Viedokļi

Viedoklis: Kārtējie likuma grozījumi, ar ko zāģējam sev kājā

Biznesa augstskolas Turība lektore Anna Medne, 11.07.2016

Jaunākais izdevums

No 2017. gada 1. janvāra spēkā stāsies grozījumi likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu, kas sākotnēji tika plānoti kā grozījumi, kuri attieksies tikai uz mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem, taču pēc grozījumu apstiprināšanas kļuvis skaidrs – tie tiks piemēroti visiem.

Iemaksu starpību segs darba devējs

Saskaņā ar grozījumiem 2017. gadā minimālo obligāto iemaksu objekts par personām, kas noteiktas šā likuma 20.3 panta pirmajā un otrajā daļā - tas ir darba līguma gadījumā, ja bruto alga ir aprēķināta mazāka par valstī noteikto minimālo algu - būs ¾ no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, savukārt, personām, kas noteiktas šā likuma 20.3 septītajā un astotajā daļā, t.i., ja darba devējs ir mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs, puse no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra. Izveidojušos starpību būs jāsedz darba devējam no saviem līdzekļiem.

Grozījumi radīs pretējo efektu un veicinās bezdarba līmeņa pieaugumu

Grozījumu mērķis, protams, ir apsveicams – papildināt sociālo budžetu. Kā zināms, pastāv četri speciālo budžetu veidi: valsts pensiju speciālais budžets, nodarbinātības speciālais budžets, darba negadījumu speciālais budžets un invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets, un grozījumu autori cer, ka papildus ienākumi aizpildīs trūkumus tieši pensiju budžetā.

Diemžēl, realitātē labie nodomi visticamāk neizdosies, pirmajā gadā budžeta papildinājuma nebūs, pavisam iespējams, ka daļa darba devēju samazinās savu darbinieku skaitu, attiecīgi, likuma grozījumi radīs pretējo efektu un veicinās bezdarba līmeņa pieaugumu. Turklāt komercuzņēmumiem pastāv arī iespēja darba līguma vietā izmantot uzņēmuma līgumu, kurā aprēķinātā bruto summa nav pakļauta nosacījumiem par Ministru kabineta noteikto minimālo algu. Īpašos gadījumos var piemērot autoratlīdzības līgumu, kurā noteiktā atlīdzības summa ne vienmēr tiek aplikta ar sociālajām iemaksām, bet ir pakļauta iedzīvotāju ienākuma nodoklim.

Sarežģītāka dzīve mikrouzņēmumiem

Paralēli šiem grozījumi tika apstiprināti arī grozījumi Mikrouzņēmuma nodokļa likumā, kas paredz, ka no 2017. gada 1. janvāra nodokļa likme mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 7000 euro 9% vietā būs 5%, savukārt, nodokļa likme mikrouzņēmuma apgrozījumam no 7000,01 līdz 100 000 euro būs, nevis 12%, kā līdz šim tika plānots, bet 8%. Iespējams, mikrouzņēmuma nodokļa likmes samazinājums domāts kā atbalsts šī nodokļa maksātājiem, tādejādi izlīdzinot pieaugumu, ko radīs izmaiņas sociālās apdrošināšanas iemaksās, taču realitātē tas krietni sarežģīs aprēķinus, kas jāveic mikrouzņēmējam, un, ja līdz šim virkne mikrouzņēmumu īpašnieku spēja iztikt bez grāmatvežu pakalpojumiem, tad nākotnē, vismaz pārejas periodā, būs nepieciešami grāmatveža pakalpojumi, kas nozīmē papildus izmaksas.

Triecienu uzņem tas darba devējs, pie kura strādā visilgāk

Ja pieņemam, ka 4% samazinājums tomēr uzskatāms par atbalstu mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem, tad nevar nepamanīt, cik smagi izmaiņas likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu skars uzņēmuma ienākuma nodokļa maksātājus, kā arī darba ņēmējus, kuri strādā nepilnas slodzes, piemēram, skolotāji un pasniedzēji, kuri vienlaikus strādā vairākās darbavietās.

Piemēram, ja skolotājs strādā nepilnu slodzi (nepilnas slodzes vairākās darbavietās), tad, saskaņā ar grozījumiem, «ja aprēķinātais obligāto iemaksu objekts ir mazāks par Ministru kabineta noteikto minimālo mēneša darba algu, obligātās iemaksas no starpības starp Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru un obligāto iemaksu objektu aprēķina un saviem līdzekļiem veic darba devējs». (1) Turklāt, ja algas nodokļa grāmatiņa nav iesniegta nevienam darba devējam, pienākums veikt minimālās obligātās iemaksas ir tam darba devējam, kurš pirmais ir iesniedzis ziņas par darba ņēmēja statusa iegūšanu.

Pašvaldības jau sāk atlaist darbiniekus

Grozījumi likumā smagi skars arī publiskajā sektorā strādājošos, turklāt, nemaz nav jāgaida 2017. gada sākums, negatīvās sekas vērojamas jau šobrīd, proti, 28. aprīlī Gulbenes novada laikraksts Dzirkstele rakstīja, ka pašvaldība ir spiesta reorganizēt bāriņtiesas, jo valstī mainās likumi un vairs nav izdevīgi tādi darbinieki, kuri strādā nepilnu slodzi. Paredzēts, ka Gulbenes novadā līdz šī gada beigām tiks likvidētas visas sešas līdzšinējās bāriņtiesas un no amata tiks atbrīvoti to vadītāji, vietnieki un bāriņtiesu locekļi, lai izveidotu vienu ar būtiski samazinātu darbinieku skaitu.

Ja šādas sekas vērojams jau šodien, ar bažām jāgaida, ko nesīs 2017. gads, kad grozījumi stāsies spēkā.

(1) Grozījumi likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

To, ka ir likuma subjekti, nereti uzņēmēji uzzina tikai VID pārbaudes laikā

Sintija Radionova, ZAB PRIMUS DERLING zvērināta advokāte, partnere, 05.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasības attiecināmas gandrīz uz ikvienu Latvijas uzņēmēju

Valsts ieņēmuma dienesta Vadlīnijas Valsts ieņēmumu dienesta uzraugāmajiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjektiem, kas pieņemtas, pamatojoties uz 2017.gada nogalē pieņemtajiem apjomīgajiem grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, ieviesa būtiskas izmaiņas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzības jomā. Tā rezultātā liela daļa Latvijas uzņēmēju VID ieskatā ir kļuvuši par minētā likuma subjektiem, kas uzliek jaunus pienākumus un paredz ievērojamu sodu par to neievērošanu.

Attiecībā uz pienākumiem saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu visas personas var iedalīt: personās, kas nav likuma subjekti, un likuma subjektos. Turklāt, personām, kas nav likuma subjekti, arī ir pienākums pildīt likuma prasības attiecībā uz ziņu sniegšanu par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem. Taču ievērojami lielākas prasības un pienākumus, un attiecīgi sankcijas par to neievērošanu, likums uzliek likuma subjektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta 28. janvāra sēdē apstiprināti Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, atvieglojot prasības uzņēmumu dalībai atbalsta programmā nodokļu atvieglojumiem un augsti kvalificētu darbinieku piesaistei.

Likuma grozījumi vēl jāapstiprina Saeimā.

"Jaunuzņēmumu ekosistēma Latvijā aug, strauji pieaug arī nozares pienesums ekonomikai - jaunuzņēmumi rada augstas pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus, jaunas, labi apmaksātas darba vietas un piesaista kvalificētu darbaspēku. Apstiprinātie grozījumi ļaus saņemt valsts atbalstu plašākam uzņēmēju lokam, un prieks, ka daļu priekšlikumu, ko neizdevās virzīt pagājušajā gadā, esam ietvēruši šajā piedāvājumā. Taču nozares turpmākās izaugsmes sekmēšanai svarīgi ne tikai atvieglot atbalsta saņemšanas nosacījumus, bet arī turpināt attīstīt kopējo likumdošanas ietvaru jaunuzņēmumiem, tāpēc šogad koncentrēsimies uz uzņēmējdarbības vides jautājumiem, piemēram, personāla (daļu) opciju jautājuma sakārtošanu," uzsver ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Uzņēmēji vairs nevar atgūt parādus Covid-19 laikā?!

Jurijs Ņikuļcovs, Rīgas šķīrējtiesas pamatlicējs un priekšsēdētājs, 22.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji vairs nevar atgūt parādus Covid-19 laikā?! Ir ieviesta obligātā brīdinājuma kārtība?! Ko nozīmē 60 dienas?!

Vai Covid-19 laikā ir iespējams vērsties ar prasību tiesā un atgūt parādus?

Vai kreditoram šajā situācijā ir obligāti jāsūta brīdinājums parādniekam un jādod viņam 60 dienas atbildes sniegšanai pirms vēršanās valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Vai ir jāgaida parādnieka atbilde uz kreditora brīdinājumu (60 dienas) pirms prasības iesniegšanas valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Gūzmu zvanu un vēstuļu ar vieniem un tiem pašiem jautājumiem katru dienu saņem valsts tiesas un šķīrējtiesas.

Jautājumi ir aktuāli, tāpēc Rīgas šķīrējtiesa nolēma sagatavot viedokli par šo tēmu, lai uzņēmēji būtu informēti.

Viss minētais satraukums un jautājumi radās pēc likuma stāšanās spēkā - "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību". Proti, likuma 16. panta 5. punktā ir noteikts:

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Norādot uz pretrunām, Vējonis neizsludina grozījumus likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos

LETA, 31.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis nodevis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai grozījumus likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos, jo tajā ietvertās prasības ir savstarpēji pretrunīgas, kā arī pretrunā ar citiem likumiem, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.

Saeimas 23.martā pieņemtie grozījumi paredz izmaiņas lauksaimniecības zemes iegādes nosacījumos fiziskām un juridiskām personām. Valsts prezidents uzskata, ka pieņemtais regulējums ir nepilnīgs, jo likumā ietvertās prasības ir savstarpēji pretrunīgas, kā arī ir pretrunā ar citiem likumiem, tādēļ ir pamats apšaubīt likuma efektīvas piemērošanas iespējas.

«Nevajadzētu radīt situāciju, kad neskaidras prasības sarežģī mūsu zemnieku iespējas iegūt īpašumā jaunas lauksaimniecības zemes un attīstīties,» uzsver Vējonis.

Vējonis norāda, ka, pieņemot grozījumus, Saeima ir novērsusi Eiropas Komisijas līdzšinējos iebildumus saistībā ar lauksaimniecības zemes pircējiem noteiktajām prasībām par attiecīgas pieredzes vai izglītības nepieciešamību. Tomēr pretrunas rada likumā noteiktās jaunās prasības lauksaimniecības zemes pircējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināta - Par neatbilstošu Satversmei atzīst tikai Solidaritātes nodokļa likuma normu par likmēm

LETA, 19.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa (ST) šodien par neatbilstošu Satversmei atzina tikai vienu no piecām apstrīdētajām Solidaritātes nodokļa likuma normām - 6.pantu, kas nosaka nodokļa likmes, savukārt paša nodokļa ieviešana atsevišķai personu grupai neesot vienlīdzības principa pārkāpums, jo likumdevēja pienākums ir veidot solidāru un taisnīgu nodokļu sistēmu, kas būtu vērsta uz sociālekonomisko atšķirību izlīdzināšanu un valsts ilgtspējīgu attīstību.

Papildināta visa ziņa

ST atzina, ka Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants, kas nosaka nodokļa likmes, neatbilst vienlīdzības principam, tādējādi tas pārkāpj Satversmes 91.pantu. Pants atzīts par spēkā neesošo no 2019.gada 1.janvāra, lai dotu valdībai laiku izstrādāt alternatīvu risinājumu, neradot problēmas valsts budžetam. ST norādīja, ka normas tūlītēja atcelšana, kamēr nav stājies spēkā jauns normatīvais regulējums, nav iespējama, jo plānoto nodokļu ieņēmumu izpilde ir tieši saistīta ar valsts iespējām veikt savas funkcijas, tādējādi tiktu apdraudēta sabiedrības labklājība un drošība.

Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants nosaka, ka nodokļa likme atbilst obligāto iemaksu likmei, kas noteikta saskaņā ar likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» 18.pantu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) likuma iecerētie grozījumi ir pretrunā banku uzraudzības principiem, paredz tūlītēju pašreizējās padomes nomaiņu un neizslēdz banku likvidācijas scenārijus

FKTK likuma grozījumus pirmajā lasījumā Saeimā paredzēts pieņemt 2. maija Saeimas plenārsēdē. Bez klajām amatpersonu un politķu norādēm, ka likumprojekts paver ceļu apšaubāmai kārtībai, Dienas Bizness no neoficiāliem avotiem saņēmis informāciju par to, ka likuma izmaiņas iepriekš plānotas ar mērķi gūt peļņu no likvidējamām bankām, tostarp paredzot iespēju pārskatīt ABLV Bank pašlikvidāciju. Pēc sniegtās informācijas, aiz vairākām saistītām darbībām, kurās ietilpst ne tikai likumu maiņa, stāv vairāku politiķu un amatpersonu grupējums.

Izmaiņas ar steigu

Saeimas Budžeta un finanšu komisija 25. aprīlī konceptuāli atbalstīja iecerētās izmaiņas FKTK likumā, kas galvenokārt paredz jaunu FKTK padomes locekļu iecelšanas kārtību. Konkrēti tie paredz mainīt FKTK padomes priekšsēdētāja, vietnieka un padomes locekļu nominēšanas un iecelšanas kārtību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Ir sagatavoti grozījumi vairāku nodokļu likumos.

Saistībā ar vienota nodokļu konta iedzīvināšanu no 2021. gada ir sagatavoti grozījumi vairāku nodokļu likumos, tos varētu izmantot arī nodokļu reformas piemērošanā konstatēto trūkumu novēršanai, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Valsts sekretāru sanāksmē jau šā 1. februārī izskatīšanai ir pieteikti grozījumi jaunajā uzņēmumu ienākuma, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa un mikrouzņēmuma nodokļa likumā.

Jāatgādina, ka DB jau vēstīja, ka grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām stājās spēkā 2018.gada 1.janvārī, taču šā likuma normas attiecībā uz vienotā nodokļu konta ieviešanu stāsies spēkā 2021.gada 1.janvārī. Tā uzņēmuma ienākuma nodokļa likumā tiek piedāvātas izmaiņas, kas paredzētu šī nodokļa nomaksu līdz pēctaksācijas perioda 23. datumam pašreizējā 20. datuma vietā. Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma grozījumi paredz šī nodokļa iemaksas termiņus – ne vēlāk kā līdz ienākuma izmaksas mēneša 23. datumam, ja darba devējs no mēneša 1. datuma līdz 16. datumam ir izmaksājis darbiniekam gūto ienākumu, no kura darba devējs ir ieturējis algas nodokli, un ne vēlāk kā līdz ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 23. datumam, ja darba devējs no mēneša 17. datuma līdz mēneša pēdējam datumam ir izmaksājis darbiniekam gūto ienākumu, no kura darba devējs ir ieturējis algas nodokli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Saeimas komisija galīgajā lasījumā atbalsta nodokļu reformas likumus

LETA, 26.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien noslēdza darbu pie nodokļu reformas likumiem, atbalstot tos izskatīšanai galīgajā lasījumā parlamenta sēdē.

Komisijas deputāti pabeidza vērtēt visus ar reformu saistītos likumprojektus, savukārt Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien atbalstīja likumu Par valsts sociālo apdrošināšanu.

Budžeta komisija sāka vērtēt priekšlikumus likumprojektiem uz galīgo lasījumu otrdien, kad ierosinājumus par iespējamām izmaiņām izskatīja valdība. Trešdien komisija strādāja visu dienu - ar vairākiem pārtraukumiem teju 13 stundas. Kopumā nodokļu reformas likumiem bija iesniegts ap 350 priekšlikumiem, informēja Saeimas Preses dienestā.

Deputātu viedoklis, vērtējot priekšlikumus šiem likumiem, galvenokārt sakrita ar valdības lēmumiem. Daudzi no atbalstītajiem priekšlikumiem bija redakcionāli vai precizējoši. Tomēr bija arī vairāki konceptuāli jautājumi, kur deputāti mainīja iepriekšējos lēmumus par iespējamiem grozījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Deputātu kvotas ministru izpildījumā

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 24.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kārtējais sviests. Tā īsi var raksturot vairāku ekspertu teikto par valdības lemto, ka vairāk nekā 10 miljoni eiro, ko ministrijas šogad nav iztērējušas, plānots pārdalīt dažādiem citiem mērķiem.

Lielākās summas paredzēts pārdalīt starp Labklājības ministrijas (LM) programmām. 1,4 miljoni eiro, kurus Finanšu ministrija nav iztērējusi ēnu ekonomikas apkarošanai, plānots novirzīt baznīcām, bet 700 000 eiro Kultūras ministrija rosina atvēlēt Ventspils mūzikas skolai. Izklausās kut kur dzirdēts? Jā, ļoti atgādina bēdīgi slavenās deputātu kvotas, tikai šoreiz ministru izpildījumā. Par to, kāpēc neiztērētā nauda netiek novirzīta budžeta deficīta segšanai, atbildes nav, tāpat par to, kādēļ nauda pārdalīta tieši šiem, nevis citiem mērķiem.

Ar šādu līdzekļu pārdalīšanas praksi tiek diskreditēts viss budžeta veidošanas process un politiķi faktiski paši sev iešauj kājā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu reformas likumiem saņemts ap 350 priekšlikumiem, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.

Saeima pagājušajā nedēļā pirmajā lasījumā atbalstīja nodokļu reformas likumus, savukārt šonedēļ tos paredzēts izskatīt galīgajā lasījumā.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (ZZS) aģentūrai LETA iepriekš sacīja, ka priekšlikumu ir «pietiekami daudz», un tie tiekot apkopoti. Ņemot vērā, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš beidzās šodien plkst.13, un daudzi iesnieguši savus ierosinājumus pēdējā brīdī, komisijas priekšsēdētājs atturējās tos komentēt.

Kā vēstīts, apjomīgākās izmaiņas paredzētas likumā par Iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Likuma grozījumi paredz no nākamā gada 1.janvāra ieviest diferencēto IIN likmi. IIN likme gada ienākumiem līdz 20 000 eiro paredzēts noteikt 20% apmērā, ienākumiem līdz 55 000 eiro - 23%, bet ienākumiem virs 55 000 eiro - 31,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja apjomīgus grozījumus likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas paredz 2018 gada 1.janvārī ieviest diferencēto iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN).

Patlaban IIN noteikts 23% apmērā, tomēr ar likuma grozījumiem paredzēts no nākamā gada ieviest diferencēto IIN likmi. IIN likme gada ienākumiem līdz 20 000 eiro būs 20% apmērā, ienākumiem līdz 55 000 eiro - 23%, bet ienākumiem virs 55 000 eiro - 31,4%.

Nodokļa likmi 31,4% apmērā nepiemēros algotā darba ienākumiem taksācijas gada laikā. Ienākuma izmaksātājs, no visiem ienākumiem, kas pārsniedz 1667 eiro mēnesī ieturēs nodokli 23% apmērā, bet ja šie ienākumi pārsniegs 55 000 eiro taksācijas gadā, piemēram, taksācijas gada ienākumi ir 65 000 eiro, IIN no taksācijas gada ienākuma tiks aprēķināts un maksāts rezumējošā kārtībā.

Vienota IIN likme 20% apmērā tiek noteikta arī kapitāla ienākumam, t.sk., ienākumam no kapitāla pieauguma. Iepriekš tie bija 10% un 15%. Tomēr, lai nodrošinātu tiesiskās paļāvības principu gadījumos, ja maksātājs gūst ienākumu no kapitāla pieauguma, piemēros IIN likmi 15% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik izvērstā cīņa pret valsts atbalsta saņēmējiem, nenodalot zaļās elektroenerģijas ražotājus no tiem, kas elektroenerģijas ražošanā izmanto dabasgāzi, rada būtiskus zaudējumus nozarei un Latvijas ekonomikai kopumā, kā arī kavē jaunas investīcijas, secināts Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) veiktajā pētījumā par Obligātā iepirkuma (OI) sistēmas efektivitāti un ietekmi uz tautsaimniecību. Portāls db.lv piedāvā iepazīties ar OI sistēmas vēsturi.

1. Par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) pirmsākumu var uzskatīt dubultā tarifa atbalstu, ko 1995.gadā piešķīra mazajām hidroelektrostacijām (HES) un mazliet vēlāk - vēja elektrostacijām. 1998.gadā līdzīgi atbalstītas tika vēl divas koģenerācijas stacijas - Vangažu namsaimnieks un Edon Latvia.

2. Iepriekš izveidotais atbalsta mehānisms vēlāk iestrādāts Enerģētikas likumā, kas spēkā stājās 1998.gadā.

3. Pamatojoties uz Enerģētikas likumu, izdoti arī pakārtotie Ministru kabineta (MK) noteikumi par koģenerācijas stacijās saražotās elektroenerģijas pārpalikuma iepirkuma kārtību un cenu.

4. 2005.gadā spēkā stājās Elektroenerģijas tirgus likums (ETL), ar ko atjaunojamo energoresursu (AER) un koģenerācijas elektrostaciju, kas elektroenerģiju ražoja augsti efektīvā koģenerācijā, atbalstam Latvijā ieviests valsts atbalsta mehānisms - elektroenerģijas OI un garantētā maksa par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pilnveidos amatpersonu deklarāciju aizpildīšanas un kontroles nosacījumus

Žanete Hāka, 25.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 25.augustā, Valsts sekretāru sanāksmes sēdē tika izsludināti grozījumi likumā par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, informē Finanšu ministrija.

Grozījumi likumā paredzēs skaidras naudas uzkrāšanas ierobežojumus, pienākumu amatpersonām deklarācijās norādīt ziņas arī par laulātajam pielīdzinātu personu un pienākumu Valsts ieņēmumu dienestam (VID) salīdzināt deklarācijās pausto ar VID rīcībā esošo informāciju.

Būtiski – grozījumi likumā paredzēs VID pienākumu pēc deklarācijas iesniegšanas veikt deklarācijā iekļauto datu salīdzināšanu ar tā rīcībā esošo informāciju. Ja tiks konstatēta valsts amatpersonas deklarācijā pausto ziņu neatbilstība, VID nosūtīs atbilstošai institūcijai informāciju tālākai rīcībai.

Tāpat grozījumi likumā paredz, ka valsts amatpersonām būs pienākums valsts amatpersonas deklarācijā norādīt arī laulātajam pielīdzinātu personu, kas atbilst šādiem kritērijiem – pastāvīgi dzīvo kopā ne mazāk kā vienu gadu, ir kopīga saimniecība un cieša personiska saikne, bet nav noslēgta laulība. Definīcija uz šo brīdi ir formulēta tādējādi, ka laulātajiem pielīdzinātajām personām likumdošana neliedz iespēju noslēgt laulību, taču tās nav izvēlējušās savas attiecības nostiprināt šādā veidā, savukārt laulības jēdziens izriet no Latvijas Republikas Satversmes. Nereģistrētas attiecības (personas dzīvo kopā un tām ir kopīga (nedalīta) saimniecība) tiek apzīmētas arī citos normatīvajos aktos, kā arī tiek noteiktas prasības attiecībā uz informācijas sniegšanu par laulātajam pielīdzināmu personu, piemēram, Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Atcelta OIK atļauja M7 Energy AER koģenerācijas elektrostacijai Jūrmalā

Lelde Petrāne, 17.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija pieņēmusi lēmumu par atļaujas atcelšanu pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros SIA «M7 Energy» (iepriekšējais nosaukums SIA «KSER») atjaunojamo energoresursu (AER) koģenerācijas elektrostacijai Jūrmalā.

Atļauja pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros SIA «M7 Energy» atcelta, jo komersants nav noslēdzis līgumu ar publisko tirgotāju un tas nav stājies spēkā triju mēnešu laikā pēc 2018. gada 10. aprīlī pieņemto grozījumu Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumos Nr. 221 «Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā» spēkā stāšanās 2018. gada 27. aprīlī.

Ekonomikas ministrija norāda - ja elektroenerģijas ražotājs nepārdod elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, tam ir tiesības darboties brīvā tirgus apstākļos un vienoties ar jebkuru elektroenerģijas tirgotāju par elektroenerģijas pārdošanu par vienošanās cenu. Tāpat ražotājs koģenerācijas stacijā var turpināt ražot un pārdot arī siltumenerģiju, par cenu vienojoties ar siltumenerģijas pircēju un lietotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Reirs rosina Putniņam un Razānei izmaksāt 80% no gada algas, ja viņi atkāpsies no amata līdz 1.augustam

LETA, 05.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes priekšsēdētājs Pēters Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne atkāpsies no amatiem līdz šā gada 1.augustam, viņiem plānots izmaksāt vienreizēju kompensāciju 80% apmērā no viņa gada mēnešalgas.

Tas norādīts finanšu ministra Jāņa Reira (JV) iesniegtajā priekšlikumā grozījumiem FKTK likumā trešajam lasījumam, kurus izskata Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Komisijas deputāti gan trešdien šo priekšlikumu vēl neizskatīja un turpinās to darīt nākamajā komisijas sēdē ceturtdien, 6.jūnijā.

Reira priekšlikums paredz, ka «Ministru kabinets līdz 2019.gada 1.oktobrim izvirza apstiprināšanai Saeimā priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentus. Līdzšinējais Saeimas ieceltais priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks turpina pildīt savus amata pienākumus līdz jauna priekšsēdētāja un padomes locekļu apstiprināšanai vai līdz laikam, ja Saeima ir atbrīvojusi viņu no amata».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dzīvojošajiem nodokļu maksātājiem, kurus atbrīvos no parādsaistībām 860 līdz 5000 eiro apjomā, nebūs jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis par atlaisto parādu.

To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē akceptētie grozījumi iedzīvotāju ienākuma nodokļa un uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā. Iecerēts, ka vairāku likumprojektu pakete – "Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām" likumprojekts, grozījumi Civilprocesa likumā, Maksātnespējas likumā, likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru", Notariāta likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un "Uzņēmumu ienākuma nodokļa" likumā spēkā stāsies 2021.gada 1. janvārī. Atbildīgās komisijas deputātiem iebildumu nebija un attiecīgie grozījumi tiks skatīti Saeimas plenārsēdē. Likumprojekts "Fiziskās personas atbrīvošana no parādsaistībām" izstrādāts tādām finansiālās grūtībās esošām personām, kuras vēlas, bet nespēj segt savas parādsaistības, un kurām objektīvi nav iespējams piekļūt Maksātnespējas likumā regulētajam fiziskās personas maksātnespējas procesam. Fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanai paredzētais slieksnis pašlaik ir 5000 eiro, un šāda maksātnespējas procesa ierosināšanai nepieciešami ir aptuveni 1200 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Konkurences pārkāpumos cietušajiem atvieglota iespēja prasīt zaudējumu atlīdzību

Žanete Hāka, 05.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 5. oktobrī, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Konkurences likuma grozījumus par zaudējumu atlīdzību. Grozījumi paredz, ka turpmāk patērētājiem, uzņēmumiem un citām iesaistītajām pusēm būs vienkāršota un efektīvāka iespēja no tirgus dalībniekiem, kuru darbībās ir konstatēti konkurences pārkāpumi, pieprasīt atlīdzināt pārkāpuma dēļ radītos zaudējumus.

Grozījumi Konkurences likumā par zaudējumu atlīdzību precizē vairāku likumā iekļauto definīciju tvērumu, piemēram, karteļa vienošanās un iecietības programma. Tas ļauj efektīvi pārņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/104/ES noteikumus par atsevišķiem noteikumiem, kuri Eiropas Savienības dalībvalstu tiesībās paredz zaudējumu atlīdzināšanas prasības par konkurences tiesību pārkāpumiem.

Grozījumi vienkāršo zaudējumu atlīdzības apmēra noteikšanu, tajā skaitā atbilstošās atlīdzības apmēru pārkāpējiem, kuri ir sadarbojušies ar Konkurences padomi iecietības programmas (leniency programme) ietvaros. Likumā arī turpmāk ir saglabāta prezumpcija, ka karteļa vienošanās rada kaitējumu, kura rezultātā cena ir paaugstināta par 10 %, ja vien netiek pierādīts citādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grozījumi Komerclikumā un likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" varētu padarīt regulējumu elastīgāku un konkurētspējīgāku.

Šonedēļ Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā pirmajā lasījumā atbalstīti Komerclikuma grozījumi, kas paredz, ka arī sabiedrību ar ierobežotu atbildību darbinieki varētu savā īpašumā iegūt uzņēmuma daļas. Tas ļautu uzņēmumu kapitāldaļu pirkuma tiesības kā darbinieku motivējošu faktoru izmantot plašākā apjomā. Komisijas deputāti konceptuāli atbalstīja arī saistītos grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas paredz, ka nodokļu atbrīvojums būs piemērojams arī uz SIA kapitāldaļu pirkuma tiesībām. Lai grozījumi Komerclikumā un likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" stātos spēkā, tie vēl trīs lasījumos jāpieņem Saeimai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Zemnieku saeima: Ir apdraudētas vairākas tautsaimniecības nozares

Laura Mazbērziņa, 27.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, neskatoties uz vairāku dalībvalstu pamatotiem iebildumiem, Eiropas Komisijas Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas sanāksmē ar 16 valstu balsojumu «par» tika aizliegta augu aizsardzības līdzekļu darbīgo vielu - tiametoksama, imidakloprīda un klotianidīna lietošana atklāta lauka platībās.

Turpmāk šos insekticīdus varēs izmantot tikai segtajās platībās ar nosacījumu, ka apstrādātajiem augiem jāpaliek siltumnīcā pilnu veģetācijas ciklu.

«Šīs dienas Eiropas Komisijas balsojums pierādīja to, ka lauksaimniekiem izšķirošos lēmumos netiek ņemts vērā atšķirīgs, bet labi pamatots Ziemeļu valstu viedoklis. Aizliedzot lauka kultūrās lietot neonikotinoīdus, mēs zāģējam zaru, uz kura paši sēžam, jo tas atstās būtisku negatīvu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību. Mūsu ražotājiem būs jākonkurē ar lauksaimniekiem no trešajām valstīm, kur neonikotinoīdu grupas darbīgās vielas ir atļautas, tādējādi cenas ziņā importētie produkti būs lētāki. Aizliegums ietekmēs vasaras rapša audzēšanu, kartupeļu un dārzeņu audzētājus, un dekoratīvo un meža stādu audzēšanu, kas gadu gaitā sevi pierādīja kā spēcīga eksporta nozare. Bišu glābšanas vārdā, aizliedzot lietot salīdzinoši drošus AAL tādām Latvijai būtiskām kultūrām kā bietes, kāposti un kartupeļi, vēl vairāk pasliktināsies lauku ekonomiskā un nodarbinātības situācija, tiks stimulēta finanšu un cilvēkresursu aizplūšana no Latvijas,» Maira Dzelzkalēja-Burmistre,Biedrības «Zemnieku saeima» priekšsēdētāja vietniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Ierobežotas tiesības saukt pie atbildības dziesmu svētku biļešu pārpircējus

LETA, 05.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Normatīvie akti atļauj privātpersonām pārdot sev piederošas XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku pasākumu biļetes, taču likums aizliedz to darīt nolūkā gūt peļņu, nereģistrējot komercdarbību, informēja Valsts ieņēmumu dienestā (VID), piebilstot, ka VID nevar sākt pārbaudes un sodīt kādu par nodokļu nemaksāšanu no neatļautas komercdarbības.

Latvijas normatīvajos aktos nav noteikts tiešs aizliegums privātpersonai nodot, dāvināt vai pārdot sev piederošu kultūras vai sporta pasākuma ieejas biļeti bez atlīdzības vai par samaksu, kas kompensē personas izdevumus, kas radušies šīs biļetes iegādei.

Situācijā, kad fiziskā persona ir iegādājusies pasākuma ieejas biļeti un kādu sev zināmu apsvērumu dēļ nevar vai nevēlās vairs apmeklēt pasākumu, tad normatīvie akti neliedz šo biļeti nodot citai personai.

Likums «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» šādā situācijā nosaka, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliek ienākumus no personīgā īpašuma atsavināšanas. Tādējādi personas ienākums nav apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, ja persona ir iegādājusies pasākuma ieejas biļeti bez mērķa to pārdot tālāk un gūt peļņu, skaidroja VID.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Eksperta viedoklis: Nepatīkamais pārsteigums nekustamo īpašumu attīstītājiem

Jānis Jurkāns, zvērināts advokāts, 10.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad tiek prognozēta ekonomiskā lejupslīde līdz ar Eiropas struktūrfondu atbalsta izbeigšanos 2020. gadā, likumdevējam vairāk nekā jebkad būtu jārada pēc iespējas labvēlīgāka vide tiem, kas nodarbojas ar saimniecisko darbību.

Par nožēlu jāteic, ka likumdevējs kārtējo reizi rīkojas pretēji. 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā, kas negatīvi ietekmē nekustamo īpašumu attīstītājus.

Likuma 4. pantā pirmās daļas 1. punktā vārdi «dzīvojamā māja» aizstāti ar vārdiem «atsevišķa dzīvojamā māja». No pirmā acu uzmetiena šķiet nebūtiski, taču velns ir paslēpies detaļās. Kaut gan likuma gramatiskā jēga ir neskaidra, pēc būtības grozījumi paredz, ka daudzdzīvokļu māju var sadalīt dzīvokļu īpašumos tikai tad, ja šī daudzdzīvokļu māja atrodas uz atsevišķa zemes gabala.

Šādu regulējumu piedāvājusi Tieslietu ministrija jau pēc tam, kad likumprojekts «Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā» bija nodots izskatīšanai Saeimas komisijās. Tādēļ likumprojekta anotācijā nav atrodams pamatojums un nozares speciālistu viedoklis par šādu grozījumu nepieciešamību un ietekmi uz nekustamo īpašumu jomu. Vienīgais skaidrojums atrodams Tieslietu ministrijas sniegtajā motivācijā – līdz šim radušās problēmas saistībā ar dzīvokļa īpašumam piekritīgo kopīpašuma daļu aprēķināšanu. Proti, ja uz vienas zemes vienības atradās vairākas dzīvojamās mājas, dzīvokļa īpašumam piekritīgās kopīpašuma daļas tika aprēķinātas ne tikai no tās dzīvojamās mājas, kurā atrodas dzīvokļa īpašums, bet no visām uz zemes gabala esošajām dzīvojamām mājām. Tas radījis praktiskas problēmas katras dzīvojamās mājas iedzīvotājiem pārvaldīt savu dzīvojamo māju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apķīlāto kustamo mantu tirgos izsolē elektroniskajā vidē. To paredz izmaiņas Civilprocesa likumā, ko otrdien, 20.februārī, galīgajam lasījumam parlamentā atbalstīja Saeimas Juridiskā komisija.

Likumprojekts paredz parādniekam piederošu kustamu mantu turpmāk pārdot elektronisko izsoļu vietnē. 2015.gadā Civilprocesa likumā jau pieņemti grozījumi, pilnībā atsakoties no nekustamā īpašuma izsoļu organizēšanas klātienē un mainot to norises formu uz izsoli elektroniskā vidē. Šāda pāreja ir radījusi iespēju nodrošināt ērtāku un ekonomiskāku izsoles norisi un novērsusi līdz tam sastopamās problēmas. Elektroniskā vide palielinājusi izsoles dalībnieku skaitu un būtiski palīdzējusi sasniegt tās rīkošanas mērķi – pārdot par iespējami augstāko cenu nekustamo īpašumu un norēķināties ar kreditoriem – , tāpēc būtu lietderīgi arī parādniekam piederošu kustamu mantu turpmāk pārdot elektronisko izsoļu vietnē, atzīmē likumprojekta autori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Izstrādātie noteikumi privāto vadītāju darbību nevis atvieglo, bet apzināti nosaka ievērojami sarežģītākas prasības nekā taksometriem, uzskata uzņēmums.

Pretēji sākotnējai iecerei nodrošināt iespēju pasažieru pārvadājumu pakalpojumus veikt arī privātpersonām, pašreiz Satiksmes ministrijas piedāvātie noteikumi, kas to regulētu, ir pretrunā ar Saeimas pieņemto Autopārvadājumu likumu. Taksometru izsaukšanas platforma Taxify paredz iespēju pamest Latvijas tirgu, ja plānotais regulējums stāsies spēkā bez izmaiņām.

«Jaunais noteikumu projekts paredz, ka, lai brīvajā laikā īstenotu šādu darbības veidu, ir jāreģistrē uzņēmums, jāsaņem uzņēmuma un automašīnas licence, kā arī jāmaksā sociālais nodoklis, lai vispār šādu licenci saņemtu, un tas viss sastāda ievērojamas izmaksas. Šajā gadījumā vairs nav atšķirības starp taksometru un individuālo automašīnas vadītāju pakalpojumu, un līdz ar to pilnībā zūd pieņemtā likuma jēga,» komentē Taxify vadītājs Latvijā Juris Krūmiņš. Viņš arī uzsver, ka privāto vadītāju regulējums ir būtisks, lai kopumā sakārtotu pasažieru pārvadājumu nozari Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Visiem TUA saņēmējiem par atkārtotas atļaujas pieprasīšanu būs jāmaksā 5000 eiro

Rūta Lapiņa, 03.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta 3. oktobra sēdē atbalstīti grozījumi Imigrācijas likumā, nosakot, ka pēc to spēkā stāšanās visiem termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) saņēmējiem, kuri TUA būs saņēmuši par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, kapitālsabiedrībās un banku pakārtotajās saistībās, atkārtotas TUA pieprasīšanas gadījumā būs jāveic iemaksa valsts budžetā 5 000 eiro apmērā, informē Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo regulējumu, nosacījums par 5000 eiro iemaksu valsts budžetā netiek piemērots tiem ārzemniekiem, kuri pieteikumus TUA saņemšanai bija iesnieguši, balstoties TUA izsniegšanas nosacījumiem, kas bija spēkā līdz 2016. gada 1. jūlijam, kā arī ja TUA pieprasīšanas pamats bija bezprocentu valsts vērtspapīru iegāde.Līdz ar šodien apstiprinātajiem grozījumiem tiek sakārtota TUA izsniegšanas sistēma Latvijā, nodrošinot vienlīdzīgus nosacījumus visiem atkārtotas TUA saņēmējiem, kā arī nodrošinot papildu finansējuma iekasēšanu valsts budžetā.

Grozījumi likumā vēl jāpieņem Saeimai, taču plānots, ka tie stāsies spēkā 2018. gada 1. janvārī.

Komentāri

Pievienot komentāru