelt. Janvāris aizskrēja pie Pētersones un uzrakstīja ziņojumu, ka viņš lūdz viņu iecelt izmeklēšanas daļā par direktora vietnieku.

Čerņeckis gāja pa gaisu, kliedza un auroja, un atskrēja pie Podiņa, un runāja ar Podiņu, lai Janvāris paņem atpakaļ savu ziņojumu. Kas tas ir par h…ņu?! Tagad Janvāris būs direktora vietnieks izmeklēšanas blokā Prusakas vietā!

Un tad Podiņš iedeva Janvārim dienesta mašīnu. Dienesta nullīti. Loģiski, ka neviens viņam neprasa, lai atrakstās, kur brauc un kad brauc. Un viņš paņēma atpakaļ ziņojumu. Janvāris izmeklē lietu pret Prusaku. Tā ka, saprotiet, viņš saņēma mašīnu, nu, lieta stāv tur, kur tā stāv. Viņš taču nevar nodot Prusaku vajāšanai. Direktora vietnieci. Vai arī Kuzmina, kura ir otrās nodaļas vadītāja vietniece. Tas ir nereāli. Kuzmina ir Prusakas cilvēks.

Un kas ar Kaminska brāli – uzņēmēju?

Tas, ka viņš ir saistīts ar Kasparu [Roberta Dirnēna brāli Kasparu Aleksandrovu], un tas, ka viņš saistīts ar skaidras naudas pārvadāšanu, tas ir fakts. Starp citu, Kasparu vairākas reizes uzmeta. Un, manuprāt, viņu uzmeta tas pats Kijoneks. Par nopietnām naudām.

Labi, Kijoneks un Kaminskis ar otrajām pusēm. Vēl kāds?

Tad vēl Burijs, kurš agrāk bija Vladimira Vaškeviča cilvēks, bet pēc tam ļoti veikli pārorientējās un izrādījās derīgs jaunajai sistēmai. Viņš nesen iegādājās Volvo XC 90. Nullīti. Viņš brauc zvejot Norvēģijā. Šogad viņš slēpoja Andorā laikam. Pirms Jaunā gada viņš atpūtās Taizemē. Viņam nekustamie īpašumi Daugmalē. Sieva nekad nav strādājusi. Un tad, protams, pirmās un otrās personas un viņu palīgi, kuri noder ne tikai štellēm, bet arī tad, kad kāds pasūtījums jāizpilda.

Bija, piemēram, tāds slaists Plaudis no iekšējās drošības, kurš neizturēja un aizgāja. Pats aizgāja. Nu, bet viņš arī kā starpnieks piepelnījās reāli. Viņš nevis strādāja, bet pelnīja. Bet Plaude… Viņa interesanta ar to slaveno Dīlers lietu. Ar to pašu slaveno Puķīti. Viņu arī var nosaukt kā - atslēgas cilvēks. Podiņa izpratnē. Kad vajadzēja Saskaņai ieriebt, Karina izdalīja lietu. No tās lietas. Tā ir milzīga lieta. Bet nu speciāli pieprasīja, lai Saskaņai ieriebtu.

Dīlers lieta… Nevis tik, cik Dīlers, viņus neinteresēja Dīlers, viņus interesēja Puķītis. Puķītis bija saistīts ar Repši un Vienotību. Un Āboltiņai vajadzēja Repši un to virzienu vienkārši apd…t. Es atvainojos. Reāli process jau cik tur gadus stāv. Tur ļoti daudz kas ir, un vajadzēja tam jau sen būt vajāšanā. Bet process jau ir notirgots. Reāli notirgots. Cik man zināms, reālu pierādījumu uz Puķīti nav. Viņš ir pievilkts aiz matiem pēc politiska pasūtījuma.

Kas ir Puķītis?

Puķītis laikam bija krusttēvs Repšes bērnam. Tad, kad Repše sāka celties, taisīt dumpi, bija komanda Čerņeckim – nolaist, pēc iespējas visu atlasīt, paņemt. Uz Puķīti nav pierādījumu. Reālu pierādījumu nav. Viņu tur lietā iekšā kā aizdomās turamo, ik pa laikam viņu piesauc kā bijušo Finanšu policijas darbinieku, jo viņš ļoti īsu laiku pastrādāja un aizgāja. Bet viņš aizgāja pats. Viņš atnāca Repšes laikā un pēc tam aizgāja projām.

Vai šīs sistēmas cilvēki spēj ietekmēt tikai uzņēmējus un savējos no iekšienes?

Ne tikai. Finanšu policijā visi zina, ka ļoti nopietns cilvēks atnāca uz televīziju un sarunāja, lai gatavo sižetu par Kaminski noņem. Ļoti nopietns cilvēks. Man ir izeja uz to cilvēku, kas piedalījās tajās krāpšanās. Viņš teica, ka būs, būs, būs. Tagad nav, viņš apjuka un pats pateica – sižets bija gatavs, to noņēma. Ļoti nopietns cilvēks pienāca un pateica – beigas sižetam. Pieņemu, ka tā arī ir, jo Kaminskim ir gan ar Jurašu labas attiecības, gan labas attiecības ar Lagzdiņu Drošības policijā. Plus ar Podiņu. Viņam ir labi nosegts perimetrs. Kas ir Lagzdiņš? Viņa tēvs ir ļoti ietekmīgs. Viņš strādāja Parex, tad aizgāja uz FKTK, Viņš no FKTK bija nosūtīts Amerikai, un pēc tam Amerikas vēstniecība paziņoja, ka viņiem ne īpaši viņš patīk, jo viņš ir no Parex.

Cik nopietna ir šī izmeklēšanas grupa, kas, kā VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone paziņoja, esot izveidota pēc TV sižetiem par Dirnēnu ģimeni?

Mednis tur ir, opers, Kaminskim čoms. Un divi džeki, kuriem nav pieredzes. Ronalds Vītols, viņa meitene strādā Ģenerālprokuratūrā par sekretāri un var šādas tādas lietas pastāstīt no Ģenerālprokuratūras informācijas avotiem. Neoficiāla draudzene. Un Oļegs Ivankins, izmeklētājs. Tātad vecais pirmspensijas opers Mednis, kas Kaminskim čoms, un divi, kas nesen strādā, un vēl viena sieviete, kam ir reālas problēmas ar veselību. Tik nopietnu lietu viņi nevar izmeklēt. Tas ir bezceris. Tas ir smieklīgi. Atdot lietu izmeklēšanai Kaminskim padotībā, viņš to nodod jauniem, zaļiem gurķiem un pirmspensijas un slimiem operiem. Tas ir murgs. Bet tas ir Pētersones «menedžments». No sākuma viņa atdod atslēgas no visiem kabinetiem Dambītim, tad viņa pieļauj, ka Čerņeckis sakasās publiski ar Kravali. Iznes to visu s… ārā. Tas ir nākamais etaps, kur man liekas, ka Pētersone nav adekvāts cilvēks.

Respektīvi, viss tas, kas par Kravali nāca ārā publiski, tas ir no Čerņecka?

Jā, protams. Čerņeckis nesadalīja ar Kravali to tranzīta nodaļu. Analītisko.

To, kuru vadīja Kravaļa māsa Baiba Trukšāne?

Jā. Izmeklētāji, kas ir iekšējā drošībā, nav pārāk zinoši. Plus notiek iekšējais karš. Plus vēl informācijas noplūde un viss pārējais. Plus vēl vienkārši slaisti, kuri vienīgi māk nopelnīt paši sev. Loģiski, tagad atnāk iekšējās drošības daļas priekšniece Gita Plaude un prasa no tāda slaista darbu, bet viņš nav pieradis strādāt. Kur atskaite par operatīvo darbu? Kāda atskaite? Kā tādu rakstīt? Es apsēžos operatīvā mašīnā un aizbraucu operatīvos plašumos… Reāli viņš iztērē degvielu, viņš lieto transportu, viņš nolej informāciju, viņš nopelna no Kijoneka un neko neizdara. Tikai fotografē sevi. Normāli. Nē, tādā ziņā viņš ir gudrs. Viņš labi iekārtojies.

Ko lai saka – kādu komandu Čerņeckis salasīja, tāda tā ir. Viņam nepatīk gudri cilvēki. Viņam patīk tie, kas ielien bez ziepēm, kā Podiņš, kurš nenošķaudīsies bez viņa atļaujas. Un sistēma strādā. Es zinu, ka Čerņeckis lūdza Podiņam izbeigt to lietu - Jaunpagasts plus. Tur bija liels uzrēķins, Pētersone vēl dusmojās un sākumā neļāva. Nevis neļāva, bet tā ņirdza. Bet izbeidza…

Bet tagad taču viss mainoties, Dana Reizniece-Ozola esot uzdevusi Pētersonei visu izmēzt, Pētersonei tagad esot politiskais atbalsts, kura agrāk neesot bijis.

Skatieties paši! Piemēram, Dambītis kārtoja štelles. Reāli, konkrēti. Bet pamatā viņš taisīja Āboltiņai. Taču tagad man pateica, ka pēdējā laikā arī ar zaļajiem jau tusējas. Arī zaļajiem piepalīdz, lai savlaicīgi pieslīpētos. Normāli, tas ir bizness. Ko lai dara, biznesa štelles ir jādara. Es vēl nezinu, caur kuru advokātu no zaļajiem Dambītis naudu nesa. Bet tas nav Bunkus. Bunkus strādā ar Jurašu, nevis ar zaļajiem. Savukārt citi shēmu meistari nogaida. Bija tādi cilvēki, kas tagad nesen prasīja, kam nest naudu. Jo viņi nezina, kam nest. Ja nezina, es nedomāju, ka nesa tikai Dambītim. Bija teksts, ka Čerņeckim patika pa tiešo. Viņam pat nepatika, ka Dambītim deva paralēli gan viens, gan otrs. Ja Čerņeckis aiziet, tā daudziem ir pazaudēta nauda. Ja viņš ir zem jautājuma un viņam ir kašķis ar Pētersoni, tauta ir neziņā, kāpēc maksāt Čerņeckim, ja viņš aizlidos. Ja viņš tāpat nenodrošinās situācijas kontroli. Iekšā kolektīvā gan paliek atslēgas figūra Kijoneks, viņš kaut kur būs, tad, piemēram, Kaminskis. Prusaku viņi jau izņēmuši, viņa paņēma mēnesi atvaļinājumu. Bet man tādas aizdomas, ka viņa varbūt atnāks atpakaļ formāli un tad atkal aizies. Es domāju, ka viņa nav tāpat vien aizgājusi, ka ir kādi citi iemesli, kādēļ viņa ir aizgājusi. Varbūt tur kāds iekšējs kašķis. Varbūt Čerņeckis ieteica aiziet atpūsties, pagaidīt, kas notiks. Kā būs situācija, lai skatās, kā un ko. Ja tas viss izšķīdīs, tad labāk pagaidīt risināt nopietnus jautājumus. Starp citu, Čerņeckis tagad arī ir kļuvis mednieks, un parasti medībās kopā ir Čerņeckis, Krongorns un vēl kaut kādi. Tad tur arī bērni visas savas lietas kārto. Bet ne Lembergam, ne Bārdam nav reālas kontrabandas. Viņus tas neaizrauj. Viņiem vienalga.

Bet kāpēc uz to visu nereaģē mūsu slavenais mednieks – ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers? No prokuratūras arī kādi ir sistēmā?

Jā, interesanti, kāpēc viņus proķene aizstāv. Vismaz vizuāli tā izskatās. Arī Kalnmeiers. Jo reāli rezultāti nav spīdoši.

Tur tā parastā fīča ir tāda. Ir plāns, plānu nevar izpildīt, tad nosūta visu, ko var nosūtīt, un saņem atpakaļ papildu izmeklēšanai. Kaut kādu daļu arī proķene izbeidz, jo ir kaut kāda vienošanās. Tas arī ir tāds dīls. Publiski to neapspriedīs un nekritizēs. Tas ir savstarpējs jautājums.

Proķene ta’ zina, kur ir problēmas. Kalnmeiers, kad pagājušajā gadā viņam bija pārrunas uz apstiprināšanu, minēja problēmu par informācijas noplūdi vienā iestādē. Tā iestāde ir Finanšu policija. Viņš tikai nenosauca iestādi. Tas bija Saeimas komisijā, kur atskaitās, viņi izprašņā, kur viņš redz problēmas. Un tad viņš minēja, ka problēma ir informācijas noplūde tiesībaizsardzības iestādēs.

Pēc šitā «sižeta» atslēgas cilvēki ir bijuši pie Kalnmeiera ar domu, kas nu tagad būs. Un Kalnmeiers pateicis, ka īstenībā šitādi svoloči ir visur, arī policijā. Viņš bija pilnīgi mierīgi uztvēris. Viņš pauda lielu neizpratni ārēji, bet iekšēji, viņš saka, bez saspringuma.

Viņš vispār ir diezgan jocīgs. Ja viņš pasaka, ka policijai nav jāizmeklē sīkas zādzības... Viena lieta, ko tu domā kā parastais cilvēks, bet otra lieta, ka tu kā valsts amatpersona. Viņš komentē notikumus diezgan savdabīgi. Es nezinu, tas nav līmenis. Tas nav ģenerālprokurora līmenis.

Bet viņš amerikāņiem ir izdevīgs. Ko viņi pasaka, to viņš arī dara. Ja viņš fiņiku kantori aizstāvēs, tad tikai tāpēc, ka viņi tā pateikuši. Kaut kā tā. Protams, es domāju, ka ir kāds lobijs. Sapulce, kas bija iekšējā, ļoti kritizēja Finanšu policijas darbu. Gan Jonikāne, gan Meisters. Bet publiski viņi ieņēma pozīciju, ka viņi aizstāv. Viņi reāli zinot, kāda ir situācija, ir jāaizstāv. Situācija nav spīdoša. Ar ko tas viss tālāk attīstīsies, nezinu. Es domāju, ka globāli ir nostāja saglabāt Čerņecki. Un viņa pozīcijas. Tātad saglabāsies arī sistēma.

ASTOŅKĀJA VERSIJA

Kas varbūt varētu būt intervijā pieminētās personas

Māris Kaminskis – Finanšu policijas pirmās izmeklēšanas daļas vadītājs

Kaspars Podiņš – Finanšu policijas pārvaldes direktors

Kaspars Čerņeckis – VID ģenerāldirektores vietnieks

Jānis Dambītis – Solvitas Āboltiņas un Vienotības «kasieris», finanšu ministra ārštata padomnieks

Karina Plaude – Finanšu policijas vecākā izmeklētāja

Juris Jurašs – KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs

Inga Savčenko – Finanšu policijas vecākā izmeklētāja, prokurore

Jurģis Kijoneks – Finanšu policijas Administratīvās vadības daļas vadītāja vietnieks

Evija Sudmale – Finanšu policijas vecākā izmeklētāja, Jurģa Kijoneka bērna māte

Ronalds Vītols – Finanšu policijas izmeklētājs

Andrejs Felkers – bijušais Finanšu policijas izmeklētājs

Kristīne Prusaka-Brinkmane – Finanšu policijas direktora vietniece, KNAB darbinieka Aigara Prusaka dzīvesbiedre (iespējams, bijusī)

Jānis Boroviks – VID Muitas policijas direktora vietnieks

Edijs Ceipe – Muitas policijas direktors

Andis Janvāris – Finanšu policijas vecākais izmeklētājs

Inna Kuzmina – Finanšu policijas otrās izmeklēšanas daļas vadītāja

Marjans Burijs – VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktors

Jānis Plaudis – Finanšu policijas vecākais izmeklētājs, Veselības inspekcijas inspektors, Karinas Plaudes vīrs

Edgars Puķītis – Finanšu policijas iekšējās drošības daļas inspektors, vēlāk aizsardzības ministra Einara Repšes padomnieks

Ivo Lagzdiņš – Drošības policijas darbinieks, pieminēts kā «zelta jaunatnes» pārstāvis, kādreizējā Parex bankas valdes locekļa

Arņa Lagzdiņa dēls

Edmunds Mednis – Finanšu policijas vecākais izmeklētājs

Oļegs Ivankins – Finanšu policijas izmeklētājs

Tālis Kravalis – VID ģenerāldirektores vietnieks un Muitas pārvaldes direktors

Baiba Trukšāne – atstādinātā Muitas pārvaldes Riska vadības daļas vadītāja

Mārtiņš Bunkus – advokāts, maksātnespējas administrators, VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes Maksātnespējas

procesa daļas vadītāja Kaspara Bunkus brālis

Elga Jonikāne – virsprokurora vietniece

Ainārs Meisters – prokurors

Astoņkājis

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas universālveikals Stockmann pagājušo gadu pabeidzis ar peļņu un apgrozījuma pieaugumu par 4%

Šogad uzņēmums sācis strādāt ar jaunu biznesa modeli, noslēdzot pirmo koncesijas līgumu ar labi zināmu zīmolu Hugo Boss, kas ļaus saņemt piegādes tieši no ražotāja, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rīgas universālveikala direktore Dace Goldmane atklāj, ka saskaņā ar kompānijas veikto aptauju lielākā daļa jeb 60% klientu izvēlas Stockmann tāpēc, ka tā sortiments ir unikāls, bet 75% atzīst, ka apkalpošana ir tāda, ko nevar saņemt nekur citur Rīgā. «Un mēs būvējam biznesu uz to, ka veikala visās nodaļās kvalitātes prasības ir vienādas, apkalpošana būs vienāda. Ideāli, ja pārdevējs jau pasaka priekšā klientam, ko vēl vajadzētu,» tā direktore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārtrauks administratīvās ēkas Elizabetes ielā 2, Rīgā, ekspluatāciju, nodrošinot tikai tās uzturēšanu, pavēstīja VNĪ Nekustamo īpašumu attīstības projektu pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis-Pigits.

Viņš skaidroja, ka ēkas ekspluatācijas beigu termiņš - 1.aprīlis tika saistīts ar plānu par Ekonomikas ministrijas un to padotības iestāžu centralizācijas ieceri ēkā Elizabetes ielā 2 saskaņā ar 2018.gada valdības konceptuālo lēmumu.

Ivanovskis-Pigits norādīja, ka divu gadu laikā projekts netika apstiprināts - bija neskaidrība par projekta īstenošanas nepieciešamību. VNĪ saņēma indikācijas no lietotāja, ka lēmums tiek pārvērtēts, tādēļ faktiski šī attīstības projekta īstenošana netika uzsākta un tika meklētas alternatīvas par ēkas pielāgošanu citu iestāžu vajadzībām. 2020.gada jūnijā valdībā pieņemts lēmums par koncertzāles novietni Elizabetes ielā 2, kas VNĪ kā kapitālsabiedrībai ir saistošs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Varētu dot zaļo gaismu otrreizējo materiālu izmantošanai būvniecībā; jārisina arī jautājums par uzkrāto riepu likvidāciju, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējā gada laikā viena no aktuālākajām tēmām atkritumu apsaimniekošanas jomā ir jautājums par nolietoto riepu glabāšanu un pārstrādi. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) norāda, ka galvenās problēmas ir saistītas ar sadzīves atkritumu pārrobežu un iekšzemes pārvadājumiem uz pārstrādes un reģenerācijas vietām, atkritumu, tajā skaitā riepu, apsaimniekošanas prasībām neatbilstošu uzglabāšanu un atkritumu nepamatotu nodēvēšanu par otrreizējām izejvielām. Lai risinātu daļu no jautājumiem, jau ir veikti grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā (AAL), kas stājās spēkā šā gada sākumā. Liela daļa stingrāko prasību tiks piemērotas no šā gada jūlija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Sākam biznesu: Sniedz juridiskos pakalpojumus attālināti

Žanete Hāka, 02.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Telitex izveidojusi platformu Legally, kurā organizācijām piedāvā saņemt juridiskos pakalpojumus attālināti. Tās dibinātāja Elvīra Krēķe centīsies rādīt piemēru nozares digitalizācijā.

Uzņēmums SIA Telitex sākotnēji citam mērķim dibināts pērnā gada martā, jo E. Krēķe bija beigusi Personas datu aizsardzības speciālista kvalifikācijas kursus un attiecīgi tobrīd bijusi ideja veidot pašai savu uzņēmumu - vēlējusies klientus konsultēt personīgi. Klienti nākuši uz konsultācijām, taču rudenī viņa sapratusi, ka attīstība nenotiek tik strauji, kā viņa vēlējusies, un kaut kas būtu jāmaina. «Mēs ar partneri un uzņēmuma līdzdibinātāju strādājām divatā – es biju atbildīga par personas datu aizsardzības jomu, bet viņa – par citām juridisko pakalpojumu jomām. Sapratām, ka neiet tik raiti, klientu nav daudz, un bija stagnācija, līdz ar to uzdevums bija savienot tehnoloģijas ar uzņēmējdarbību un jurisprudenci, un tapa šāds inovatīvs risinājums,» stāsta E. Krēķe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Tirgotāji: Pārtikas mazumtirdzniecībā vides aizsardzības prasības būs arvien aktuālākas

LETA, 27.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko gadu perspektīvā pārtikas mazumtirdzniecības nozares dienaskārtībā aktuāla būs vides aizsardzības prasību īstenošana, atzina Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis.

Viņš norādīja, ka vides aizsardzības jēdziens ietver ne tikai patlaban visvairāk apspriesto jautājumu par dzērienu iepakojumu un depozīta sistēmu, bet arī tādas tēmas kā pārtikas atkritumi, videi draudzīgs iepakojums, energoefektivitāte un efektivitāte kopumā, kas ir sasniedzama, samazinot resursu patēriņu visos produkta dzīves cikla posmos.

Tāpat Krūzītis sacīja, ka nākamajā gadā Latvijā jāsāk darbs, lai 2022.gadā sekmīgi ieviestu depozīta sistēmu.

"Gan ražošanas, gan tirdzniecības jomas pārstāvji meklē risinājumus, kā plastmasas iepakojumu aizstāt ar papīru, kartonu, citu dabisko šķiedru un bioplastmasas izejmateriāliem vai citām videi draudzīgām alternatīvām. Tas ir tehnoloģiski sarežģīts process un nav paveicams vienā dienā, jo jāņem vērā gan pircēju ērtības, gan pārtikas drošības prasības," viņš teica.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Augam" podiņā atliek vien iebērt zemi un sēkliņu, nolikt uz palodzes un, kad izaug stāds, ar visu podiņu to pārstādīt dobē.

Augam nepieciešams tikai ūdens, jo podiņā iestrādātas dažādas minerālvielas, kas laika gaitā lēni izdalās un nodrošina augu ar nepieciešamajām barības vielām.

Idejas autore Vaira Obuka uzskata, ka šāda veida podiņi, kas iekļaujas dārzniecībā un prasa maz pūļu, ir nākotne. "Ar šo produktu mēs gribam mācīt cilvēkus, ka ir forši nodarboties ar dārzkopību ilgtspējīgi. Uz to iet visa pasaule, arī nopietni ES dokumenti par to runā, piemēram, "Green Deal". Man visu mūžu ir sāpējuši vides jautājumi, tāpēc priecājos, ka esmu atradusi vidusceļu, kā radīt pozitīvu ietekmi pasaulē. Ir daudz cilvēku, kuri nodarbojas ar pētniecību, bet ir svarīgi pareizajā brīdī to pārvērst produktā, ar ko radīt reālas izmaiņas pasaulē," viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Mēs pagaidām neesam tirgus līderi, kas nozīmē, ka dažas vietējās kompānijas strādā ar lielāku apgrozījumu. Tajā pašā laikā tas norāda uz to, kā citu valstu bizness skatās uz Latviju. Ir bijušas Latvijā franču, zviedru kompāniju pārstāvniecības. Šīm kompānijām ir miljardu apgrozījums elektromateriālu tirgū pasaulē. Šīs kompānijas ir prom. Aiziešanas iemesli – neparedzama valsts nodokļu politika, ar ko grūti rēķināties".

Tā intervijā Dienas Biznesam saka Baltijas Elektro Sabiedrība valdes loceklis Oļegs Kolomijcevs.

Vēl 1.jūnija Dienas Biznesā lasi:

  • Statistika - Ierobežojumi ietekmē preču tirdzniecības veidus
  • Tēma - Jāļauj strādāt visiem
  • Brīdis, kad preces vairs nevar stāvēt un pircēji grib pirkt
  • Nevar klātienē – pērk internetā
  • Finanses - DelfinGroup rudenī īstenos akciju sākotnējo publisko piedāvājumu biržā
  • Zaļais finanšu pasaulei būs fokusā – par to šis ir pēdējais brīdis domāt
  • Portrets - Aigars Ruņģis, SIA Valmiermuižas alus darītavas saimnieks
  • Infrastruktūra - Ķekavas apvedceļa PPP: raitāka un drošāka satiksme un pozitīvs signāls ārvalstu investoriem
  • Tendences - Vesela paaudze, kas nav redzējusi inflāciju
  • DB konferences - Alternatīvu banku aizdevumiem netrūkst
  • Latvija joprojām kā izņēmums Baltijā
  • Brīvdienu ceļvedis - Linda Mūrniece, viesnīcas Hotel Roma vadītāja
  • Uzņēmumu jaunumi

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Statistika par Latvijas kinofilmu apmeklējumu ir iespaidīga

Laura Mazbērziņa, 18.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kinoizplatītāji apkopojuši 2018. gada pirmo trīs mēnešu statistiku par filmu apmeklējumu kinoteātros, un rezultāti ir iespaidīgi – no piecām visvairāk apmeklētajām filmām trīs ir Latvijas autoru darbi, un nacionālā kino īpatsvars skatītāju uzmanības fokusā ir četrkāršojies, salīdzinot ar vidējiem skaitļiem iepriekšējos gados.

«Tas ir īpašs notikums Latvijas kino izrādīšanas vēsturē. Šā gada pirmā ceturkšņa skatītāko filmu topā ir iekļuvušas trīs pašmāju filmas - «Nameja gredzens», «Kriminālās ekselences fonds» un «Paradīze 89». Kopumā, pieskaitot arī Simtgades dokumentālo filmu «Turpinājums», vietējo filmu apmeklējums šobrīd ir 28% no visa tirgus,» atzīst Ilze Roķe, «Forum Cinemas» Filmu izplatīšanas nodaļas vadītāja.

Laika periodā no 2018. gada 1. janvāra Latvijas kinoteātros visvairāk skatītāju jau apmeklējuši režisora Aigara Graubas un producenta Andreja Ēķa spēlfilmu «Nameja gredzens», kuru kopumā apmeklējuši 79 216 skatītāji. Topa otrajā vietā ir režisora Oskara Rupenheita spēlfilma «Kriminālās ekselences fonds», kuru kopumā apmeklējuši 66 341 skatītāji. Savukārt, ceturtajā vietā ir Madaras Dišleres spēlfilma «Paradīze 89» no Nacionālā Kino centra programmas «Latvijas filmas Latvijas simtgadei», kuru kopumā apmeklējuši 49 444 skatītāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Huawei P30 Pro fotokamera ar 50x tālummaiņu raisa asociācijas ar specdienestu instrumentu, kas ļauj ielūkoties svešos birojos un mājokļos

Kopš 2016. gadā Huawei izsludināja sadarbību ar ikonisko fotoaparātu ražotāju Leica, lai «no jauna izgudrotu » fotografēšanu ar viedtelefoniem, bija puslīdz skaidrs, ka kamera saņems pamatīgu uzmanības devu Ķīnas uzņēmuma izpētes laboratorijās un mārketinga materiālos. Marta nogalē, Parīzē prezentējot jauno P30 Pro, Huawei jau diezgan atklāti demonstrēja, ka kamera ir kļuvusi par viņu centrālo intereses objektu. Četru lēcu sistēmai prezentācijā tika veltīts visvairāk laika, turpat zālē uzņemot fotoattēlus ar galveno konkurentu Apple iPhone XS Max un Samsung Galaxy S10+ kamerām un izceļot Huawei pārākumu visās izraudzītajās jomās. Tomēr P30 Pro nav tikai kamera, pat ja vairākums citu P sērijas jaunumu ir aizgūti no rudenī prezentētā Mate 20 Pro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Tet" grupas apgrozījums audzis par 7%, sasniedzot 226,3 miljonus eiro jeb rekorda rādītāju kopš 2008. gada, informē uzņēmumā.

Sasniegts arī augstākais eksporta apgrozījums uzņēmuma vēsturē - 13% no kopējā apgrozījuma, liecina Tet grupas konsolidētie neauditētie dati. Savukārt EBITDA (peļņa no pamatdarbības) saglabājusies iepriekšējā gada līmenī.

Koncerna peļņa 2018.gadā pieauga par 2,5% un bija 41,778 miljoni eiro.

2019. gadā Tet veicis 30 miljonu eiro investīcijas uzņēmuma attīstībā, valstij nodokļos nomaksāti 47,5 miljoni, kā arī 32,5 miljoni eiro izmaksāti 2018. gada dividendēs akcionāriem, tostarp Latvijas Republikai - 16,6 miljoni eiro.

Eksporta apgrozījums pieaudzis par trešdaļu, pērn sastādot 13% no kopējā apgrozījuma, kas ir par 3 procentpunktiem vairāk nekā 2018. gadā. Eksporta izaugsme balstīta datu centru pakalpojumu attīstībā, kā arī īstenojot optisko tīklu izbūvi Vācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Padara sapulces vieglāk vadāmas

Anda Asere, 07.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas tehnoloģiju kompānija "dots." izstrādājusi sapulču pārvaldības risinājumu "Meetinch", ar ko cer uzlabot sanāksmju kultūru organizācijās.

"Vēlamies radīt pasaules mērogā atpazīstamu produktu. Jau šobrīd aptuveni puse "Meetinch" lietotāju ir no ārzemēm, liela daļa no ASV. Tuvākie mērķi ir palielināt uzticamību un klientu bāzi, nevienā brīdī neapstājoties inovatīvajā attīstībā, tādējādi radot lietotājiem arvien pievilcīgāku produktu. Mūsu piedāvājumā jau tagad ir pasaules mērogā unikāla funkcionalitāte, kas saistīta ar atkārtojošo sapulču pārvaldību, līdz kurai mēs nenonāktu, ja prototipēšanas posmā nebūtu uzsākuši aktīvas sarunas ar potenciālajiem klientiem, lai labāk izprastu viņu problēmas un vajadzības. Katrā ziņā uzņemto kursu plānojam noturēt," teic Kristaps Vergins, "dots." (SIA "WeAreDots") Produktu grupas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā Latvijai kļūt par medicīnas tehnoloģiju lielvalsti

Juris Binde Dr. oec., LMT prezidents, 03.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēs dzīvojam inovāciju ērā. Latvija ir viena no šobrīd nedaudzām jeb 18 pasaules valstīm, kur 5G tīkls ar tā ievērojamo ātrumu un citu funkcionalitāti būs pieejams komerciālām vajadzībām.

Šis resurss ir informācijas pārraides vide, kas var būtiski paātrināt dažādus procesus, tostarp medicīnas un veselības aprūpes digitālo transformāciju. Latvijai ir visas iespējas īstenot savu potenciālu arī šajā jomā, bet tam mums jāstiprina inovāciju ekosistēma, jānovērtē 5G potenciāls veselības aprūpē un jāpanāk digitālā transformācija medicīnā, lai nākotnē izvairītos no pieprasījuma un pieejamības disbalansa, ko piedzīvojām Covid-19 ēnā.

Telekomunikāciju jomā pēdējos gados esam piedzīvojuši paradigmas maiņu, kuras rezultātā mūsu fokusā ir plaša spektra inovācijas ārpus ikdienas mobilo sakaru operatoru ierastajiem pakalpojumiem. Tās ir dronu tehnnoloģijas, lietu internets, gudro pilsētu, mobilitātes un satiksmes, kā arī drošības risinājumi. Pateicoties 5G tīkla attīstībai, nākotnes risinājumi, par ko pirms 25 gadiem varējām tikai fantazēt, ir šodienas realitāte un izvirza Latviju pasaules digitalizācijas līderos. Tomēr no tehnoloģiju viedokļa ir viena joma, kurā neesam ne tuvu sasnieguši to inovāciju potenciālu, kāds būtu iespējams, – tās ir medicīnas tehnoloģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Eiropas Parlamentā notiks publiska uzklausīšana par ABLV gadījumu

Dienas Bizness, 24.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 26. aprīlī, Eiropas Parlamentā (EP) Briselē, jaunizveidotā komiteja TAX3* organizē publisku uzklausīšanu «Cīņa ar naudas atmazgāšanu ES banku sistēmā». Tā notiks no pulksten 10:00 līdz 13:30 (Latvijas laiks), un to varēs vērot arī tiešraidē, informē EP.

Sanāksmes pirmais panelis - «Naudas atmazgāšanas riski ES banku sektorā, izmantojot konkrētus piemērus» - veltīts neseniem notikumiem saistībā ar četrām konkrētām bankām:

  • ABLV. Latvijas gadījums. Klātienē no Latvijas publiskā uzklausīšanā piedalīsies Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

  • Pilatus Bank. Maltas gadījums.

  • Danske Bank un Versobank AS. Igaunijas gadījums.

Otrs sanāksmes panelis - «Gūtās mācības Eiropas Savienībai: kā stiprināt pārbaudes un uzraudzību naudas atmazgāšanas risku mazināšanai».

EP īpašajā komitejā finanšu noziegumu, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas jautājumos TAX3 strādā divi Latvijas eiroparlamentārieši - Krišjānis Kariņš (EPP) un Roberts Zīle (ECR), un R.Zīle ir pirmais priekšsēdētāja vietnieks.Komitejas darba fokusā ir finanšu noziegumu jautājumu izpēte, t.sk., naudas atmazgāšana un izvairīšanās no nodokļu nomaksas («dalībvalstu shēmas, kurās ir paredzētas nodokļu privilēģijas»), krāpšana PVN jomā, nodokļu saistību izpilde digitālajā nozarē u.c. Jaunizveidotā komiteja turpinās iepriekšējo komiteju (TAXE 1* un TAXE 2**, kā arī PANA*** dokumentu izpētes) darbu - visās šajās komitejās strādājuši K.Kariņš un R.Zīle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nebanku patēriņa kreditēšana nav cēlonis visām valsts problēmām

AS «4finance» izpilddirektors Gvido Endlers, 28.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Joprojām mediju un politiskajā telpā aktuāls apspriedes objekts ir pagājušā gada oktobrī pieņemtie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kurā pirmsvēlēšanu gaisotnē tika noteikti ļoti stingri ierobežojumi nebanku sektora kredītdevēju biznesam. Fakts, ka lēmējvaras līmenī sarunas turpinās, norāda uz to, ka iepriekš pieņemtie lēmumi ir bijuši nesamērīgi un sasteigti.

Nepieciešams kritiski izvērtēt līdz šim pieņemto

Varam novērot, ka pagājušā gada Saeimas vēlēšanu un nupat notikušo Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu spriedze ir norimusies. Pie valsts vadīšanas ir sēdušies jauni politiskie spēki ar jauniem pārstāvjiem un citādāku izpratni par lietu kārtību. Atbildīgajās komisijās ir nozīmēti jauni politiķi, kuri jau ir iejutušies jauno pienākumu pildīšanā. Šobrīd visām iesaistītajām pusēm, distancējoties no personīgām attieksmēm un rīcības, kuru fokusā atrodas vien politiskais kapitāls, ir iespēja racionāli sakārtot tos jautājumus, kuros iepriekš ir pieļautas kļūdas.

Arī Ekonomikas ministrija (EM) un Patērētēju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), izvērtējot iepriekš nolemto PTAL grozījumu jautājumā, atzīst, ka regulējums pēc būtības ir nekorekts, daudzas normas juridiski nav piemērojamas, daudzas ir pārspīlētas un neskaidras. Turklāt PTAL grozījumi nekādā veidā nerisina vienu no svarīgākajām problēmām valstī - iedzīvotāju zemo ienākumu un pirktspējas līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 18. līdz 19. februārim Rīgā norisināsies hakatons "Future of Food", kurā dalībnieki meklēs un piedāvās jaunas idejas pārtikas nozarē.

Hakatona ietvaros divu dienu garumā dalībnieki izstrādās idejas četros virzienos: pārtikas atkritumi (food waste), plastmasas ierobežošana, jaunā pārtika (new food) un digitalizācija.

Idejas izstrādāt palīdzēs starptautiski mentori ar pieredzi pārtikas nozarē, uzņēmējdarbībā un tehnoloģiju vidē.

Starp apstiprinātajiem hakatona mentoriem ir Sauli Bohms (Sauli Böhm), pārtikas nozares jaunuzņēmuma "ResQ Club" vadītājs; Juhani Mikānens (Juhani Mykkänen), plaši pazīstamā servisa "Wolt" līdzdibinātājs; Šantele Engelena (Chantal Engelen), pārtikas nozares jaunuzņēmuma "Kromkommer" līdzdibinātāja, Sabīne de Vitte (Sabine de Witte), Nīderlandes jaunuzņēmumu asociācijas pārstāve un pieredzējusi eksperte mārketingā; Sandra van Kampena (Sandra van Kampen), pārtikas industrijas uzņēmuma "De Schaal van Kampen" dibinātāja, Anna Andersone, uzņēmēja un "Riga TechGirls" pārstāve. Hakatonu vadīs Kalums Kamerons (Calum Cameron), jaunuzņēmumu mentors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Divos gados 31 zinātņietilpīgs jaunuzņēmums

Anda Asere, 07.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zinātnes komercializācijas platformas "Commercialization Reactor" akselerācijas programmā kopš 2018. gada ir piedalījusies 31 komanda.

22 komandas ir pabeigušas programmu, bet deviņas vēl ir attīstības procesā. Kopumā piecās akselerācijas programmās saņemti 208 pieteikumi, informē Nikolajs Adamovičs, "Commercialization Reactor" dibinātājs.

Latvijā darbojas trīs akselerācijas fondi – "Buildit", "Commercialization Reactor" un "Overkill Ventures". Katrs no tiem vairāku desmitu uzņēmumu atbalstam no finanšu institūcijas "Altum" saņēmis piecus miljonus eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma. Akselerācijas fondu pārvaldītāji veic ieguldījumus inovatīvos un agrīnas attīstības stadijas startup jeb jaunuzņēmumos ar lielu izaugsmes potenciālu. Finansējums tiek sniegts divos posmos – pirmssēklas un sēklas naudas ieguldījumu veidā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot veicināt ilgtspējīgas un atbildīgas ekonomikas attīstību, SEB banka piešķīrusi finansējumu 6 miljonu eiro apmērā SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” dzērienu iepakojumu depozīta sistēmas ieviešanai Latvijā no 2022. gada 1. februāra. '

Tas ir pirmais SEB bankas izsniegtais Zaļais kredīts Latvijā, kas ir pieejams uzņēmumiem, kuri īsteno videi draudzīgus un ilgtspējīgus biznesa risinājumus.

Zaļās obligācijas kā konceptu SEB un Pasaules Banka izstrādāja 2008. gadā, ņemot vērā arvien pieaugošo investoru pieprasījumu iesaistīties klimata pārmaiņu novēršanas iniciatīvās. 2017. gadā SEB izlaida pirmās zaļās obligācijas 500 miljonu eiro vērtībā. Daļa šo obligāciju iegūto līdzekļu tiek izmantoti finansējuma piešķiršanai Baltijas valstu uzņēmumiem, kas plāno īstenot ilgtspējīgus, videi draudzīgus projektus.

Zaļais finanšu pasaulei būs fokusā  

Ja agrāk zaļās obligācijas bija tāds kā modes trends vai papildu fīča,...

“Mēs nevaram izlikties, ka klimata pārmaiņas uz mums neattiecas, tāpēc, lai mazinātu ietekmi uz vidi nākotnē, ir jārīkojas jau šobrīd. Depozīta sistēmas ieviešana ir būtisks instruments, lai samazinātu atkritumu daudzumu, kas nonāk vidē. Par to valsts līmenī tiek runāts jau gadiem ilgi, tāpēc ir gandarījums, ka runas pārvēršas konkrētos darbos un arī no savas puses varam sniegt atbalstu šī projekta īstenošanā. Mūsu, kā bankas, tiešā ietekme klimata pārmaiņu mazināšanas kontekstā ir vien 5%, pārējie 95% ir netiešā ietekme, kas izriet no bankas finansētajiem projektiem, līdz ar to ir būtiski atbalstīt uzņēmumu aktivitāti un iniciatīvas, lai kopīgiem spēkiem veidotu labāku vidi gan sev, gan nākamajām paaudzēm. SEB mērķis arī turpmāk ir būt starp līderiem videi draudzīgu ieguldījumu un investīciju jomā un veicināt ilgtspējīgu projektu īstenošanu. Ap 50% no SEB grupas Zaļo kredītu portfeļa veido atjaunojamās enerģijas projekti, bet pārējo – “zaļo” ēku, transporta un energoefektivitātes projektu finansēšana,” teic SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts.

“Depozīta sistēma ir nākamais attīstības posms, lai samazinātu atkritumu daudzumu, kas nonāk vidē, un ieviestu labi funkcionējošu, stabilu aprites ekonomiku. Apvienojot modernas tehnoloģijas ar pārdomātu un ilgtspējīgu sistēmas pārvaldību, mums ir iespēja ātri un efektīvi sasniegt vides saudzēšanas mērķus un kāpināt iepakojuma pārstrādes rādītājus. Ja šobrīd lielāko vides piesārņojumu mežos, ezeros, upēs un jūrās, kā arī parkos veido tieši plastmasas jeb PET iepakojums, paredzams, ka līdz ar depozīta sistēmas ieviešanu mēs spēsim savākt un pārstrādāt divreiz vairāk plastmasas iepakojuma nekā šobrīd – līdz pat 90%. Savukārt dzērienu ražotāji spēs atgūt līdz 90-95% atkārtoti uzpildāmās stikla taras, lai tās vēlreiz laistu tirgū,” komentē SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.

Plānots, ka 2022. gada 1. februārī Latvijā uzsāks darboties vienota depozīta sistēma dzērienu iepakojumam. Depozīta sistēmā varēs nodot stikla, plastmasas (PET) un metāla (skārdenes) bezalkoholisko un alkoholisko (zem 6%) dzēriena iepakojumus. Par katru nopirkto depozīta iepakojumu iedzīvotājam būs jāiemaksā depozīts 0,10 eiro apmērā, ko pēc iepakojuma nodošanas varēs saņemt atpakaļ, ja uz nododamā iepakojuma būs nolasāma speciālā atpazīstamības zīme un svītrkods, kā arī iepakojums būs iztukšots.

Kompānija "Depozīta iepakojuma operators" tika izveidota 2020. gada jūnijā. Kompānijas īpašnieki ir SIA "Alus un dzērienu iepakojuma savienība", SIA "Coca-Cola HBC Latvia”, AS "Cēsu alus", SIA "Cido grupa" un AS "PET Baltija", AS "Aldaris", “Latvijas Mazumtirgotāju Biedrība” un Latvijas Alus darītāju savienība.

SEB bankas Zaļais kredīts ir pieejams lielajiem uzņēmumiem, kas izvēlas ieguldīt atbildīgi – atjaunojamās enerģijas ražošana, energoefektivitātes uzlabošana, ilgtspējīga mežsaimniecība, kā arī atkritumu apsaimniekošanas un citu videi draudzīgu projektu realizēšana, kuru rezultātā tiek samazināts CO2 izmešu daudzums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien Eiropas Parlamentā (EP) Briselē jaunizveidotā komiteja TAX3* organizēja publisku uzklausīšanu «Cīņa ar naudas atmazgāšanu ES banku sistēmā».

Uzklausīšanas sanāksmes ierakstu iespējams apskatīt zemāk.

Sanāksmes pirmais panelis - «Naudas atmazgāšanas riski ES banku sektorā, izmantojot konkrētus piemērus» - veltīts neseniem notikumiem saistībā ar četrām konkrētām bankām:

1. ABLV. Latvijas gadījums. Klātienē no Latvijas publiskā uzklausīšanā piedalīsies Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

2. Pilatus Bank. Maltas gadījums.

3. Danske Bank un Versobank AS. Igaunijas gadījums.

Otrs sanāksmes panelis - «Gūtās mācības Eiropas Savienībai: kā stiprināt pārbaudes un uzraudzību naudas atmazgāšanas risku mazināšanai».

Par TAX3: EP īpašajā komitejā finanšu noziegumu, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas jautājumos TAX3 strādā divi Latvijas eiroparlamentārieši - Krišjānis Kariņš (EPP) un Roberts Zīle (ECR), un R.Zīle ir pirmais priekšsēdētāja vietnieks.Komitejas darba fokusā ir finanšu noziegumu jautājumu izpēte, t.sk., naudas atmazgāšana un izvairīšanās no nodokļu nomaksas («dalībvalstu shēmas, kurās ir paredzētas nodokļu privilēģijas»), krāpšana PVN jomā, nodokļu saistību izpilde digitālajā nozarē u.c. Jaunizveidotā komiteja turpinās iepriekšējo komiteju (TAXE 1* un TAXE 2**, kā arī PANA*** dokumentu izpētes) darbu - visās šajās komitejās strādājuši K.Kariņš un R.Zīle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Aplūkojot Baltijas reģionu, varam teikt, ka elektroenerģijas tirgus integrācija norisinās visnotaļ labi. Baltijas Enerģijas tirgus starpsavienojumu plānā uzstādītie mērķi lielā mērā ir izpildīti,» pauž SIA Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers

Stabils un tehnoloģiskiem jaunievedumiem atvērts enerģijas tirgus ir pamats ekonomikas attīstībai. Enerģētiskā politika nosaka katra uzņēmuma izaugsmes diapazonu: inovāciju ieviešana un pakalpojumu saskaņošana ar klientu vēlmēm ietekmē uzņēmēju iespēju spektru konkrētā valstī, kā arī investīciju piesaistīšanu.

Dienas Bizness sarunā ar lielākā elektrības ražotāja Baltijā Eesti Energia meitas uzņēmuma SIA Enefit valdes priekšsēdētāju Jāni Betheru apsprieda pašreizējo situāciju enerģijas tirgū, atvērtā tirgus priekšrocības un tā attīstības perspektīvas.

Enefit jau vairāk nekā desmit gadu garumā uzrāda stabilitāti, mērķtiecību un, pats galvenais, klientu uzticību. Kas sekmēja ienākšanu Latvijas enerģētikas tirgū un tik veiksmīgu klientu piesaistīšanu?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Devītā konference "TechChill" šajās dienās pulcēs vairāk nekā 2000 dalībnieku, piedāvājot vairāk nekā 20 satelītpasākumus.

Šogad konferences fokusā ir tādas tēmas kā zaļās tehnoloģijas, blokķēde un 5G, kā arī Baltijas reģionā aktuāli temati - mārketings un dibinātāju pieredzes stāsti.

Šogad divu dienu skatuves programma piedāvā runas no vairāk nekā 70 runātājiem. Viņu vidū ir "Bolt" līdzdibinātājs un izpilddirektors Martins Villigs, ēdienu piegādes platformas "Wolt" līdzdibinātājs un attīstības vadītājs Juhani Mikanens (Juhani Mykkänen), "Google" zīmola un reputācijas tirgvedības vadītāja Ivana Gribavaca (Ivana Grbavac) un daudzi citi. Skatuves programma ietvers runas un diskusijas par jaunākajām tehnoloģiju tendencēm, galveno uzmanību pievēršot idejām, kurām ir potenciāls mainīt pasauli un padarīt to ilgtspējīgāku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Latvijas Arhitektūras gada balvas 2020 pretendenti

Db.lv, 09.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Arhitektūras gada balvas atlases žūrija izziņojusi darbus - ēkas un procesus -, kas turpinās cīņu par augstāko apbalvojumu Latvijas arhitektūrā, informē Latvijas Arhitektu savienība.

Par Latvijas Arhitektūras gada balvu sacentīsies 9 žūrijas izvirzīti nominanti (skatīt galerijā). Nākamajā posmā darbu vērtēšana tiek nodota fināla žūrijai, kas izraudzīs galveno balvu ieguvējus. Latvijas Arhitektūras gada balvas 2020 svinīgā ceremonija un balvu pasniegšana norisināsies 30. oktobrī, H2O 6 kvartāla Aisteres zālē.

Šogad Latvijas Arhitektūras gada balvai tika saņemti 50 pieteikumi, kuru vidū ir gan ar īpašu uzmanību celtas privātmājas, gan sabiedriski nozīmīgi objekti, kā arī ar arhitektūru saistīti notikumi. Konkursa atlases žūrija tālākai darbu izvērtēšanai ir izvirzījusi 9 nominantus.

"Globālajos procesos mēs piedalāmies ne tik daudz ar sekošanu modīgiem trendiem, vai būdami spējīgi prasmīgi likt lietā visas jaunākās būvniecības tehnoloģijas, bet ar to, kāda ir mūsu attieksme pret vidi, klimata izmaiņām, resursu izmantojumu un patēriņa kultūru. Tādās krīzēs, kādu pasaule piedzīvo šogad, drīzāk rodas nevis jauni, revolucionāri telpas lietošanas veidi, bet daudz straujāk notiek tie procesi, kas sabiedrībā pamazām bija attīstījušies jau pirms tam. Ir funkcijas un priekšstati par telpas lietošanu, kas jau bija sākuši transformēties vai pat kļuvuši apšaubāmi, un šī gada pieredze to vēl vairāk izgaismoja. Šie aspekti bija šī gada žūrijas uzmanības fokusā," izvēli komentē Latvijas Arhitektūras gada balvas 2020 atlases žūrijas pārstāvis Vents Vinbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Drukātie čeki – nozares dinozaurs izmiršanas priekšvakarā

Liene Perija, "Rimi" Digitālās attīstības direktore, 08.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitalizācijas laikmetā, no kura Covid-19 pandēmijas ietekmē izvairīties varējis vien retais, ierastos risinājumus arvien biežāk nomaina jauni inovatīvu tehnoloģiju produkti.

Tirdzniecības nozarē dabisks attīstības solis ir digitālie čeki, ko šobrīd jau ievieš Igaunijā, kamēr Latvija un Lietuva tam vēl tikai gatavojas. Vienlaikus tas ir atgādinājums – šis ir arī ilgtspējības laikmets, kurā drukātie čeki, kam vajadzīgi bezgalīgi termālā papīra ruļļi, neskaitāmi printeri un nebeidzami loģistikas resursi, lai to visu nogādātu veikaliem, apēd ievērojamus dabas resursus. Kaut arī sabiedrība Latvijā pieprasījumu pēc digitālajiem čekiem pagaidām vēl neveido, tas būtu vērtīgs ieguvums visiem.

Drukātie čeki ir daļa no milzīgas industrijas. Visvairāk datu pieejams par ASV, kur termālā papīra ražošana un tirdzniecība ik gadu ienes apmēram 4 miljardus dolāru. Drukāto čeku ietekmi uz vidi nevar vērtēt tikai papīra izteiksmē – tās ir arī loģistikas izmaksas, lai šo papīru piegādātu veikaliem, tam nepieciešamā degviela, izmeši, kas rodas šajā procesā, resursi printeru ražošanai, tintes un regulāras apkopes izmaksas utt. Apmēram 13% pasaulē nocirsto koku nonāk papīra ražošanā, taču vēl krietni vairāk iet bojā, lai saražotu degvielu, kas padara šo papīru pieejamu. Tikmēr digitālie čeki krājas attiecīgā tirgotāja mobilās lietotnes kontā vai klienta e-pastā, ievērojami samazinot nepieciešamo resursu patēriņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja jums mājās ir gadījusies kāda no Japānas Suntory ražotā viskija populārākajām markām, tad nesteidzieties ar atkorķēšanu, jo to cena otrreizējā tirgū drīzumā pieaugs un paša patēriņam iegūtā pudele var kļūt par investīciju. Suntory ir paziņojusi par divpadsmitgadīgā Hakushu un septiņpadsmitgadīgā Hibiki viskija markas pakāpenisku izņemšanu no tirdzniecības, sākot ar jūniju, ziņo Nikkei.

Pieprasījums pēc Japānas viskija pēdējos gados ir strauji audzis, un vēl pirms desmit gadiem netika paredzēts tik liels tā eksporta apjoms, tāpēc arī laikus nav ticis ieguldīts viskija spirtu destilācijā un nogatavināšanā, kas ir izraisījis izejvielu strauju sarukumu. Suntory sola, ka populārie Hakushu 12 un Hibiki 17 atgriezīsies plauktos, tomēr vien tad, kad jaunās investīcijas būs atsaukušās uz ražošanas jaudām. Eksperti lēš, ka Tokijas 2020. gada vasaras olimpiāde ir pats agrākais minējums, kad šīs markas varētu atgriezties tirgū, tomēr prognozes ir, ka tas notiks vēlāk.

Šis nav pirmais gadījums, kad japāņi vairs nespēj apmierināt globālo pieprasījumu pēc sava augsti vērtētā viskija. 2016. gada aprīlī Suntory paziņoja, ka iztukšoto krājumu dēļ pārtrauc Kakubin Black Label pārdošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ieguldot gandrīz 10 miljonus eiro, Karostā atklāta jauna melnā metāla izstrādājumu ražotne

Monta Glumane, 08.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot gandrīz 10 miljonu eiro,uzņēmums LSEZ «Jensen Metal» SIA atklājis jaunu ražotni Liepājā, Karostas industriālā parka teritorijā, informē uzņēmums.

Būvē investēti 7,3 miljoni eiro, bet iekārtās - 2,5 miljoni eiro.

Līdz ar jaunās ražotnes atvēršanu plānots kāpināt līdzšinējo ražošanas jaudu par 50%, kā arī turpināt paplašināšanos jau tuvākajā laikā.

11 400 kvadrātmetru ražotnes teritorijā LSEZ «Jensen Metal» SIA ražos melnā metāla izstrādājumus. Jaunās telpas un iekārtas ļaus Furnitūras departamentā saražot līdz pat 130 000 profiliem nedēļā, būtiski kāpinot jaudu un efektivitāti. Šogad uzceltā ēka nodrošinās loģisku un efektīvu ražošanas plūsmu, kā arī papildu automatizācijas iespējas nākotnē.

«Būvēt jaunu ražotni uzņēmumu pamudināja viens no lielākajiem klientiem, kas pirms pāris gadiem iesniedza izaugsmes plānu ar pieaugumu 25% apmērā ik gadu nākamajiem pieciem gadiem. 2018. gada janvārī noslēgtais ilgtermiņa līgums ar klientu bija pamats būves uzsākšanai,» pastāstīja Ieva Līmeža, LSEZ «Jensen Metal» SIA un LSEZ SIA «JM Properties» prokūriste.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kā kopīgi pārvarēt krīzi

Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets", 24.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir maza un dinamiska ekonomika, kas ir atkarīga no ārējā pieprasījuma un pasaules tendencēm. Dīkstāve un patēriņa kritums Eiropā un pasaulē būtiski ietekmēs Latvijas ražošanas apjomus. Eksportētāji ir Latvijas dzinējspēks, un, ja saņems fokusētu un pareizu atbalstu tuvāko mēnešu laikā, tie ātri atgūsies, kad ekonomikas sāks stabilizēties.

Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets" kopā ar vadošajiem eksportētājiem ir nākusi klajā ar manifestu, kas palīdzēs strukturēt un veidot atbalstu uzņēmumiem. Pirmkārt, paredzēt "Dīkstāves reglamentu" VISĀM nozarēm, neatkarīgi no NACE klasifikācijas. Ir jāizveido atbalsta mehānisms eksportējošo uzņēmumu atbalstam, kam būtiski krities apgrozījums, neskatoties uz uzņēmumu piederību kādai konkrētai nozarei. Vai arī jārada ļoti raits process, kā pievienot nozares esošam reglamentam, lai valsts palīdzība būtu efektīva un tūlītēja. Asociācija iesaka arī diferencēt atbalstu - nodokļu atvieglojumu vai daļēja atalgojuma formā atkarībā no tā, cik lielā mērā uzņēmumu ir skārusi vīrusa ietekme (procentuāls apgrozījuma kritums), ko VID ir viegli pārbaudīt un kontrolēt.

Komentāri

Pievienot komentāru