Jaunākais izdevums

Ministru kabinets ir atbalstījis jauna doktorantūras modeļa ieviešanu Latvijā, kas paredz būtiski uzlabot doktorantūras studiju kvalitāti un ieviest jaunu finansēšanas kārtību, nodrošinot doktorantiem konkurētspējīgu atalgojumu studiju laikā, kā arī noteikt vienotu promocijas kārtību.

Jauno doktorantūras finansēšanas pieeju pakāpeniski sāks īstenot no nākamā studiju gada, līdzšinējo stipendiju vietā doktorantam piešķirot atalgojumu - vismaz 1000 eiro mēnesī (bruto). Līdz 2023. gada beigām doktoranta atalgojumu nodrošinās no ES fondu finansējuma. Piešķirot valsts budžeta finansējumu augstskolām doktorantūras īstenošanai, tiks ņemts vērā augstskolas sniegums, tostarp doktora grāda ieguvēju skaits, augstskolas rezultāti zinātnē un mākslinieciskajā jaunradē, kuru izpildē tieši iesaistīti doktoranti, kā arī citi rezultatīvie rādītāji.

Koncepcija paredz, ka akadēmiskā personāla pārstāvis promocijas darba izstrādes laikā saņem atalgojumu, kura vienu slodzes daļu veido ES fondu finansējums (1000 eiro), bet otra daļa veidojas no doktoranta iesaistes pētniecības un attīstības projektos dažādās programmās, piemēram, fundamentālo un lietišķo pētījumu programmā, valsts pētījumu programmā u.c., kā arī piesaistot doktorantam atalgojumu no zinātnes bāzes finansējuma un augstskolu snieguma finansējuma līdzekļiem.

Jaunais doktorantūras modelis veicinās talantīgu doktorantu piesaisti ne tikai no Latvijas, bet arī no ārvalstīm. Salīdzinājums ar pārējām Eiropas valstīm parāda, ka 2018.gadā attiecībā pret valsts iedzīvotāju skaitu Latvijā ir ļoti mazs doktora grāda ieguvēju skaits - četrreiz mazāks nekā vidēji ES un vairāk nekā septiņas reizes mazāks, salīdzinot ar Lielbritāniju.

Jaunais doktorantūras modelis paredz, ka doktora studiju programmas apguve, promocijas darba, kā arī doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba izstrāde būs vienots process, kas rezultējas ar doktora grāda iegūšanu. Līdz šim lielākajā daļā augstskolu doktora studiju programmas bija nošķirtas no doktora grāda piešķiršanas procesa: pēc programmas apguves doktorants kļuva par doktora grāda kandidātu un virzīja savu promocijas darbu aizstāvēšanai, kas varēja aizņemt līdz pat vairākiem gadiem. Kopējais doktora līmeņa studiju process, kas noslēgsies ar doktora grāda piešķiršanu, nebūs garāks par 3 līdz 4 gadiem un atbildīs labai starptautiskai praksei, vienkāršojot un būtiski saīsinot promocijas darba virzīšanu aizstāvēšanai. Savukārt attiecībā uz promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma valodu izmaiņas nav plānotas.

Jaunā kārtība arī paredz, ka doktora studiju programmas visām augstskolām būs jāorganizē centralizēti - doktorantūras skolās, uzņemoties institucionālu atbildību par pētniecībā balstītām studijām. Svarīgi, ka augstskola varēs veidot doktorantūras skolu, ja tai būs atbilstošais sniegums noteiktajā zinātnes nozarē, kas mazinās problēmu, ko nereti risina paši doktoranti. Proti, trūkst atbilstoši sagatavotu un pētniecībā aktīvi iesaistītu promocijas darbu vadītāju un konsultantu. Jāpiebilst, ka būtiskas izmaiņas ir saistītas arī ar to, ka doktorantūra nebūs sinhronizēta ar akadēmiskā gada sākumu.

"Doktorantūras modelis ir bijis viens no vājākajiem punktiem mūsu augstākās izglītības procesā un acīmredzami neefektīvs - milzīgs skaits studijas uzsākušo tās nepabeidz, "iestrēgstot" sistēmā. Tie, kuri tomēr aizstāv disertāciju un grādu iegūst, ļoti retos gadījumos to izdara plānotajos trīs līdz četros gados. Tam, kam būtu jābūt normai, šobrīd drīzāk ir izņēmums. Un tas notiek sistuācijā, kad mums šie jaunie doktori ir "vajadzīgi kā ēst" - mums to ir uz pusi mazāk kā būtu nepieciešams vienkāršai paaudžu nomaiņai, nerunājot par to, ka, ja vēlamies kā valsts dzīvot labāk un pelnīt vairāk, zinātnieku skaits būtu vairākas reizes jāpalielina," vērtē Latvijas Jauno zinātnieku apvienības (LJZA) vadītāja Ieva Siliņa. Viņa uzskata, ka doktorantūra ir darbs nevis studijas.

"Grāds tiek piešķirts par to, ka topošais jaunais zinātnieks pierāda, ka spēj neatkarīgi veikt pētniecisko darbu. Tā arī ir viņa pirmā zinātniskā darba pieredze, kam būtu jāatspoguļojas sociālajā apdrošināšanā. Līdz šim uzsvars ir bijis uz studijām - apgūt kursus, atrasties lekcijās. Mums, LJZA biedriem, ir patiess prieks par jauno doktorantūras modeli, kas paredz gan centralizētas doktorantūras skolas - izcilības un zināšanu apmaiņas punktus, gan - vismaz divas trešdaļas doktorantūras studiju programmas veidot no zinātniskās pētniecības darba," teic LJZA vadītāja. Viņa ir parliecināta par to, ka pētnieciskais darbs doktorantūrā ir darbs, kam ir jāparedz atalgojums.

"Līdz šim disertācijas tika rakstītas, ja to varēja apvienot ar kādu citu pētniecisko darbu vai naktīs - kad "maizes darbs" pabeigts, bērni nolikti gulēt un mājsaimniecības pienākumi apdarīti. Nav brīnums, ka šādā režīmā disertāciju pabeigt varēja tikai maza daļiņa no tiem, kas vēlētos savu ikdienu saistīt ar vērtības radīšanu mūsu valstij. Jaunajā doktorantūras modelī paredzētais atalgojums - 12 000 eiro gadā ieskaitot nodokļus, risina šo problēmu. Turklāt augstskola vai zinātniskais institūts drīkst šai summai "piemest"," skaidro I. Siliņa, uzsverot, ka finansējums uzliek saistības doktorantiem pabeigt darbu un iegūt grādu optimālā laika posmā - trīs līdz četros gados. "Vēl viena lieliska ziņa ir tā, ka IZM ir radusi iespēju līdz 2023.gada beigām nodrošināt finansējumu doktoranūtas grantiem no Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem. Tā ir ļoti tālredzīga darbība, kas ļaus ne tikai "uz papīra" sakārtot doktorantūru, bet arī ieviest šo veselīgo modeli praksē," spriež LJZA vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) ir izveidojusi "Doktorantūras skolu" – platformu topošajiem un esošajiem doktorantiem, doktora grāda pretendentiem, pētniekiem un docētājiem. Tās mērķis ir nodrošināt operatīvu informācijas apriti, kvalitatīvu doktorantūras pieredzi un profesionālo kompetenču attīstību starpdisciplinārā vidē.

"Pētniecība ir un būs mūsu attīstības prioritāte, tādēļ "Doktorantūras skolas" atklāšanu varam uzskatīt par jauna izrāviena sākumu, kas nodrošinās papildus jaudu un iespējas jaunajiem zinātniekiem," uzskata RSU rektors profesors Aigars Pētersons.

Starp nozīmīgākajiem "Doktorantūras skolas" darbības virzieniem ir palīdzība pētījumu plānošanā, dizainā, datu apstrādē, to interpretācijā un projektu sagatavošanā. "Doktorantūras skola" darbosies kā vienas pieturas aģentūra, kurā doktoranti un citi pētnieki operatīvi un kompetenti varēs saņemt nepieciešamo informāciju un konsultācijas pētījumu kvalitatīvai izstrādei.

"Doktorantūras skolas ienāca mūsu valstī līdz ar Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu doktorantu stipendijām - visbiežāk kā brīvprātīgi organizēta, dažreiz tīri formāla iniciatīva, kas aptvēra konkrētu zinātņu nozari. "Doktorantūras skolas" izveidošana ir nākošais līmenis RSU attīstībā pēc labākajiem ārvalstu paraugiem," vērtē Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētāja Ieva Siliņa, atzīstot, ka, tā kā studijas doktorantūrā un darbs pie zinātniskā darba ir vientuļš process, tieši šāda skola var būt vieta, kur satikties līdzīgi domājošajiem, pārspriest aktualitātes un izaicinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Par Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāju ievēlēts Viesturs Zeps

Lelde Petrāne, 20.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kārtējā Rīgas brīvostas valdes sēdē par valdes priekšsēdētāju ievēlēts Viesturs Zeps, savukārt par priekšsēdētāja vietnieku - Pāvels Rebenoks.

V. Zeps ir ieguvis maģistra grādu Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātes Eiropas studijās. Pašreiz studē biznesa vadību Banku augstskolas doktorantūrā, kā arī pasniedz lekcijas Inovācijas finansēšanā un Inovācijas vadīšanā Rīgas Tehniskajā universitātē, Banku Augstskolā un Ventspils Augstskolā.

Pašreiz ir Rīgas domes deputāts un deputātu frakcijas "Latvijas attīstībai" vadītājs. Bijis ES iniciatīvas (investīciju fonda) "InnoEnergy" vadītājs Latvijā. Ir izstrādājis un vadījis virkni projektu, kas saistīti ar inovācijas ieviešanu, riska kapitāla investīciju piesaisti, tehnoloģisko izstrādņu piemērošanu tirgum un komercializāciju, kā arī jaunu tehnoloģisku start-up uzņēmumu veidošanu. V.Zeps ir vadījis vairākus elektronikas un IT uzņēmumus, kā arī strādājis Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, piedaloties nacionālās inovācijas sistēmas izveidē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes (LU) pētnieki izveidojuši eksperimentālu iekārtu, kas no plastmasas, koksnes, papīra un dažādas biomasas maisījuma spēj iegūt sintēzes gāzi, kas kalpo gan kā noderīgs kurināmais, gan kā ķīmiskās rūpniecības izejviela. Šī metode varētu veicināt pilnīgu sadzīves atkritumu pārstrādi un nozīmīgi samazināt poligonos noglabājamo atkritumu daudzumus.

Noslēgumam tuvojas LU realizētais pētniecības projekts „Mainīga rakstura degvielas gazifikācijas procesa izstrāde cieto atkritumu pārstrādei”, kas pēdējos gados ir bijis viens no nozīmīgākajiem LU pētnieciskajiem projektiem atkritumu pārstrādes jomā un ir saistīts ar pēdējā laikā ļoti aktuālu tematu – ilgtspējīgu atkritumu pārstrādi, inovatīvā veidā no tiem atgūstot enerģiju un materiālus.

Pētniecības darbu projektā veikuši LU Vides zinātnes nodaļas zinātnieki, doktoranti, pētnieki un studenti. Projekta ietvaros izveidota eksperimentāla iekārta, kas no atkritumiem atgūto kurināmo – plastmasas, koksnes, papīra un dažādas biomasas maisījumu – spēj karsēt dažādos režīmos augstās temperatūrās, sekot līdzi karsēšanas procesā notiekošajām izmaiņām, analizēt šajos procesos iegūtos materiālus un gāzes, kā arī iegūt sintēzes gāzi – tālāk izmantojamu gāzu maisījumu, kas ir noderīgs gan kā kurināmais, gan kā ķīmiskās rūpniecības izejviela. Atkritumu gazifikācijas procesa galaprodukti ir izanalizēti laboratorijās, lai iegūtu priekšstatu par to tālākas izmantošanas iespējām, kā arī noteiktu to potenciālo ietekmi uz vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru