Finanses

Saeima pieņem likumu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam

LETA, 23.11.2021

Jaunākais izdevums

Saeima 23.novembrī pieņēma likumu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam.

Par likumprojektu nobalsoja 52 deputāti, bet 33 parlamentārieši balsoja "pret".

Likuma Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam mērķis ir nodrošināt vidēja termiņa budžeta plānošanu. Saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību vidēja termiņa valsts budžeta plānošana ir process, kurā tiek noteikti pieejamie resursi vidējam termiņam un nodrošināta šo resursu izlietošana atbilstoši valdības noteiktajām prioritātēm. Vidēja termiņa budžeta plānošana paredz noteikt valsts budžeta likumu vienam gadam un maksimāli pieļaujamo izdevumu kopapjomu turpmākajiem diviem gadiem.

Likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam" deputāti atbalstīja vairākus tā saucamo koalīcijas "deputātu kvotu" priekšlikumus, kopumā šim mērķim iztērējot gandrīz divus miljonus eiro.

Vienlaikus šī likuma izskatīšanas gaitā atbalstu neguva opozīcijas priekšlikumi iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) daļas ieņēmumu palielināšanai pašvaldībām no 75% līdz 80%. Šo priekšlikumu atsevišķi bija iesnieguši gan Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcija, gan deputāti Vjačeslavs Dombrovskis (R), Evija Papule (R), Kaspars Ģirģens (R) un Ēriks Pucens (R).

Opozīcijas deputāti bija rosinājuši noteikt, ka no IIN ieņēmumiem 2022., 2023. un 2024.gadā pašvaldību budžeti saņem 80% un valsts budžets 20%, tomēr šis priekšlikums tika noraidīts. Savukārt likumā "Par valsts budžetu 2022.gadam" tika noraidīts ZZS priekšlikums paredzēt pašvaldībām 2022.gadā pašvaldību investīciju programmai piešķirt 100 miljonus eiro.

Taču tika atbalstīts Ministru kabineta priekšlikums, ka AS "Augstsprieguma tīkls" ieskaitīs valsts pamatbudžeta ieņēmumos dividenžu maksājumu 2022.gadā 50% no 2021.gada peļņas, bet ne mazāk kā ap 29,14 miljoniem eiro.

Saskaņā ar šo likumu valsts budžeta ieņēmumi 2022.gadā plānoti 10,9 miljardu eiro apmērā, bet 2023.gadā - 12 miljardu eiro apmērā.

Ar likumu noteikts, ka koriģētie maksimāli pieļaujamie valsts budžeta izdevumi 2022.gadā ir 10,79 miljardi eiro, 2023.gadā - 10,18 miljardi eiro un 2024.gadā - 10, 44 miljardi eiro.

Tāpat likumā noteikts, ka ikgadējais pašvaldību kopējais aizņēmumu pieļaujamais palielinājums 2022.gadā ir 188 138 258 eiro. 2023. un 2024.gadā kopējais ikgadējais aizņēmumu pieļaujamais palielinājums ir 118 138 258 eiro. Sagatavojot likumu par valsts budžetu 2023.gadam un likumu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam, kopējais aizņēmumu pieļaujamais palielinājums tiks precizēts.

Likumā noteikts, ka 2022., 2023. un 2024.gadam galvenā aizņēmumu prioritāte ir aizņēmumi Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības finansēto projektu īstenošanai, aizņēmumi jaunas pirmsskolas izglītības iestādes būvniecībai vai esošas pirmsskolas izglītības iestādes paplašināšanai, lai mazinātu pašvaldībā reģistrēto bērnu rindu uz vietām pirmsskolas izglītības iestādēs.

Šā likuma sagatavošanā izmantota iekšzemes kopprodukta (IKP) prognoze 2015.gada salīdzināmajās cenās 2022.gadam 28,89 miljardu eiro apmērā, 2023.gadam 29,89 miljardu eiro apmērā un 2024.gadam 30,90 miljardu eiro apmērā. Šā likuma sagatavošanā izmantota IKP pieauguma tempa prognoze 2022.gadam 5%, 2023.gadam 3,5%, 2024.gadam 3,4%. Šī likuma sagatavošanā izmantota IKP prognoze faktiskajās cenās 2022.gadam 34,02 miljardu eiro apmērā, 2023.gadam 36,11 miljardu eiro apmērā un 2024.gadam 38,03 miljardu eiro apmērā.

Tāpat šā likuma sagatavošanā izmantota potenciālā IKP prognoze 2015.gada salīdzināmajās cenās 2022.gadam 29 miljardu eiro apmērā, 2023.gadam 29,9 miljardu eiro apmērā un 2024.gadam 30,8 miljardu eiro apmērā. Šā likuma sagatavošanā izmantota potenciālā IKP pieauguma tempa prognoze 2022.gadam 2,7%, 2023.gadam 3%, 2024.gadam 3,1%.

Vispārējās valdības budžeta budžeta deficīta mērķis atbilstoši Eiropas Kontu sistēmas metodoloģijai, kas noteikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 21.maija regulu par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā, 2022.gadā ir mīnus 4,7% no IKP, 2023.gadā mīnus 2,1% no IKP un 2024.gadā mīnus 1,4% no IKP.

Likums Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam sagatavots laikā, kad Latvijas ekonomiku un publiskās finanses joprojām ietekmē Covid-19 pandēmija, kas ir izraisījusi būtiskas izmaiņas līdz šim īstenotajā fiskālajā politikā, kas ir balstīta uz ekonomiskajā ciklā sabalansēta budžeta veidošanu.

2020.gadā Eiropas Savienības līmenī tika aktivizēta Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējā izņēmuma klauzula, kas Eiropas Savienības dalībvalstīm ļāva palielināt vispārējās valdības budžeta deficītu 2020.gadā tik, cik tas bija nepieciešams Covid-19 pandēmijas izraisītā ekonomikas kaitējuma mazināšanai. Eiropas Komisija 2021.gada pavasara pakotnes komunikācijā ir paziņojusi, ka Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējā izņēmuma klauzula 2022.gadā tiek saglabāta un ir sagaidāms, ka tā tiks izbeigta sākot ar 2023.gadu.

Kā norādīts Eiropas Komisijas šī gada 3.marta paziņojumā, lēmums par vispārējās izņēmuma klauzulas izbeigšanu ir jāpieņem balstoties uz ekonomikas stāvokļa novērtējumu, pamatojoties uz kvantitatīviem kritērijiem, definējot ekonomisko aktivitāti Eiropas Savienībā salīdzinājumā ar pirmskrīzes līmeni kā galveno kvantitatīvo kritēriju.

Līdz ar to fiskālie nosacījumi, kas paredzēti Stabilitātes un izaugsmes paktā, 2022.gadā netiek piemēroti. Tāpat, arī Fiskālās disciplīnas likumā noteiktie skaitliskie fiskālie nosacījumi netiek piemēroti uz Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējās izņēmuma klauzulas darbības laiku. Fiskālās disciplīnas likuma skaitlisko fiskālo nosacījumu piemērošanas principi šī vidēja termiņa budžeta ietvara likuma sagatavošanā ir noteikti Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas paredz atkāpes no Fiskālās disciplīnas likuma definētajiem fiskālās disciplīnas nosacījumiem.

Eiropas Savienības Padomes fiskālās rekomendācijas nosaka, ka 2022.gadā ir jānodrošina nacionāli finansēto primāro izdevumu pieauguma kontrole. Attiecībā uz bruto pamatkapitāla pieauguma apjomu, rekomendācija aicina investīcijas saglabāt, savukārt Covid-19 ārkārtas vienreizējie pasākumi ir finansējami uz deficīta pieauguma rēķina atbilstoši nepieciešamībai.

Sagatavojot likumu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam", Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumus gan par papildu atbalsta pasākumiem pandēmijas negatīvas ietekmes seku mazināšanai, gan par papildu publisko investīciju projektu īstenošanu.

Līdzīgi iepriekšējiem vidēja termiņa budžeta ietvara likumiem, arī likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam" ir ietverti papildu panti, kas nav paredzēti Fiskālās disciplīnas likumā vai Likumā par budžetu un finanšu vadību, bet fiksē būtiskus fiskālus lēmumus vidējam termiņam, piemēram, pants, kas nosaka ikgadējo pašvaldību kopējo aizņēmumu pieļaujamo palielinājumu vidējā termiņā, par prioritāti nosakot aizņēmumus Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības finansēto projektu īstenošanai, aizņēmumus jaunas pirmsskolas izglītības iestādes būvniecībai vai esošas pirmsskolas izglītības iestādes paplašināšanai, lai mazinātu pašvaldībā reģistrēto bērnu rindu uz vietām pirmskolas izglītības iestādēs.

Likumā iekļauts pants, kurā tiek noteikts, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem 2022.gadam, 2023.gadam un 2024.gadam ir šāds: pašvaldību budžetiem - 75% apmērā un valsts budžetam - 25% apmērā.

Paredzēts, ka vispārējās valdības sektorā iekļautās valsts kapitālsabiedrības negatīvā ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci 2023. un 2024.gadā drīkst pārsniegt piecus miljonus eiro tikai tad, ja ir saņemta Ministru kabineta piekrišana.

Tāpat likumā ietverts pants, kas nosaka, ka vispārējās valdības sektorā iekļautās pašvaldību kapitālsabiedrības negatīvā ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci 2023. un 2024.gadā drīkst pārsniegt piecus miljonus eiro tad, ja ir saņemta Ministru kabineta piekrišana, ja vien attiecīgā pašvaldība nenodrošina, ka tās un visu tās institūciju, kas iekļautas vispārējās valdības sektorā, kopējā ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci tiek prognozēta neitrāla vai pozitīva.

Iekļauts arī pants, kas nosaka, ka informācija par vispārējās valdības sektorā iekļauto kapitālsabiedrību faktisko un prognozēto ietekmi uz vispārējās valdības izdevumiem, ieņēmumiem, budžeta bilanci un parādu ir publiski pieejama.

Tāpat likumā iekļauts pants, kas paredz fiskālās neitralitātes principa nodrošināšanu attiecībā uz Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" ietvaros uzņemto virssaistību ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci.

Likumā iekļauts arī pants, kas nosaka dividendēs izmaksājamo peļņas daļu AS "Latvenergo", AS "Latvijas valsts meži", AS "Augstsprieguma tīkls", AS "Latvijas loto" un AS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs". Paredzēts, ka šīs kapitālsabiedrības dividendēs maksās 64% no peļņas.

Tāpat noteikts, ka Ministru kabinets, sagatavojot likumu par valsts budžetu 2023.gadam un likumu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam, paredz nepieciešamo līdzfinansējumu 30% apmērā pašvaldību garantētā minimālā ienākuma pabalsta un mājokļa pabalsta izmaksai, nodrošinot likumā noteikto fiskālo nosacījumu ievērošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Aprēķināts mājsaimniecību "iztikas minimums", atkarībā no dzīvesvietas

Db.lv, 14.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labklājības ministrijas (LM) iepazīstinājusi ar pētnieku izstrādāto Mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžetu (MRI budžets).

“Esam ieguvuši Latvijas sabiedrības šī brīža uzskatu par pieņemamu dzīves līmeni, kas tālākās politikas veidošanai būs noderīga analītiska vērtība,” ir pārliecināts labklājības ministrs Gatis Eglītis.

MRI budžets ir veidots no divām daļām - pārtikas groza un nepārtikas izdevumu kategorijām un ir aprēķināts dažādiem mājsaimniecību tipiem atkarībā no to dzīvesvietas. Tas nozīmē, ka MRI budžets katram mājsaimniecību tipam ir atšķirīgs un viens vidējais rādītājs nav noteikts, jo šī summa neatspoguļotu vairuma Latvijas mājsaimniecību vajadzības.

Summas dažādiem mājsaimniecību tipiem dažādās dzīvesvietās var atšķirties vairāk nekā par 150 eiro mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 23.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par valsts budžetu 2022.gadam", paredzot ieņēmumus 10,6 miljardu eiro apmērā, bet izdevumus - 12,4 miljardu eiro apmērā.

Par likuma pieņemšanu nobalsoja 52 deputāti, pret - 37.

Darbu ar valsts budžeta paketi Seima sāka 15.oktobrī un galīgajā lasījumā tā izskatīšanai ķērās klāt tieši mēnesi vēlāk - 15.novembrī. Šis ir otrais budžets Latvijas vēsturē, kas pieņemts daļēji attālināti, izmantojot 2020.gada nogalē ieviesto e-Saeimas platformu.

Tāpat šogad tika saīsināts debašu runas ilgums divas reizes. Līdzšinējo piecu un divu minūšu vietā debatējot pirmo un otro reizi, deputātu runas laiks bija attiecīgi divas un viena minūte.

Uz galīgo lasījumu šajā likumā tika saņemti 232 priekšlikumi. Virkne no tiem bija saistīti ar tā saucamajām koalīcijas "deputātu kvotām", kuras ļoti asi kritizēja opozīcija. Kopumā kvotās tika sadalīti teju divi miljoni eiro vairākām organizācijām, biedrībām, reliģiskajām draudzēm un pašvaldībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības jaunā vides politika visbūtiskāk skars zemkopību un transportu; pārejai uz jauno kursu Latvijai atvēlēti 10 miljardi eiro, kas pašlaik ir viena gada valsts budžets, taču tikai aizsargājamo teritoriju palielināšana meža nozarē vien ik gadu samazinās eksporta ienākumus par vismaz 800 milj. eiro, kā arī nodarbinātību nozarē un ar to saistītajās sfērās.

To rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv organizētā diskusija par Eiropas Savienības jauno vides politiku, tās iespējamajiem riskiem un ieguvumiem Latvijas tautsaimniecībai.

Pārkārtošanās notiks daudzu gadu garumā, taču, lai tās rezultātā tiktu sasniegti izvirzītie ES klimata mērķi un vienlaikus tautsaimniecība nepiedzīvotu nepatīkamus pārsteigumus, attiecīgu lēmumu izstrādē jāpiedalās politiķiem, ierēdņiem un konkrētajās nozarēs strādājošajiem uzņēmējiem.

Identificē nozares, kuras jutīs visvairāk

“Pašlaik notiek to nozaru, kuras ietekmēs jaunā ES vides politika, identificēšana. Šajā procesā ir iesaistītas vairākas ministrijas, un tajā arī tiks identificētas tās nozares, kurām būs jāsaņem vislielākais sitiens,” skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Gatis Zamurs. Viņaprāt, vislielāko pārmaiņu priekšā atrodas transports un zemkopība, kas ir atbildīgas par lielu daļu no siltumnīcu gāzu emisijām. “Tā ir horizontāla pārmaiņa, kura skars visus, izaicinājumu ir daudz, un tos visus nofiksēt nav iespējams. Piemēram, gājām Zaļā kursa virzienā, domājām zaļas domas, bet atnāca Covid-19, un mēs apkraujamies ar plastmasas iepakojumu,” tā G. Zamurs.Viņš atzīst, ka šajā kontekstā ir jāsaprot, cik preces un pakalpojumi maksās. “Visiem pārvadājumiem būs jāizmanto zaļāks transports un arī jābrauc būs mazāk. Preču ražošana lielos attālumos no patērētājiem un to atvešana nozīmē, ka par to ievešanu ES būs jāmaksā, lai nekropļotu konkurenci ar tiem, kuri ražo zaļāk ES,” tā G. Zamurs. Tas nozīmēs CO2 emisijas nodokli preču ievešanai ES. Protams, pašlaik nav zināms, kad tāds tiks ieviests. “Tuvāko gadu laikā sapratīsim, kad un kā tas notiks,” uzsver G. Zamurs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) otrdien ierosināja Eiropas Savienības (ES) 2022.gada budžetu 167,8 miljardu eiro apmērā, kas tiks papildināts ar dotācijām aptuveni 143,5 miljardu eiro apmērā instrumentā "Next Generation EU", aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Pēc EK paustā, apvienotā jauda mobilizēs ievērojamas investīcijas, lai veicinātu ekonomikas atveseļošanu, garantētu ilgtspēju un radītu darbvietas. Prioritāte tiks piešķirta zaļajiem un digitālajiem izdevumiem, lai Eiropa būtu noturīgāka un gatava nākotnei.

2022.gada budžeta projektā, ko papildina "Next Generation EU", līdzekļi novirzīti jomām, kur to izlietojumam būs vislielākā atdeve, ņemot vērā ekonomikas atveseļošanas vissteidzamākās vajadzības ES dalībvalstīs un partnervalstīs citur pasaulē.

Paredzēts, ka šis finansējums palīdzēs pārveidot un modernizēt ES, rosinot zaļo un digitālo pārkārtošanos, radot cilvēkiem darbvietas un nostiprinot Eiropas ietekmi pasaulē. Tāpat budžets atspoguļo ES politiskās prioritātes, kuras ir būtiskas, lai atveseļošana būtu ilgtspējīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valsts budžetam jauns, oša koka portfelis, kas simbolizē ražošanu un viedo reindustrializāciju

Db.lv, 14.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrs Jānis Reirs Saeimā iesniedza budžeta portfeli, lai jau tradicionāli nodotu valdības sagatavoto nākamā gada valsts budžeta likumprojektu izskatīšanai parlamentā.

Šogad portfelim ir jauns izskats un tā esot J.Reira dāvana Finanšu ministrijai. No oša koka veidotā portfeļa autors ir tēlnieks Ivars Drulle.

Jaunais portfelis simbolizē ražošanu un viedo reindustrializāciju, tas ir inovatīvs, izgatavots Latvijā no vietējiem materiāliem. Portfelis ir veidots no oša koka, radot atsauci uz Latvijas dabas bagātībām, ilgtspējīgu ekonomiku un atjaunojamiem resursiem. Uz eksportu orientētas ražošanas atdzimšana jeb viedā reindustrializācija ir Latvijas kopīgais mērķis stabilai tautsaimniecības attīstībai. Portfeļa kalpošanas laiks ir ilgāks par mūsu mūžu.

Budžeta portfeļa nešana no Finanšu ministrijas uz Saeimu ir tradīcija, kas tika aizsākta 1997. gadā. Šogad portfelis tika nests jau 24. reizi. Tradīciju ieviesa bijušais finanšu ministrs Roberts Zīle. Viņš atvēlēja personīgo darba portfeli, lai Saeimā nogādātu 1998. gada budžetu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

27 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pārstāvji un Eiropas Parlaments (EP) panākuši provizorisku vienošanos par ES lauksaimniecības politikas reformu.

Vienošanās panākta pēc garām sarunām, kurās galvenās domstarpības radīja vides aizsardzības jautājumi.

"Vienošanās paver ceļu vienkāršākai, taisnīgākai un videi draudzīgākai KLP [kopīgajai Lauksaimniecības politikai], kas nodrošinās ilgtspējīgu nākotni Eiropas lauksaimnieki, " paziņoja ES prezidējošā valsts Portugāle.

EK viceprezidents Franss Timmermanss sacīja, ka šī vienošanās sāk īstu pagriezienu pretī zaļākai un taisnīgākai kopējai lauksaimniecības politikai.

"Tā nav perfekta, bet tas tomēr ir liels solis pareizajā virzienā," viņš piebilda.

Vienošanās vēl jāapstiprina ES dalībvalstu lauksaimniecības ministriem, kas varētu notikt jau pirmdien.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Medijiem vairāk jāpievēršas oriģinālsatura radīšanai

Armanda Vilciņa, 27.07.2021

TV3 Group uzņēmuma SIA All Media Latvia vadītājs Mindaugs Rakausks (Mindaugas Rakauskas).

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstij būtu vairāk jāatbalsta komercmediji kvalitatīva vietējā satura veidošanā, jo tas ir vienīgais veids, kā nacionālie mediji spēj konkurēt ar globāliem tirgus spēlētājiem.

To intervijā DB norāda TV3 Group uzņēmuma SIA All Media Latvia vadītājs Mindaugs Rakausks (Mindaugas Rakauskas). Viņš uzsver, ka pasaules līmeņa medijiem satura veidošanai pieejams milzīgs budžets, ar kuru finansiāli nespēj konkurēt neviens Baltijas medijs.

Tajā pašā laikā jāsaprot, ka globālie uzņēmumi nepievērsīsies latviešu satura veidošanai un nerunās par mūsu valstij nozīmīgām tēmām, tāpēc vietējo mediju saglabāšana ir nacionālās identitātes jautājums.

Fragments no intervijas

Mediju lietošanas paradumi pēdējos gados ir būtiski mainījušies. Ko tas nozīmē satura veidotājiem?

Patērētāju paradumi mainās, taču tas tā ir bijis vienmēr. Kad tikko parādījās televīzija, tika uzskatīts, ka radio ar laiku izzudīs, taču, kā redzam, tas nav noticis. Pēdējos gados satura veidotāju lielākie izaicinājumi saistās ar konkurences paplašināšanos – šobrīd mums jākonkurē ne tikai ar vietējiem medijiem, bet arī ar pasaules līmeņa spēlētājiem. Pieejamo platformu loks ir ļoti plašs – pasaules tirgū nemitīgi ienāk gan jaunas straumēšanas platformas, gan internacionāli sociālie tīkli. Dabiski, ka cilvēki, sevišķi jaunā paaudze, bieži izvēlas patērēt arī ārzemju saturu, taču es neteiktu, ka šī iemesla dēļ mūsu auditorija ir sarukusi. Ir daudz izmaiņu, bet mūsu mediju lietotāju skaits nav dramatiski samazinājies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvnieku karteļa lietas noilguma dēļ, iespējams, nevarēs piedzīt daļu zaudējumu

LETA, 09.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Var rasties situācija, kad pēc būvnieku karteļa lietas iztiesāšanas beigām un Konkurences padomes (KP) lēmuma spēkā stāšanās, uz daļu no līgumiem zaudējumus no būvniekiem vairs piedzīt nevarēs tieši noilguma iestāšanās dēļ, sacīja advokāts Jānis Loze.

Loze apstiprināja, ka ir iespējamas situācijas, kad var būt dažādi traktējumi par noilguma piemērošanu līgumos, kur ir konstatēts konkurences tiesību pārkāpums.

Komerclikumā ir paredzēts vispārīgais noilguma termiņš trīs gadi, bet nav skaidrs, vai tas attieksies uz minēto būvnieku karteļa lietu, kas ir kā konkurences tiesību pārkāpums. Eiropas Savienības zaudējumu atlīdzināšanas prasību direktīva nosaka, ka noilguma termiņš konkurences pārkāpumu gadījumos iestājas ne agrāk kā pēc pieciem gadiem, bet šāds noilgums nav ieviests Latvijā.

"Ja ņemam vērā to, ka karteļa apsūdzība balstās uz sarunām, kas ierakstītas senākā laika posmā, un daļa no šiem būvdarbiem jau ir izpildīti agrāk, tad jautājums ir par to, vai uz šo izpildīto līgumu zaudējumiem var būt attiecināms garāks noilgums, kas izrādīsies viens no svarīgākajiem jautājumiem," uzsvēra Loze, sakot, ka pašlaik jebkuri noilgumi jebkurā gadījumā ir jau apturēti. Līdz ar to nav arī nepieciešamības uzreiz iesākt kādas tiesvedības, jo nav arī stājies spēkā KP lēmums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) vēstulē valsts augstākajām amatpersonām aicina ieviest stingrākus nosacījumus pret Covid-19 nevakcinētajiem iedzīvotājiem, pēc iespējas ierobežojot šādu personu socializēšanos.

Valsts prezidentam, Ministru prezidentam, ekonomikas, veselības, finanšu un ārlietu ministriem adresētajā vēstulē teikts, ka, neskatoties uz to, ka joprojām nav pieņemts lēmums, ka "zaļajā režīmā" varēs strādāt pie jebkura saslimstības līmeņa, viesnīcu un restorānu nozarē vakcinācijas aptvere ir vairāk kā 80%, taču sabiedrībā kopumā tā ir būtiski zemāka.

Pēc LVRA paustā, šī iemesla dēļ pakalpojumu ņēmēju skaits gan izmitināšanas, gan ēdināšanas sektorā draudoši samazinās.

"Kā atbildīgs un uzticams sadarbības partneris, aizstāvot sava sektora un visas tūrisma nozares intereses" LVRA vēstulē aicina Latvijā īstenot Itālijas, Igaunijas un Lietuvas modeļus, kas atbalsta stingrākus nosacījumus nevakcinētajām personām, pēc iespējas ierobežojot šādu personu socializēšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #37

DB, 28.09.2021

Dalies ar šo rakstu

"Nevajag uzvesties tā, it kā tiesu nebūtu! Šobrīd visa retorika Saeimā, CFLA un citviet ir tāda, it kā šie būvnieki, kas apsūdzēti kartelī, jau būtu vainīgi. Tā nav! Viņi ir pārsūdzējuši lēmumu, viņi tiesāsies. Process var noritēt gadu, divus, iespējams, trīs. Ir skaidrs, ka tā retorika, kas šobrīd ir, liecina par tirgus pārdali".

Tā lielajā intervijā Dienas Biznesam saka zvērināts advokāts, eksperts karteļu lietās Artūrs Spīgulis. Viņš arī piebilst, ka normāls juridisks mehānisms ir, ka jebkuram uzņēmumam, kuram ir piemērots sods, ir tiesības šo sodu pārsūdzēt tiesā. Tikai tad, kad tiesāšanās beidzas, ir iespējams runāt par lēmuma sekām. Šobrīd retorika ir, ka uzņēmumus vajag diskvalificēt tagad.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 28.septembra numurā lasi:

  • AS Repharm padomes priekšsēdētājs Andrejs Leibovičs atklāj šīs Veselības aprūpes uzņēmumu grupas attīstības plānus. "Stratēģija Fit for 2025 paredz tuvāko gadu laikā stiprināt mūsu klātbūtni arī ārpus Latvijas robežām, uzsākot transformāciju un izvērtējot iespējas kapitāla piesaistei caur tiešajām investīcijām vai kotējot akcijas biržā."
  • Kā attīstījies pasta un kurjerpakalpojumu bizness pandēmijas ietekmē, intervijā stāsta Omniva Latvija vadītāja Beāte Krauze-Čebotare.
  • diskusija Kapitāla tirgus tendences Latvijā – kāds ir vietējā tirgus potenciāls? Situāciju vērtē AS Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne, AS DelfinGroup padomes loceklis Gatis Kokins, AS Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons. AS Ermitāžas aktīvu pārvalde valdes priekšsēdētājs Pēteris Matisons, Investors un finanšu konsultants Kaspars Peisenieks
  • diskusija par Eiropas Savienības jauno vides politiku, tās iespējamajiem riskiem un ieguvumiem Latvijas tautsaimniecībai. Eiropas Savienības jaunā vides politika visbūtiskāk skars zemkopību un transportu; pārejai uz jauno kursu Latvijai atvēlēti 10 miljardi eiro, kas pašlaik ir viena gada valsts budžets, taču tikai aizsargājamo teritoriju palielināšana meža nozarē vien ik gadu samazinās eksporta ienākumus par vismaz 800 milj. eiro, kā arī nodarbinātību nozarē un ar to saistītajās sfērās

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Īslaicīgs nodokļu samazinājums varētu palīdzēt risināt enerģētikas krīzi

Db.lv, 29.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īslaicīgs atsevišķu nodokļu samazinājums varētu palīdzēt risināt enerģētikas krīzi, tā intervijā Latvijas Radio sacīja enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš.

Par šādu iespējamo augsto elektroenerģijas un fosilā kurināmā cenu kāpuma īslaicīgo risinājumu patlaban jau domājot, piemēram, Apvienotā Karaliste un Spānija.

"Skaidrs, ka tirgus cenu ar politiskiem instrumentiem samazināt nevar. Nav receptes, ko iesākt šajā situācijā. Viens no iespējamiem risinājumiem ir uz brīdi "atcelt Eiropas zaļo kursu" un, piemēram, īslaicīgi samazināt vides nodokļus, akcīzes nodokli, vai pievienotās vērtības nodokli," teica R.Āboltiņš.

Viņš atzina, ka šāds iespējamais risinājums varētu būt grūti īstenojams, jo to neatbalstītu Finanšu ministrija, īpaši laikā, kad jau ir sagatavots nākamā gada budžets.

Vēl viens iespējamais risinājums būtu uz īsu periodu samazināt maksu par piešķirtajām CO2 kvotām, vai arī palielināt piešķīrumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ķekavas apvedceļa PPP: raitāka un drošāka satiksme un pozitīvs signāls ārvalstu investoriem

Verners Akimovs, VSIA Latvijas Valsts ceļi Attīstības pārvaldes direktors, PPP Ķekavas apvedceļš projekta vadītājs, 03.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļi ir tautsaimniecības asinsrite, par to šī gada ceļu nozares konferencē jau kuro reizi atgādināja ekonomikas eksperti un uzņēmēji.

Latvijā autosatiksme ir visai centralizēta – 70% no tās notiek pa apmēram 10% esošo valsts ceļu. Šos 10% veido valsts galvenie autoceļi, turklāt visintensīvākā satiksme notiek Pierīgā, kas apstiprina galvaspilsētas nozīmi Latvijas ekonomikā.

Mūsu intensīvākie ceļi ir projektēti vēl pagājušajā gadsimtā un bija domāti daudz mazākām slodzēm, nekā patlaban ir vērojamas. Rīgas apvedceļš (A4/A5) ir izsmēlis savu caurlaides spēju jau pirms vairākiem gadiem, arī Tallinas šosejas (A1) sākumposms no Rīgas līdz Saulkrastiem ir izbraucams ar grūtībām. Un, protams, Bauskas šoseja (A7) – valsts galvenais ceļš, uz kura sastrēgumi, šķiet, nu jau ir jebkurā diennakts laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: ES jaunās vides politikas ietekme uz Latvijas tautsaimniecību

Māris Ķirsons, 29.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības jaunā vides politika visbūtiskāk skars zemkopību un transportu, pārejai uz jauno kursu Latvijai atvēlēti 10 miljardi eiro, kas pašlaik ir viena gada valsts budžets, taču, tikai aizsargājamo teritoriju palielināšana meža nozarē ik gadu samazinās eksporta ienākumus par vismaz 800 milj. eiro, kā arī nodarbinātu nozarē un ar to saistītajās sfērās.

To rāda Dienas Bizness sadarbībā ar ar portālu zemeunvalsts.lv diskusija par Eiropas Savienības jauno vides politiku, tās iespējamajiem riskiem un iespējām Latvijas tautsaimniecībai.

Pārkārtošanās notiks daudzu gadu garumā, taču lai tās rezultātā tiktu sasniegti izvirzītie ES klimata mērķi un vienlaikus tautsaimniecība nepiedzīvotu nepatīkamus pārsteigumus attiecīgu lēmumu izstrādē jāpiedalās politiķiem.

Diskusijas dalībnieki Gatis Zamurs, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs, Dagnis Dubrovskis, mežzinātņu doktors, Jānis Eglīts, Zemkopības ministra Kaspara Gerharda biroja vadītājs. Diskusiju vada Māris Ķirsons, “Dienas Bizness” žurnālists.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pasaules hokejs Latvijā — pārbaudījums sporta organizācijas nozarei

Db.lv, 07.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā notikušajā pasaules čempionātā aizvadītas izslēgšanas turnīra pēdējās spēles un noskaidrots čempions.

Par gada nopietnāko izaicinājumu Latvijas sporta dzīvē tika diskutēts jau pirms čempionāta izdevniecības “Dienas Bizness” organizētajā tiešraides konferencē “Pasaules hokejs Latvijā”.

Jau ziņots, ka Rīgā notikušajā pasaules čempionātā zelta medaļas izcīnīja Kanādas hokejisti. Čempionātu pavadīja arī politiski notikumi, un par turnīra tehnisko organizāciju saņemtas uzslavas.

Latvija uzņēmās rīkot līdz šim nebijušu pasaules čempionātu, kuru var uzskatīt par vienu no lielākajiem šā gada sporta notikumiem. Izdevniecība “Dienas Bizness” sadarbībā ar Pasaules čempionāta hokejā 2021 oficiālo partneri “BITE Latvija” un Latvijas Hokeja federācijas oficiālo atbalstītāju “OPTIBET” pirms čempionāta rīkoja tiešraides konferenci “Pasaules hokejs Latvijā”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Profesionāla būvuzraudzība – profesionālākais ceļš uz pasūtītāja interešu pārstāvību

Renārs Griškevičs, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs, 11.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības nozare ir viena no straujāk augošajām jomām, kurā šobrīd aktīvi ienāk arī digitalizācijas procesi.

Nacionālas nozīmes būvprojekti vienmēr - arī pirms aktīvas nozares digitalizācijas – bijuši salīdzinoši komplicētāki, tajos tiek izmantoti ievērojami valsts un Eiropas fondu līdzekļi, tādējādi būvuzrauga loma tajos ir īpaši svarīga. Vienota būvuzraudzības izpratne nozares līmenī ievērojami veicinās publisko būvniecības līgumu izpildes kontroles efektivitāti.

Būvuzraudzības pamats ir godīga un profesionāla pasūtītāja tiesību un interešu pārstāvēšana, lai nodrošinātu drošu būvniecības procesu pēc plānotā būvprojekta. Profesionālas būvuzraudzības gadījumā tiek novērstas potenciālas būvniecības dalībnieku patvaļīgas atkāpes no apstiprinātā būvprojekta un noteiktās darbu veikšanas tehnoloģijas, kā arī netiek pieļauti būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumi. Iepriekš minētie speciālista pienākumi ar katru gadu kļūst arvien sarežģītāki, jo nozare kopumā mainās – gan izmantotie materiāli, gan prasības būvobjektos, gan normatīvie akti, gan paši izpildītāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija prasa atlikt minimālā VSAOI ieviešanu

Db.lv, 11.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) pievienojas 53 citām uzņēmēju organizācijām un nozaru asociācijām prasot atlikt minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) sistēmas ieviešanu ar šī gada 1.jūliju.

LVRA, balstoties uz biedru aptauju, jau iepriekš publiski paudusi, ka ir vairāki būtiski argumenti, kādēļ plānotās izmaiņas ir jāatceļ:

1) COVID-19 krīze un tās sekas, kas joprojām nosaka tūrisma, viesmīlības un ar to saistīto nozaru darbu; jo īpaši nebūtiskās ieceļošanas aizliegums, kas liedz iebraukt ārvalstu tūristiem;

2) tiek pārkāpta Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomē panāktā vienošanās;

Nav īstais brīdis ieviest minimālās sociemaksas 

Pandēmijas radītās ekonomiskās krīzes laikā nedrīkst ieviest prasību no 1. jūlija darba...

3) netiks veidotas darba attiecības ar personām, kam objektīvu apstākļu dēļ vienīgā iespēja strādāt ir nepilna laika darbs (piemēram, studenti, ģimenes ar maziem bērniem, personas ar invaliditāti u.c.) un arī pašiem nav izdevīgi reģistrēties kā pašnodarbinātajiem.

Arī Raidorganizāciju un Reklāmas asociācijas pieprasa nepārdomātās nodokļu reformas atlikšanu 

Latvijas Raidorganizāciju asociācija un Latvijas Reklāmas asociācija vērsusies pie valsts augstākajām...

Līdz ar to: pieaugs bezdarbs; cietīs mazkvalificētais darbaspēks un personas ar zemiem ienākumiem; valsts budžets no plānotajiem 50 mlj. EUR, ticamāk, saņems 8-10 mlj. EUR;

4) minimālā VSAOI ieviešana palielinās izmaksas vismaz 20 - 30% apmērā, kas ir ļoti straujš izmaksu pieaugums ņemot vērā esošo situāciju.

Pieprasa atlikt nodokļu reformas uzsākšanu 

Biedrība Latvijas Preses izdevēju asociācija (LPIA) ir nosūtījusi atklāto vēstuli valsts prezidentam...

Ievērojot minēto, LVRA aicina Saeimas deputātus pieņemt likumprojektu, kas paredzētu minimālo VSAOI sistēmas spēkā stāšanās termiņa atlikšanu līdz brīdim, kad ekonomika ir atkopusies no Covid-19 krīzes ierobežojumiem.

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) ir profesionāla darba devēju organizācija, kas apvieno naktsmītnes un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus profesionālai sadarbībai, ar mērķi, uzlabot klientu apkalpošanas kvalitāti, sakārtot Latvijas viesnīcu tirgu un pārstāvēt Latvijas viesnīcu un restorānu biznesu pasaulē. LVRA ir asociācijas "Viesnīcas, restorāni un kafejnīcas Eiropā" (HOTREC) biedrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbaspēka trūkuma dēļ nākamgad prognozējamas daudz lielākas problēmas informācijas tehnoloģiju (IT) nozarē, nekā būvniecībā, šodien parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Viņa norādīja, ka viss, kas saistīts ar iepirkumiem IT jomā, liecina, ka izpildītājiem nav kapacitātes, un reizēm nemaz nav šo izpildītāju. No tā izrietoša problēma ir strauji augošās izmaksas IT speciālistu strauji augošās darba samaksas dēļ.

Jaunzeme prognozē daudz lielākas problēmas IT sektorā 2022.gadā, kā arī būtisku cenu lēcienu.

VID ģenerāldirektore stāstīja, ka viņas ikdiena ir saistīta ar IT, jo no tā ir atkarīga efektivitāte.

"Laiks mūsu kolektīvam aiziet, lai vienotos ar izstrādātāju un viņš darītu savu darbu, bet izstrādātājs apliecina, ka viņam nav komandas, kas to varētu darīt," pauda Jaunzeme.

Šodien komisijas sēdē deputāti diskutēja par Finanšu ministrijas (FM) budžetu nākamajam gadam, kurā vairāk nekā seši miljoni eiro atvēlēti FM kapacitātes stiprināšanai. Par to sašutumu pauda deputāts Reinis Znotiņš (JKP), vaicājot, ko tieši ar šiem līdzekļiem plānots darīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cik izmaksā viens bērns?

Daina Kājiņa, Latvijas privāto pirmsskolu biedrības vadītāja, 22.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietu trūkums Latvijas pirmsskolās iezīmējis arī citu būtisku problēmu – nepilnības finansiālajos aprēķinos.

Kamēr privāto pirmsskolu gadījumos ir skaidri zināms, kādas izmaksas veido viena bērna uzturēšanās bērnudārzā, neviens nevar precīzi pateikt, cik viens bērns izmaksā pašvaldībai? Papildus tam pašvaldību līdzfinansējums netiek attiecināts uz visiem izmaksu aspektiem, kas rodas, vienam bērnam apmeklējot privāto pirmsskolu. Situācijas nepilnību dēļ cieš arī vecāki.

Novecojuši aprēķini

Izstrādājot metodiku, pēc kuras tiek aprēķināts pašvaldību līdzfinansējums, par pamatu tiek ņemti savstarpēji pašvaldību norēķini, kas patiesībā jau ir novecojuši, neraugoties uz dažādiem papildinājumiem un atvasinājumiem. Turklāt ir virkne izmaksu, kas vienkārši netiek ņemtas vērā, piemēram, kapitālieguldījumi, grāmatvedības izmaksas, juridiskie pakalpojumi un veselības apdrošināšana. Metodikā ir ietverta telpu noma, kas pašvaldībai nav jāmaksā, bet privātai pirmsskolai sastāda lielu izmaksu daļu – vidējā nomas maksa ir 7-9 eiro/m2 + PVN 21%, kas vienam bērnam var sastādīt pat 70 EUR.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmoreiz reģistrēto vieglo automobiļu vecums Latvijā gandrīz 50% gadījumu ir vismaz 11 gadi, lielākā daļa auto darbojas ar dīzeļdegvielas un benzīna dzinēju; nozares eksperti norāda, ka nākotnē lietotāji būs spiesti izvēlēties zaļākus auto.

2021. gada 2. ceturksnī Latvijā reģistrēti 4237 jauni vieglie transportlīdzekļi, no kuriem 2918 darbināmi ar benzīnu, 1066 – ar dīzeli, 149 – ar elektrību, 70 – ar benzīnu un naftas gāzi, 29 – ar elektrību un benzīnu, bet 5 – ar dabasgāzi, liecina Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) dati. Reģistrēti arī 927 kravas transportlīdzekļi, no kuriem būtiski lielākā daļa jeb 857 auto darbināmi ar dīzeļdegvielu.

Nozares pārstāvji un eksperti DB organizētajā konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu pauda, ka nākotnē ar iekšdedzes dzinēju aprīkoto auto skaits Latvijā varētu sarukt, jo Eiropas Savienības (ES) ambiciozo mērķu dēļ zaļākai būs jākļūst arī transporta nozarei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par drošību uz ceļa ir nepieciešams domāt cauru gadu, taču īpaši aktuāli tas kļūst mainoties gadalaikiem. Parādoties pirmajam sniegam vai apledojumam uz ceļa, braukšanas apstākļi kļūst krietni sarežģītāki. Labu vadāmību arī sliktos laikapstākļos nodrošina kvalitatīvs riepu komplekts, taču, ja šķiet, ka nav iespējams izvēlēties no neskaitāmā ražotāju klāsta, iesakām pievērst uzmanību dažiem zīmoliem, kas daudzu gadu garumā ir pierādījuši savu uzticamību. Raksta turpinājuma apskatīsim, ar ko katrs no šiem zīmoliem izceļas.

Goodyear

Šis riepu zīmols noteikti būs zināms lielākajai daļai autobraucēju. Goodyear ražo premium klases produkciju, kas ir zināma ar savu izturību un ilgmūžību, neatkarīgi no gadalaika un braukšanas apstākļiem. Ne velti tās ir vienas no pirktākajām riepām pasaulē. Šobrīd populārākie ziemas modeļi ir ULTRA GRIP ARCTIC 2 un ULTRA GRIP PERFORMANCE+.

Kā galvenās šī zīmola produkcijas priekšrocības varētu minēt:

● ilgmūžību;

● plašu modeļu un izmēru klāstu;

● augstus testēšanas standartus.

Neskatoties uz to, ka šī zīmola produkcija varētu šķist kā droša izvēle, zīmola riepām ir raksturīga salīdzinoši augsta cena. Visvairāk tas redzams lielāka izmēra riepām, kas paredzētas apvidus vai vieglajām kravas automašīnām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespēja ierobežot klimata pārmaiņas, lai gan ļoti niecīga, tomēr joprojām pastāv, ja nekavējoties tiks veikti visi nepieciešamie pasākumi, lai samazinātu oglekļa dioksīda, metāna un slāpekļa oksīda emisijas un sasniegtu klimatneitralitāti pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā 2050.gadā.

Tā secināts ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes zinātnieku ziņojumā "Klimata pārmaiņas 2021: Fizikālā zinātne", kas publiskots pirmdien.

Pasaules Dabas Fondā (PDF) informēja, ka ziņojums apraksta klimata pārmaiņu reģionālās ietekmes, prognozes un sekas, ja cilvēce pārsniegs vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās pusotra grāda robežu. Viens no ziņojuma galvenajiem secinājumiem - iespējas nepārsniegt pusotra grāda robežu, kas ir Parīzes nolīguma mērķis, strauji samazinās.

Ziņojumā izklāstīta dabas nozīme cīņā pret globālo sasilšanu, jo īpaši oglekļa koncentrācijas samazināšanā atmosfērā - tikai pēdējās desmitgades laikā vien sauszemes un okeānu oglekļa krātuves ir absorbējušas attiecīgi 31% un 23% no cilvēces izraisītajām oglekļa emisijām. Taču zinātnieki brīdina, ka turpmāk, palielinoties oglekļa koncentrācijai atmosfērā, šīs dabiskās oglekļa krātuves kļūs arvien mazāk efektīvas. Tādējādi ir būtiski nekavējoties aizsargāt bioloģisko daudzveidību, ekosistēmas un atjaunot dabu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamgad oktobrī gaidāmo 14. Saeimas vēlēšanu sagatavošana un norise ir apdraudēta, ja 2022.gada budžetā netiks rasts papildu finansējums Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK).

Pēc CVK veiktajiem aprēķiniem 14.Saeimas vēlēšanu nodrošināšanai nepieciešami papildus 2 623 203 eiro.

Bez šī finansējuma nebūs iespējams īstenot mērķtiecīgus pasākumus vēlētāju līdzdalības veicināšanai un informēšanai, maksāt konkurētspējīgu atalgojumu pašvaldību vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļiem un darbiniekiem par darbu vēlēšanu sagatavošanā, nebūs iespēju izgatavot un vēlēšanu komisijām piegādāt visus nepieciešamos vēlēšanu materiālus, piemēram, vēlēšanu zīmes un vēlēšanu aploksnes, veikt vēlēšanu vadības sistēmas tehnisko pavadīšanu un lietotāju atbalstu.

"Sliktākā scenārija gadījumā mēs varam nonākt situācijā, kad būs jāslēdz daļa vēlēšanu iecirkņu, jo neizdosies atrast atbilstošas kvalifikācijas speciālistus, kuri būtu gatavi strādāt vēlēšanu iecirkņos, saņemot par to vien 3 eiro stundā, no kuriem vēl jānomaksā nodokļi. Savukārt nepietiekamais finansējums vēlēšanu informācijas tehnoloģiju (IT) risinājumiem nozīmētu, ka CVK nevarētu nodrošināt vēlēšanu vadības sistēmas darbību, konsultēt sistēmas lietotājus un vēlēšanu naktī nodrošināt vēlēšanu rezultātu publicēšanu. Laikā, kad strauji pieaug elektrības, degvielas un daudzu citu preču un pakalpojumu cenas, budžeta veidotāji no vēlēšanu komisijām sagaida vēlēšanu sagatavošanu ar tādu pašu finansējumu kā iepriekšējās Saeimas vēlēšanās pirms četriem gadiem un pat pirms astoņiem gadiem," norāda CVK priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa, uzsverot, ka nav pieņemami, ka finansējuma trūkuma dēļ ciestu vēlētāji un vēlēšanu kvalitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs no četriem uzņēmumu un institūciju kiberdrošības jomas vadītājiem, jeb 77%, pēdējo 12 mēnešu laikā novēro vairāk nozīmīgu kiberuzbrukumu, tostarp arī šifrējošo izspiedējvīrusu (ransomware) izmantošanu.

Tā liecina jaunākais EY (iepriekš Ernst & Young) Pasaules informācijas drošības pētījums 2021 (EY Global Information Security Survey 2021).

Savukārt 56 % kiberdrošības vadītāju atzīmē, ka pandēmijas laikā, pārejot uz attālināta vai elastīga darba nosacījumiem, ir nepilnīgi ievērotas informācijas drošības prasības.

“Informācijas drošības jomā šobrīd vienlaikus novērojama vairāku tendenču saplūšana, kas rada pamatu satraukumam. Proti, pandēmijas ietekmē uzņēmumi pāriet uz attālināta vai hibrīda modeļa darba vidi, kas rada papildus informācijas riskus, darbiniekiem attālināti izmantojot uzņēmumu datus ar dažādām ierīcēm, kas ne vienmēr ir pilnīgi drošas. Līdztekus, pati uzņēmējdarbības vide ir arvien vairāk balstīta tieši datu apstrādē un uzņēmumi aktīvi ievieš digitālās transformācijas iniciatīvas. Tikmēr kibernoziedzinieku metodes un izmantotās tehnoloģijas kļūst arvien sarežģītākas un it īpaši aug izspiedējvīrusu izmantošana. Šī ir vide, kurai uzņēmumi no drošības viedokļa nereti nav gatavi – mūsu nesenais EY Pasaules vadības risku pētījums 2021 atklāja, ka tikai 9% uzņēmumu valdes ir pilnībā pārliecinātas par savu uzņēmumu spēju novērst kiberdrošības riskus, ” saka Nauris Kļava, EY Partneris Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvākajā laikā degvielas cenām zemāks līmenis nav gaidāms, sacīja SIA "Neste Latvija" valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis.

Viņš norādīja, ka prognozes degvielas cenām šajā ziemā ir ļoti grūti izteikt, jo cenu ietekmē OPEC un pārējo valstu vienošanās par naftas ieguvi, taču tuvākajā laikā zemāks līmenis degvielas cenām nav gaidāms.

Tostarp Beiziķis pauda, ka pēdējā pusotra mēneša laikā naftas cena ir kāpusi ļoti strauji, sasniedzot 85 ASV dolārus par barelu, kā arī negatīvu ietekmi atstāj tas, ka ir audzis ASV dolāra kurss pret eiro. "Arī tas nav mums labvēlīgs virziens. Rezultātā naftas produktu cenas biržā pēdējā pusotra mēneša laikā ir pieaugušas par 25-30%. Līdz ar to degvielas cenas pēdējā pusotra mēneša laikā ir augušas par aptuveni desmit centiem - gan dīzeļdegvielai, gan benzīnam. Pagaidām nav redzams arī nekāds kritums. Tādēļ es neteiktu, ka mēs tuvākajā laikā varam gaidīt zemāku līmeni," viņš teica.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb vidējā alga pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1237 eiro, kas ir par 10,2% jeb 115 eiro vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ko par to saka banku analītiķi?

Mārtiņš Āboliņš, Citadeles ekonomists:

COVID-19 pandēmijas izraisītā ekonomikas lejupslīde un bezdarba pieaugums pagaidām nav būtiski ietekmējis darba samaksas pieaugumu Latvijā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada otrajā ceturksnī vidējā darba samaksa Latvijā pieauga par 10,2 % salīdzinājumā ar 2020. gada 2. ceturksni un sasniedza 1237 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tas ir kārtējais signāls, ka situācija Latvijas darba tirgū uzlabojas un iedzīvotāju ienākumu kāpumu redzam arī Citadeles privātpersonu klientu kontu datos.

Tomēr kopējā situācija Latvijas darba tirgū joprojām ir neskaidra, jo darba tirgus rādītājus ietekmē ar Covid-19 saistītie ierobežojumi un valsts atbalsta pasākumi. Piemēram, dīkstāves pabalstu saņēmēji netiek uzskaitīti kā nodarbināti un no dīkstāves pabalstu vidējā apjoma ir redzams, ka dīkstāves pabalstus pārsvarā ir saņēmuši strādājošie ar relatīvi zemiem ienākumiem, jo vidējā pabalsta apmērs bija tuvs minimālā pabalsta lielumam. Tādēļ daļa no vidējās algas kāpuma, visticamāk, ir statistikas ilūzija un zīmīgi, ka vidējā darba samaksa Latvijā ir augusi straujāk nekā Igaunijā, lai arī ekonomikas pieaugums Igaunijā šogad ir bijis straujāks nekā Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru