Ekonomika

EAF projektos pasūtījumus saņēmuši astoņi Latvijas uzņēmumi un zinātniskās institūcijas

LETA, 24.08.2022

Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle-Ločmele.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Eiropas Aizsardzības fonda (EAF) projektu pēdējā kārtā pasūtījumus ir saņēmuši astoņi Latvijas uzņēmumi un zinātniskās institūcijas, intervijā sacīja Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle-Ločmele.

Tostarp trijos projektos Latvijas uzņēmumi ir iesaistīti kā apakšuzņēmēji, bet piecos projektos Latvijas pārstāvji ir iesaistīti tieši.

Tostarp SIA "Latvijas mobilais telefons" ir iesaistījies divos projektos - projektā par Eiropas nākotnes augstas mobilitātes duālo bruņoto sistēmu izstrādi (FAMOUS2 - European Future Highly Mobile Augmented Armoured Systems 2), kas izmaksās 122,5 miljonus eiro, kā arī projektā par 5G izmantošanu miera uzturēšanai un aizsardzībai, kura budžets ir 37,1 miljons eiro. Pirmajā projektā Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējums ir 94,8 miljoni, bet otrajā - maksimālais ES līdzfinansējums ir 27 miljoni eiro.

SIA "Cyber Circle" ir dalībnieks projektā par digitālo militārās mobilitātes sistēmas izstrādi (SDMMS - Secure Digital Military Mobility System), kuras kopējais budžets ir 10,8 miljoni eiro, bet maksimālais ES līdzfinansējums ir 9,1 miljons eiro.

Latvijas Universitātes Lāzercentrs līdzdarbosies projektā par kvantu tehnoloģiju izmantošanu aizsardzības jomā (ADEQUADE - Advanced, Disruptive and Emerging Quantum technologies for Defence), kura kopējais budžets ir 33,8 miljoni eiro, bet maksimālais ES līdzfinansējums ir 27,4 miljoni eiro.

Savukārt Rīgas Tehniskā universitāte ir dalībniece projektā par mākslīgā intelekta izmantošanu (FaRADAI - Frugal and Robust AI for Defence Advanced Intelligence), kur kopējais finansējums ir 18,5 miljoni eiro un to pilnībā sedz ES līdzekļi.

Egle minēja, ka šā gada Eiropas Aizsardzības fonda uzsaukums noslēgsies novembrī, un pašlaik rit aktīvs sarunu process.

Viņa arī uzsvēra, ka militārajā industrijā ir nepieciešamas lielas investīcijas un jaunu militāro spēju attīstība prasa gadus. Tādēļ Latvija var fokusēties dalībai aptuveni 10 Eiropas Aizsardzības fonda projektos.

"Vai mēs pēkšņi varam dalību tā strauji palielināt? Laikam jau nē, kamēr tam nebūs papildu administratīvās kapacitātes gan federācijas, gan industrijas, gan aizsardzības nozares pusē. Vienlaikus mēs arvien aktīvāk iesaistāmies dažādos NATO pētniecības un studiju virzienos, kas ir kritiski svarīgi, jo bez zināšanām šī industrija nevar attīstīties. Gatavojamies aktīvai dalībai arī NATO Inovāciju fonda un DIANA (The Defence Innovation Accelerator for the North Atlantic) iniciatīvās. Tikai ar inovācijām un ciešu sadarbību ar lietotāju Latvijas produkti būs konkurētspējīgi," pauda Egle-Ločmele.

Jau vēstīts, ka Eiropas Komisija 20.jūlijā paziņoja, ka plāno kopējo ES finansējumu gandrīz 1,2 miljardu eiro apmērā, lai atbalstītu 61 aizsardzības pētniecības un izstrādes projektu, kas atlasīts pēc pirmajiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus atbilstoši Eiropas Aizsardzības fondam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmumu dzimstība nākotnes neskaidrības ēnā

Māris Ķirsons, 11.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nedrošība, neprognozējamība ir būtiskākie aspekti, kuri pašlaik ietekmē ne tikai tirgū jau strādājošos uzņēmumus, bet arī jaunu uzņēmumu dibināšanu Latvijā.

Šā gada pirmajos sešos mēnešos pēc SIA Lursoft datiem reģistrēti 4305 jauni uzņēmumi, par 535 jeb 11% mazāk nekā gadu iepriekš attiecīgajā periodā, tā uzrādot zemāko rādītāju pēdējo 10 gadu laikā. Salīdzinājumam – 2011. gada pirmajā pusgadā tika reģistrēts vairāk nekā divas reizes vairāk jaunu uzņēmumu, salīdzinot ar 2022. gada analogu laiku. Iemeslu buķete Latvijas Biznesa savienības padomes priekšsēdētāja Elīna Egle uzskata, ka jaunu uzņēmumu reģistrāciju ietekmē gan vairāki Latvijā notiekošie procesi, gan arī situācija pasaulē un lielā ģeopolitika, jo īpaši 2022. gada februārī notikusī Krievijas invāzija Ukrainā.

“Visa faktoru buķete liek arī uzņēmīgiem cilvēkiem būt piesardzīgiem,” uzsver E. Egle. Viņas sacītajam pievienojas vēl vairāki citi aptaujātie, norādot tieši uz Latvijā notiekošo procesu – depopulācijas – ietekmi. “Šodien Latvijā reģistrēt jaunu uzņēmumu ir ļoti viegli un vienkārši. To visu var izdarīt, neatejot no datora, bet grūtības sākas tad, kad jāveido sava komanda, jāattīsta savi produkti (pakalpojumi), jāatrod noieta kanāli un vēl jo vairāk – arī tirgi,” skaidro E. Egle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekšējās Saeimas lēmums par minimālās algas paaugstināšanu par 24% un pēc jaunās Saeimas vēlēšanām valstij piederošo kapitālsabiedrību AS Augstsprieguma tīkls un AS Sadales tīkls iesniegtie būtiska pieauguma tarifu projekti Latvijā spēcinās inflāciju, graus konkurētspēju un samazinās iedzīvotāju ar mazākiem ienākumiem pirktspēju.

Tādu ainu redz vairāki DB aptaujātie. Daudzi jūtas pārsteigti, ka situācijā, kad Latvijā pat oficiālā inflācija ir tuvu 22% – vairāk nekā divas reizes augstāka nekā vidēji eirozonā –, valsts vara cenšas nevis ierobežot inflāciju vai vismaz slāpēt tās izaugsmi, bet gan tieši pretēji – pielej eļļu cenu pieauguma ugunskurā. Vienlaikus skanēja retorisks jautājums – kurās citās valstīs bez Latvijas vēl valdības veic darbības, kas stimulē inflāciju.

Jau vēstīts, ka valstij Finanšu ministrijas personā piederošā AS Augstsprieguma tīkls vēlas no nākamā gada 1. marta palielināt tarifus 4,3 līdz 4,9 reizes, bet valstij Ekonomikas ministrijas personā piederošā AS Sadales tīkls – par 75% no 1. jūlija, bet korekcija arī no 1. janvāra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmumu kopējais apgrozījums atpaliek, bet peļņa rekordlīmenī

Māris Ķirsons, 20.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada pārskatus iesniegušo uzņēmumu neto apgrozījums ir tuvu līdz šim augstākajam līmenim 2019. gadā, taču to kopējā tīrā peļņa jau pašlaik pārsniedz iepriekšējo gadu rekordu.

To liecina SIA Lursoft apkopotie dati par uzņēmumu (izņemot kredītiestādes un apdrošināšanas sabiedrības) finansiālās darbības rādītājiem pērn. Kopējais neto apgrozījums pērn bijis 63 miljardu eiro apmērā, un tas jau par teju miljardu eiro pārspēj 2021. gada rezultātu, taču joprojām atpaliek no 2019. gada 66,8 miljardiem eiro. Tā kā pērnā gada saimnieciskās darbības pārskati vēl tiek gaidīti no vairākiem tūkstošiem uzņēmumu, tad kopējais neto apgrozījuma cipars noteikti būs lielāks par pašreizējo.

„Apgrozījuma un arī peļņas pieaugumam, šķiet, ir vairāki stūrakmeņi — gala produktu, pakalpojumu cenu pieaugums, ražotāju elastīgums, proti, spēja ātrāk nekā konkurentiem piemēroties jaunajiem apstākļiem, kā arī saražot vairāk,” iespaidīgo ciparu iemeslus min E. Egle. Viņa pieļauj, ka attālinātais darbs un digitālās iespējas ir paaugstinājušas darba efektivitāti, vienlaikus samazinot biroju uzturēšanas izmaksas. „Tas noteikti ir viens no peļņas pieauguma faktoriem, kam blakus jāliek būtu gala produktu (pakalpojumu) realizācijas pieaugums, kurš apsteidza izejvielu cenu pieaugumu, vai arī izstrādājumi tika ražoti no krājumos esošajām izejvielām, kuras bija iepirktas vēl par zemākām cenām,” secina Latvijas Biznesa savienības prezidente Elīna Egle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Aizsardzības nozares, industrijas un pētnieku sadarbība ir noturības kodols

Jānis Goldbergs, 01.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsu valsts drošības stiprā puse ir IKT un inženiertehniskie risinājumi, kiberdrošība, bezpilotu sistēmas gan uz sauszemes, gan gaisā, 5G militārā testa vide, bet riski slēpjas apgādē reāla kara gadījumā.

Pārtikas un degvielas krājumi, decentralizēta apgāde, pat karavīru mēteļu uzšūšanai uzņēmumi jāmeklē ar īpašu degsmi, apliecināja Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas (DAIF Latvija) un Aizsardzības ministrijas (AM) rīkotās Industrijas dienas kopīgi Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS).

Ukrainas kara ēnā ar citu ātrumu

Lai arī parasti šādos pasākumos ministru uzrunas ir drīzāk formālas, nekā saturīgas, tad Industrijas dienās NBS Aizsardzības ministra Arta Pabrika izteikumi bija ne tikai saturīgi, bet arī ar skaidru redzējumu uzņēmējiem. Par ministra teiktā svaru pēc noklusējuma liecina arī aizsardzībai palielinātais budžets līdz 2,5% no IKP. Proti, nauda nozarē būs, un ir vērts papētīt aizsardzības iepirkumus gan šogad, gan turpmākajos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #11

DB, 15.03.2022

Dalies ar šo rakstu

Krievijas invāzija Ukrainā ir būtiski mainījusi ne tikai līdzšinējos valsts, bet arī privātkompāniju uzstādījumus, kā arī piespiedusi nevis teorētiski, bet tieši praktiski pievērsties civilās aizsardzības, tostarp primāro preču apgādes nepārtrauktības jautājumiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja, Latvijas Biznesa savienības prezidente Elīna Egle.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 15.marta žurnālā lasi:

Statistika. Rūpniecības produkcijas apjoms aug lēnāk nekā patēriņa cenas.

Tēma. Krieviju pamet starptautiski uzņēmumi. Nebūs, kas veic biznesu; cer, ka caurumus aizpildīs Ķīna.

Zaļais kurss. Pandēmija piebremzē tiekšanos uz zaļo dzīvi.

Nu jau bīstamie zaļināšanas fundamentālisti.

Finanses. Jaunu banku veidosim gan ekonomikas izaugsmei, gan tās neatkarībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Būtiskas ne tikai militārās, bet arī civilās aizsardzības spējas

Māris Ķirsons, 16.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai šāda šausmīga krīze, kādu pašlaik pārdzīvo Ukraina, var arī mūs Latvijā piespiest saprast civilās aizsardzības nozīmību. Latvijā nav karadarbības, un tāpēc ir izcils brīdis novērst tos trūkumus, kuri ir atrodami.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja, Latvijas Biznesa savienības prezidente Elīna Egle.

Fragments no intervijas

Decentralizētas – izkliedētas – degvielas, pārtikas, medikamentu rezerves reģionos, nevis viss atrodas vienā lielā noliktavā, no kurām iespējams krīzes brīdī saņemt nepieciešamo!

Tieši tā. Jo nav lielas jēgas no vienas lielas noliktavas, kuru paralizējot būtībā piekļuve stratēģiski svarīgiem produktiem kļūst ļoti problemātiska. Tāpat arī nav nozīmes glabāt kādas rezerves ārzemēs, jo, iestājoties krīzes brīdim, tās nemaz līdz Latvijai var nenonākt. Jebkurā gadījumā Latvijai ir iespējas pilnveidot civilās aizsardzības sistēmu, un es prognozēju, ka tas arī tiks izdarīts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Arī Latvijai arvien vairāk jāpaļaujas uz to, ko varam saražot pašu mājās

Māris Ķirsons, 17.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī Latvijai arvien vairāk jāpaļaujas uz to, ko varam saražot pašu mājās, nevis tikai uz importu, intervijā Dienas Biznesam saka Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja, Latvijas Biznesa savienības prezidente Elīna Egle.

Fragments no intervijas

Jau Covid-19 pandēmija parādīja, cik viegli ir pārraujamas loģistikas ķēdes, un tādējādi radās līdz tam nepieredzēta situācija, kuru labi saprata PSRS laikos, – deficīts. Piemēram, uzņēmējam Latvijā sava produkta ražošanai nepieciešami 10 komponenti, bet izrādās, ka viena trūkst, tādēļ ražošana ir apturēta, gatavo izstrādājumu piegāde nenotiek, tirgū rodas deficīts. Protams, šāda situācija visskaļāk tika atspoguļota auto industrijā saistībā ar mikroprocesoru deficītu. To, ka šāda situācija perspektīvā nav pieļaujama, ļoti labi saprot Eiropas Savienība, kura jau pērn savā ziņojumā uzskaitīja 137 produktus (izejvielas), no kuru esamības – piegādēm no ārvalstīm – ir atkarīga būtībā visa Eiropa. Un ir jau pirmie projekti par mikroprocesoru ražotnēm Eiropā, lai tādējādi samazinātu ne tikai autoindustrijas, bet arī citu sfēru atkarību no šo svarīgo komponentu piegādēm no Āzijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas invāzijas Ukrainā ar tai sekojošajām sankcijām ietekme uz Latviju ir lielāka nekā vidēji Eiropas Savienībā, tāpēc arī Latvijai jāveic pasākumi šīs ietekmes negatīvo blakņu mazināšanai.

Situāciju vērtē Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja, Latvijas Biznesa savienības prezidente Elīna Egle: “Tas, ka Latvija daudz sāpīgāk izjutīs konfliktu Ukrainā nekā vidēji Eiropā, ir neapstrīdams fakts, un to jau var ieraudzīt pat ar neapbruņotu aci.”

Viņa savu sacīto pamato ar to, ka Krievijai un Latvijai ir kopīga robeža un arī vēsturiski gara ekonomiskā sadarbība. To apliecina arī Ekonomikas ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā Atbalsts uzņēmējiem tirgus pārorientācijai un Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu izrietošo sankciju seku mazināšanai minētais, ka “agresijas ietekme uz Latviju ir lielāka nekā vidēji ES, jo Latvija robežojas ar Krieviju un tai ir vēsturiskas saites ekonomiskajā sadarbībā. 2021. gadā Latvijas preču eksports uz Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu veidoja 9,5%, bet imports no šīm trim valstīm bija 12,7%. Ir vairākas preču grupas, kas veido gandrīz vienu trešdaļu no kopējā Latvijas importa no šīm valstīm, – pārsvarā tās ir izejvielas, piemēram, metāli, koks, minerāli. No enerģētikas viedokļa Latvijas atkarība no Krievijas gāzes ir gandrīz 100%.

Komentāri

Pievienot komentāru