Ekonomika

Dīzeļu vietu varētu ieņemt nevis elektroauto, bet ūdeņraža auto

Māris Ķirsons, 29.10.2019

Pagaidu risinājums nākamajiem 5-15 gadiem varētu būt hibrīdauto - uzskata a/s Wess Group padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Oskins.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Sākas dīzeļdzinēju auto ēras noriets, jo Eiropā daudzās pilsētās tiek noteikti ne tikai ierobežojumi, bet pat liegumi tajās iebraukt auto ar dīzeļdzinējiem, to vietu varētu ieņemt nevis elektroauto, bet gan ūdeņraža auto.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Wess Group padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Oskins. Viņš uzskata, ka auto industrija atrodas sava veida krustcelēs, savukārt auto, it īpaši dzīzeļauto īpašnieki Latvijā to varētu izjust augstāku nodokļu (akcīzes un arī transportlīdzekļu ekspluatācijas) un dažādu nodevu veidā.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija auto industrijā?

Vienā vārdā var sacīt, ka nozare atrodas sava veida krustcelēs. Pirms vairākiem gadiem bija tā dēvētā dīzeļgeita. Turklāt, lai mazinātu gaisa piesārņojumu - jo īpaši CO2 un, tā dēvēto, kvēpu (melno dūmu) – jau pirms kāda laikā vairākās Eiropas pilsētās vietējā vara ieviesa ļoti augstas prasības auto, kuri vēlas tajās iebraukt. Vēl vairāk - šo pilsētu izvirzītās prasības bija augstākas par Eiropas Komisijas noteiktajām, bet Eiropas tiesa nostājās municipalitāšu pusē. To plaši atspoguļoja Deutsche Welle, uzsverot, ka Eiropas Vispārējās jurisdikcijas tiesa Luksemburgā apstiprināja jaunākās paaudzes dīzeļdzinēju pārvietošanās aizlieguma likumību Eiropas pilsētās. Ekoloģiskās organizācijas Deutsche Umwelthilfe vadība šo ziņu komentēja, ka ne vēlāk kā 2020. gadā pilsētās, kurās ir īpaši augsts gāzes piesārņojuma līmenis, parādīsies aizliegumi kustībai arī ar jaunās paaudzes dīzeļdzinējiem. Deutsche Umwelthilfe ieteica patērētājiem iegādāties tikai automašīnas, kuru ražotāji garantē atbilstību vides standartiem reālos satiksmes apstākļos. Tagad jebkuru mašīnu, kas neatbilst jaunākajiem (Euro 6d-TEMP) noteikumiem, var aizliegt. Tas nozīmē, ka dīzeļdegvielas automašīnām gaisā ir jāizdala mazāk nekā 80 mg / km slāpekļa oksīdu, lai tās varētu brīvi braukt tādās pilsētās kā Štutgartē, Parīzē, Amsterdamā, Berlīnē, Madridē utt., bet pašlaik šādu robežu nespēj neviens dīzeļdzinējs.

Bet ir pilsētas - Barselona, Madride, Parīze, kurās ar dīzeļauto no 2024. gada vispār nevarēs iebraukt, neatkarīgi no tā, kāds būs to motors — euro 3 vai euro 6. Vienā vārdā to var saukt par šaha pieteikumu dīzeļauto un šāda dzinēja norietu. Jāņem vērā, ka Eiropā dīzeļauto ieņem dominējošo īpatsvaru salīdzinājumā ar benzīna, propāna gāzes, saspiestās gāzes (CNG) auto.

Savukārt elektroauto joprojām ir ļoti dārgs un to nevar atļauties pašreizējais Eiropas dīzeļauto īpašnieks, turklāt tam ir limitēts pārvietošanās attālums bez papildus uzlādes un arī uzlādes laiks ir salīdzinoši daudzkārt garāks, nekā uzpildīt auto ar gāzi, dīzeļdegvielu vai benzīnu.

Turklāt, lai izgatavotu elektroauto, ir vajadzīgs īpašs akumulators, kura izgatavošanai vajadzīgi derīgie izrakteņi, kurus pasaulē iegūt tikai dažās vietās un arī šādu akumulatoru rūpnīcām brīvu jaudu, lai ražotu vairāk šādu produkciju, nav. Tā kā arvien vairāk modē kļūst katrai darbībai rēķināt CO2 pēdu, tad šādu elektroauto akumulatoru saražošanai šis CO2 nospiedums ir daudzkārt lielāks nekā degvielas auto akumulatoriem, kam vēl pieskaitot elektroauto nolietoto akumulatoru utilizācijas problēmu, jau rodas jautājums: vai patiešām elektroauto visā tā ciklā (no izgatavošanas+ ekspluatācija+ utilizācija) ir zaļāks nekā benzīna auto? Nebūt nē. Singapūra pirms dažiem gadiem izrēķināja, ka elektroauto pilnā cikla izmeši būs 220 mg / km, kas ir teju divas reizes vairāk nekā modernam benzīna dzinējam. Protams, izraujot no kopējās ainas vienu daļu – ekspluatāciju, ir redzams būtisks ekoloģiskais ieguvumus, taču tiek ignorēti nosacītā produkta dzimšanas un utilizācijas (arī elektrības, ar ko lādēt šos auto, ražošanai patērētie) sadaļu ģenerētie CO2 izmeši.

Vai tad auto ar dīzeļdzinējiem nevar eksportēt uz citām pasaules valstīm?

Teorētiski jau var, bet praktiski tas nav tik vienkārši. Protams, pašlaik Austrumeiropas valstu pilsētās vēl nekādu tādu prasību nav, kas ir minētajā Berlīnē, Briselē vai Parīzē, bet ir skaidrs, ka agrāk vai vēlāk būs. Tāpēc arī cerēt, ka ilgtermiņā Rietumeiropā notiks dzīzeļdzinēju noriets, bet Austrumeiropā tie nostiprinās savas dominējošās pozīcijas, nav pamata. Vēl jo vairāk, ja tuvāko gadu laikā arī Latvijai būs jārisina jautājums par CO2 izmešu samazināšanu transportā komplektā ar salīdzinoši bēdīgajiem gaisa kvalitātes rādītājiem Rīgā, kur gaisa monitoringa stacijas, gan nezin kādēļ izvietotas uz, tā dēvētajām, tranzīta ielām. Protams, teorētiski tepat līdzās Eiropai ir Krievija, bet šajā valstī auto vairāk vēlas ar benzīna dzinējiem un šo pircēju pieprasījuma virzienu izmanīt, vismaz dažu gadu laikā, diez vai ir iespējams.

Dīzeļauto augstāk nekā benzīna auto kotējas vēl tikai Tuvajos un vidējos Austrumos un vēl nedaudz Dienvidaustrumāzijā.

Āfrika, Amerika – tie tomēr ir benzīna auto tirgi. Minēto iemeslu dēļ nepārsteidz dati, ka gada laikā Vācijas auto ražotāju eksports ir sarucis par 28%, uz ko fondu biržās auto ražotāju akciju vērtība ir būtiski sarukusi (dažām pat teju vai uz pusi). Tajā pašā laikā dīzeļauto ražošanas konvejieri nav apturēti, un vienīgais risinājums ir būtiski pazemināt jaunu auto realizācijas cenas.

Kāds risinājums?

Nākotne piederēs ūdeņraža dzinējiem, bet pašlaik ir apburtais loks. Latvijā – nav auto, jo nav uzpildes staciju un otrādi. Rīgas satiksmes ūdeņraža autobusu projekts varēja būt un vēl joprojām var būt ūdeņraža auto katalizators.

Pagaidu risinājums nākamajiem 5-15 gadiem varētu būt hibrīdauto.

Elektroauto drīzāk var būt eksotiskākais risinājums, jo cik daudz elektrības jaudas jāpievelk, piemēram, pie tām degvielas uzpildes stacijām, kas ir Rīgā, lai tās varētu lādēt nevis vienu vai dažus, bet desmitiem elektroauto vienlaicīgi

Visu rakstu lasiet 29. oktobra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kā ar dīzeļdzinējiem aprīkotu automašīnu aizliegums Eiropas lielajās pilsētās ietekmē Latvijas auto tirgu?

BRC Autocentrs, 04.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pastiprinoties ierobežojumiem un aizliegumiem iebraukšanai lielākajās Eiropas pilsētās automašīnām ar dīzeļdzinējiem, tie ir ievērojami ietekmējuši kā jaunu tā lietotu dīzeļauto pārdošanas apjomus. Ar dīzeļdzinēju aprīkoto jauno auto tirdzniecība Eiropā samazinās, tāpat kā to cena lietoto auto tirgū. Kā tas ietekmēs auto tirgu Latvijā un vai šī tendence vietējam tirgum ir iespēja vai pamats uztraukumam, centīsimies noskaidrot šajā rakstā!

Dīzeļu ēras noriets Eiropā

Kopš 2015. gada skandalozajiem notikumiem ap Volkswagen AG koncerna manipulācijām ar kaitīgo izmešu rādījumiem to dīzeļautomašīnām, Eiropa ir sākusi ieviest stingrākus ierobežojumus un aizliegumus iebraukšanai lielākajās pilsētās vecāku auto īpašniekiem, sevišķi tiem, kuru auto darbina dīzeļdzinēji. Dažas Eiropas pilsētas, kā piemēram, Londona, dīzeļiem ir ieviesusi ierobežojumus atsevišķās pilsētas zemo izmešu zonās, kamēr citas to iebraukšanu aizliedz teju pilnībā.

Vācija

Vācijas galvaspilsēta Berlīne jau kopš 2018. gada ir ieviesusi noteiktus ierobežojumus – lietoti auto, kuru dīzeļdzinēji neatbilst Euro6 izmešu standartiem tiek izslēgti no iespējas piedalīties satiksmē pilsētas centrā. Šim piemēram sekoja arī citas Vācijas pilsētas – Hamburga, Frankfurte un pat vācu autobūves bastions – Štutgarte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Atklājot pirmo CNG staciju Latvijā, rada jaunu tirgu

Armanda Vilcāne, 16.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Jēkabpilī AS Virši-A atklās pirmo CNG jeb saspiestās dabasgāzes uzpildes staciju Latvijā, tuvākajā laikā uzņēmums plāno šādu degvielu piedāvāt arī divās Rīgas stacijās.

To intervijā DB atklāj AS Virši-A izpilddirektors Jānis Vība. Viņš stāsta, ka šobrīd ar CNG darbināmu automašīnu skaits Latvijā ir niecīgs, taču paredzams, ka līdz ar infrastruktūras attīstību to skaits būtiski pieaugs. Jaunās degvielas uzpildes stacijas (DUS) Jēkabpilī būvniecībā uzņēmums ieguldījis vairāk nekā vienu miljonu eiro, stacijā būs iespējams iegādāties ne tikai saspiesto dabasgāzi, bet arī klasisko degvielu un citus Virši-A piedāvātos produktus.

Fragments no intervijas

Kāpēc pieņemts lēmums sākt attīstīt CNG tirdzniecību Latvijā?

Tam ir vairāki iemesli, viens no tiem –Eiropas Savienības (ES) klimata politikas uzstādītie mērķi. Mēs redzam, ka pēdējos gados ES mērķtiecīgi veicina alternatīvo degvielas veidu, tajā skaitā CNG, izmantošanu. Eiropa vēlas samazināt kaitīgo izmešu daudzumu, kā rezultātā saspiestās dabasgāzes tirgus piedzīvo būtisku attīstību. Igaunijā jau šobrīd publiski pieejamas 15 CNG stacijas, Lietuvā – piecas. Paredzams, ka tuvākajā laikā to skaits tikai pieaugs. Ņemot vērā citu valstu pieredzi, jāteic, ka klasiski videi draudzīgo CNG sākotnēji sāk izmantot pašvaldību autoparki, bet pēc tam arī uzņēmēji un privātpersonas. Domāju, ka arī Latvijas gadījumā tirgus attīstības modelis būs diezgan līdzīgs. Lai gan līdz šim mūsu valstī šajā segmentā nedarbojās neviens tirgotājs, mēs ticam šim produktam un vēlamies to virzīt tirgū. Tam, mūsuprāt, ir liela pievienotā vērtība klientam, jo tas ir ne tikai ekonomisks un ekoloģisks, bet arī drošs un kluss degvielas veids ar nozīmīgu attīstības potenciālu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau 1. janvārī stāsies spēkā paaugstināta akcīzes nodokļa likme degvielai un palielināta obligātā biokomponentes piejaukuma prasība benzīnam, savukārt aprīlī pieaugs obligātā piejaukuma prasība arī dīzeļdegvielai, līdz ar to jārēķinās ar manāmu degvielas cenu pieaugumu.

Pašmāju degvielas tirgotāja "Virši" Pārdošanas daļas vadītājs Arnis Andrianovs atgādina, ka, saskaņā ar likumu par akcīzes nodokli, 2020. gadā būs izmaiņas akcīzes nodokļa likmēs, kas paredz būtisku degvielas cenu pieaugumu -- no 1. janvāra akcīzes nodoklis benzīnam palielināsies par 3,3 centiem litrā, dīzeļdegvielai par 4,2 centiem litrā, lauksaimniecības degvielai par 0,6 centiem litrā, bet sašķidrinātai propāna gāzei (LPG) par 4,1 centiem kilogramā. Papildus akcīzes likmi apliek ar PVN 21 % apmērā.

"Akcīzes likmes palielināšana nav vienīgais faktors, kas atstās negatīvu iespaidu uz degvielas cenām tuvākajā nākotnē. Benzīna cenu, kuru redzēsim degvielas uzpildes stacijās jau pirmajā gada dienā, ietekmēs arī grozījumi "Noteikumos par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu", kas paredz, ka, sākot ar 2020. gada 1. janvāri, 95. markas benzīnu Latvijā būs iespējams realizēt ar ne mazāk kā 9,5 % bioetanola piejaukumu līdzšinējo 5 % vietā. Abu šo faktoru ietekmē 95. markas benzīna cena jaunajā gadā palielināsies aptuveni par 6 centiem," skaidro A. Andrianovs.

Komentāri

Pievienot komentāru