Jaunākais izdevums

Eiropai vajadzīga vienota pieeja kriptovalūtai, tāpēc Eiropas Komisijas (EK) izpildviceprezidenta amata kandidāts Valdis Dombrovskis (JV) plāno ierosināt jaunus tiesību aktus šajā jomā.

To šodien uzrunā Eiropas Parlamenta (EP) atbildīgo komiteju deputātiem pirms iztaujāšanas pauda politiķis.

Dombrovskis skaidroja, ka ierosinās jaunu Eiropas stratēģiju, kas ļaus izmantot finanšu tehnoloģiju potenciālu un konkurēt pasaules mērogā.

Runājot par citu tēmu - sociālā taisnīguma panākšanu, politiķis norādīja, ka sociālais taisnīgums nevar pastāvēt bez taisnīguma nodokļu jomā. «Eiropas Komisija pēdējo piecu gadu laikā ir ieviesusi vairāk saistošu reformu taisnīgas nodokļu politikas jomā nekā 20 gados pirms tam,» atgādināja Dombrovskis.

EK izpildviceprezidenta amata kandidāts norādīja, ka saistībā ar izvirzītajām prioritātēm turpinās cīņu pret nodokļu apiešanu, kā jau to esot darījis līdzšinējo pilnvaru laikā, piemēram, iesniedzot priekšlikumus par publisku pārskatu sniegšanu par katru valsti.

Dombrovskis akcentēja, ka starptautiskie uzņēmumi ir efektīvi jāapliek ar nodokļiem, lai iedzīvotājiem un mazo un uzņēmumu nebūtu jāuzņemas netaisnīgs nodokļu slogs.

Kā ziņots, Eiropas Savienībai (ES) nepieciešama atbilstoša politika laikā, kad pasaule kļuvusi nenoteiktāka un konfliktējošāka, un mazinās pārliecība par demokrātiskās vērtībās balstītas ekonomiskās attīstības stabilitāti, pauda Dombrovskis.

Viņš iezīmēja vairākus darbības virzienus, kuri šādā situācijā būs viņa darbības un ES turpmākās politikas pamatā - ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšana, Eiropas Stabilizācijas mehānisma un eirozonas budžeta instrumentu reformēšana, banku savienības izveidošanas noslēgšana un atbalsta sniegšana mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Viņš norādīja arī uz vairākiem citiem ES paveicamajiem uzdevumiem. «Kopā ar kolēģiem izveidošu ilgtermiņa stratēģiju, lai nodrošinātu, ka Eiropa turpina pastāvēt kā rūpnieciska lielvara,» solīja politiķis.

Viņš kā savu mērķi izvirzījis stiprināt Eiropas ekonomisko suverenitāti. «Es arī strādāšu, lai panāktu, ka mūsu ekonomikas un rūpniecības politika atbalsta zaļo un digitālo pārveidi. Mūsu sociālajai politikai jāiet līdzi šai pārveidei, lai mēs izveidotu iekļaujošāku sabiedrību,» pauda Dombrovskis.

Jau vēstīts, ka Dombrovski šodien iztaujā EP Ekonomikas un monetāro jautājumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju deputāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Dombrovskis izraudzīts par EK izpildviceprezidentu finanšu pakalpojumu un ekonomikas jomā

LETA, 10.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzšinējais Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Valdis Dombrovskis (JV) jaunajā EK sastāvā izraudzīts par izpildviceprezidentu finanšu pakalpojumu un ekonomikas jomā.

Dombrovskis koordinēs darbu pie «ekonomikas, kas darbojas cilvēku labā», kā arī ieņems finanšu pakalpojumu komisāra posteni.

EK prezidente Urzula fon der Leiena savā uzrunā norādīja, ka «mums ir unikāla sociālā tirgus ekonomika, kas ir mūsu labklājības un sociālā taisnīguma avots». Viņa uzsvēra, ka tas ir vēl jo svarīgāk, saskaroties ar divkāršu pāreju - klimata un digitālo.

«Valdis Dombrovskis vadīs mūsu darbu, lai mūsu ekonomikā apvienotu sociālos jautājumus un tirgu,» teica Leiena.

Dombrovskis norādīja, ka viņš ir gandarīts par Leienas piedāvājumu viņas komandā uzņemties priekšsēdētājas izpildvietnieka pienākumus, lai koordinētu darbu pie ekonomikas un atbildētu par finanšu pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bitcoin revolucionārā ienākšana valūtu pasaulē aizsākās pirms gadu desmita, nu tas sen izaudzis no bērna autiņiem. Raugoties uz bitmonētas panākumiem, radušies arī sekotāji - eksistē daudzas citas kriptovalūtas, piemēram, NEO, litecoin un ethereum, tomēr bitcoins ir vispazīstamākā virtuālā kriptovalūta.

Kriptovalūta ir digitālā valūta, kas dzīvo savu patstāvīgu dzīvi - bez centrālo banku vadošajiem norādījumiem un regulējumiem. Līdzšinējās pasaules valūtas ir pakļautas stingriem noteikumiem, bet kripto ķēdes regulē paši lietotāji.

Kriptovalūta ir izvietota blokķēžu tehnoloģiju pasaulē. Tajā ir savi noteikumi un procesi - bitcoinus var iegūt ar rakšanas (mining) palīdzību, saņemot atalgojumu par padarīto darbu.

Bitmonētu rakšana ir pa spēkam jebkuram, lai gan ir vajadzīgi ieguldījumi datortehnikā un programmatūrā. Jebkuru darījumu blokķēdē apstiprina vairāki sistēmas dalībnieki, tāpēc nekāda banku vai regulatora uzraudzība vienkārši nav vajadzīga. Vienkārši izsakoties, bitcoins ir decentralizēta kriptovalūta, ar netraucētu attīstības ciklu. Jāpiebilst, ka bitcoinus var arī iegādāties par naudu, proti, iemainīt pret eiro, dolāriem un citām valūtām. Tāpēc kriptovalūtas ir kļuvušas par daudzu iecienītu investīciju mērķi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitalizācijas attīstība pasaulē notiek strauji, un iegūs tie, kuri tai spēs pielāgoties. Paredzams, ka nākotnē pieaugs to darījumu skaits, kuros izmantotas kriptovalūtas.

Loģiska attīstība

Šobrīd finanšu tirgi nonākuši pagrieziena punktā, kad tradicionālie maksāšanas veidi transformējas, notiek arvien lielāka digitalizācija, un uzvarētāji būs tie, kas ies pa priekšu vai vismaz vienā solī kopā ar tirgū. Pārmaiņas ir likumsakarīgas, jo maksāšanas līdzekļu evolūcija notikusi vienmēr, pat sensenos laikos – sākotnēji pastāvēja naturālā saimniecība, kad notika preču apmaiņa, pēc tam ērtākiem norēķiniem un vērtību uzskaitei tika ieviestas monētas un banknotes, taču pēdējo gadu desmitu laikā arī tās nomainījušas maksājumu kartes. Tomēr attīstība neapstājas, aizvien biežāk tiek izmantoti bezkontakta maksājumi, elektroniskā nauda, sākas kriptovalūtu ēra, ar e-komercijas platformu palīdzību veidojot jaunu digitālo ekonomiku. Šī tendence ir loģiska, jo cilvēki visos gadsimtos ir meklējuši veidus, kā norēķināties ātrāk un ērtāk. Šo virzienu uzsver arī pasaules amatpersonas, norādot, ka digitalizācija neizbēgami mūsu dzīvē ieņems aizvien lielāku lomu. Par šo tēmu izteikusies arī nesen ieceltā Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidente Kristīne Lagarda, uzsverot, ka vairākās pasaules valstīs strauji attīstās platformas, kas piedāvā elektronisko naudu, un attīstība nebūtu iespējama, ja nepastāvētu aizvien augošais patērētāju un tautsaimniecības pieprasījums pēc šiem maksājumu risinājumiem, un tam ir jāseko. Nereti kā digitālās naudas un kriptovalūtu risks tiek minēta drošība, taču, laikam ejot, tās radītāji un attīstītāji kriptovalūtas padara daudz drošākas, piedāvājot gan stabilāku vērtību, gan arī ātrākus un lētākus norēķinus. Arī vairāku valstu centrālās bankas izteikušās par savu digitālo naudu veidošanu, tādējādi sekojot līdzi notiekošajam finanšu tirgos, jo zina - ja par to nedomās, tad paliks zaudētājos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamgad pasaules pirmā kriptovalūta svinēs desmito gadadienu. Šajā laikā Bitkoins ir kļuvis ne tikai par universālu līdzekli dažādu labumu un pakalpojumu iegādei tiešsaistē un bezsaistē, bet arī par ļoti ienesīgu biznesu. Turklāt, kā izrādās, kriptovalūtu kā anonīmu decentralizētu monetāro sistēmu ieviešana ir perfekta priekš interneta kazino. Kādas ir Bitkoina priekšrocības tiešsaistes azartspēlēs? Lasi, lai uzzinātu.

Kas ir kriptovalūta?

Runājot par kriptovalūtām, visbiežāk mums prātā nāk šīs industrijas aizsācējs - Bitkoins. Šī unikālā sistēma tika prezentēta Japānā 2008.gadā. Bitkoins ir digitāla nauda, aizsargāta ar īpašām kriptografiskām tehnoloģijām. Kriptovalūta eksistē tikai tiešsaistē un tai nav taustāmu analogu. Turklāt tā var tikt pielietota jebkuru labumu un pakalpojumu iegādei, līdzekļu pārskaitīšanai uz ārzemēm un naudas investīcijām.

Sistēmas darba pamatprincipi ir anonimitāte un decentralizācija. Taču ir kāda īpašība, kas padara kriptovalūtu par īpaši vērtīgu: atšķirībā no parastajām valūtām, Bitkoina emitēšanas process nav bezgalīgs (ne vairāk kā 21 miljonu monētu var tikt radītas).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par digitālā nodokļa ieviešanu, ar kuru apliktu starptautiskās interneta kompānijas, vislabāk būtu panākt starptautiska līmeņa vienošanos, taču, ja tā nenotiks, Eiropas Savienība (ES) nāks klajā ar iniciatīvu par šāda nodokļa ieviešanu visas savienības līmenī, intervijā sacīja EK viceprezidents Valdis Dombrovskis.

Viņš norādīja, ka patlaban notiek ekonomikas digitālā transformācija, un digitālās ekonomikas īpatsvars kopējā tautsaimniecībā pieaug.

"Taču efektīvā nodokļu likme, kuru maksā digitālie uzņēmumi, veido tikai aptuveni vienu trešo daļu no tā nodokļu apmēra, kuru maksā tradicionālie uzņēmumi. Jo digitālās ekonomikas īpatsvars kļūst lielāks, jo lielāka šī problēma kļūst gan no nodokļu ieņēmumu, gan godīgas konkurences viedokļa," uzsvēra Dombrovskis.

EK viceprezidents norādīja, ka visbiežāk digitālie uzņēmumi strādā pārrobežu līmenī, tādēļ ideālā gadījumā būtu jāpanāk starptautiska vienošanās.

"Pie šiem iespējamajiem risinājumiem notiek darbs Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD). No ES puses mēs skaidri esam pateikuši, ka šo starptautisko darbu pilnīgi atbalstām. Taču, ja šāda starptautiskā vienošanās netiks panākta, mēs virzīsimies uz priekšu ES līmenī, un tādēļ ir EK priekšlikums par digitālo nodokli," stāstīja Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Aptur kibernoziedznieku grupu un izņem kriptovalūtu 110 tūkstošu apmērā

Lelde Petrāne, 20.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas (ENAP 3.nodaļa) amatpersonas pārtraukušas organizētās kibernoziedznieku grupas darbību, kuru izdarīto noziegumu rezultātā atsavināta liela naudas summa skaidrā naudā un izņemta kriptovalūta vairāk nekā 110 000 eiro apmērā.

Kibernoziegumi pastrādāti ārzemēs, bet Latvijas teritorijā laika periodā no 2015. gada sākuma līdz 2020. gada sākumam ir notikusi ilgstošā noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācija lielos apmēros. Par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu aizturētas trīs personas.

Šā gada 19. februārī Valsts policijas ENAP amatpersonas saistībā ar notikušo uzsāka kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 195. panta trešās daļas – par, iespējams, ārvalstīs izdarīto kibernoziegumu rezultātā noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā, organizētā grupā. Par šādu noziegumu likumā paredzēs sods – brīvības atņemšana uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un probācijas uzraudzība uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlaments Strasbūrā ar pārliecinošu balsu vairākumu 27.novembrī apstiprināja jauno Eiropas Komisiju (EK), kuru vadīs Urzula fon der Leiena.

Par Urzulas fon der Leienas komandas apstiprināšanu balsoja 461 deputāti, pret - 157, bet atturējās 89 Eiropas Parlamenta deputāti.

Jaunais EK sastāvs ir šāds:

Budžets un administrācija - Johanness Hāns (Austrija);

Tieslietas - Didjē Reinderss (Beļģija);

Inovācijas un jaunatne - Marija Gabriela (Bulgārija);

Demokrātija un demogrāfija - Dubravka Šuica (Horvātija);

Veselība - Stella Kirjakidu (Kipra);

Vērtības un caurredzamība - Vera Jourova (Čehija);

Konkurence - Margrēte Vestagere (Dānija);

Enerģētika - Kadri Simsone (Igaunija);

Starptautiskās partnerattiecības - Juta Urpilainena (Somija);

Iekšējais tirgus - Terijs Bretoni Gulāra (Francija);

Eiropas dzīvesveida veicināšana - Margaritis Shins (Grieķija);

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzšinējais Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Valdis Dombrovskis jaunajā EK sastāvā izraudzīts par izpildviceprezidentu finanšu pakalpojumu un ekonomikas jomā. Dombrovskis koordinēs darbu pie «ekonomikas, kas darbojas cilvēku labā», kā arī ieņems finanšu pakalpojumu komisāra posteni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) piektdien pieņēma kapitāla tirgus atveseļošanas paketi, kas ir daļa no komisijas vispārējās stratēģijas atlabšanai pēc Covid-19 krīzes, informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Paketē ir ierosinātas mērķtiecīgas izmaiņas kapitāla tirgus noteikumos, kas veicinās lielākus ieguldījumus ekonomikā, ļaus ātri rekapitalizēt uzņēmumus un palielinās banku spēju finansēt atveseļošanos, norādīja Komisija.

EK 28.aprīlī jau bija ierosinājusi Banku nozares paketi, lai atvieglotu banku aizdevumus mājsaimniecībām un uzņēmumiem visā Eiropas Savienībā (ES), savukārt, piektdien pieņemto pasākumu mērķis ir palīdzēt kapitāla tirgiem sniegt atbalstu Eiropas uzņēmumiem, lai tie atgūtos no krīzes.

Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis (JV) norādīja, ka EK turpina centienus palīdzēt ES iedzīvotājiem un uzņēmumiem jaunā koronavīrusa krīzes un tai sekojošās atveseļošanās laikā. Viens no veidiem, kā to izdarīt, ir palīdzēt uzņēmumiem piesaistīt kapitālu publiskajos tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strasbūrā darbu sācis Eiropas Parlamenta 9. sasaukums, kurā strādās arī astoņi no Latvijas ievēlētie deputāti.

Jaunajā sasaukumā ievēlēts rekordskaits jaunu deputātu (61%), un tajā ir augstāks sieviešu īpatsvars (40%) nekā iepriekšējā sasaukumā (37%).

Jaunākā deputāte ir Kira Marija Pētera - Hansena (21) no Dānijas, bet vecākais - Silvio Berluskoni (82) no Itālijas.

Jaunajā EP sasaukumā no Latvijas darbu sāk «Jaunās Vienotības» deputāti Valdis Dombrovskis un Sandra Kalniete, «Saskaņas» deputāti Nils Ušakovs un Andris Ameriks, nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-Tēvzemei un brīvībai/LNNK deputāti Roberts Zīle un Dace Melbārde, kā arī apvienības «Attīstībai/Par!» deputāts Ivars Ijabs un «Latvijas Krievu savienības» deputāte Tatjana Ždanoka.

Tā kā V. Dombrovskis nolēma atteikties no EP deputāta mandāta, lai turpinātu darbu Eiropas Komisijā, viņa vietu EP ieņēmusi pirmā partiju apvienības Jaunā Vienotība sarakstā «aiz svītras» palikusī eiroparlamentāriete Inese Vaidere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta vēlēšanās startējošo partiju solījumos dominē sociālās, tiesiskuma un migrācijas tēmas.

Kārtējās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas Latvijā notiks sestdien, 25. maijā. Latvija šajās vēlēšanās ir viens vēlēšanu apgabals, un EP no Latvijas būs jāievēl astoņi deputāti. Vēlēšanās piedalās 246 deputāti no 16 partijām. Vidējais kandidātu vecums ir 48,3 gadi, jaunākajam kandidātam - 21 gads, bet vecākajam – 79.

DB, iepazīstinot ar partiju programmām, apskata Saeimā ievēlētās partijas un partijas Progresīvie un Latvijas Reģionu apvienība, kam pēc socioloģisko aptauju datiem ir augstākie reitingi no Saeimā neievēlētajām partijām.

Visas partijas EP vēlēšanās pieteikušas pa 16 deputātiem no katra saraksta. Partiju programmas ir gana dažādas. Ir partijas, kas lielu akcentu liek uz sociāliem jautājumiem, solot panākt, ka Eiropas Savienības (ES) līmenī tiek noteikti sociālā nodrošinājuma minimālie standarti, ir partijas, kas uzsver tieši tiesiskuma stiprināšanu, runā par sadarbību naudas atmazgāšanas novēršanā un ES ārējo robežu stiprināšanu. Vairākas partijas min, ka iestāsies par ES budžeta palielināšanu un taisnīgākiem maksājumiem lauksaimniekiem, kā arī aizstāvēs kohēzijas līdzekļu nesamazināšanu. Partiju piedāvājumos ir arī gana lielas atšķirības, piemēram, no ģimenes kā tradicionālas vērtības aizstāvības līdz LGTB tiesību stiprināšanai, no saukļa «par daudz Eiropas» līdz uzsvaram uz nacionālām valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Bitkoina cena pakāpjas līdz šā gada augstākajai atzīmei

Žanete Hāka, 23.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bitkoina cena pieaugusi, pirmo reizi vairāk nekā piecu mēnešu laikā pārkāpjot 5500 dolāru robežu.

Cena pieauga līdz 5650 dolāriem, kas ir augstākais līmenis kopš 2018.gada 18.novembra. Pēc tam gan cena nedaudz atslāba, atkāpjoties līdz 5586 dolāriem.

Eksperti patlaban paredz, ka vidējā termiņā bitkoina cena varētu sasniegt arī 6000 dolāru līmeni, taču pirms tam nedaudz atkāpties.

Jāatzīmē, ka bitkoins ir pasaulē lielākā kriptovalūta un tā tirgus kapitalizācija veido vairāk nekā pusi no visu citu kriptovalūtu vērtības kopā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kriptovalūtu tirgus dalībnieki piesardzīgi, bet cer uz kāpumu.

Bitkoina cena šajā gadā palielinājusies par vairāk nekā 100%, bet analītiķu prognozes par turpmāko kriptovalūtu tirgus līdera cenas virzību krasi atšķiras.

Maijs bitkoinam bijis labākais mēnesis pēdējo divu gadu laikā – pasaules lielākās kriptovalūtas vērtība šomēnes piedzīvoja straujāko kāpumu kopš leģendārā pieauguma 2017. gadā, kad vērtība sasniedza 20 tūkstošus dolāru un neskaitāmi investori mēģināja ielēkt šajā tirgū, lai gūtu ātru peļņu, taču sekoja kritums bezdibenī, vērtībai sarūkot par vairāk nekā 70%.

Bitkoina cena patlaban turas zem 9000 dolāru līmeņa, un kopš gada sākuma tā palielinājusies par aptuveni 135%. Sekojot bitkoina cenas tendencēm, pieaugusi arī citu kriptovalūtu cena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules lielākā kriptovalūta bitkoins turpina savu augšupeju, un dažu dienu laikā tā vērtība pārsniegusi 7000 dolāru.

Vēl aizvadītajā nedēļā DB rakstīja, ka bitkoina cena sasniedza 6000 dolārus, un analītiķi minēja, vai tam izdosies turpināt kāpt augšup, vai kriptovalūtas cena atdursies pret pretestības līmeni un atkritīs atpakaļ, taču tā vērtība turpināja palielināties, un kopš piektdienas cena pieaugusi par 11%.

Bitkoina vērtība pirmdien sasniedza 7585 dolārus, bet pēc tam atkrita līdz 6957,73 dolāriem. Tādējādi kopš decembra bitkoina vērtība ir pieaugusi vairāk nekā divas reizes, taču aizvien tā ir būtiski zemāka nekā 2017.gadā, kad sasniedza 19 tūkstošus dolāru.

Kriptovalūtu nākotne aizvien ir miglā tīta, ņemot vērā diskusijas par virtuālo valūtu nākotni, ko var ietekmēt gan jauns regulējums, gan zādzības no biržām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālo mediju kompānija «Facebook» otrdien paziņojusi, ka plāno izveidotu jaunu kriptovalūtu, kurai dots nosaukums «Libra».

Līdzīgi kā «Bitcoin», «Facebook» izveidotās valūtas pamatā būs blokķēdes tehnoloģija, bet plānots to pasargāt no cenu svārstībām.

«Facebook» nebūs piekļuves datiem par transakcijām ar šo kriptovalūtu, norādīja «Libra» projekta menedžeris Deivids Markuss.

Sākotnēji jauno kriptovalūtu plānots izmantot, lai veiktu pārskaitījumus starp dažādām valūtām, bet ilgtermiņā plānots padarīt «Libra» par pilnvērtīgu maksāšanas līdzekli, sacīja Markuss.

Lai sasniegtu šo mērķi, «Facebook» izveidojis apvienību «Libra Association», kas bāzēta Ženēvā, Šveicē. Aliansē patlaban ietilpst 28 dalībnieki, tostarp lielākie maksājumu tīkli «Visa», «MasterCard» un «Paypal», kas var sekmēt «Libra» integrēšanu maksājumu sistēmās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ASV centrālās bankas vadītājs pauž bažas par Facebook veidoto kriptovalūtu

LETA/POLITICO, 11.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV centrālās bankas – Federālās rezervju sistēmas (FRS) - vadītājs Džeroms Pauels paziņojis, ka sociālo mediju kompānijas «Facebook» veidotā kriptovalūta «Libra» rada «daudzas nopietnas bažas», tostarp potenciālus riskus finanšu sistēmas stabilitātei, kas saistāmi ar plašo platformas lietotāju bāzi.

ASV Kongresa Pārstāvju palātas Finanšu pakalpojumu komitejas sēdē Pauels sacīja, ka centrālajā bankā ir izveidota darba grupa, kas izvērtē «Libra». Viņš piebilda, ka pagājušajā nedēļā par «Facebook» plāniem notikusi sanāksme Finanšu stabilitātes uzraudzības padomē, kuras dalībnieki ir augstākā ranga finanšu regulatorus no valdības institūcijām.

«Lai gan projekta atbalstītāji norāda uz iespējamiem ieguvumiem sabiedrībai, tostarp labāku finanšu pieejamību klientiem, «Libra» rada daudz nopietnu bažu par privātumu, naudas atmazgāšanu, patērētāju tiesību aizsardzību un finanšu stabilitāti,» atzina ASV centrālās bankas vadītājs, uzsverot, ka šīs bažas ir rūpīgi un publiski jāizvērtē pirms notiek tālāka virzība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc lielākās daļas vēlētāju balsu saskaitīšanas pa diviem Eiropas Parlamenta (EP) deputātu mandātiem varētu iegūt «Jaunā Vienotība» (JV), «Saskaņa» un nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNK), liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Savukārt pa vienai deputāta vietai, saskaņā ar neoficiālo informāciju, varētu iegūt apvienība «Attīstībai/Par!» (AP) un partija «Latvijas Krievu savienība» (LKS).

Pašlaik nav apkopoti dati vien no dažiem iecirkņiem.

Līdz ar to EP varētu tikt ievēlēti Valdis Dombrovskis (JV), Sandra Kalniete (JV), Nils Ušakovs (S), Andris Ameriks (GKR/S), Roberts Zīle (VL-TB/LNNK), Dace Melbārde (VL-TB/LNNK), Ivars Ijabs (AP) un Tatjana Ždanoka (LKS).

Pašlaik joprojām lielāka skaidrība ir par septiņiem mandātiem. Savukārt uz atlikušo vienu mandātu teorētiski vēl ir iespēja pretendēt gan VL-TB/LNNK, tādējādi kopumā iegūstot divus mandātus, gan Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), tomēr saņemot vienu deputāta mandātu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

DB Uzņēmēju klubs: Sankciju politika kļūst aizvien stingrāka

Daiga Laukšteina, 17.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar to arvien lielāka atbildība gulstas gan uz bankām, gan tiek prasīta no klientiem, tā savu uzrunu iesāk ilgi gaidītais DB Uzņēmēju kluba īpašais viesis - Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Starptautiskajā un arī Latvijas epicentrā atrodas naudas atmazgāšanas novēršanas problēma, kuras paralēlā josla ir daudzo sankciju un prasību jūgs. Šaubu ēnā notiek atteikšanās no nerezidentu noguldījumiem.

Bez ekskluzīvas sasaistes

«Atrodamies lielu pārmaiņu priekšā. Tās skars gan bankas, gan uzņēmējus un iedzīvotājus. Daudzās jaunās prasības, kas saistītas ar mūsu sabiedroto valstu sankciju politiku, pat ir nozīmīgākas nekā iepriekš veiktā attīrīšanās no potenciāli augsta riska klientiem. Starp kontroli, riska izvērtēšanu un biznesa vajadzībām ir līdzsvara zudums. Latvijas apstākļos, pieļauju, tas nav veiksmīgākais modelis,» domā P.Putniņš. Viņš informē, ka starptautiski uzdotais tonis diktē absolūtu caurspīdīgumu, kas liedz bankas un klienta ekskluzīvu sasaisti. Turklāt banku sistēma zināmā mērā nu kļūst par kontroles un izmeklējošā mehānisma sastāvdaļu. Šķiet, tām «piespēlē» daļu it kā valstisku uzdevumu. Piemēram, jāziņo par klientu ķēdi, lai teorētiski viss būtu pārskatāmi. ES, ANO, ASV Finanšu ministrijas u.c. noteikto sankciju viļņu (kas automātiski pārskalo arī Latviju) ir tik daudz, ka rada apjukumu. Kopējais lauks kļūst nepārskatāms. Banku un arī valsts pusē visu savilkt kopā ir problemātiski. Bet sankcionēšanas vilkme jeb inerce turpināsies, un tas ir jāpieņem kā jauni apstākļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Latvijā vislielāko vēlētāju atbalstu - 26,24% - saņēmusi «Jaunā Vienotība», liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publicētie provizoriskie EP vēlēšanu rezultāti.

Otrajā vietā pēc balsu skaita ierindojas «Saskaņa», par kuru balsis atdevuši 17,45% vēlētāju, bet par nacionālo apvienību «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNK) - 16,4% vēlētāju.

Apvienību «Attīstībai/Par!» (AP) atbalstījuši 12,42% vēlētāju, bet partiju «Latvijas Krievu savienība» (LKS) - 6,24% balsstiesīgo.

Attiecīgi JV, «Saskaņa» un VL-TB/LNNK iegūst pa diviem mandātiem EP, bet AP un LKS - pa vienam.

EP vēlēšanās Zaļo un zemnieku savienība saņēma 5,34% vēlētāju atbalstu, Latvijas Reģionu Apvienība - 4,98%, Jaunā konservatīvā partija - 4,35%, bet «Progresīvie» - 2,9%. Atbalstu zem 1% saņēma «KPV LV» - 0,92%, «Latviešu Nacionālisti» - 0,67%, «Centra partija» - 0,49%, «Atmoda» - 0,47%, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija - 0,19%, «Jaunā Saskaņa» - 0,18%, bet Rīcības partija - 0,17%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa pandēmijas dēļ ES ekonomika šogad saskarsies ar dziļu recesiju, neraugoties uz ātro un visaptverošo politisko reakciju gan Eiropas Savienības, gan valstu līmenī, prognozē Eiropas Komisija (EK).

Tā kā ārlieguma pasākumu atcelšana notiek pakāpeniskāk, nekā tika pieņemts pavasara prognozē, ietekme uz saimniecisko darbību 2020. gadā būs būtiskāka par paredzēto.

Saskaņā ar 2020. gada vasaras ekonomikas prognozi, eirozonas ekonomikai 2020. gadā paredzēts samazinājums par 8,7 %, savukārt 2021. gadā tā pieaugs par 6,1 %. Tiek prognozēts, ka ES ekonomika 2020. gadā saruks par 8,3 %, savukārt 2021. gadā izaugsme būs 5,8 %. Tādējādi gaidāms, ka samazinājums 2020. gadā būs ievērojami lielāks nekā pavasara prognozē paredzētie 7,7 % (eirozonā) un 7,4 % (visā ES kopumā). Izaugsme 2021. gadā arī būs nedaudz vājāka, nekā prognozēts pavasarī.

EK vasaras ekonomikas prognoze Latvijai paredz 7.0% kritumu šogad un 6.4% izaugsmi nākamgad. Salīdzinājumam - Lietuvā šogad tiek prognozēts ekonomikas kritums 7,1% apmērā, bet Igaunijā - 7,7% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankām būs jaunas prasības attiecībā uz aizņēmumiem, izsniegtajiem kredītiem, kas kredītiestādes padarīs drošākas un stiprākas, vienlaikus tiek veikti pasākumi, lai stiprinātu eirozonas valstu ekonomisko noturību un krīzes pārvarēšanas mehānismu

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Eiropas Komisijas viceprezidents Eiro un sociālā dialoga, kā arī finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības jomā Valdis Dombrovskis. Viņš norāda, ka pārmaiņas ir neizbēgamas, jo tādu nepieciešamību diktē iepriekšējā ekonomiskā krīze, kas sāpīgi skārusi ne vienu vien ES dalībvalsti.

Latvijā pašlaik ir pieteikts finanšu sektora uzraudzības kapitālais remonts. Vai visā ES arī notiks kaut kas līdzīgs?

Banku sektorā ir jānodala divas uzraudzības sistēmas – prudenciālā un cīņa ar naudas atmazgāšanu. Eiropas banku sistēmas kapitālais remonts kontekstā ar prudenciālo uzraudzību ir veikts jau pirms 4-5 gadiem, kad tika izveidota banku savienība – vienoti noteikumi, vienots uzraudzības un noregulējuma mehānisms. 2016. gadā Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu paketi tālākai banku sektora stabilitātes nostiprināšanai. Likumdošanas darbs pie šīs banku paketes noslēdzās ar Eiropas Parlamenta balsojumu šī gada aprīlī. Tā bankām ES uzliek par pienākumu izpildīt starptautisko standartu (tā dēvētās Bāzeles) prasības. Ir noteikts ierobežojums – cik daudz bankas drīkst aizņemties naudu, lai aizdotu tālāk, tiek ieviesta prasība, kura faktiski bankas ierobežo īstermiņa aizdevumus izmantot ilgtermiņa kreditēšanai u.tml. Šo jauninājumu ieviešanas termiņi ir no 1,5 līdz 2 gadiem atkarībā no normas. Kamēr ES ievieš tikko nobalsotos standartus banku darbībā, tikmēr Bāzeles komiteja jau ir vienojusies par jauniem nosacījumiem un prasībām, kuras spēkā stāsies, sākot ar 2021. gadu, bet būs pārejas laiks līdz 2027. gadam. Eiropas Komisija jau ir uzsākusi konsultācijas par jauno standartu ieviešanu. Līdz ar šo prasību ieviešanu varēs sacīt, ka pēckrīzes regulējošais ietvars būs izveidots. Svarīgākie uzstādījumi – bankām jānodrošina lielākas kapitāla rezerves, lielāki likviditātes buferi, lai bankas varētu sekmīgi pārdzīvot iespējamus finanšu nestabilitātes vai tirgus turbulences periodus. Vienlaikus jāveic darbs pie tā dēvēto slikto kredītu īpatsvara samazināšanas, ir apstiprināts plāns slikto kredītu apmēra samazināšanai. Pašlaik ES vidēji slikto kredītu īpatsvars ir 3,3%, bet starp dalībvalstīm šis īpatsvars ir krasi atšķirīgs. Piemēram, Grieķijā slikto kredītu īpatsvars sasniedz 43,5% pēc summas, kam seko Kipra, Portugāle, Itālija, savukārt Latvijai – 6%, kas salīdzinājumā ar minētajām valstīm ir labs rādītājs, taču, vērtējot pret ES vidējo, arī Latvijai tā apmērs ir jāsamazina uz pusi. Ja prudenciālo jomu kontrolē Eiropas Centrālā banka, tad naudas atmazgāšanas uzraudzība ir valstu nacionālo kontroles dienestu pārziņā. Protams, cīņas ar naudas atmazgāšanu jomā (AML – anti money laundering) ir būtiski palielinātas prasības – ES direktīvu veidolā. Turklāt piektās ES AML direktīvas prasības vēl nav ieviestas, jo vēl nav iestājies attiecīgais termiņš. Ja izvirzītās AML prasības ES ir vienas no stingrākajām visā pasaulē, tad nacionālo kontroles dienestu uzraudzības līmenis varētu būt augstāks. Redzot situāciju ar daudzajiem naudas atmazgāšanas skandāliem ES dalībvalstīs, Eiropas Komisija nāca ar priekšlikumu dot lielākas tiesības Eiropas banku iestādei, kura varētu uzdot nacionālo valstu iestādēm īstenot noteiktus pasākumus, ja tiktu konstatēta šo iestāžu bezdarbība, vai īpašos gadījumos konkrētu banku sakarā arī rīkoties valstu kontrolējošo iestāžu vietā. Par šādu risinājumu salīdzinoši nesen ir panākta politiskā vienošanās, un Eiropas Parlaments to arī savā sesijā ir akceptējis, tagad notiek darbs pie tās iedzīvināšanas procedūrām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Banku nozare ir mirusi; lai dzīvo banku nozare!*

Krišjānis Bušs - zvērinātu advokātu biroja Cobalt zvērināta advokāta palīgs, 12.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikgadējo Baltijas finanšu regulējuma konferenci FinReg 2019 caurvija Ģirta Rungaiņa alegorija par monarhu kontinuitāti – Banking is dead; long live banking!* Proti, neskatoties uz to, ka finanšu tirgu un tās ietekmīgākos pārstāvjus kredītiestāžu personās šobrīd skar būtisku pārmaiņu plūdi, nozares pamati, kaut arī vizuāli un funkcionāli citādi, paliks nemainīgi.

Tallinā notikušajā forumā šogad piedalījās vairāk nekā 100 vadošo finanšu ekspertu, akadēmiķu, tirgus dalībnieku un atbildīgo amatpersonu.Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis skaidroja, ka viens no EK mērķiem ir attīstīt kapitāla tirgu savienības projektu. Šobrīd ir pieņemti 11 no 13 EK priekšlikumiem jaunu iespēju radīšanai uzņēmumiem un ieguldītājiem Eiropas Savienības vienotajā tirgū. Pieņemot arvien jaunus normatīvos aktus, neizbēgams ir jautājums par šādas rīcības efektivitāti un ietekmi uz tirgus dinamiku kopumā: vai inovāciju veicināšanai ir nepieciešama arvien jaunu tirgus dalībnieku iesaiste, vai arī, ņemot vērā pastāvošos personas datu aizsardzības un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskus, ir nepieciešams ierobežot dalībnieku ienākšanu tirgū?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība ir apņēmusies līdz 2050. gadam kļūt par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu. Tam ir vajadzīgi ievērojami gan ES, gan valstu publiskā sektora, kā arī privātā sektora ieguldījumi.

14.janvārī pieteiktais Eiropas zaļā kursa investīciju plāns - Ilgtspējīgas Eiropas investīciju plāns - aktivizēs publiskās investīcijas un dos piekļuvi privātajiem līdzekļiem ar ES finanšu instrumentu, jo īpaši "InvestEU", starpniecību, kā rezultātā investīcijās tiks piesaistīts vismaz triljons eiro, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Latvijā.

Eiropas zaļā kursa investīciju plāns aktivizēs ES finansējumu un radīs izdevīgu regulējumu, kas atvieglos un stimulēs publiskās un privātās investīcijas, kuras vajadzīgas, lai varētu pārkārtoties uz klimatneitrālu, zaļu, konkurētspējīgu un iekļaujošu ekonomiku. Plāns papildina citas iniciatīvas, kas izziņotas zaļajā kursā, un tam ir trīs dimensijas:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) ceturtdien nākusi klajā ar plānu kriptovalūtu regulēšanai, ierosinot noteikumus, kas var ierobežot sociālā tīkla "Facebook" kriptovalūtas "Libra" attīstību un līdzīgus projektus.

Kopš "Bitcoin" parādīšanās kriptovalūtas iemantojušas lielu popularitāti investoru vidū, bet plašāka sabiedrība, bankas un uzraugošās iestādes joprojām izturas pret tām ar piesardzību. Pakļaujoties Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu spiedienam, EK izstrādājusi priekšlikumus jaunā sektora regulēšanai, cerot tādējādi arī sekmēt tā attīstību.

EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis norādīja, ka pārmaiņām digitālajā jomā būtu jāpieiet proaktīvi, vienlaikus mīkstinot potenciālos riskus. Viņš norādīja, ka potenciāli globālās kriptovalūtas, piemēram, "Libra" saskarsies ar stingrākām prasībām, jo tās rada specifiskus izaicinājumus finanšu stabilitātei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

TIEŠRAIDE: Konkurētspējīga valsts finanšu politika globālajā tirgū

DB, 21.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness kopā ar AS Bigbank rīko finanšu sektora stratēģiskās attīstības forumu: Konkurētspējīga valsts finanšu politika globālajā tirgū.

Tiešraides laiks: 9.35 - 15.45

AICINĀM UZDOT JAUTĀJUMUS!

Sli.do #fin2019

Šogad finanšu nozares forumā uzsvaru liksim uz sadarbību, caurspīdīgumu un paredzamību. Foruma ietvaros, Valdis Dombrovskis, Eiropas Komisijas viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos, runās par aktualitātēm globālajā finanšu sektorā un to ietekmi uz Latvijas attīstību, savukārt Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs vērtēs Latvijas finanšu sektora situāciju un iezīmēs stratēģiskās attīstības plānu turpmākajiem gadiem. Programmas turpinājumā nozares eksperti, viedokļu līderi un valsts institūciju pārstāvji diskutēs par attīstības iespējām finanšu sektorā no dažādiem aspektiem, raugoties uz finanšu investīciju vidi kopumā, nekustamā īpašuma attīstību kā virzienu un finanšu pakalpojumu eksportu.

Komentāri

Pievienot komentāru