Sākot ar šī gada 1. aprīli, uzklausot nomnieku vēlmi, iepirkšanās centrs Olympia samazinās darba laiku par vienu stundu un turpmāk strādās līdz pulksten 21.00.

Nomnieku veikali, kas atrodas i/c Olympia 1.stāvā un pagrabstāvā, pēc savas izvēles varēs strādāt arī līdz 22.00. Arī Rimi hipermārkets no 1.aprīļa strādās par vienu stundu mazāk – tā darba laiks būs no 9:00 līdz 22:00, informēja Olympia mārketinga menedžere Jekaterina Zilpauša.

Darba laiks saīsināts pēc tam, kad veiktajā aptaujā nomnieki izteikuši vēlmi saīsināt darba laiku. Jaunā darba laika ieviešana palielinās i/c Olympia nomnieku darbības efektivitāti un samazinās viņu izmaksas, laikā, kad pircēju aktivitāte Latvijā ir mazinājusies. Jau ziņots, ka marta vidū uz saīsināto darba laiku pārgāja trīs tirdzniecības centri - Mols, Origo un Dole, kas tagad ir atvērti līdz 21:00.

Iepirkšanās centrs (i/c) Olympia ar Latvijas Sarkanā Krusta atbalstu aicina tos, kam ir iespēja, ziedot sev vairs nevajadzīgos apavus un apģērbus maznodrošinātajiem.

Sestdien, 28. martā no plkst. 10.00 līdz 18.00 i/c Olympia notiks mazlietotu apģērbu un apavu vākšana, lai kaut ar nelielu atbalstu ikviens varētu palīdzēt maznodrošinātajiem. Akcija tiek organizēta sadarbībā ar Latvijas Sarkanā Krusta un Time Forward aktīvistiem. Akcijas mērķis atgādināt cilvēkiem, ka drēbes, kas kādam nav vajadzīgas šodien, var noderēt citiem rīt. Tie, kam mājās ir lieks apģērbs vai apavi, tiks ļoti gaidīti i/c Olympia telpās, pirmajā stāvā. Par katru ziedojumu būs iespēja saņemt bez maksas Olympia Kaimiņa karti. Lūgums ziedojamās mantas nest maisos.

Nākamnedēļ Krievijas Federācijas Augstākās arbitrāžas tiesa uzklausīs prasību lietā, kurā kompānija Olympia no Parex bankas un Citadele bankas vēlas atgūt 21 miljonu dolāru, raksta Rapsinews.com.

Tiesa izskatīs Olympia iesniegumu pārskatīt lēmumu, lai atgūtu aptuveni 21 miljonu dolāru no Parex un Citadele bankas. Uzņēmums norāda, ka Parex banka ir pārkāpusi godīgas uzņēmējdarbības praksi, reorganizācijas laikā pārvietojot savus likvīdos aktīvus uz jaundibināto Citadele Banku, bet debitoru parādus un nelikvīdos aktīvus atstājot Parex bankā.

2011. gada janvārī bijušais Parex bankas īpašnieks Valērijs Kargins pārdeva savu parāda prasību pret Parex banku kompānijai Olympia, kura tā paša gada martā tika noraidīta. Tiesa savu lēmumu pamatoja ar to, ka prasību nav iespējams izskatīt Krievijā, jo Parex bankai šajā valstī nav nevienas vietējās meitaskompānijas, filiāles vai pārstāvniecības, raksta laikraksts Kommersant.

Tirdzniecības centrs Olympia šonedēļ pārtaps par Olimpia, līdz ar nosaukuma maiņu gandrīz visos centra veikalos paredzētas īpašas patstāvīgo atlaižu zonas.

«Vienlaicīgi ar zīmola maiņu, tiks veikta arī koncepcijas maiņa, turpmāk piedāvājot pircējiem tā saucamo «patīkamo» cenu koncepciju – gandrīz visos veikalos (kopskaitā 58) būs patstāvīgas atlaižu zonas, kuros būs piedāvājumi, kādi nebūs citos tīklu veikalos,» Db norādīja Olympia mārketinga vadītāja Jekaterina Zilpauša.

Lielākie nomnieki, kas atbalstīs šo koncepciju ir veikali KristiAna, Seppala, Reserved, Colloseum, Sport 2000, BIK BOK, CUBUS, ALAN DEKO, Euroskor, Pasaules Optika, Jahonts. «Šādu koncepciju izvēlējāmies tāpēc, ka šobrīd gan Latvija, gan pasaulā atlaides un zemas cenas ir viens no būtiskākajiem faktoriem veikalu un arī tirdzniecības centru izvēlē,» paskaidroja J.Zilpauša.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Šodien pasniegtas balvas veiksmīgākajiem TOP 500 Latvijas uzņēmumiem, kuri 2008. gadā bija visstraujāk kāpinājuši apgrozījumu, sekmējot sava uzņēmuma un valsts ekonomisko izaugsmi.

Kopumā balvas tika pasniegtas astoņās nominācijās - vadošais uzņēmums vidējo ražošanas uzņēmumu grupā, vadošais uzņēmums lielo ražošanas uzņēmumu grupā, vadošais uzņēmums vidējo mazumtirdzniecības uzņēmumu grupā, vadošais uzņēmums lielo mazumtirdzniecības uzņēmumu grupā, vadošais eksportētājs, reģionu līderis, TOP piecsimtais - 500.vietas ieguvējs, kā arī TOP 10 veiksminieks.

Šis ir jau trīspadsmitais gads, kad laikraksts Dienas Bizness sadarbībā ar Lursoft publicē Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 un apbalvo sekmīgākos Latvijas uzņēmumus, kuri pagājušajā gadā kāpinājuši apgrozījumu.

Kredītu mājokļa iegādei ekonomiskā krīzē bankas neatsaka, bet noteikumi ir nepievilcīgi un bankas nesteidz piesaistīt jaunus klientus. Situācijai ekonomikā kļūstot smagākai, Db veica eksperimentu, lai pārliecinātos, vai un uz kādiem noteikumiem var tikt pie kredīta nekustamā īpašuma iegādei.

Db jau iepriekš (20.11.) ziņoja, ka arī uzņēmumiem ir sarežģīti saņemt kredītus. Problēmas tas rada tiem, kam banku dēļ var nākties atteikties no Eiropas projektu īstenošanas.

Strādā ar esošajiem

Banku kredītspeciālisti tika apmeklēti novembrī, pirmās tikšanās bija īsi pirms valdības 8. novembra lēmuma par Parex bankas pārņemšanu, par 2 Ls nopērkot 51 % bankas akciju. Pirms šī lēmuma bankas bija atsaucīgākas pret potenciālo kredītņēmēju, piemēram, uz izdevīgākiem nosacījumiem piedāvājot iegādāties īpašumus, kas pieder personām, kuras nepilda saistības ar kredītiestādi. Tuvojoties novembra beigām un situācijai ekonomikā kļūstot sarežģītākai, sarunas ar kredītspeciālistiem kļuva īsākas un formālākas, neiedziļinoties, cik lieli ir potenciālā kredītņēmēja ienākumi, kāda ir kredītvēsture, liecina Db novērojumi. Neoficiāli banku speciālisti atzīst, ka šobrīd viņus īpaši neinteresē jaunu klientu piesaiste un akcents tiek likts uz darbu ar esošajiem.

«Drīzumā domājam mainīt mūsu iepirkšanās centra koncepciju, piedāvājot patērētājiem piesaistošas cenas jau labi zināmajos un iecienītajos veikalos,» uzsver i/c Olympia mārketinga vadītāja Jekaterina Zilpauša.

Šāds solis tiks sperts pēc veikta pircēju paradumu pētījuma, secinot, ka cilvēki uz tirdzniecības centru veikaliem dodas mērķtiecīgi un lielāka iespēja, ka tiks apmeklēti ne tikai pārtikas veikali, bet arī nepārtikas preču tirgotāji ir tad, ja ir pamanītas grandiozas atlaides vai sezonālās izpārdošanas.

«Šie rezultāti apstiprina mūsu novērojumus. Pētījums arī parādīja, ka atbildot uz jautājumu – kad visbiežāk cilvēki iepērkas tirdzniecības centru nepārtikas veikalos, vairāk kā trešdaļa respondentu (35%) atzina, ka visbiežāk tirdzniecības centru nepārtikas veikalos iepērkas sezonālo atlaižu laikā, bet tikpat piesaistošas (33% gadījumu) ir citas grandiozas atlaides,» tā J. Zilpauša.

2008. gads notikumiem bagāts bijis arī Latvijas reģionos. Db piedāvā atskatīties uz notikumiem Kurzemē, kas saviļņojuši ne tikai reģionu, bet arī visas Latvijas biznesa vidi.

Janvāris

Liepājas mērs Uldis Sesks sarunās ar ministru prezidentu Ivaru Godmani un ekonomikas ministru Kasparu Gerhardu vienojušies par tālāku izpēti un plānošanu elektroenerģijas ražotnes būvniecībai Liepājā, akcentējot cietā kurināmā izmantošanu kā alternatīvu Krievijas gāzei.

Februāris

Pēc SIA Zaksi pasūtījuma Užavas pagastā pabeidz jaunas alus ražotnes būvniecību un sāk tehnoloģisko iekārtu montāžu. Ēkas projekts paredz tūristiem apskatāmu alus darīšanas procesu.

Par atkritumu apsaimniekošanas firmas SIA Eko Kurzeme īpašniekiem kļuvušas ar Īslandes kapitālu saistītas firmas, kas neslēpj savu vēlmi izveidot lielāko atkritumu apsaimniekotāju valstī, pārņemot vairāku lielo pilsētu atkritumu saimniecības.

Tūrisma nozarei 2008. gads sākās bez jūtamām grūtībām un ar 2007. gada eiforiju, taču gada beigās nozares pārstāvji ar bažām sāka runāt par 2009. gadu.

Tūrisma aģentūras Latvia Tours valdes priekšsēdētājs Aigars Smiltāns 2008. gadu tūrisma nozarē vērtē pozitīvi. «2008. gadā gan ienākošais, gan izejošais Latvijas tūrisma tirgus turpināja attīstīties. Savukārt valstī notiekošie procesi rudens pusē ienesa zināmas korekcijas arī tūrisma nozarē. Sāka vērties ciet (bankrotēt) mazākas tūrisma firmas, atstājot klientus bez paredzētajām brīvdienām, cilvēki sāka taupīt, jo bija neziņā par saviem komunālo maksājumu rēķiniem. Šīs lietas ieviesa zināmas korekcijas arī plānotajos ieņēmumos. Mēs joprojām spējam noturēt ieņēmumus, bet peļņa samazinās. 2008. gads ar valstī notiekošajām pārmaiņām lika aizdomāties par kompānijās notiekošajiem procesiem un to efektivitāti, lietu optimizāciju un darbu pārdalījumu,» saka tūrisma kompānijas Latvia Tours valdes priekšsēdētājs Aigars Smiltāns.

Ventspils brīvosta 2008. gada kravu apgrozījuma plānu izpildījusi par 98,5% jeb pārkrāvusi 28.57 milj.tonnu. Pēc kravu apjomu krituma 2008. gada augustā kopējais kravu apgrozījums Ventspils brīvostā gada pēdējos četros mēnešos pieauga, plānotais gada apgrozījums izpildīts par 98.5%, informē brīvostas pārvalde.

2008. gada decembrī salīdzinājumā ar novembri procentuāli visvairāk palielinājies šķidrās ķīmijas kravu apjoms – pārkrauts par 8 tūkstošiem tonnu jeb 160% vairāk. Šķelda pārkrauta par 23 tūkstošiem tonnu jeb 127.78% vairāk nekā 2008. gada novembrī, bet naftas produktu kravu apjoms pieaudzis par 477 tūkstošiem tonnu jeb 47.75%.

Kopumā 2008. gadā pārkrauts 28 570 tūkstoši tonnu kravas (2007. gadā - 31 037 tūkstoši tonnu). Vislielākais kravu apjoma pieaugums, salīdzinot ar 2007. gadu, ir celtniecības materiāliem, kas pārkrauti 139 tūkstošu tonnu apjomā - par 68 tūkstošiem tonnu jeb 95.77% vairāk nekā 2007. gadā. Dažādu citu kravu pieaugums, salīdzinot ar 2007. gadu, pieaudzis par 77 tūkstošiem tonnu jeb 92.77%. Labība 2008. gadā pārkrauta 711 tūkstošu tonnu apjomā, kas ir par 307 tūkstošiem tonnu jeb 75.99% vairāk nekā 2007. gadā, amonjaks 2008. gadā pārkrauts 1 212 tūkstošu tonnu apjomā jeb par 190 tūkstošiem tonnu (18.59%) vairāk nekā 2007. gadā. Vislielākais kravu apjoma kritums bijis naftas produktiem: 2008. gadā pārkrauts 15 030 tūkstoši tonnu, kas ir par 1 807 tūkstošiem tonnu mazāk nekā 2007. gadā.

Pērn salīdzinājumā ar 2012.gadu pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem mazumtirdzniecības apgrozījums kopumā ir pieaudzis par 3,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Par 4,4% palielinājās pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 3,4%.

2

013. gada decembrī salīdzinājumā ar 2012. gada decembri pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājās par 4,2%. Pārtikas preču grupā palielinājums bija par 8,6%, bet nepārtikas preču grupā – par 1,5%, tai skaitā auto degvielas mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājies par 8,2%.

Straujākais apgrozījuma pieaugums decembrī bija mēbeļu, apgaismes ierīču un cita veida mājsaimniecības piederumu mazumtirdzniecībā – par 27,6%, mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos – par 25,5%, lietotu preču mazumtirdzniecībā – par 20,2%, tekstilizstrādājumu mazumtirdzniecībā – par 15,6%, kā arī mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā – par 11,2%.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts arī TOP 500 izdevums, kas tapis sadarbībā ar Lursoft. Šogad tas piedāvā daudz plašāku ieskatu Latvijas tautsaimniecības norisēs, apkopojot informāciju jau par 1000 lielākajiem uzņēmumiem.

«2018. gadā 500 lielāko uzņēmumu finanšu rādītāji atspoguļoja ekonomikas tendences – kopējais apgrozījums pieaudzis, turpinot pārspēt iepriekšējo gadu rekordus. Tāpat augusi uzņēmumu kopējā peļņa. Jāatzīmē, ka 2018. gadā pieaugums bijis straujāks nekā iepriekšējā gadā un sasniedza 9,78%, kopējam apgrozījumam sasniedzot 34,25 miljardus eiro. Savukārt 1000 lielāko uzņēmumu kopējais apgrozījums sasniedz 40,56 miljardus eiro.

Vairākums topā iekļauto uzņēmumu strādājuši sekmīgi – ar peļņu. No 500 uzņēmumiem pelnošo uzņēmumu skaits ir 445, kas ir līdzīgi kā iepriekšējā topā. No 1000 uzņēmumiem ar peļņu strādājuši 888 uzņēmumi,» uzsver Žanete Hāka, izdevuma redaktore.

Prasība par lielākiem Parex bankas uzkrājumiem 2008.gadā radusies, vērtējot pašreizējās zināšanas, aģentūrai BNS bijušo Parex bankas vairākuma akcionāru – Valērija Kargina un Viktora Krasovicka – viedokli pauda viņu preses pārstāvis Sergejs Bardovskis.

Komentējot Parex bankas un Privatizācijas aģentūras (PA) lēmumu vērsties tiesā pret Karginu un Krasovicki, Bardovskis klāstīja, ka prasība iesniegta par to, ka 2008.gada novembrī bijušie akcionāri garantēja, ka finanšu pārskati sagatavoti atbilstoši starptautiskiem standartiem un patiesi atspoguļo bankas stāvokli.

«Pašlaik tiek apgalvots, ka jau tobrīd uzkrājumiem nedrošajiem kredītiem bija jābūt lielākiem. Šāds viedoklis radies, uz lietām skatoties ar mūsdienu zināšanām, neņemot vērā, ka 2008.gada novembrī neviens nedz Latvijā, nedz pasaulē nevarēja paredzēt, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) samazināsies tik dramatiski un nekustamo īpašumu tirgus sastings uz vairākiem gadiem,» viņš teica.

Laikā no 2008. gada 1. janvāra līdz 19. novembrim Latvijas Republikā darba vietās gājuši bojā 32 darbinieki un smagas traumas guvuši 223 cilvēki, salīdzinoši pērn šajā pašā laikā periodā darbā bija gājuši bojā 52 darbinieki, bet smagas traumas guvuši 247 cilvēki, liecina Valsts darba inspekcijas rīcībā esošā informācija.

Aizvadītajā nedēļā Valsts darba inspekcija ir reģistrējusi un uzsākusi 12 nelaimes gadījumu izmeklēšanu, kuros smagi cietuši un gājuši bojā šādi darbinieki:

1. 2008.09.30. Rīgā SIA Maxima pārdevēja guva smagas traumas, nokrītot no pieliekamām metāla kāpnēm.

2. 2008.10.03. Rīgā SIA Baltkom TV tehniķis guva smagas traumas pēc tam, kad viņu notrieca automašīna.

3. 2008.10.16. VAS Latvijas pasts Madonas rajona Jaunkalsnavas pasta nodaļas pastniece gāja bojā ceļu satiksmes negadījumā Aizkraukles rajonā.

4. 2008.10.23. Rīgā SIA RERE 04 namdaris guva smagas traumas, nokrītot no sastatnēm.

5. 2008.10.30. Rīgā SIA Capital Building celtnieks guva smagas traumas, nokrītot no augstuma.

Jau otro mēnesi pēc kārtas DnB NORD Latvijas barometrs nāk ar labām ziņām – arī 2009.gada novembrī sabiedrības noskaņojums ir nedaudz uzlabojies (sabiedrības kopējā noskaņojuma indekss septembrī bija -57, oktobrī -56, bet novembrī -53 punkti). Tas nozīmē, ka nelielais oktobra uzlabojums visdrīzāk nav bijis saistīts ar mērījumu statistisko kļūdu, bet gan ir bijis vēstnesis novembrī novērotajam uzlabojumam.

Pirmajā mirklī tas var šķist pārsteidzoši, jo kā gan sabiedrības noskaņojums var uzlaboties, ja ārā ir ziema, lietus/sniegs un aukstums un masu mediji to vien dara kā nenogurstoši producē un reproducē ziņas par to, cik dziļā bedrē ir Latvija un visi tās iedzīvotāji. Taču pārsteidzoši tas ir tikai pirmajā mirklī, jo, dziļāk padomājot par sabiedriskās domas dabu un veidošanās principiem, nekādu īpašo pārsteigumuDnB NORD Latvijas barometrā nemaz nav.

Citur pasaulē veikti pētījumi ir apliecinājuši, ka cilvēki labāk jūtas nepatīkamos, bet saprotamos un prognozējamos apstākļos nekā salīdzinoši labākos, bet neskaidros un neprognozējamos apstākļos. Līdz ar to, Latvijas straujajam ekonomikas kritienam sākot piebremzēties un arvien skaidrāk iezīmējoties jaunajām dzīves realitātēm, tas bija tikai laika jautājums, kad arī sabiedriskajai domai bija jāsāk uzlaboties. Līdzīgi kā valsts ekonomikai, arī iedzīvotāju noskaņojumiem ir savs objektīvais zemākais punkts, par kuru tie sliktāki vairs nevar būt. „Zemāk par grīdu nenokritīsi” – tā vēsta kāda tautas paruna. Savukārt vērojot, cik zemos līmeņos visu šo gadu ir atradušies atsevišķi sabiedriskās domas indikatori un kāda ir to izmaiņu dinamika saistībā ar publiskās telpas negatīvo informatīvo fonu, ir pamats izteikt pieņēmumu, ka, būtiski nemainoties informatīvajam fonam (t.i. neparādoties vēl lielākai neskaidrībai nekā tā ir patlaban), atsevišķi indikatori tāpat vien paši no sevis īpaši zemāk vairs nekritīs. Savukārt lielākā daļa masu mediju jau ilgstoši ir iekrituši tādā negatīvisma fāzē, ka pašiem sevi pārspēt ar vēl lielāku negatīvismu tiem ir ļoti grūti (jo ētera minūšu un papīra kvadrātcentimetru skaits ir ierobežots).

Pagājušā gada novembrī, salīdzinot ar oktobri, mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums ir pieaudzis par 1,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie sezonāli izlīdzinātie dati salīdzināmās cenās.

Pārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums ir pieaudzis par 2,4%, bet nepārtikas preču apgrozījums – par 0,4%.

Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā sezonalitāti, pērnā gada novembrī, salīdzinot ar oktobri, ir samazinājies par 6,5%. Gadu iepriekš – 2012. gada novembrī salīdzinājumā ar oktobri – apgrozījums samazinājās par 6,2%.

2013. gada novembrī salīdzinājumā ar 2012. gada novembri pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājās par 5%.

Pārtikas preču grupā palielinājums bija par 7,2%, bet nepārtikas preču grupā – par 3,7%, tai skaitā autodegvielas mazumtirdzniecības apgrozījums saglabājies nemainīgs. Straujākais apgrozījuma pieaugums novembrī bija mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos – par 41,5%, lietotu preču mazumtirdzniecībā – par 22,5%, mēbeļu, apgaismes ierīču un cita veida mājsaimniecības piederumu mazumtirdzniecībā – par 17,9%, kā arī tekstilizstrādājumu mazumtirdzniecībā – par 11,3%.

Wal-Mart, kas ir pasaulē lielākais mazumtirdzniecības veikalu tīkls, 2008. gada apgrozījums pirmo reizi kompānijas pastāvēšanas laikā pārsniedzis 400 miljardu ASVdolārus. Wal-Mart peļņa 2008. gadā sasniedza 13.4 miljardus dolāru, ziņo Financial Times.

Wal-Mart apgrozījums 2007. gadā bija 378.8 miljardi ASV dolāru, un žurnāla Forbes pasaulē lielāko kompāniju pēc apgrozījuma sarakstā Wal-Mart ar šādu apgrozījuma apmēru ierindojās pirmajā vietā.

Amerikas Savienotajās Valstīs uzņēmuma Wal-Mart kopējais apgrozījums 2008. gadā, salīdzinot ar 2007. gadu, ir audzis par 6% līdz 71.5 miljardiem dolāru. Kompānijas ienākumi pērn, salīdzinot ar 2007. gadu, ir auguši par 2.2 procentiem, sasniedzot 5.4 miljardiem dolāru.

Dažādu maksājumu apjoms ar Latvijas banku izdotajām kartēm šā gada pirmajā pusē samazinājies līdz 2007. gada līmenim.

Latvijas Bankas apkMaksājumu apjoms ar kartēm sarucis līdz 2007. gada līmenimopotie dati liecina, ka šogad kopumā ar iekšzemē izdotajām maksājumu kartēm veiktas 69.5 miljoni transakciju 2.2 miljardu latu apjomā.

Salīdzinot ar 2008. gada 2. pusgadu, ar kartēm veikto maksājumu skaits, gan iemaksājot, izmaksājot naudu no bankomātiem, norēķinoties ar kartēm POS termināļos, šogad samazinājies par 5 %, bet šo darījumu apjoms – par 20.6 %.

Šogad darījumu apjoms ar maksājumu kartēm samazinājies līdz aptuveni 2007. gada vidus līmenim, kad apjoms bija 2.08 miljards latu. Vēl 2008. gada pirmajā pusē apjoms bija 2.67 miljardi latu, bet otrajā pusē – 2.8 miljardi latu.

Latvijas ostās 2009. gada deviņos mēnešos kravu apgrozījums sasniedzis 47.1 milj. t, kas ir par 0.9 % mazāk nekā šajā periodā pērn.

No ostām nosūtīja 43.8 milj. t kravu, kas ir par 2.2 % vairāk nekā 2008. gada deviņos mēnešos. Pieaudzis no ostām nosūtīto naftas produktu apjoms, kas 2009. gada deviņos mēnešos bija 17.2 milj. t – par 12.3 % vairāk nekā 2008. gada attiecīgā periodā. Nosūtīto ogļu apjoms veidoja 15.2 milj. t – par 15.1 % vairāk nekā iepriekšējā gada janvārī – septembrī, nosūtītās labības un labības produktu apjoms – 1.6 milj. t, kas ir par 14.8 % vairāk nekā 2008.gada pirmajos trijos ceturkšņos. Citu svarīgāko nosūtīto kravu apjomi ir samazinājušies. Kokmateriālu - 2.3 milj. t, kas ir par 19.6 % mazāk nekā 2008.gada deviņos mēnešos, un minerālmēslu - 2.2milj. t, kas veidoja kritumu par 32.1 %.

Mazumtirdzniecības kopējais apgrozījums pērn decembrī, salīdzinot ar 2007. gada decembri, samazinājies par 16.9 %, liecina Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Pērn kopumā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums bija 4018 milj. Ls, tai skaitā decembrī – 369 milj. Ls. Salīdzinot ar 2007. gadu, salīdzināmās cenās apgrozījums samazinājies par 8.2%. Vairāk krities nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms – par 8.4%, nedaudz mazāk – pārtikas preču – par 7.8%.

2008. gada decembrī, salīdzinot ar 2008. gada novembri, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās, mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums samazinājies par 4%. Nepārtikas preču grupā tas sarucis par 4.9%, bet pārtikas preces tirgotas par 2.5% mazāk.

Ir maz ticams, ka nākamajā gadā akciju cenas sagaida straujš uzplaukums, taču Money CNN eksperti ir atraduši 10 akcijas, kurām ir perspektīva augt pat, ja tirgi neaugs.

Kods: MA

Tirgus kapitalizācija: 30 miljardi dolāru

Ienākumi 2008. gadā: 5 miljardi dolāru

P/E attiecība: 18*

Dividenžu ienesīgums: 0.3 %

Tādam no patērētājiem atkarīgam uzņēmumam kā MasterCard 2009. gads bijis pārsteidzoši labs. Tomēr sliktākajā ekonomiskajā stāvoklī kopš Lielās Depresijas laikiem, MasterCard ne tikai izdevies palielināt ienākumus par 1 % triju ceturkšņu laikā (jo patērētāji kredītkartes lieto vairāk), bet arī palielināja operatīvo peļņu par 24 % (palielinot komisijas maksas un samazinot mārketinga izmaksas). Tas notika tad, kad patērētāji netērējās. Tomēr patlaban ir zīmes, ka maciņi atkal varētu tikt atvērti. Viens faktors, kas par to liecina, ir – MasterCard darījumu skaits ir pārstājis kristies. Tas nozīmē, ka MasterCard ienākumi pieaugs, uzskata analītiķi.

Pēc ilgāka laika visi nedēļas lielākie darījumi ar nekustamajiem īpašumiem, kas reģistrēti Zemesgrāmatā, pārsniedz vienu miljonu latu, — liecina Zemesgrāmatas dati par darījumiem, kas reģistrēti no 10. līdz 16. novembrim.

Absolūtais rekordists ir zemes un ēkas pirkums Jūrmalā, Slokas ielā. Īpašums 19 757 kvadrātmetru platībā iegādāts par 9.44 milj. latu. Taču arī desmitais lielākais pirkums — zeme un ēkas 663 kvadrātmetru plātībā Rīgā, Meža prospektā iegādāti par 1.06 miljoniem latu.

10 lielākie pirkumi reģistrēti zemesgrāmatā (10.11.2008 - 16.11.2008)