Citas ziņas

Olympia saīsina darba laiku

, 27.03.2009

Jaunākais izdevums

Sākot ar šī gada 1. aprīli, uzklausot nomnieku vēlmi, iepirkšanās centrs Olympia samazinās darba laiku par vienu stundu un turpmāk strādās līdz pulksten 21.00.

Nomnieku veikali, kas atrodas i/c Olympia 1.stāvā un pagrabstāvā, pēc savas izvēles varēs strādāt arī līdz 22.00. Arī Rimi hipermārkets no 1.aprīļa strādās par vienu stundu mazāk – tā darba laiks būs no 9:00 līdz 22:00, informēja Olympia mārketinga menedžere Jekaterina Zilpauša.

Darba laiks saīsināts pēc tam, kad veiktajā aptaujā nomnieki izteikuši vēlmi saīsināt darba laiku. Jaunā darba laika ieviešana palielinās i/c Olympia nomnieku darbības efektivitāti un samazinās viņu izmaksas, laikā, kad pircēju aktivitāte Latvijā ir mazinājusies. Jau ziņots, ka marta vidū uz saīsināto darba laiku pārgāja trīs tirdzniecības centri - Mols, Origo un Dole, kas tagad ir atvērti līdz 21:00.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Olympia apgrozījums pieaudzis arī 2008.gadā

, 13.02.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī kopējie mazumtirdzniecības apjomi Latvijā pagājušajā gadā samazinājās, iepirkšanās centra (i/c) Olympia apgrozījums 2008. gadā sasniedzis vairāk nekā 26,5 miljonus latu (bez PVN).

Tas par 3,54% pārsniedz 2007.gada apgrozījumu, informē uzņēmums.

Ņemot vērā, ka Latvijā kopumā pērn mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 8,2%, minētais apgrozījuma pieaugums uzskatāms par veiksmīgu sasniegumu. Pie tam, par spīti pirktspējas kritumam valstī kopumā, i/c Olympia pērn palielinājies ne tikai apgrozījums, bet arī apmeklētāju plūsma. Kopumā 2008.gadā Olympia apmeklētāju skaits sasniedza gandrīz 4 miljonus (3 933 839 apmeklētāju). No tiem lielākā daļa - ap 90% apmeklēja arī iepirkšanās centra otro stāvu.

Salīdzinot ar 2007.gadu, kopējā apmeklētāju plūsma ir palielinājusies par 7%. Savukārt otrā stāva apmeklējums ir palielinājies par 30%, kas liecina par to, ka aizvien vairāk pircēju papildus lielākā nomnieka - Rimi hipermārketa apmeklēšanai izvēlējušies iepirkties arī nepārtikas preču veikalos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Būtiski grozījumi Darba likumā

Zvērināta advokāte, LETLAW partnere Laura Zalāna, zvērināta advokāte, LETLAW partnere Sintija Radionova, 29.03.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 4. martā pieņemtie grozījumi Darba likumā precizē un papildina virkni likuma normu, lai nodrošinātu vienveidīgu to piemērošanu, tai skaitā – atslogo darba devēju ikdienu, kā arī pastiprina darbinieku aizsardzību

Jauns darba devēja uzteikuma pamats

Kā viens no redzamākajiem jaunievedumiem Darba likumā ir jauna darba devēja uzteikuma pamata ieviešana. Turpmāk darba devējam būs tiesības uzteikt darba līgumu, ja darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus, ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai vairāk nekā vienu gadu triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem. Šajā laikā netiek ieskaitīts grūtniecības un dzemdību atvaļinājums, kā arī darbnespējas laiks, ja darbnespējas iemesls ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība. Šādi mēģināts risināt tādu izplatītu problēmu kā negodprātīgi darbinieki, kas ilgstoši neveic savus darba pienākumus pārejošas darba nespējas dēļ, kas, iespējams, nav pamatota. Jāatzīmē, ka minēto uzteikumu darba devējs varēs iesniegt arī tieši darbinieka pārejošas darbnespējas laikā, kas šobrīd ir kā ierobežojošs faktors, lai uzteiktu darba līgumu pēc citiem pamatiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Olympia aicina palīdzēt maznodrošinātajiem

, 26.03.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkšanās centrs (i/c) Olympia ar Latvijas Sarkanā Krusta atbalstu aicina tos, kam ir iespēja, ziedot sev vairs nevajadzīgos apavus un apģērbus maznodrošinātajiem.

Sestdien, 28. martā no plkst. 10.00 līdz 18.00 i/c Olympia notiks mazlietotu apģērbu un apavu vākšana, lai kaut ar nelielu atbalstu ikviens varētu palīdzēt maznodrošinātajiem. Akcija tiek organizēta sadarbībā ar Latvijas Sarkanā Krusta un Time Forward aktīvistiem. Akcijas mērķis atgādināt cilvēkiem, ka drēbes, kas kādam nav vajadzīgas šodien, var noderēt citiem rīt. Tie, kam mājās ir lieks apģērbs vai apavi, tiks ļoti gaidīti i/c Olympia telpās, pirmajā stāvā. Par katru ziedojumu būs iespēja saņemt bez maksas Olympia Kaimiņa karti. Lūgums ziedojamās mantas nest maisos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamnedēļ Krievijas Federācijas Augstākās arbitrāžas tiesa uzklausīs prasību lietā, kurā kompānija Olympia no Parex bankas un Citadele bankas vēlas atgūt 21 miljonu dolāru, raksta Rapsinews.com.

Tiesa izskatīs Olympia iesniegumu pārskatīt lēmumu, lai atgūtu aptuveni 21 miljonu dolāru no Parex un Citadele bankas. Uzņēmums norāda, ka Parex banka ir pārkāpusi godīgas uzņēmējdarbības praksi, reorganizācijas laikā pārvietojot savus likvīdos aktīvus uz jaundibināto Citadele Banku, bet debitoru parādus un nelikvīdos aktīvus atstājot Parex bankā.

2011. gada janvārī bijušais Parex bankas īpašnieks Valērijs Kargins pārdeva savu parāda prasību pret Parex banku kompānijai Olympia, kura tā paša gada martā tika noraidīta. Tiesa savu lēmumu pamatoja ar to, ka prasību nav iespējams izskatīt Krievijā, jo Parex bankai šajā valstī nav nevienas vietējās meitaskompānijas, filiāles vai pārstāvniecības, raksta laikraksts Kommersant.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tirdzniecības centrs Olympia mainīs nosaukumu uz Olimpia

, 06.10.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības centrs Olympia šonedēļ pārtaps par Olimpia, līdz ar nosaukuma maiņu gandrīz visos centra veikalos paredzētas īpašas patstāvīgo atlaižu zonas.

«Vienlaicīgi ar zīmola maiņu, tiks veikta arī koncepcijas maiņa, turpmāk piedāvājot pircējiem tā saucamo «patīkamo» cenu koncepciju – gandrīz visos veikalos (kopskaitā 58) būs patstāvīgas atlaižu zonas, kuros būs piedāvājumi, kādi nebūs citos tīklu veikalos,» Db norādīja Olympia mārketinga vadītāja Jekaterina Zilpauša.

Lielākie nomnieki, kas atbalstīs šo koncepciju ir veikali KristiAna, Seppala, Reserved, Colloseum, Sport 2000, BIK BOK, CUBUS, ALAN DEKO, Euroskor, Pasaules Optika, Jahonts. «Šādu koncepciju izvēlējāmies tāpēc, ka šobrīd gan Latvija, gan pasaulā atlaides un zemas cenas ir viens no būtiskākajiem faktoriem veikalu un arī tirdzniecības centru izvēlē,» paskaidroja J.Zilpauša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pret Covid-19 nevakcinētus darbiniekus no darba iespējams atstādināt vai atlaist saskaņā ar Darba likumu, secināms no Labklājības ministrijas (LM) publiskotā informatīvā materiāla darba devējiem.

Ievērojot to, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē šobrīd nav veikti jelkādi pārgrozījumi darba attiecību tiesiskajā regulējumā un noteikts īpašs šai situācijai pielāgots regulējums, tad darba devēju un darbinieku tiesību un pienākumu regulējums ir rodams jau spēkā esošajā Darba likumā, norāda LM. Līdzīgi ir arī attiecībā uz cita veida tiesisko attiecību, kas saistītas ar personu nodarbinātību, regulējumu, jo īpaši dienestā esošajām amatpersonām.

Ja objektīvi darba devējam nav iespējas pārstrukturēt savu darbību un piedāvāt attālinātu darba pienākumu izpildi, bet darbs ir jāveic klātienē, turklāt uzrādot sertifikātu vai testu, tad atbilstoši konkrētai situācijai un lietas apstākļiem ir vairākas risinājuma iespējas, skaidroja ministrijā. Turklāt tieši darba devēja ziņā ir risinājuma izvēle atbilstoši apstākļiem konkrētajā darba vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ierosinājums svētdienās pircējiem slēgt lielveikalu durvis, tādējādi pabalstot vietējos ražotājus un mazos veikalus, izskanēja pagājušajā nedēļā. Vismaz pašlaik par ieceres virzību nekas neliecina – Ekonomikas ministrijā uz galda nav gūlis neviens iesniegums ar šādu saturu – taču tā jau paguvusi sacelt šūmēšanos veikalnieku vidū, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Atsevišķiem tirgotājiem brīvdienas nesot pat pusi no apgrozījuma, un viņi brīdinājuši, ka, svētdienās norimstot dzīvībai zem lielveikalu jumtiem, valsts makam garām ietu nodokļu ieņēmumi, arī bezdarbnieku rindas kļūtu blīvākas.

No kopumā 15 SIA Baltika Latvija (zīmoli Ivo Nikkolo, Baltman, Monton un Mosaic) veikaliem 14 atrodas tirdzniecības centros, un pusi no apgrozījuma uzņēmums gūst brīvdienās. «Slēdzot šos veikalus svētdienās, noteikti saruks preču apgrozījums, no kura mēs valstij maksājam PVN. Samazinoties apgrozījumam un darba stundu skaitam, bezdarbnieku rindas varētu papildināt tirdzniecībā atbrīvotie darbinieki,» brīdinājusi SIA Baltika Latvija direktore Maruta Ērgle. Turpretī darba laika saīsināšanu svētdienās uzņēmums atbalstītu. «Tas varētu būt arī līdz 18.00 – pircējs no tā neciestu un mūsu apgrozījums arī ne,» viņa norādījusi, piebilstot: «Jau sen cenšamies panākt vienošanos ar tirdzniecības centriem par darba laiku saīsināšanu, jo vakaros līdz 22.00 nodarbinām cilvēkus bez pārdošanas rezultāta.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

SPKC fiksējis trīs Covid-19 uzliesmojumus, inficēto skaits varētu būt lielāks

LETA, 10.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) šonedēļ fiksējis trīs Covid-19 uzliesmojumus, turklāt reālais ar Covid-19 saslimušo skaits varētu būt lielāks, nekā patlaban liecina oficiālie dati, šodien valdības sēdē pastāstīja SPKC Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas vadītāja Elīna Dimiņa.

Dimiņa skaidroja, ka šonedēļ ir mainījusies Covid-19 gadījumu struktūra. Puse saslimušo ir SPKC identificētās saslimušo kontaktpersonas. Tikai seši pozitīvi Covid-19 gadījumi saistīti ar atgriešanos no ārzemēm, kas no kopējā saslimušo skaita ir aptuveni 17% iepretim pagājušajai nedēļai, kad šādu saslimšanas gadījumu bija aptuveni puse.

Iezīmējusies jau martā pieredzētā saslimušo grupa - cilvēki, kuri, visticamāk, saslimuši, kontaktējoties ar atbraucējiem no ārzemēm.

Covid-19 uzliesmojuma dēļ saīsina sabiedriskās ēdināšanas vietu darba laiku 

Lai ierobežotu Covid-19 izplatību un novērstu arvien jaunus slimības uzliesmojumus, Ministru kabinets...

Ar desmit gadījumiem vēl tiek strādāts, lai saprastu, kā notikusi inficēšanās. Šo gadījumu vidū ir personu loks, kuru risku anamnēzē norādīta publisku vietu - restorānu, bāru - apmeklēšana. Tie ir salīdzinoši gados jaunāki cilvēki, kurus vieno izklaides dzīvesveida faktors, skaidroja Dimiņa.

Šonedēļ SPKC kopumā ir fiksējis trīs Covid-19 uzliesmojumus. Otrdien un trešdien SPKC vēstīja par pirmo uzliesmojumu, kas bija saistīts ar kādas kompānijas apmeklētajiem restorāniem "Aqua Luna" un "Riviera". Savukārt tagad papildus klāt nākuši vēl divi uzliesmojumi.

Viens gadījums ir saistīts ar vismaz divu izklaides vietu apmeklēšanu vakarā, bet otrs - ar vienas skolas beidzēju pašorganizētu atpūšanos vairākās atpūtas vietās divu vakaru garumā.

Izsludina vēl vairākas publiskas vietas, kur bijis risks inficēties ar Covid-19 

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologi, turpinot jau uzsāktās epidemioloģiskās...

"Tie ir uzliesmojumi, kas veido nozīmīgu saslimušo daļu, kas liek mums satraukties par to, ka skartā populācija varētu būt lielāka, jo jauniešu kontaktu veids ir pietiekami aktīvs, turklāt cilvēki bieži vien norāda, ka izklaides vietās tiek satikti paziņas," skaidroja Dimiņa.

Viņa uzsvēra, ka pamata lielam satraukumam nav, taču nevar arī justies ļoti mierīgi.

Vērtējot Covid-19 gadījumu struktūru, iezīmējas zināmas līdzības ar situāciju agrā pavasarī, kas liek domāt, ka sabiedrībā varētu būt lielāks inficēto skaits, nekā SPKC patlaban redz.

"Šis ir īstais brīdis, lai domātu par ierobežojumu pastiprinājumiem," secināja Dimiņa.

Kā ziņots, šonedēļ Latvijā manāmi palielinājies jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaits. Aizvadītajā diennaktī valstī veikts 1841 Covid-19 tests un reģistrēti 11 jauni saslimšanas gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.

Zināms, ka viens saslimušais atgriezies no ārvalstīm, pieciem saslimušajiem bijis kontakts ar saslimušo. Ar vēl pieciem saslimušajiem SPKC sācis saziņu.

Līdz šim valstī veikti 165 610 Covid-19 izmeklējumi, saslimušas ir 1165 personas un 30 mirušas. Savukārt atveseļojušies ir 1019 cilvēki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Sejas aizsargmasku valkāšana iekštelpās Latvijā varētu kļūt par obligātu prasību

LETA, 15.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkal viens no ierobežojumiem Covid-19 izplatības pieauguma apstākļos varētu būt sejas masku obligāta valkāšana visiem Latvijas iedzīvotājiem arī iekštelpās, šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš stāstīja, ka, izskatot jautājumus par ierobežojumiem Covid-19 apstākļos, galvenais ir saprast, kā mēs varam sevi pasargāt no saslimšanas ar vīrusu.

"Man kā valdības vadītājam viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir nepieļaut situāciju, ka Latvijā atkārtojas Covid-19 uzliesmojumi, kas liktu veikt krietni stingrākus ierobežojošus pasākumus un būtiski ietekmētu ekonomiku. Tāpēc pieļauju, ka noteikt sejas masku valkāšanu par obligātu prasību arī iekštelpās būtu labs instruments, kā Latvijas iedzīvotājiem sevi pasargāt no Covid-19," sacīja Kariņš.

Covid-19 uzliesmojuma dēļ saīsina sabiedriskās ēdināšanas vietu darba laiku 

Lai ierobežotu Covid-19 izplatību un novērstu arvien jaunus slimības uzliesmojumus, Ministru kabinets...

Viņš piebilda, ka valstis, kurās saslimušo skaits ir krietni lielāks nekā Latvijā, var kalpot par piemēru, jo, piemēram, Francijā un vēl citās Eiropas valstīs sejas masku valkāšana ir noteikta kā obligāta prasība. "Arī starptautiskās veselības organizācijas un epidemiologi nepārtraukti atgādina, ka divu metru distances ievērošana un sejas masku valkāšana darbojas kā efektīvs līdzeklis, lai cilvēki varētu sevi pasargāt no saslimšanas ar Covid-19," piebilda premjers.

Tāpēc, runājot par citiem piesardzības pasākumiem, premjers minēja, ka tuvākajā nākotnē varētu nepārskatīt skaitu, cik daudz cilvēku var pulcēties iekštelpās Covid-19 apstākļos.

Jau ziņots, ka no 1.jūlija sejas aizsargmaskas sabiedriskajā transportā nebūs obligātas, paredz Ministru kabineta akceptētie grozījumi noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Līdz ar to sejas aizsargmasku nēsāšanai sabiedriskajā transportā tiek saglabāts rekomendējošs raksturs.

Toreiz veselības ministre Ilze Viņķele (AP) norādīja, ka šie atvieglojumi ir iespējami, pateicoties labajiem epidemioloģiskās situācijas rādītājiem un zemajai saslimšanai ar Covid-19 Latvijā.

Tomēr viņa arī pauda savu personīgo viedokli, ka, pieredzot Covid-19 iekšējās transmisijas kritumu, masku obligātu valkāšanu sabiedriskajā transportā varēja atcelt vēl ātrāk.

"Tas ir mans viedoklis, ne [Ministru] kabineta kopumā," piebilda Viņķele. Viņas ieskatā, atbrīvojoties no šīs prasības jau ātrāk, netiktu devalvēta nozīmīga "pretepidēmijas norma", pēc kuras tajā brīdī nebija vajadzības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai grozījumi Darba aizsardzības likumā atvieglos uzņēmumu darbību un samazinās izdevumus?

Mārtiņš Freimanis, LDDK īstenotā ESF projekta «Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos» Darba aizsardzības konsultants, 25.05.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu saspringtajā situācijā, kad katrs uzņēmums cīnās par izmaksu samazināšanu un dažkārt pat par izdzīvošanu, noteikti nedrīkst aizmirst arī par drošību uzņēmumā un katra nodarbinātā darba vietā. Līdzekļu taupīšana uz darbinieku drošības rēķina nebūs nedz efektīvs, nedz ilgtermiņā pārdomāts risinājums, lai arī nereti notiek savādāk un līdzekļi tiek taupīti arī uz darba aizsardzības izmaksu samazināšanas rēķina. Turklāt atbildību par sekām, kas var rasties šādas rīcības rezultātā (nelaimes gadījumi darbā, iekārtu bojājumi, uzņēmuma darbības apturēšana u.c.), protams, būs jāuzņemas darba devējam.

No darba devēja puses nereti izskan apgalvojumi, ka Latvijas Republikā spēkā esošie normatīvie akti dažkārt ir nepārdomāti, nav savstarpēji saskaņoti un lielai daļai uzņēmumu tādēļ rodas lieki izdevumi. Turklāt nereti šiem apgalvojumiem ir pamats. Kā situācijas uzlabojums vērtējams 2010.gada 25.martā Saeimā pieņemtie un 28.aprīlī spēkā stājušies grozījumi Darba aizsardzības likumā (turpmāk tekstā grozījumi), kas būtiski atvieglos uzņēmumu darbību un samazinās izdevumus.

Darba aizsardzības organizatoriskā struktūra

Būtiskākās izmaiņas minētajā normatīvajā aktā ir saistītas ar grozījumiem likuma 9.pantā «Darba aizsardzības organizatoriskā struktūra». Tie nosaka, ka iespējama situācija, kad pats darba devējs ir darba aizsardzības speciālists uzņēmumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

No amata aizgājusi ilggadējā tirdzniecības kompleksa Spice vadītāja Iveta Lāce

Lelde Petrāne, 20.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilggadējo tirdzniecības kompleksa Spice vadītāju Ivetu Lāci izpilddirektores amatā nomaina Kadrija Pudova. Jaunās vadītājas uzdevums būs turpināt audzēt tirdzniecības kompleksa apgrozījumu un strādāt pie jauniem attīstības projektiem, lai stiprinātu Spices pozīcijas Rīgas tirdzniecības centru vidū.

«Iveta vadījusi tirdzniecības kompleksu Spice kopš tā pirmsākumiem, izveidojusi Spice Home un veikusi vairākas kompleksa paplašināšanas kārtas. Esam ļoti pateicīgi par viņas veikumu Spices attīstīšanā kopš 2002.gada,» komentē tirdzniecības kompleksa Spice Padomes priekšsēdētājs, uzņēmuma vairākuma daļu īpašnieks un Kapitel valdes priekšsēdētājs Tāvi Ojala.

«Mums ir izdevies izveidot no citiem atšķirīgu, unikālu piedāvājumu, piesaistot daudzus zīmolus, kuru nav citos Latvijas tirdzniecības centros. Domāju, Spice ir savā līdz šim augstākajā attīstības punktā, un ir radīti visi priekšnosacījumi veiksmīgai izaugsmei nākotnē. Spicē darbojas stabila augstākā līmeņa vadības komanda, un tādēļ šis ir piemērots brīdis, lai es nodotu Spices vadības stafeti savai pēctecei, dodoties pretī jauniem personiskiem un karjeras izaicinājumiem,» vadības maiņu komentē Iveta Lāce.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Olympia sola spiest uz atlaidēm

Miks Lūsis, Db, 28.09.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Drīzumā domājam mainīt mūsu iepirkšanās centra koncepciju, piedāvājot patērētājiem piesaistošas cenas jau labi zināmajos un iecienītajos veikalos,» uzsver i/c Olympia mārketinga vadītāja Jekaterina Zilpauša.

Šāds solis tiks sperts pēc veikta pircēju paradumu pētījuma, secinot, ka cilvēki uz tirdzniecības centru veikaliem dodas mērķtiecīgi un lielāka iespēja, ka tiks apmeklēti ne tikai pārtikas veikali, bet arī nepārtikas preču tirgotāji ir tad, ja ir pamanītas grandiozas atlaides vai sezonālās izpārdošanas.

«Šie rezultāti apstiprina mūsu novērojumus. Pētījums arī parādīja, ka atbildot uz jautājumu – kad visbiežāk cilvēki iepērkas tirdzniecības centru nepārtikas veikalos, vairāk kā trešdaļa respondentu (35%) atzina, ka visbiežāk tirdzniecības centru nepārtikas veikalos iepērkas sezonālo atlaižu laikā, bet tikpat piesaistošas (33% gadījumu) ir citas grandiozas atlaides,» tā J. Zilpauša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas likuma grozījumu rezultātā varētu pieaugt nebanku kreditēšana, kas veicinātu arī atsevišķu piedziņas lietu palielināšanos, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jāatgādina, ka Maksātnespējas likums cita starpā ievieš kreditēšanā obligātu nolikto atslēgu principu un būtiski saīsina saistību dzēšanas termiņus. Bankas jau paspējušas norādīt, ka tas vismaz nākamgad samazinās izsniegto mājokļu kredītu apmēru uz pusi, savukārt aptaujātie parādu piedzinēji spriež, ka tiešai ietekmei uz viņu biznesu grozījumiem nevajadzētu būt, lai gan ilgtermiņa izmaiņas varētu rasties. Piemēram, saistībā ar maksātnespējīgas fiziskas personas saistību dzēšanas plāna termiņa saīsināšanu, kas varētu, iespējams, palielināt fizisku personu maksātnespējas lietu skaitu.

Saruks portfeļi

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdaļa darba ņēmēju šobrīd neuzticas darba devējiem, rāda pētījumu kompānijas Kantar aptaujas dati, un tam ir gan ievads, gan ilgtermiņa sekas sabiedrības noslāņošanās aspektā.

Problēmas daļa acīmredzami parādās arī valsts politikā, jo atbilstoši OECD datiem Latvijas ieguldījumi darba tirgus attīstībā, sākoties pandēmijai, paliek nemainīgi, kamēr citas ES valstis tos pat trīskāršo, Dienas Bizness konstatēja pētījumā, ko veic sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu (MAF) publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība - stabila valsts ietvaros.

Darbinieku trūkums, solījumi un gaidas

Tieši šobrīd visā Eiropā ir vērojams darbinieku trūkums visdažādākajās nozarēs, konkurence par darbinieku ir sīvāka nekā jebkad, turklāt pēdējā gada inflācija ir uzlikusi papildu zīmogu tieši algu gaidās. Virkne darba devēju, kā izrādās, izvēlas maldināšanas taktiku, tieši pēdējā gada laikā pasolot potenciālajam darbiniekam vairāk, nekā reāli plāno dot, vai arī sola, bet iznākumā nevar nodrošināt solīto. Jāpiebilst, ka vairumā ES valstu pastāv bonusu sistēma par darbinieku pieņemšanu vai neatlaišanu, kas pandēmijas laikā tika īpaši palielināta. Ekspertu norāde ir, ka stratēģija ir tuvredzīga, jo ilgtermiņā radīs riskus konkrētajam biznesam vai pat visai nozarei. Dienas Biznesa vērtējumā – runājot jau par trešdaļu no Latvijas darba ņēmējiem, stāsts ir par valstisku problēmu, un darbinieku uzticības zaudēšana saistāma ar darbinieku zaudējumiem valsts mērogā. Proti, daļa piekrāpto viļas un dodas darba meklējumos uz valstīm, kur darba devēji solīto pilda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijā trūkst darbaspēka. Vai pensionāri var palīdzēt?

Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane, 16.03.2018

1. attēls. Nodarbinātie 65+ g.v. no kopējā nodarbināto skaita, dalījums pa nozarēm

Avots: CSP dati, autores aprēķins. Piezīme: Dati par 2016. gadu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau kādu laiku Latvijas darba tirgū vērojama ierobežota darbaspēka pieejamība. Darba meklētāju īpatsvars pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2017. gada 4. ceturksnī samazinājies līdz 8.1%, pieaug arī neaizpildīto darba vietu skaits.

Bezdarbam sarūkot, palielinās algas un rodas spiediens uz inflāciju. Ierobežotais darbaspēka piedāvājums varētu būt nopietns izaicinājums turpmākai tautsaimniecības izaugsmei. Kādas ir iespējas šo jautājumu risināt?

Varianti ir dažādi, tostarp bezdarbnieku kvalifikācijas celšana un arī tik nepopulārā kvalificēta darbaspēka imigrācija. Bet šoreiz par ko citu. Iespējams, mums jau ir kvalificēts resurss, kurš nekur nav «jāmigrē», proti, gados vecāki cilvēki, kas pametuši darba tirgu.

Pensionāru Latvijā ir daudz un to skaits turpina pieaugt. Latvijā virs darbspējas vecuma (65+ g.v.) ir vairāk nekā piektdaļa no visiem iedzīvotājiem – 384 tūkstoši cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Darba koplīgums – veiksmīga darba pamats un papildu vērtība darbavietai

Jānis Goldbergs, 13.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē šobrīd ir sīva konkurence par labāko un spēcīgāko darbinieku piesaisti.

Digitālās transformācijas temps visās tautsaimniecības nozarēs pieaug, un IT un IKT uzņēmumi konkurē ne vien par klientiem, bet arī par labākajiem darbiniekiem. Kas ir iekārojams darba devējs un vai darba koplīgums palīdz par tādu kļūt, to intervijā Dienas Biznesam atklāja Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO vadītāja Irēna Liepiņa un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes locekle Ilze Opmane-Jēgere.

Kas ir darba koplīgums mūsdienu izpratnē?

Ilze Opmane-Jēgere: Tēlaini izsakoties, darba koplīgums ir kompromiss starp darba devēja iespējām un darbinieku visdažādākajām vajadzībām. Lai gan sarunas par koplīguma saturu risina un pats koplīgums tiek noslēgts starp uzņēmumu un arodbiedrību, koplīgumā ietvertie nosacījumi attiecas uz visiem uzņēmuma darbiniekiem un tam ir jāatspoguļo visu darbinieku intereses.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar priekšlikumu par darba samaksas pārredzamību, lai nodrošinātu, ka sievietes un vīrieši Eiropas Savienībā (ES) par vienādu darbu saņem vienādu darba samaksu, informē EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Pēc EK paustā, tā kā šī ir politiska prioritāte, ko izvirzījusi EK priekšsēdētaja Urzula fon der Leiena, priekšlikumā ir izklāstīti darba samaksas pārredzamības sekmēšanas pasākumi, piemēram, informācijas par darba samaksu sniegšana darba meklētājiem, tiesības būt informētiem par darba samaksas līmeņiem darba ņēmējiem, kuri veic vienādu darbu, kā arī lielo uzņēmumu pienākums ziņot par vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību.

Ar priekšlikumu plānots arī stiprināt rīkus darba ņēmējiem viņu tiesību īstenošanai un sekmēs tiesu iestāžu pieejamību. Darba devējiem nebūs atļauts izvaicāt darba meklētājus par viņu darba samaksas vēsturi, un viņiem pēc darba ņēmēja pieprasījuma būs jāsniedz anonimizēti dati par darba samaksu. Darba ņēmējiem būs arī tiesības uz kompensāciju, ja būs notikusi diskriminācija darba samaksas jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Darba uzteikums – nepatīkams, tomēr juridiski korekts

Andris Alksnis, LDDK Rīgas reģiona eksperts darba tiesību jautājumos, 11.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no jebkura uzņēmuma veiksmes atslēgām ir laba komanda, un tās izveide parasti prasa gana daudz laika, pūļu un ieguldījumu. Tomēr, neskatoties uz vēlmi atrast pareizos cilvēkus un sastrādāties «ilgi un laimīgi», lielākā daļa darba devēju agri vai vēlu saskaras ar to, ka nākas kādu no rūpīgi meklētajiem cilvēkiem arī atlaist. Tādēļ ir vērts jau laikus zināt, kā tādās situācijās rīkoties.

Tipiskākie jautājumi, ko šai sakarībā uzdod darba devēji, saistīti ar iemesliem, uz kuru pamata darbinieku iespējams atbrīvot no darba, procedūru, kā tas korekti darāms un kā rīkoties, ja darbinieks «ar labu» nepiekrīt parakstīt uzteikumu, kā arī – kādos gadījumos darbinieku atlaist nevar un jāmeklē citi risinājumi.

Latvijas likumdošana darba devējam ļauj uzteikt darbiniekam darbu šādos gadījumos:

- ja darbinieks bez attaisnojoša iemesla pārkāpj uzņēmumā noteikto darba kārtību vai neievēro darba līguma nosacījumus;

- ja darbinieks, rīkojoties prettiesiski, zaudējis darba devēja uzticību;

- ja darbinieks, veicot darbu, rīkojies pretēji labiem tikumiem jeb neētiski (katrs konkrētais gadījums gan izvērtējams individuāli);

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Baltika Latvija vadītāju Marutu Ērgli

Lelde Petrāne, 11.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Baltika Latvija vadītāja Maruta Ērgle.

Ar ko nodarbojas Jūsu uzņēmums, svarīgākie fakti?

Baltika Latvija ir starptautiska apģērbu ražošanas koncerna Baltika Group meitas uzņēmums, kuru veido vairāki zīmoli: Ivo Nikkolo, Bastion, Mosaic, Monton, Baltman, Blue Inc London. Tirdzniecības tīklā Latvijā ir izveidoti 22 veikali. Baltika Latvija bieži atbalsta Latvijas sportistu delegācijas, kas svarīgos sporta notikumos pārstāv valsti, sponsorējot viņiem apģērbus.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Juridiskie aspekti: atskats uz nodarbinātības jomu 2022. gadā un 2023. gada tendences

Iveta Ceple ZAB “Ellex Kļaviņš” Vecākā eksperte, zvērināta advokāte, 13.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados īsā laika posmā esam piedzīvojuši būtiskas lietas, kādas nevarējām nedz saprātīgi prognozēt, nedz paredzēt – Covid-19 infekciju un karu Ukrainā. Notika Saeimas vēlēšanas un valdības maiņa. Tas viss, protams, ietekmēja arī nodarbinātības jomu.

Kas raksturo 2022.gada nodarbinātības jomu, raugoties jurista acīm, un kā izskatās tendences 2023.gadam?

Covid-19 ierobežojumi

Līdz 2022.gada pavasarim Latvijā tika pagarināta un ilga kārtējā 2021.gada nogalē Covid-19 pandēmijas dēļ izsludinātā ārkārtas situācija. Gada sākumā arvien bija spēkā ierobežojumi un virkne prasību attiecībā uz epidemioloģiskās drošības jautājumiem ar mērķi ierobežot Covid-19 infekcijas izplatību darbavietā. Tātad – papildus formalitātes, apgrūtinājums un izdevumi darba devējiem. Tomēr kopumā 2022.gadu raksturo pakāpeniska ierobežojumu atvieglošana un atcelšana, tajā skaitā, atkāpšanās no prasības darbiniekiem par vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta nepieciešamību (piemēram, izglītības nozarē), atstājot darba devējam tiesības noteikt darbus, kuru veikšanai vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts joprojām ir nepieciešams, kā arī prasība valkāt sejas maskas vairs tikai noteiktos darbos un vietās (piemēram, ārstniecības iestādēs).

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Veiks grozījumus Darba likumā

Žanete Hāka, 23.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāk darbiniekam, kas veic virsstundu darbu, par pirmajām divām virsstundām, kas veiktas virs dienas normālā darba laika, būs jāizmaksā piemaksa ne mazāk kā 50% apmērā, informē Labklājības ministrija.

Savukārt par katru nākamo virsstundu izmaksājama piemaksa ne mazāk kā 100% apmērā. Attiecībā uz regulējumu par svētku dienām, tiek saglabāts spēkā esošais piemaksas apmērs – 100% apmērā no darbiniekam noteiktās dienas algas likmes. Vienlaikus darbiniekiem un darba devējiem nav liegts darba koplīgumā vai darba līgumā noteikt lielāku piemaksu par virsstundu darbu vai darbu svētku dienā.

To paredz grozījumi Darba likumā, kas ceturtdien, 23. februārī, izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Turpmāk gadījumos, kad pēc darba devēja iniciatīvas darbinieks ir atstādināts, veicot darbu vai arī, atrodoties darba vietā alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklī, kā arī citos gadījumos, kad darbinieka neatstādināšana no darba var kaitēt viņa paša vai trešo personu drošībai un veselībai, par visu atstādināšanas laiku darba devējam būs jāsaglabā darbiniekam darba samaksu minimālās mēneša darba algas apmērā proporcionāli atstādināšanas laikam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eirozonas algu mistērija: nekas vairāk par reģionālu specifiku?

Latvijas Bankas ekonomists Vents Vīksna, 14.09.2018

1. attēls. Darba tirgus rādītāji un cenu dinamika eirozonā

Avots: Eurostat datubāze, Latvijas Bankas aprēķins.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

Dzīvnieki birojā veicina veselīgus paradumus

Anda Asere, 27.12.2019

"Golin Riga" sabiedrisko attiecību speciālistes Lelde Adele Cīrule ar

Fellu un Elīna Korba ar Pablo

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba vietu kultūra mainās un mīluļu ņemšana līdzi uz darbu vairs neizraisa pārsteigumu

"Kamēr tikai 6% darba devēju Latvijā piedāvā saviem darbiniekiem atbalstu bērnu uzraudzībai, arvien vairāk darba devēju ir jāreaģē uz nodarbināto vēlmi ierasties darbā ar mājdzīvniekiem. Sākotnēji tas var radīt izbrīnu vai pat šoku, bet darba vietu kultūra mainās visā pasaulē, tostarp Latvijā, un ignorēt to kļūst arvien grūtāk," norāda Dace Helmane, Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja un atbildīga biznesa aktīviste.

Uzņēmumos, kur ikviens darbinieks var ņemt līdzi savu četrkājaino mīluli, piemēram, sabiedrisko attiecību aģentūras "Golin Riga" birojā, viņa novērojusi daudz patīkamāku atmosfēru, jo dzīvnieki veicina sarunas un raisa smaidus. Turklāt dažkārt darbinieki atklāti norāda, ka nemaz neizvēlētos darba devēju, kurš nav gatavs atvērt savas durvis suņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen Londonas centrā pēc nakts maiņas pārtikas fasēšanas cehā satikās trīs «intelbeņķi». Sarokojās, sasmaidijās un pasūtīja «pabā» pa kausam alus.

Visi mēs esam no vienas nosacītās viesstrādnieku grupas, ja gribam klasificēt svešumā strādājošo un dzīvojošo tautiešu kontingentu. Tas būtu pateicīgs darbalauks psihologiem un sociologiem – apjaust, kādi cilvēku un kādu mērķu, motivācijas vadīti cilvēki ir pametuši savu valsti (Latviju). Šajā daudzveidīgajā un raibajā cilvēku kopumā skaidri izdalās vairākas viendabīgas grupas: studenti, kas piepelnās mācību pārtraukumā, jaunieši bez /ar nepabeigtu izglītību, Latvijā darbu zaudējušie pusmūža ģimenes cilvēki u.c. Varbūt, ka kādreiz kāds literāts parakņāsies šajā dzīves kamolā un uz šīs cerību, smeldzes un vilšanās kalna uzcels vēstījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

No nākamā gada stāsies spēkā grozījumi Darba likumā

Dienas Bizness, 23.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien, 23.oktobrī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma apjomīgus grozījumus Darba likumā, kas paredz noteikt jaunus pienākumus, atbildību un tiesības gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem, informē Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja Preses dienests.

Likumprojekts paredz izmaiņas attiecībā uz darba līgumos un darba sludinājumos iekļaujamo informāciju, asinsdonoriem piešķiramo atpūtas dienu skaitu, atvaļinājuma naudas izmaksu, darba un atpūtas laika regulējumu, kā arī to darbinieču aizsardzību, kuras baro bērnu ar krūti.

Par likumprojekta virzību atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča atzīmē, ka likums tika atvērts, domājot arī par jaunu virsstundu darba apmaksas modeli, jo līdzšinējā kārtība praksē neesot optimāla. Tomēr, tā kā arodbiedrību un darba devēju organizācijas nav spējušas atrast kopsaucēju. irsstundu apmaksas sistēmā pagaidām nekas nemainīsies.

Komentāri

Pievienot komentāru