Jaunākais izdevums

Augot dronu izmantošanas aktivitātei, nākotnē, visticamāk, palielināsies arī negadījumu skaits, kurā tie iesaistīti. Patlaban pirmie soļi dronu izmantošanas regulējuma izveidē jau ir sperti, tomēr apdrošinātāji uzskata, ka to vēl iespējams uzlabot, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ņemot vērā arvien pieaugošo dronu īpašnieku skaitu un biežāku šo bezpilota lidaparātu izmantošanu publisku masu pasākumu filmēšanai, kas rada potenciālus apdraudējuma riskus, pērnā gada novembrī Ministru kabinetā (MK) tika akceptēti noteikumi, kas regulē dronu izmantošanu. Noteikumi paredz virkni jaunu prasību attiecībā uz bezpilota lidaparāta konstrukciju un aprīkojumu, pilota vecumu un nosaka nepieciešamību marķēt dronu, lai tā īpašnieku būtu iespējams identificēt. Tāpat noteikumi atrunā attālumu ierobežojumus horizontālā un vertikālā plaknē un lidojuma distanci cilvēku, pasākumu un citu sabiedriski nozīmīgu objektu tuvumā.

Viena no būtiskākajām regulējuma ieviestajām izmaiņām ir nepieciešamība apdrošināt bezpilota lidaparāta operatora civiltiesisko atbildību pret zaudējumiem, kurus drons varētu radīt trešās personas veselībai, dzīvībai, mantai vai videi. Noteikumi paredz pārejas periodu līdz 2018. gada 1. janvārim, nosakot, ka, ja bezpilota gaisa kuģa kopējā pacelšanās masa pārsniedz 1,5 kg, tās īpašnieks apdrošina savu civiltiesisko atbildību (CTA) pret zaudējumiem, kurus bezpilota gaisa kuģis varētu radīt trešās personas veselībai, dzīvībai vai mantai, kā arī videi. Minimālais atbildības limits patlaban nav noteikts. Apdrošinātāji norāda, ka, palielinoties pieprasījumam pēc droniem, aug arī iegādāto apdrošināšanas polišu skaits, taču pagaidām apjomi vēl ir niecīgi.

Visu rakstu Dronu regulējumā vēl trūkumi lasiet ceturtdienas, 16.marta laikrakstā Dienas Bizness!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārmērīga ierobežošana drošību neuzlabos un kaitēs nozares attīstībai

To sarunā ar Dienas Biznesu pirms 10. maijā notiekošā Rīgas Aviācijas foruma norāda pasākuma lektori.

«Arī tālvadības gaisa kuģu (dronu) segmentā Latvija atradusi nišas, kur esam līderi pasaules mērogā,» norāda Latvijas Aviācijas asociācijas valdes loceklis Artūrs Kokars. Latvijas prezidentūras laikā tika pieņemta t. s. Rīgas deklarācija, kas ir mugurkauls ES topošajam regulējumam dronu jomā. Forumā viena sesija tiks veltīta tam, kā attīstās tiesiskais regulējums un kā kopumā attīstās dronu nozare, iegūstot arvien lielāku komerciālu pielietojumu. Komentējot iedzīvotāju un lielās aviācijas pilotu bažas saistībā ar arvien plašāku dronu izmantošanu, viņš atzīmē, ka bīstamību rada nevis pats drons, bet lietotājs, kas to izmanto pretlikumīgiem vai nepareiziem nolūkiem. «Šeit gan neder pieeja mēģināt kaut ko aizliegt,» jo dronus var viegli iegādāties. Tādēļ ir nepieciešams tehnoloģijām atbilstošs regulējums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidošanas ātrums, kameras kvalitāte, baterijas uzlādes un filmēšanas ilgums, kā arī pilotu zināšanu pilnveidošana ir nepilnības, ar kurām vēl joprojām sastopas profesionāļi, kuri ikdienā izmanto dronu sniegtās iespējas.

Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja «Lattelecom» produktu līnijas vadītājs Daniels Skopans, arī droniem - kā jebkurai citai tehnoloģijai - vēl ir, kur augt. Viņaprāt, droniem vēl jāattīsta lidošanas ātrums, jo šobrīd maksimālais ātrums filmēšanas droniem ir aptuveni 60-70 kilometri stundā, bet, ja nepieciešams filmēt sacīkstes, rallijus, ekstrēmos sporta veidus, kur viss notiek ļoti ātri, tad ar šādu ātrumu ir krietni par maz. Eksperts norāda, ka nākamā nepilnība ir kameras, lai arī ar tām filmē pat Holivudas filmas.

«Lattelecom» tehnikas pakalpojumu vadītājs Pāvels Degtjarevs papildina, ka noteikti jāpilnveido arī baterijas uzlādes ātrums un tās filmēšanas ilgums. «Es gribētu sapņot, ka kādreiz, uzlādējot pilnu bateriju, varēs lidināt dronu stundu vai pusotru. Īpaši noderīgi tas ir, ja esam ceļā un mums nav iespēju uzlādēt baterijas. Ar trīsdesmit minūtēm ceļojumā varētu būt krietni par maz. Jāpilnveido arī baterijas uzlādes laiks, jo šobrīd sanāk tā, ka vidēji droni lido 30 minūtes un uzlādē bateriju pusotru vai divas stundas. Vēlētos, lai uzlādes laiks būtu samērīgs – 30 minūtes lido un 30 minūtes uzlādē,» domā P. Degtjarevs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) ir saņēmis pirmos 11 bezpilota gaisa kuģus jeb dronus un tuvākajā laikā tiks uzsākta to izmantošana izsaukumos.

Dronu integrēšana VUGD darbībā tiek īstenota Interreg V-A Latvijas - Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projekta «Jauno tehnoloģiju ieviešana pierobežas ārkārtas situāciju apkarošanā» ietvaros.

Notikuma vietā ugunsdzēsēji glābēji dronus izmantos, lai veiktu izlūkošanu, tajā skaitā, apzinātu notiekošā mērogus, uguns vai bīstamās vielas noplūdes izplatīšanos un citus svarīgus faktorus, kuri nepieciešami lēmumu pieņemšanai. Īpaši nozīmīga dronu izmantošana ir plašos ugunsgrēkos, kuros «skats no augšas» sniedz objektīvu informāciju par notiekošo.

Ar droniem netiks padots ūdens ugunsgrēka dzēšanai vai veikta cilvēku glābšana no bīstamās zonas, tie tiks izmantoti papildu operatīvās informācijas iegūšanai notikuma vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Saeimas komisijā izgaismojas daudz nepilnību dronu lietošanas regulējumā

LETA, 11.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde šodien izgaismojās daudz nepilnību tālvadības lidaparātu jeb dronu lietošanas regulējumā, novēroja aģentūra LETA.

Civilās aviācijas aģentūras (CAA) direktors Māris Gorodcovs norādīja, ka Eiropas Savienības līmenī patlaban notiek darbs pie dronu izmantošanas regulējuma, kuru varētu pieņemt nākamā gada pirmajā ceturksnī. Tas gan nebūšot visaptverošs regulējums, tāds plānots līdz 2020.gadam. Viena no prasībām varētu būt dronu ar svaru virs 900 gramiem aprīkot ar SIM karti, lai attālināti varētu pārņemt tā vadību.

Vienlaikus līdz gada beigām plānots pilnveidot regulējumu nacionālā līmenī, pie kuru patlaban strādā darba grupa.

Gorodcovs klāstīja, ka dronu izmantošanas aspekti pēdējā laikā kļuvuši aktuālāki, tāpēc šogad īstenota informatīvā kampaņa, izdodot bukletus, reklāmas rullīšus, kā arī stāstot par droniem skolās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divas dienas paralizētā Londonas Getvikas lidosta plāno piektdien atsākt darbību ar ierobežotu skaitu lidojumu, teikts lidostas paziņojumā.

«Getvikas skrejceļš šobrīd ir pieejams un grafikā uz izlidošanu un ielidošanu ir ierobežots skaits lidmašīnu,» teikts lidostas paziņojumā tviterī.

Lidosta iesaka pasažieriem pirms došanās uz lidostu pārbaudīt internetā sava reisa statusu.

Lielbritānijas otrā noslogotākā lidosta ir slēgta vairāk nekā 30 stundu pēc vairākkārtējas drona pamanīšanas tās tuvumā no trešdienas vakara, kā rezultātā atcelti simtiem reisu, ietekmējot 120 000 pasažieru.

Lielbritānijas policija nosūtījusi uz Londonas Getvikas lidostu snaiperus un izmanto helikopteru, lai notvertu personas, kas virs lidlauka lidina dronu, paralizējot tā darbību.

Palīgā policijai devušies arī armijas eksperti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezpilota lidaparāti jeb droni maina daudzas industrijas, tostarp arī reklāmu, ko ar šīs tehnoloģijas palīdzību var pacelt gaisā

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

«Mūsdienu informācijas un reklāmu pārbagātajā pasaulē jāmēģina izcelties. Šis ir viens no veidiem, kā to izdarīt,» saka Uldis Kaņeps, SIA Dronevertising līdzīpašnieks. Viņa skatījumā tradicionālā vides reklāma bieži vien paslīd garām un paliek nepamanīta. Taču uzņēmumiem, lai veidotu savu tēlu, ir svarīgi izcelties uz citu fona. «Šis ir interesants, inovatīvs veids, kā pārsteigt cilvēkus, radīt «wow» momentu,» viņš teic.

Projektu izpildei seko arī droni

Tehnoloģiju apskats: Paskaties uz sevi no augšas

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gadā Ergo Baltijas valstīs palielinājusi apdrošināšanas prēmiju apjomu, gan peļņu, gan arī tirgus daļu, informē uzņēmums.

Ergo Baltijas valstīs 2017. gadā parakstīja apdrošināšanas prēmijas 242 miljonu eiro apmērā, kas ir par 36 miljoniem vairāk nekā 2016. gadā. Ergo peļņa 2017. gadā sasniedza 8,6 miljonus eiro (2016. gadā – 4,5 miljoni eiro).

2017. gada 11 mēnešos Ergo apdrošināšanas prēmiju apjoma pieaugums 17,6 % apmērā pārsniedza Baltijas apdrošināšanas tirgus pieauguma tempu (14,9 %), tādējādi palielinot tirgus daļu līdz 14,6 %. Vienlaikus pieaudzis arī Ergo izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apjoms, kas 2017. gadā sasniedza 142,6 miljonus eiro, kas ir par 9,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2016. gadā (2016. gadā – 133,4 miljoni eiro).

Visās Baltijas valstīs lielākais Ergo parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums nedzīvības apdrošināšanas segmentā sasniegts transportlīdzekļu apdrošināšanā, savukārt dzīvības apdrošināšanas segmentā – uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā. Nedzīvības apdrošināšanas segmentā Ergo Baltijas valstīs parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms 2017. gadā pieauga par 22 %, dzīvības apdrošināšanā – par 6,1 %, savukārt veselības apdrošināšanā parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums sasniedza 12,5 %. Koncentrējoties uz pozitīvu risku parakstīšanas rezultātu, uzlabots tehniskais rezultāts visās Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Darbinieku veselību pārsvarā apdrošina lielie un vidējie uzņēmumi

Rūta Kesnere, 21.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējā polises cena vienam darbiniekam ir 250 eiro gadā, taču tās ir investīcijas, kuras atmaksājas

Par to vienisprātis ir DB rīkotā apaļā galda diskusijas, kas veltīta darbinieku veselības apdrošināšanai, dalībnieki: Dins Šmits - Repharm ģenerāldirektors, Gints Konrads - Latvijas apdrošinātāju asociācijas Veselības apdrošināšanas komisijas loceklis, Baiba Fromane - Latvijas Būvuzņēmēju partnerība valdes priekšsēdētāja, Dace Amsila - Swedbank Personāla vadības partnere, un LDDK sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns.

Konrada kungs, cik pieprasīta ir darbinieku veselības apdrošināšana, kāds ir tās īpatsvars kopējā apdrošināšanas portfelī, kāda ir darbinieku apdrošināšanas kopējā vērtība absolūtos skaitļos?

G. Konrads: Darbinieku veselības apdrošināšanā ir vērojama pozitīva dinamika, un 2016. gadā tā aizņēma vienu ceturto daļu no visa apdrošināšanas tirgus, šā gada 1. ceturksnī tie bija 27%. Veselības apdrošināšanas prēmiju apjoms gadā ir teju 80 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Audzis izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apjoms

Žanete Hāka, 24.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī kopējais šā gada pirmajā ceturksnī parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms ir pieaudzis, marta dati jau parāda būtisku Covid-19 infekcijas izraisītās krīzes ietekmi, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) dati.

Martā samazinājušies prēmiju apjomi tādos lielajos apdrošināšanas veidos kā sauszemes transportlīdzekļu CTA (iekļaujot OCTA), KASKO un īpašuma apdrošināšana, liecina LAA apkopotie dati. Likumsakarīgi, ka lielākais prēmiju kritums un izmaksu pieaugums bijis ceļojumu apdrošināšanā.

Gada pirmajos trīs mēnešos kopējais parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms bija 156,5 miljoni eiro, kas ir par 8% vairāk nekā pērn. Taču kāpumu ir nodrošinājuši pamatā divi veidi – dzīvības apdrošināšana un veselības apdrošināšana. Dzīvības apdrošināšanā būtisku pieaugumu nodrošina mūža pensijas apdrošināšanas izvēle cilvēkiem, kas dodas pensijā. Taču uzkrājošo dzīvības apdrošināšanas līgumu tendence nav pozitīva – pērn noslēgto līgumu iemaksas turpina audzēt prēmiju maksājumu statistiku, bet martā no jauna noslēgto līgumu skaits samazinājies uz pusi, par 46%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Bremzējas pieprasījums pēc jauniem apdrošināšanas pakalpojumiem

Žanete Hāka, 30.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmajā pusgadā parakstīto prēmiju apjoms Latvijas apdrošināšanas nozarē saglabājies pērnā gada līmenī, atspoguļojot krīzes ietekmi uz nozari – samazinoties ekonomiskajai aktivitātei un nodarbinātībai, attiecīgi piebremzējies arī klientu pieprasījums pēc jauniem apdrošināšanas pakalpojumiem.

Kā liecina Latvijas Apdrošināšanas asociācijas (LAA) apkopotie dati, 2020. gada pirmajos sešos mēnešos kopējais parakstīto prēmiju apjoms bija 277 miljoni eiro, kas ir tikpat, cik 2019. gada pirmajā pusē. Prēmiju pieaugums bijis tikai divos lielajos apdrošināšanas veidos: dzīvības apdrošināšanā par 15% un veselības apdrošināšanā par 5%. "Pieaugumu dzīvības apdrošināšanā nodrošināja tikai jaunie mūža pensijas līgumi. Savukārt veselības apdrošināšanas polises tradicionāli tiek atjaunotas gada pirmajos trīs mēnešos, tādēļ gada sākumā parasti ir pozitīvas veselības apdrošināšanas prēmiju pieauguma tendences," stāsta LAA prezidents Jānis Abāšins.

Divi lielie auto apdrošināšanas veidi – sauszemes transporta īpašnieku CTA (iekļaujot OCTA) un KASKO – pirmajā pusgadā piedzīvojuši prēmiju sarukumu pret pērno gadu, attiecīgi par 12% un 8%, savukārt īpašuma apdrošināšana palikusi pērnā gada līmenī, nepiedzīvojot ne izaugsmi, ne arī samazinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Dronu īpašnieku atbildības apdrošināšanas piedāvājums varētu kļūt plašāks

Žanete Hāka, 20.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunie noteikumi par kārtību, kādā veicami bezpilota gaisa kuģu un cita veida lidaparātu lidojumi, Latvijā ievieš dronu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas minimālos limitus, kas noteiktos gadījumos attieksies uz bezpilota lidaparātiem ar pacelšanās masu jau no 250 gramiem, informē Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA).

Līdz šim dronu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana jau bija obligāta prasība, taču nebija noteikti minimālie limiti, un apdrošināšana bija obligāta tikai droniem ar pacelšanās masu no 1,5 kg. Jaunajos noteikumos, kas Ministru kabinetā tika pieņemti 13. augustā, apdrošināšanas normas ir precizētas un paredz, ka īpašniekam obligātā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana nepieciešama arī tādam dronam, kura masa ir no 250 gramiem līdz 1,5 kg, ja ar to ir paredzēts veikt paaugstināta riska lidojumus, kuru kritēriji atrunāti noteikumos. Tādos gadījumos minimālais atbildības limits ir 150 000 eiro vienam apdrošināšanas gadījumam un apdrošināšanas periodam kopā. Ja ar bezpilota gaisa kuģi nav paredzēts veikt paaugstināta riska lidojumus, tiek saglabāta līdzšinējā kārtība, kas paredz, ka apdrošināšana nepieciešama tad, ja pacelšanās masa ir 1,5 kg un vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Attīsta dronu satiksmes vadības platformu Latvijā

Zane Atlāce - Bistere, 13.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saredzot iespējas kā droni var palīdzēt glābšanas misijās un risināt problēmas uzņēmumiem dažādās nozarēs, LMT kopā ar Lufthansa Systems attīsta pilotprojektu Latvijā dronu satiksmes vadības programmu, informē LMT pārstāve Elīna Lidere.

Kā risinājumu drošākai dronu integrācijai gaisa satiksmē to šodien LMT demonstrēja Rīgas Aviācijas forumā.

Šāda dronu satiksmes vadības platforma tiek veidota, lai visi gaisa satiksmes dalībnieki, t.sk., bezpolita lidaparāti - droni būtu redzami kopējā plūsmā un netraucētu viens otram. Tāpat šāda platforma ļaus attīstīt risinājumus dronu lidojumiem arī ārpus pilota redzamības zonas un autonomajiem dronu lidojumiem.

«Latvija tagad ir viena no pirmajām valstīm pasaulē, kur tiek pilotēta šāda dronu satiksmes vadības platforma,» norāda LMT viceprezidents Ingmārs Pūķis. «Tas ļaus gan uzlabot dronu satiksmes drošību, gan arī attīstīt jaunus pakalpojumus ar kuriem varam būt konkurētspējīgi eksportā. Jau tagad LMT kā dronu risinājumu eksperts tiek aicināts uz starptautiskajām konferencēm. Savukārt mūsu glābšanas drons ar mākslīgo intelektu, ko attīstam kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU), ir jau vairākkārtīgi izmantots glābšanas misijās.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Ražo dronus profesionālai izmantošanai

Anda Asere, 21.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Atlas Aerospace ražo bezpilota lidaparātus, kurus ir paredzēts izmantot profesionāliem mērķiem, piemēram, novērošanai; uzņēmums šī mērķa realizēšanai piesaistījis astoņus miljonus dolāru

Uzņēmuma dibinātājs Ivans Tolčinskijs ir dzimis Ukrainā, bet vairāk nekā 20 gadus dzīvojis Izraēlā. Tur viņš strādājis bezpilota lidaparātu ražošanas kompānijā, bet ar laiku nostiprinājās vēlme strādāt citādi, veidot personīgo biznesu, īstenojot atšķirīgu vīziju. Pie sava uzņēmuma izveides viņš sāka strādāt Izraēlā. Reiz publicēja vienkāršu video Facebook un pēc neilga laika saņēma piedāvājumu no investora. Ņemot vērā, ka Izraēlā ir daudz augstāks inženieru un speciālistu atalgojums un arī stingrāks dronu izmantošanas regulējums, viņam radās doma attīstīt biznesu Eiropā. «Izvēle krita par labu Latvijai,» saka I. Tolčinskijs. Šurp viņš pārcēlās pirms diviem gadiem. Pa šo laiku uzņēmums izstrādājis savus pirmos produktus, šobrīd tie ir ceļā pie pircējiem, un kompānija ir piesaistījusi astoņus miljonus dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AirDog sadarbībā ar citiem tehnoloģiju nozares uzņēmumiem patlaban izstrādā jaunus produktus, kas saistās ar dronu tehnoloģijām, tacu šobrīd uzņēmums nepārdod bezpilota lidaparātus, portālam DB pastāstīja kompānijas līdzdibinātājs Agris Ķipurs.

Šogad tirgum plānots piedāvāt jaunu produktu, taču pagaidām uzņēmums neatklāj, kādu tieši un ar kādiem partneriem kompānija sadarbojas, tiesa gan, viņš uzsvēra, ka galvenais kompānijas attīstības tirgus aizvien bija un ir ASV.

Pasaulē patlaban ir maz komandu, kas var komerciāli izdevīgi un lielos apjomos saražot bezpilota transportlīdzekļus, AirDog ir viena no šādām komandām, ir pārliecināts uzņēmējs. Kad AirDog pārdeva bezpilota lidaparātus, to cena bija 1548 eiro.

Uz DB jautājumu, kādā virzienā dosies dronu attīstība, viņš uzsvēra, ka bezpilota lidaparāti, pēc viņa domām, lielākoties tiks izmantoti grūti sasniedzamu vietu aizsniegšanai, piemēram, lai pilsētu iedzīvotāji varētu dronus izmantot ikdienas dzīvē, piemēram, nosūtīt dronu, lai tas piegādā produktus no veikala, taču šāda situācija ir vēl tālā nākotnē. «Lai integrētu dronus pilsētas infrastruktūrā, vēl jāīsteno daudz darbību, tādēļ tas ir sarežģīti. Mēs pie tā nonāksim, taču līdz tam ir tāls ceļš ejams,» viņš sacīja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Dolce&Gabbana savā modes skatē somiņu demonstrēšanai izmanto dronus

Dienas Bizness, 26.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Modes zīmols Dolce&Gabbana savā modes skatē izmantojis dronus, lai demonstrētu rokassomiņas, raksta The Verge.

Modes skatē tika izmantoti aptuveni septiņi droni, kuri veda ādas vai ar juvelierizstrādājumiem rotātu rokassomiņu no kompānijas jaunākās Rudens/Ziemas 2018/19 kolekcijas.

Kad droni savu uzdevumu bija izpildījuši uz mēles atkal atgriezās modeles, kas demonstrēja zīmola drēbes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta deputāti otrdien atbalstīja jaunus ES mēroga noteikumus, kas padarīs drošāku bezpilota lidaparātu jeb dronu lietošanu, kā arī modernizēs aviācijas drošības prasības. Mērķis ir panākt vienotu drošības līmeni un atvieglot jaunu produktu un pakalpojumu radīšanu, informē EP.

Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem droni būtu veidojami tā, lai neapdraudētu cilvēkus. Atkarībā no drona svara vai lietošanas vietas radītā riska tie būtu jāaprīko ar papildu drošības sistēmām - piemēram, automātiskas piezemēšanās mehānismu, zūdot sakariem ar lietotāju, vai sadursmju novēršanas sistēmu.

Dronu lietotājiem jāpārzina noteikumi un jālieto lidaparāts tā, lai tas neapdraudētu cilvēkus vai citus gaisa telpas lietotājus. Tas nozīmē, ka atsevišķu dronu lietotājiem būs nepieciešama apmācība.

Lai atvieglotu lietotāja noteikšanu incidenta gadījumā, dronu lietotāji būs jāiekļauj dalībvalstu reģistros, un droni attiecīgi marķējami. Šī prasība neattieksies uz mazākajiem droniem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Šonedēļ Ventspilī sāksies vērienīgais ielu sporta un kultūras festivāls Ghetto Games

Ventspils Olimpiskais centrs, 27.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā nedēļas nogalē, 28.jūlijā ar vērienīgām sacensībām ekstrēmajos sporta veidos Ventspilī tiks atklāts lielākais jauniešu ielu sporta un kultūras festivāls Eiropā Ghetto Games, dēvēts arī par GGFEST. Festivālā par uzvaru dažādos sporta veidos – sākot ar BMX, skeitbordu, “inline” un beidzot ar strītbaik frīstailu un SUP - sacentīsies sportisti no vairākiem kontinentiem.

Festivāls Ghetto Games soļo līdzi laikam, modernās tehnoloģijas iekļaujot arī savā programmā – pirmo reizi šogad festivāla ietvaros noritēs arī Latvijas dronu jeb bezpilota tālvadības gaisa kuģu sacensības. Savukārt tie, kuri nevarēs ierasties Ventspilī, varēs vērot pārraides no dažādu sporta veidu sacensībām interneta vietnē Ghetto.lv.

Pirmajā festivāla dienā, 28.jūlijā sacensības noritēs vairākos sporta veidos – GGFest Warm-up pulcēs amatierus, kuri sacentīsies scoot, inline un BMX freestyle disciplīnās, šajā dienā notiks arī Baltijas čempionāts veikbordā, starptautiskās BMX dirt sacensības, tiks vērtēti arī labāko triku meistari veikbordā, notiks arī starptautiskās BMX flatland sacensības. Piektdienas vakars noslēgsies ar filmu izrādīšanu un dronu paraugdemonstrējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezpilota lidaparāti jau tiek izmantoti situācijas novērtēšanai mežā – kā aug jaunaudze, kā veikta mežizstrāde, kādus postījumus nodarījis vējš vai bebrs; lai klāstu paplašinātu, vajadzīga atbilstoša programmatūra

Droni no militārās jomas pakāpeniski pārgājuši uz biznesu, un arī mežsaimniecībā tie no eksotikas ir kļuvuši par izmantojamu darbarīku. Par savdabīgu pionieri drona jeb koptera iegādē ir uzskatāma Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultāte, kura to spēja, izmantojot Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu. Pēc fakultātes dekāna Dagņa Dubrovska sacītā, šis rīks tiek izmantots mežsaimniecības pētījumos. Tomēr lidaparāts pats par sevi neko vēl nenozīmē, jo svarīgākais jautājums ir – kas tam ir virsū – foto vai video kamera vai lāzerskenēšanas ierīce, turklāt iegūto datu apstrādei ir vajadzīga programmatūra. Jāņem vērā, ka svarīgākais ir izšķirtspēja, un to pašu produktu, ko var iegūt ar droniem, var sasniegt arī ar uzņēmumiem no lidmašīnām un satelītiem. Dronu cenu lejupslīde ir pavērusi iespējas tos arī iegādāties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

DJI industriālais drons Mavic 2 Enterprise DUAL prot ne vien fotografēt, bet arī mērīt temperatūru, meklēt cilvēkus un skaļi skandēt paziņojumus

Dronu invāzija tirgū dāvājusi katram interesentam – iepriekš parastam cilvēkam teju nepieejamu iespēju nofotografēt sevi un īpašumu no putna lidojuma. Tomēr ierobežotā funkcionalitāte, būtībā ļaujot vien fotografēt un filmēt, kā arī aizvien stingrākie ierobežojumi lidināties virs apdzīvotām vietām padara bezpilota lidaparātus patērētājiem mazāk pievilcīgus. Viens no populārākajiem ražotājiem DJI uz izmaiņām noreaģēja, sarūpējot patērētājiem jauno Mavic 2 modeli Enterprise DUAL komplektācijā. Tas primāri paredzēts glābšanas dienestiem, taču radīs pielietojumu citās nozarēs un būs interesantāks arī uzņēmumiem, kuri neaizraujas ar vizuālo materiālu veidošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Saūda Arābija nodemonstrē uzbrukumos tās naftas rūpniecības objektiem izmantoto dronu un raķešu atliekas

LETA, 19.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saūda Arābija trešdien nodemonstrējusi atliekas no droniem un vadāmajām raķetēm, kas tika izmantotas uzbrukumos tās naftas rūpniecības objektiem, apgalvojot, ka pierādījumi norāda uz Irānu.

Saūda Arābija paziņoja, ka sestdien notikušajos uzbrukumos izmantoti kopumā 25 droni un raķetes. Saūda Arābijas Aizsardzības ministrijas preses pārstāvis sacīja, ka uzbrukuma vietās atrastas irāņu bezpilota lidaparāti «Delta Wing» un vadāmās raķetes «Ya Ali».

«Uzbrukumi tika veikti no ziemeļiem, un tos neapšaubāmi sarīkoja Irāna,» preses konferencē paziņoja Aizsardzības ministrijas preses pārstāvis, piebilstot, ka pierādījumi to apstiprina.

Atbildību par šiem dronu triecieniem uzņēmušies Jemenas šīītu hutiešu nemiernieki, taču ASV uzskata, ka hutiešiem nav pa spēkam pašiem veikt šāda mēroga uzbrukumus un patiesā atbildīgā ir Irāna. Arī Saūda Arābija uzskata, ka uzbrukumos izmantotie droni nevarēja atlidot no Jemenas un hutieši piesedz Irānu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšana (PCTA) ir viens no apdrošināšanas veidiem, kas īpaši strauju attīstību piedzīvojis pēdējā desmitgadē. Eiropā savu profesionālo atbildību jau izvēlas apdrošināt vairāk nekā 500 dažādu profesiju pārstāvji, kamēr Latvijā pieprasījums pēc šī pakalpojuma būtiski palielinājies vien pēdējā laikā.

«PCTA apdrošināšana nodrošina profesionālo pakalpojumu sniedzējiem iespēju pasargāt sevi no neparedzētiem finansiālajiem zaudējumiem, kas potenciāli varētu tikt radīti klientiem vai citām personām kļūdas vai nolaidības dēļ. Apdrošinātāja izaicinājums ir piedāvāt piemērotāko pakalpojumu, kas patiesi visprecīzāk atbilst katras profesijas specifikai,» skaidro Viktorija Antropova, apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) īpašuma un speciālo produktu pārvaldes produktu vadītāja, norādot, ka pieprasījums pēc šī pakalpojuma turpina palielināties arī Latvijā.

«Katru gadu pieaug izdoto polišu skaits, tiek paplašināti segumi un apdrošināšanas darbības teritorijas. Saskaņā ar Latvijas likumdošanu PCTA apdrošināšana šobrīd ir obligāta 14 profesiju pārstāvjiem, un ar katru gadu šis saraksts tiek papildināts,» stāsta V.Antropova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Ergo straujš parakstīto prēmiju, peļņas un tirgus daļas pieaugums

Žanete Hāka, 28.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada deviņos mēnešos Ergo Baltijas valstīs palielinājusi gan apdrošināšanas prēmiju apjomu, gan peļņu, gan arī tirgus daļu, informē uzņēmums.

Šā gada deviņos mēnešos Ergo Baltijas valstīs parakstīja apdrošināšanas prēmijas 177 miljonu eiro apmērā (2016. gada deviņos mēnešos – 149 miljonus eiro). Ergo apdrošināšanas prēmiju pieaugums 18,4% apmērā pārsniedza Baltijas apdrošināšanas tirgus pieauguma tempu (14,5%), tādējādi palielinot tirgus daļu līdz 14,4 % (2016. gada deviņos mēnešos – 14,0 %). Ergo peļņa deviņos mēnešos sasniedza 6,8 miljonus eiro (2016. gada deviņos mēnešos – 3,5 miljonus eiro).

Lielākais Ergo parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoma pieaugums nedzīvības apdrošināšanas segmentā visās trijās Baltijas valstīs sasniegts transportlīdzekļu apdrošināšanā, savukārt dzīvības apdrošināšanas segmentā – uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā Latvijā un Lietuvā, kā arī dzīvības apdrošināšanas produktos Igaunijā. Peļņas pieaugumu nedzīvības apdrošināšanas segmentā visās trijās Baltijas valstīs sekmēja Ergo koncentrēšanās uz rentablu izaugsmi. Ergo sasniegtais pozitīvais rezultāts veselības apdrošināšanā būtiski sekmēja labu rezultātu sasniegšanu dzīvības apdrošināšanas sabiedrībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gadā apdrošināšanas tirgus Latvijā piedzīvojis mērenu izaugsmi – parakstīto prēmiju apjoms gada laikā ir pieaudzis par 7,5%, sasniedzot 555,1 miljonu eiro. Savukārt izmaksāto atlīdzību apjoms kāpis par 24,5%, sasniedzot 366 miljonus eiro, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apkopotie dati.

Apdrošinātāji pieaugumu vērtē pozitīvi, uzsverot, ka atsevišķos apdrošināšanas veidos vērojams straujāks pieauguma temps nekā iepriekš, tāpat palielinās brīvprātīgo apdrošināšanas veidu pieprasījums.

"Dzīvības un veselības apdrošināšana tradicionāli aug dinamiski, bet 2019. gada galvenā iezīme ir īpašuma apdrošināšanas straujais pieaugums gan parakstīto prēmiju, gan izmaksāto atlīdzību ziņā. Tas apliecina, ka klienti novērtē apdrošināšanas nozīmi un vairāk rūpējas par savu īpašumu. Kopumā pērnā gada izaugsme bija prognozētajā apmērā, taču skaitļi vien neatspoguļo apdrošināšanas attīstību. Nozarē notiek nozīmīgas kvalitatīvas pārmaiņas, lai piemērotos klientu prasībām – attīstās attālinātie apkalpošanas kanāli un IT sistēmas, tiek papildināti polišu segumi un piedāvāti jauni apdrošināšanas veidi," komentē LAA prezidents Jānis Abāšins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Apdrošināšanas nozarē jāienāk robotikai un mākslīgajam intelektam

Rūta Kesnere, 24.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas nozarei ir vajadzīga visaptveroša digitāla stratēģija, kas ietvertu ne tikai pašapkalpošanos, bet arī robotiku un mākslīgo intelektu

Tā intervijā DB stāsta apdrošināšanas sabiedrības BALTA valdes priekšsēdētājs Īans Kenedijs.

Fragments no intervijas:

Vai ir stingra korelācija starp apdrošināšanas pakalpojumu attīstību un iedzīvotāju pirktspēju? Kā tas ir Latvijā?

Šāda korelācija neapšaubāmi ir – apdrošināšanas nozare ir ļoti cieši saistīta ar katras valsts ekonomisko sniegumu attiecīgajā brīdī, un, palielinoties pirktspējai, palielinās pieprasījums pēc apdrošināšanas. Viens no rādītājiem, ko analizē nozares eksperti un kas liecina par katras valsts ekonomisko attīstību un iedzīvotāju pirktspēju, ir apdrošināšanas īpatsvars ekonomikā attiecībā pret iekšzemes kopproduktu. Latvijā, salīdzinot ar citām valstīm, šī attiecība nedzīvības apdrošināšanā ir 1,8%. Lielbritānijā tie ir 2,8%, Īrijā – 4%, Francijā – 3,2%. Pozitīva tendence, ka Latvijā pieprasījums pēc apdrošināšanas katru gadu palielinās. Ir jāsaprot, ka apdrošināšana ir vērtība. Piemēram, OCTA nereti tiek uztverta kā papildus nodoklis, nevis kā savas atbildības apdrošināšana. Citāda ir situācija, iegādājoties KASKO, ceļojumu un īpašuma apdrošināšanu – klienti saprot, ka līdz ar polisi iegūs lielāku drošību un sirdsmieru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmā pusgada laikā apdrošinātāji Latvijā atlīdzībās klientiem izmaksājuši 195,6 miljonus eiro, kas ir par trešo daļu vairāk nekā pērn. Lielākais atlīdzību apjoms izmaksāts un arī straujākais atlīdzību pieaugums bijis īpašuma apdrošināšanā.

Savukārt parakstīto prēmiju apjoms pusgadā bijis 274,5 miljoni eiro, kas ir par 7% vairāk nekā pērn, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotā informācija.

Lielākais apdrošināšanas veids pirmajā pusgadā ar 56,3 miljoniem eiro parakstīto prēmiju ir veselības apdrošināšana (pieaugums par 8% pret 2018. gada 1. pusgadu). Atlīdzībās veselības apdrošināšanā izmaksāti 34,4 miljoni eiro, kas ir 10% pieaugums.

Dzīvības apdrošināšana aizņem 20% no parakstīto prēmiju tirgus, taču izaugsme tajā bijusi tikai 6% – iemesls tam ir meklējams notikušajā nodokļu reformā, kas samazināja uzņēmumu vēlmi piedāvāt darbiniekiem dzīvības apdrošināšanu kā motivācijas sistēmas daļu. 18,6% no tirgus pēc parakstīto prēmiju apjoma aizņem OCTA (50,9 miljoni eiro), seko KASKO ar 17,1% tirgus un 46,8 miljoniem eiro prēmiju, un īpašuma apdrošināšana ar 13,2% tirgus un 36,2 miljoniem prēmiju.

Komentāri

Pievienot komentāru