Ekonomika

Arī Latvijai arvien vairāk jāpaļaujas uz to, ko varam saražot pašu mājās

Māris Ķirsons, 17.03.2022

Jaunākais izdevums

Arī Latvijai arvien vairāk jāpaļaujas uz to, ko varam saražot pašu mājās, nevis tikai uz importu, intervijā Dienas Biznesam saka Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja, Latvijas Biznesa savienības prezidente Elīna Egle.

Fragments no intervijas

Jau Covid-19 pandēmija parādīja, cik viegli ir pārraujamas loģistikas ķēdes, un tādējādi radās līdz tam nepieredzēta situācija, kuru labi saprata PSRS laikos, – deficīts. Piemēram, uzņēmējam Latvijā sava produkta ražošanai nepieciešami 10 komponenti, bet izrādās, ka viena trūkst, tādēļ ražošana ir apturēta, gatavo izstrādājumu piegāde nenotiek, tirgū rodas deficīts. Protams, šāda situācija visskaļāk tika atspoguļota auto industrijā saistībā ar mikroprocesoru deficītu. To, ka šāda situācija perspektīvā nav pieļaujama, ļoti labi saprot Eiropas Savienība, kura jau pērn savā ziņojumā uzskaitīja 137 produktus (izejvielas), no kuru esamības – piegādēm no ārvalstīm – ir atkarīga būtībā visa Eiropa. Un ir jau pirmie projekti par mikroprocesoru ražotnēm Eiropā, lai tādējādi samazinātu ne tikai autoindustrijas, bet arī citu sfēru atkarību no šo svarīgo komponentu piegādēm no Āzijas.

Līdzīga aina vērojama arī elektroauto akumulatoru segmentā, kuru ražošanas projekti Eiropā ir dažādās attīstības stadijās. Minētais tikai apliecina, ka arī Latvijai arvien vairāk jāpaļaujas uz to, ko varam saražot pašu mājās, nevis tikai uz importu. Jo īpaši situācijās, kāda ir pašlaik, kad, piemēram, jebkuru kravu atvešana no tās pašas Āzijas ir iespējama tikai ar kuģiem – apkārt pusei pasaules, nevis kā varbūt iepriekš to varēja īstenot, izmantojot tranzīta koridoru cauri Krievijai".

Un vēl jau nav skaidrs, vai pašreizējie piegādātāji vispār vēlēsies piegādāt konkrētus produktus, izejvielas, komponentus uz šo reģionu. Minētais tikai norāda, ka jāraugās uz to, ko paši varam saražot un kādu importu varam aizstāt ar pašmāju produkciju.

Vai varat minēt kādu konkrētu piemēru?

2022. gada 17. februāra Latvijas Būvniecības padomes sēdē aicināju Ekonomikas ministriju pielikt pūles, lai mazinātu Latvijas atkarību no Krievijas metāla produkcijas – armatūras stiegrām, šodien šāds produkts no šīs valsts ražotājiem Latvijā vairs nav pieejams, un, tiklīdz celtniekiem beigsies to noliktavās esošās stiegras (ko izmanto dzelzsbetona konstrukciju būvniecībā), tā būs jautājums, kur tādas nopirkt un cik tās maksās. Globālajā tirgū lielākais metāla ražotājs ir Ķīna, un tad ir jautājumi, vai šajā valstī esošajiem ražotājiem ir ražošanas rezerves un arī vēlme vēl kaut ko papildus piegādāt uz Latviju. Labi, var mēģināt vienoties ar ražotājiem Indijā, bet būs tie paši jautājumi, kas ar ražotājiem Ķīnā un, protams, arī piegāžu termiņi.

Tajā pašā laikā Liepājā ir lūžņu kausēšanas iekārta, kura joprojām nestrādā, bet varētu darboties un nodrošināt šo armatūras stiegru pieprasījuma apmierināšanu ne tikai Latvijā, bet pat visā Baltijā un ne tikai. Iekārtu saimnieks SIA Liepāja Steel ir gatavs iedarbināt kausēšanas krāsni dažu mēnešu laikā, bet problēmas rada vietējās varas un arī valsts attieksme. Situācija ir paradoksāla, jo ražot jau neliedz, bet tas nav iespējams vietējās varas lēmumu dēļ. Faktiski stiegru deficīta apstākļos šāda pozīcija tikai palielinās šīs izejvielas cenas, un par to papildu nauda būs jāmeklē arī valsts budžetā. Un vēl nesen bija saruna ar vienu metālapstrādes produkcijas ražotāju, kurš saskāries ar problēmu, ka nav, no kā ražot produkciju, kas ir vēl viens arguments, lai pašreizējos apstākļos piebremzētu ar lūžņu eksportu, bet sāktu to pārstrādi paši savā zemē. Tas ir tikai viens piemērs, bet tādus var atrast vairāk.

Visu rakstu lasiet 15.marta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmumu dzimstība nākotnes neskaidrības ēnā

Māris Ķirsons, 11.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nedrošība, neprognozējamība ir būtiskākie aspekti, kuri pašlaik ietekmē ne tikai tirgū jau strādājošos uzņēmumus, bet arī jaunu uzņēmumu dibināšanu Latvijā.

Šā gada pirmajos sešos mēnešos pēc SIA Lursoft datiem reģistrēti 4305 jauni uzņēmumi, par 535 jeb 11% mazāk nekā gadu iepriekš attiecīgajā periodā, tā uzrādot zemāko rādītāju pēdējo 10 gadu laikā. Salīdzinājumam – 2011. gada pirmajā pusgadā tika reģistrēts vairāk nekā divas reizes vairāk jaunu uzņēmumu, salīdzinot ar 2022. gada analogu laiku. Iemeslu buķete Latvijas Biznesa savienības padomes priekšsēdētāja Elīna Egle uzskata, ka jaunu uzņēmumu reģistrāciju ietekmē gan vairāki Latvijā notiekošie procesi, gan arī situācija pasaulē un lielā ģeopolitika, jo īpaši 2022. gada februārī notikusī Krievijas invāzija Ukrainā.

“Visa faktoru buķete liek arī uzņēmīgiem cilvēkiem būt piesardzīgiem,” uzsver E. Egle. Viņas sacītajam pievienojas vēl vairāki citi aptaujātie, norādot tieši uz Latvijā notiekošo procesu – depopulācijas – ietekmi. “Šodien Latvijā reģistrēt jaunu uzņēmumu ir ļoti viegli un vienkārši. To visu var izdarīt, neatejot no datora, bet grūtības sākas tad, kad jāveido sava komanda, jāattīsta savi produkti (pakalpojumi), jāatrod noieta kanāli un vēl jo vairāk – arī tirgi,” skaidro E. Egle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kamaniņbraucēji Elīza Tīruma un Kristers Aparjods, kā arī divnieku ekipāža Mārtiņš Bots/Roberts Plūme Pekinas olimpisko spēļu komandu stafetē izcīnīja bronzas medaļas, bet trešo reizi pēc kārtas olimpiskā čempiona titulu ieguva Vācija.

Vācija, kuras sastāvā bija Natālija Geizenbergere, Johanness Ludvigs, kā arī divnieku ekipāža Tobiass Vendls un Tobiass Arlts, finišēja pēc trīs minūtēm un 3,406 sekundēm, kas ir jauns trases rekords.

Sudraba medaļu izcīnīja Austrija, kuras komandā startēja Madeleine Egle, Volfgangs Kindls un Tomass Šteijs/Lorencs Kollers. No līderes Austrija atpalika 0,08 sekundes. Latvijas komanda sekoja ROC un Kanādas komandām, trešo reizi sacensībās sasniedzot jaunu rekordu, kuru gan pēc tam vēl laboja Austrija un Vācija. No līderes Latvijas komanda atpalika 0,948 sekundes.

Tīruma pieļāva nelielu kļūdu un atpalika no tobrīdējās līderes ROC, bet Aparjods ar labu reakcijas laiku un veiksmīgu braucienu samazināja starpību un Bots/Plūme pārspēja ROC rezultātu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #11

DB, 15.03.2022

Dalies ar šo rakstu

Krievijas invāzija Ukrainā ir būtiski mainījusi ne tikai līdzšinējos valsts, bet arī privātkompāniju uzstādījumus, kā arī piespiedusi nevis teorētiski, bet tieši praktiski pievērsties civilās aizsardzības, tostarp primāro preču apgādes nepārtrauktības jautājumiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja, Latvijas Biznesa savienības prezidente Elīna Egle.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 15.marta žurnālā lasi:

Statistika. Rūpniecības produkcijas apjoms aug lēnāk nekā patēriņa cenas.

Tēma. Krieviju pamet starptautiski uzņēmumi. Nebūs, kas veic biznesu; cer, ka caurumus aizpildīs Ķīna.

Zaļais kurss. Pandēmija piebremzē tiekšanos uz zaļo dzīvi.

Nu jau bīstamie zaļināšanas fundamentālisti.

Finanses. Jaunu banku veidosim gan ekonomikas izaugsmei, gan tās neatkarībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Būtiskas ne tikai militārās, bet arī civilās aizsardzības spējas

Māris Ķirsons, 16.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai šāda šausmīga krīze, kādu pašlaik pārdzīvo Ukraina, var arī mūs Latvijā piespiest saprast civilās aizsardzības nozīmību. Latvijā nav karadarbības, un tāpēc ir izcils brīdis novērst tos trūkumus, kuri ir atrodami.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja, Latvijas Biznesa savienības prezidente Elīna Egle.

Fragments no intervijas

Decentralizētas – izkliedētas – degvielas, pārtikas, medikamentu rezerves reģionos, nevis viss atrodas vienā lielā noliktavā, no kurām iespējams krīzes brīdī saņemt nepieciešamo!

Tieši tā. Jo nav lielas jēgas no vienas lielas noliktavas, kuru paralizējot būtībā piekļuve stratēģiski svarīgiem produktiem kļūst ļoti problemātiska. Tāpat arī nav nozīmes glabāt kādas rezerves ārzemēs, jo, iestājoties krīzes brīdim, tās nemaz līdz Latvijai var nenonākt. Jebkurā gadījumā Latvijai ir iespējas pilnveidot civilās aizsardzības sistēmu, un es prognozēju, ka tas arī tiks izdarīts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas invāzijas Ukrainā ar tai sekojošajām sankcijām ietekme uz Latviju ir lielāka nekā vidēji Eiropas Savienībā, tāpēc arī Latvijai jāveic pasākumi šīs ietekmes negatīvo blakņu mazināšanai.

Situāciju vērtē Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja, Latvijas Biznesa savienības prezidente Elīna Egle: “Tas, ka Latvija daudz sāpīgāk izjutīs konfliktu Ukrainā nekā vidēji Eiropā, ir neapstrīdams fakts, un to jau var ieraudzīt pat ar neapbruņotu aci.”

Viņa savu sacīto pamato ar to, ka Krievijai un Latvijai ir kopīga robeža un arī vēsturiski gara ekonomiskā sadarbība. To apliecina arī Ekonomikas ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā Atbalsts uzņēmējiem tirgus pārorientācijai un Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu izrietošo sankciju seku mazināšanai minētais, ka “agresijas ietekme uz Latviju ir lielāka nekā vidēji ES, jo Latvija robežojas ar Krieviju un tai ir vēsturiskas saites ekonomiskajā sadarbībā. 2021. gadā Latvijas preču eksports uz Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu veidoja 9,5%, bet imports no šīm trim valstīm bija 12,7%. Ir vairākas preču grupas, kas veido gandrīz vienu trešdaļu no kopējā Latvijas importa no šīm valstīm, – pārsvarā tās ir izejvielas, piemēram, metāli, koks, minerāli. No enerģētikas viedokļa Latvijas atkarība no Krievijas gāzes ir gandrīz 100%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Aizsardzības nozares, industrijas un pētnieku sadarbība ir noturības kodols

Jānis Goldbergs, 01.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsu valsts drošības stiprā puse ir IKT un inženiertehniskie risinājumi, kiberdrošība, bezpilotu sistēmas gan uz sauszemes, gan gaisā, 5G militārā testa vide, bet riski slēpjas apgādē reāla kara gadījumā.

Pārtikas un degvielas krājumi, decentralizēta apgāde, pat karavīru mēteļu uzšūšanai uzņēmumi jāmeklē ar īpašu degsmi, apliecināja Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas (DAIF Latvija) un Aizsardzības ministrijas (AM) rīkotās Industrijas dienas kopīgi Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS).

Ukrainas kara ēnā ar citu ātrumu

Lai arī parasti šādos pasākumos ministru uzrunas ir drīzāk formālas, nekā saturīgas, tad Industrijas dienās NBS Aizsardzības ministra Arta Pabrika izteikumi bija ne tikai saturīgi, bet arī ar skaidru redzējumu uzņēmējiem. Par ministra teiktā svaru pēc noklusējuma liecina arī aizsardzībai palielinātais budžets līdz 2,5% no IKP. Proti, nauda nozarē būs, un ir vērts papētīt aizsardzības iepirkumus gan šogad, gan turpmākajos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru