Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Izsolēs ar augšupejošu soli jūlija sākumā piedāvās iegādāties likvidējamajai "Baltic International Bank" piederošos zelta stieņus, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".

Izsolēs, kas paredzētas 2023.gada 5.jūlijā, bankas likvidators Olavs Cers piedāvās iegādāties zelta stieņus, kas sadalīti septiņās lotēs.

Tostarp vienā lotē varēs iegādāties zelta stieņus ar kopējo masu 105 grami, vienā lotē varēs iegādāties zelta stieņus ar kopējo masu seši kilogrami, bet piecās lotēs varēs iegādāties zelta stieņus ar kopējo masu 10 kilogramu.

Izsolēs zelta stieņu sākumcena būs aktuālā zelta biržas cena 5.jūlijā.

Visām personām, kuras vēlas piedalīties izsolē, līdz 2023.gada 26.jūnijam plkst.17 jāpiedalās klātienes identifikācijā "Baltic International Bank" birojā Rīgā, Grēcinieku ielā, kā arī jāiesniedz pieteikums un visi citi izsoles noteikumos norādītie dokumenti. Tāpat interesentiem līdz 26.jūnija plkst.23.59 ir jāiemaksā "BluOr Bank" kontā nodrošinājuma summas.

Foto: GIVEN

Kurš ir viens no pirmajiem lielajiem izaicinājumiem pāra attiecībās? Daudzi piekritīs, ka runa ir par gredzena izvēli laulībām, jo tas ir lēmums, kur jāsasniedz vienprātība neskatoties uz stila, modes un citām gaumes atšķirībām. Galu galā – laulību gredzens tiek izvēlēts visam kopdzīves laikam, tāpēc tam ir jābūt tādam, kas, ikreiz to ieraugot, priecē acis un sirdi. Reizēm pāra laulības gredzeni un to izvēle kļūst par interesantu tematu ne tikai pašam pārim, bet arī tuviniekiem, padarot izvēles procesu vēl sarežģītāku. Lai izvēli atvieglotu, jau laikus ir jāzina, tieši ko mēs vēlamies. Vai zini, kāds ir Tavs perfektais laulību gredzens? Ja ne – lasi tālāk un uzzini, kādi tie mēdz būt un izvērtē kuri no tiem ir tuvāki Tavai sirdij.

Iepretim līdz šim drošā patvēruma statusam pašlaik izskatās, ka zelta cena pie lielas inflācijas spēji sarūk.

Ja aplūko tekstus, kas jau gadu desmitiem, ja ne simtiem tiek veltīti ieguldījumiem zeltā, tad bieži tajos gandrīz uzreiz redzams, ka šim dārgmetālam tiek piedēvēts drošā patvēruma statuss. Proti, doma ir, ka, visam šķoboties un varbūt arī jūkot un brūkot, zeltam saglabāsies vērtība. Tāpat lasāms, ka dzeltenajam dārgmetālam sevišķi populāri piedēvēt spēju apdrošināt tieši pret cenu nestabilitāti.

Šobrīd uz pasaules ģeopolitiskās skatuves izaicinājumu pietiek. Visās mūsu planētas malās jau kādu laiku arī ir aizsvīlusies inflācija. Neskaidrība par nākotni ir ļoti liela, un ļoti ticama ir tāda situācija, ka vadošās pasaules tautsaimniecības krīt iekšā recesijas, ja ne kādas jau lielākas krīzes stadijā. Tas varētu likt domāt, ka audzis pieprasījums pēc zelta. Tiesa gan, realitātē tā cena šogad ASV dolāros samazinājusies jau septiņus mēnešus pēc kārtas. Deutsche Bank rēķina, ka kaut kas tāds nav pieredzēts kopš tālā 1869. gada. Kopš šī gada marta virsotnēm zelta cena ASV preču biržā ir samazinājusies teju par 20%.

Maltas "zelta pasu" programma nākamgad ienesīs valsts budžetā par 40 miljoniem eiro mazāk nekā pērn, taču valdība neplāno no tās atteikties, neskatoties uz Briseles kritiku.

Malta sāka tirgot pases bagātiem ārvalstniekiem 2014.gadā. Veicot investīcijas Maltā par aptuveni 1,2 miljoniem eiro, bagātnieki saņem arī tiesības pārvietoties Eiropas Savienībā un izmantot bloka finanšu sistēmas.

Šī programma izpelnījās pretrunīgus vērtējumus jau no sākta gala, galvenokārt tādēļ, ka Maltas pilsonību šādā ceļā ieguva daudzi Krievijas, Saūda Arābijas un Ķīnas pilsoņi, no kuriem daudzi ir saistīti ar savas valsts valdībām, lielajiem uzņēmumiem vai karaļnamiem.

Bažas pastiprinājuši lielie finanšu skandāli, kuros iesaistīti šādi jaunie Maltas pilsoņi, tai skaitā skandāli par naudas atmazgāšanu, krāpšanos un kontrabandu.

Eiropas Komisija (EK) ir sākusi pret Maltu procedūru par Eiropas Savienības (ES) tiesību normu pārkāpšanu saistībā ar "zelta pasēm" un nodevusi šo jautājumu izskatīšanai ES Tiesā.

Bulgārijas prokuratūra sākusi izmeklēšanu pret bijušo valsts investīciju aģentūras vadītāju un valstij piederošās Bulgārijas Attīstības bankas uzraudzības padomes locekli Stamenu Janevu par saistību ar "zelta pasu" shēmu.

Prokuratūra sākusi izmeklēšanu arī pret citām augsta ranga amatpersonām.

"Zelta pasu" shēma, kas pēc Eiropas Savienības (ES) spiediena tika apturēta, paredzēja Bulgārijas pilsonības piešķiršanu ES neietilpstošo valstu pilsoņiem apmaiņā pret vismaz miljona eiro lielām investīcijām Bulgārijā.

Kiprai bija līdzīga programma, kas arī tika apturēta pēc korupcijas skandāla, bet Maltas "zelta pasu" programma turpina darboties, lai gan Eiropas Komisija (EK) sākusi pret Valletu tiesisko procedūru.

Janevam draud apsūdzība par noziedzīgu bezdarbību, lai gan prokuratūra nav norādījusi, kādas kaitīgas sekas viņa rīcība izraisījusi valstij, kā to prasa Bulgārijas Kriminālkodekss.

Otrdien, 16.maijā, stājas spēkā grozījumi likumā "Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas", ar kuriem precizētas prasības par skaidrās naudas, kuras vērtība pārsniedz 10 000 eiro, deklarēšanas kārtību uz Latvijas ārējām robežām ar valstīm, kas nav Eiropas Savienībā (ES), informēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Grozījumi paredz arī jaunas prasības attiecībā uz zelta un nepavadītās naudas vešanu pāri Latvijas iekšējām robežām ar ES valstīm. Grozījumi vienādo Latvijas nosacījumus ar ES tiesību aktiem un stiprinās cīņu pret noziedzīgi iegūtas skaidras naudas pārvietošanu, skaidro VID pārstāvji.

No 16.maija Latvijas ārējās robežas muitas kontroles punktos, kur ir izveidota divu koridoru sistēma, piemēram, lidostā, skaidro naudu deklarēt jādodas obligāti caur "sarkano koridoru", pēc pieprasījuma deklarētā nauda jāuzrāda un jābūt klāt, kad tā tiek kontrolēta un pārskaitīta. Doties ar nedeklarētu, bet deklarējamu naudu cauri "zaļajam koridoram" turpmāk ir stingri aizliegts.

Tieši šāds secinājums izriet no OECD datiem par dažādu Eiropas Savienības valstu izdevumiem darba tirgus programmām 2020. gadā, kad vairākums valstu faktiski dubultoja izdevumus pašmāju darba tirgus uzturēšanai, bet Latvija izdevumus palielināja 1,15 reizes, kas ir zemākais rādītājs visā ES.

Startā nokavē par apli

Latvijas sniegums, sākoties Covid-19 pandēmijai, kas paredzēja pamatīgu ietekmi uz darba tirgu, dažādus darba ierobežojumus, ir pielīdzināms kādām skriešanas sacensībām, kur visi startā izskrien ar pamatīgu ātrumu, bet viens sportists uz sava celiņa lēnā garā pastaigājas. Rezultāts jau ir paredzams pašā sākumā, jo novērojam, ka sportists sāk skriet tikai tad, kad visi ir nojoņojuši pirmo apli. 2020. gads pagaidām ir pēdējais pieejamais no OECD apkopotajiem datiem, bet tāpat ir zināms, ka 2021. gadā Latvija dažādās atbalsta jomās pamatīgi sarosījās. Iespējams, ka kaut kas arī no startā zaudētā tika saglābts, tomēr, ja saglābts būtu daudz, šobrīd sabiedrībā nebūtu tik asa diskusija par darbaspēka importa nepieciešamību.

Digitālo valūtu dinamiskajā vidē Bitcoin ir kļuvis par galveno šīs nozares figūru, ko bieži salīdzina ar “digitālo zeltu”. Šī analoģija ir ne tikai mājiens tā revolucionārajai ietekmei uz finanšu pasauli, bet arī atspoguļo dziļākas debates par tā lietderību. Šīs diskusijas centrā ir Bitcoin divējāda būtība: vai šī populārā kriptovalūta ir tikai vērtības krātuve, kas atspoguļo zelta atribūtus ar tā visiem trūkumiem un unikālajām īpašībām, vai arī tā ir darījumu valūta, kas paredzēta ikdienas lietošanā? Bitcoin cenas svārstības šīm debatēm piešķir kritisku dimensiju, ietekmējot Bitcoin uztveri un lietošanas gadījumus pasaules ekonomikā.

Bitcoin kā digitālais zelts

Bitcoin ir kļuvis par “digitālā zelta” kvintesenci — terminu, kas atspoguļo tā būtību kā modernu vērtību glabātāju un finanšu inovāciju signālu. Līdzīgi kā spīdīgais metāls, Bitcoin valdzinājums slēpjas tā limitētā daudzuma dēļ, kas ierobežo tā piedāvājumu līdz 21 miljonam monētu, atspoguļojot zelta reto un nepiekāpīgo dabu. Šis monētu skaita limits kopā ar tā blokķēdes decentralizēto raksturu piešķir Bitcoin unikālu izturību pret inflāciju un ekonomiskajām svārstībām, kas ir tradicionālajā zeltā augsti novērtētās īpašības.

Lai gan Bitcoin cena ir pakļauta lielākam svārstībām nekā zeltam, gadu gaitā tā ir piedzīvojusi ievērojamu pieaugumu, piesaistot investorus, kuri to uzskata par digitālu drošu patvērumu nemierīgajos ekonomikas laikos. Tā kā “digitālā zelta” lomu vēl vairāk nostiprina pieaugošā institucionālo investoru interese un tā pieaugošā pieņemšana kā dzīvotspējīga aktīvu klase, paralēli zeltam, diversificētos ieguldījumu portfeļos.

Patlaban Krievijas ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos samazinājies līdz 322,01 miljonam eiro, kas ir par 55,54% mazāka summa nekā 2016.gadā, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Kopš 2017.gada bijusi tendence sarukt Krievijas uzkrātajai ieguldījumu summai Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos, liecina "Lursoft" pētījuma dati. Apkopotā statistikas informācija atklāj, ka vēl 2017.gadā Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos no Krievijas bija ieguldīti 724,3 miljoni eiro, bet turpmākajos gados uzkrātā summa bijusi ar lejupejošu tendenci, kas nozīmē, ka no pamatkapitāliem izņemto summu apjoms bijis lielāks nekā no jauna ieguldītais. Kritums uzkrāto ieguldījumu apjomā, vien ar retiem izņēmumiem, seko ik mēnesi jau ilgāku laika periodu.

Pēc uzkrātā ieguldījumu apjoma Krievija šobrīd ierindojas astotajā vietā, kamēr pēc uzņēmumu skaita, kuru pamatkapitālos veikti ieguldījumi, - pirmajā pozīcijā. "Lursoft" norāda, ka Krievijas ieguldījumi šobrīd reģistrēti 3521 uzņēmuma pamatkapitālā.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, pieaudzis par 0,8%, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Savukārt, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP 2023.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, palielinājies par 0,4%.

Vienlaikus šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2022.gada ceturto ceturksni - Latvijas IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, audzis par 0,6%.

2023.gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 9,149 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2023.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējās pievienotās vērtības izmaiņas (pieaugums par 0,7%) ietekmēja pakalpojumu nozaru pieaugums par 1,2% un ražojošo nozaru samazinājums par 0,1%.

Aizvadītais gads spēcīgu ģeopolitisko satricinājumu ēnā, pirms tam divi gadi pandēmijas varā – viennozīmīgi, tas atstājis ietekmi uz kreditēšanas jomu Latvijā.

Pēdējā laikā arī dzirdami viedokļi, ka bankas nepietiekami kreditējot uzņēmumus, kas kavē atgūšanos no pēdējo gadu sarežģītajiem izaicinājumiem. Domājot par nozares nākotni, aktuāls kļūst jautājums – vai un kā sektors spēs atbalstīt uzņēmējus, lai ne tikai veicinātu valsts ekonomisko attīstību, bet vienlaikus, Latvijas uzņēmējdarbības vidi padarītu pievilcīgu ārvalstu investoriem?

Kreditēšana nevar rasties pati no sevis

Kreditēšana vienmēr strādā kā dinamisks ekonomikas process – jauns kredīts rada jaunu projektu, kas rada jaunus ieņēmumus, jaunu pārticību – un tas attiecīgi jaunu pieprasījumu pēc jauniem kredītiem, lai īstenotu jaunus projektus, kas spētu pelnīt no arvien augošās pārticības. Šis ir vispusēji izdevīgs cikls un banka ir tā dzinējspēks. Bet tajā pat laika bankai vienmēr ir jāatceras par drošību un stabilitāti un, kreditēt jaunu projektu, jābūt pārliecībai, ka tam būs patērētājs un pieprasījums. Vienkārši sakot – ka tas būs veiksmīgs. Vienmēr jāatceras, ka banka ir vidutājs – kredītos aizdota tiek nauda, ko bankai ir uzticējuši citi klienti un pret to jāizturas ar bez kompromisu rūpību.

Aizvadītais gads spēcīgu ģeopolitisko satricinājumu ēnā, pirms tam divi gadi pandēmijas varā – viennozīmīgi, tas atstājis ietekmi uz kreditēšanas jomu Latvijā. Pēdējā laikā arī dzirdami viedokļi, ka bankas nepietiekami kreditējot uzņēmumus, kas kavē atgūšanos no pēdējo gadu sarežģītajiem izaicinājumiem.

Domājot par nozares nākotni, aktuāls kļūst jautājums – vai un kā sektors spēs atbalstīt uzņēmējus, lai ne tikai veicinātu valsts ekonomisko attīstību, bet vienlaikus, Latvijas uzņēmējdarbības vidi padarītu pievilcīgu ārvalstu investoriem?

Kreditēšana nevar rasties pati no sevis

Kreditēšana vienmēr strādā kā dinamisks ekonomikas process – jauns kredīts rada jaunu projektu, kas rada jaunus ieņēmumus, jaunu pārticību – un tas attiecīgi jaunu pieprasījumu pēc jauniem kredītiem, lai īstenotu jaunus projektus, kas spētu pelnīt no arvien augošās pārticības. Šis ir vispusēji izdevīgs cikls un banka ir tā dzinējspēks. Bet tajā pat laika bankai vienmēr ir jāatceras par drošību un stabilitāti un, kreditēt jaunu projektu, jābūt pārliecībai, ka tam būs patērētājs un pieprasījums. Vienkārši sakot – ka tas būs veiksmīgs. Vienmēr jāatceras, ka banka ir vidutājs – kredītos aizdota tiek nauda, ko bankai ir uzticējuši citi klienti un pret to jāizturas ar bez kompromisu rūpību.

Eiropas Parlaments (EP) ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti, informēja EP deputātes Ineses Vaideres (JV) birojā.

Politiķe akcentē, ka šāds vērtējums ir pamatots, ņemot vērā Krievijas teroru Ukrainā. Vaideres ieskatā, šī "barbariskā valsts" jāsoda par padarīto. Vaidere piedalījās EP rezolūcijas sagatavošanā.

EP arī apstiprinājis Eiropas Savienības (ES) budžetu 2023.gadam, kurā pusmiljons eiro atvēlēti deputātes izstrādātam pilotprojektam, kas atvieglos Krievijas līdzekļu konfiskāciju Ukrainas atbalstam.

Deputāte norāda, ka Krievijas armija mērķtiecīgi iznīcina Ukrainas civilo infrastruktūru - slimnīcas, skolas, enerģētikas objektus - un masveidā slepkavo iedzīvotājus. "Šie apzinātie terora akti pret Ukrainas cilvēkiem, ko Krievija veic ik dienu, nedrīkst palikt nesodīti. Tādēļ rezolūcijā aicinām nekavējoties izstrādāt jaunus likumus, lai Krieviju kā teroristisku režīmu sauktu pie pilnas atbildības," pauda EP deputāte, uzsverot, ka agresorvalsts vēl vairāk jāizolē no pasaules un jāpastiprina pret to vērstās sankcijas.

Kipras valdība līdz šim atņēmusi pilsonību 222 bagātiem investoriem un viņu ģimenes locekļiem, kuriem iepriekš tikušas izsniegtas tā dēvētās zelta pases.

Pases atņemtas 63 investoriem un 159 viņu ģimenes locekļiem, tajā skaitā sievām, bērniem un vecākiem, atklāja valdība.

Kipras valdība cenšas uzlabot savu reputāciju, kas cieta no "zelta pasu" programmas, kuras ietvaros 13 gadu laikā Kipras pilsonību varēja saņemt, veicot investīcijas valsts ekonomikā.

Programma asu kritiku izpelnījās, kad 2020.gadā televīzijas žurnālisti slepus nofilmēja, kā parlamenta spīkers un kāds ietekmīgs deputāts apgalvo, ka varētu apiet noteikumus, lai piešķirtu pilsonību izdomātam Ķīnas investoram, kurš Ķīnā it kā notiesāts par krāpšanu.

Televīzijas eksperiments izraisīja sašutumu gan Kiprā, gan Eiropas Savienībā, tādēļ valdība atcēla "zelta pasu" programmu.

Rijādā, Saūda Arābijā 7.jūnijā ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) un Saūda Arābijas ekonomikas un plānošanas ministrs Faisals bin Fadel Alibrahims parakstīja līgumu par ekonomisko sadarbību, informē Ekonomikas ministrijā (EM).

Šis līgums turpmāk regulēs abu valstu divpusējo ekonomisko sadarbību, palīdzot Latvijas uzņēmējiem eksporta veicināšanā un investīciju piesaistē.

Indriksone norāda, ka divpusējās ekonomiskās sadarbības līguma noslēgšana paver vēl plašākas iespējas abu valstu ekonomisko un tirdzniecības sakaru attīstībai, kā arī dod papildu impulsu uzņēmējiem jaunu sadarbības projektu realizācijai. "Interese no abu valstu uzņēmējiem pastāv, un ceru, ka drīzumā tā īstenosies konkrētos sadarbības projektos," pēc līguma parakstīšanas norādīja ekonomikas ministre.

Latvijas un Saūda Arābijas ekonomiskās sadarbības līgums ir svarīgākā divpusējo ekonomisko sadarbību regulējoša vienošanās, kas aptver sadarbību tirdzniecībā, ieguldījumos, finanšu nozarē, rūpniecībā, lauksaimniecībā un pārtikas rūpniecībā, transportā un loģistikā, zinātnē, tehnoloģijās un inovācijās, tūrismā, farmācijā un kosmētikā, informācijas un sakaru tehnoloģijās un citās kopīgo interešu jomās, kas veicinātu abu valstu ekonomisko sadarbību.

Trešdaļa darba ņēmēju šobrīd neuzticas darba devējiem, rāda pētījumu kompānijas Kantar aptaujas dati, un tam ir gan ievads, gan ilgtermiņa sekas sabiedrības noslāņošanās aspektā.

Problēmas daļa acīmredzami parādās arī valsts politikā, jo atbilstoši OECD datiem Latvijas ieguldījumi darba tirgus attīstībā, sākoties pandēmijai, paliek nemainīgi, kamēr citas ES valstis tos pat trīskāršo, Dienas Bizness konstatēja pētījumā, ko veic sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu (MAF) publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība - stabila valsts ietvaros.

Darbinieku trūkums, solījumi un gaidas

Tieši šobrīd visā Eiropā ir vērojams darbinieku trūkums visdažādākajās nozarēs, konkurence par darbinieku ir sīvāka nekā jebkad, turklāt pēdējā gada inflācija ir uzlikusi papildu zīmogu tieši algu gaidās. Virkne darba devēju, kā izrādās, izvēlas maldināšanas taktiku, tieši pēdējā gada laikā pasolot potenciālajam darbiniekam vairāk, nekā reāli plāno dot, vai arī sola, bet iznākumā nevar nodrošināt solīto. Jāpiebilst, ka vairumā ES valstu pastāv bonusu sistēma par darbinieku pieņemšanu vai neatlaišanu, kas pandēmijas laikā tika īpaši palielināta. Ekspertu norāde ir, ka stratēģija ir tuvredzīga, jo ilgtermiņā radīs riskus konkrētajam biznesam vai pat visai nozarei. Dienas Biznesa vērtējumā – runājot jau par trešdaļu no Latvijas darba ņēmējiem, stāsts ir par valstisku problēmu, un darbinieku uzticības zaudēšana saistāma ar darbinieku zaudējumiem valsts mērogā. Proti, daļa piekrāpto viļas un dodas darba meklējumos uz valstīm, kur darba devēji solīto pilda.

Lai gan pēdējā laika pasaules finanšu tirgos vērojamas svārstības, tostarp arī būtiski kritumi, lielākā daļa Latvijas ieguldītāju (58%) plāno turpināt investēt finanšu tirgos tādā pašā apmērā, kā līdz šim.

Savukārt 34% ieguldījumu apjomu plāno pat palielināt, liecina Swedbank veiktā Latvijas ieguldītāju aptauja. Kopumā investori Latvijā uz ieguldījumiem raugās ilgtermiņā un visbiežāk sagaida, ka ieguldījumu finanšu tirgos nesīs peļņu 5 līdz 10 gadu perspektīvā.

Starp populārākajiem investīciju veidiem ir ieguldījumi dažādu uzņēmumu akcijās (71%), kam seko ieguldījumu fondi (40%) un privātais portfelis (36%). Salīdzinoši mazāk tiek ieguldīts biržā tirgotajos fondos jeb ETF (24%), un pavisam neliela daļa ir veikusi ieguldījumus obligācijās (8%).

“Mūsu veiktās ieguldītāju aptaujas dati rāda, ka iedzīvotāji salīdzinoši pragmatiski uztver pēdējo laiku notikumus finanšu tirgos, apzinoties, ka ieguldījumu atdeve ir jāskata ilgtermiņā, nevis īstermiņā. Attiecīgi katrs ceturtais investors norādījis, ka pēdējā gada laikā ir turpinājis regulāri ieguldīt noteiktu naudas summu konkrētos finanšu instrumentos, savukārt katrs piektais jeb 23% atzīst, ka sākuši ieguldīt vairāk brīvo līdzekļu,” saka Rolands Zauls, Swedbank Ieguldījumu produktu līnijas vadītājs.

Uzņēmējs, Apvienotā saraksta dibinātājs Uldis Pīlēns nolēmis kandidēt uz Valsts prezidenta amatu, intervijā aģentūrai LETA apliecināja politiķis.

Pīlēns ir pirmais, kurš paziņojis par savu startu maijā gaidāmajās Valsts prezidenta vēlēšanās. Esošais Valsts prezidents Egils Levits pagaidām nav atklājis, vai kandidēs atkārtoti.

Pīlēns skaidroja, ka lēmums pieņemts, visu pamatīgi apsverot. Tāpēc tam esot bijis nepieciešams tik daudz laika, lai arī par Pīlēna kandidēšanu spekulēts jau ilgstoši.

"Lieldienu laiks ir nopietnu pārdomu laiks kristīgajā pasaulē. [..] Šis nav jautājums par gribēšanu vai negribēšanu. Pirms Ukrainas kara teicu, ka šis amats nav tas, ko man ļoti gribētos iekarot. Bet situācija pasaulē ir ļoti mainīga, un esam atbildīgi cilvēki – arī tie, kuri nāk politikā. Man aiz muguras ir 35 gadi uzņēmējdarbībā, pēc profesijas esmu arhitekts, un, lai tiktu skaidrībā ar šo ļoti lielo uzticības līmeni, ko Apvienotā saraksta deputāti man ir devuši, ir nepieciešams laiks. Lai saprastu, vai esmu gatavs nest šādu atbildību, lai pārrunātu ar ģimeni un lai sāktu kārtot lietas, kas saistītas ar uzņēmējdarbību, jo potenciāls Valsts prezidenta amats nav saistāms ar uzņēmējdarbību," pauda Pīlēns.

Augstas inflācijas apstākļos ir svarīgi investēt uzkrātos finanšu līdzekļus, lai tie nezaudētu savu vērtību. Gan pasaulē, gan Latvijā investīcijas nekustamajā īpašumā vienmēr ir bijis viens no populārākiem ieguldījumu veidiem investoru vidū.

Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) datiem nekustamā īpašuma cenas dalībvalstīs turpina augt, tajā skaitā arī Baltijas valstīs gada laikā jaunajos projektos tās augušas pat par 10-15%. No vienas puses šis ir piemērots brīdis, lai investētu augošā tirgū, no otras puses - ir salīdzinoši augstas Euribor likmes un aizdevumi ir kļuvuši dārgāki. Rodas jautājums, kā gudri investēt nekustamajā īpašumā, nepārmaksājot un to tieši nepērkot? Laba alternatīva ir ieguldījumi nekustamo īpašumu fondos.

Ilgtermiņā saglabājas nemainīga interese

Investīciju aktivitāti nekustamajā īpašumā nosaka dažādi faktori. “Trekno gadu” laikā pirms 15 gadiem, kad nekustamā īpašuma cenas pieauga katru mēnesi, ieguldījumu aktivitāte bija ļoti augsta, savukārt pērn, pieaugot ģeopolitiskajai spriedzei, procentu likmēm un pasliktinoties ekonomikas apstākļiem pieprasījums samazinājās. Tomēr, lūkojoties ilgtermiņā, interese par investīcijām šajā aktīvu klasē vienmēr saglabāsies. Katrā pasaules ģeogrāfiskā reģionā ir savas nianses un īpatnības, kā tiek veiktas investīcijas nekustamajā īpašumā. Latvijā joprojām populārākais investīcijas veids ir tiešas investīcijas, proti, konkrēto objektu – dzīvokļu, māju, biroju utm. iegāde. Savukārt pasaulē turpina būt populāras arī netiešās investīcijas, pērkot nekustamo īpašumu fondu daļas.

Rīgas dome 22.martā nolēma grozīt pašvaldības budžetu, palielinot vietvaras izdevumus par nepilniem 150 miljoniem eiro.

Pašvaldības budžeta kopējie ieņēmumi palielināsies par 13,8 miljoniem eiro un būs 1,19 miljardi eiro, savukārt izdevumi palielināsies par 148,6 miljoniem eiro un būs 1,4 miljardi eiro.

Līdz ar to izdevumi pārsniegs ieņēmumus par nepilniem 212 miljoniem eiro. Minēto summu pašvaldība plāno segt no budžeta līdzekļu atlikuma šī gada sākumā un aizņēmumiem.

Rīgas dome jau 25.janvārī pieņēma pašvaldības budžetu, kurā ieņēmumi plānoti par vairāk nekā 140 miljoniem eiro lielāki nekā 2022.gadā. Kā tika skaidrots deputātiem, tas bija pagaidu jeb tehniskais budžets.

Visus Rīgas pilsētas budžeta grozījumiem iesniegtos priekšlikumus pašvaldības domes deputāti noraidīja.

Sabiedrības sašutums par zemajām termiņnoguldījumu likmēm Latvijā ir pilnīgi saprotams. Teju ikviens izjutis pieaugošos kredītmaksājumus, ko veicināja īstermiņa procentu likmes eiro valūtā (ko dēvē par Euribor) pārliecinošā pietuvošanās četriem procentiem, neizslēdzot iespēju tuvākajos mēnešus sasniegt pat 4.5% un vairāk.

Krājobligācijas, ko izlaiž Valsts Kase, sola ienesīgumu ap 4% gadā atkarībā no šo obligāciju dzēšanas termiņa. Taču vēsturiski populārie banku termiņnoguldījumi ienesīguma ziņā būtiski atpaliek no krājobligācijām, to likmēm arvien atrodoties 2% – 4% robežās.

Vai tiešām pie vainas ir tikai bieži pieminētā nepietiekamā konkurence starp bankām? Nebūt nē - ikviena iedzīvotāja rokās ir iespēja izvēlēties sev atbilstošāko ilgtermiņa noguldījumu veidu, lai tas būtu ienesīgs un atbilstu individuālajai vajadzībai. Taču, lai izdarītu pareizās izvēles, vispirms būtiski ir saprast savas vajadzības un atrast tām atbilstošākos risinājumus.

Uzkrājumu veidošanas ceļojums

Lasot ziņas no Krievijas par to, kā opozicionāriem tiek pasludināti cietumsodi izdomātās lietās vai viņu advokāti netiek pielaisti tiesas sēdēm vai pat paši apcietināti, parasti nodomājam – kas tāds iespējams vien Krievijā.

Ņemot vērā, ka trešdien, 8.novembrī Ekonomisko lietu tiesā paredzēts izskatīt lietu pret līdzšinējo laikraksta "Diena" un vēl vairāku izdevumu izdevēju "Izdevniecību Dienas Mediji" par it kā parāda piedziņu, gribētu padalīties ar šīs tiesvedības mums neizprotamākajām un "krāšņākajām" detaļām. Patiesībā pēc mērķa, veida, formas un satura šī tiesvedība īsti ne ar ko neatšķiras no ziņām no Krievijas tieslietu sistēmas. Un, laikam, taču īpaši simboliska ir sakritība, ka lieta pret "Dienas Medijiem" tiek izskatīta vienā nedēļā ar Latvijas Mediju ētiku padomes rīkoto pasākumu par stratēģiskām tiesvedībām pret medijiem, mēģinot tos apklusināt.

Tātad, kāpēc tiesu pret līdzšinējo "Dienas" izdevēju uzskatām par nesaprotamu un dīvainu. Pirmkārt, lieta pret "Dienas Medijiem" ir iesniegta Ekonomisko lietu tiesā, kurai tā vispār nemaz nav piekritīga. Tomēr tas netraucē tiesnesim Kasparam Vecozolam lēmumu par civillietas ierosināšanu pieņemt nepilnu diennakti pēc pieteikuma saņemšanas. Pēc tam tiek noteikts nesamērīgi īss termiņš paskaidrojumu sniegšanai, bet tiesas sēde nozīmēta piecas darba dienas pēc pavēstes nosūtīšanas.

Papildu birokrātiskais slogs sertificētiem un Ekonomikas ministrijā reģistrētiem nekustamo īpašumu aģentiem, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasības ikvienam no klientiem, Covid-19 pandēmijas izaicinājumi, kam sekoja Krievijas invāzija Ukrainā, nepieredzēta inflācija, Euribor un energoresursu straujais kāpums ir radījis līdz šim nebijušus izaicinājumus nekustamā īpašumā jomā strādājošajiem.

To intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais Īpašums stāsta 1991. gadā reģistrētā nekustamā īpašuma pārvaldīšanas, vērtēšanas, starpniecības pakalpojumu un jauno projektu attīstīšanas uzņēmuma SIA Vestabalt valdes locekle un līdzīpašniece Līga Plaude. Viņa uzskata, ka pašlaik ir laika posms, kas piepildīts ar neziņu, jautājumiem par turpmāko Latvijas kopējo attīstību, izpildvaras nepieciešamību steidzīgi iesaistīties ar izpratni nekustamā īpašuma problēmjautājumu risināšanā, kas viss kopumā neveicina nekustamo īpašumu segmenta izaugsmi un attīstību. Lai situāciju mainītu, ir nepieciešams ilgtermiņa redzējums par Latvijas valsts attīstību, drosme atzīt problēmjautājumus, kas jau gadiem saistīti ar nekustamo īpašumu jomu, un nekavējoši, sadarbojoties nekustamā īpašuma nozares pārstāvjiem un valdības pārstāvjiem, rast risinājumus un sākt izmantot tos.

Jau 3. novembrī, notiks konference Latvijas Bankas simtgades konference "Ilgtspēja un nauda: veidojot nākotnes ekonomiku". Uz to pulcēsies Eiropas finanšu sektora līderi – Eiropas Centrālās bankas prezidente Kristīne Lagarda, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis, ECB Padomes loceklis un Banque de France prezidents Fransuā Vileruā de Galo, ECB Valdes loceklis Frenks Eldersons, ECB Padomes loceklis un Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks un daudzi citi. Pirms konferences Uldis Rutkaste apraksta būtiskākos eiro zonas izaicinājumus, ar kuriem saskarsimies nākotnē.

Pēdējo 15 gadu laikā pasaules ekonomika ir piedzīvojusi virkni nozīmīgu satricinājumu, kas atstājuši paliekošas pēdas daudzu pasaules valstu tautsaimniecībās. Varētu pat teikt, ka krīzes ugunsgrēku dzēšana ir kļuvusi par ekonomiskās politikas veicēju ikdienu. Lielā finanšu krīze, Eiropas parādu krīze, deflācijas draudi un gausā ekonomikas virzība, pandēmija, Krievijas iebrukums Ukrainā, enerģētikas krīze un vairākas desmitgades nepieredzēti augsta inflācija, ko vērojam šobrīd – visi šie notikumi ir prasījuši izšķirošus lēmumus un pat ekonomiskās politikas paradigmu maiņu, lai mazinātu negatīvās sekas valstu tautsaimniecībām un iedzīvotājiem. Raugoties atpakaļskata spogulī, droši vien ne visi lēmumi bijuši optimāli un pareizi. Tomēr krīžu līkločos esam mācījušies un uzlabojuši savu sniegumu. Arī Latvijā.