Jaunākais izdevums

Pie Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra 13.augustā notika darba sanāksme, kurā pārrunāta iecere izveidot jaunu gājēju un velosipēdu tiltu pār Kīleveina grāvi, informē Rīgas domē.

“Patlaban šī Pārdaugavas teritorija strauji attīstās un nākotnes plāni ir vēl lielāki. Esmu gandarīts, ka redzu startu šim projektam,” sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.

“Jau šogad sāksies darbi pie trešās mājas Akadēmiskajā centrā - pie Rakstu mājas. Tā būs pati lielākā un pati apdzīvotākā ēka Akadēmiskajā centrā. Šim tiltiņam būs ne tika utilitāra, bet arī simboliskā vērtība; tas vedīs uz jaunā tipa studentu pilsētiņu, kas nav noslēgta, kas ir atvērta sadarbībai ar sabiedrību un uzņēmējiem. Ceram, ka tas Torņakalnu un Akadēmisko centru padarīs par augošu, Rīgai un Latvijai nozīmīgu attīstības centru,” atzina Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks.

“Šis nebūs lielākais no 140 Rīgas tiltiem, bet tam vienā pusē atradīsies zinātne, otrā – bizness, tātad tas būs kā tilts uz labklājību. Tas arī būs labs papildinājums jau procesā esošiem projektiem – veloceļu uz Ziepniekkalnu un Mūkusalas promenādi,” norādīja Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis.

Savukārt Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone atzīmēja, ka šis tilts īpaši nepieciešams studentiem, kas pārsvarā pārvietojas kājām, ar velosipēdiem un sabiedrisko transportu. Tāpat šis tilts palīdzēs attīstīties šai teritorijai, kas ir kā pilotprojekts viedpilsētu attīstībai.

Paredzēts, ka tilts atradīsies Dēļu ielas trasē starp Jelgavas ielu Torņakalna pusē un Mūkusalas biznesa centra teritoriju, pa kuru turpināsies gājēju un velosipēdistu ceļš līdz Mūkusalas ielai.

Plānotais tilta garums ir 30 metri, bet platums – 5,5 metri, kas nodrošinās netraucētu satiksmi abos virzienos gājējiem un velosipēdistiem. Tiltam un pievedceļam tiks izbūvēts apgaismojums, sekmējot komfortablus pārvietošanās apstākļus un sociālo drošību. Tāpat tiks nodrošināta vides pieejamība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Tilts nepieciešams, jo šobrīd norisinās aktīva Pārdaugavas projektu attīstība. Tostarp jāmin Latvijas Nacionālā bibliotēka, projekts "Rail Baltica" Torņakalna apkaimē, LU Akadēmiskais centra izaugsme, kā arī strauja jaunu biroju un dzīvojamo ēku projektu attīstība.

Pēc LU Akadēmiskā centra attīstības kārtu īstenošanas Torņakalna teritorijas būtiski palielināsies lietotāju skaits, sasniedzot līdz pat 15 000 jaunus lietotājus, bet kopumā ar LU personālu veidojot līdz pat 22 000 lietotājus. Līdz ar to nepieciešams risināt transporta infrastruktūras attīstības jautājumus, nodrošinot ērtus savienojumus starp attīstības centriem un sabiedrisko transportu.

Tāpat nepieciešams galvaspilsētā attīstīt transporta infrastruktūru, izmantojot vispārējo mobilitātes principu, kur prioritāte noteikta gājējiem un velosipēdistiem. Ņemot vērā strauji pieaugošo velosipēdistu skaitu Rīgā, gājēju un velosipēdistu tilts pāri Kīleveina grāvim nodrošinātu attīstības centru savstarpējo sasaisti.

Patlaban Torņakalna teritorijā arī nepieciešams uzlabot sabiedriskā transporta pieejamību. Līdz ar to nepieciešami papildu pasākumi, lai nodrošinātu teritorijas integrāciju pilsētas sabiedriskā transporta maršrutu tīklā.

Pēc Pilsētas attīstības departamenta pasūtījuma šobrīd notiek skiču izstrāde Kīleveina gājēju un velosipēdistu tiltam. Skiču risinājumi pārrunāti ar ieinteresētajām Rīgas domes institūcijām – Satiksmes departamenta, aģentūras “Rīgas pilsētas arhitekta birojs” un būvvaldes speciālistiem, kā arī sadarbības partneru – Latvijas Universitātes un SIA “Mūkusalas Biznesa Centrs” pārstāvjiem.

Pamatojoties uz skiču risinājumu, līdz septembra vidum tiks veikti provizoriskie būvdarbu apjomu aprēķini. Šoruden plānots būvprojekta izstrādes un būvdarbu veikšanas apvienotais iepirkums un līguma noslēgšana.

Būvprojekta izstrāde un būvniecība ir nākamo gadu laikā. Tilta pievedceļš līdz Jelgavas ielai tiks savienots ar plānotā veloceļa Centrs-Ziepniekkalns risinājumiem. Mūkusalas ielas pusē infrastruktūras pielāgošanu un tilta trases savienošanu ar Mūkusalas ielu pa Dēļu ielas sarkanajām līnijām cauri biznesa centra teritorijai veiks Mūkusalas biznesa centrs.

Būvdarbi plānoti apmēram pusgada laikā pēc finansējuma piešķiršanas. Vienlaikus tiks labiekārtota teritorija ap tiltu pašvaldības īpašumā, iepretim LU Zinātņu mājai.

Kīleveina grāvis ir Daugavas attekas posms Torņakalna apkaimē, kas savienojas ar Mazo Daugavu. Līdz 19. gadsimtam Kīleveina grāvis atdalīja Mūkusalu un Bieķensalu no Daugavas kreisā krasta. Ūdenstilpnes garums ir 2,7 km, bet baseina platība – ap 27 km2.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Satiksmes organizēšanai nepietiek ar spēju bruģī ieskrūvēt stabiņu

Guntars Gūte, Diena, 31.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas jaunās varas pirmā pilnvaru gada laikā paveikto darbu kvalitāti galvaspilsētas satiksmes sistēmas sakārtošanā sarunā ar laikraksta Diena žurnālistu Guntaru Gūti vērtē satiksmes eksperts Pauls Timrots.

Pēdējā gada laikā daudz dzirdama kritika par satiksmes organizēšanas dīvainībām galvaspilsētā. Kāda, tavuprāt, ir kopējā situācija Rīgā satiksmes jomā?

Patiesībā jau nekas liels un būtisks nenotiek. Drīzāk redzam jaunās varas jaunas politikas parādīšanu un pierādīšanu. Ja tev radusies iespēja parādīt sevi kā jaunu spēku, tad tev arī ir jāparāda, ka tu esi savādāks. Līdz ar to tev nav tik daudz laika, kamēr uzbūvēsi, piemēram, Ziemeļu pārvadu vai Rīgas apvedceļu, tāpēc, lai tu kļūtu pamanāms, tu ātri un butaforiski mēģini paveikt jebkādas lietas un iebāzt kāju durvīs. Līdz ar to no tāda politiskā viedokļa tā parādīšanās ir izdevusies – visi viņus ir pamanījuši. Cits jautājums, cik šī politika ir konsekventa un vēsturiski paliekoša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības valsts kontroles birojs oficiāli pieņēmis ekspluatācijā jaunizbūvētā Valgas – Valkas Dvīņu pilsētas centra Valkas pilsētas daļu.

Valgas pilsētas daļa pieņemta ekspluatācijā 2021. gada 3. februārī. Līdz ar to noslēgusies viena no INTERREG Igaunijas – Latvijas programmas 2014 – 2020 projekta "Valgas – Valkas Dvīņu pilsētas centra attīstība" (Nr. Est-Lat 51) galvenajām aktivitātēm.

Valgas – Valkas Dvīņu pilsētas centra būvdarbu ietvaros tika izbūvēts jauns gājēju tilts ar šūpolēm pāri Varžupītei, centrālais laukums ar skatuvi / nojumi, informācijas punktu un bērnu rotaļu laukumu, gājēju takas gar Varžupīti, pie Ramsi ūdensdzirnavām ierīkots kultūras un sporta aktivitāšu centrs, kā arī Raiņa / Sõpruse ielu posmā no Latgales ielas Latvijā līdz Raja ielai Igaunijā pārveidota par gājēju ielu, tādējādi savienojot dvīņu pilsētas centrus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar Salu tilta kompleksa 2. kārtas būvdarbu atsākšanu laikā no 14.aprīļa līdz 17.jūlijam tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme Maskavas ielā - nobrauktuve no Lāčplēša ielas uz Maskavas ielu virzienā no pilsētas centra, pie Lāčplēša ielas un Maskavas ielas krustojuma, kā arī tiks ierobežota satiksme Lāčplēša ielā, uz satiksmes pārvada pār Mazo Krasta ielu, kā arī tiks slēgts gājēju tunelis Maskavas ielā zem Lāčplēša ielas.

Minētajā laika posmā tiks ierobežota satiksme arī Maskavas ielā pretī ēkai Maskavas ielā 51 un 53, kā arī tiks ierobežota satiksme un slēgta gājēju kustība Mazajā Krasta ielā pie uzbrauktuves uz Maskavas ielu. Tāpat tiks slēgta gājēju kustība virzienā no pilsētas centra uz uzbrauktuves/nobrauktuves Daugavas krasta promenādes savienošanai ar Salu tilta pār Daugavu ietvēm.

Salu tilta kompleksa 2. kārtas būvdarbu ietvaros ir paredzēta satiksmes pārvada pār Mazo Krasta ielu pārbūve Lāčplēša ielā, gājēju tuneļa zem Lāčplēša ielas Maskavas ielā pārbūve, kā arī uzbrauktuves/nobrauktuves izbūve Daugavas krasta promenādes savienošanai ar Salu tilta pār Daugavu ietvēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Rīgas Centrālā stacija ir kā transporta plūsmas artērija, ko nepieciešams attīstīt ar vislielāko rūpību, sekojot iedzīvotāju gaidām un ilgtspējīgai satiksmes attīstībai".

Tā tiešsaistes diskusijā par Rail Baltica būvniecību Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā, veidojot multimodālu mobilitātes centru, teica satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

“Stacija tiks pārveidota par galvaspilsētas centrālo satiksmes mezglu ar modernu un pieejamu infrastruktūru. Rail Baltica būvniecība stacijā dod iespējas veidot jaunus maršrutus starptautiskiem, reģionāliem un piepilsētas vilcieniem, kā arī tiešo savienojumu ar lidostu “Rīga”. Stacija ietvers multimodālās satiksmes punkta priekšrocības ar ērtām mikromobilitātes iespējām, piemēram, atstāt savu velosipēdu, izīrēt skrejriteni un tamlīdzīgi, tāpat stacijas pirmajā stāvā tiks izveidota stacija autobusiem un mikroautobusiem,” sacīja satiksmes ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas un tās ierobežošanas pasākumu apstākļos komercnomnieks nav spējis pielāgoties apstākļiem, lai saņemtu pilnu atbalstu un pildītu savas saistības, lai pārvaldītu vēsturisko Mežotnes pils kompleksu, informē Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) valdes loceklis Andris Vārna .

Šobrīd iepriekš iznomātā Mežotnes pils valstij radīs zaudējumus, tādēļ jāvērtē citi ilgtspējīgas dzīvotspējas scenāriji, neizslēdzot arī īpašuma nodošanu pašvaldībām vai pārdošanu likumā noteiktajā kārtībā – publiskas izsoles ceļā, norāda VNĪ .

No kopumā Latvijā esošajām ap 1200 muižām un pilīm VNĪ tiešā pārvaldīšanā ir trīs – Rīgas pils, kas jau ilgstoši izmantota publiskajai funkcijai un saņem valsts atbalstu, savukārt Mežotnes un Igates kompleksi līdz šim tikuši nodoti ilgtermiņa nomā privātpersonām.

“Mums un pašvaldībām kopīgi būs jārod tālākais risinājums Mežotnes pils kompleksa turpmākam pielietojumam ilgtermiņā, izvērtējot nepieciešamos ilgtermiņa ieguldījumus, to atdevi un ar to saistītos riskus, un iespējams jāpieņem lēmums šo īpašumu pārdot investoriem nākotnes attīstībai,” norāda A. Vārna.

Komentāri

Pievienot komentāru