Pakalpojumi

DIO plāno celt depozīta sistēmas dalības maksu dzērienu ražotājiem un importētājiem

LETA, 09.12.2022

Jaunākais izdevums

SIA "Depozīta iepakojuma operators" (DIO) 2023.gadā plāno celt depozīta sistēmas dalības maksu dzērienu ražotājiem un importētājiem, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publiskotā informācija.

Dalības maksu plānots palielināt gan vienreizlietojamam depozīta iepakojumam, izņemot metālus, gan atkārtoti lietojamam iepakojumam.

No vienreiz lietojamiem depozīta iepakojumiem caurspīdīgās plastmasas vienības cenu plānots palielināt par 433% jeb no 0,0009 eiro līdz 0,0048 eiro par vienību, krāsainās plastmasas - par 762% jeb no 0,0037 eiro līdz 0,0282 eiro, stikla - par 144% jeb no 0,018 eiro līdz 0,0439 eiro par vienību.

Vienlaikus alumīnija un dzelzs iepakojums turpmāk būs bezmaksas. Līdz šim bezmaksas bija tikai alumīnijs, savukārt dzelzs iepakojuma maksa par vienību bija 0,0093 eiro.

Atkārtoti lietojamo iepakojumu grupā universāla dizaina iepakojumu cenu plānots celt par 239%, tas ir, no 0,0256 eiro par vienību līdz 0,0869 eiro, bet individuāla dizaina iepakojumu par 71% - no 0,0126 eiro līdz 0216 eiro par vienību.

Kā norāda DIO, dalības maksas projekts sagatavots, ņemot vērā līdzšinējos depozīta sistēmas darbības rezultātus, 2022. un 2023.gada prognozes tirgū laistajam depozīta iepakojuma apjomam, atgriešanas rādītājiem, kā arī prognozētajām depozīta iepakojuma apsaimniekošanas izmaksām.

Depozīta iepakotāju dalības maksa sedz to depozīta sistēmas darbības izmaksu daļu, ko nenosedz ieņēmumi no materiāla pārdošanas un neizmaksātās depozīta maksas par sistēmā neatgriezto iepakojumu. Dalības maksas aprēķinā ievērots precīzs izmaksu attiecināšanas princips, kas novērš jebkādu šķērssubsīdiju esamību starp dažādiem materiāla veidiem.

Piedāvātās maksas varētu stāties spēkā ar 2023.gada 1.aprīli.

Maksas projekts Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai iesniegts trešdien, 7.decembrī.

Priekšlikumus un ieteikumus par maksas projektā ietverto informāciju DIO pieņems 20 dienas pēc paziņojuma publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Paziņojums publiskots 9.decembrī.

Kompānijā skaidroja, ka depozīta sistēmu finansē trīs galvenie ieņēmumu avoti - ieņēmumi par savākto un pārstrādei nodoto materiālu, depozīta maksa par tiem iepakojumiem, kurus patērētāji nav atdevuši atpakaļ sistēmā, un dzērienu ražotāju maksājumi par dalību depozīta sistēmā. Depozīta sistēma darbojas pēc bezpeļņas principa, un visi iegūtie līdzekļi tiek atkārtoti ieguldīti atpakaļ sistēmas darbībā un attīstībā.

DIO norāda, ka depozīta sistēmas dalības maksas projekts ir attiecināms uz depozīta iepakotājiem - tā ir maksa, ko depozīta iepakotājs maksā par depozīta iepakojuma apsaimniekošanu depozīta sistēmā, tātad par katru tirgū laisto depozīta iepakojuma vienību.

Taujāti par to, kādēļ samazināta metāla cena, DIO pauda, ka metāla iepakojuma gadījumā tiek prognozēts, ka materiāla pārdošanas cena un ieņēmumi no depozīta maksas par neatgriezto iepakojumu pilnībā nosegs šo materiālu veida apsaimniekošanas izmaksas.

Jau vēstīts, ka 2022.gada 1.februārī Latvijā darbību sāka depozīta sistēma dzērienu iepakojumiem.

Depozīta sistēmā var nodot stikla, PET un metāla (skārdenes) bezalkoholisko, visu veidu alus un citu alkoholisko (zem 6%) dzērienu iepakojumus. Par katru nopirkto depozīta iepakojumu iedzīvotājam jāiemaksā depozīts 0,1 eiro apmērā, ko pēc iepakojuma nodošanas var saņemt atpakaļ, ja uz nododamā iepakojuma ir nolasāma speciālā atpazīstamības zīme un svītrkods, kā arī iepakojums ir iztukšots.

Valsts vides dienests konkursā dzērienu iepakojumu depozīta sistēmu uz septiņiem gadiem nolēma uzticēt DIO.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Līgumus par depozīta iepakojuma pieņemšanu nav noslēguši četri komersanti

LETA, 12.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līgumus ar SIA "Depozīta iepakojuma operators" (DIO) par izlietotā depozīta iepakojuma pieņemšanu nav noslēguši četri komersanti par piecām pieņemšanas vietām, pavēstīja Valsts vides dienestā (VVD).Konkrētus komersantus VVD gan nenorādīja.

Vienlaikus VVD informēja, ka dienests līdz šim ir izdevis 29 izpildrīkojumus, piemērojot sodus kopumā 26 600 eiro apmērā kā piespiedu līdzekli, lai panāktu lēmuma par līgumu slēgšanu ar depozīta sistēmas operatoru un izlietotā iepakojuma pieņemšanu izpildi.

No minētajiem 29 gadījumiem 14 izpildrīkojumi par piemēroto soda naudu ir nosūtīti arī tiesu izpildītājiem, lai piedzītu nenomaksāto sodu.

Līdz šim piecos gadījumos soda nauda nav bijusi pilnībā apmaksāta, summai, kas nav apmaksāta, veidojot 3510 eiro, norādīja VVD.

Tostarp VVD minēja, ka SIA "Ranvus", kas ir tirdzniecības veikalu tīkla "Beta" pārvaldītājs, dienests līdz šim ir izdevis trīs izpildrīkojumus par piespiedu naudu, piemērojot soda naudu kopumā 17 000 eiro apmērā, un kompānija pilnā apmērā ir apmaksājusi tai piemēroto sodu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Depozīta Iepakojuma Operators (DIO) no HoReCa nozares uzņēmiem (viesnīcas, restorāni, sabiedriskās ēdināšanas vietas), kas ir noslēguši līgumu ar DIO par bezmaksas depozīta iepakojumu savākšanu, pērn ir saņēmis 3,8 miljonus taras vienību – tas ir aptuveni 1% no visiem pērn depozīta sistēmā nodotajiem iepakojumiem.

DIO aicina arī citus uzņēmumus, kuru rīcībā regulāri nonāk liels apjoms izlietota depozīta iepakojuma, noslēgt ar viņiem līgumu, lai tukšās taras nodošana būtu ērtāka un efektīvāka.

“Šobrīd veicam regulāru depozīta iepakojumu bezmaksas izvešanu no 565 HoReCa nozares uzņēmumu un arī lielāku biroju un konferenču centru atrašanās vietām. Jāpiebilst, ka līdz ar augošo sadarbības klientu sarakstu, pieauguši arī savāktās taras apjomi – ja 2022. gadā tie sastādīja 1,9 miljonus iepakojuma vienību, tad 2023. gadā tie bija jau 3,8 miljoni. Līgumu ar DIO var noslēgt joprojām, un šis bezmaksas pakalpojums ir izstrādāts, domājot par sistēmā iesaistīto pušu ērtībām – uzņēmumiem, kuru rīcībā nonāk lielāks apjoms depozīta iepakojumu, nav pašiem jānodarbojas ar iepakojumu transportēšanu uz depozīta punktiem un nodošanu taromātos, turklāt depozīta maksu par nodoto taru mēs pārskaitām uz bankas kontu,” komentē SIA Depozīta Iepakojuma Operators valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Depozīta Iepakojuma Operators (DIO) sadarbībā ar SIA “Tomra Collection Latvia” un mazumtirgotāju SIA “Maxima Latvija” uzstādījis Latvijā pirmo lielapjoma taromātu jeb beramtaromātu, kurā iespējams nodot līdz pat 100 PET iepakojumiem un skārdenēm vienlaikus.

Jaunais taromāta modelis uzstādīts pie Maxima XXX veikala Andreja Saharova ielā, Rīgā, un pieejams ikvienam depozīta sistēmas lietotājam. Plānots, ka jau tuvākajā laikā darbību uzsāks arī otrs beramtaromāts, kas jau ir uzstādīts pie tirdzniecības centra “Spice”, bet gaida apstiprinājumu no Rīgas būvvaldes.

“Pieredze rāda, ka iedzīvotāji taromātos vienā reizē nodod vidēji 20 iepakojumus, taču ir lietotāji, kas uzkrāj lielus tukšo iepakojumu apjomus, līdz ar to esam spēruši soli pretim arī šiem klientiem, lai nodrošinātu vēl ātrāku un ērtāku iepakojumu nodošana procesu. Beramtaromātu ietilpība un pieņemšanas ātrums ir būtiski lielāks, un arī apkopes tiem ir jāveic retāk, turklāt turpat blakus atradīsies jau esošais kiosks ar diviem taromātiem, kas būs piemērotāks mazāku apjomu nodošanai. Esmu patiesi priecīgs, ka tik agrīnā depozīta sistēmas darbības posmā varam papildināt taromātu tīklu ar šo jauno lielapjoma modeli, tādēļ izsaku pateicību tirgotājiem un taromātu uzstādītājiem par operatīvo sadarbību,” komentē SIA Depozīta Iepakojuma Operators valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alkoholisko dzērienu ražotāji Veselības ministrijas izstrādātos grozījumus alkoholisko dzērienu pieejamības mazināšanā vērtē skeptiski, sacīja aptaujātie vietējie alkoholisko dzērienu ražotāji.

SIA "Abavas dārzi" valdes loceklis un "Abavas" vīna darītavas pārstāvis Mārtiņš Barkāns norādīja, ka uzņēmums atbalsta sabiedrības audzināšanu ar stingrākām prasībām attiecībā uz alkoholisko dzērienu reklāmas ierobežošanu, jo, "acīmredzot, cilvēku izglītošana, kā arī plānotie reklāmas ierobežojumi tiek veidoti ar mērķi indivīdam personīgi mācīties uzņemties atbildību par tām izvēlēm, kas skar viņa veselību, tai skaitā alkohola lietošanu".

Tāpat "Abavas" vīna darītavai nav iebildumu par papildus informācijas izvietošanu uz dzēriena etiķetes, jo cilvēkiem, pieņemot lēmumu par produkta iegādi, būtu jāzina kaloriju daudzums, ko viņš iegūs no izdzertā alkohola daudzuma.

Komentāri

Pievienot komentāru