Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta projekta gaitā Tērbatas ielā plānots ierīkot un testēt zaļās infrastruktūras risinājumus ‒ zaļās sienas, zaļo jumtus un lietusdārzus.
Tādējādi Tērbatas iela sekos pasaules metropoļu paraugam, lai karstajās vasaras dienās dotu iespēju iedzīvotājiem atveldzēties.
Zaļos risinājumus plānots ieviest līdz 2024.gadam. Šobrīd projektā tiek veikta zaļās infrastruktūras kartēšana ar mērķi apzināt, kurās galvaspilsētas apkaimēs tā nepieciešama visvairāk, tādējādi mazinot siltumsalas efektu* un ielas aplūšanas risku. Tiek vērtēts arī, kādi zaļās infrastruktūras risinājumi būtu piemērotākie, lai pielāgotu pilsētu klimata pārmaiņām.
Tērbatas iela ir viena no ar transportu un gājēju noslogotākajām ielām, taču tajā trūkst koku, apstādījumu un citu zaļo elementu, kas ļautu pilsētas iedzīvotājiem atveldzēties karstajās vasaras dienās, bet pašai teritorijai – pielāgoties klimata pārmaiņām, padarot to pievilcīgāku dzīvošanai, uzņēmējdarbībai un tūrismam.
“Karstajās vasaras dienās Rīgas centrā, arī Tērbatas ielā, bieži gaisa temperatūra ir pat par desmit grādiem augstāka nekā pārējā Rīgā, jo centru caurvij betona ēkas, kur zaļo zonu praktiski nav. Klimata pārmaiņām uzņemot apgriezienus, ekstremāli laikapstākļi (piemēram, karstums, intensīvi nokrišņi) mūs skar arvien biežāk. Intensīvu lietus laikā centrā varam novērot applūdušas ielas un vasarās nu jau vismaz reizi sezonā mēdzam piedzīvot tādu karstumu, no kura nav iespējams atveldzēties. Projekta mērķis ir pārbaudīt inovatīvus risinājumus, kas ne tikai palīdz pielāgoties klimata pārmaiņām, bet arī rada pievilcīgāku pilsētvidi,” pauda projekta “Dabā balstītu un viedo risinājumu portfeļa izstrāde un demonstrēšana pilsētu klimata noturības uzlabošanai Latvijā un Igaunijā” (LIFE LATESTadapt) vadītājs Kristaps Zēlavs.
Zaļās infrastruktūras risinājumi ir populāri daudzviet pasaulē, īpaši Ņujorkā, kur Bruklinā izvietots pasaulē lielākais publiski pieejamais jumta dārzs, arvien lielāku popularitāti gūst vertikālie dārzi pie ēku ārsienām, bet lietus dārzi veiksmīgi savāc un izmanto sanesto lietus ūdni, tā pasargājot teritorijas no aplūšanas.
Projektu “Dabā balstītu un viedo risinājumu portfeļa izstrāde un demonstrēšana pilsētu klimata noturības uzlabošanai Latvijā un Igaunijā” (LIFE LATESTadapt projekts Nr. 101074438 LIFE21-CCA-EE-LIFE LATESTadapt) finansē Eiropas Savienības LIFE programma, kas sedz 60% no projekta attiecināmajām izmaksām un Latvijas Valsts reģionālā attīstības aģentūra, kas sedz līdz 30% no projekta attiecināmajām izmaksām.
*Siltumsalas efekts ir parādība, kad gaisa temperatūra pilsētas centrā ir ievērojami augstāka nekā lauku teritorijās ārpus pilsētas.
