Jaunākais izdevums

Pandēmijas apstākļos vērojams dažādu izejvielu cenu pieaugums. Pandēmijas pirmajā daļā – līdz pagājušās vasaras augustam – strauji palielinājās arī zelta cena, kura pārlēca pāri apaļajai 2 tūkst. ASV dolāru atzīmei par Trojas unci.

Tiesa gan, kopš tā laika zelta cena ir sarukusi un izskatās, ka šogad tai kā tādai ir bijis grūti atrast kādu daudzmaz konkrētu virzienu. Šāda situācija varētu likties dīvaina, jo šogad teju visā pasaulē aktualizējušas runas par ievērojamāku inflāciju. Savukārt tieši zeltam tradicionāli tiek piedāvāta spēja saglabāt vērtību un pasargāt pret inflācijas postošo ietekmi uz bagātību.

Tam tiek meklēti arī izskaidrojumi un viens no tiem ir tas, kas notiek procentu likmju frontē. Pasaules ietekmīgākās centrālās bankas darījušas ļoti daudz, lai procentu likmes saglabātos rekordzemas. Tomēr arvien spēcīgāki kļūst pieņēmumi, ka šīm likmēm kādā brīdī būs jākāpj, lai gan tas solās būt visai piņķerīgs process.

Augstāku procentlikmju apstākļos zeltam parādās konkurences problēmas ar visiem tiem finanšu instrumentiem, kas saviem investoriem nodrošina regulārus procentu ienākumus. Dārgmetāli peļņu atnes vien ar to vērtības pieaugumu, un turklāt fizisku šo metālu turēšanas gadījumā vajadzētu rēķināties ar drošas un pareizas uzglabāšanas izmaksām. Ja procentu likmes aug, tad dāsnāku atdevi var sniegt, piemēram, drošo valdību obligāciju turēšana.

Lai nu kā - tiek sameklēti arī alternatīvāki skaidrojumi tam, kādēļ zelts pagaidām šogad tā īsti uzspīdēt nav spējis. Piemēram, Financial Times raksta, ka agrākie zelta investori pamet šo metālu, lai lemtu par labu tā saucamo virtuālo valūtu iegādei. Arī Bloomberg dati liecina, ka investori no lielākā uz zelta cenas izmaiņām bāzētā biržā tirgotā fonda šogad noplūdinājuši līdzekļus vairāk nekā 10 miljardu ASV dolāru apmērā. Tāpat lielāks pārdošanas spiediens esot vērojams fiziskā investīciju zelta pusē.

Šajā pašā laika bitkoina cena pēc neveiksmīgām pavasara beigām un vasaras atkal ir sasniegusi jaunu rekordu virs 60 tūkst. ASV dolāru atzīmes.

“Ir nulle interese par mūsu veco stratēģiju. Bitkoina pūlis, uzpērkot šo aktīvu, attiecībā uz naudas drukāšanu un inflāciju redz tos pašus riskus,” FT klāsta dārgmetālu ieguldījumu uzņēmuma Sprott Asset Management pārstāvji.

Protams, par bitkoina nākotni viedokļi šobrīd ir visai atšķirīgi. Daži dzelžaini pauž pārliecību, ka tā cenas kāpums var beigties vien tad, ja tiks izslēgts internets kā tāds. Tāpat tiek izcelts tāds aspekts, ka šī veidojuma cena mazākā mērā korelē ar citiem aktīviem (šādu īpašību parasti meklē tie, kas veido diversificētus ieguldījumu portfeļus). “Izskatās, ka institucionālie investori griežas pie bitkoina, kuru tie, iespējams, uzskata par labāku apdrošināšanu pret inflāciju nekā zeltu,” šomēnes teikuši pat, piemēram, JPMorgan pārstāvji.

Savukārt citi joprojām norāda, ka šis tirgus ir liels burbulis – turklāt ļoti nezaļš (bitkoina “rakšana” milzīgu elektrības apmēru). Jāņem vērā, ka virtuālo valūtu vēsture ir aptuveni 10 gadus ilga. Savukārt zelts pierādījis, ka spēj saglabāt kādu vērtību, šķiet, jau gadu tūkstošus. Risku vidū jāmin, piemēram, arī tas, ka, virtuālajām valūtām kļūstot ietekmīgākām, palielināsies regulatoru vēlme šo jomu arvien ciešāk uzraudzīt. Diez vai pasaules lielvaras gribēs tik vienkārši no rokām izlaist savu ietekmi, un jau šobrīd gandrīz visi globāli ietekmīgākie spēlētāji ziņojuši par plāniem nākotnē ieviest kādu savu tā saucamās digitālās valūtas variantu. Nav izslēgts, ka šis process šobrīd dažus populārākos šādus veidojumus atstās kaut kur aiz borta.

Lai nu kā - šobrīd izskatās, ka daudzi ar virtuālajām valūtām gatavi kaut vai nedaudz atšķaidīt savus ieguldījumus. Savukārt tas bieži notiek uz “vectētiņa zelta” rēķina.

Daži gan arī pauž pārliecību, ka interese par zeltu atkal augs līdz ar to, ka zudīs ticība ietekmīgāko pasaules centrālo banku sludinātajam uzstādījumam, ka aktuālais inflācijas lēciens būs drīzumā pārejoša parādība. Piemēram, Bloomberg izceļ bijušo Goldcorp vadītāju aplēses, ka zelta cena jau drīzumā var doties iekarot trīs tūkst. ASV dolāru atzīmi un pēc tam – pat piecu tūkstošu ASV dolāru atzīmi par Trojas unci. Tie uzskata, ka pasaules monetārā un fiskālā ekspansija un, apvienojumā, piemēram, ar piegāžu traucējumiem nozīmēs, ka cilvēki tomēr sāk raudzīties uz tradicionālām metodēm, ka pasargāt savu bagātību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Virtuālās valūtas pēdējo nedēļu laikā nonākušas investoru nežēlastībā, kur populārākā šāda veidojuma bitkoina cena kopš saviem nesenajiem rekordiem sarukusi jau par 40%.

Finanšu tirgū gan modes tendences mēdz būt viļņveida. Bitkoina vērtībai sarūkot, cena savukārt pieaugusi kaut kam jau daudz tradicionālākam – zeltam. Proti zelta cena atkal pietuvojusies 1900 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci. Kopš aprīļa sākumā tā ir palielinājusies aptuveni par 200 ASV dolāriem.

Dažkārt tiek norādīts, ka daļu agrākos zelta investorus prom no šī tirgus ir aizvilinājušas tā saucamās virtuālās valūtas. Arī tam pašam bitkoinam ir mēģinājumi piekabināt klāt spēju pasargāt investorus pret inflāciju. Šajā pašā laikā gan jāsaka, ka bitkoina uznāciens ir vērojams vien pēc iepriekšējās finanšu krīzes. Šajā periodā Rietumu pasaulē inflācija kāda tā bija faktiski neesoša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja runā par virtuālajām valūtām, tad populārākais šāds veidojums – bitkoins – uz pārējo šādu digitālo aktīvu fona jau sāk izskatīties kā tāds ne īpaši aktuālajām modes tendencēm līdzi izsekot spējīgais vectētiņš.

Galvu reibinošu cenas pieaugumu pēdējā laikā piedzīvojuši daži mazāki šādi digitālie veidojumi, kur visspilgtāk, šķiet, mirdz tā saucamais dogekoins jeb "suņmonēta".Vēl šā gada sākumā bitkoins veidoja aptuveni 70% no virtuālo valūtu kopējās vērtības. Šobrīd citu veidojumu (piemēram, ētera (Ether), minētā dogekoina un binance koina) uznāciens bitkoina īpatsvaru šajā pīrāgā samazinājis līdz 43%, rēķinājusi ASV investīciju banka JPMorgan Chase & Co.

Piemēram, dogekoina vērtība tā tirdzniecības vietnēs internetā vēl šā gada sākumā atradās pie nepilna pus ASV dolāra centa, kur šonedēļ tā jau dzīvojās virs 0,5 ASV dolāru atzīmes. Procentuālā ziņā tas ir pieaugums vairāk nekā par 11 tūkst. procentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uz ES robežas būs jādeklarē arī zelta monētas un zelts gabalos 10 000 eiro vērtībā

Db.lv, 02.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 3.jūnija uz Eiropas Savienības (ES) robežas būs jādeklarē arī zelta monētas un zelts gabalos 10 000 eiro vērtībā, informē Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Lai uzlabotu cīņu ar naudas atmazgāšanu, ir papildināts Eiropas Komisijas tiesiskais regulējums, paredzot, ka turpmāk, šķērsojot ES robežu, būs jādeklarē ne tikai banknotes un monētas, neaizpildīti čeki, ceļojuma čeki, vekseļi un maksājuma uzdevumi, bet arī zelta monētas un zelts gabalos 10 000 eiro vai vairāk apmērā.

No 2021.gada 3.jūnija jebkurai personai robežas šķērsošanas vietā jāiesniedz skaidras naudas deklarācija VID muitas amatpersonai, iebraucot ES vai izbraucot no tās ar 10 000 eiro skaidrā naudā vai līdzvērtīgu summu citās valūtās, ko veido viens vai vairāki no šādiem finanšu instrumentiem: banknotes un monētas, kas ir laistas apgrozībā un ir likumīgs maksāšanas līdzeklis, valūta, kas vairs nav vispārējā apgrozībā, bet kuru joprojām var apmainīt finanšu iestādē vai centrālajā bankā pret banknotēm un monētām, kuras ir apgrozībā kā maiņas līdzeklis, neaizpildīti čeki, ceļojuma čeki, vekseļi vai maksājuma uzdevumi, zelta monētas, kas satur vismaz 90% zelta, zelts gabalos, piemēram, stieņi, tīrradņi vai aglomerāti, kas satur vismaz 99,5% zelta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kriptovalūtas, Bitcoin faktors un to nākotne

Dainis Gašpuitis, AS "SEB banka" ekonomists, 14.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kriptovalūtu un Bitcoin vērtība pēdējā gada laikā strauji augusi un tās sākušas nostiprināties kā aktīvu klase, kuru pieņem arvien vairāk investoru un uzņēmumu. Kriptovalūtu nākotne izskatās daudzsološa, taču tām vēl jāpārvar daudzi šķēršļi, pirms kļūt par nozīmīgu finanšu sistēmas daļu.

Pirmām kārtām ir vajadzīga tirgus regulēšana. Tomēr maz ticams, ka neatkarīga kriptovalūta, piemēram, Bitcoin, varētu apdraudēt tradicionālās valūtas. Bet Bitcoin var turpināt attīstīties kā alternatīva tradicionālajiem aktīviem, piemēram, zeltam.

2020. gadā, palielinoties riska apetītei un finanšu tirgiem atgūstoties, vienas no lielākajām ieguvējām bija kriptovalūtas, īpaši Bitcoin. No zem 5000 USD 2020. gada martā Bitcoin cena šī gada aprīlī jau pārsniedza 63000 USD, bet šobrīd jau noslīdējusi līdz nedaudz zem 50000 USD. Papildus spēcīgajai riska apetītei Bitcoin ir guvusi labumu no pieaugošajām bažām, ka masveidīgā naudas drukāšana mazinās tradicionālo valūtu vērtību gan arī, ka atzīti investori un uzņēmumi ir sākuši ieguldīt kriptovalūtās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažas pēdējās nedēļas visai izaicinošas bijušas virtuālo valūtu tirgus dalībniekiem. Šī tirgus flagmaņa – bitkoina – cena kopš saviem pavasara rekordiem sarukusi gandrīz par 30 tūkstošiem ASV dolāriem.

Nebūt nav izslēgta situācija, kad jau drīzumā šī veidojuma cena paslīd zem šīs apaļās 30 tūkst. ASV dolāru atzīmes. Turklāt aiz kalniem nebūt tad vairs nav arī 20 tūkstošu ASV dolāru atzīme, Bloomberg norāda daži finanšu eksperti.

Piemēram, finanšu kompānijas Oanda analītiķi teic, ka gadījumā, ja bitkoina cena paslīdēs zem minētās 30 tūkst. ASV dolāru atzīmes, šis tirgus var saskarties ar tālāku ļoti spēju izpārdošanu. Var spekulēt, ka daudzi virtuālo valūtu investori (brīdī, kad tiek salauztas apaļas psiholoģiskas cenu barjeras) var gribēt mesties uz izejas pusi, lai nosargātu savu peļņu vai neiedzīvotos vēl tālākos zaudējumos, ja virtuālās valūtas pirms tam uzpirktas ļoti dārgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kripto pasaulē dažās stundās no stabilitātes garanta par dārgu joku

Jānis Šķupelis, 27.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kas augstu kāpj, tas zemu mēdz arī krist. Šogad, stiprinoties pieņēmumiem par augstu inflāciju, centrālo banku stimulu atbalsta zudumu, zemāku ekonomikas pieaugumu un pat varbūtēju recesiju, uz pasaules finanšu tirgu skatuves milzu apmēros sadeg nauda.

Piemēram, Bloomberg eksperti sarēķinājuši, ka pasaules akciju tirgos cenu krituma iespaidā zaudēta varētu būt nauda 11 triljonu ASV dolāru vērtībā.

Kopumā, sākoties problēmām, dažkārt ir redzams, kurš pirms tam dīķī peldējies kails. Saistībā ar šo nesenie notikumi rāda, ka kaut kāda veida patvērums virtuālajās valūtās drīzāk ir izrādījies kā kaut kas līdzīgs slazdam. Faktiski šādu veidojumu vērtību pēdējā laikā apņēmis īstens haoss, ko nākamajā pakāpē ielicis šādu instrumentu TerraUSD un Luna sabrukums. Ironiski, ka šo veidojumu pati to sludinātā būtība bija stabilitāte, kur TerraUSD tika it kā sasaistīta ar ASV dolāra vērtību.

Faktiski viena TerraUSD galvenais uzdevums bija maksāt tikpat, cik viens ASV dolārs, ko tam kopš sava 2020. gada starta lielā mērā arī līdz šim (līdz 9. maijam) bija izdevies izdarīt, šī pasākuma kapitalizācijai sasniedzot jau 18 miljardus ASV dolāru. Attiecīgi TerraUSD tika dēvēta pat par “stabilo monētu”, kas tagad faktiski ir kļuvis par joku, jo pagājušās nedēļas sākumā TerraUSD vērtība bija atkritusi līdz deviņiem ASV dolāra centiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

“Lendiscore” intelektuālā kredītreitinga izvērtēšana

Sadarbības materiāls, 29.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējiem uzņēmumiem un starptautiskām kompānijām, kuru pamatdarbība ir saistīta ar finanšu pakalpojumiem, nozīmīgs stūrakmens ir klientu kredītreitinga izvērtēšana. Lai veiktu visaptverošu un daudzpusīgu datu analīzi atbilstoši mūsdienu tendencēm, SIA “Lendiscore” apvieno nozares ekspertus un piedāvā skrupulozus kredītreitinga izvērtēšanas pakalpojumus.

Pārdomātā un mērķtiecīgā uzņēmējdarbībā gan stratēģiski, gan operatīvi lēmumi jāpieņem, balstoties uz sistemātisku datu analīzi. Tā dēvētie “big data” biznesa vidē šodien pielīdzināmi tādiem jēdzieniem kā “jaunais zelts” vai “jaunā nafta”, taču datu kopu sistematizācija veido vien nelielu īpatsvaru no komplicētāka procesa. Svarīgākais solis ir precīza un korekta datu interpretācija, nepieļaujot izplatītas kļūdas, piemēram, “ogošanu” datos. Tāpēc “Lendiscore” inovatīvā pieeja palīdz izvairīties no selektīvi atlasītas informācijas, kas apstiprina konkrētu sakarību vai pierāda iepriekš izvirzītu hipotēzi, bet nav reprezentatīva. Gadījumos, kad klients iepriekš saņemtos aizdevumus ir laikus atmaksājis, rodas priekšstats, ka arī perspektīvā plānotās saistības persona vai uzņēmums izpildīs laikā. Taču šis priekšstats var būt maldīgs, ņemot vērā pasaulē neparedzamas izmaiņas, kas ievieš korekcijas arī maksātspējā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šo gadu ļoti pārliecinoši uzsācis naftas tirgus. Proti, šī tirgus etalona – Ziemeļjūras jēlnaftas Brent – piegāžu vērtība, sasniedzot savu augstāko līmeni septiņos gados, preču biržā pietuvojusies 90 ASV dolāru par barelu atzīmei.

Kopš gadu mijas melnais zelts ir sadārdzinājies par veseliem 10 ASV dolāriem. Aiz kalniem tādējādi nav arī apaļais 100 ASV dolāru par barelu līmenis.

Vairāku aplēšu izteicēji ar arvien lielāku pārliecību pauž prognozes, ka naftas cena turpinās palielināties. Piemēram, ASV investīciju banka Goldman Sachs nupat paaugstinājusi savu gan 2022., gan 2023. gada naftas cenas prognozi. Iestāde sagaida, ka melnā zelta cena 100 ASV dolāru par barelu atzīmi sasniegs šā gada trešajā ceturksnī. Ņemot vērā šā gada sākuma naftas cenas sprintu, izskatās, ka tas var būt kaut vai nākamnedēļ. Goldman Sachs norāda, ka šādu cenu tendenci atbalstīšot fundamentālie faktori.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Marienburg uzsācis bio-ogļu ražošanu

Db.lv, 11.02.2022

Gan bio-ogles, gan grilogles (attēlā) ir kokogļu veidi, bet atšķirībā no griloglēm, bio-ogles ir granulveida.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alūksnes novadā bāzētā kokogļu rūpnīca Marienburg pieņēmusi jaunu izaicinājumu un kā pirmais uzņēmums reģionā šogad uzsācis bio-ogļu (bio-char) ražošanu vietējam un starptautiskajam tirgum.

Pērn rūpnīcas tehnoloģiskajā reorganizācijā ir ieguldīti vairāk kā 600 000 eiro, kas ir radījis iespēju uzsākt zemes augsnes bagātinātāja – bio-ogles (bio-char) – tehnoloģisko ražošanu.

Atbilstoši tirgus prognozēm bio-ogļu globālā tirgus apmērs salīdzinājumā ar 2021.gadu dubultosies un sasniegs divu miljardu vērtību 2026.gadā.

Bio-ogles ir specifiski izgatavots kokogļu veids, kas visplašāk tiek izmantots lauksaimniecībā, tiešā veidā palīdzot ne vien būtiski paaugstināt ražību, bet arī sasniegt klimata neitralitātes mērķus, kas iekļauti Eiropas Savienības Zaļā kursa nosacījumos. Bio-ogli kā augsnes mēslojumu šobrīd pasaulē visplašāk izmanto ASV, kas patērē līdz pat 25% globāli saražotās produkcijas, bet Eiropas Savienībā vislielākais produkcijas patēriņš ir Vācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV akciju cenas ceturtdien nedaudz pieauga, bet Eiropas akciju cenas ievērojami kritās un naftas cena īslaicīgi pakāpās virs 100 ASV dolāriem par barelu pēc tam, kad Krievija sāka iebrukumu Ukrainā.

Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi kritās par apmēram 4%, investoriem izpārdodot akcijas, savukārt zelts kā drošs investīciju patvērums padārdzinājās līdz vairāk nekā 1923 dolāriem par unci.

"Krievijas jaunais agresijas vilnis pret Ukrainu aptumšoja globālo ekonomiku, jo augstāka naftas cena draud saasināt inflācijas riskus," sacīja "Western Union Business Solutions" analītiķis Džo Manimbo.

"Krīzes gaisotne Austrumeiropā var pamudināt centrālās bankas atgriezties [ekonomikas] atbalsta režīmā, ja akciju cenas turpinās kristies."

Reaģējot uz Krievijas ofensīvu Ukrainā, "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā īslaicīgi pārsniedza 105 dolārus par barelu pirmoreiz kopš 2014.gada. Alumīnija un kviešu cenas pieauga līdz rekordaugstiem līmeņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada vasara pasaules lielākajiem akciju tirgiem pagaidām padevusies ļoti veiksmīga, kur, piemēram, ASV akciju tirgus dinamiku raksturojošā Standard & Poor"s 500 indeksa vērtība kopš jūnija sākuma palēkusies jau par 3,7%.

Vērtspapīru eksperti norāda, ka - gluži kā par spīti kārtējām prognozēm par inflācijas kāpumu - finanšu aktīvu cenas uzvedas tā it kā būtu gaidāma būtiska inflācijas tempa palēnināšanās.

"Vairumam finanšu aktīvu vasaras sākums bijis sekmīgs, un nozīmīgākie akciju cenu indeksi demonstrēja faktiski nepārtrauktu augšupeju un vairākos gadījumos tika sasniegts jauns vēsturiski visaugstākais līmenis. Turklāt jūnijs bija īpaši labvēlīgs eiro denominētajiem finanšu instrumentiem, jo eiro valūtas kritums pret ASV dolāru par 3% šajā periodā veicināja to kāpumu – globālais akciju indekss (MSCI ACWI) eiro izteiksmē palielinājās par 4,6%. Turklāt pretstatā 2021. gada līdzšinējām tendencēm jūnijs izrādījās labvēlīgs arī obligāciju cenām, jo visās lielākajās obligāciju apakškategorijās tika novērots pieaugums visa mēneša garumā. Vienīgais sektors ar negatīvu dinamiku bija izejmateriālu tirgus, kur daži izejmateriāli, piemēram, zelts, varš un jo īpaši kokmateriāli, piedzīvoja strauju cenu korekciju," izceļ Luminor Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

G7 valstis aizliegs Krievijas zelta eksportu, cenšoties neļaut oligarhiem iegādāties dārgmetālu, lai izvairītos no sankcijām pret Maskavu, svētdien paziņoja Lielbritānija un ASV.

Lielbritānija sākotnēji paziņoja, ka Krievijas zelta eksportu aizliegs četras G7 valstis - Lielbritānija, Kanāda, Japāna un ASV, taču ASV prezidents Džo Baidens pavēstīja, ka eksporta aizliegumam pievienosies visas G7 valstis.

Kā paziņoja augsta ranga ASV amatpersona, aizliegumam pievienosies pārējās G7 valstis, kad par to tiks oficiāli paziņots Vācijā notiekošā G7 samita noslēguma dienā otrdien.

Kā paziņoja Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons, kopīgā rīcība "tieši skars Krievijas oligarhus un trāpīs [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina kara mašīnas centrā".

Ņemot vērā Londonas centrālo lomu starptautiskajā zelta tirdzniecībā un paralēlos ASV, Japānas un Kanādas soļus, "šim pasākumam būs globāla mēroga ietekme, izslēdzot šo preci no oficiālajiem starptautiskajiem tirgiem", pavēstīja Lielbritānija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgiem ierēķinot patēriņa atjaunošanos, strauju ekonomikas lēcienu ārā no pandēmijas bedres, un valdībām un centrālajām bankām "stimulējot" kā no pārpilnības raga, šobrīd vērojams "gandrīz visa" cenu pieaugums.

Rezultātā strauji augstāk ceļo arī daudzu izejvielu cena, kur, piemēram, vara vērtība šīs nedēļas pirmajā pusē Londonas Metālu biržā gandrīz sasniegusi apaļo 10 tūkst. ASV dolāru atzīmi par tonnu. Varš tādējādi šobrīd ir dārgākais kopš 2011. gada. Jānorāda, ka vara tirgus bieži vien tiek uztverts kā globālās ekonomikas veselības barometrs. Tas tādēļ, ka šī metāla izmantošanas veidi ir ļoti daudz. Proti, ja ekonomiskā aktivitāte aug vai kaut vai pieņēmumi par ekonomiku kļūst optimistiskāki, tad ir cerības arī uz būtiski lielāku vara patēriņu.

Visiem apcerot pandēmijas beigas un centrālo banku naudas slūžām esot plaši atvērtām, šogad vara cena pieaugusi jau par ceturto daļu, bet kopš pagājušā gada sākuma tie ir jau visi 60%. Strauji cena pieaugusi ar pārējiem rūpniecībā plaši izmantotajiem metāliem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #30

DB, 10.08.2021

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa pandēmija ir uzrādījusi pieļautās kļūdas, pie kuru labošanas ir nekavējoties jāķeras klāt ne tikai valdībai, bet arī darba devējiem, un, lai arī sabiedriskā ēdināšana pēdējā gada laikā ir smagi cietusi, Lido pielāgojas situācijai un meklē jaunas iespējas biznesa attīstībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta sabiedriskās ēdināšanas un atpūtas uzņēmuma Lido dibinātājs un līdzīpašnieks Gunārs Ķirsons. Viņš atzīst, ka savā biznesmeņa mūžā ir piedzīvojis dažādus laikus un situācijas, kurās gūtas gan skaistas uzvaras, gan piedzīvoti sāpīgi kritieni, no kuriem būtu varējis izvairīties, ja vien būtu bijušas zināšanas, izpratne, kuru neesamības pamatā ir augstākās izglītības trūkums.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 10.augusta numurā lasi:

  • Statistika - kā IKP atgriežas 2019. gada līmenī?
  • Tendences - Padebešiem esot pelēkākiem, par sevi atgādina zelts
  • Ražošana - Olainfarm sāk jaunu ēru
  • Aktuāli - Āris Ozoliņš: “Lielais mērķis ir skaļš – atgriezt Latvijas ostām līderību Baltijā!”
  • Spēles noteikumi - Aiz muldēšanas slēpj nodokļu bezdibeni
  • Energoresursi - Jādomā par jaunām jaudām
  • Finanses - Pagātnē neatgriezīsimies. Intervija ar 4finance vadītāju Latvijā un Zviedrijā Gvido Endleru
  • Portrets - A/s Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis
  • Meža nozare - Zinātne – attīstības dzinējspēks Meklē tehnoloģiskos risinājumus
  • Brīvdienu ceļvedis Māris Simanovičs, AS Eco Baltia valdes priekšsēdētājs
  • Uzņēmumu jaunumi

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai Jūsu uzņēmumā ir bijusi sensitīvas informācijas noplūde no korporatīvajiem e-pastiem? Ja tas nav noticis tagad, tas nozīmē, ka var notikt jau tuvākajā laikā. Nekļūstiet par statiskas daļu, uzziniet vairāk šajā rakstā.

Dati ir mūsdienu zelts, tāpēc to aizsardzība ir īpaši svarīga. Šobrīd gandrīz ikkatrs cilvēks kaut reiz ir saskāries ar krāpniecību saistītām ziņām. Uzlauzti e-pasti, nopludināti uzņēmuma dati interneta vidē, pikšķerēšana, kibernoziegumi – mūsdienu IT realitāte, kurā ir jābūt informētam par riskiem un rīkiem, kā nepieļaut šādas situācijas, turklāt uzņēmumam ir svarīgi aizsargāt savu darbinieku un klientu datus. Kam pievērst papildus uzmanību, lai pasargātu savu e-pastu:

1. Drošības risinājumi izlaiž aptuveni 30% ļaunprātīgu e-pastu

Platformas nodrošinātie drošības risinājumi palaiž garām lielu daļu ļaunprātīgu e-pastu. Viens no iemesliem ir tas, ka šie risinājumi ir redzami uzbrucējiem. Kibernoziedznieki var identificēt izmantoto drošības risinājumu un pārbaudīt savas kampaņas, lai uzzinātu risinājuma vājās vietas un tādējādi apietu tā politiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz strauju ekonomiku uzrāvienu uz ļoti dāsnu pandēmijas stimulu fona no valdību un centrālo banku puses daudzviet plaukušas runas par lielāku inflāciju.

Pastāv pieņēmums, ka viens no aktīviem, kas jebkādos laikos spēj saglabāt zināmu vērtību ir zelts. Piemēram, Bloomberg ziņo, ka pieprasījums pēc zelta monētām un stieņiem Vācijā sasniedzis augstāko līmeni kopš 2009. gada pirmās puses, kad sevi pilnā apmērā bija pieteikusi globālā finanšu krīze. Pamatā vācieši zeltu uzpērkot tieši tādēļ, ka tie raizējas, ka to bagātību kādā brīdī varētu saēst augstāka inflācija.

Jānorāda, ka vāciešiem, inflācija parasti visai izteikti nepatīk. Vēsturiski cenu nestabilitāte šai valstij nozīmējusi ļoti, ļoti smagus laikus. Pēc Pirmā pasaules kara Vācijā bija vērojama hiperinflācija, kas tur faktiski sagrāva pirktspēju. “Mūsu DNA ir iestrādātas inflācijas bailes. Tagad inflācijas riski pieaug. Skatījums uz dārgmetālu tirgu ir ļoti pozitīvs,” esošo situāciju raksturo Vācijas dārgmetālu dīlera Philoro Edelmetalle pārstāvji, kuri atklāj, ka to zelta pārdošanas apmēri šogad palēkušies par ceturto daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru