Viedokļi

ABLV izlaupīšana – otrais piegājiens

Sandris Točs, speciāli DB, 11.02.2019

DB 11.februāra numura vāks

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekas nav beidzies. Vairāk nekā divi miljardi eiro ir pārāk gards kumoss, lai maksātnespējas administratoru mafija liktos mierā, atļaujot notikt ABLV Bank pašlikvidācijai FKTK uzraudzībā.

Man ir informācija, ka joprojām tiek mēģināts par katru cenu panākt ABLV likvidāciju, par ieganstiem izmantojot dažādas ASV prasības un viedokļu atšķirības starp FKTK un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu novēršanas dienestu (Kontroles dienestu).

Visticamāk, tiks mēģināts no amata atcelt FKTK priekšsēdētāju Pēteru Putniņu un atlaist FKTK padomi, tās vietā ieceļot tādu, kas likuma vietā pildītu no malas dotas pavēles.

Putniņam tikt klāt nav nemaz tik vienkārši, jo FKTK ir pilnībā neatkarīga iestāde, kuras vadītāju ieceļ un atceļ Saeima. Nevar tā vienkārši atlaist FKTK priekšsēdētāju un padomi. Lai to izdarītu, ir nepieciešams pamatīgi sagatavot sabiedrisko domu, situāciju iztēlojot maksimāli melnās krāsās, ko, manuprāt, visaktīvāk dara bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un Kontroles dienesta vadītāja Ilze Znotiņa.

Tiek izmantoti paņēmieni, kuri, manuprāt, robežojas ar Krimināllikuma 194.1 panta «Nepatiesu datu vai ziņu izplatīšana par Latvijas Republikas finanšu sistēmas stāvokli» pārkāpumu. Finanšu ministres izteikumi, kas sekoja pēc ASV FinCen paziņojuma pagājušā gada 13.februārī, bija graujoši, sākot ar paziņojumu, ka problēmas varot būt vēl desmit bankām, beidzot ar Saeimas Budžeta komisijā novembrī izplatīto informāciju, ka SWIFT esot Latviju atzinis par augsta riska valsti un ka šāda lēmuma dēļ Latvijas uzņēmumiem jau esot kļuvis apgrūtināti veikt atsevišķus starptautiskos norēķinus. Pēc tā SWIFT reģionālā pārstāvniecība informēja, ka šīs organizācijas rīcībā nav tādas informācijas. Arī FKTK tūlīt pārbaudīja informāciju par Latvijas banku it kā apgrūtināto maksājumu SWIFT tīklā, un atklājās, ka tā nav patiesība. Latvijas komercbankas apliecināja, ka visi procesi norit ierastajā kārtībā. Kāds tādā gadījumā bija Danas Reiznieces-Ozolas paziņojuma mērķis?

Jau pagājušajā gadā uz FKTK acīmredzami tika izdarīts milzīgs spiediens, lai politiski ietekmētu saskaņā ar likumu neatkarīgā regulatora lēmumu ABLV Bank pašlikvidācijas jautājumā. Pēc Eiropas Savienībā un pasaulē pieņemtiem principiem FKTK ir neatkarīgs finanšu nozares regulators, kuru nevar un nedrīkst ietekmēt politiskā vara. Nedz premjeram, nedz kādam citam politiķim nav tiesību dot norādījumus FKTK. FKTK sēdēs ar padomdevēja tiesībām var piedalīties Latvijas Bankas prezidents, kā arī viņa vietnieks un finanšu ministrs. Tas ir viss. Saskaņā ar likumu FKTK nav jāsaskaņo savi lēmumi ar valdību un tās pārraudzībā esošo Kontroles dienestu. Tā var būt tikai FKTK labā griba un vēlme ieklausīties padomos. FKTK un Kontroles dienests nav statusa ziņā līdzvērtīgas iestādes. FKTK ir neatkarīgs regulators, Kontroles dienests ir Ministru Kabineta pārraudzībā esoša iestāde, kuras pārraudzību īsteno iekšlietu ministrs.

Nepietiekami pamanīts ir fakts, ka ar 2019.gada 1.janvāri faktiski ir samazināts Kontroles dienesta neatkarības statuss politizācijas virzienā. Līdz 1.janvārim Kontroles dienests bija neatkarīga, tikai prokuratūras pārraudzībā esoša iestāde, tagad tas ir pakļauts politiķu pārraudzībai. Tas ir pilnīgi pretējais virziens tam, kādā ir iets līdz šim, paaugstinot likuma ievērošanas iestāžu neatkarību no politiskās varas. Kādēļ šāds pretvirziens? Kādēļ noziedzīgi iegūtu līdzekļu novēršanas procesam bija jākļūst politiski ietekmējamam, sākot ar šo gadu? Visticamākā atbilde – vēlme politiski ietekmēt ABLV Bank likvidācijas procesu. ABLV Bank sagrābšana un izlaupīšana joprojām acīmredzot ir galvenā «politiskā ideja» visai Latvijas maksātnespējas administratoru mafijai. Bet Kontroles dienests – svira, lai tajā iejauktos.

Tieši tādēļ Moneyval ziņojums tiek pasniegts kā galvenais Latvijas valdības uzdevums un tās pastāvēšanas jēga, jo tas ir kārtējais iemesls, lai pamatotu politisku iejaukšanos procesos, kur tā ir nepieļaujama – tās ir klienta attiecības ar banku, personas likumīgās tiesības saņemt savu naudu. Nauda ir izmaksājama ikvienam, kuram tā pēc likuma pienākas, nevis izmaksājama atkarībā no premjera viedokļa. Premjeram nevajadzētu nākt klajā ar viedokļiem konkrētos jautājumos, kur viņam saskaņā ar likumu nevajadzētu būt viedoklim. Taču tas notiek. Premjers K.Kariņš interpretē MK noteikumus, paplašinot to redakciju ar savām pārdomām, komentē ABLV kreditoru pārbaužu metodoloģiju, līdz ar to būtībā mudina FKTK nerīkoties tā, kā rakstīts likumā, bet kaut kā citādi. Kādēļ? Lai izprovocētu jautājumu par FKTK atlaišanu gadījumā, ja FKTK atsakās pildīt šīs prasības?

Regulators var rīkoties tikai saskaņā ar likumu, nevis premjera viedokli, taču nepakļaušanās var tikt interpretēta kā nevēlēšanās iesaistīties «cīņā pret naudas atmazgāšanu». Iespējams, ka arī ar premjerministru K. Kariņu tiek manipulēts, veikli izmantojot viņa pilsonību un izcelsmi. Tomēr var sanākt, ka, iespējams, vēloties aizstāvēt ASV intereses, Krišjānis Kariņš būs aizstāvējis Latvijas maksātnespējas mafijas intereses.

Komentāri

Pievienot komentāru