Šogad par sevi atkal atgādinājusi atpazīstamākā pasaules virtuālā valūta – bitkoins.

Šī veidojuma cena februāra vidū atzīmējās virs apaļā 10 tūkstošu ASV dolāru līmeņa. Tiesa gan, šīs nedēļas otrajā pusē tā kopš savām nesenajām virsotnēm jau atkal bija sarukusi aptuveni par 700 ASV dolāriem.

Neskatoties uz šādām ievērojamām svārstībām, bitkoina cena gada laikā ir palēkusies gandrīz par 150%. Valdot šādam fonam, šobrīd atkal manāmas runas, ka virtuālās valūtas varētu būt nobriedušas jaunu rekordu sasniegšanai. Tiek minēti salīdzinājumi, ka tā paša bitkoina cena varētu atrasties gluži vai uz "Telsa trajektorijas" ("Tesla" akcijas cena nepilnu astoņu mēnešu laikā pieaugusi par 400%).

Nedēļas laikā bitkoina cena sarūk vēl par trešo daļu

Pēdējo nedēļu laikā vērojama ne tikai akciju cenu samazināšanās. Vēl dramatiskāki notikumi ir virtuālo valūtu tirgū, kur to flagmaņa – bitkoina – vērtība nedēļas laikā vien ir samazinājusies aptuveni par trešo daļu un paslīdējusi zem 4 tūkst. ASV dolāru atzīmes. Rezultātā šī veidojuma vērtība tā tirdzniecības vietnēs internetā kopš savām pagājušā gada beigu virsotnēm ir sarukusi jau par 80%. The Wall Street Journal finanšu uzņēmuma NEO Global Capital eksperti notiekošo raksturo ar vienu vārdu – panika.

Vēl salīdzinoši nesen bija dzirdami paredzējumi, ka bitkoina cena vienā mierā aizsniegsies līdz 50-60 tūkstošiem ASV dolāru, un bija pat runas, ka galu galā bitkoina cenu redzēsim pie miljona dolāru atzīmes. Visam tam palīdzēja cilvēku spēja notikumiem līdzi sekot uzreiz ar viedtālruņu palīdzību un tas, ka bitkoina fenomens kļuva par masas (mainstream) intereses objektu. Naudas plūdus šīs virtuālās valūtas virzienā stimulēja arī dažādu jaunu fondu esamība, kas radās gluži kā sēnes pēc lietus. Tiesa gan, nu sāk izskatīties, ka, pasaules valdībām strādājot pie šīs nozares regulēšanas, bitkoina cena var noplanēt pat zem 1000 ASV dolāru atzīmes. Bitmonētas tirdzniecību periodiski ir pavadījuši arī dažādi krāpniecības, naudas atmazgāšanas un hakeru uzbrukumu skandāli.

Pandēmijas apstākļos vērojams dažādu izejvielu cenu pieaugums. Pandēmijas pirmajā daļā – līdz pagājušās vasaras augustam – strauji palielinājās arī zelta cena, kura pārlēca pāri apaļajai 2 tūkst. ASV dolāru atzīmei par Trojas unci.

Tiesa gan, kopš tā laika zelta cena ir sarukusi un izskatās, ka šogad tai kā tādai ir bijis grūti atrast kādu daudzmaz konkrētu virzienu. Šāda situācija varētu likties dīvaina, jo šogad teju visā pasaulē aktualizējušas runas par ievērojamāku inflāciju. Savukārt tieši zeltam tradicionāli tiek piedāvāta spēja saglabāt vērtību un pasargāt pret inflācijas postošo ietekmi uz bagātību.

Tam tiek meklēti arī izskaidrojumi un viens no tiem ir tas, kas notiek procentu likmju frontē. Pasaules ietekmīgākās centrālās bankas darījušas ļoti daudz, lai procentu likmes saglabātos rekordzemas. Tomēr arvien spēcīgāki kļūst pieņēmumi, ka šīm likmēm kādā brīdī būs jākāpj, lai gan tas solās būt visai piņķerīgs process.

Virtuālās valūtas pēdējo nedēļu laikā nonākušas investoru nežēlastībā, kur populārākā šāda veidojuma bitkoina cena kopš saviem nesenajiem rekordiem sarukusi jau par 40%.

Finanšu tirgū gan modes tendences mēdz būt viļņveida. Bitkoina vērtībai sarūkot, cena savukārt pieaugusi kaut kam jau daudz tradicionālākam – zeltam. Proti zelta cena atkal pietuvojusies 1900 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci. Kopš aprīļa sākumā tā ir palielinājusies aptuveni par 200 ASV dolāriem.

Dažkārt tiek norādīts, ka daļu agrākos zelta investorus prom no šī tirgus ir aizvilinājušas tā saucamās virtuālās valūtas. Arī tam pašam bitkoinam ir mēģinājumi piekabināt klāt spēju pasargāt investorus pret inflāciju. Šajā pašā laikā gan jāsaka, ka bitkoina uznāciens ir vērojams vien pēc iepriekšējās finanšu krīzes. Šajā periodā Rietumu pasaulē inflācija kāda tā bija faktiski neesoša.

Viens no bitkoina sākotnējiem mērķiem bija aizvietot apgrozībā esošās centrālo banku emitētās banknotes un monētas ar vienotu globālo digitālo naudu. Tas ir ne tikai raisījis diskusijas sabiedrībā, bet arī rosinājis centrālās bankas vērtēt, vai digitālās transformācijas laikmetā centrālo banku emitētām banknotēm un monētām būtu jāmainās līdzi laikam un vai ir pienācis laiks domāt par digitālajām eiro banknotēm un monētām.

Liela Latvijas sabiedrības daļa pirmo reizi uzzināja par globāli pazīstamāko kriptoaktīvu (tā būtu pareizāk dēvēt to, kas faktiski ir ieguldījumu instruments, ne norēķinu līdzeklis) bitkoinu 2013. gada beigās, kad tā cena ar raķetes ātrumu no 150 ASV dolāriem uzlidoja līdz 1000 dolāriem par 1 bitmonētu. Pasaules mediji toreiz nemitīgi vēstīja par virtuālo brīnumu, kam ātri sekoja Eiropas Banku iestādes (European Banking authority - EBA), kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Latvijas Bankas brīdinājumi par riskiem, ko nes Bitcoin, un aicinājums iedzīvotājiem atteikties no iesaistīšanās darījumos ar bitkoiniem. Neskatoties uz to, ka toreiz Bitcoin cena ātri vien noripoja lejā un visu 2014. gadu turējās vidēji pie 500 dolāru atzīmes, cilvēku prātus turpināja nodarbināt virtuālo valūtu ekosistēmas jautājumi, bet medijos plaši izskanēja ziņas par bitkoinu uzvaras gājienu, piemēram, nacionālās lidsabiedrības airBaltic lēmumu pieņemt bitkoinus apmaksai par aviobiļetēm (vienlaikus īpaši nereklamējot faktu, ka saņemtie bitkoini nekavējoties tika konvertēti naudā – eiro).

Šis pandēmijas gads pagaidām veiksmīgs izrādījies virtuālajām valūtām. Populārākā šāda veidojuma - bitkoina - vērtība to maiņas vietās internetā palielinājusies aptuveni par 45% un pārkāpusi pāri apaļajai 10 tūkst. ASV dolāru atzīmei par vienu tās vienību.

Rezultātā "Bloomberg" apkopotā virtuālo valūtu kopuma "Galaxy Crypto" indeksa vērtība šogad palēkusies jau par 66%. Vairāku šādu virtuālo valūtu cenu pieaugums bijis pat vēl straujāks, ja salīdzina ar jau minēto bitkoinu.

Kopumā tādējādi tieši virtuālās valūtas cenu pieauguma ziņā šogad pagaidām bijis pats labākais aktīvs un tādējādi izgriezis pogas tradicionālākiem ieguldījumiem. Katrā ziņā virtuālajām valūtām pēdējos gados izveidojies savs fanu pulciņš, kas mēdz norādīt, ka šādas virtuālās valūtas ir gluži kā neizbēgama monetārā evolūcija. Bieži vien bitkoina entuziasti uzmanību vērsuši uz to, ka šis veidojums ir decentralizēts un pārskaitījumi ir anonīmi. Jāteic gan, ka, virtuālajām valūtām kļūstot nozīmīgākām, faktiski uzreiz palielinājās arī valdību centieni šo jomu kontrolēt un uzraudzīt. Tām par labu bieži vien nenāk arī dažādi skandāli, kas saistīti ar krāpniecību šajā nozarē.

Dažas pēdējās nedēļas visai izaicinošas bijušas virtuālo valūtu tirgus dalībniekiem. Šī tirgus flagmaņa – bitkoina – cena kopš saviem pavasara rekordiem sarukusi gandrīz par 30 tūkstošiem ASV dolāriem.

Nebūt nav izslēgta situācija, kad jau drīzumā šī veidojuma cena paslīd zem šīs apaļās 30 tūkst. ASV dolāru atzīmes. Turklāt aiz kalniem nebūt tad vairs nav arī 20 tūkstošu ASV dolāru atzīme, Bloomberg norāda daži finanšu eksperti.

Piemēram, finanšu kompānijas Oanda analītiķi teic, ka gadījumā, ja bitkoina cena paslīdēs zem minētās 30 tūkst. ASV dolāru atzīmes, šis tirgus var saskarties ar tālāku ļoti spēju izpārdošanu. Var spekulēt, ka daudzi virtuālo valūtu investori (brīdī, kad tiek salauztas apaļas psiholoģiskas cenu barjeras) var gribēt mesties uz izejas pusi, lai nosargātu savu peļņu vai neiedzīvotos vēl tālākos zaudējumos, ja virtuālās valūtas pirms tam uzpirktas ļoti dārgi.

Kriptovalūtu tirgus dalībnieki piesardzīgi, bet cer uz kāpumu.

Bitkoina cena šajā gadā palielinājusies par vairāk nekā 100%, bet analītiķu prognozes par turpmāko kriptovalūtu tirgus līdera cenas virzību krasi atšķiras.

Maijs bitkoinam bijis labākais mēnesis pēdējo divu gadu laikā – pasaules lielākās kriptovalūtas vērtība šomēnes piedzīvoja straujāko kāpumu kopš leģendārā pieauguma 2017. gadā, kad vērtība sasniedza 20 tūkstošus dolāru un neskaitāmi investori mēģināja ielēkt šajā tirgū, lai gūtu ātru peļņu, taču sekoja kritums bezdibenī, vērtībai sarūkot par vairāk nekā 70%.

Bitkoina cena patlaban turas zem 9000 dolāru līmeņa, un kopš gada sākuma tā palielinājusies par aptuveni 135%. Sekojot bitkoina cenas tendencēm, pieaugusi arī citu kriptovalūtu cena.

Bitkoins atkal piedzīvo slavas brīdi. Kriptovalūtas vērtība ievērojami augusi, bailēm par koronavīrusa uzliesmojumu radot trieciena viļņus visā pasaules akciju tirgū, vēsta "CNN".

Viena bitkoina cena šobrīd svārstās ap 9 300 ASV dolāriem. Bitkoina vērtība šonedēļ ir pieaugusi gandrīz par 10% un kopš 2019. gada beigām - par 30%. Tas bitkoinam ir labākais gada sākums kopš 2012. gada.

Bažas par straujo koronavīrusa izplatību ir viens no faktoriem, kas atbalsta bitkoinu - aktīvu, kas bieži ir pieaudzis vērtībā laikā, kad investori ir nervozi. Taču tas nav vienīgais faktors, kas virza bitkoina vērtību augšup.

"Neseno bitkoina vērtības kāpumu var saistīt ar valdošo nenoteiktību ekonomikā," "CNN" komentē kompānijas "Digix" vadītājs Šauns Djijs.

Viņš min arī ilgstošās bažas par ASV un Ķīnas tirdzniecības attiecībām, Brexit un politisko spriedzi starp Japānu un Dienvidkoreju. Tomēr koronavīruss acīmredzami ir lielākais katalizators.

Lielākās kriptovalūtas bitkoina cena otrdien pieauga līdz jaunam šā gada rekordam, tuvojoties 6000 dolāru atzīmei, raksta Bloomberg.

Bitkoina cena pieauga par 4,7% līdz 5961 dolāram, taču pēc tam pieaugums atkal atslāba līdz 3,4%. Tādējādi bitkoina cena sasniedza augstāko atzīmi kopš pērnā gada novembra.

Patlaban analītiķi un investīciju kompānijas visā pasaulē vēro kriptovalūtas virzību un tās spēju atgūties pēc pērn piedzīvotā krituma par 74%, kas lika tai sarukt zem 4000 dolāru līmeņa. Pēdējo mēnešu laikā bitkoina cena ir spējusi strauji pieaugt, jo aprīļa sākumā tā bija vien 3500 dolāri.

Eksperti skaidro, ka bitkoina cenas pieaugumu veicina pēdējā laika aktivitāte digitālo žetonu jomā.

Nākamgad pasaules pirmā kriptovalūta svinēs desmito gadadienu. Šajā laikā Bitkoins ir kļuvis ne tikai par universālu līdzekli dažādu labumu un pakalpojumu iegādei tiešsaistē un bezsaistē, bet arī par ļoti ienesīgu biznesu. Turklāt, kā izrādās, kriptovalūtu kā anonīmu decentralizētu monetāro sistēmu ieviešana ir perfekta priekš interneta kazino. Kādas ir Bitkoina priekšrocības tiešsaistes azartspēlēs? Lasi, lai uzzinātu.

Kas ir kriptovalūta?

Runājot par kriptovalūtām, visbiežāk mums prātā nāk šīs industrijas aizsācējs - Bitkoins. Šī unikālā sistēma tika prezentēta Japānā 2008.gadā. Bitkoins ir digitāla nauda, aizsargāta ar īpašām kriptografiskām tehnoloģijām. Kriptovalūta eksistē tikai tiešsaistē un tai nav taustāmu analogu. Turklāt tā var tikt pielietota jebkuru labumu un pakalpojumu iegādei, līdzekļu pārskaitīšanai uz ārzemēm un naudas investīcijām.

Sistēmas darba pamatprincipi ir anonimitāte un decentralizācija. Taču ir kāda īpašība, kas padara kriptovalūtu par īpaši vērtīgu: atšķirībā no parastajām valūtām, Bitkoina emitēšanas process nav bezgalīgs (ne vairāk kā 21 miljonu monētu var tikt radītas).

Otrdien bitkoina cena pieauga līdz augstākajam līmenim kopš pērnā gada novembra, un šai tendencei sekoja arī citas kriptovalūtas, 160 miljardu dolāru vērtajā tirgū pārtraucot trīs mēnešu stagnāciju, raksta Bloomberg.

Bitkoina vērtība pieauga virs 5000 dolāru atzīmes un kriptovalūtu tirgus kopējā vērtība mazāk nekā stundas laikā pieauga par aptuveni 17 miljardiem dolāru. Pēc kāpuma bitkoina cena gan atkal atkāpās līdz 4686,68 dolāriem, kas ir par 14% augstāk nekā iepriekšējā dienā. Tirgus eksperti gan nespēja izskaidrot šo pieaugumu, kaut gan pēkšņas bitkoina svārstības tirgū nav nekāds retums.

Šā gada pirmajos trīs mēnešos gan kriptovalūtas tirgū bija vērojams miers, investoriem piesardzīgi vērtējot tirgu, kas pērn zaudēja 74% savas vērtības.

«Bitkoina un kriptovalūtu tirgus kopumā turpina būt mazs, salīdzinot ar citiem tirgiem, un arī – emocionāls,» komentē blokķēžu investīciju un konsultāciju kompānijas Kenetic Capital vadošais partneris Jehans Ču. «To aizvien ietekmē entuziasma viļņi, un nedomāju, ka šodien notika kas ārkārtējs, drīzāk tas bija pārejošs entuziasms,» viņš uzskata.

Šonedēļ bitkoina cena turas pie trīs nedēļu augstākās atzīmes, tiesa gan, prognozējot turpmāko cenas virzību, jābūt piesardzīgiem, raksta MarketWatch.

Otrdien dienas pirmajā pusē bitkoina cena atkal saruka par 0,58% līdz 3606,57 dolāriem. Piektdienu bitkoins noslēdza virs 3700 dolāru atzīmes, kas ir augstākais līmenis kopš 19.janvāra. Šajā dienā bitkoina cena pieauga par 10%, ka ir straujākais dienas pieaugums šajā gadā.

Tiesa gan, deVere Group vadītājs Naidžels Grīns iesaka investoriem atslābt, skaidrojot, ka bitkoinam, lai tas turpinātu augt, jāpārvar pretestības līmenis – 4000 dolāri.

«Tas bija salīdzinoši negaidīts lēciens, un, protams, labas ziņas tiem, kuri ir ieguldījuši bitkoinā,» viņš saka, piebilstot, ka investoriem vēl nevajadzētu korķēt vaļā šampanieti.

Trešdien kriptovalūtas bitkoina cena saruka zem psiholoģiski nozīmīgās 6000 dolāru atzīmes, raksta MarketWatch.

Bitkoina cena samazinājās par gandrīz 15% līdz 5405 dolāriem, kas ir zemākais līmenis šajā gadā.

«Pēc nesenā mēģinājuma pārkāpt 6500 dolāru atzīmi bitkoins ir zaudējis savu sparu un tagad mēs vērojam lejupslīdes tendences,» komentē Think Markets U.K. Aslam galvenais tirgus analītiķis Naems Aslams, kurš paredz, ka bitkoina vērtība var samazināties līdz 5200-5300 dolāriem.

Tādējādi bitkoina tirgus kapitalizācija saruka par 15 miljardiem dolāru, savukārt kopējā kriptovalūtu tirgus vērtība saruka par 30 miljardiem dolāru.

Šī pirmdiena daudziem pasaules lielākajiem akciju tirgiem bija sliktākā diena 12 gados jeb kopš iepriekšējā globālā finanšu kraha. Zināmas cerības gan parādījušās uz izpārdošanas pauzi. Vismaz šīs otrdienas sākumā izskatījās, ka tās (cerības) atkal sāk pārmākt paniku, un gan vairāku akciju, gan izejvielu cena atguvās.

Pamatā bailēm uguni piešķīla koronavīrusa panikas izplatīšanās un milzīgas cenu izmaiņas naftas tirgū. Visai ticams ir tas, ka piedzīvosim vispārēju tā saucamo lāču tirgu, par kuru parasti tiek saukta raksturojušā cenu indikatora samazināšanās kopš iepriekšējām augstienēm vismaz par 20%. Ļoti tuvu šai stadijai nu ir ASV akciju vērtību izmaiņu indikators - "Standard & Poor"s 500" indekss.

Daudzviet šajā krituma stadijā akcijas jau atrodas Eiropā. Šādi brīvie cenu kritieni, protams, ir ļoti nepatīkami, un iepriekšējo augstieņu "atkalsasniegšana" prasa zināmu laiku. Šobrīd atliek vien cerēt, ka nepiepildīsies kādi krietni sliktāki scenāriji, lai gan uz apkārt valdošā trokšņa fona par ko tādu ir grūti spriest. Var sevi mēģināt mierināt, ka periodiski palielāki cenu kritumi akciju tirgū patiesībā ir normāla parādība, un pēc jebkurām izpārdošanām vienmēr nākusi cenu atgūšanās.

Lielākās kriptovalūtas bitkoina cena šonedēļ pārkāpusi 11 tūkstošu dolāru robežu, sasniedzot augstāko līmeni gandrīz gada laikā.

Kopumā šajā gadā bitkoina cena ir pieaugusi par 52%, bet kopš jūlija sākuma - par aptuveni 23%.

Eksperti bitkoina vērtības pieaugumu skaidro ar vājāku ASV dolāru un investoru pievēršanos alternatīviem aktīviem.

"AvaTrade" galvenais tirgus analītiķis Nīms Aslams uzsvēris, ka pieaugums ir pārkāpis būtisku psiholoģisku atzīmi, un nākamais līmenis varētu būt 15 tūkstoši dolāru.

Citām kriptovalūtām rezultāti ir dažādi, taču arī, piemēram, "Ethereum" šonedēļ sasniedza augstāko līmeni vairāk nekā gada laikā.

Ceturtdienas rītā strauji nokritās bitkoina un kriptovalūtu cenas, raksta Business Insider.

Rezultātā bitkoina cena saruka par 5,4% - no 4000 dolāru līmeņa - zem 3800 dolāriem. Ethereum cena samazinājās par 11,8%, litecoin – par 10,2%, bet bitkoina monētu cena – par 12,9%.

Analītiķi patlaban neredz skaidrojumu, kādēļ piedzīvots kritums, taču CoinFi kriptoizpētes kompānijas vadītājs Timotijs Tams sacījis, ka pamanījis, ka aptuveni stundu pirms krituma kāds pārskaitījis 40 tūkstošus Ethereum.

Pagājušais bija smags gads kriptovalūtu investoriem, un CoinMarketCap.com dati liecina, ka šo valūtu kopējā vērtība saruka no 813,9 miljardiem 2018.gada janvārī līdz 103,9 miljardiem dolāru decembrī.

Lielākās kriptovalūtas bitkoina vērtība nākamo 18 gadu laikā varētu trīskāršoties un sasniegt visu laiku augstāko atzīmi – 20 tūkstošus dolāru, CNN Business prognozējis investors, bijušais hedžfondu pārvaldnieks un Goldman Sachs investīciju baņķieris Maikls Novogracs.

«Bitkoins ir atguvies,» viņš sacījis.

Bitkoina cena nupat pārsniedza 6000 dolāru atzīmi, kas pēdējoreiz tika sasniegta pirms sešiem mēnešiem. Pērn decembrī bitkoina vērtība saruka līdz 3100 dolāru atzīmei, un tad lēnām sāka pieaugt.

Novogracs neparedz, ka bitkoins atgriezīsies tik zemā līmenī, un uzskata, ka tas notiktu tikai gadījumā, ja tiktu piedzīvots ārkārtīgi liels hakeru uzbrukums vai negaidīta regulējuma maiņa, kas smagi iedragātu nedaudz atgūto ticību.

Pasaules lielākā kriptovalūta bitkoins turpina savu augšupeju, un dažu dienu laikā tā vērtība pārsniegusi 7000 dolāru.

Vēl aizvadītajā nedēļā DB rakstīja, ka bitkoina cena sasniedza 6000 dolārus, un analītiķi minēja, vai tam izdosies turpināt kāpt augšup, vai kriptovalūtas cena atdursies pret pretestības līmeni un atkritīs atpakaļ, taču tā vērtība turpināja palielināties, un kopš piektdienas cena pieaugusi par 11%.

Bitkoina vērtība pirmdien sasniedza 7585 dolārus, bet pēc tam atkrita līdz 6957,73 dolāriem. Tādējādi kopš decembra bitkoina vērtība ir pieaugusi vairāk nekā divas reizes, taču aizvien tā ir būtiski zemāka nekā 2017.gadā, kad sasniedza 19 tūkstošus dolāru.

Kriptovalūtu nākotne aizvien ir miglā tīta, ņemot vērā diskusijas par virtuālo valūtu nākotni, ko var ietekmēt gan jauns regulējums, gan zādzības no biržām.

Bitkoina cena šonedēļ saruka līdz 3344,8 dolāru atzīmei, kas ir jauns šā gada zemākais līmenis, raksta MarketWatch.

Trešdien gan kriptovalūtas vērtība nedaudz pakāpās – par 0,25% līdz 3438,78 dolāru atzīmei.

«Patlaban nav īsti iemesla, kas virzītu bitkoina cenu augstāk,» skaidro CryptoCompare līdzdibinātājs Čārlzs Haiters, piebilstot, ka makroekonomiskais fons nav labs, taču viņš prognozē, ka pēc decembra krituma tuvāko nedēļa laikā tirdzniecības apjomi tirgū varētu palielināties.

Tajā pašā laikā Bitwise Asset Management un ETF Trends veiktā aptauja liecina, ka investori vēl nav atmetuši cerības pelnīt kriptovalūtu tirgū. 22% aptaujāto šajā gadā plāno sākt vai palielināt ieguldījumus kriptovalūtās, bet 55% prognozē, ka nākamo piecu gadu laikā bitkoina cena pieaugs.

Dažu aktīvu vērtība līdz ar pandēmiju piedzīvojusi gluži vai kosmisku pieaugumu. Šajā sarakstā pēdējo dienu laikā jāmin virtuālā valūta Dogecoin, kuras cena kopš aprīļa pirmās puses palēkusies teju par 500% un sasniegusi 40 ASV dolāru centu atzīmi.

Jāpiebilst, ka vēl pagājušā gada beigās šī virtuālā veidojuma vērtība tās tirdzniecības vietnēs internetā bija nepilns pus ASV dolāra cents. Tas nozīmē, ka kopš tā brīža cenas pieaugums mērāms jau gandrīz 10 tūkst. procentu apmērā.

Faktiski virtuālajai valūtai, kas sākotnēji tika radīta kā joks un satīra par esošo situāciju virtuālo valūtu frontē (pamatā par to pašu bitkoinu), nu pavisam reāli tiek piešķirta arvien lielāka vērtība. Šī veidojuma mīšanā iesaistoties arvien plašākai cilvēku masai, manāmas prognozēs, ka tā cena jau drīz vien aizsniegsies līdz vesela ASV dolāra un pēc tam – 10 ASV dolāru atzīmei. Jau tagad Dogecoin kapitalizācija pārsniedz, piemēram, autoražošanas leģendas – uzņēmuma Ford – kapitalizāciju.

Pandēmijas krīze daudzējādā ziņā bijusi visai unikāla. Tās atnestais šoks ekonomikas izaugsmei Rietumvalstīs bija ļoti straujš, lai gan šajā pašā laikā – īslaicīgs. Ātri vien ar milzīgiem stimuliem radušos caurumus steigušas lāpīt valdības un centrālās bankas.

Rezultātā Rietumvalstīs daudzu cilvēku ienākumi šīs krīzes laikā nav sarukuši, un pat pieauguši to uzkrājumi. Tādējādi šīs pandēmijas laikā turpinājies cenu pieaugums, piemēram, finanšu tirgū – turklāt tas bijis ļoti spējš. Visai burbuļojošs izskatās arī, piemēram, mājokļu tirgus. Proti, ir pasaules ekonomikas daļas, kas rada bažas par pārmērībām un viena no tām ir mājokļu tirgus.

Bums vai jau burbulis

Mājokļu cenas pasaulē 12 mēnešos līdz martam pieaugušas vidēji par 7,3%, liecina Knight Frank Global House Price indeksa dati. Šāds kāpums ir straujākais kopš 2006. gada jeb kopš brīža pirms globālā finanšu kraha. Piemēram, ASV šajā termiņā mājokļu cena ir palēkusies par 13,2%, kas ir visvairāk kopš 2005. gada. Arī, piemēram, Zviedrijā tie ir 13%. Strauji mājokļu cenas palēkušās arī Jaunzēlandē, Vācijā, Nīderlandē, Krievijā, Norvēģijā, Apvienotajā Karalistē Karalistē utt.

Decembra pirmajā pusē biržā ļoti veiksmīgi debitējis naktsmītņu rezervēšanas uzņēmums "Airbnb". Šī debija, šķiet, pārspējusi jebkādas pašas optimistiskās cerības, un uzņēmuma akcijas vērtība šāvusies debesīs.

Proti, pirmajā tirdzniecības dienā "Airbnb" akcijas cena ASV Nasdaq biržā palēcās par 112,8% - no 68 ASV dolāriem līdz 144,7 ASV dolāriem. Turklāt uz mirkli "Airbnb" akcijas cena pārkāpa pāri arī 160 ASV dolāru atzīmei, lai gan pēc tam tā no šādām astronomiskām pozīcijām atkāpās.

Katrā ziņā šāda "Airbnb" debija biržā kārtējo reizi apliecina šobrīd, šķiet, visai eiforisko finanšu tirgus stāvokli. Neskatoties uz pandēmiju un to, ka akcijas nebūt nav lētas, tirgus dalībnieki tās turpina iegādāties par arvien augstāku un augstāku cenu. To, kad pienāks kāds finanšu tirgus "savienošanās" punkts ar zemi, rādīs laiks. Vēsture liecina, ka pat neprātīgi cenu burbuļi var būt krietni ilgāka realitāte nekā sākotnēji tas varētu likties.

Šis gads pasaules lielākajos Rietumvalstu akciju tirgos, ja vērtē kopējās cenu pieauguma līknes, ir bijis ļoti veiksmīgs.

Lai gan novembra beigās akciju cenas nedaudz sašķobījās, ko noteica bažas par Covid-19 omikrona varianta izplatīšanos un pieņēmumi, ka ASV Federālo rezervju sistēmā ātrāk izbeigs ekonomikas stimulus, decembra sākumā šo vērtspapīru vērtības atkal šāvušās augstāk. Valda pieņēmums, ka neseno akciju cenu atkāpšanos daudzi izmanto, lai sevi interesējošos vērtspapīrus iegādātos lētāk.

Kopš šā gada sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība ir palielinājusies jau gandrīz par ceturto daļu. Attiecībā uz akciju tirgu gan ir manāma visai interesanta tendence, kad daudzu pasaules lieluzņēmumu īpašnieki un vadītāji izpārdod sev piederošās šo uzņēmumu akcijas.