Pārtika

Dobeles dzirnavnieks par 3,182 miljoniem eiro būvēs graudu uzglabāšanas torņus

Db.lv, 09.01.2023

Jaunākais izdevums

Graudu pārstrādes uzņēmums AS "Dobeles dzirnavnieks" par 3,182 miljoniem eiro būvēs graudu uzglabāšanas torņus, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

"Dobeles dzirnavnieka" izsludinātajā iepirkumu konkursā pieteicās pieci pretendenti un par uzvarētāju atzīta SIA "PK serviss", kuras piedāvātā līgumcena ir 3 182 220 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

Projekts tiks līdzfinansēts ar Lauku atbalsta dienesta (LAD) pasākuma "Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē" līdzekļiem.

Paredzēts, ka konkursa uzvarētājam būs jāuzbūvē deviņi graudu uzglabāšanas torņi.

"PK serviss" 2021.gadā strādāja ar 5,172 eiro apgrozījumu, kas ir par 32,6% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājās par 41% un bija 8902 eiro.

"Dobeles dzirnavnieks" 2021.gadā strādāja ar 172,07 miljonu eiro apgrozījumu un 3,87 miljonu eiro peļņu.

"Dobeles dzirnavnieks" reģistrēts 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 3,897 miljoni eiro. Uzņēmuma lielākais akcionārs ir Igaunijas graudu ražotājs "Tartu Mill".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākais pārtikas ražotājs AS “Dobeles dzirnavnieks”, turpinot uzņēmuma izaugsmi, pabeidzis darījumu par graudu pārstrādes uzņēmumu grupas AB “Baltic Mill” Latvijas un Igaunijas uzņēmumu iegādi.

Sadarbībā ar Zvērinātu advokātu biroju “Spīgulis & Kukainis”, kas sniedza darījuma strukturēšanas un juridiskos pakalpojumus, AS “Dobeles dzirnavnieks” ir iegādājies AB “Baltic Mill” Latvijas graudu pārstrādātāju “Rīgas dzirnavnieks” un Igaunijas uzņēmumu “Balti Veski”.

Šis darījums dos iespēju “Dobeles dzirnavniekam” iegūt papildu jaudas – pašreizējos lielo Eiropas graudu pārstrādes uzņēmumu apvienošanās apstākļos darījums ļaus saglabāt esošo konkurētspēju un tirgus pozīciju, dos iespēju veiksmīgāk konkurēt globālajā tirgū, paplašināt sortimentu un attīstīt jaunu, tajā skaitā nišas produktu ar augstu pievienoto vērtību, ražošanu.

Lietuvas Konkurences padome neļauj Dobeles dzirnavniekam iegādāties Baltic Mill 

Lietuvas Konkurences padome atteikusi atļauju graudu pārstrādes uzņēmumam AS "Dobeles dzirnavnieks"...

“Noslēgtais darījums turpina uzņemto “Dobeles dzirnavnieka” attīstības kursu, ceļot kopējās graudu pārstrādes jaudas Latvijā, un tas būtiski veicinās vietējo produktu eksportspēju,” norāda “Dobeles dzirnavnieka” valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils. “Mūsu mērķis ir iezīmēt Latviju pasaules tirgū kā vietu, no kuras nāk kvalitatīvi un konkurētspējīgi graudu pārstrādes produkti ar augstu pievienoto vērtību.”

10 gadu laikā “Dobeles dzirnavnieks” savā attīstībā investējis vairāk nekā 120 miljonus eiro un no neliela vietējā uzņēmuma ar niecīgiem eksporta apjomiem spējis kļūt par lielāko pastas ražotāju Ziemeļeiropā un vienu no lielākajiem BIO pārslu ražotājiem Eiropas Savienībā. “Mūsu uzkrātā pieredze, zināšanas un modernā tehniskā bāze sniegs būtisku ieguldījumu arī AS “Rīgas dzirnavnieks” attīstībā,” stāsta K. Amsils.

AS “Rīgas dzirnavnieks” turpmāk strādās kā AS “Dobeles dzirnavnieks” meitas uzņēmums, turpinot savu esošo zīmolu attīstību. ““Rīgas dzirnavniekam” ir potenciāls izaugsmei – nepieciešamā infrastruktūra un pieredzējuši darbinieki,” norāda K. Amsils. “Ticam, ka, kopīgi strādājot, visi gūsim papildu pieredzi un zināšanas, kas veicinās arī kopējo Latvijas graudu pārstrādes nozares attīstību.”

Kā norāda AS “Rīgas dzirnavnieks” tirdzniecības un loģistikas direktore Iveta Švarce, grupas uzņēmumu sniegtās sinerģijas iespējas abiem graudu pārstrādes uzņēmumiem ļaus strādāt efektīvāk un sniegs būtiskus ieguvumus arī klientiem un piegādātājiem.

“Ražošanas procesu efektivizēšana un modernizēšana, eksporta kāpināšana un iepirkto graudu apjoma palielināšana grupas ietvaros ļaus ne tikai attīstīt jaunus produktus, bet arī piedāvāt labākus sadarbības nosacījumus Latvijas zemniekiem un citiem sadarbības partneriem.”

Lietuvas Republikas Konkurences padomes lēmumā paustajam, kas neļāva “Dobeles dzirnavniekam” iegādāties “Baltic Mill” grupas uzņēmumus Lietuvā, AS “Dobeles dzirnavnieks” kategoriski nepiekrīt un šo lēmumu ir pārsūdzējis tiesā Lietuvā.

Ņemot vērā uzņēmuma tirgus daļas Lietuvā, uzņēmums uzskata, ka Lietuvas Konkurences padome ar šādu lēmumu vēlas aizsargāt vietējos Lietuvas ražotājus no konkurences, neļaujot tirgū ienākt ārvalsts komersantam, kas konkurētu ar vietējiem ražotājiem.

"Dobeles dzirnavnieks" pērn strādāja ar 172,07 miljonu eiro apgrozījumu un nopelnīja 3,87 miljonus eiro.

Kompānija "Dobeles dzirnavnieks" reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 3,897 miljoni eiro. Kompānijas lielākais akcionārs ir Igaunijas graudu ražotājs "Tartu Mill". Uzņēmuma galvenie darbības virzieni ir visa veida kviešu miltu, mannas, miltu maisījumu, makaronu, graudaugu pārslu, putraimu un dzīvnieku barības ražošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju un sabiedrības vidū lietu ažiotāžu sacēla pasūtījuma kriminālprocesa ziņas Finanšu policijā, kā dēļ tika atstādināta no amata Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Ieva Jaunzeme un Finanšu policijas priekšnieks Kaspars Podiņš.

Lai gan I. Jaunzeme apgalvo, ka citi šādi pasūtījumu gadījumi VID vadībai neesot zināmi, tomēr Dienas rīcībā ir ziņas, ka jau iepriekš bijušas citas pasūtījumu lietas VID, par ko uzņēmēji VID vadībai arī ziņojuši. Tomēr, atšķirībā no līdz šim publiskotās lietas pret uzņēmēju Ramoliņu, VID nav veicis aktīvas darbības citu pasūtījumu lietu izmeklēšanas sakarā jau vairākus gadus.

Diena pēta divus gadījumus, kurus cietušie uzņēmēji sauc par pasūtījuma lietām, – abos vērojams pārāk daudz līdzību, lai tās uzskatītu par vienkāršām sakritībām.

Lūgts komentēt šo gadījumu, finanšu ministrs Jānis Reirs Dienai pauda: "Dobeles dzirnavnieka gadījums izskatās pēc kārtējā pasūtījuma audita. Jādara viss iespējamais, lai šādas situācijas – pasūtījumu lietas – VID nebūtu iespējamas. Tā kā augstākminētais raisa aizdomas par iespējamu negodprātīgu un krimināli sodāmu rīcību, par šo lietu kopumā esmu rosinājis pārbaudi".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lietuvas Konkurences padome neļauj Dobeles dzirnavniekam iegādāties Baltic Mill

LETA--BNS, 26.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Konkurences padome atteikusi atļauju graudu pārstrādes uzņēmumam AS "Dobeles dzirnavnieks" pilnībā iegādāties Lietuvas graudu pārstrādes uzņēmumu "Baltic Mill", kam pieder vairāki graudu pārstrādes un pārtikas ražošanas uzņēmumi Baltijas valstīs, tostarp AS "Rīgas dzirnavnieks" Latvijā.

Kā piektdien paziņoja Lietuvas Konkurences padome, uzraugs ir secinājis, ka "Dobeles dzirnavnieks" un "Baltic Mill" "ir tuvi un nozīmīgi konkurenti" miltu, miltu maisījumu un makaronu tirgū, "kas jau ir koncentrēts" un tādējādi "šo kompāniju konkurence ir nozīmīga".

Dobeles dzirnavniekam ļauj apvienoties ar Rīgas dzirnavnieka māteskompāniju 

Konkurences padome (KP) atļāvusi AS "Dobeles dzirnavnieks" iegādāties Lietuvas graudu pārstrādes...

"Apvienotajam uzņēmumam būtu liela atbilstošo tirgu daļa Lietuvā, bet zustu konkurences spiediens, no kura iegūst patērētāji," lasāms Konkurences padomes paziņojumā.

"Dobeles dzirnavnieks" nevarēs pabeigt plānoto darījumu Lietuvā, lai gan ir jau saņēmis Latvijas un Igaunijas konkurences uzraugu atļauju.

Lietuvas Konkurences padomes locekle Karina Kaučaidze "norādīja, ka katrs regulators izvērtē konkurences apstākļus konkrētajā valstī, un šie apstākļi var būt atšķirīgi".

"Dobeles dzirnavnieka" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils pagājušajā nedēļā pauda neizpratni par Lietuvas Konkurences padomes vilcināšanos un pieļāva, ka pamatotas ir aizdomas par to, ka Lietuva nelabprāt redz kaimiņu investorus savā valstī.

Jau ziņots, ka Latvijas Konkurences padome (KP) martā atļāva "Dobeles dzirnavniekam" iegādāties "Baltic Mill".

Amsils iepriekš norādīja, ka, saņemot atļauju veikt darījumu no visu trīs Baltijas valstu konkurences uzraudzības iestādēm, "Dobeles dzirnavnieks" plāno izmantot ilgtermiņā uzkrātās zināšanas un investēt ražotņu modernizēšanā un paplašināšanā.

"Baltic Mill" grupai pieder vairāki graudu pārstrādes un pārtikas ražošanas uzņēmumi Baltijas valstīs - vienas no vecākajām un lielākajām dzirnavām "Malsena plius" un makaronu ražotājs "Amber Pasta" Lietuvā, "Rīgas dzirnavnieks" Latvijā un "Balti Veski" Igaunijā.

"Dobeles dzirnavnieks" pērn strādāja ar 172,07 miljonu eiro apgrozījumu, un nopelnīja 3,87 miljonus eiro.

Kompānija "Dobeles dzirnavnieks" reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 3,897 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Kompānijas lielākais akcionārs ir Igaunijas graudu ražotājs "Tartu Mill". Uzņēmuma galvenie darbības virzieni ir visa veida kviešu miltu, mannas, miltu maisījumu, makaronu, graudaugu pārslu, putraimu un dzīvnieku barības ražošana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Šogad kviešiem un rudziem zema kvalitāte

Db.lv, 05.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad, ņemot vērā graudaugu analīžu rezultātus, sliktākā raža bijusi kviešiem un rudziem, savukārt auzas uzrādījušas krietni labākus rādītājus nekā pērn, informē graudu pārstrādes uzņēmums AS "Rīgas dzirnavnieks".

Uzņēmuma apkopotā informācija liecina, ka šajā sezonā auzas uzrādījušas augstus kvalitātes rādītājus - tilpummasa vidēji ir 530-560 grami uz litru, kas ir ievērojami labāks rezultāts nekā pirms gada, kad tā bija zem 450 gramiem uz litru.

Lietuvas Konkurences padome neļauj Dobeles dzirnavniekam iegādāties Baltic Mill 

Lietuvas Konkurences padome atteikusi atļauju graudu pārstrādes uzņēmumam AS "Dobeles dzirnavnieks"...

"Rīgas dzirnavnieka" tirdzniecības un loģistikas direktore Iveta Švarce norāda, ka "esam patiesi priecīgi, ka šī gada raža ir tik augstas kvalitātes un graudi ir zeltaini, nevis kā pērn, kad auzas bija pelēkas un ar krietni sliktākiem rādītājiem."

Vienlaikus uzņēmumā atzīmē, ka lielākās problēmas šogad ir ar kviešiem. Veicot analīzes, noskaidrots, ka vidējais proteīna līmenis ir 12-13%. Tāpat arī krišanas skaitlis, kas ir viens no galvenajiem kvalitātes rādītājiem, šajā sezonā ir zems.

Kā skaidro uzņēmumā, šādas problēmas šogad ir visos Latvijas reģionos. Nepietiekoša lietus un mitruma apjoma dēļ graudi nevarēja uzsūkt no zemes visas nepieciešamās minerālvielas.

Švarce uzsver, ka, "lai gan no šādas kvalitātes graudiem iespējams saražot tikai tādus miltus, kas paredzēti pankūku cepšanai, ar papildus apstrādi varam nodrošināt pietiekoši augstu kvalitāti, lai ikviens varētu izcept arī maizi."

Tāpat uzņēmumā informē, ka rudzos, kuriem pērn bija labāka raža, šogad novēroti melnie graudi jeb vilkzobe, kas ir parazitējoša sēne, kas ziedos veido blīvus sēņotnes savijumus. Vilkzobe izveidojusies, jo pavasaris bija vēss un lietains, tādējādi graudaugi nevarēja pietiekamā kvalitātē attīstīties.

Pēc uzņēmumā paustā, "Rīgas dzirnavnieks" pašreiz pieņēmis visu plānoto auzu apjomu, taču vēl arvien aicina zemniekus vest un nodot gan kviešus, gan rudzus.

"Rīgas dzirnavnieka" apgrozījums 2020.gadā bija 24,119 miljoni eiro, bet kompānijas zaudējumi veidoja 372 571 eiro. Uzņēmuma finanšu dati par 2021.gadu vēl nav pieejami.

"Rīgas dzirnavnieks" reģistrēta 1991.gada oktobrī, un tās pamatkapitāls ir 6,549 miljoni eiro.

"Rīgas dzirnavnieks" ražo graudu pārstrādes produktus - kviešu un rudzu miltus, miltu maisījumus, pārslas, placinātus graudus un putraimus industriālajiem patērētājiem, kā arī fasēto produkciju individuālam patēriņam ar zīmoliem "Herkuless", "Hercogs" un "Īsta saimniece". "Rīgas dzirnavnieks" ir daļa no "Baltic Mill" grupas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursa “Eksporta un inovācijas balva 2022” laureātu apbalvošanas ceremonijā 14. decembrī atjaunotajās Rīgas cirka telpās tika godināti Latvijas eksporta līderi un inovatori.

Konkursā tradicionāli tiek godināti uzņēmumi, kuri aizvadītajā gadā bijuši izcili eksportā, kā arī radījuši jaunus un inovatīvus produktus vai pakalpojumus. Konkursu sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Centrālo statistikas pārvaldi (CSP), finanšu institūciju “Altum” un Latvijas eksportētāju asociāciju “The Red Jackets” organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Atklājot Eksporta un inovācijas balvas svinīgo ceremoniju, Valsts prezidents Egils Levits uzsvēra: “Mēs kā sabiedrība iegūstam no uzņēmumiem, kas pieprasa no sevis un partneriem augstākus standartus, kas darbojas pēc labākās prakses un kas novērtē savus cilvēkus, kuri ikdienā velta zināšanas, laiku un prasmes, lai palīdzētu uzņēmumam augt. Tieši investīcijas cilvēkos, prasmju un zināšanu paaugstināšanā būs noteicošais faktors Latvijas konkurētspējai globālajā tirgū.” E. Levits īpaši pateicās arī tiem uzņēmējiem un valsts iestāžu darbiniekiem, kuri šī gada laikā ir pašaizliedzīgi palīdzējuši Ukrainas civiliedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noskaidroti piecās kategorijās nominētie 57 uzņēmumi "Eksporta un inovācijas balvai 2022", informē pasākuma organizatori Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Kā norāda LIAA, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, šoreiz uzņēmumu nominācijas tika izvirzītas, izvērtējot Centrālās statistikas pārvaldes informāciju. Tika vērtēti dati par uzņēmumu eksportu, radīto pievienoto vērtību, rentabilitāti un nodarbināto skaitu.

Tāpat žūrija, uzklausot uzņēmumu prezentācijas, iepazinās ar uzņēmumu attīstības plāniem, ieguldījumiem cilvēkkapitālā, ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanā, sadarbībā ar zinātniski pētnieciskajām iestādēm. Atsevišķi tika vērtēti arī uzņēmumu panākumi mārketingā savu produktu virzībai ārvalstu tirgos.

Kopumā konkursā izvirzītas piecas kategorijas "Eksporta jaunpienācējs", "Eksporta līderis", "Eksporta čempions", "Inovācijas čempions" un "Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts". Konkursa nominantus noteica žūrija, kurā piedalījās finanšu institūciju, uzņēmēju organizāciju, Ekonomikas ministrijas, LIAA un plašsaziņas līdzekļu deleģētie pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru