Būve

Divus gadus pēc traģēdijas Itālijā atklāj jauno Dženovas tiltu

Lelde Petrāne, 06.08.2020

Jaunākais izdevums

Itālijā atklāts jaunuzbūvētais tilts Dženovā, ziņo ārvalstu mediji.

2018. gada augustā spēcīga lietus laikā, sabrūkot autostrādes tiltam, Dženovā bojā gāja 43 cilvēki.

Jauno tiltu, kas uzbūvēts 15 mēnešu laikā, projektējis slavenais itāļu arhitekts Renzo Piano, kurš tā dizainu sasaistījis ar Dženovas jūrniecības vēsturi. "Katru nakti spīdēs četrdesmit trīs zvaigznes," viņš sacījis tilta atklāšanā, norādot uz tilta lampām, kuras atgādinās par katastrofā bojāgājušajiem.

Jaunais tilts izmaksājis 200 miljonus eiro, bet šīm izmaksām jāpieskaita Morandi tilta atlieku nojaukšanas izmaksas, kas veidoja 90 miljonus eiro.

Morandi tilts pirms sabrukšanas gadu desmitiem cieta no problēmām, kā rezultātā tam bija dārga uzturēšana, un traģēdija pievērsa uzmanību Itālijas infrastruktūras stāvoklim.

Uz jaunā tilta darbosies četri apkopes roboti, kuriem būs jānovērtē atmosfēras iedarbība un erozijas risks. Tas aprīkots arī ar speciālu sausināšanas sistēmu korozijas novēršanai.

R. Piano, kurš projektējis arī debesskrāpi "The Shard" Londonā, tiltu raksturojis kā "bērnu, kurš piedzimis no traģēdijas, no sērām". "Mēs esam starp bēdām un lepnumu," viņš teicis.

Morandi tilts, kas tika atklāts 1967. gadā, tika dēvēts par inženierijas brīnumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Austrumu maģistrāles nākamo posmu būvēs par 31,3 miljoniem eiro

Db.lv, 20.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Austrumu maģistrāles posma no Ieriķu līdz Vietalvas ielām pirmās kārtas būvdarbus īstenos par 31,3 miljoniem eiro, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Iepirkumā uzvarējusi AS "A.C.B." un SIA "Tilts".

Atgādinām, ka 2018.gadā Rīgas dome atbalstīja ieceri vērsties Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (CFLA), lai pretendētu uz Kohēzijas fonda finansējumu šī Austrumu maģistrāles posma izbūvei. Ar CFLA starpniecību dome cerēja projektam piesaistīt 17,38 miljonu eiro lielu finansējumu. Kopējās konkrētā posma izbūves izmaksas tika lēstas 62,36 miljonu apmērā, un bija paredzēts, ka pašvaldība investēs 46,17 miljonus eiro.

Rīgas dome iepriekš skaidroja, ka 2019.gadā šis projekts tika iekļauts starp tiem, kuri nav īstenoti objektīvu iemeslu dēļ.

"A.C.B." 2019.gadā strādāja ar 62,6 miljonu eiro apgrozījumu un 2,3 miljonu eiro peļņu, bet SIA "Tilts" strādāja ar 28 miljonu eiro apgrozījumu un 228 116 eiro peļņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka būvkonstrukciju ražotājs SIA "IKTK" īstenojis projektu Norvēģijā - uzstādīts videi draudzīgs koka konstrukciju tilts pār kalnu upi uz Eiropas nozīmes šosejas E16 starp Oslo un Bergenu, informē uzņēmumā.

Latvijā ražotās būvkonstrukcijas aizvien vairāk pieprasītas ārpus Latvijas un tiek piegādātas aizvien tālāk, pēdējo pāris gadu tendencēs novērojis SIA "IKTK" izpilddirektors Gatis Eglītis.

Šovasar "IKTK" ražotās līmētā koka konstrukcijas tika izmantotas arī autotransporta tilta konstrukcijās Norvēģijā, kura gala pasūtītājs bija Norvēģijas valsts ceļu administrācija. Tas ir pārvads pār kalnu upi Eiropas nozīmes šosejai E16, kura Norvēģijā savieno Oslo ar Bergenu, bet kopumā ar jūras pārrāvumu šķērso Ziemeļīriju, Skotiju Lielbritānijā, Norvēģiju un Zviedriju.

Šim autotransportam paredzētajam Tveitas tiltam (Tveit bru) pār Sturones (Storåne) upi lielizmēra tilta detaļas tika izgatavotas un daļēji samontētas jau ražotnē Ozolnieku novadā, no kurienes tās nogādāja objektā deviņās kravās - ar pēdējo kravu šā gada 20.martā, bet 10.jūnijā notika tilta atklāšana. Tas nozīmē, ka no Latvijā ražotajām konstrukcijām 40 metru garo un 9,5 metrus plato tiltu pilnībā samontēja un pārklāja ar asfaltu aptuveni 80 kalendārās dienās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 1. decembrī, oficiāli sācies A. Čaka ielas pagaidu velojoslu eksperiments, kas turpināsies līdz nākamā gada 1. aprīlim, informē Rīgas dome.

Eksperimenta mērķis ir veikt satiksmes kustības un iedzīvotāju apmierinātības mērījumus, lai pavasarī pieņemtu datos un mērījumos balstītu lēmumu par pastāvīgas veloinfrastruktūras izveidi A. Čaka ielā.

Ar velojoslām Čaka ielā eksperimentēs no decembra līdz aprīlim 

Eksperimentālā kārtā Marijas un Aleksandra Čaka ielā tiks ieviestas pagaidu velojoslas, tā...

“A. Čaka ielas eksperimenta mērķis nav pretnostatīt satiksmes dalībniekus, bet atdzīvināt Rīgas centru. Ja mēs nepadarīsim vidi Rīgā cilvēkiem draudzīgāku, tad iedzīvotāju skaits turpinās samazināties. Ir svarīgi saprast to, ka runa nav tikai par veloceliņiem, bet par visu pilsētvidi kopumā – tur, kur ir intensīva satiksme, tur ir maz cilvēku, bet kur maz cilvēku, tur nav iespējas attīstīties veikaliņiem, kafejnīcām un citai mazajai uzņēmējdarbībai. Šis ir tikai pirmais pieturpunkts plašākā ielas un pilsētvides uzlabošanas darbu sarakstā. Nākamā gada budžetā tiks paredzēti līdzekļi, lai uz A. Čaka ielas tiktu izvietoti soliņi, koki un veikti citi labiekārtošanas darbi. Mums šī iela ir jāpadara ne tikai funkcionāli ērta, bet arī vizuāli pievilcīga,” sacīja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis.

Lielākie miljoni satiksmes infrastruktūrai 

Rīgas domes Budžeta komisija 14. janvārī izskatīja pilsētas 2020. gada budžeta projektu,...

“Šobrīd svarīgākais ir izzināt iedzīvotāju viedokļus, tai skaitā, arī gājēju viedokļus, kas, pateicoties velojoslu eksperimentam, ir ieguvuši no riteņbraucējiem un elektroskrejriteņiem brīvas ietves. Nākamā prioritāte būs sabiedriskā transporta kustības grafika izpēte un eksperimenta norises ietekme uz to. Ar nepacietību gaidu iedzīvotāju aptaujas datus, lai varētu pieņemt labāko lēmumu ielas attīstībai,” pauda Satiksmes un transporta komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks, īpaši aicinot visus satiksmes dalībniekus būt iecietīgiem eksperimenta laikā.

“Satiksmes departaments visā A. Čaka ielas garumā jau ir pabeidzis brauktuves asfaltbetona seguma atjaunošanas darbus un nomainījis ietvju segumu, kā arī ļoti īsā laikā ir izveidojis pagaidu velojoslas un veicis visus nepieciešamos priekšdarbus, lai četru mēnešu garumā iegūtu datus un mērījumus par pagaidu velojoslu ietekmi uz satiksmes intensitāti gan šajā, gan citās ielās. Eksperimenta laikā sadarbībā ar “Rīgas satiksmi” tiks mērīta sabiedriskā transporta kustība un pasažieru dinamika. Tāpat tiks monitorēts ceļu satiksmes negadījumu skaits, velobraucēju skaits, kā arī veikti iedzīvotāju apmierinātības, trokšņu un gaisa kvalitātes mērījumi,” par eksperimenta norisi stāstīja Rīgas domes Satiksmes departamenta direktors Vitālijs Reinbahs.

Eksperiments ilgs četrus mēnešus – līdz 2021. gada 1. aprīlim, kad, balstoties uz iegūtajiem rezultātiem, tiks pieņemts lēmums par pastāvīgas veloinfrastruktūras izveidi A. Čaka ielā.

Tāpat nākamajā būvniecības sezonā visā ielas garumā tiks veikti labiekārtošanas darbi – iestādīti koki, uzstādīti velostatīvi, soliņi un puķu kastes, tādējādi ielu padarot pievilcīgāku un iedzīvotājiem draudzīgāku.

Tāpat Satiksmes departaments informē, ka A. Čaka ielā turpināsies darbs arī pie satiksmes organizācijas pilnveidošanas, lai iespējami mazinātu sastrēgumu veidošanos pīķa stundās. Tranzītam iespējams izmantot alternatīvos ceļus, piemēram, braucot no Daugavas puses maršrutā: Satekles - Valmieras ielas, Merķeļa - Brīvības - Pērnavas, Krasta - Dienvidu tilts - Piedrujas – Braslas iela vai, braucot no Purvciema puses, maršrutā: Braslas - Piedrujas - Dienvidu tilts - Krasta, Pērnavas - Senču - Zirņu - Kr.Valdemāra (Skanstes) iela.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

2019. gada Latvijas krīžu Top10

Anda Asere, 17.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Analizējot 22 aizvadītā gada publiski izskanējušus notikumus eksperti izvēlējās desmit nozīmīgākos un, izvērtējot 80 speciālistu viedokli, apkopojuši 2019. gada desmit lielākās krīzes Latvijā.

Kā krīzi nr.1 eksperti pērn izceļ ASV piemēroto sankciju ietekmi uz Ventspils ostu un šis notikums speciālistu aptaujā ieguvis atzīmi 8.36.

Otrajā vietā izvirzījies notikums, kad Zviedrijas televīzija ziņoja par aizdomīgiem pārskaitījumiem caur "Swedbank" filiālēm Baltijas valstīs (6.89), bet trešajā – Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadības maiņa (6.58).

Tālāk seko "Rail Baltica" pārvaldības, vadības un organizācijas problēmas (6.56), saindēšanās ar "Baltic Restaurants Latvia" piegādāto pārtiku Siguldas izglītības iestādēs un universālveikalā "Stockmann" (6.39), drošības apdraudējums un evakuācija Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā (5.83), LNT Ziņu dienesta likvidēšana (5.78), "PNB Bankas" atzīšana par maksātnespējīgu (5.69), Latvijas Universitātes rektora vēlēšanas (5.69), bet topu noslēdz nesaskaņu turpināšanās "Olainfarm" vadībā (4.64).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju uzņēmuma SIA "Tet" dalībnieki nolēmuši no amata atsaukt uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Juri Gulbi, informēja uzņēmumā.

Kā uzsver uzņēmuma pārstāvji, neskatoties uz to, ka pārkāpumi Gulbja rīcībā nav konstatēti, "Tet" padome un dalībnieku pārstāvji apzinās, ka apsūdzību uzrādīšanas fakts met ēnu uz uzņēmuma nevainojamo reputāciju un rada reputācijas ilgtermiņa riskus uzņēmumam un uzņēmuma nākotnes vērtībai. Līdz ar to "Tet" dalībnieku pārstāvji lēma atsaukt Gulbi no valdes priekšsēdētāja amata, kas vienlaikus nozīmē atstāt arī galvenā izpilddirektora amatu.Lēmums stājas spēkā piektdien, 4.decembrī.

Dalībnieku sapulce izvērtējusi situāciju saistībā ar prokuratūras uzrādītajām apsūdzībām Gulbim un vēl četrām personām. Pēc "Telia Company" pārstāvju ierosinājuma "Tet" padome iepriekš vienbalsīgi atbalstīja neatkarīga starptautiska uzņēmuma piesaisti, lai veiktu izpēti par uzņēmuma darbinieka rīcību pirms 12 gadiem noritējušajā televīzijas virszemes apraides ieviešanas konkursā un tam sekojošo līgumu slēgšanu ar infrastruktūras pakalpojumu sniedzējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Satiksmes departaments izsludinājis iepirkumu Augusta Deglava ielas satiksmes pārvada pārbūves 2.etapa darbu veikšanai, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Pagaidām konkrēta līgumcena nav minēta. Pretendentiem savi piedāvājumi jāiesniedz līdz 23.martam.

Darbi tiek veikti kā turpinājums Augusta Deglava ielas satiksmes pārvada pārbūves darbu 1.etapam viena būvprojekta ietvaros.

Šī etapa darbos ietilpst sagatavošanās darbi - asfalta seguma frēzēšana, segas nesošās kārtas nojaukšana ietvei, betona apmaļu nojaukšana un citi. Tāpat plānota drenējošās kārtas būvniecība ietvei 30 cm biezumā, asfaltēšana, bruģa seguma izbūve, betona apmaļu uzstādīšana, ceļa zīmju uzstādīšana, apgaismojuma montāža, dažādu būvkonstrukciju izbūve un citi darbi.

Paredzēts, ka darbu izpildes termiņš nevar būt garāks par 279 dienām, skaitot no būvdarbu uzsākšanas dienas. Šajā termiņā noteiktas prasības konkursa uzvarētājam, ka tas Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norises laikā no šā gada 6.jūlija līdz 12.jūlijam nodrošina gajēju kūstību pa ietvēm abas pārvada pusēs un transportlīdzekļu kustību abos virzienos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Krasta City" izsludinājusi publisku metu konkursu par teritorijas attīstības vīziju apbūvei Daugavas labajā krastā (kvartālā starp Salu tiltu, Krasta ielu un Daugavu (vēsturiskās Zvirgzdu salas teritorija)).

Konkursa rezultāts būs pamats visas teritorijas attīstīšanai kopumā, to sākot ar pirmo kārtu, kuras ietvaros tiks izbūvēta projektam nepieciešamā infrastruktūra, realizēta 17-stāvu biroja ēka, un labiekārtota pieguļošā teritorija.

Attīstītāja pārstāvji norāda, ka "Krasta City" būs A klases biznesa komplekss un publiski pieejama apbūve Daugavas labajā krastā. Plānotajā daudzstāvu apbūvē (līdz 17 stāviem) īpaša uzmanība tiks pievērsta infrastruktūras pieejamības, dzīves telpas kvalitātes, darba vides, videi draudzīgu risinājumu un izmaksu efektivitātes jautājumiem, vienlaikus nodrošinot unikālu atrašanās vietu pilsētas galveno ceļu krustpunktā un skatu uz Daugavu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

2020.gada Latvijas krīžu Top10

Db.lv, 28.01.2021

1. Spriedumā par Zolitūdes traģēdiju tiesa ar blakuslēmumu norāda uz prokuratūras neprofesionalitāti (7,15)

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otro gadu pēc kārtas ir izveidots Latvijas krīžu Top 10, kura mērķis ir konstatēt un izanalizēt gada nozīmīgākās krīzes situācijas organizāciju pārvaldē.

Topa izveidē vērtēti 22 aizvadītā gada notikumi, kas nebija tiešā veidā saistīti ar COVID-19 un tā izraisīto pandēmiju. No tiem tika atlasīti 15, kuri tika piedāvāti izvērtēšanai plašākam ekspertu lokam ar pieredzi valsts un privātā sektora organizāciju pārvaldē. Topā iekļauti 10 notikumi, kas ieguva visaugstāko vērtējumu.

2019. gada Latvijas krīžu Top10 

Analizējot 22 aizvadītā gada publiski izskanējušus notikumus eksperti izvēlējās desmit nozīmīgākos...

“Lai arī COVID-19 izraisītā pandēmija pasaulē un Latvijā ir lielākā krīze daudzu desmitgažu laikā, mums likās interesanti paraudzīties uz notikumiem, kas nav tiešā veidā saistīti ar to. Mēs vēlējāmies izvērtēt pārējās norises mūsu valstī un sabiedrībā laikā, kad visa uzmanība ir pievērsta vienam notikumam,” teic viens no topa veidotājiem, krīžu vadības treneris un konsultants Ojārs Stūre.

2020.gada Latvijas krīžu Top10 skatiet galerijā (vieta/notikums/iegūtais vērtējums)!

Topa izveidē piedalījās krīžu vadības treneris un konsultants Ojārs Stūre, PhD (London), LU asociētais profesors Daunis Auers, PhD, pārmaiņu arhitekte, vadības konsultante Anita Gaile, Mediju Tilts Public Affairs direktors Filips Rajevskis, KPMG mārketinga un komunikācijas vadītāja Lita Grafa, 4finance Grupas Personāla direktore, RBS pasniedzēja Daiga Ērgle un finansists un investors Māris Mančinskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kāpēc tam, kā vērtējam sekmes, ir nozīme?

Andris Gribusts, izglītības uzņēmuma "Lielvārds" Kompetences centra vadītājs, 27.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad noslēgumam tuvojas, iespējams, izaicinošākais mācību gads mūsdienu izglītības vēsturē, daudzu skolēnu, vecāku un arī skolotāju domas neizbēgami grozās ap atzīmēm.

Teorētiski tām vajadzētu atspoguļot iegūto zināšanu līmeni. Turklāt tām nekādi nevajadzētu būt atkarīgām no tādiem faktoriem kā, piemēram, konkrētais skolotājs vai skola, kurā šī atzīme iegūta. Tomēr diemžēl joprojām ne vienmēr tas tā ir.

Viens no pēdējo mēnešu lielākajiem klupšanas akmeņiem, mācības aizvadot digitālā vidē, ir iespēja pārliecināties, ka skolēni patiešām mācās un apgūst attālinātajās stundās apspriesto mācību vielu. Īpaši gadījumos, kad runājam par skolēniem, kam dažādu iemeslu dēļ trūkst motivācijas mācīties. Neesot vienā telpā, ir ievērojami grūtāk laikus novērtēt katra skolēna iesaisti un progresu. Tāpēc efektīvākais veids, kā tas atzīts arī OECD rekomendācijās, ir panākt, ka labu, produktīvu mācību procesu atbalsta arī veids, kādā skolēnu mācību sasniegumi tiek novērtēti. Kā to panākt?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā novirzes tilta tehniskā stāvokļa atzinumā, uz nenoteiktu laiku tiks slēgta sabiedriskā transporta pār Brasas tiltu. Līdz ar to 11.tramvaja kustība ir slēgta un tā vietā izveidots 11T autobuss, kurš kursēs pār tiltam līdzās izveidoto pārbrauktuvi, noskaidroja aģentūra LETA.

Uz Brasas tilta jau ilgstoši notiek remontdarbi un pēdējos mēnešus kustību pār to bija atļauta tikai sabiedriskajam transportam un operatīvajiem transportlīdzekļiem.

Tomēr, kā aģentūra LETA noskaidroja Rīgas domes Satiksmes departamentā, veicot tilta tehniskā stāvokļa monitoringu, fiksēti "nobīdījumi tehniskajos mērījumos", un saskaņā ar līgumu tilts tiks slēgts līdz padziļinātas informācijas noskaidrošanai.

11T autobusa maršruts būs "Ausekļa iela - Mežaparks". Izmaiņas noteiktas arī 9.autobusa maršrutā.

11T maršruta autobuss kursēs no tramvaja pieturvietas "Ausekļa iela", tālāk pa Ausekļa ielu, Elizabetes ielu, Kronvalda bulvāri, Krišjāņa Valdemāra ielu, Raiņa bulvāri, Brīvības bulvāri, Brīvības ielu, Cēsu ielu, Tallinas ielu, Miera ielu, Kluso ielu, pāri pagaidu dzelzceļa pārbrauktuvei pie Brasas dzelzceļa stacijas, Gaujas ielu, Kokneses prospektu, Meža prospektu līdz 9.maršruta autobusa galapunktam "Mežaparks".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Schwenk Latvija Brocēnu cementa rūpnīcā plāno investēt 34 miljonus eiro

LETA, 03.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cementa ražotājs "Schwenk Latvija" šogad plāno investēt 34 miljonus eiro Brocēnu cementa rūpnīcā cementa dzirnavu un daudzkambaru silosa būvniecībā, aģentūru LETA informēja "Schwenk Latvija" pārstāvji.

Uzņēmuma pārstāvji norādīja, ka tas ir lielākais investīciju projekts kopš jaunās Brocēnu cementa rūpnīcas atklāšanas un paredz būtisku efektivitātes pieaugumu un ietekmes uz vidi samazināšanu.

Plānots, ka šā gada nogalē Brocēnu cementa rūpnīcā darbu sāks vēl vienas cementa dzirnavas un daudzkambaru siloss cementa uzglabāšanai. Tas ļaus efektīvāk izmantot cementa rūpnīcas esošo kapacitāti, paplašināt Latvijā ražotā cementa klāstu ar videi draudzīgākiem produkta veidiem un raudzīties jaunu eksporta tirgu virzienā.

Cementa dzirnavas ir viens no būtiskākajiem ražošanas objektiem rūpnīcā, pavēstīja "Schwenk Latvija" pārstāvji. Topošo dzirnavu jauda būs līdz 170 tonnām cementa stundā atkarībā no cementa tipa. Tās sniegs iespēju pievienot Brocēnu cementa sortimentam vēl divas jaunas markas un daļēji aizstās vecākās paaudzes un energointensīvāko dzirnavu izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Šteinbuka: Ilūzija par "mazo Šveici" ir pilnībā izgaisusi

LETA, 29.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sapņi, ka Latvijā bankas būs tilts starp austrumiem un rietumiem, un tā būs "mazā Šveice", ir pilnībā izgaisuši.

To šodienas konferencē "Kredītiestāžu darbības un uzraudzības juridiskie aspekti" savā uzrunā sacīja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Šteinbuka piekrīt, ka banku sektors Latvijā ir jāsakārto, bet ar to nav jāaizraujas. "Ir ļoti svarīgi, lai Latvija nepārvēršas par policejisku valsti, lai gan jau tagad visi bankas klienti tiek uzskatīti par aizdomās turamajiem," bija bažīga Šteinbuka.

Gads var noslēgties ar iesaldētu miljardu 

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) 2020. gada pirmajā pusē iesaldējis teju tikpat daudz naudas...

Viņasprāt, ekonomikas lejupslīde pirms pandēmijas rada bažas, lai gan lielāku satraukumu rada nauda, kura pašlaik ieplūst Latvijas ekonomikā, jo tā ir kā "debesmanna", pie kuras viegli var pierast un tas ir bīstami.

"2019.gadā neviens nevarēja iedomāties, ka Latvijas ekonomikā ieplūdīs tik lieli finanšu līdzekļi, un tas rada satraukumu, jo uzņēmumi un sabiedrība kopumā var būt negatavi tik lielai naudas plūsmai," teica Šteinbuka.

Šteinbuka pieļāva, ka viņa situāciju dramatizē, bet savādāk nevar, jo pašlaik situācija ekonomikā ir nestabila, lai gan paralēli tam jānodrošina laba banku funkcionēšana, jo bez tām Latvijas ekonomika ir nolemta.

Priekšsēdētāja pauda bažas, ka konferencē teiktais var neaiziet līdz galvenajam mērķim, jo konferencē nepiedalās Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, kā arī citu banku pārstāvji.

Jau ziņots, ka šodienas konference "Kredītiestāžu darbības un uzraudzības juridiskie aspekti" ir veltīta banku sektora uzlabošanai un tajā piedalās Valsts prezidents Egils Levits, ģenerālprokurors Juris Stukāns, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekāne Anita Rodiņa, kā arī zvērinātie advokāti un juristi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju uzņēmuma SIA "Tet" bijušais valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis pērn no uzņēmuma saņēmis 965 626 eiro, no kuriem lielākā daļa varētu būt kompensācija par amata atstāšanu, liecina Gulbja Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā amatpersonas deklarācija, atstājot amatu, kā arī iepriekšējo gadu deklarācijas.

Iepriekšējos gados viņa atalgojums atbilstoši deklarācijās sniegtajām ziņām bijis aptuveni 400 000 eiro, piemēram, 2019.gadā Gulbis kā atalgojumu no "Tet" saņēma 409 569 eiro, 2018.gadā - 381 929 eiro, bet 2017.gadā - 389 499 eiro, savukārt 2016.gadā tie bija 313 242 eiro, 2015.gadā - 503 825 eiro, bet 2014.gadā - 392 029 eiro.

"Tet" pārstāve Lāsma Trofimova, lūgta komentēt, cik lielu daļu no Gulbja atalgojuma pērn veidoja kompensācija, atbildēja, ka netika lemts, ka Gulbim būtu jāizmaksā kādas īpašas papildu kompensācijas ārpus normatīviem un darba līgumā paredzētajiem maksājumiem, un tādas arī nav izmaksātas - atsaucot no valdes priekšsēdētāja un galvenā izpilddirektora amata potenciālo reputācijas risku dēļ, Gulbim izmaksāta atlīdzība atbilstoši darba līguma noteikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvijas un Igaunijas jahtu ostu tīklā iegulda 10,9 miljonus eiro

Db.lv, 19.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"EST-LAT Harbours" projekta ietvaros būtiski uzlabots Latvijas un Igaunijas jahtu ostu tīkls - no 70 šī tīkla ostām infrastruktūras uzlabošanas projekti īstenoti 20 ostās, tai skaitā 10 Latvijas piekrastes ostās.

Līdz ar servisa ēkas būvniecības pabeigšanu Salacgrīvas ostas pārvaldē noslēdzies nozīmīgais investīciju projekts Latvijas piekrastē, kurā kopējās investīcijas veido 10,98 miljonus eiro.

"Jahtu ostu tīkla sakārtošana Latvijā ir svarīgs starptautiskās konkurētspējas priekšnosacījums. Mums ir gara jūras un līča piekraste, kas sniedz plašas attīstības iespējas, kas šobrīd tiek daļēji izmantotas. Šis ir veiksmīgs pārrobežu projekts piekrastes teritorijā, kas tiek īstenots kopā ar Igauniju. Jau šobrīd tiek strādāts pie cita nozīmīga kopprojekta – vēja parka attīstīšanas jūrā, kas pavērs jaunas iespējas piekrastes resursu gudrā izmantošanā enerģētikā," atzīst ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru