Eksperti

Būtiski grozījumi Darba likumā

Zvērināta advokāte, LETLAW partnere Laura Zalāna, zvērināta advokāte, LETLAW partnere Sintija Radionova, 29.03.2010

Jaunākais izdevums

Šā gada 4. martā pieņemtie grozījumi Darba likumā precizē un papildina virkni likuma normu, lai nodrošinātu vienveidīgu to piemērošanu, tai skaitā – atslogo darba devēju ikdienu, kā arī pastiprina darbinieku aizsardzību

Jauns darba devēja uzteikuma pamats

Kā viens no redzamākajiem jaunievedumiem Darba likumā ir jauna darba devēja uzteikuma pamata ieviešana. Turpmāk darba devējam būs tiesības uzteikt darba līgumu, ja darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus, ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai vairāk nekā vienu gadu triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem. Šajā laikā netiek ieskaitīts grūtniecības un dzemdību atvaļinājums, kā arī darbnespējas laiks, ja darbnespējas iemesls ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība. Šādi mēģināts risināt tādu izplatītu problēmu kā negodprātīgi darbinieki, kas ilgstoši neveic savus darba pienākumus pārejošas darba nespējas dēļ, kas, iespējams, nav pamatota. Jāatzīmē, ka minēto uzteikumu darba devējs varēs iesniegt arī tieši darbinieka pārejošas darbnespējas laikā, kas šobrīd ir kā ierobežojošs faktors, lai uzteiktu darba līgumu pēc citiem pamatiem.

Ar studentiem darba līgumu varēs noslēgt uz noteiktu laiku

Grozījumi maina kārtību attiecībā uz atvaļinājuma piešķiršanu darbiniekam valsts pārbaudījumu kārtošanai vai diplomdarba izstrādāšanai un aizstāvēšanai. Darba devējam vairs nebūs pienākuma saglabāt darba algu mācību atvaļinājuma laikā – darba devējs būs tiesīgs to piešķirt arī bez darba algas saglabāšanas. Tādējādi darba devējam būs pašam iespēja izvērtēt situāciju un izlemt, vai viņš uzskata darbinieka mācības par nozīmīgām darbam un tādējādi par nepieciešamu piešķirt apmaksātu atvaļinājumu vai ne.

Skaidrāki noteikumi attiecībā uz summēto darba laiku

Ar grozījumiem tiek ieviests termins «pārskata periods» un tiek precizēts, ka summētais darba laiks pārskata periodā nedrīkst pārsniegt attiecīgajam darbiniekam noteikto normālo darba laiku. Par summētā darba laika pārskata periodu tiek noteikts viens mēnesis, ja darba līgumā vai koplīgumā nav noteikts garāks. Tomēr likumdevējs šo normu ierobežojis, nosakot, ka darba līgumā puses varēs vienoties par pārskata periodu ne ilgāku kā trīs mēneši, bet koplīgumā – ne ilgāku par 12 mēnešiem. Darbs, kuru darbinieks veiks virs pārskata periodā noteiktā normālā darba laika, tiks uzskatīts par virsstundu darbu. Piemēram, darbinieks strādā veikalā, kur veikala darba laika dēļ nav iespējams ievērot darbiniekam noteikto normālo darba laiku – astoņas stundas dienā un 40 stundas nedēļā, tāpēc darbiniekiem ir noteikts summētais darba laiks. Pieņemsim, ka darba līgumā puses nav vienojušās par citu pārskata periodu, tātad attiecīgā darbinieka summētā darba pārskata periods ir viens mēnesis. Ja attiecīgajā mēnesī ir 20 darba dienas, tad normālais pilna darba laiks šim darbiniekam pārskata periodā ir 160 stundas. Tādējādi ja vienu nedēļu darbinieks tiek nodarbināts 10 stundas katru dienu, nākamajās nedēļās darba stundu skaitam attiecīgi jāsamazinās, lai pārskata perioda – mēneša – beigās kopējais nostrādāto stundu skaits nepārsniegtu 160 stundas. Proti, ja jau ceturtās nedēļas sākumā darbinieka pārskata periodā nostrādāto stundu skaits sasniedz 160 stundas, pārējās darba dienas līdz pārskata perioda beigām nosakāmas kā atpūtas laiks. Ja gadījumā šajā mēnesī darbinieks strādās vairāk nekā 160 stundas, piemēram, 165 stundas, tad piecas stundas tiks uzskatītas par virsstundu darbu, kas pieļaujams tikai tad, ja darba devējs un darbinieks par to rakstveidā vienojušies. Grozījumi arī paredz, ka jebkurā gadījumā summētā darba laika ietvaros aizliegts nodarbināt darbinieku ilgāk par 24 stundām pēc kārtas un 56 stundām nedēļā. Attiecībā uz atpūtas laiku precizēts, ka summētā darba laika gadījumā atpūtas laiku darbiniekam piešķir nekavējoties pēc darba veikšanas, nevis saskaņā ar darba grafiku, kā likums nosaka šobrīd.

Regulēta darba dienu pārcelšana

Turpmāk Darba likums arī privātajā sfērā regulēs darba dienu pārcelšanu sakarā ar svētku dienām. Proti, tiek noteikts, ka, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējam būs tiesības šo darba dienu noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros. Attiecībā uz darbiniekiem savukārt noteikts, ka, ja darbinieks savas reliģiskās pārliecības vai citu pamatotu iemeslu dēļ nevarēs ierasties darbā pārceltajā darba dienā, šī diena tiks uzskatīta par darbinieka ikgadējā atvaļinājuma dienu vai arī – pēc vienošanās ar darba devēju – to varēs atstrādāt citā laikā.

Stingrākas prasības attiecībā uz darba līgumu noslēgšanu

Tomēr grozījumi ne tikai atslogo, bet arī pastiprina darba devēja pienākumus. Darba likuma 40. panta pirmā daļa, kas paredz darba līguma noslēgšanu rakstveidā, tiek papildināta ar noteikumu, ka darba līgums noslēdzams pirms darba uzsākšanas. Tā kā darba līguma noslēgšana rakstveidā ir darba devēja pienākums, tad šobrīd darba devējam būs jānodrošina, lai rakstveida līgums tiek noformēts jau pirms attiecīgā darba uzsākšanas. Jāatzīmē, ka par darba līguma rakstveida formas neievērošanu darba devējam var piemērot administratīvo sodu līdz pat LVL 5000.

Lai risinātu situācijas, kad rakstisks darba līgums nav noslēgts un pastāv strīds par attiecīgā darbinieka darba tiesisko attiecību ilgumu un samaksu, Darba likums papildināts ar noteikumu, ka, ja darba devējs nenodrošina darba līguma noslēgšanu rakstveidā un darba devējs vai darbinieks nevar pierādīt citu darba tiesisko attiecību pastāvēšanas ilgumu, noteikto darba laiku un darba samaksu, uzskatāms, ka darbinieks jau nodarbināts trīs mēnešus un viņam ir noteikts normālais darba laiks un minimālā mēneša darba alga. Šis vērtējams kā būtisks jauninājums, kas vērsts uz darbinieka tiesību aizsardzību, proti, gadījumos, kad darba attiecības nav bijušas pienācīgi noformētas, darbiniekam būs tiesības prasīt no darba devēja, lai par iepriekšējiem trim mēnešiem tiktu samaksāta vismaz minimālā alga, nodokļi un sociālās apdrošināšanas iemaksas. Darba devējam šādā gadījumā arī nebūs tiesību uzteikt darba līgumu sakarā ar to, ka darbinieks nebūs izturējis pārbaudes laiku, jo būs beidzies pārbaudes laika maksimālais termiņš – trīs mēneši.

Darba devēja pienākums izsniegt darbiniekam darba samaksas aprēķinu un sniegt tā skaidrojumu

Grozījumi skar arī Darba likuma 71. pantu, kas paredz darba devēja pienākumu, izmaksājot darba samaksu, izsniegt darbiniekam darba samaksas aprēķinu un pēc darbinieka pieprasījuma šo aprēķinu izskaidrot. Lai novērstu situācijas, kad nereti praksē darba devēja sagatavotie aprēķini precīzi un detalizēti neatspoguļo to, cik un par ko darbiniekam samaksāts, kādi nodokļi ieturēti, likumdevējs ir papildinājis minēto pantu, nosakot, konkrēti kāda informācija darba devējam obligāti jāietver aprēķinā. Turpmāk darba samaksas aprēķinā jābūt norādītai izmaksātai darba samaksai, ieturētajiem nodokļiem un veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, nostrādātajām stundām, tai skaitā virsstundām, nakts un svētku laikā nostrādātajām stundām.

Pagarināti prasības celšanas termiņi

Lai nodrošinātu darbinieka iespējas aizsargāt savas aizskartās tiesības, tiek pagarināti prasības celšanas termiņi uz dažādiem pamatiem. Tai skaitā no viena līdz trim mēnešiem tiek pagarināts termiņš prasības celšanai tiesā par diskriminācijas aizlieguma pārkāpšanu, dibinot darba attiecības; no viena līdz trijiem mēnešiem tiek pagarināts termiņš, kādā darbinieks var celt prasību par vienlīdzīgu darba samaksu, ja vienāda veida un vērtības darba gadījumā sievietei un vīrietim tiek noteikta atšķirīga darba samaksa. Izmaiņas skar arī Darba likuma 123. pantu un darbinieka tiesības iesniegt pieteikumu par prasības termiņa atjaunošanu lietās par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu un atjaunošanu darbā. Vispārīgi darbinieks var celt prasību tiesā par uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu viena mēneša laikā no uzteikuma saņemšanas. Šobrīd likums paredz tiesības darbiniekam lūgt tiesai atjaunot termiņu, ja darbinieks to nokavējis attaisnojošu iemelsu dēļ, tomēr šāds pieteikums tiesai ar lūgumu atjaujot termiņu nevar tikt iesniegts, ja no nokavētā prasības termiņa beigām pagājuši vairāk nekā seši mēneši. Ar Darba likuma grozījumiem šis termiņš pagarināts līdz vienam gadam, tādējādi dodot darbiniekiem vairāk iespēju aizstāvēt savas tiesības un likumīgās intereses.

Vienkāršāka darba koplīguma apstiprināšana

Ar grozījumiem tiek atvieglota darba koplīguma apstiprināšana. Līdz šim Darba likums paredzēja, ka uzņēmumā noslēgtā darba koplīguma spēkā esamībai nepieciešama tā apstiprināšana darbinieku kopsapulcē (konferencē). Darba koplīgums uzskatāms par apstiprinātu, ja tas apstiprināts ar balsu vairākumu darbinieku kopsapulcē, kurā piedalās vismaz puse no attiecīgā uzņēmuma darbiniekiem. Tagad Darba likumā ir iestrādāts izņēmums, ka darba koplīguma apstiprināšana nav nepieciešama gadījumā, ja darba koplīgumu noslēdzis darba devējs un darbinieku arodbiedrība, kas pārstāv vismaz 50% uzņēmuma darbinieku.

Precizēti noteikumi par darbinieku nosūtīšanu

Ar likuma grozījumiem tiek precizēti arī noteikumi par darbinieka nosūtīšanu, samazinot darba devējam veicamās formalitātes. Proti, nosūtot darbinieku darbā uz Latviju, darba devējam vairs nebūs pirms darbinieka nosūtīšanas jāpaziņo par to vairākām institūcijām, kā tas bija iepriekš, bet tikai vienai – Valsts darba inspekcijai. Tomēr likumdevējs ir paplašinājis iesniedzamās informācijas saturu, proti, darba devējam papildus vēl jānorāda persona, kuras labā tiks veikts darbs (pakalpojuma saņēmējs), un gadījumā, kad nosūtītais ir trešo valstu pilsonis, jāapliecina, ka nosūtītais darbinieks likumīgi strādā pie darba devēja ES dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā.

Minētie ir tikai neliela daļa no šā gada 4. martā pieņemtajiem grozījumiem Darba likumā, kas stājas spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas Latvijas Vēstnesī. Papildus likumā tiek precizēti noteikumi par uzņēmuma pārēju, noteikumi par laiku, kas dod tiesības uz apmaksātu atvaļinājumu u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

To, ka ir likuma subjekti, nereti uzņēmēji uzzina tikai VID pārbaudes laikā

Sintija Radionova, ZAB PRIMUS DERLING zvērināta advokāte, partnere, 05.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasības attiecināmas gandrīz uz ikvienu Latvijas uzņēmēju

Valsts ieņēmuma dienesta Vadlīnijas Valsts ieņēmumu dienesta uzraugāmajiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjektiem, kas pieņemtas, pamatojoties uz 2017.gada nogalē pieņemtajiem apjomīgajiem grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, ieviesa būtiskas izmaiņas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzības jomā. Tā rezultātā liela daļa Latvijas uzņēmēju VID ieskatā ir kļuvuši par minētā likuma subjektiem, kas uzliek jaunus pienākumus un paredz ievērojamu sodu par to neievērošanu.

Attiecībā uz pienākumiem saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu visas personas var iedalīt: personās, kas nav likuma subjekti, un likuma subjektos. Turklāt, personām, kas nav likuma subjekti, arī ir pienākums pildīt likuma prasības attiecībā uz ziņu sniegšanu par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem. Taču ievērojami lielākas prasības un pienākumus, un attiecīgi sankcijas par to neievērošanu, likums uzliek likuma subjektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai grozījumi Darba aizsardzības likumā atvieglos uzņēmumu darbību un samazinās izdevumus?

Mārtiņš Freimanis, LDDK īstenotā ESF projekta «Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos» Darba aizsardzības konsultants, 25.05.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu saspringtajā situācijā, kad katrs uzņēmums cīnās par izmaksu samazināšanu un dažkārt pat par izdzīvošanu, noteikti nedrīkst aizmirst arī par drošību uzņēmumā un katra nodarbinātā darba vietā. Līdzekļu taupīšana uz darbinieku drošības rēķina nebūs nedz efektīvs, nedz ilgtermiņā pārdomāts risinājums, lai arī nereti notiek savādāk un līdzekļi tiek taupīti arī uz darba aizsardzības izmaksu samazināšanas rēķina. Turklāt atbildību par sekām, kas var rasties šādas rīcības rezultātā (nelaimes gadījumi darbā, iekārtu bojājumi, uzņēmuma darbības apturēšana u.c.), protams, būs jāuzņemas darba devējam.

No darba devēja puses nereti izskan apgalvojumi, ka Latvijas Republikā spēkā esošie normatīvie akti dažkārt ir nepārdomāti, nav savstarpēji saskaņoti un lielai daļai uzņēmumu tādēļ rodas lieki izdevumi. Turklāt nereti šiem apgalvojumiem ir pamats. Kā situācijas uzlabojums vērtējams 2010.gada 25.martā Saeimā pieņemtie un 28.aprīlī spēkā stājušies grozījumi Darba aizsardzības likumā (turpmāk tekstā grozījumi), kas būtiski atvieglos uzņēmumu darbību un samazinās izdevumus.

Darba aizsardzības organizatoriskā struktūra

Būtiskākās izmaiņas minētajā normatīvajā aktā ir saistītas ar grozījumiem likuma 9.pantā «Darba aizsardzības organizatoriskā struktūra». Tie nosaka, ka iespējama situācija, kad pats darba devējs ir darba aizsardzības speciālists uzņēmumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā paredzētā kopīgā klienta izpētes rīka darbību nodrošinās privātie uzņēmumi, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Pagājušajā nedēļā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija konceptuāli pirmajam lasījumam atbalstīja FM izstrādātos likuma grozījumus, kas paredz vienkāršot aizdomīgu darījumu ziņošanas sistēmu, kā arī kopīgā klienta izpētes rīka izveidi.

FM skaidroja, ka kopīgais klienta izpētes rīks sniedz iespēju likuma subjektiem sākt dalīšanos ar klienta izpētes procesā iegūtajiem datiem, ievietojot tos platformā arī ārpus konsolidētās grupas - kopīgajā klientu izpētes rīkā. Tādējādi rīka darbības procesā varēs efektīvāk apmainīties ar klientu izpētes gaitā iegūto informāciju.

Likumprojekts paredz divu veidu klienta izpētes rīkus. Pirmais ir slēgts kopīgs klienta izpētes rīks, kura ietvaros likuma subjekti varēs izveidot paši savu, privātu, klientu izpētes rīku, piemēram, nododot uz ārpakalpojumu kādu no klienta izpētes procesa posmiem. Otrs ir atvērtais kopīgais klienta izpētes rīks, kas pilnībā vai daļēji tiks veidota kā kanāls caur kuru likuma subjektiem iegūt informāciju, neatkarīgi no tā vai likuma subjekti par to būs savstarpēji vienojušies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Jurista komentārs: Par plānotajiem grozījumiem Darba likumā

Andis Burkevics, ZAB SORAINEN zvērināts advokāts, 21.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visi interesenti, kam svarīgi būt informētiem par iespējamām izmaiņām Darba likumā jau to tapšanas stadijā, būs dzirdējuši, ka Labklājības Ministrija ir izstrādājusi likumprojektu «Grozījumi «Darba likumā», kas 14. martā tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pret Covid-19 nevakcinētus darbiniekus no darba iespējams atstādināt vai atlaist saskaņā ar Darba likumu, secināms no Labklājības ministrijas (LM) publiskotā informatīvā materiāla darba devējiem.

Ievērojot to, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē šobrīd nav veikti jelkādi pārgrozījumi darba attiecību tiesiskajā regulējumā un noteikts īpašs šai situācijai pielāgots regulējums, tad darba devēju un darbinieku tiesību un pienākumu regulējums ir rodams jau spēkā esošajā Darba likumā, norāda LM. Līdzīgi ir arī attiecībā uz cita veida tiesisko attiecību, kas saistītas ar personu nodarbinātību, regulējumu, jo īpaši dienestā esošajām amatpersonām.

Ja objektīvi darba devējam nav iespējas pārstrukturēt savu darbību un piedāvāt attālinātu darba pienākumu izpildi, bet darbs ir jāveic klātienē, turklāt uzrādot sertifikātu vai testu, tad atbilstoši konkrētai situācijai un lietas apstākļiem ir vairākas risinājuma iespējas, skaidroja ministrijā. Turklāt tieši darba devēja ziņā ir risinājuma izvēle atbilstoši apstākļiem konkrētajā darba vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Veiks grozījumus Darba likumā

Žanete Hāka, 23.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāk darbiniekam, kas veic virsstundu darbu, par pirmajām divām virsstundām, kas veiktas virs dienas normālā darba laika, būs jāizmaksā piemaksa ne mazāk kā 50% apmērā, informē Labklājības ministrija.

Savukārt par katru nākamo virsstundu izmaksājama piemaksa ne mazāk kā 100% apmērā. Attiecībā uz regulējumu par svētku dienām, tiek saglabāts spēkā esošais piemaksas apmērs – 100% apmērā no darbiniekam noteiktās dienas algas likmes. Vienlaikus darbiniekiem un darba devējiem nav liegts darba koplīgumā vai darba līgumā noteikt lielāku piemaksu par virsstundu darbu vai darbu svētku dienā.

To paredz grozījumi Darba likumā, kas ceturtdien, 23. februārī, izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Turpmāk gadījumos, kad pēc darba devēja iniciatīvas darbinieks ir atstādināts, veicot darbu vai arī, atrodoties darba vietā alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklī, kā arī citos gadījumos, kad darbinieka neatstādināšana no darba var kaitēt viņa paša vai trešo personu drošībai un veselībai, par visu atstādināšanas laiku darba devējam būs jāsaglabā darbiniekam darba samaksu minimālās mēneša darba algas apmērā proporcionāli atstādināšanas laikam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Kārtējie likuma grozījumi, ar ko zāģējam sev kājā

Biznesa augstskolas Turība lektore Anna Medne, 11.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2017. gada 1. janvāra spēkā stāsies grozījumi likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu, kas sākotnēji tika plānoti kā grozījumi, kuri attieksies tikai uz mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem, taču pēc grozījumu apstiprināšanas kļuvis skaidrs – tie tiks piemēroti visiem.

Iemaksu starpību segs darba devējs

Saskaņā ar grozījumiem 2017. gadā minimālo obligāto iemaksu objekts par personām, kas noteiktas šā likuma 20.3 panta pirmajā un otrajā daļā - tas ir darba līguma gadījumā, ja bruto alga ir aprēķināta mazāka par valstī noteikto minimālo algu - būs ¾ no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, savukārt, personām, kas noteiktas šā likuma 20.3 septītajā un astotajā daļā, t.i., ja darba devējs ir mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs, puse no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra. Izveidojušos starpību būs jāsedz darba devējam no saviem līdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināta - Par neatbilstošu Satversmei atzīst tikai Solidaritātes nodokļa likuma normu par likmēm

LETA, 19.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa (ST) šodien par neatbilstošu Satversmei atzina tikai vienu no piecām apstrīdētajām Solidaritātes nodokļa likuma normām - 6.pantu, kas nosaka nodokļa likmes, savukārt paša nodokļa ieviešana atsevišķai personu grupai neesot vienlīdzības principa pārkāpums, jo likumdevēja pienākums ir veidot solidāru un taisnīgu nodokļu sistēmu, kas būtu vērsta uz sociālekonomisko atšķirību izlīdzināšanu un valsts ilgtspējīgu attīstību.

Papildināta visa ziņa

ST atzina, ka Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants, kas nosaka nodokļa likmes, neatbilst vienlīdzības principam, tādējādi tas pārkāpj Satversmes 91.pantu. Pants atzīts par spēkā neesošo no 2019.gada 1.janvāra, lai dotu valdībai laiku izstrādāt alternatīvu risinājumu, neradot problēmas valsts budžetam. ST norādīja, ka normas tūlītēja atcelšana, kamēr nav stājies spēkā jauns normatīvais regulējums, nav iespējama, jo plānoto nodokļu ieņēmumu izpilde ir tieši saistīta ar valsts iespējām veikt savas funkcijas, tādējādi tiktu apdraudēta sabiedrības labklājība un drošība.

Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants nosaka, ka nodokļa likme atbilst obligāto iemaksu likmei, kas noteikta saskaņā ar likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» 18.pantu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta 28. janvāra sēdē apstiprināti Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, atvieglojot prasības uzņēmumu dalībai atbalsta programmā nodokļu atvieglojumiem un augsti kvalificētu darbinieku piesaistei.

Likuma grozījumi vēl jāapstiprina Saeimā.

"Jaunuzņēmumu ekosistēma Latvijā aug, strauji pieaug arī nozares pienesums ekonomikai - jaunuzņēmumi rada augstas pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus, jaunas, labi apmaksātas darba vietas un piesaista kvalificētu darbaspēku. Apstiprinātie grozījumi ļaus saņemt valsts atbalstu plašākam uzņēmēju lokam, un prieks, ka daļu priekšlikumu, ko neizdevās virzīt pagājušajā gadā, esam ietvēruši šajā piedāvājumā. Taču nozares turpmākās izaugsmes sekmēšanai svarīgi ne tikai atvieglot atbalsta saņemšanas nosacījumus, bet arī turpināt attīstīt kopējo likumdošanas ietvaru jaunuzņēmumiem, tāpēc šogad koncentrēsimies uz uzņēmējdarbības vides jautājumiem, piemēram, personāla (daļu) opciju jautājuma sakārtošanu," uzsver ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar šā gada 1. janvāri stājas spēkā vairāki Finanšu ministrijas (FM) pārziņā esoši tiesību aktu projekti. Veiktās izmaiņas nodokļu politikā Latvijas iedzīvotājus būtiski neskars, ja vien iedzīvotāji nenodarbojas ar azartspēlēm un regulāru akcīzes preču ievešanu no trešajām valstīm, vēsta ministrija.

Ar 1. janvāri stājas spēkā grozījumi likumā par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli, kas paredz palielināt azartspēļu nodokļa likmi azartspēļu mehāniskajiem automātiem, kāršu un kauliņu spēlēm, ruletei un videospēlēm par 15%.

Tāpat spēkā stājas arī grozījumi likumā par akcīzes nodokli. Izmaiņas būs attiecināmas uz fizisko personu no trešajām valstīm ievedamo preču pārvietošanas regularitātes kritēriju, aizstājot pašlaik noteikto «ne biežāk kā vienu reizi dienā» ar «ne biežāk kā vienu reizi septiņās dienās».

No 1. janvāra stājas spēkā grozījumi likumā par nekustamā īpašuma nodokli (NĪN), kas dos lielākas tiesības pašvaldībām nodokļa objekta noteikšanā (piemēram, dzīvojamo māju palīgēku aplikšanā ar nodokli). Grozījumi paredz arī tiesības pašvaldībām lemt par nodokļa apmēra pieauguma ierobežojuma zemei piemērošanu 2012. gadā, tai skaitā, nosakot arī ierobežojuma procentuālo apmēru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

No nākamā gada stāsies spēkā grozījumi Darba likumā

Dienas Bizness, 23.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien, 23.oktobrī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma apjomīgus grozījumus Darba likumā, kas paredz noteikt jaunus pienākumus, atbildību un tiesības gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem, informē Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja Preses dienests.

Likumprojekts paredz izmaiņas attiecībā uz darba līgumos un darba sludinājumos iekļaujamo informāciju, asinsdonoriem piešķiramo atpūtas dienu skaitu, atvaļinājuma naudas izmaksu, darba un atpūtas laika regulējumu, kā arī to darbinieču aizsardzību, kuras baro bērnu ar krūti.

Par likumprojekta virzību atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča atzīmē, ka likums tika atvērts, domājot arī par jaunu virsstundu darba apmaksas modeli, jo līdzšinējā kārtība praksē neesot optimāla. Tomēr, tā kā arodbiedrību un darba devēju organizācijas nav spējušas atrast kopsaucēju. irsstundu apmaksas sistēmā pagaidām nekas nemainīsies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Saeima atbalsta apjomīgus Imigrācijas likuma grozījumus; vairākus rosinājumus noraida

LETA, 17.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputāti šodien otrajā lasījumā atbalstīja apjomīgus grozījumus Imigrācijas likumā, tajā pašā laikā vairāki priekšlikumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu.

Atbalstīts priekšlikums piešķirt Ministru kabinetam (MK) tiesības izvērtēt termiņuzturēšanās atļauju ietekmi uz nacionālo drošību vai ekonomisko attīstību un vairākos gadījumos noteikt ierobežojumus šo atļauju izsniegšanai uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku kā uz pieciem gadiem.

Ierobežojumi attiektos uz visu vai kādas konkrētas trešās valsts pilsoņiem, teikts Iekšlietu ministrijas (IeM) rosinātajos priekšlikumos.

Deputātu atbalstītie grozījumi paredz, ka MK, izvērtējot termiņuzturēšanās atļauju ietekmi uz nacionālo drošību vai valsts ekonomisko attīstību saistībā ar trešo valstu pilsoņu daudzumu valstī vai koncentrāciju noteiktā tās teritorijā, izdod noteikumus, kuros nosaka ierobežojumus atļauju izsniegšanai konkrētos gadījumos. Saskaņā ar pašlaik spēkā esošo likuma redakciju grozījumi ļaus noteikt ierobežojumus attiecībā uz atļauju izsniegšanu par ieguldījumu veikšanu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, par nekustamā īpašuma iegādāšanos, par pakārtotām saistībām ar Latvijas kredītiestādi vai par valsts vērtspapīru iegādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Uzņēmēji vairs nevar atgūt parādus Covid-19 laikā?!

Jurijs Ņikuļcovs, Rīgas šķīrējtiesas pamatlicējs un priekšsēdētājs, 22.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji vairs nevar atgūt parādus Covid-19 laikā?! Ir ieviesta obligātā brīdinājuma kārtība?! Ko nozīmē 60 dienas?!

Vai Covid-19 laikā ir iespējams vērsties ar prasību tiesā un atgūt parādus?

Vai kreditoram šajā situācijā ir obligāti jāsūta brīdinājums parādniekam un jādod viņam 60 dienas atbildes sniegšanai pirms vēršanās valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Vai ir jāgaida parādnieka atbilde uz kreditora brīdinājumu (60 dienas) pirms prasības iesniegšanas valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Gūzmu zvanu un vēstuļu ar vieniem un tiem pašiem jautājumiem katru dienu saņem valsts tiesas un šķīrējtiesas.

Jautājumi ir aktuāli, tāpēc Rīgas šķīrējtiesa nolēma sagatavot viedokli par šo tēmu, lai uzņēmēji būtu informēti.

Viss minētais satraukums un jautājumi radās pēc likuma stāšanās spēkā - "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību". Proti, likuma 16. panta 5. punktā ir noteikts:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu reformas likumiem saņemts ap 350 priekšlikumiem, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.

Saeima pagājušajā nedēļā pirmajā lasījumā atbalstīja nodokļu reformas likumus, savukārt šonedēļ tos paredzēts izskatīt galīgajā lasījumā.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (ZZS) aģentūrai LETA iepriekš sacīja, ka priekšlikumu ir «pietiekami daudz», un tie tiekot apkopoti. Ņemot vērā, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš beidzās šodien plkst.13, un daudzi iesnieguši savus ierosinājumus pēdējā brīdī, komisijas priekšsēdētājs atturējās tos komentēt.

Kā vēstīts, apjomīgākās izmaiņas paredzētas likumā par Iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Likuma grozījumi paredz no nākamā gada 1.janvāra ieviest diferencēto IIN likmi. IIN likme gada ienākumiem līdz 20 000 eiro paredzēts noteikt 20% apmērā, ienākumiem līdz 55 000 eiro - 23%, bet ienākumiem virs 55 000 eiro - 31,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Ir sagatavoti grozījumi vairāku nodokļu likumos.

Saistībā ar vienota nodokļu konta iedzīvināšanu no 2021. gada ir sagatavoti grozījumi vairāku nodokļu likumos, tos varētu izmantot arī nodokļu reformas piemērošanā konstatēto trūkumu novēršanai, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Valsts sekretāru sanāksmē jau šā 1. februārī izskatīšanai ir pieteikti grozījumi jaunajā uzņēmumu ienākuma, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa un mikrouzņēmuma nodokļa likumā.

Jāatgādina, ka DB jau vēstīja, ka grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām stājās spēkā 2018.gada 1.janvārī, taču šā likuma normas attiecībā uz vienotā nodokļu konta ieviešanu stāsies spēkā 2021.gada 1.janvārī. Tā uzņēmuma ienākuma nodokļa likumā tiek piedāvātas izmaiņas, kas paredzētu šī nodokļa nomaksu līdz pēctaksācijas perioda 23. datumam pašreizējā 20. datuma vietā. Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma grozījumi paredz šī nodokļa iemaksas termiņus – ne vēlāk kā līdz ienākuma izmaksas mēneša 23. datumam, ja darba devējs no mēneša 1. datuma līdz 16. datumam ir izmaksājis darbiniekam gūto ienākumu, no kura darba devējs ir ieturējis algas nodokli, un ne vēlāk kā līdz ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 23. datumam, ja darba devējs no mēneša 17. datuma līdz mēneša pēdējam datumam ir izmaksājis darbiniekam gūto ienākumu, no kura darba devējs ir ieturējis algas nodokli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Saeimas komisija galīgajā lasījumā atbalsta nodokļu reformas likumus

LETA, 26.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien noslēdza darbu pie nodokļu reformas likumiem, atbalstot tos izskatīšanai galīgajā lasījumā parlamenta sēdē.

Komisijas deputāti pabeidza vērtēt visus ar reformu saistītos likumprojektus, savukārt Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien atbalstīja likumu Par valsts sociālo apdrošināšanu.

Budžeta komisija sāka vērtēt priekšlikumus likumprojektiem uz galīgo lasījumu otrdien, kad ierosinājumus par iespējamām izmaiņām izskatīja valdība. Trešdien komisija strādāja visu dienu - ar vairākiem pārtraukumiem teju 13 stundas. Kopumā nodokļu reformas likumiem bija iesniegts ap 350 priekšlikumiem, informēja Saeimas Preses dienestā.

Deputātu viedoklis, vērtējot priekšlikumus šiem likumiem, galvenokārt sakrita ar valdības lēmumiem. Daudzi no atbalstītajiem priekšlikumiem bija redakcionāli vai precizējoši. Tomēr bija arī vairāki konceptuāli jautājumi, kur deputāti mainīja iepriekšējos lēmumus par iespējamiem grozījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Precizēts personu loks, kas var pensionēties ar atvieglotiem noteikumiem

Jānis Rancāns, 18.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būtiskākās izmaiņas, kas skar pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, sāks darboties tikai 2014. gadā, taču vairāki likuma Par valsts pensijām grozījumi stājas spēkā jau 18. jūlijā, informē Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA).

Grozījumi skar personas, kas aprūpējušas piecus vai vairāk bērnus, vai bērnu, kam bijusi noteikta invaliditāte; personas, kas līdz 1995. gada 31. decembrim strādājušas smagos un kaitīgos darbos; Latvijas pilsoņus, kas dienējuši PSRS Bruņotajos spēkos; algotu pagaidu sabiedrisko darbu veicējus un personas, kam piešķirta citas valsts vecuma pensija, kā arī papildina pensijas pieprasīšanas iespējas.

Likuma grozījumos ir precizēts personu loks, kam ir tiesības doties pensijā ar atvieglotiem noteikumiem: līdz šim likums paredzēja piecus gadus ātrāku pensionēšanās iespēju vecākiem, kuri līdz astoņu gadu vecumam ir aprūpējuši piecus vai vairāk bērnus, vai arī bērnu invalīdu. Tagad likumā ir precizēts, ka šādas tiesības ir ne vien abiem bērna vecākiem, bet arī aizbildnim. Tāpat likuma grozījumi precizē, ka šiem vecākiem vismaz astoņus gadus (mainīts iepriekšējais likuma formulējums - līdz astoņu gadu vecumam) līdz bērna 18 gadu vecuma sasniegšanai ir jābūt aprūpējušiem piecus vai vairāk bērnus vai bērnu, kas šajā laikā ir bijis atzīts par invalīdu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Norādot uz pretrunām, Vējonis neizsludina grozījumus likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos

LETA, 31.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis nodevis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai grozījumus likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos, jo tajā ietvertās prasības ir savstarpēji pretrunīgas, kā arī pretrunā ar citiem likumiem, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.

Saeimas 23.martā pieņemtie grozījumi paredz izmaiņas lauksaimniecības zemes iegādes nosacījumos fiziskām un juridiskām personām. Valsts prezidents uzskata, ka pieņemtais regulējums ir nepilnīgs, jo likumā ietvertās prasības ir savstarpēji pretrunīgas, kā arī ir pretrunā ar citiem likumiem, tādēļ ir pamats apšaubīt likuma efektīvas piemērošanas iespējas.

«Nevajadzētu radīt situāciju, kad neskaidras prasības sarežģī mūsu zemnieku iespējas iegūt īpašumā jaunas lauksaimniecības zemes un attīstīties,» uzsver Vējonis.

Vējonis norāda, ka, pieņemot grozījumus, Saeima ir novērsusi Eiropas Komisijas līdzšinējos iebildumus saistībā ar lauksaimniecības zemes pircējiem noteiktajām prasībām par attiecīgas pieredzes vai izglītības nepieciešamību. Tomēr pretrunas rada likumā noteiktās jaunās prasības lauksaimniecības zemes pircējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Darba uzteikums – nepatīkams, tomēr juridiski korekts

Andris Alksnis, LDDK Rīgas reģiona eksperts darba tiesību jautājumos, 11.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no jebkura uzņēmuma veiksmes atslēgām ir laba komanda, un tās izveide parasti prasa gana daudz laika, pūļu un ieguldījumu. Tomēr, neskatoties uz vēlmi atrast pareizos cilvēkus un sastrādāties «ilgi un laimīgi», lielākā daļa darba devēju agri vai vēlu saskaras ar to, ka nākas kādu no rūpīgi meklētajiem cilvēkiem arī atlaist. Tādēļ ir vērts jau laikus zināt, kā tādās situācijās rīkoties.

Tipiskākie jautājumi, ko šai sakarībā uzdod darba devēji, saistīti ar iemesliem, uz kuru pamata darbinieku iespējams atbrīvot no darba, procedūru, kā tas korekti darāms un kā rīkoties, ja darbinieks «ar labu» nepiekrīt parakstīt uzteikumu, kā arī – kādos gadījumos darbinieku atlaist nevar un jāmeklē citi risinājumi.

Latvijas likumdošana darba devējam ļauj uzteikt darbiniekam darbu šādos gadījumos:

- ja darbinieks bez attaisnojoša iemesla pārkāpj uzņēmumā noteikto darba kārtību vai neievēro darba līguma nosacījumus;

- ja darbinieks, rīkojoties prettiesiski, zaudējis darba devēja uzticību;

- ja darbinieks, veicot darbu, rīkojies pretēji labiem tikumiem jeb neētiski (katrs konkrētais gadījums gan izvērtējams individuāli);

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) likuma iecerētie grozījumi ir pretrunā banku uzraudzības principiem, paredz tūlītēju pašreizējās padomes nomaiņu un neizslēdz banku likvidācijas scenārijus

FKTK likuma grozījumus pirmajā lasījumā Saeimā paredzēts pieņemt 2. maija Saeimas plenārsēdē. Bez klajām amatpersonu un politķu norādēm, ka likumprojekts paver ceļu apšaubāmai kārtībai, Dienas Bizness no neoficiāliem avotiem saņēmis informāciju par to, ka likuma izmaiņas iepriekš plānotas ar mērķi gūt peļņu no likvidējamām bankām, tostarp paredzot iespēju pārskatīt ABLV Bank pašlikvidāciju. Pēc sniegtās informācijas, aiz vairākām saistītām darbībām, kurās ietilpst ne tikai likumu maiņa, stāv vairāku politiķu un amatpersonu grupējums.

Izmaiņas ar steigu

Saeimas Budžeta un finanšu komisija 25. aprīlī konceptuāli atbalstīja iecerētās izmaiņas FKTK likumā, kas galvenokārt paredz jaunu FKTK padomes locekļu iecelšanas kārtību. Konkrēti tie paredz mainīt FKTK padomes priekšsēdētāja, vietnieka un padomes locekļu nominēšanas un iecelšanas kārtību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pēdējā brīdī virza priekšlikumu, kas valsts budžetam var atņemt vairākus miljonus

Dienas Bizness, 16.06.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Negaidīti trešdien no rīta Saeimas Tautsaimniecības agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā atbalstu guvuši divu Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) deputāšu iesniegtie grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā (Privatizācijas pabeigšanas likumā), kuru pieņemšana Saeimā var radīt vairāku miljonu latu kaitējumu valsts budžetam, kā arī radīt ilgstošas tiesvedības risku, iespējams, pat vēršanos Satversmes tiesā, vēsta Diena.lv.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Šobrīd tiek izskatīti apjomīgi grozījumi Konkurences likumā

Ieva Azanda, zvērināta advokāte <i>Spīgulis, Kukainis & Azanda</i>, 02.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi Konkurences likumā (KL) paredz virkni būtisku izmaiņu. Grozījumi to sākotnējā redakcijā jau tikuši apspriesti ar sociālajiem partneriem un tajos veiktas atsevišķas izmaiņas, atkāpjoties no sākotnēji piedāvātajām redakcijām. Tomēr arī šobrīd piedāvātie grozījumi uzņēmējiem būtu skrupulozi jāizvērtē un jāizmanto iespēja sniegt par tiem viedokli un komentārus.

Par vienu no būtiskākajām izmaiņām var uzskatīt grozījumos paredzētās Konkurences padomes (KP) tiesības patstāvīgi noteikt prioritātes lietu ierosināšanai un izpētei, paredzot, ka turpmāk par pamatu lietas ierosināšanai būs tikai iestādes iniciatīva. Piedāvātais regulējums neizslēdz iespējas uzņēmumiem ziņot par iespējamiem pārkāpumiem tirgū, taču KP nebūs pienākuma lemt par lietas ierosināšanu vai neierosināšanu, kā arī nebūs ierobežota ar viena mēšana termiņu iesniegumā ietvertās informācijas izvērtēšanai.

Tāpat KL grozījumu projekts paredz jaunu tirgus dalībnieku apvienošanās izskatīšanas kārtību: pirmkārt, KL grozījumi paredz valsts nodevas ieviešanu, kas būs jāmaksā tirgus dalībniekiem, kam ir pienākums ziņot KP par apvienošanās darījumu; otrkārt, grozījumi paredz jaunus sliekšņus ziņojuma par tirgus dalībnieku apvienošanos iesniegšanai KP, nosakot īpašu regulējumu apvienošanās darījumiem veselības aprūpes jomā; treškārt, tiek paredzētas tiesības KP likumā noteiktajos gadījumos pieprasīt no apvienošanās dalībniekiem ziņojuma par tirgus dalībnieku apvienošanos iesniegšanu gada laikā no apvienošanās darījuma pat, ja apvienošanās brīdī neizpildījās priekšnoteikumi ziņojuma iesniegšanai; ceturtkārt, grozījumi paredz tiesības KP pagarināt lēmuma pieņemšanas termiņu līdz 15 dienām gadījumos, kad pastāv nepieciešamība izvērtēt tirgus dalībnieku piedāvātos saistošos noteikumus. Šīs izmaiņas kopumā uzlabos tirgus dalībnieku apvienošanās procesu izvērtēšanu, vienlaikus gan radot arī papildus izmaksas apvienošanās procesa īstenošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kādas darbības veicamas, lai izmaksātu ārkārtas dividendes?

Andra Rubene, partnere, zvērināta advokāte, komerctiesību advokātu birojs Tark Grunte Sutkiene; Madara Melkerte, juriste, komerctiesību advokātu birojs Tark Grunte Sutkiene., 16.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gada 1. jūlijā apritēs gads, kopš Komerclikums vairs nenosaka dividenžu aprēķināšanas biežumu, tāpēc kapitālsabiedrību dalībnieki un akcionāri (1) var noteikt un aprēķināt dividendes pēc saviem ieskatiem ne tikai ikgadējā kopsapulcē, kurā apstiprina gada pārskatu un lemj par peļņas sadali. Ja sabiedrībai ir iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa, sabiedrības dalībnieki var lūgt valdi sasaukt dalībnieku sapulci, lai pieņemtu lēmumu par peļņas izlietošanu. Jāatzīmē, ka līdz 2013. gada 1. jūlijam Komerclikuma noteikumi paredzēja, ka dividendes nosakāmas un aprēķināmas tikai reizi viena kalendārā gada ietvaros.

Līdz ar 2014. gada 16. janvāra grozījumiem Komerclikumā likumdevējs ir ieviesis arī jaunas tiesību institūcijas - ārkārtas dividenžu, izmaksas tiesisko regulējumu, lai vēl vairāk atvieglotu sabiedrību īpašnieku ikdienu. Tas dod iespēju sabiedrībai paredzēt, ka dividendes var noteikt un aprēķināt arī no peļņas, kas gūta periodā pēc iepriekšējā pārskata gada beigām, proti, reizi ceturksnī. Tādējādi ir ļauts sadalīt dividendēs arī sabiedrības tekošā gada peļņu.

Ņemot vērā, ka jaunie noteikumi par ārkārtas dividendēm stāsies spēkā jau pavisam drīz – 2014. gada 1. jūlijā, šajā rakstā skaidrosim, kādas darbības veicamas sabiedrībām, kas vēlēsies tās izmaksāt jau šā gada otrajā pusē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja apjomīgus grozījumus likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas paredz 2018 gada 1.janvārī ieviest diferencēto iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN).

Patlaban IIN noteikts 23% apmērā, tomēr ar likuma grozījumiem paredzēts no nākamā gada ieviest diferencēto IIN likmi. IIN likme gada ienākumiem līdz 20 000 eiro būs 20% apmērā, ienākumiem līdz 55 000 eiro - 23%, bet ienākumiem virs 55 000 eiro - 31,4%.

Nodokļa likmi 31,4% apmērā nepiemēros algotā darba ienākumiem taksācijas gada laikā. Ienākuma izmaksātājs, no visiem ienākumiem, kas pārsniedz 1667 eiro mēnesī ieturēs nodokli 23% apmērā, bet ja šie ienākumi pārsniegs 55 000 eiro taksācijas gadā, piemēram, taksācijas gada ienākumi ir 65 000 eiro, IIN no taksācijas gada ienākuma tiks aprēķināts un maksāts rezumējošā kārtībā.

Vienota IIN likme 20% apmērā tiek noteikta arī kapitāla ienākumam, t.sk., ienākumam no kapitāla pieauguma. Iepriekš tie bija 10% un 15%. Tomēr, lai nodrošinātu tiesiskās paļāvības principu gadījumos, ja maksātājs gūst ienākumu no kapitāla pieauguma, piemēros IIN likmi 15% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar priekšlikumu par darba samaksas pārredzamību, lai nodrošinātu, ka sievietes un vīrieši Eiropas Savienībā (ES) par vienādu darbu saņem vienādu darba samaksu, informē EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Pēc EK paustā, tā kā šī ir politiska prioritāte, ko izvirzījusi EK priekšsēdētaja Urzula fon der Leiena, priekšlikumā ir izklāstīti darba samaksas pārredzamības sekmēšanas pasākumi, piemēram, informācijas par darba samaksu sniegšana darba meklētājiem, tiesības būt informētiem par darba samaksas līmeņiem darba ņēmējiem, kuri veic vienādu darbu, kā arī lielo uzņēmumu pienākums ziņot par vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību.

Ar priekšlikumu plānots arī stiprināt rīkus darba ņēmējiem viņu tiesību īstenošanai un sekmēs tiesu iestāžu pieejamību. Darba devējiem nebūs atļauts izvaicāt darba meklētājus par viņu darba samaksas vēsturi, un viņiem pēc darba ņēmēja pieprasījuma būs jāsniedz anonimizēti dati par darba samaksu. Darba ņēmējiem būs arī tiesības uz kompensāciju, ja būs notikusi diskriminācija darba samaksas jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru