Ņemot vērā virkni ilgstošu un rupju pārkāpumu no parādnieka puses, Swedbank pieņēmusi lēmumu pieprasīt SIA Daudznozaru kompānija Daugava (DK Daugava) atmaksāt bankai aizdevuma līdzekļus.

Kopējās uzņēmuma neatmaksātās saistības bankai ir aptuveni 1,17 miljoni latu. Swedbank jau ir saņēmusi Zemgales apgabaltiesas lēmumu par prasības nodrošināšanu, ar kuru nolemts uzlikt virkni apgrūtinājumu uz DK Daugava un SIA Piena un maizes nams Daugava aktīviem, kā arī apķīlāt saistīto personu naudas līdzekļus un mantu.

Pašlaik zvērināts tiesu izpildītājs veic minētā tiesas lēmuma izpildi, norādīja Swedbank pārstāvis.

Tiesā banka vērusies pēc ilgstošiem mēģinājumiem vairāk nekā gada garumā atrisināt situāciju un veikt uzņēmuma saistību pārstrukturēšanu. Pēc Svilāna teiktā, banka ilgstoši atbalstījusi uzņēmumu ekonomikas lejupslīdes laikā, lai veicinātu biznesa restrukturizāciju. Tostarp Swedbank sniegusi atbalstu DK Daugavai, lai tā spētu investēt mazumtirdzniecības tīkla izveidē, piešķirot atvieglojuma periodu aizdevumiem vairāk nekā pusgada garumā.

SIA Piena un maizes nams Daugava agrākais nosaukums bijis SIA Wax House un tā vienīgais norādītais darbības veids bija frizieru un skaistumkopšanas salons, informē Swedbank.

SIA Wax House dibināts 2008. gadā un tā juridiskā adrese atradusies Rīgā, Tērbatas ielā 28.

SIA Wax House apgrozījums 2008. gadā bijis 4,65 tūkst. Ls un tas strādājis ar 28,8 tūkst. Ls zaudējumiem. 2009. gadā apgrozījums bijis 15,5 tūkst. Ls, bet zaudējumi 41,58 tūkst. Ls. Taču pērn janvārī SIA Wax House nosaukums mainīts uz SIA Piena un maizes nams Daugava un pēc Swedbank rīcībā esošas informācijas tās apgrozījums gadā pēkšņi uzaudzis līdz aptuveni 1.5 – 2 milj. Ls, aptuveni tikpat, cik DK Daugava, bet peļņa līdz 200 – 250 tūkst. Ls, aptuveni tikpat, par cik palielinājušies DK Daugava zaudējumi.

Lai arī kopējie mazumtirdzniecības apjomi Latvijā pagājušajā gadā samazinājās, iepirkšanās centra (i/c) Olympia apgrozījums 2008. gadā sasniedzis vairāk nekā 26,5 miljonus latu (bez PVN).

Tas par 3,54% pārsniedz 2007.gada apgrozījumu, informē uzņēmums.

Ņemot vērā, ka Latvijā kopumā pērn mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 8,2%, minētais apgrozījuma pieaugums uzskatāms par veiksmīgu sasniegumu. Pie tam, par spīti pirktspējas kritumam valstī kopumā, i/c Olympia pērn palielinājies ne tikai apgrozījums, bet arī apmeklētāju plūsma. Kopumā 2008.gadā Olympia apmeklētāju skaits sasniedza gandrīz 4 miljonus (3 933 839 apmeklētāju). No tiem lielākā daļa - ap 90% apmeklēja arī iepirkšanās centra otro stāvu.

Salīdzinot ar 2007.gadu, kopējā apmeklētāju plūsma ir palielinājusies par 7%. Savukārt otrā stāva apmeklējums ir palielinājies par 30%, kas liecina par to, ka aizvien vairāk pircēju papildus lielākā nomnieka - Rimi hipermārketa apmeklēšanai izvēlējušies iepirkties arī nepārtikas preču veikalos.

Daudznozaru kompānija Daugava varētu palielināt savu pamatkapitālu par vienu miljonu latu, ieguldot tajā savas preču zīmes.

Pēc DK Daugava pasūtījuma aģentūra TRIA ROBIT veikusi preču zīmju, kuras tiek izmantotas DK Daugava produkcijas ražošanai, vērtējumu - zīmolu esošā tirgus vērtība ir noteikta 1 068 142 latu apmērā. «Esam veikuši preču zīmju novērtēšanu (kuras DK Daugava ir tiesīga lietot), lai beidzot saprastu paši un pierādītu bankai, cik patiesībā ir vērta kompānija DK Daugava. Ja preču zīmju vērtība vien sasniedz 1 068 142 latu, tad ir loģiski jāsecina, ka viss bizness kopumā nevar maksāt nieka pāris simtus tūkstošu latus, kā to iepriekš it kā bija novērtējusi banka. Būtisks ir fakts, ka zīmola vērtība ir noteikta, ņemot vērā jau esošos apgrūtinājumus,» saka DK Daugava valdes priekšsēdētājs Aigars Vaivars.

Piena pārstrādes uzņēmums SIA Daudznozaru kompānija «Daugava» (Daugava) gatavojas ražot doktordesu, cīsiņus, kā arī sulas, biznesa portālam Nozare.lv sacīja uzņēmuma saimnieks Aigars Vaivars.

«Finiša taisnē ir darbs ar Daugavas desu produktu līnijas palaišanu, kas ir jau pāris gadus lolota iecere. Ekskluzīvi tikai Daugavas veikaliem tiks ražotas augstas kvalitātes Doktordesa, cīsiņi un žāvētā desa. Tie būs tādi ražojumi, kas celti galdā pirms 20 gadiem un kas tiešām ir tikai no gaļas un augstvērtīgām garšvielām, nevis sintētikas. Patlaban Daugavas pārtikas tehnologi izstrādā receptūru,» sacīja A. Vaivars, gan neprecizējot projekta finansiālos apmērus un sadarbības partnerus desu ražošanā, aizbildinoties ar komercnoslēpumu.

A. Vaivars norādīja, ka Daugava patlaban strādā, lai apgūtu Eiropas Savienības fondus un attīstītu sulu ražošanu, tomēr tas ir vēl tālākas nākotnes projekts.

Piena pārstrādes uzņēmums SIA Daudznozaru kompānija Daugava (Daugava) un AS Swedbank pēc deviņus mēnešus ilga konflikta panācis oficiālu mierizlīgumu, atklāj uzņēmuma saimnieks Aigars Vaivars.

«Konstruktīvu pārrunu rezultātā esam panākuši abpusēji izdevīgu vienošanos, noslēdzot vienošanos pie esošā aizdevuma līguma, oficiāli nostiprinot sadarbību un pilnībā izbeidzot turpat gadu ilgušo konfliktu. Attiecīgi arī visās trīs tiesvedībās tiks iesniegti izlīgumi. Tas nozīmē, ka uzņēmums turpinās darbu un attīstīsies,» sacīja Vaivars.

Uzņēmējs uzsvēra, ka «Latvijai kašķi nav vajadzīgi ne politikā, ne biznesā, un cerams, ka arī valstī beidzot sāksies racionāls darba process».

Jautāts par uzņēmuma nākotnes plāniem, Vaivars sacīja, ka tuvāko mēnešu laikā Daugava sāks tirgot arī desas un cīsiņus.

Swedbank bažas par vērtīgāko daudznozaru kompānijas DK Daugava (Daugava) aktīvu nobēdzināšanu bijušas patiesas, norādīja bankas komunikāciju vadītājs Ivars Svilāns, komentējot uzņēmuma vadītāja Aigara Vaivara paustos apgalvojumus saistībā ar tiesvedību pret Daugavu.

Vaivars šodien apgalvoja, ka banka nevēlas atzīt savas kļūdas, tāpēc novilcinot laiku, lai atrastu juridiskas iespējas pasliktināt Daugavas pozīciju tiesvedības procesā. «Veicām preču zīmju novērtēšanu, lai saprastu paši un pierādītu bankai, cik patiesībā ir vērta kompānija Daugava. Ja preču zīmju vērtība vien pārsniedz vienu miljonu latu, tad jāsecina, ka viss bizness kopumā nevar maksāt vien pāris simtus tūkstošu latu, kā to iepriekš novērtējusi banka,» akcentēja Vaivars.

«Tas tikai vēlreiz apliecina, ka bankas bažas par vērtīgāko aktīvu nobēdzināšanu bija patiesas. Vērtību iznešanu ārpus kompānijas un tad ierosinājumu tās atlikt atpakaļ nodēvēt par risinājumu ir demagoģiski. Mēs, protams, esam priecīgi, ka otra puse beidzot ir izrādījusi kādu aktivitāti, un ceram, ka tā beidzot būs konstruktīva un atbildīga. Diemžēl mēs to nesekmīgi gaidām jau vairāk nekā gadu. Tā vietā ir bijusi tikai aktivitāte plašsaziņas līdzekļos,» situāciju novērtēja Svilāns.

Apkaunojošās darbības ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu parāda, ka valdošie politiķi nedz zina, ko darīt ar valsts vērtīgāko aktīvu – a/s Latvenergo, nedz novērtē citus uzņēmumus – nodokļu maksātājus

Vēl pirms neilga laika bija balsis, kas žēlojās, ka Latvijas politika ir zaudējusi visu laiku izcilāko ekonomikas ministru Danielu Pavļutu (Reformu partija) un tikpat izcilu premjeru Valdi Dombrovski (Vienotība). Taču, kā parāda notikumi ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām, šī svarīgā jautājuma sakārtošanā, kas skar ikvienu Latvijas iedzīvotāju, patiesībā nav bijis izdarīts nekas. Politiķi bija pēkšņi kā no mākoņiem nokrituši, jo elektrības tirgus atvēršana jeb, pareizāk sakot, elektrības cenu deregulācija, redz, paaugstināšot elektrības cenas. Jaunieceltā premjere Laimdota Straujuma (Vienotība) savas domas par to, vai 1. aprīlis tomēr ir īstais brīdis elektrības tirgus atvēršanai, mainīja vismaz divas reizes dienā un tikpat haotiski par to izpaudās presei, līdz neviens vairs nesaprata – atvērs to tirgu vai neatvērs. Saeimas priekšsēde Solvita Āboltiņa (Vienotība) uzņēmās iniciatīvu un brīdī, kad līdz tirgus atvēršanai bija palicis mazāk par mēnesi, paziņoja, ka, ņemot vērā notikumus Ukrainā, Latvija nekādu tirgus atvēršanas nestabilitāti un provokācijas nevarot atļauties. Koalīcijas padome atzina Āboltiņas nostāju par labu un pareizu esam, un līdz ar to Saeimai tagad triju nedēļu laikā jāaptur tirgus atvēršana līdz 1. janvārim.

Iepirkšanās centrs (i/c) Olympia ar Latvijas Sarkanā Krusta atbalstu aicina tos, kam ir iespēja, ziedot sev vairs nevajadzīgos apavus un apģērbus maznodrošinātajiem.

Sestdien, 28. martā no plkst. 10.00 līdz 18.00 i/c Olympia notiks mazlietotu apģērbu un apavu vākšana, lai kaut ar nelielu atbalstu ikviens varētu palīdzēt maznodrošinātajiem. Akcija tiek organizēta sadarbībā ar Latvijas Sarkanā Krusta un Time Forward aktīvistiem. Akcijas mērķis atgādināt cilvēkiem, ka drēbes, kas kādam nav vajadzīgas šodien, var noderēt citiem rīt. Tie, kam mājās ir lieks apģērbs vai apavi, tiks ļoti gaidīti i/c Olympia telpās, pirmajā stāvā. Par katru ziedojumu būs iespēja saņemt bez maksas Olympia Kaimiņa karti. Lūgums ziedojamās mantas nest maisos.

Sākot ar šī gada 1. aprīli, uzklausot nomnieku vēlmi, iepirkšanās centrs Olympia samazinās darba laiku par vienu stundu un turpmāk strādās līdz pulksten 21.00.

Nomnieku veikali, kas atrodas i/c Olympia 1.stāvā un pagrabstāvā, pēc savas izvēles varēs strādāt arī līdz 22.00. Arī Rimi hipermārkets no 1.aprīļa strādās par vienu stundu mazāk – tā darba laiks būs no 9:00 līdz 22:00, informēja Olympia mārketinga menedžere Jekaterina Zilpauša.

Darba laiks saīsināts pēc tam, kad veiktajā aptaujā nomnieki izteikuši vēlmi saīsināt darba laiku. Jaunā darba laika ieviešana palielinās i/c Olympia nomnieku darbības efektivitāti un samazinās viņu izmaksas, laikā, kad pircēju aktivitāte Latvijā ir mazinājusies. Jau ziņots, ka marta vidū uz saīsināto darba laiku pārgāja trīs tirdzniecības centri - Mols, Origo un Dole, kas tagad ir atvērti līdz 21:00.

SIA Daudznozaru kompānija Daugava (DK Daugava) atkal mainījiusi īpašnieku. Kā liecina Lursoft dati, un šoreiz par visu uzņēmuma daļu īpašnieci kļuvusi Sindija Vaivare, kas ieguvusi savā īpašumā visas DK Daugava daļas 1,6 miljonu latu vērtībā.

Jāatgādina, ka 17.janvārī Daugava īpašnieks Aigars Vaivars visas uzņēmuma daļas pārdeva SIA Piena un maizes nams Daugava īpašniecei Baibai Batragai. Daugava pārstāvji norāda, ka darījums veikts, lai uzņēmums paliktu ģimenes lokā. Turklāt tā ir zināma pretimnākšana kredītiestādei, demonstrējot, ka uzņēmumu pārvalda uzticama persona, atzina uzņēmuma pārstāvji.

Jau ziņots, ka 14.janvārī, Swedbank pieņēma lēmumu pieprasīt DK Daugava atmaksāt visus bankai neatmaksātos aizdevuma līdzekļus 1,17 miljonu latu apjomā. Swedbank saņēmusi Zemgales apgabaltiesas lēmumu par prasības nodrošināšanu, ar kuru nolemts uzlikt vairākus apgrūtinājumus DK Daugava un SIA Piena un maizes nams Daugava aktīviem, kā arī apķīlāt saistīto personu naudas līdzekļus un mantu.

«Pašlaik ar apšaubāmiem paņēmieniem tiek mēģināts pārņemt biznesu, kas ir pašā veiksmīgākajā attīstības punktā. Ir nevietā bankas argumenti par preču zīmju it kā pretlikumīgu nodošanu citām personām. Zīmols ir mans personiskais intelektuālais īpašums, un tas nekad nav bijis ieķīlāts bankā,» pauž uzņēmuma Daugava valdes priekšsēdētājs Aigars Vaivars.

Jau vēstīts, ka, ņemot vērā virkni ilgstošu un rupju pārkāpumu no parādnieka puses, Swedbank pieņēmusi lēmumu pieprasīt SIA Daudznozaru kompānija Daugava (DK Daugava) atmaksāt bankai aizdevuma līdzekļus. Uzņēmuma saistības pret banku esot aptuveni 1,5 miljoni Ls.

«Jau ilgāku laiku Latvijā norisinās AS Swedbank finanšu terorisms pret Latvijas ražošanas uzņēmumiem. DK Daugava nav vienīgais upuris šīs bankas vērtīgo biznesu sarakstā, jau vairāki uzņēmumi ir novesti līdz maksātnespējai vai ar varu pārņemti. Iespējams, reiderisms ir ierasta prakse Zviedrijas biznesā – noteiktu personu grupu interesēs, taču Latvijā tas ir likuma pārkāpums, par ko pienāktos bankas licences anulēšana. Aicinu Latvijas atbildīgās institūcijas pievērst uzmanību šai bankas patvaļai un pieņemt atbilstošu mērus. Vienlaikus mēs vēlamies aicināt drošības iestādes sekot šai situācijai, lai uzņēmuma pārņemšanā ar varu neciestu darbinieki,» Aigars Vaivars, DK Daugava vadītājs.

Piena pārstrādes uzņēmums DK Daugava, kā arī zīmols Daugava ir pārdots un nonācis ukraiņu investoru īpašumā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Kā norāda informācijas avots, ukraiņiem pārdota piena pārstrādes rūpnīca, maizes ceptuve Sērene, liellopu ferma Birzes, kā arī piena produktu zīmols Daugava.

Uzņēmuma līdzīpašnieks Aigars Vaivars no komentāriem pagaidām atturējās.

Kā ziņots, Vaivars jau šā gada februārī atzina - tā kā piena produktu ražošana savulaik perspektīvajam Krievijas tirgum vairs nav aktuāla, par 1,5 miljoniem eiro uzņēmuma DK Daugava akcionāri piedāvā iegādei piena pārstrādes rūpnīcu Sērenē, kurai ir arī Krievijas tirgum derīgais produkcijas sertifikāts.

DK Daugavas akcionāri piedāvā pārdošanā piena pārstrādes rūpnīcu par cenu, kādu rūpnīcai izmaksāja piena pirmapstrādes Tetra Pak aparātu cehs.

http://db.lv/uploads/ck/images/daugavas_swedbanks.jpg

Šāds ir secinājums pēc otrdien Sērenē notikušas DK Daugava valdes priekšsēdētāja Aigara Vaivara un AS Swedbank pārstāvju tikšanās. Kā informē DK Daugava, A. Vaivars tikšanās laikā uzsvēra, ka vēlas turpināt strādāt, attīstīt uzņēmumu, nodrošināt darbvietas, pildīt pienākumu pret valsti un segt saistības ar banku atbilstoši līgumam.

Tikšanās laikā Swedbank pārstāvjiem tika izrādīts ražošanas cikls – sākot no piena pieņemšanas, sviesta, biezpiena, siera ražošanu un beidzot ar gatavās produkcijas pakošanu. A.Vaivars pauž cerību, ka Swedbank turēs solījumu nekaitēt DK Daugava biznesam, un cer, ka līdzīga situācija neatkārtosies arī ar citiem Latvijas uzņēmējiem. DK Daugava pieņēma izskatīšanai bankas ierosinājumus, un tie tiks juridiski izvērtēti divu nedēļu laikā.

Nākamā gada 1.janvārī Latvijā elektroenerģijas tirgus tiks atvērts mājsaimniecībām. Sākotnēji elektrību piedāvās trīs tirgotāji, savukārt četri tam vēl gatavojas, ceturtdien žurnālistus preses konferencē par elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām informēja Sadales tīkla valades loceklis Ilvars Pētersons.

Šī gada sākumā gatavību tirgot elektroenerģiju ir izteikuši četri uzņēmumi, savukārt pašlaik – septiņi. Tostarp trijiem no tiem - Latvijas energokompānijai A/S Latvenergo, SIA Baltcom un SIA WIN Baltic jau ir spēkā esošie piedāvājumi, savukārt pārējie tirgotāji ar saviem elektrības tirdzniecības piedāvājumiem plāno patērētājus iepazīstināt līdz šī gada beigām vai 2015.gada sākumā.

«Tirgotāju interese par elektroenerģijas tirdzniecību mājsaimniecībām liecina, ka konkurence ir un kļūst aizvien sīvāka. Tā ir laba ziņa patērētājam – elektrības tirgotājiem būs jāpiedāvā lietotājiem elektrība un citi pakalpojumi konkurences apstākļos par iespējami zemāko tirgus cenu vai komplektā ar citiem mājsaimniecībām noderīgiem pakalpojumiem,» atzīmēja AS Sadales tīkls valdes loceklis Ilvars Pētersons. Pašlaik par elektroenerģijas tirgošanu noslēgti līgumi kopumā ar 23 komersantiem, tostarp juridiskajiem klientiem aktīvi to tirgo 12.

Politiķu spēlēšanās ar elektroenerģijas tirgus atvēršanas datumu mājsaimniecībām nekādā veidā neatrisinās paredzamo cenu kāpumu un to, ka tirgus tiek atvērts bez reālas konkurences, norāda elektroenerģijas tirgotāja Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers.

Pēc viņa domām, vienkārša elektroenerģijas tirgus atvēršanas termiņu pārcelšana tikai kārtējo reizi satricinās tos dažus tirgotājus, kuri ir sagatavojušies darbam ar mājsaimniecībām, vienlaikus parādot Latviju kā ļoti nestabilu biznesa vidi potenciālajiem tirgotājiem.

«Ja vēlamies tirgus atvēršanu veikt efektīvi, tad līdz ar termiņu pārcelšanu ir arī jānovērš esošās un jāizvairās radīt jaunas likumdošanas barjeras tirgotāju iespējām brīvi izvēlēties to, kā un kam tirgot elektroenerģiju. Pretējā gadījumā tirgotāju interese par šo tirgu tiek arvien samazināta, un arī ilgtermiņā nav paredzama aktīva konkurence par patērētāju izvēli,» sacīja Bethers.

Pieprasījums pēc DK Daugava produktiem šonedēļ audzis par 20 %. Uzņēmuma vadība informē, ka dažos veikalos pat novērotas rindas.

«Acīmredzams, ka cilvēki pauž savu atbalstu mums, gan sūtot vēstules, gan arī vairāk pērkot mūsu produkciju,»informē DK Daugava valdes priekšsēdētājs Aigars Vaivars. Pašlaik DK Daugava produkcija tiek izplatīta 40 Piena un Maizes nama Daugava veikalos.

Jau ziņots, ka pagājušajā piektdienā tika apķīlāta DK Daugava manta. DK Daugava nonākusi konfliktsituācijā ar Swedbank, kas pieprasījusi uzņēmumam atmaksāt kredītu 1,17 miljona Ls apjomā pirms noteiktā termiņa, jo uzņēmums esot veicis virkni pārkāpumu. Uzņēmums pārkāpumus noliedz un otrdien publiski tā darbinieki kopā ar uzņēmuma vadītāju dalīja biezpienu Swedbank darbiniekiem, tādā veidā protestējot pret bankas rīcību un lai uzlabotu bankas ierēdņu atmiņu.

SIA Daudznozaru kompānija Daugava (DK Daugava) risina sarunas ar banku Citadele, lai varētu pārkreditēt savas saistības un turpināt normāli strādāt.

DK Daugava līdzšinējais īpašnieks Aigars Vaivars norādīja, ka viņam ir vēlme saistīties ar banku, kurā ir valsts kapitāldaļas, lai Daugava varētu droši strādāt un pildīt savas saistības.

Komentējot problēmas ar Swedbank viņš norādīja, ka pats vien esot vainīgs, jo savulaik «uzķēros uz lētās makšķeres un paņēmu kredītu ar likmi 1,5%,» uzsver A.Vaivars.

Viņš atkārtoti norādīja, ka maksājumi Swedbank veikti laikus, un arī šobrīd nauda kontā ir rezervēta, bet banka to neizmanto. Tiesa problēmas radījusi kredītlīnija.

DB jau rakstīja, ka Swedbank pieņēmusi lēmumu pieprasīt DK Daugava atmaksāt bankai aizdevuma līdzekļus. Kopējās uzņēmuma neatmaksātās saistības bankai ir aptuveni 1,5 miljoni latu. Swedbank jau ir saņēmusi Zemgales apgabaltiesas lēmumu par prasības nodrošināšanu, ar kuru nolemts uzlikt virkni apgrūtinājumu uz DK Daugava un SIA Piena un maizes nams Daugava aktīviem, kā arī apķīlāt saistīto personu naudas līdzekļus un mantu.

Daudznozaru kompānija (DK) Daugava piedāvā tirdzniecības tīkliem iegādāties 50 % uzņēmuma akciju.

Tirdzniecības centrs Olympia šonedēļ pārtaps par Olimpia, līdz ar nosaukuma maiņu gandrīz visos centra veikalos paredzētas īpašas patstāvīgo atlaižu zonas.

«Vienlaicīgi ar zīmola maiņu, tiks veikta arī koncepcijas maiņa, turpmāk piedāvājot pircējiem tā saucamo «patīkamo» cenu koncepciju – gandrīz visos veikalos (kopskaitā 58) būs patstāvīgas atlaižu zonas, kuros būs piedāvājumi, kādi nebūs citos tīklu veikalos,» Db norādīja Olympia mārketinga vadītāja Jekaterina Zilpauša.

Lielākie nomnieki, kas atbalstīs šo koncepciju ir veikali KristiAna, Seppala, Reserved, Colloseum, Sport 2000, BIK BOK, CUBUS, ALAN DEKO, Euroskor, Pasaules Optika, Jahonts. «Šādu koncepciju izvēlējāmies tāpēc, ka šobrīd gan Latvija, gan pasaulā atlaides un zemas cenas ir viens no būtiskākajiem faktoriem veikalu un arī tirdzniecības centru izvēlē,» paskaidroja J.Zilpauša.

Nākamnedēļ Krievijas Federācijas Augstākās arbitrāžas tiesa uzklausīs prasību lietā, kurā kompānija Olympia no Parex bankas un Citadele bankas vēlas atgūt 21 miljonu dolāru, raksta Rapsinews.com.

Tiesa izskatīs Olympia iesniegumu pārskatīt lēmumu, lai atgūtu aptuveni 21 miljonu dolāru no Parex un Citadele bankas. Uzņēmums norāda, ka Parex banka ir pārkāpusi godīgas uzņēmējdarbības praksi, reorganizācijas laikā pārvietojot savus likvīdos aktīvus uz jaundibināto Citadele Banku, bet debitoru parādus un nelikvīdos aktīvus atstājot Parex bankā.

2011. gada janvārī bijušais Parex bankas īpašnieks Valērijs Kargins pārdeva savu parāda prasību pret Parex banku kompānijai Olympia, kura tā paša gada martā tika noraidīta. Tiesa savu lēmumu pamatoja ar to, ka prasību nav iespējams izskatīt Krievijā, jo Parex bankai šajā valstī nav nevienas vietējās meitaskompānijas, filiāles vai pārstāvniecības, raksta laikraksts Kommersant.

Neitrālam vērotājam Latvijas politiķu dīdīšanās ap elektrības un gāzes tirgu atvēršanu varētu šķist vienkārši smieklīga, tomēr jautājums ir gana nopietns un atklāj skeletus daudzu Latvijas vadošo politiķu skapjos.

Latvijas valdības ministru un Saeimas deputātu izdarīšanos ar elektroenerģijas un dabasgāzes tirgus atvēršanu vislabāk varētu raksturot ar multfilmas ainiņu – tracis vistu kūtī. Pēc vēlētāju simpātijām alkstošie politiķi pēkšņi ir apjautuši, ka pēc elektrības tirgus atvēršanas patērētājiem pieaugs elektrības izmaksas, turklāt vēl par 40%! Kaut kā neglīti Saeimas vēlēšanu gadā. Tagad vajag tēlot sašutumu, saukt uz paklāja atbildīgo Ekonomikas ministriju un skaļi bārties: «Jā, jā, mēs arī uzskatām, ka elektrības cenu kāpums ir slikts, to vajag kaut kā apturēt»! Tas nekas, ka Laimdotas Straujumas nesen darbu uzsākušajā valdībā izmaiņas ir visai kosmētiskas un tie paši politiskie spēki, kas piepeši atskārtuši elektrības cenu straujo kāpumu, pie varas bijuši jau n- tos gadus un paši tirgus liberalizācijas jautājumus, virzījuši, balsojuši un apstiprinājuši.

Saeimas priekšsēdētāja un Vienotības līdere Solvita Āboltiņa šodien koalīcijas padomes sēdē aicinās partnerus vienoties par elektroenerģijas tirgus atvēršanas atlikšanu.

Āboltiņa sacīja, ka šodien koalīcijas padomes sēdē izteiks priekšlikumu atlikt elektrības tirgus atvēršanu. Par šo jautājumu politiķe telefoniski jau runājusi ar citām amatpersonām, jo, ņemot vērā notikumus Ukrainā, nepieciešams darīt visu, lai Latvijas iekšpolitiskā situācija būtu stabila, kā arī jānovērš jebkādi provokāciju riski, skaidroja Āboltiņa.

Pēc viņas domām, tirgus atvēršana jāatliek līdz laikam, kad tiks piedāvāts skaidrs kompensāciju mehānisms, tajā iekļaujot arī mazo pensiju saņēmējus. Āboltiņai bija arī telefonsaruna ar ekonomikas ministru Vjačeslavu Dombrovski (RP), kurš arī uzskatot, ka varētu tikt radīts mehānisms, lai sniegtu atbalstu arī mazo pensiju saņēmējiem. Vienotības līdere uzskata, ka tirgus atvēršanu varētu atlikt uz pusgadu.

Daudznozaru kompānija Daugava parakstījusi līgumu par HansaWorld uzņēmuma pārvaldības sistēmas ieviešanu kompānijā, modernizējot līdzšinējo IT sistēmu un palielinot DK Daugava konkurētspēju.

„Esam pārliecināti, ka līdz ar jaunās programmas ieviešanu ērtāk un ātrāk varēsim strādāt ne tikai mēs, bet arī mūsu klienti. Jaunā programma DK Daugava palīdzēs operatīvāk apstrādāt dažādus datus, kas saistīti ar pasūtījumu pieņemšanu, grāmatvedību, dažādām atskaitēm utt. Paredzam, ka īpaši noderīga tā būs DK Daugava ražošanas darba plānošanā un noliktavas produkcijas uzskaitē”, stāsta SIA Daudznozaru kompānijas Daugava mārketinga daļas vadītājs Kaspars Ēvelis.

“Mūsu klientiem līdz ar jaunās programmas ieviešanu būs vieglāk pasūtīt preci, jo izveidosies sistēma, lai pa vieniem un tiem pašiem tālruņa, faksa numuriem, vienām e-pasta adresēm visu varētu pasūtīt kopā. Tagadējā situācijā strādājam tā, ka produkcijas saņēmēji zvana divreiz – atsevišķi uz pienotavu un maizes ceptuvi. Vēl programma palīdzēs labāk kontrolēt, cik lielu apjomu no produkcijas saņemam atpakaļ. Menedžeri varēs ērtāk veidot savas atskaites,” uzsver DK Daugava pārstāvis.

Ar lauksaimniecību saistītā biznesā esmu vairāk nekā 25 gadus, esmu nomaksājis miljoniem eiro darba algās, miljoniem nodokļos, miljonus kredītiestādēm. Bet kur ir mani miljoni?

To DB intervijā vaicā zīmola Daugava izveidotājs Aigars Vaivars.

Ražošana nenotiek, visi cilvēki atlaisti. Šādi mediji interpretējuši jūsu biznesa situāciju. Kas tieši tiek pārdots un kāpēc?

Informācija ir izskanējusi nepareizi. DK Daugava pieder tikai piena pārstrādes rūpnīca. Rūpnīca savukārt pieder diviem īpašniekiem – viens ir Vaivars Aigars, kuram pieder 30%, otrs – divi Krievijas pilsoņi kopā ar Krievijas uzņēmumu Gogol-Mogol, viņiem kopā ir 70%. No Krievijas puses DK Daugavas darbība de iure ir pilnībā apturēta jau no rudens, kopš ieviesa embargo, jo tirgus pilnībā apstājās. Esmu arī izstājies no DK Daugava valdes, jo nevēlējos uzņemties saistības, kas varētu rasties pārējo īpašnieku darbības rezultātā. Mana firma Agrofirma Daugava ir noslēgusi līgumu ar piena rūpnīcu par tās izmantošanu, kur Agrofirma Daugava ir izvietojusi savu struktūrvienību un turpina ražot ar tiem strādniekiem, ko krievi atlaida, bet es pieņēmu atpakaļ. Viņi turpina strādāt tajā pašā rūpnīcā un ražo to pašu produkciju. Arī maizi turpinām cept.