Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) likuma iecerētie grozījumi ir pretrunā banku uzraudzības principiem, paredz tūlītēju pašreizējās padomes nomaiņu un neizslēdz banku likvidācijas scenārijus
FKTK likuma grozījumus pirmajā lasījumā Saeimā paredzēts pieņemt 2. maija Saeimas plenārsēdē. Bez klajām amatpersonu un politķu norādēm, ka likumprojekts paver ceļu apšaubāmai kārtībai, Dienas Bizness no neoficiāliem avotiem saņēmis informāciju par to, ka likuma izmaiņas iepriekš plānotas ar mērķi gūt peļņu no likvidējamām bankām, tostarp paredzot iespēju pārskatīt ABLV Bank pašlikvidāciju. Pēc sniegtās informācijas, aiz vairākām saistītām darbībām, kurās ietilpst ne tikai likumu maiņa, stāv vairāku politiķu un amatpersonu grupējums.
Izmaiņas ar steigu
Saeimas Budžeta un finanšu komisija 25. aprīlī konceptuāli atbalstīja iecerētās izmaiņas FKTK likumā, kas galvenokārt paredz jaunu FKTK padomes locekļu iecelšanas kārtību. Konkrēti tie paredz mainīt FKTK padomes priekšsēdētāja, vietnieka un padomes locekļu nominēšanas un iecelšanas kārtību.
Netiek slēpts, ka padome tiks nomainīta līdz šā gada 1. oktobrim. Grozījumi nosaka, ka visus padomes locekļus turpmāk amatā iecels Saeima pēc Ministru kabineta ieteikuma. Uz padomes locekļa amatu Ministru kabinets izsludinās atklātu konkursu, paredzot pretendentu pieteikšanās nosacījumus un kārtību, kā arī pretendentu atlases un vērtēšanas kārtību.
Pašreizējais FKTK vadītājs Pēters Putniņš jau paziņojis, ka konkursā nepiedalīsies. Viņam pēc pašreizējā likuma amatā būtu jāpavada vēl vairāk par diviem gadiem. Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars klaji paudis atbalstu likuma izmaiņām.
Koalīcija paredz, ka būs nepieciešamas konsultācijas un papildu likuma grozījumu apspriešana. Lai iesniegtu papildu priekšlikumus, tiks dotas 10 dienas līdz Saeimas otrajam lasījumam. Salīdzinoši tas ir īss termiņš, un var teikt, ka likumu maina steidzami.
Nevajadzīgs remonts
Likuma izmaiņas tiek skaidrotas ar valdības apņemšanos cīnīties ar naudas atmazgāšanu, un visu likumu grozījumu kopumu premjers nosaucis par nozares «kapitālo remontu».
Faktiski likumā nav iecerētas izmaiņas, kas uzlabotu darbu. Līdz šim valdība par FKTK darbu izteikusies pozitīvi. Arī šobrīd nekādas kritikas par līdzšinējās padomes darbu nav. Seko arī citi likuma grozījumi, kas norāda, ka politiķi vēlas daudz nepastarpinātāk iedarboties uz finanšu tirgus uzraugu.
Saeimā jau atbalstīti grozījumi likumā Par valsts noslēpumu, kas paredz pieeju valsts noslēpumam arī FKTK padomes locekļiem, taču FKTK padomei un zināmam skaitam amatpersonu šādas pielaides jau ir. Tāda kārtība ir kopš iestādes dibināšanas. Pēc būtības šie grozījumi neko nemaina, tomēr, kā zināms, līdz šim tas ir bijis efektīvākais līdzeklis, kuru izmanto augstu valsts amatpersonu atbrīvošanai no amata. Likumprojekts arī to paredz, proti, ja ir stājies spēkā galīgais nolēmums par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam anulēšanu, tas ir pamats FKTK priekšsēdētāja vai padomes locekļa atbrīvošanai no amata pirms noteiktā termiņa. Šie likuma grozījumi Saeimā līdz apstiprināšanai jāskata vēl divas reizes. Ja līdzšinējās padomes atcelšanu neizdosies noformulēt likuma grozījumos par jaunas padomes virzīšanu konkursā, teorētiski instruments tās atbrīvošanai var būt šis otrs – vienkāršais atbrīvošanas iemesls, kas arī jau tiek virzīts.
Pretēji Eiropas pieejai
«Ar šobrīd virzītajiem grozījumiem Latvija virzās pretēji Eiropas Savienības pieejai, kurā finanšu noziegumu novēršana, kontrole un izmeklēšana nav finanšu iestāžu uzraugu galvenā kompetence. Kā zināms, Eiropas Parlaments nesen ir lēmis veidot Eiropas Finanšu izlūkošanas iestādi, vēl vairāk nodalot noziegumu novēršanu un izmeklēšanu no klasiskā banku uzrauga funkcijām,» Dienas Biznesam sacīja FKTK Komunikācijas daļas vadītāja Ieva Upleja.
Visu rakstu lasiet 2. maija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!
#1/2
