Jaunākais izdevums

Kriptopasaule šobrīd piedzīvo īstu ziemu gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Kriptovalūtu vērtībai strauji samazinoties, daudzi ir cietuši zaudējumus, bet citi šajā situācija saredz jaunas iespējas. Tostarp, viens no kriptopasaules vecbiedriem, kas veiksmīgi pārdzīvojis ne vienu vien kriptoziemu ir kriptobirža Binance.

Uz sarunu par to, kā biržai sokas šajā tirgus lejupslīdes periodā un, kas cilvēkus vispār mudina pievērsties blokķēžu tehnoloģijām un kriptovalūtām, uz sarunu aicinājām Binance pārstāvi Latvijā un Igaunijā Polinu Brotjē (Polina Brottier).

Kā nokļuvāt kriptovalūtu pasaulē un cik ilgi jau pārstāvat Binance Latvijā un Igaunijā?

Binance sāku strādāt pērnā gada septembrī. Mani ieintriģēja kriptovalūtas un blokķēdes tehnoloģijas. Pirmo kriptovalūtu pati iegādājos 2021. gada sākumā. Pirms manis blokķēdes un kriptovalūtas iesāka apgūt mana māsa. Mums ir kopīgs draugs, kurš mums ieteica izveidot kontus Binance. Māsa to izdarīja pirmā, iepazinās ar platformu un pēc tam apmācīja arī mani. Tāpat kā daudzi citi, sākotnēji arī es biju nedaudz apmaldījusies milzīgajā informācijas apjomā par kripto un vēlējos, lai kāds, kuram es uzticos, man palīdzētu.

Arī iepriekš bijāt saistīta ar jaunajām tehnoloģijām un strādājāt tobrīd strauji augošajā platformā Uber. Vai esi tehnoloģiju entuziaste?

Patiešām, mani sajūsmina jaunas tehnoloģijas, jo tās ļoti būtiski ietekmē un maina cilvēku dzīvesveidu. Strādājot darbā, kas ir saistīts ar jaunajām tehnoloģijām, vari klātienē novērot to, kā tavs darbs ietekmēt cilvēku dzīvi. Kad es pievienojos uzņēmumam, tajā bija aptuveni 3000 darbinieku. Piecus gadus vēlāk darbinieku skaits sasniedza jau 20 tūkstošus. Uzņēmuma izaugsme bija ārkārtīgi strauja, un ir jābūt ļoti veiklam un elastīgam, lai visu laiku spētu pielāgoties pārmaiņām.

Kāpēc jūs no Uber pārgājāt strādāt uz Binance?

Uber izveidoja 2009. gadā un Eiropā tas ienāca 2011. gadā (Parīzē). Es uzņēmumam pievienojos 2015. gadā, kad tas vēl tika uzskatīts par jaunuzņēmumu un mūsu reģionā nebija pazīstams. Biju pirmā darbiniece Baltijas reģionā. Attīstījām darbību Igaunijā pilnībā no nulles. Tas bija izaicinoši un ļoti aizraujoši. Vēlāk nolēmu meklēt līdzīgu izaicinājumu strauji augošā vidē – uzņēmumā ar inovatīvām tehnoloģijām. Darba vide Uber pirmajos gados un šobrīd Binance ir ļoti līdzīga. Esmu apguvusi prasmes, kas man šobrīd ļoti palīdz. Piemēram, koncentrēšanās uz augstu veiktspēju, spēja efektīvi pārvaldīt savu laiku, strādāt pie vairākiem projektiem vienlaikus, kā arī spēja noteikt prioritātes un sadarboties.

Kā Jūs izskaidrotu Binance straujos panākumus? Ar ko Binance atšķiras no citām kriptovalūtu biržām?

Tikai sešu mēnešu laikā pēc dibināšanas 2017. gadā Binance kļuva par pasaulē vadošo kriptovalūtu biržu un blokķēdes ekosistēmu pēc tirdzniecības apjoma. Platformā pieejamo finanšu rīku klāsts visu laiku palielinās, bet vienlaikus saglabājas zemākās izmaksas nozarē. Uzskatām, ka kriptovalūtas sniedz iespēju demokratizēt finanšu sistēmu un nodrošina indivīdiem lielāku ekonomisko neatkarību. No konkurentiem atšķiramies ar to, ka mūsu lēmumu pieņemšanas procesa pamatā, ir paši platformas lietotāji. Mūsu prioritāte ir uzlabot viņu pieredzi, drošību un privātumu.

Kas īsti ir kriptovalūtas – kā jūs tās raksturotu cilvēkam, kurš ar tām nav saskāries?

Pielietojuma ziņā kriptovalūtas ir tādas pašas, kā parastās fiat valūtas – tās var izmantot dažādu maksājumu veikšanai un saņemšanai, kā arī investīcijām. Galvenā kriptovalūtu atšķirība no fiat valūtām, ir veids, kādā darījumi tiek pārbaudīti un reģistrēti. Tradicionālajā finanšu sistēmā darījumus pārbauda un reģistrē bankas, savukārt kriptoekosistēmā to veic tehnoloģijas – peer-to-peer sistēma (P2P), kurai nav nepieciešams centralizēts starpnieks.

Šobrīd valda "kriptoziemas" periods un kriptovalūtu pasaulē dominē lāču tendences. Cik lielā mērā kriptovalūtu cenu kritums ietekmē biržas darbu? Vai būtiski samazinās interese par kriptovalūtām un līdz ar to arī darījumu apjoms biržā?

Šī nav pirmā kriptoziema, ko Binance jau ir veiksmīgi pārdzīvojusi. Kripto nozari šobrīd ietekmē dažādas tendences, gan inflācijas paaugstināšanās, gan izmaiņas regulatorajā vidē. Tomēr sabiedrības interese par kriptovalūtām saglabājas ļoti augstā līmenī. Esmu pārliecināta, ka kriptovalūtas ir uz palikšanu. Lai gan daudzi uzņēmumi tirgus lejupslīdes periodā iegrožo attīstību un samazina investīcijas, tomēr mēs Binance to uztveram kā jaunu iespēju. Ieguldām darbiniekos un jaunos talantos, lai lejupslīdes ciklam beidzoties mēs būtu kļuvuši vēl spēcīgāki.

Ko Binance dara, lai saglabātu interesi par kriptovalūtām šajā “kriptoziemā”?

Jāuzsver, ka, neskatoties uz tirgus situāciju, interese par kriptovalūtu joprojām ir ļoti augsta. Binance turpina ieguldīt Web3 projektos un tehnoloģijās, kas, mūsuprāt, uzlabos visu lietotāju dzīvi. Binance ir ne tikai platforma kriptovalūtu tirdzniecībai, bet piedāvā arī vairākus citus pakalpojumus.

Kuri no šiem pakalpojumiem ir vispopulārākie un kāpēc?

Viens no Baltijas reģionā populārajiem produktiem ir Binance maksājumu kartes, kas ļauj jebkurā laikā norēķināties ar kriptovalūtām. Cilvēks pats izvēlas ar kādu kriptovalūtu vēlas maksāt, piemēram, par pusdienām restorānā vai veicot ceļojuma rezervāciju. Vēl viens populārs pakalpojums ir kritovalūtu noguldīšanas iespējas (Binance Earn), kas cilvēkiem nodrošina pasīvo ienākumu gūšanas iespējas. Biznesa vidē pieaugošu popularitāti gūst Binance Pay, kas tirgotājiem ļauj integrēt kriptomaksājumus savā veikalā. Pie tam, tehnoloģija ļauj izvēlēties, vai vēlaties saņemt maksājumus kriptovalūtā vai eiro.

Nereti nākas dzirdēt par hakeru uzbrukumiem, kuru rezultātā tiek nozagts ievērojams daudzums kriptovalūtas. Cik drošas mūsdienās ir kriptovalūtu biržas?

Saskaņā ar Chainanalysis datiem tikai 0,15% no visiem darījumiem 2021. gadā, kas tika veikti, izmantojot kriptovalūtas, bija saistīti ar nelikumīgām darbībām. Savukārt, ANO dati liecina, ka tradicionālajām jeb fiat valūtām šis apjoms sasniedz pat 5%. Jāņem vērā, ka darījumi, kas veikti, izmantojot kriptovalūtas, tiek reģistrēti publiskajā virsgrāmatā, tie ir pārskatāmi un vienkāršo līdzekļu ļaunprātīgas izmantošanas noteikšanas procesu.

Papildus pārskatāmībai, ko nodrošina blokķēdes tehnoloģija, kriptovalūtu biržās, piemēram, Binance, lietotāju aizsardzībai ir ieviesti dažādi papildus aizsardzības pasākumi. Tāpat Binance ir izveidota spēcīga drošības un atbilstības komanda, kurā ir vairāk nekā 500 darbinieku.

Cik lielā mērā Binance birža ir saistīta ar Binance blokķēdes ekosistēmu?

Binance ir centralizēta organizācija, kas piedāvā dažādus produktus un pakalpojumus, tostarp, pasaulē vadošo kriptovalūtu apmaiņas platformu pēc tirdzniecības apjoma.Savukārt BNB blokķēdi sākotnēji dibināja Binance, tomēr tā laika gaitā ievērojami paplašinājās un šobrīd jau ir kļuvusi par decentralizētu blokķēdes ekositēmu, ko pārvaldi paši sistēmas lietotāji. Binance šobrīd ir tikai viens no daudzajiem BNB ekosistēmas atbalstītājiem bez dominējošas ietekmes tās tālākajā attīstībā. BNB blokķēde nepieder Binance un uzņēmums to arī nekontrolē.

Ja salīdzina Latviju ar citām Eiropas un pasaules valstīm, vai pie mums interese par kriptovalūtām ir tikpat liela?

Jā, droši varam teikt, ka Latvijā varam novērot lielu interesi par kriptovalūtām. Strauji ir izveidojusies vietējā kripto kopienas grupa Telegram kanālā (BinanceLatvia). Cilvēki aktīvi izsaka savu viedokli par dažādiem produktiem vai jauniem projektiem, dalās ar informāciju par kriptovalūtu tirgus tendencēm un apspriež kriptovalūtu stratēģijas. Vai jūs pati ikdienā lietojat kriptovalūtas?Jā, es lielāko daļu savu maksājumu veicu kriptovalūtā, jo, tāpat kā daudzi citi Binance darbinieki, algu saņemu kriptovalūtā. Ikdienā izmantoju arī Binance karti.

Kāda bija pirmā kriptovalūta, ko iegādājāties?

Pirmā kriptovalūta bija BNB. To iegādājos vēl tad, kad BNB vērtība bija zem 100 eiro. Tobrīd man vēl pat nebija Binance konta. Pirmais pirkums bija par 50 eiro un nopirku tikai daļu BNB monētas, lai pārbaudītu, kā viss darbojas. Sākotnēji man bija maldīgs priekšstats, ka jāapmaksā pilna vienas kriptovalūtas vienības vērtība, lai varētu kļūt par kriptovalūtas īpašnieku. Bet patiesībā ir iespējams nopirkt tikai nelielu daļu, piemēram, par 17 eiro iespējams iegādāties aptuveni 0,001% bitcoina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijā pienācis laiks mērķtiecīgi vadīt klimata politiku

Jānis Kauliņš, EY Partneris Baltijas valstīs, 28.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģeopolitiskā situācija, karš Ukrainā, saspīlējums enerģētikas tirgū un inflācijas izaicinājumi ir atvirzījuši klimata jautājumus otrajā vai pat trešajā plānā. Arī ANO COP27 klimata konference pelna vien mērenu sabiedrības uzmanību.

Taču nav šaubu, ka šī situācija ir īstermiņa – klimats atgriezīsies dienaskārtības pirmajās rindās, jo tieši šis, līdz ar valsts drošības situāciju, ir mūsu paaudzes eksistenciāls izaicinājums. Tam būs vajadzīgi risinājumi un arī Latvijai ir vērts mērķtiecīgāk vadīt klimata politiku, jo jāņem vērā, ka tieši ilgtspējas izaicinājumiem – nevis otrādi - jau tuvākajā dekādē tiks pakārtoti citi attīstības jautājumi – izaugsme, labklājības izpratne, izglītība, enerģētika.

Svarīga robežšķirtne valsts klimata politikas noteikšanā, tostarp attiecībā uz institucionālo ietvaru

Konceptuāli Latvija pašlaik atrodas Nacionālā enerģētikas un klimata plāna īstenošanas periodā līdz 2030.gadam ar nākamo atskaites punktu 2024.gadā, līdz kuram brīdim ir jāveic plāna aktualizāciju un jāiesniedz pārskatīto plānu Eiropas komisijai. Tas nozīmē, ka pašlaik ir labākais brīdis pārskatīt Latvijas institucionālo ietvaru un izveidot jaunu iestādi, kas spētu efektīvāk, operatīvāk un kvalitatīvāk reaģēt uz ģeopolitiskiem procesiem un valsts makroekonomikas tendencēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Mākslīgā intelekta kurss Latvijā piesaista vairāk sieviešu nekā jebkurā citā ES valstī

Db.lv, 30.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IT Izglītības fonds 2020. gadā Latvijas sabiedrību iepazīstināja ar Elements of AI, pasaules Nr.1 tiešsaistes datorzinātņu studiju kursu, kas koncentrējas uz mākslīgo intelektu. Šobrīd Elements of AI Latvijā mācās vairāk nekā 9000 studentu, no kuriem gandrīz 70% ir sievietes.

“Esam lepni, ka Latvijā tik daudz cilvēku vēlas apgūt mākslīgo intelektu, neskatoties uz viņu vecumu vai dzimumu. Saskaņā ar datiem vislielākā interese (aptuveni 31,0%) par kursu sabiedrības pārstāvju vidū ir vecumā no 25 līdz 34 gadiem, kam seko cilvēki vecumā no 35 līdz 44 gadiem (aptuveni 19,0%). Interesanti, ka izglītojamie vecumā no 55 līdz 65 gadiem un vecāki ir bijuši tikpat aktīvi kā jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem, aptuveni 17% abās grupās. Mēs visvairāk priecājamies par to, ka ievērojama daļa no Latvijas, kas pievienojas kursam, ir sievietes — gandrīz 70%. Tas ir acīmredzams rezultāts mūsu pūlēm, popularizējot kursu sieviešu un meiteņu auditorijai”, komentē IT Izglītības fonda izpilddirektore Zanda Zilgalve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ģeopolitiskā situācija rada priekšnosacījumus, lai būvniecības nozares uzņēmumi Latvijā kļūtu vēl ilgtspējīgāki

Agnese Gaile, “Bonava” ilgtspējas vadītāja Baltijā, 01.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēkas ir vienas no lielākajiem piesārņojuma un siltumnīcas efekta avotiem uz šīs planētas – būvniecība, ar to saistītās ražošanas nozares un piegādes ķēdes rada aptuveni 40% no kopējām CO2 emisijām.

To apzinoties, daudzi nozares uzņēmumi par vienu no saviem biznesa stūrakmeņiem noteikuši ietekmes uz klimatu samazināšanu, veltot lielu uzmanību atbildīgai resursu plānošanai un ar vides saglabāšanu saistītu jautājumu risināšanai. Vienlaikus Krievijas kara Ukrainā ietekmē šie jautājumi kļuvuši vēl svarīgāki un izaicinošāki, liekot meklēt jaunus veidus un risinājumus, kā reaģēt ātri un pielāgoties, lai nodrošinātu uzņēmumu ilgtspēju.

Ilgtspēja – klātesoša visos būvniecības posmos no ēkas plānošanas līdz nodošanai ekspluatācijā

Jāapzinās, ka noteiktu ietekmi uz vidi atstāj ikviena mūsu darbība, tajā skaitā arī lietas, ko vēl tikai plānojam. Arī būvniecībā par ilgtspēju jāsāk domāt jau ilgu laiku pirms lāpstas ieduršanas zemē. Piemēram, tālredzīgs uzņēmums jau zemes iegādes brīdī ir veicis izpēti par to, cik pieejams konkrētajā vietā būs sabiedriskais transports un ikdienā nepieciešamā infrastruktūra, lai cilvēks, nopērkot mājokli, varētu dzīvot ērti un viņam negribētos neko mainīt. Nākamais solis ir projektēšana, kuras laikā tiek ielikts pamats tam, cik energoefektīva būs ēka, cik patīkama apkārtējā vide un ērta dzīvošana pašā dzīvoklī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Bez precīzi definētiem mērķiem panākumus sasniegt grūti

Guntars Gūte, Diena, 23.11.2022

Neils Kalniņš: “Kā valsts esam mazi kad tirgus izmērā, gan dažādās citās kategorijās, bet vienlaikus – maziņš tas nenozīmē, ka tas ir slikti, un Latvija, manuprāt, ir izcila gan tajos uzņēmumos, kas šeit darbojas tieši tehnoloģiju laukā.”

Foto: Aivars Liepiņš, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mums jāmāk dzīvot tehnoloģiju laikmetā, izmantot to iespējas valsts un sabiedrības labklājības paaugstināšanai, uzsver foruma 5G Techritory programmu direktors Neils Kalniņš.

Tehnoloģiju attīstība šobrīd notiek ļoti straujā tempā, dažādi jauni risinājumi tiek prezentēti teju ik nedēļu. Šķiet, savā ziņā to visu sekmē arī 5G sniegtās iespējas. Arī Latvijā tiek radītas dažādas jaunas lietas, kas arī sekmīgi tiek ieviestas mūsu ikdienā. Kādi mēs izskatāmies uz pasaules fona tehnoloģiju attīstības jomā?

Kā valsts esam mazi kad tirgus izmērā, gan dažādās citās kategorijās, bet vienlaikus – maziņš tas nenozīmē, ka tas ir slikti, un Latvija, manuprāt, ir izcila gan tajos uzņēmumos, kas šeit darbojas tieši tehnoloģiju laukā, gan arī caur šo savu mazumu mēs iegūstam ļoti lielu spēju būt elastīgiem, tādējādi daudz ātrāk spējam reaģēt uz dažādām pārmaiņām un globāliem un lokāliem izaicinājumiem. Protams, te jānovelk zināmu robežu starp tehnoloģiju pasauli un ikdienas dzīvi, jo vienmēr varam skatīties pagātnē – uz nesakārtoto izglītības sistēmu vai ne tik viediem pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar Covid-19 apkarošanu vai enerģētikas nozari, kuru negatīvās sekas mēs šobrīd izjūtam – tie ir jautājumi, kurus vienmēr var kāds uzsvērt, norādot, ka nemaz tik sekmīgi mēs neesam un esam pēdējās vietās Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kosmētikas ražotāja "Madara Cosmetics" apgrozījuma mērķis nākamajam gadam ir samazināts no 27 miljoniem eiro līdz 22 miljoniem eiro, liecina kompānijas sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".

"Izmaiņas saistītas ar pārmaiņām tirgu attīstībā globālu politisku un ekonomisku faktoru dēļ, kā arī ar pieaugušo konkurenci tiešās e-komercijas segmentā," skaidro kompānijas pārstāvji.

Tāpat "Madara Cosmetics" pārstāvji norāda, ka atbilstoši pašreiz prognozējam līdzšinējais 27 miljonu eiro apgrozījuma mērķis būtu sasniedzams 2024.gadā.

Tiecas uz 27 miljonu eiro apgrozījumu 

Kosmētikas ražotāja "Madara Cosmetics" koncerna auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija...

Kosmētikas ražotāja "Madara Cosmetics" koncerna apgrozījums šogad pirmajos sešos mēnešos bija 10,212 miljoni eiro, kas ir par 3% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, bet koncerna peļņa samazinājusies 2,4 reizes - līdz 840 489 eiro, liecina uzņēmuma paziņojums biržai "Nasdaq Riga".

2022.gada pirmajā pusgadā "Madara Cosmetics" koncerna ieņēmumi no produkcijas pārdošanas Latvijas tirgū pieauguši par 5,7% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, sasniedzot 2,645 miljonus eiro, kamēr pārējās Eiropas Savienības valstīs produkcija realizēta 6,841 miljona eiro apmērā, kas ir par 6,2% vairāk, bet citu valstu tirgos - 662 100 eiro apmērā, kas ir kritums par 23,8%. Citi koncerna ieņēmumi veidoja 64 200 eiro.

"Novērojam pakāpenisku fizisko tirdzniecības kanālu atlabšanu, turpretī e-komercijas vidē darbojamies paaugstinātas konkurences apstākļos. Uzņēmuma pārdošanas kanālu diversifikācija palīdzējusi veiksmīgi pielāgoties pašreizējām tirgus izmaiņām," teikts kompānijas finanšu pārskata vadības ziņojumā.

Tostarp finanšu pārskatā minēts, ka 2022.gada pirmajā pusgadā e-komercija veidoja 33% uzņēmuma mātessabiedrības apgrozījuma, kas ir par septiņiem procentpunktiem mazāk nekā pagājušā gada pirmajā pusgadā.

"Tiešās e-komercijas apgrozījuma sarukums pirmajā pusgadā ir skaidrojams lielākoties ar būtisku konkurences pieaugumu e-komercijas segmentā. Pēc globāli straujās e-komercijas nozares attīstības Covid-19 pandēmijas laikā, pašreiz nozares izaugsme ir mērenāka, bet konkurence ir palielinājusies. E-komercijas sniegumu ietekmē arī augošais pieprasījums pēc fiziskajiem tirdzniecības kanāliem un to priekšrocībām pēc pandēmijas ierobežojumu atvieglojumiem," skaidrots vadības ziņojumā.

Tāpat vadības ziņojumā teikts, ka "Madara Cosmetics" lielākais tirgus ārpus Latvijas joprojām ir Somija - 2022.gada pirmajā pusgadā apgrozījums Somijā pieaudzis par 52% un veidoja 2,15 miljonus eiro.

Finanšu pārskata vadības ziņojumā arī minēts, ka "Madara Cosmetics" turpina īstenot tiešās izplatīšanas stratēģiju ārvalstīs. Šogad tiešās izplatīšanas modelis ieviests Zviedrijā un Dānijā.

"Lai gan rentabilitātes rādītāji ir pasliktinājušies, uzņēmumam ir pietiekami finansiālie resursi, lai pielāgotos jaunajiem tirgus apstākļiem un realizētu dažāda veida attīstības projektus," norādīts vadības ziņojumā.

Jau ziņots, ka "Madara Cosmetics" koncerna auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 19,369 miljoni eiro, kas ir par 20,5% vairāk nekā 2020.gadā, bet koncerna peļņa palielinājās par 6,5%, sasniedzot 3,669 miljonus eiro. Vienlaikus "Madara Cosmetics" mātessabiedrība 2021.gadā strādāja ar 18,914 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 21,3% vairāk nekā gadu iepriekš, un guva 3,476 miljonu eiro peļņu, kas ir pieaugums par 0,6%.

Savukārt 2021.gada pirmajā pusgadā "Madara Cosmetics" koncerna apgrozījums bija 9,911 miljonu eiro apmērā, bet koncerna peļņa bija 2,004 miljoni eiro.

Uzņēmums reģistrēts 2006.gadā, un tā pamatkapitāls ir 377 058 eiro. "Madara Cosmetics" lielākie īpašnieki ir Uldis Iltners (23,92%), Lotte Tisenkopfa-Iltnere (23,76%), Somijas "Transmeri Group Ab" (22,93%), Liene Drāzniece (6,79%) un Zane Tamane (6,35%). "Madara Cosmetics" akcijas kotē biržas "Nasdaq Riga" alternatīvajā tirgū "First North".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar klimata pārmaiņām, toksicitāti un atkritumiem saistītās bažas sākušas ietekmēt patērētāju rīcību visā pasaulē. Pieaug to patērētāju īpatsvars, kuri sagaida, ka zīmoli aizsargās vidi, bet tas uzņēmumiem, kas ražo visdažādākos produktus, liek pievērsties jaunai koncepcijai – ilgtspējīgai ražošanai un patēriņam. Elena Kročaka (Elena Krochak), AENO Business Development direktore, stāsta, kā un kāpēc zīmoli kļūst videi draudzīgi - eco-friendly.

Ekoloģiskums kā patērētāju stimuls

Zīmoli riskē samazināt savu tirgus daļu, ja nespēs pielāgoties apzināta patēriņa tendencēm. Izprotot cilvēku attieksmi pret vides problēmām, zīmoli varēs ieviest jaunu politiku, kas apmierinās patērētājus un saglabās planētas drošību.

“Zīmoli, kas izmanto holistiskāku pieeju ilgtspējīgai attīstībai, var palīdzēt vīzijas saskaņot ar realitāti un stiprināt savu reputāciju pastāvīgas attīstības jomā,” - saka AENO Business Development direktore Elena Kročaka.

Vienlaikus zīmoli mudina patērētājus, izvēloties produktu, lielāku uzmanību pievērst vides komponentei, izceļot gadījumus, kas atbalsta ilgtspējīgus ekoloģiskos risinājumus. Patērētājam ir skaidri jāsaprot, ka viņa darbība patiešām sniedz labumu. Piemēram, iepērkoties, pircējs var atteikties no plastmasas maisiņiem, tādējādi samazinot plastmasas patēriņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmums “Arbonics” piedāvā oglekļa un ekosistēmu tehnoloģiju platformu, kas palīdz īpašniekiem apzināt savas zemes vai meža vērtību un sniedz atbalstu, lai uzlabotu mežsaimniekošanas praksi.

Oglekļa kredīts ir vienība, ko izmanto siltumnīcas efekta gāzu emisiju tirdzniecībai un kompensēšanai, un ar platformas starpniecību oglekļa ienākumu aprēķināšana kļūst ātrāka un vieglāka, kā arī paver iespējas pelnīt brīvprātīgajā oglekļa tirgū.

Pastāv divi oglekļa tirgu veidi: brīvprātīgie un atbilstības (obligātie) oglekļa tirgi. Abas ir tirdzniecības sistēmas, kas paredzētas oglekļa kredītu maiņai, proti, siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai, novēršanai vai izņemšanai. Brīvprātīgā oglekļa tirgus strauji aug, un paredzams, ka tuvākajā nākotnē pieprasījums palielināsies 15 reizes, bet kopējā tirgus vērtība 2030. gadā sasniegs 50 miljardus dolāru, jo arvien vairāk uzņēmumu un patērētāju vēlas investēt oglekļa emisiju samazināšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vēlēšanu rezultāti signalizē par līdzšinējās ekonomiskās politikas turpināšanos, tostarp Latvija arī turpmāk būs diezgan fiskāli konservatīva valsts, kā arī izmaiņas nodokļu jomā būs pakāpeniskas, pauda "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

"Laikā kopš PSRS sabrukuma Latvijā kopumā ir bijusi raksturīga ekonomiskās politikas pēctecība apvienojumā ar politisku nestabilitāti - biežas valdību maiņas, kā arī valdību nestabilitāte pat šķietamas stabilitātes periodos - aizkulišu manevrēšana un shēmošana, kas ierobežoja iespējas īstenot izlēmīgu politiku," sacīja Strautiņš, piebilstot, ka 13.Saeima ir unikāla ar to, ka tās laikā nenotika Ministru prezidenta nomaiņa, mainījās tikai atsevišķi ministri.

Viņš prognozēja, ka 14.Saeimas laikā turpināsies virzība uz lielāku politisko stabilitāti, tostarp ir liela varbūtība, ka valdību atkal vadīs Krišjānis Kariņš (JV), kurš ir pierādījis diplomāta spējas. Turklāt valdību veidojošo partiju skaits būs mazāks, un tās būs iekšēji saliedētākas. "Līdz ar to ir cerība, ka mazāku lomu spēlēs personiskās ambīcijas, bet lielāku - darbs valsts stratēģisko mērķu īstenošanā," sacīja Strautiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) prezidējošā valsts Čehija gatavos "Ziemassvētku paketi" ar ierosinājumiem bloka reformēšanai, kuras mērķis ir pārliecināt šaubīgos par nepieciešamajām pārmaiņām ES.

Ideja par "Ziemassvētku paketi" izskanējusi pēc tam, kad ES prezidējošā valsts vasarā nosūtīja dalībvalstīm aptaujas anketu par ES reformām. Kā atzinis Čehijas ES lietu ministrs Mikulāšs Beks, aptaujas rezultāti rāda, ka nacionālās valdības pašlaik nav īpaši labvēlīgi noskaņotas pret pārmaiņām.

"Piemēram, Skandināvijas valstis nav gatavas pārskatīt ES līgumus," norādījis Beks.

Iepriekšējās reformas ES veiktas 2009.gadā ar Lisabonas līgumu. Prasības pēc reformām pieaugušas kopš februāra, kad Krievija sāka visaptverošu iebrukumu Ukrainā un vairākas valdības kritizēja ES gauso lēmumu pieņemšanu par sankcijām pret Maskavu, ko bremzēja nepieciešamība panākt vienprātību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) pirmajā valsts iestāžu kopstrādes pilotprojektā no 2. maija līdz 29. jūlijam ikvienam publisko iestāžu un valsts kapitālsabiedrību pārstāvim bija iespēja iegūt jaunu pieredzi un izmēģināt viedāku strādāšanas veidu VNĪ aktivitātēs balstītajā birojā.

Iespēju izmantoja 399 darbinieki no vairāk kā 30 dažādām iestādēm,” informē valdes loceklis Andris Vārna.

Valsts pārvaldes kopstrādes pilotprojektā VNĪ aktivitātēs bāzētajā birojā Talejas ielā 1, Rīgā, tika sniegts atbalsts publiskajām iestādēm, tajā skaitā valsts kapitālsabiedrībām, kuras uzsākušas darba vides pārmaiņu procesu vai to vēl plāno. Kopstrādes pilotprojekta mērķis – sniegt iespēju publiskā sektora darbiniekiem praksē iepazīt modernas darba vides priekšrocības, apzināt koplietojamo biroju pieprasījumu, kā arī praktiski apzināt informācijas tehnoloģiju klāstu un būtiskākos aspektus, lai veicinātu mūsdienu prasībām atbilstošu biroju ieviešanu valsts pārvaldē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Šis gadījums nav nekādā veidā tolerējams

Agnese Margēviča, Diena, 16.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par apstākļiem, kādos tika pieņemts lēmums par VID ģenerāldirektores atstādināšanu, un to, kas sekos tālāk pēc pēdējā pasūtījuma un kukuļņemšanas skandāla VID, finanšu ministru Jāni Reiru (JV) iztaujā Agnese Margēviča.

Savā paziņojumā sakāt, ka lēmums par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes atstādināšanu ir pieņemts uz dienesta pārbaudes ziņojuma pamata. Dienesta pārbaude tik īsā laikā bija notikusi par šo pēdējo korupcijas gadījumu?

Notika tā, ka sakrita divas lietas – 15. jūnijā es izdevu rīkojumu par dienesta pārbaudi, kādēļ netiek pildīts mans uzdevums par rotācijām muitā, bet tā vietā sodīti mazie gariņi, lielos neaiztiekot. Otrdien [13. septembrī] šī pārbaude beidzās, un tur ir ļoti nopietni secinājumi par valsts pārvaldes kārtības pārkāpumiem, un tieši uz šī ziņojuma pamata es rosinu Jaunzemes disciplinārlietu. Protams, ņemot vērā, ka šī jaunākā situācija ar VID amatpersonu aizturēšanām ir kliedzoša, mēs arī pievienosim šo lietu klāt un tad uz dienesta izmeklēšanas rezultātu pamata pieņemsim tālākos lēmumus. Šobrīd man vēl nav sagatavots parakstīšanai dokuments par disciplinārkomisijas sastāvu, bet varu pateikt, ka tie būs citi cilvēki, nevis tie, kas iepriekš veica šo dienesta pārbaudi, tā, lai nebūtu vieni un tie paši izvērtētāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par to, kādi steidzami risinājumi nepieciešami, lai nodrošinātu nepieciešamo skaitu autobusu šoferu, lai nenonāktu situācijā, ka nav kam vadīt pasažieru autobusus, Guntara Gūtes saruna ar Liepājas autobusu parka (LAP) valdes locekli Annu Valteri.

Šobrīd joprojām novērojamas lielākas vai mazākas, tomēr problēmas autobusu pasažieru pārvadājumu jomā – kam trūkst šoferu, kam pat attiecīgu autobusu. Tostarp jūlijā diezgan lielas grūtības piedzīvoja arī jūsu uzņēmums. Kas ir galvenie faktori, kas rada šo situāciju?

Ja runājam konkrēti par jaunajām lotēm kā tādām – daļā no tām pārvadātāji darbu uzsāka pagājušajā un šajā gadā, tagad ir paziņoti konkursa rezultāti atlikušajās lotēs, kur pārvadājumi jāuzsāk nākamajos gados. Nenoliedzami, tie, kuri ir gudrāki, gatavojoties uzsākt darbu jaunajās lotēs, mācīsies no visu mūsu kļūdām. Bet runājot par mūsu pieredzi – gatavojoties Ogres/Aizkraukles lotes izpildes uzsākšanai, bija jāpaveic ļoti liels darbs, kas sastāvēja no vairākiem lieliem blokiem, tostarp nokomplektēt attiecīgām prasībām atbilstošus autobusus. Mēs laicīgi iegādājāmies pilnīgi jaunu floti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cik spēcīgs ir jauno mājokļu tirgus pašreizējās megainflācijas apstākļos?

Mareks Kļaviņš, “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs, 31.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augsta inflācija, bailes par tuvojošos apkures sezonu ar astronomiskām komunālo pakalpojumu izmaksām un neziņa par nākotni noteikti neveicina iedzīvotāju vēlmi tērēt uzkrājumus jauna mājokļa iegādei. Un tomēr es teiktu, ka tiem, kuriem jauna mājokļa iegāde ir aktuāla, šo lēmumu nevajadzētu atlikt.

Pirmkārt, mājokļa izmaksas neveido tikai dzīvokļa pirkuma cena, bet arī ar tā uzturēšanu saistītie izdevumi. Otrkārt, neviens nezina, kā attīstīsies situācija otrreizējā mājokļu tirgū – vai dzīvokļi tipveida projektos kļūs lētāki, vai to cena būtiski nemainīsies, un kā tas ietekmēs pieprasījumu. Tāpat par jauno mājokļu pieejamību būtu jādomā valstiskā mērogā, veicinot atbilstošu normatīvo aktu izstrādi.

Kādi pašlaik ir būvniecības nozares lielākie izaicinājumi? Kad sākās Covid-19 pandēmija, daudzi bija neziņā, jo Latviju un visu pasauli bija skāris pavisam jauns, līdz šim nepieredzēts drauds, kas īsā laikā būtiski ietekmēja gandrīz ikvienu nozari, vissmagāk skarot ražošanas, tūrisma un sabiedriskās ēdināšanas sfēras. Uzņēmumiem un iestādēm bija jāspēj ātri pielāgoties un meklēt iespējas, kā pārstrukturēt savu darbību. Un jāsaka, ka lielai daļai tas arī veiksmīgi izdevās. Manuprāt, savu artavu tam bija devusi arī 2008. un 2009. gada krīze, kas mūs bija labi sagatavojusi un iemācījusi rīkoties tālredzīgi un gudri. Protams, kopējā ekonomikas izaugsme bija palēlinājusies, taču kopumā tikām cauri, tēlaini runājot, ar izbīli un skrambām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jebkura rezultāta sasniegšanai ir vajadzīgs laiks, tāpēc no katras situācijas mums jāspēj paņemt kaut vai mazumiņš, kas palīdz nonākt pie lielā mērķa, atzīmē Lelde Kļaviņa, SIA Philip Morris Latvia vadītāja.

“Nekad nevar gribēt, ka viss notiks tagad un tūlīt, jo sasniegumi, līdzīgi kā māja, ir jābūvē no pamatiem - soli pa solim,” norāda L.Kļaviņa. Viņa uzskata, ka biznesa veiksmes pamatā primāri ir spēja nesarežģīt vienkāršas lietas un vienmēr atgādināt gan sev, gan saviem komandas biedriem, kas ir galarezultāts, ko uzņēmums kopā ar saviem darbiniekiem vēlas sasniegt. Ja nākotnes vīzijas vai vizualizācijas trūkst, bieži vien mēs darām lietas tikai darīšanas pēc, taču mums vienmēr ir jāstrādā kopīgā mērķa vārdā, un to nekad nevajadzētu aizmirst, spriež SIA Philip Morris Latvia vadītāja.

No finansēm līdz mārketingam

“Skolas laikos man labi padevās matemātika, tāpēc pēc vidusskolas absolvēšanas iestājos Rīgas Ekonomikas augstskolā (REA),” stāsta L.Kļaviņa. “Ja godīgi, tolaik es vēl īsti nezināju, kas ir tas virziens, kurā profesionāli vēlos doties, tāpēc izlēmu sevi izaicināt un savus spēkus izmēģināt REA. Lai gan pārsvarā studijas saistījās ar biznesu un finansēm, mums bija arī vairāki kursi, kuros apguvām mārketingu. Šī joma man šķita ļoti dinamiska, radoša un aktīva, tāpēc diezgan ātri sapratu, ka tas ir lauciņš, kurā vēlos sevi pilnveidot un attīstīt. Arī pēc augstskolas absolvēšanas aktīvi meklēju darbu tieši mārketingā, tādēļ nokļuvu starptautiskā uzņēmumā Unilever. Sākotnēji darbojos šajā kompānijā kā jauno zīmolu vadītāja, taču pēc nepilniem diviem gadiem kļuvu par klientu mārketinga speciālisti - sadarbojos ar vairākiem zīmoliem un izstrādāju tiem konkrētus piedāvājumus ar mārketinga aktivitātēm. Jāsaka, ka laiks Unilever man vienmēr paliks atmiņā ar ļoti pozitīvām emocijām - tas bija enerģisks un interesants darbs, kas man ļāva daudz mācīties. Tāpat šajā uzņēmumā ieguvu arī daudz jaunu draugu, un daži no tiem ieņem svarīgu vietu manā dzīvē arī joprojām,” atzīmē L.Kļaviņa, kura pēc divarpus gadiem Unilever nolēma mārketingu iepazīt no citas perspektīvas un sāka darbu reklāmas aģentūrā Ze Guru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākajai tiesai (AT) atsakoties ierosināt kasācijas tiesvedību pēc bijušās maksātnespējīgās AS "Dzintars" īpašnieka un valdes priekšsēdētāja Iļjas Gerčikova kasācijas sūdzības strīdā par īpašumtiesībām uz "Dzintara" preču zīmēm, ir stājies spēkā spriedums, kas paredz "Dzintara" preču zīmes atsavināšanu no Gerčikova un maksātnespējīgā uzņēmuma īpašumtiesību atjaunošanu uz šo preču zīmi.

Rīgas apgabaltiesa iepriekš atzina par nepamatotu Gerčikova apelācijas sūdzību par viņam nelabvēlīgo pirmās instances tiesas spriedumu lietā, kas bija ierosināta pēc "Dzintara" maksātnespējas administratora prasības. Administrators prasīja atzīt par nelikumīgu Gerčikova izdarīto preču zīmju pārreģistrēšanu bez atlīdzības uz sev piederošu citu juridisku personu laikā, kad "Dzintaram" bija noteikts tiesiskās aizsardzības process.

Gerčikovs apgabaltiesas spriedumu bija pārsūdzējis kasācijas kārtībā AT, bet AT pēc viņa sūdzības atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību. Šis AT lēmums vairs nav pārsūdzams.

Rīgas apgabaltiesa iepriekš gandrīz pilnībā pievienojās pirmās instances tiesas spriedumam, atzīstot, ka nebija pieļaujama preču zīmju bezatlīdzības nodošana ieinteresētajai personai tiesiskās aizsardzības procesa laikā un četru mēnešu periodā pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Konferencē spriež par modernajām tehnoloģijām un zaļajām idejām

Magda Riekstiņa, Diena, 15.11.2022

Tallinā notikušajā konferencē par zaļo domāšanu digitālo tehnoloģiju laikmetā diskutēja uzņēmuma SK ID Solutions valdes priekšsēdētājs Kalevs Pihls (Igaunija), vides aktīviste Mairita Lūse (Latvija) un žurnāliste Goda Raibite (Lietuva).

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroniskās identitātes risinājumu Smart-ID Latvijā šobrīd lieto vairāk nekā puse iedzīvotāju.

Igaunijā dibinātās kompānijas SK ID Solutions izstrādātais, starptautiskais elektroniskās autentifikācijas risinājums Smart-ID šogad svin savu piekto gadadienu. Šā gada 10. novembrī pieejami dati rāda, ka Latvijā Smart-ID lietotāju skaits sasniedzis 1 036 884, Igaunijā – 653 923, bet Lietuvā – 1 514 454 personas.

«2019. gadā Smart-ID bija populārākais mobilās autentifikācijas risinājums visā Baltijā. 2021. gadā uzņēmuma SK ID Solutions veiktajā aptaujā secināts, ka Smart-ID Baltijas valstu iedzīvotāji vērtē kā visuzticamāko autentifikācijas risinājumu. Uzņēmuma veiktā aptauja arī rāda, ka Latvijā pēdējo trīs gadu laikā šī risinājuma popularitāte pieaugusi par 20%,» sacīts SK ID Solutions sagatavotajā informācijā, kurā arī norādīts, ka Smart-ID ir pazīstams kopumā vairāk nekā 40 valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan viesnīcu segmenta rezultāti 2022. gada vasarā bija apmierinoši, tirgu, visticamāk, sagaida lejupslīde, prognozē Ieva Vitaitite (Ieva Vitaityte), CBRE Baltics analītiķe.

Izaicinājumus gaidāmajā ziemā varētu radīt gan jaunas Covid-19 mutācijas, kā rezultātā atkal varētu tikt ierobežota vai apturēta ceļošana, gan arvien pieaugošās produktu un pakalpojumu cenas, spriež I.Vitaitite. Viņa atzīmē, ka viesnīcu sektors ir viens no pirmajiem, kas izjūt ekonomikas lejupslīdes ietekmi, jo, samazinot kopējos tēriņus, izklaides braucieni ir tas, no kā patērētāji atsakās vispirms. Šis aspekts būtisku iespaidu varētu atstāt arī uz restorānu un kafejnīcu biznesu, domā CBRE Baltics analītiķe, uzsverot, ka ekonomiskā lejupslīde visizteiktāk Baltijas reģionā varētu būt jūtama 2023. gadā.

Viesnīcas pielāgojas

Pandēmijas laikā tika novērotas dažādas viesnīcu transformācijas tendences, kā rezultātā šis segments Baltijas valstīs ievērojami mainījās teic I.Vitaitite. “Laikā, kad pārrobežu ceļošana bija ierobežota, lielāku uzmanību uzņēmēji pievērsa vietējiem tūristiem. Pieprasījums gan nebija pietiekams, lai sasniegtu pirmspandēmijas noslogojumu, un viesnīcu darbība aktīvāk sāka atjaunoties vien šovasar, kad ar pandēmiju saistītie ierobežojumi tika pilnībā atcelti. Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka šovasar potenciālo ārvalstu ieceļotāju skaitu Baltijas valstīs, ietekmēja arī kara darbība Ukrainā, tāpēc daļa viesnīcu joprojām strādāja ar samazinātu noslogojumu. Mūsu novērojumi liecina, ka pandēmijas laikā dažas viesnīcas Baltijā tika pielāgotas biroju un īres dzīvokļu vajadzībām. Šobrīd lielākā daļa īpašumu atgriezušies iepriekšējā statusā, taču citi jauno koncepciju saglabājuši,” stāsta I.Vitaitite, piebilstot, ka pandēmijas ierobežojumi Baltijas valstīs ievērojami skāra arī biznesa klases viesnīcas, jo samazinājās arī darījumu braucienu skaits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai uzņēmums ilgtermiņā spētu ne tikai eksistēt, bet arī augt un attīstīties, vadības komandai nemitīgi ir jāseko līdzi globālajām tirgus tendencēm, kā arī skaidri jāzina, kādu viņi vēlas savu biznesu redzēt pēc pieciem un desmit gadiem, spriež Valērija Lieģe, Oaklins Baltics partnere.

Jebkura biznesa veiksmes pamatā primāri ir stratēģija, atzīmē V. Lieģe, piebilstot, ka nereti uzņēmuma vadības komanda ir tik ļoti ierauta operacionālajās lietās, ka aizmirst par lielo bildi. Tiklīdz tas notiek, virzība uz priekšu apstājas, jo vadības galvenais uzdevums nav kontrolēt detaļas, bet gan rūpēties par lielo vīziju, skaidro Oaklins Baltics partnere, uzsverot, ka svarīgi aspekti biznesa veiksmes stāstā ir arī profesionāla komanda un pareizie sadarbības partneri.

Vilina izaicinājumi

“Jau kopš bērnības es vienmēr esmu gribējusi būt starp labākajiem, tāpēc pēc vidusskolas beigšanas nolēmu iestāties Rīgas Ekonomikas augstskolā, kas tajā laikā bija viena no prestižākajām augstākās izglītības iestādēm Latvijā,” atminas V. Lieģe. “Tā bija praktiski vienīgā ārzemju augstskola mūsu valstī, un, lai tajā tiktu, bija jāiztur milzīgs konkurss, jo uz vienu vietu pretendēja apmēram 15 cilvēki. Tas man šķita izaicinoši, bet arī ļoti vilinoši, tāpēc es nolēmu mēģināt. Ja godīgi, apgūstamā joma tolaik pat nešķita tik svarīga, jo mani vairāk saistīja doma par iespēju mācīties šajā prestižajā augstskolā, nevis apgūt kādu konkrētu profesiju. Es vienkārši gribēju būt starp labākajiem, jo, manuprāt, pēc 12. klases ir ļoti grūti izlemt, kas tieši tu vēlies būt. Es nevarētu teikt, ka jau no padsmit gadiem zināju, ka vēlos savu dzīvi saistīt ar finansēm, taču tieši tā arī sanāca,” spriež V. Lieģe, kura arī savu pirmo profesionālo pieredzi ieguva tieši studiju laikos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizdošana mūsdienu sabiedrībā ir kļuvusi par ikdienas lietu, un tā ir pozitīva parādība, jo aktīva naudas cirkulācija veicina valsts ekonomiku. Taču speciālisti brīdina, ka lielākā cilvēku daļa aizdošanas procesu uzskata par diezgan virspusēju, tādēļ vēlāk nav iespējams izvairīties no ļoti daudzām problēmām.

Kas ir nepieciešams, lai naudas aizdošana nepārveidotos par galvas sāpēm?

“Vispirms, pirms aizdošanas apgūt vismaz minimālas juridiskās zināšanas, otrkārt, veikt konkrētu darbību secību, atbilstoši noformējot aizdevumus, visbeidzot, „cerēt vislabāko, bet sagatavoties vissliktākajam rezultātam“, tas ir, jau iepriekš novērtēt riskus un apdomāt, vai parādu būs iespējams atgūt”, – saka Ādolfs Mārtiņš Krauklis. Atgustinaudu.lv projekta koordinators.

Viņš nosauca galvenās kreditoru kļūdas, aizdodot naudu. Pēc speciālistu domām, jau tikai zinot šīs kļūdas, iespējams nākotnē no tām izvairīties.

1. Pārāk liela uzticēšanās parādniekam

Tā ir viena no galvenajām kreditoru kļūdām. Latvijā katru gadu veiktie pētījumi apliecina, ka galvenokārt nauda tiek aizdota tuviem radiniekiem, draugiem vai kaimiņiem, nenoslēdzot aizdevuma līgumu vai nepiefiksējot naudas nodošanas faktu. Iemesls, pēc Ā. Kraukļa domām, ir cilvēciskā nevēlēšanās prasīt tuvam radiniekam parakstīt aizdevuma līgumu, aizdevuma apliecinājumu vai vismaz naudas nodošanas aktu, tā tuviniekam parādot neuzticēšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Bez valsts mehānismiem koksnes izmantošana būvniecībā būs fragmentāra

Māris Ķirsons, 03.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koksnes izmantošanu būvniecībā Latvijā bremzē vēsturiski stereotipi, normatīvie akti un valstisku stimulu trūkums sava resursa pilnvērtīgākai izmantošanai pašu zemē.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koka izmantošanu būvniecībā Latvijā un ārzemēs. Latvijā ir publiskās ēkas, ražotnes, noliktavas, infrastruktūras celtnes, kuras būvētas no koka, taču tādu ir salīdzinoši maz, labāka situācija ir ar privātmājām.

Ražojam, bet patērē ārzemnieki

“Latvijā ražo koka mājas, bet tās pārdod ārzemēs, praktiski visā pasaulē, jo grūti iedomāties kādu vietu, kur nebūtu Latvijā izgatavoto māju,” skaidro biedrības Zaļās mājas izpilddirektors Kristaps Ceplis. Latvijā ir uzņēmumi, kuri spēj saražot, Latvijā ir resursi (koksne), no kā saražot, bet produkcija nonāk ārzemēs. “Latvijā nav nekādu motivējošu rīku, lai būvētu koka ēkas, un ir liela vēsturiska stereotipu ietekme attiecībā par koka ēku ugunsdrošību. Cilvēkiem ir stereotips, ka koks pūst, vērpjas, deg, bet, ja izmantosim betonu un minerālus, visas problēmas būs atrisinātas, neiedziļinoties tajās blaknēs, kas mēdz būt visa veida būvēs,” skaidro koka ēku būvniecības uzņēmuma vadītājs Krists Slokenbergs. Viņš norāda, ka ne no valsts, ne arī pašvaldību puses nav neviena instrumenta, kas stimulētu būvēt ēkas no koka. “Labā ziņa, ka koka būvju skaits Latvijā tomēr pieaug, jo mīti par koku pirms gadiem desmit bija daudz ietekmīgāki, vienlaikus pieauguma temps ir pārāk lēns,” tā K. Slokenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Biznesa transformāciju īstenošanā jāpievērš vairāk uzmanības cilvēciskiem faktoriem

Nauris Kļava, EY partneris, 13.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā EY veiktais uzņēmumu vadītāju pētījums atklāja, ka 82% uzņēmumu līderu atzīst, ka tirgus situācijas pārmaiņas un satricinājumi notiek arvien biežāk un tiem ir lielāka ietekme. Šo satricinājumu rezultātā, lai tiktu līdzi pārmaiņu tempam, uzņēmumi biežāk īsteno dažādus transformācijas projektus un iniciatīvas – gan pasaulē, gan pie mums Latvijā un Baltijā.

Taču bieži iecerētās pārmaiņas nesasniedz savus mērķus. Mūsu dati liecina, ka 85% biznesa vadītāju pēdējo piecu gadu laikā ir bijuši iesaistīti vismaz divos būtisku pārmaiņu procesos un divas trešdaļas (67%) atzīst, ka vismaz viena no šīm biznesa transformācijām ir devusi sliktāku rezultātu kā bija iecerēts.

Lai pētītu biznesa pārmaiņu centienu izdošanās faktorus, EY kopā ar Oxford Saïd Business School veica plašu vadības un darbinieku pētījumu, aptaujājot vairāk kā divus tūkstošus respondentu 23 pasaules valstīs – gan vadītājus, gan darbiniekus. Pētījums atklāja, ka biznesa transformāciju veiksmi lielā mērā nosaka emocionāli, cilvēciski faktori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā darbu uzsācis starptautiskā genomikas uzņēmuma Eurofins Genomics IT centrs ar mērķi piesaistīt IT ekspertus un speciālistus no Latvijas un Baltijas, lai izstrādātu risinājumus pasaulē strauji augošajai genomikas nozarei.

Jaunizveidotais IT centrs “Eurofins Genomics IT Solutions Latvia” nodibināts ar mērķi veidot modernu, uz inovācijām balstītu IT organizāciju, lai kopā ar grupas komandām piedāvātu mūsdienīgus, augsta līmeņa tehnoloģiskos risinājumus uzņēmuma biznesa vajadzībām Eiropā.

Pirmajā gadā “Eurofins Genomics IT Solutions Latvia” paplašināsies līdz 40 darbiniekiem.

Rīga un Latvija izvēlēta kā lokācija, kurā koncentrējas pasaules tirgū konkurētspējīgi IT nozares eksperti, kas pārzina modernākās tehnoloģijas un programmatūras izstrādes prakses. “Eurofins Genomics” novērtē iespēju piedalīties Latvijas IT nozares virzītas un uz zināšanām balstītas ekonomikas tālākā attīstībā, nodrošinot iespēju strādāt pie jaunākajām tehnoloģijām šajā strauji augošajā genomikas nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EY: Ģeopolitikas situācijas dēļ 29% uzņēmumu pārtraukuši plānotās investīcijas

Db.lv, 09.11.2022

EY partneris, Stratēģijas un darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs Guntars Krols.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģeopolitikas situācijas dēļ 29% uzņēmumu ir pārtraukuši plānotās investīcijas, informē auditorkompānijas "Ernst & Young" (EY) pārstāvji, atsaucoties uz vispasaules pētījuma "EY CEO Outlook Pulse" datiem.

Kompānijā norāda, ka ģeopolitiskā saspīlējuma dēļ uzņēmumi pārskata attīstības plānus, proti, 95% dažādu nozaru uzņēmumu vadītāju atzīmējuši, ka ir pārskatījuši stratēģiskos ieguldījumu plānus atbilstoši ģeopolitiskajai situācijai, tostarp 43% ir atlikuši jaunas investīciju ieceres līdz ģeopolitiskā situācija uzlabosies, bet 29% plānotās investīcijas ir pārtraukuši.

Tikmēr 40% respondentu atklāj, ka viņu vadītie uzņēmumi maina piegādes ķēdes, 39% pārvieto savas darbības aktīvus, bet 30% pamet noteiktus darbības tirgus.

EY pētījumā 69% respondentu pauduši uzskatu, ka inflācija un tās apkarošanai veiktā valdību rīcība negatīvi ietekmēs uzņēmumu finanšu rādītājus un izaugsmi. Tam nepiekrīt 22% biznesa līderu pasaulē. Līdztekus pastāv zems ticības līmenis, ka valstu valdības veiksmīgi tiks galā ar inflāciju, neradot būtiskas negatīvas sekas uzņēmējdarbības videi un attīstībai - tam tic 16% biznesa vadītāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Jauno Saeimu cer redzēt nacionāli un rietumnieciski vērstu

LETA, 03.10.2022

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone pauda, ka provizoriskie vēlēšanu rezultāti kopumā atbilst LDDK un citu sociālo partneru interesēm. "Galvenais ir rietumnieciskais kurss, Latvija kā NATO dalībvalsts, kur drošības komponente ir numur viens," uzsvēra LDDK vadītāja.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) 14.Saeimu cer redzēt nacionāli un rietumnieciski vērstu, atklāja organizāciju vadītāji.

LTRK vadītājs Jānis Endziņš pauda, ka organizāciju pašreizējie vēlēšanu rezultāti apmierina, tas esot ļoti līdzīgs tam rezultātam, uz kādu tā bija cerējusi. Vienlaikus Endziņš sacīja, ka vēlēšanu rezultāti liecina arī par Latvijas iedzīvotāju vēlmi pēc pārmaiņām, jo pietiekami lielu vēlētāju atbalstu ieguvuši arī salīdzinoši jauni politiskie spēki, piemēram, "Apvienotais saraksts", "Progresīvie" vai "Latvija pirmajā vietā".

"Faktiski mūsu gaidas sakrīt ar to, par ko Latvija ir nobalsojusi. Latvija ir nobalsojusi par Rietumu kursu, aizsākto ģeopolitisko virzību, kas bija šajās vēlēšanās pats svarīgākais," sacīja LTRK vadītājs.

Zināms 14.Saeimas sastāvs 

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) apkopojot vēlēšanu rezultātus, kļuvis zināms nākamās...

Taujāts par pārsteigumiem, kurus sagādājušas 14.Saeimas vēlēšanas, Endziņš teica, ka zināms izbrīns ir par partijas "Saskaņa" neiekļūšanu Saeimā. Viņa ieskatā šāds pavērsiens liecina par vēlētāju prioritāšu maiņu - nevis izvēlēties partiju pēc tautības, bet gan izteiktajiem solījumiem, darāmo darbu sarakstu un ideoloģiju.

Tāpat Endziņu pārsteidzis pārliecinošs atbalsts Zaļo un zemnieku savienībai, jo reitingos šai partijai iepriekš bijuši kritumi, tāpat tā zaudējusi virkni redzamu un spēcīgu politiķu līdz ar Latvijas Zaļā partijas aiziešanu. "Droši vien, ka tas ir Lemberga faktors," piebilda Endziņš.

Komentējot izaicinājumus, ar kuriem būs jāsastopas jaunajam Saeimas sasaukumam, LTRK vadītājs uzsvēra, ka organizācijā sagaida lielāku sociālo partneru iesaisti stratēģisko lēmumu pieņemšanā. LTRK, līdz ar citām tautsaimniecības nozari pārstāvošām organizācijām, pirms vēlēšanām partijām izsūtījusi rekomendācijas un pārrunājusi turpmāko sadarbību un, lai arī sociālo partneru un topošās valdības pārstāvju ieskati vairākos jautājumos sakrituši, Endziņš uzsver, ka būtiskākais ir lūkot, lai šie solījumi sakrīt ar darbiem.

Endziņš atzīmēja, ka viena no rekomendācijām partijām ir ciešāka sadarbība un konsultācijas ministru kabineta komplektēšanā, it īpaši jautājumā par Ekonomikas un Finanšu ministriju vadītāju kandidātiem. LTRK cer, ka jaunais ekonomikas ministrs turpinās līdzšinējo praksi regulāri tikties ar sociālajiem partneriem un pārrunāt tā brīža aktualitātes. Tāpat Endziņš pauda cerību, ka šāda sadarbība varētu tikt sākta arī ar finanšu ministru.

Taujāts par labvēlīgāko ministru kabineta sastāvu, Endziņš atturējās no konkrētu uzvārdu saukšanas, piebilstot, ka LTRK priekšroka ir "Apvienotā saraksta", "Jaunās vienotības" un Nacionālās apvienības politiķiem. "Provizoriski šie trīs spēki varētu būt koalīcijā un veidot koalīciju. Ja tas tā būs, tad šīs mūsu gaidas būs piepildījušās," iestarpināja Endziņš.

Viņš arī piebilda, ka, izvēloties ministru sastāvu, būtiski būtu ņemt vērā vēlētāju viedokli, tas ir, sarakstos veiktās atzīmes.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone pauda, ka provizoriskie vēlēšanu rezultāti kopumā atbilst LDDK un citu sociālo partneru interesēm. "Galvenais ir rietumnieciskais kurss, Latvija kā NATO dalībvalsts, kur drošības komponente ir numur viens," uzsvēra LDDK vadītāja.

Arī viņa uzsvēra, ka būtiski raudzīties, vai jaunā Saeima ņems vērā sociālo partneru rekomendācijas tautsaimniecības jomā, un vai šie ieteikumi tiks integrēti tālākajos lēmums. Tajā pašā laikā, lai tautsaimniecības nozare spētu pārdzīvot pašreizējo krīzi, patlaban lielākā uzmanība jaunajai valsts vadībai būs jāvelta tieši uz energoresursu pietiekamību un maksātspēju.

"Un tālāk jau, protams, ir visas tēmas, kas saistītas ar konkurētspēju, nodokļiem un Latvijas spēju, ja ne apsteigt, tad vismaz panākt Lietuvu un Igauniju," atzīmēja Meņģelsone.

Taujāta par partijām, kas pēc pašreizējiem vēlēšanu rezultātiem nav sasniegušas pietiekamu balsu sakaitu, Meņģelsone skaidroja, ka šis ir gana interesants brīdis, kad notiek zināmas izmaiņas, it īpaši krieviski runājošo vēlētāju pusē. "Tas nozīmē, ka vēlētājs bija apmulsis. Tas nozīmē, ka svarīgi partijām ir definēt savu nostāju par ļoti svarīgām lietām, jo vilcināšanās un koķetēšana, un diplomātijas meklēšana ir sliktākais, ko var darīt šādos ģeopolitiskajos apstākļos," uzsvēra LDDK vadītāja.

Līdzīgi kā Endziņš, arī Meņģelsone norādīja, ka tautsaimniecības nozarei pašlaik svarīga ir sadarbība ar Ekonomikas un Finanšu ministrijām, nepieciešamas diskusijas ar sociālajiem partneriem par kandidātu atbilstību amatiem. "Ļoti svarīgi, lai Saeimas koalīcija būtu nacionāla, rietumnieciski noskaņota," atzīmēja LDDK vadītāja.

Kā ziņots, saskaņā ar pašreiz Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā pieejamo informāciju, "Jaunā vienotība" (JV) nākamajā Saeimā varētu būt ieguvusi 23 mandātus, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 16, "Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA) - pa 13, "Stabilitātei!" (S) un "Progresīvie" (P) - pa 10, bet "Latvija pirmajā vietā" (LPV) - deviņus mandātus.

Tikmēr "Attīstībai/Par" (AP) un "Saskaņas" rezultāti pašlaik ir ļoti tuvi 5% barjerai: AP pašlaik savākusi 5,02% balsu, kas parlamentā ļautu iegūt sešus mandātus, kamēr "Saskaņa" ar 4,77% ir tūlīt aiz strīpas. Vēl atlicis saskaitīt gana daudz balsu, lai gan AP varētu izkrist no Saeimas, gan arī "Saskaņa" iegūt minimālu pārstāvniecību, tādējādi būtiski mainot kopējos rezultātus un mandātu sadalījumu.

14.Saeimas vēlēšanās Latvijā nobalsoja kopumā 59,33% balsstiesīgo iedzīvotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada septembrī, salīdzinot ar 2021. gada septembri, vidējais patēriņa cenu līmenis* palielinājās par 22,2 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022. gada septembrī, salīdzinot ar 2021. gada septembri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, mājokļa iekārtai.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 27,5 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+37,1 %), konditorejas izstrādājumiem (+25,5 %), miltiem un citiem graudaugiem (+62,2 %), makaronu izstrādājumiem (+41,1 %), rīsiem (+37,8 %), brokastu pārslām (+11,8 %). Sadārdzinājās siers un biezpiens (+38,7 %), piena produkti (+41,0 %), piens (+43,7 %), olas (+26,9 %) un jogurts (+24,6 %). Gada laikā cenas pieauga mājputnu gaļai (+35,7 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+19,9 %), cūkgaļai (+12,4 %), gaļas izstrādājumiem (+20,6 %) un liellopu gaļai (+31,3 %).

Komentāri

Pievienot komentāru