Apdrošināšana

Darbinieku veselību pārsvarā apdrošina lielie un vidējie uzņēmumi

Rūta Kesnere, 21.06.2017

Jaunākais izdevums

Vidējā polises cena vienam darbiniekam ir 250 eiro gadā, taču tās ir investīcijas, kuras atmaksājas

Par to vienisprātis ir DB rīkotā apaļā galda diskusijas, kas veltīta darbinieku veselības apdrošināšanai, dalībnieki: Dins Šmits - Repharm ģenerāldirektors, Gints Konrads - Latvijas apdrošinātāju asociācijas Veselības apdrošināšanas komisijas loceklis, Baiba Fromane - Latvijas Būvuzņēmēju partnerība valdes priekšsēdētāja, Dace Amsila - Swedbank Personāla vadības partnere, un LDDK sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns.

Konrada kungs, cik pieprasīta ir darbinieku veselības apdrošināšana, kāds ir tās īpatsvars kopējā apdrošināšanas portfelī, kāda ir darbinieku apdrošināšanas kopējā vērtība absolūtos skaitļos?

G. Konrads: Darbinieku veselības apdrošināšanā ir vērojama pozitīva dinamika, un 2016. gadā tā aizņēma vienu ceturto daļu no visa apdrošināšanas tirgus, šā gada 1. ceturksnī tie bija 27%. Veselības apdrošināšanas prēmiju apjoms gadā ir teju 80 miljoni eiro.

Vai tie ir vieni un tie paši uzņēmumi, kas gadu no gada apdrošina savus darbiniekus, vai arī nāk klāt jauni?

G. Konrads: Ļoti reti ir gadījumi, kad uzņēmums, kurš visu laiku ir apdrošinājis darbiniekiem veselību, pēkšņi pārtrauktu to darīt. Jāteic, ka nāk klāt arī jauni klienti, vidējais šā segmenta vērtības pieaugums gadā ir 8% līdz 10%. Pieaugumu gan veido ne tikai jauni klienti, bet arī tas, ka esošie izvēlas aizvien labākas un plašākas polises, kā arī pašu pakalpojumu sadārdzināšanās.

Vai izkristalizējas kādas nozares, kurās darbinieku veselības apdrošināšana ir īpaši izplatīta? G. Konrads: Pārsvarā tie ir lieli un vidēji uzņēmumi. Jāteic, ka dominē starptautiski uzņēmumi.

Kas ir tie veselības aprūpes pakalpojumi, kurus apdrošināt ir visdārgāk?

G. Konrads: Lielākā daļa prēmiju nenoliedzami ir par ambulatorajiem pakalpojumiem, kam seko medikamenti un zobārstniecība.

Cik vidēji maksā viena polise darbiniekam?

G. Konrads: Tie vidēji ir 250 eiro par vienu apdrošināto cilvēku.

Šmita kungs, kā jūs kā veselības pakalpojumu sniedzēju pārstāvis teiktu, cik būtiska ir darbinieku veselības apdrošināšana tieši pakalpojumu pieejamības kontekstā?

D. Šmits: Apdrošināšana ir būtiska, tā samazina risku, ka cilvēks, kuram nepieciešami veselības aprūpes pakalpojumi, tos nevar saņemt naudas trūkuma dēļ. Tas, protams, ir būtisks atbalsts. Runājot par trūkstošo finansējumu veselības aprūpei, kopējais prēmiju apjoms ir tuvu 80 miljoniem eiro, kurus samaksā uzņēmēji. Jautājums, kā šo naudu vislabāk izmantot un savietot ar valsts apmaksātajiem pakalpojumiem, lai būtu savstarpēja papildinātība. Es domāju - arī apdrošinātāji vēlētos, lai šī nauda tiek izmantota tad, kad patiešām ir nepieciešamība pēc šiem pakalpojumiem, nevis tāpēc, ka tuvojas polises beigu termiņš.

Kāda ir pakalpojumu sniedzēju pieredze sadarbībā ar apdrošinātājiem? Cik viegli ir saņemt samaksu par sniegtajiem pakalpojumiem no apdrošinātājiem? Kā zināms, tie rūpīgi uzmana, lai visi sniegtie pakalpojumi būtu pamatoti. Vai reizēm neveidojas arī kādas strīdus situācijas?

D. Šmits: Strīdus situācijas ir ļoti reti. Vēlmju izteiksmē es gribētu teikt, ka par labākas kvalitātes pakalpojumiem atlīdzībai vajadzētu būt augstākai. Pašlaik galvenais jautājums sarunās ar apdrošinātājiem ir par to, kurš piedāvās lētāku pakalpojumu. Taču ir risks, dzenoties pēc lētuma, pazaudēt kvalitāti. Piemēram, mums būtu motivējoši, ja par savlaicīgi veiktu profilaksi un vakcināciju, kuras rezultātā samazinās saslimšanu skaits, būtu iespējams saņemt lielāku atlīdzību.

G. Konrads: Pakalpojumu kvalitāte, protams, ir saistīta ar maksātspēju, un jautājums ir, kā atrast pareizo līdzsvaru starp kvalitāti un cenu. Ja Latvijā vidējā polises cena gadā ir 250 eiro, tad Rietumeiropā tā ir maksa par vienu mēnesi. Apdrošinātāji, protams, vērtē, lai pakalpojumi būtu atbilstošā kvalitātē.

D. Šmits: Varbūt veselības apdrošināšanā var ieviest dažus elementus no automašīnu apdrošināšanas, kur paredzēts, ja cilvēks ir braucis bez negadījumiem, viņa prēmija nākamajos gados samazinās.

B. Fromane: Mēs no darba devēju puses esam ieinteresēti, lai polise strādātu arī profilaktiski, lai darbinieki pēc iespējas savlaicīgāk vērstos pie ārsta un veiktu profilaktiskās pārbaudes. LĪdz ar to darba devēju mērķis nav, lai darbinieki pēc iespējas maz izmantotu polisi, mēs vēlamies, lai tā tiktu ieguldīta arī profilaktiskos pasākumos. Mēs esam runājuši ar valdību par risinājumu, kad ar polisi apmaksātie pakalpojumi varētu tikt uzskatīti par attaisnojamiem izdevumiem un netiktu aplikti ar nodokļiem. Mēs arī esam ieinteresēti, lai pēc iespējas vairāk ārstniecības iestāžu slēdz līgumus ar apdrošinātājiem.

D. Šmits: Es piekrītu, un mēs jau visi arī saprotam, ka polises aktīvāka izmantošana, tuvojoties beigu termiņam, nenozīmē vesela zoba izraušanu vai nevajadzīgu sirds operāciju. Par profilaksi runājot, ir vakcināciju programma, un apdrošinātāji ne visai vēlas, ka mēs veicam izbraukuma vakcinācijas uzņēmumos, kad mēs visu kolektīvu izvakcinējam. Apdrošinātājiem tas ne visai patīk, jo tas nozīmē, ka šo pakalpojumu izmanto nevis katrs piektais apdrošinātais uzņēmuma darbinieks, kā tas ir, kad vakcinācija tiek veikta individuāli, bet 80% no kolektīva. Taču medicīniskais ieguvums, protams, ir ļoti liels, un tas atmaksājas.

G. Konrads: Izbraukuma vakcinācija ir iespējama, par to iespējams vienoties ar apdrošinātāju, taču tas, protams, maksās dārgāk. Jāpiebilst, ka uzņēmumi reti kad izvēlas standarta polises, pārsvarā tās ir individualizētas, piemērojot konkrētām vēlmēm.

Konrada kungs, cik veselības apdrošināšanas polises ir pieejamas maziem uzņēmumiem? Vai nav korelācija - jo vairāk darbinieku apdrošina, jo lētāka polise?

G. Konrads: Ja runā par uzņēmumu, kurā ir 50 darbinieku, tad tur nekādām problēmām nevajadzētu būt. Citādi ir ar uzņēmumu, kurā ir vien pieci vai desmit darbinieki. Tur prēmija būs augstāka. Vēl jāmin, ka apdrošinātājs, nosakot prēmiju, ņem vērā arī pieredzi. Var būt situācija, kad jaunam klientam pēc veiksmīga pirmā apdrošināšanas gada uz nākamo gadu prēmijas apmērs tiek koriģēts.

Amsila kundze, cik ilgi Swedbank apdrošina savus darbiniekus, kāda ir jūsu pieredze ar apdrošinātājiem, un vai šī investīcija atmaksājas?

D. Amsila: Mēs saviem darbiniekiem piedāvājam veselības apdrošināšanas polises vismaz jau 15 gadus. Un jāteic, ka polišu kvalitāte ar katru gadu aug, liels uzsvars tiek likts uz profilaksi. Mēs uzņēmumā veicam arī D. Šmita pieminētās izbraukuma vakcinācijas, turklāt ne tikai centrālajā ēkā, bet arī filiālēs. Mēs darbiniekiem piedāvājam arī sporta un rehabilitācijas programmas, kur gan ir neliels darbinieku līdzmaksājums.

Cik elastīgs un kvalitatīvs ir apdrošinātāju piedāvājums, vai tiek ņemtas vērā uzņēmuma individuālās vēlmes, kuras, es pieņemu, laika gaitā var mainīties?

D. Amsila: Mēs katru gadu veicam jaunu iepirkumu un salīdzinām apdrošinātāju piedāvājumus. Polišu kvalitāte ar katru gadu aug, jo arī mēs kā uzņēmums aizvien labāk apzināmies savas vēlmes un vajadzības. Apdrošinātāji ir gana atsaucīgi, tostarp ņemot vērā klientu īpašās vēlmes. Jāteic, arī apdrošināto pakalpojumu klāsts ar katru gadu pieaug.

Konrada kungs, vai ir kādi pakalpojumi, kurus neapdrošināt, jo ir skaidrs, ka tas ir pārāk dārgi?

G. Konrads: Apdrošinātāju piedāvājums ir cieši saistīts ar pieprasījumu. Un mēs redzam, ka nav pieprasījuma pēc ļoti dārgām polisēm, kuras ietvertu kādas unikālas un dārgas manipulācijas vai operācijas. Savulaik apdrošinātāji piedāvāja polises, kas ietvēra arī pakalpojumus, kurus neapmaksā valsts, bet kas ietvēra arī ārstēšanos citās Eiropas Savienības valstīs. Taču pieprasījuma pēc šādām polisēm nebija.

Leiškalna kungs, kādi ir priekšnoteikumi, lai darba devēji aizvien vairāk apdrošinātu darbinieku veselību? Vai veselības apdrošināšana ir nozīmīgs instruments konkurences cīņā par darbiniekiem?

P. Leiškalns: Viens no galvenajiem iemesliem darbinieku veselības apdrošināšanai ir valsts veselības aprūpes mazspēja, ko izraisījis totāls finansējuma trūkums. Igaunijā un Lietuvā ir obligātā veselības apdrošināšana, Latvijā tādas nav, un tas vēl vairāk palielina nepieciešamību pēc darbinieku veselības apdrošināšanas, un tā ir viena no normālām un pamatotām prasībām, kas tiek izvirzīta darba devējam. Pirms neilga laika Latvijas darba devēju konfederācija veica aptauju, un mums atsaucās uzņēmumi ar kopējo darbinieku skaitu 40 000. Un 70% no šiem darbiniekiem bija apdrošināti. Tiesa, aptaujāti gan tika lieli uzņēmumi ar kopējo apgrozījumu ap 3 miljardiem eiro. Protams, ka starptautiski uzņēmumi ir aktīvāki darbinieku veselības apdrošināšanā, taču aizvien vairāk to piedāvā arī vietējie uzņēmumi.

Un tomēr – vai valsts rīcībā ir kādi instrumenti, ar kuriem var sekmēt arvien plašāku darbinieku veselības apdrošināšanu?

P. Leiškalns: Pašlaik apdrošināšanas prēmiju iemaksas par darbinieku veselības apdrošināšanu netiek apliktas ar nodokļiem, ja tās nepārsniedz 10% no apdrošinātā darbinieka gada bruto algas, bet ne vairāk kā 426, 86 eiro. Tas būtu jāmaina.

G. Konrads: Pašreiz noteiktie prēmijas griesti, par kuriem nav jāmaksā nodokļi, ir spēkā jau vismaz desmit gadus (kādreiz tie bija 300 lati). Taču pakalpojumu cenas pa šo laiku ir augušas vairākkārtīgi, līdz ar to noteikti arī būtu šie prēmiju griesti jāpārskata. Tas tikai veicinātu to, ka tiktu iegādātas aizvien labākas un kvalitatīvākas polises.

Taču jūs minējāt, ka vidējā polises cena ir 250 eiro, kas nemaz nesasniedz šos griestus.

G. Konrads: Tā ir vidējā cena, taču 25% klientu polises cena sasniedz šos griestus, un, ja tie tiktu paaugstināti, pieaugtu arī polises vidējā cena.

P. Leiškalns: Vidējā cena ir šie 250 eiro, jo publiskais sektors nevar pirkt dārgāk par 213 eiro, līdz ar to arī tā vidējā polises cena noslīd uz leju.

B. Fromane: Turklāt jāņem vērā, ka daudziem pakalpojumiem valsts ir noteikusi tarifu, kas ir zem pašizmaksas, tādējādi arī kropļojot šo tirgu. Tas, ka polisēm ir noteikti šie griesti, veicina to, ka apdrošinātāji nosedz tikai pakalpojumu minimumu. Mēs gribētu, lai darbiniekiem tiktu segti ne tikai pamata pakalpojumi. Polisei vislielākā jēga būtu tad, ja tiktu segti tie izdevumi, kas katram konkrētajam cilvēkam, maksājot individuāli, veido tiešām nozīmīgu summu. Rietumvalstīs privātā apdrošināšana sedz tieši to, ko nesedz valsts.

D. Šmits: Vienmēr ir jautājums, kā apdrošinātāji kontrolē sniegto pakalpojumu pamatotību. Viens ir tā sauktā algoritmu medicīna, kad katram saslimšanas gadījumam ir savs secīgi veikts process ar vairākiem posmiem. Un apdrošinātāji skatās, vai un kā tas ticis ievērots. Otrs veids ir raudzīties uz gala iznākuma kvalitāti. Tas ir daudz grūtāk un sarežģītāk. Līdz ar to pārsvarā piemēro šo algoritmu medicīnu. Ambulatorās un profilaktiskās medicīnas uzdevums ir pēc iespējas ilgāk atturēt cilvēkus no stacionāras ārstēšanas, jo tās jau ir daudz lielākas izmaksas. Tādējādi ideālajā pasaulē apdrošinātāji gribētu, lai nav kvotu un rindu un maksimāli visu ir iespējams izdarīt pirmsstacionārajā aprūpē. Pašlaik apdrošinātājiem ir motivācija tomēr likt vāciņus tiem katliņiem, lai to polisi izmanto pietiekami maz. Te rodas zināmas pretrunas, jo, no vienas puses, ambulatorā ārstēšana ir daudzkārt lētāka un to maksimāli vajadzētu veicināt, no otras – ir tomēr vēlme to ierobežot, jo par slimnīcu pārsvarā maksā valsts. Tā ir zināma nesaprašanās starp publisko un privāto sektoru. Es tagad primitivizēšu, bet, ja par gripas vakcīnu apdrošinātāji saka, lai nevakcinē visu kolektīvu, jo tas sadārdzina izmaksas, tad valsts saka, ka riska grupās vakcinācijai jāsasniedz 75%, jo tas ievērojami samazina risku nonākt slimnīcā.

Kā ir ar Swedbank piedāvātajām kolektīvajām vakcinācijām?

D. Amsila: Vakcinējas pēc izvēles un katru gadu arvien mazāk. Taču vērojams, ka pieaug saslimstība ar onkoloģiskajām slimībām un ne visu nepieciešamo medikamentu iegādi sedz polise, līdz ar to ir gadījumi, kad mēs vēl sniedzam individuālu atbalstu. Jāteic, ka tas ir “caurums” apdrošināšanas polisē.

B. Fromane: Būvniecības nozarē ir daudz mazu uzņēmumu, un mēs priecātos, ja apdrošinātāji vairāk raudzītos nozaru griezumā un sadarbotos arī ar valsti, lai nebūtu tā, ka privātā veselības apdrošināšana un valsts apmaksātie pakalpojumi ir pilnībā nodalīti un dzīvo katrs savu dzīvi. Mēs priecātos, ja arī maziem uzņēmumiem rastos motivācija apdrošināt darbiniekus.

Fromanes kundze, vai tas, ka iepirkumos pāriet uz saimniecisko izdevīgumu un paredzēts slēgt ģenerālvienošanos nozarē par minimālo algu, varētu motivēt uzņēmumus vairāk apdrošināt darbinieku veselību?

B. Fromane: Jā, tā tas varētu būt, jo uzņēmumi arvien vairāk domā, kā ilgtermiņā noturēt darbiniekus. Bet te ir arī valstij no savas puses jānāk pretī, jo tas, ka grib ierobežot attaisnoto līdzekļu atguvi par veselības aprūpes pakalpojumiem, nav pareizi.

Sarunu noslēdzot, vēlējos jautāt - ja tiks ieviesta obligātā veselības apdrošināšana, vai un kā tas atsauksies uz privāto darbinieku veselības apdrošināšanu?

B. Fromane: Modeli, kad katrs iedzīvotājs maksā 20 eiro, mēs vispār neuzskatām par normālu apdrošināšanu. Ja runa ir par to, ka katram cilvēkam ir polise par minimālo pakalpojumu grozu, tad privātie apdrošinātāji varētu piedāvāt apdrošināt papildus pakalpojumus. Respektīvi, privātājās polisēs pakalpojumu klāsts būtu plašāks.

D. Amsila: Mēs kā darbadevējs raudzīsimies, kāds ir pakalpojumu klāsts, kuru var saņemt obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros, un cik tas ir pieejams. Ņemot vērā igauņu pieredzi, jāsaka, ka kaimiņu darba devēji vēl joprojām turpina apdrošināt savus darbiniekus.

G. Konrads: Vislabākā situācija būtu tad, ja būtu skaidri pateikts, par ko maksā valsts un par ko maksā privātais.

D. Šmits: Es domāju, ka nākotnē privātās apdrošināšanas niša būs paaugstināts serviss, pieredzējuša ārsta, nevis rezidenta klātbūtne, jo lielajās slimnīcās standarta gadījumos parasti strādā rezidents, nevis profesors. Pakalpojumu sniedzējiem ir svarīgi, lai tieši pakalpojumu kvalitāte ir dzenulis ar mums sadarboties, nevis tas, ka mēs esam lētāki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē šobrīd ir ārkārtas situācija. Skaidrs, ka pašlaik svarīgākais ir apturēt pandēmiju un nosargāt cilvēku dzīvības. Nav šaubu, ka šajā ziņā mūsu valdība un atbildīgie dienesti dara visu iespējamo, visu cieņu par to. Cits jautājums ir valsts ekonomika.

Kā zināms, Starptautiskais Valūtas fonds tieši Latvijai, izejot no krīzes, prognozē vislielāko ekonomikas lejupslīdi Baltijas valstīs. Varbūt vēl nav par vēlu analizēt un saprast – kāpēc? Jāsaprot, ka no krīzes mūs neizvedīs pieci lielie valsts uzņēmumi, - jaunajā situācijā ļoti nozīmīgi būs tieši vietējie mazie un vidējie uzņēmumi, kas jau tagad ir nozīmīgs pamats valsts nodokļu sistēmai. Tāpat arī individuālā darba darītāji – aktīvi, radoši, izdomas bagāti cilvēki, kuri strādā, lai uzturētu sevi un savu ģimeni, arī savus darbiniekus un, protams, maksātu valstij nodokļus. Nevis kā smagu piespiedu slogu, bet, apzinoties savu atbildību pret valsti un vienlaikus ar pārliecību, ka valsts apzinās savu atbildību pret saviem pilsoņiem un sniegs atbalstu un palīdzīgu roku, kad tas būs vajadzīgs. Arī pēc krīzes ikviens cilvēks vēlēsies atgriezties agrākajā dzīvē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kapitāls Baltijā uzkrājas - cilvēkiem paliek pāri nauda, nosedzot ikdienas vajadzības, un viņi sāk domāt, kur izvietot brīvos līdzekļus. Savukārt banku tirgus ir mainījies - līdz šim ierastajam finansējuma veidam piekļūt ir aizvien grūtāk, tādēļ pieaug alternatīvo finansētāju loma tirgū, intervijā stāsta Redgate Capital Jānis Dubrovskis.

Nereti dzirdams, ka uzņēmumi vēlas attīstīties, taču nepieciešams ārējais finansējums. Kāda situācija patlaban ir aizņēmumu tirgū un kur ņemt naudu tālākai izaugsmei?

Banku tirgus nenoliedzami ir mainījies, pieaugusi regulācija ne tikai nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas virzienā, bet arī augušas kapitāla pietiekamības, likviditātes un citas prasības, kas būtiski sarežģījušas situāciju tirgū. Pēdējo gadu laikā banku tirgus ir konsolidējies – banku skaits it kā aizvien ir liels, taču faktiski tās bankas, kas ir gatavas kreditēt Baltijas uzņēmumus un reāli izsniedz kredītus, ir palikušas vien 5-6. Lielajiem uzņēmumiem situācija ir vēl sarežģītāka, jo pastāv kapitāla ierobežojumi – viens kredīts vienam aizņēmējam nedrīkst pārsniegt ceturtdaļu kapitāla, bet tik lielas summas reti kura banka aizdod, un visbiežāk šie limiti ir vēl daudz mazāki. Tāpat pēdējo pāris gadu laikā no tirgus aizgājušas arī vairākas bankas, kas aktīvi kreditēja uzņēmumus. Daudzi uzņēmumi, kuriem ik pa laikam jārefinansē kredīts vai jāatjauno ilgtermiņa kredīts, saskaras ar situāciju, ka aizdevumu likmes ir pieaugušas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

931 miljonu eiro Latvijas iedzīvotāji pērn iztērējuši ceļojumos

Zane Atlāce - Bistere, 06.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, par 5,8 % palielinājās Latvijas iedzīvotāju vienas dienas braucienu skaits un to izdevumi – par 11,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vairākdienu braucienu skaits samazinājās par 2,6 % un pavadīto nakšu skaits – par 5,0 %, savukārt izdevumi palielinājās par 21,0 %. Visos braucienos kopā iedzīvotāji pērn iztērējuši 930,9 milj. eiro, par 141,4 milj. jeb 17,9 % vairāk nekā gadu iepriekš.

Vienas dienas braucienos pa Latviju iedzīvotāji dodas 3 reizes biežāk nekā vairākdienu braucienos

Latvijas iedzīvotāji 2017. gadā devās 9,6 milj. vienas dienas braucienos pa Latviju, kas ir par 5,1 % vairāk nekā gadu iepriekš. 27,5 % braucienu galamērķis bija Pierīgas reģions, tam seko Rīga – 21,0 %, bet retāk Latgale – 11,8 %. Līdzīgi kā 2016. gadā arī 2017. gadā populārākie vienas dienas braucienu galamērķi bija Rīga (21,0 %) un Jūrmala (8,1 %). Vienas dienas braucienos pavisam iztērēti 232,1 milj. eiro, kas ir par 7,0 % vairāk nekā gadu iepriekš. Vidējie izdevumi braucienā bija 24,2 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

Jāpēta direktīvas un jārēķinās ar resursiem

Kristīne Stepiņa, 27.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nosūtot darbinieku darbā uz ārvalstīm, ir svarīgi, lai sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas tiktu veiktas Latvijā; uzņēmēji gaida vienkāršāku, caurspīdīgāku un prognozējamāku procesu

Parasti darba ņēmējs ir sociāli apdrošināts tajā valstī, kurā strādā, taču, nosūtot darbinieku darbā uz ārvalstīm, viņš var palikt sociāli apdrošināts valstī, kurā dzīvo. Lai nodrošinātu to, ka robežu šķērsojošie darba ņēmēji turpinātu saglabāt uzkrātās sociālās apdrošināšanas tiesības un vienlaikus būtu sociāli apdrošināti vienā valstī, Latvija kopš iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) īsteno sociālās drošības shēmu koordināciju starp ES/EEZ dalībvalstīm un Šveici. Īstenošanas instrumenti ir regulas, kurās ietvertie nosacījumi balstās uz četriem pamatprincipiem - vienlaikus persona var tikt apdrošināta vienā dalībvalstī; vienlīdzīga attieksme; apdrošināšanas periodu summēšana; pensiju un pabalstu eksports. Sociālās drošības jomā patlaban ir spēkā arī vairāki starpvalstu līgumi. Tādi ir noslēgti ar Ukrainu, Kanādu, Baltkrieviju, Krieviju un Austrāliju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lielākās kravnesības kuģu apkalpošana prasa ieguldījumus infrastruktūrā

Māris Ķirsons, 19.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kravu pārvadājumos pa jūru arvien vairāk izmanto lielākas ostas kravnesības kuģus, to izjūt arī Rīgas ostā, vienlaikus ir nepieciešama atbilstoša infrastruktūra, otrdien, 19.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

To atzīst gan Rīgas Brīvostas pārvalde, gan strādājošie uzņēmēji – stividorkompānijas. Lielākas kravnesības kuģu apkalpošanai ir nepieciešami ne tikai Rīgas Brīvostas, bet arī ostā strādājošo uzņēmēju ieguldījumi, un runa nav tikai par kuģu ceļa dziļumu, bet arī par atbilstošu dziļumu pie piestātnēm, attiecīgajām noliktavām, arīdzan kravas apstrādes ātrumu. Tikai visiem komponentiem kopā strādājot sava veida sazobē, tiek paaugstināta efektivitāte, kas būtībā ir konkurētspēja.

Lielas pārmaiņas

Rīgas Brīvostas pārvaldes ostas kapteinis Artūrs Brokovskis norāda, ka nekas nestāv uz vietas un pārmaiņas notiek nemitīgi. Savu sacīto viņš pamato ar to, ka PSRS laikos Rīgas osta faktiski bija importa osta, jo caur to tika ievesti graudi un soja, savukārt vieglo automašīnu (pārsvarā Lada), akmeņogļu un metāllūžņu eksports bijis pavisam nelielos apmēros, un arī kravu pārvadājumiem izmantotie kuģi bija ar citādu – daudz mazāku iegrimi, nekā tie ir pašlaik. «Rīgas ostā jauna ēra sākās līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, kad osta kļuva par Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas tranzītkravu apkalpotāju – no dzelzceļa uz kuģa infrastruktūras nodrošinātāju,» atceras ostas kapteinis. «90. gadu sākumā Rīgas ostā pie piestātnēm varēja ienākt kuģi ar iegrimi 10,2 m. Viņš arī piemetina, ka savulaik lielākie kuģi ostā bija 170–190 m gari un 29 m plati, taču tagad tie pēc gabarītiem (229 m gari un 32 m plati) jau ir Panamax klases un ar lielāku kravnesību. Tagad pēc Panamas kanāla rekonstrukcijas šādas NewPanamax klases kuģu platums jau sasniedz 49 m un to garums – 366 m, ar iegrimi līdz 15,2 m. «Pasaulē pašlaik ir vēl lielāki kuģi, kurus izmanto jēlnaftas transportēšanai, ar 26 m iegrimi, taču tie pārvietojas tikai pa okeānu un pat ostā īsti neienāk, bet kravu izkrauj pa pievienoto cauruli, stāvot reidā, taču tāda izmēra kuģi Baltijas jūrā ienākt nevar, jo Belta jūras šauruma dziļums ir tikai 17 m, līdz ar to cauri tam kuģot var tikai ar maksimālo iegrimi 15,5 m, un tieši tāda pati maksimālā iegrime ir Irbes jūras šaurumā, kas savieno Rīgas jūras līci ar Baltijas jūru,» stāsta A. Brokovskis. Viņš prognozē, ka perspektīvā kuģu izmēri nebūt nesaruks, bet, tieši pretēji, platums tikai pieaugs, kas palielina kuģa ietilpību, bet ne iegrimi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Eksperti: Ir viens no piemērotākajiem brīžiem pārdomātām investīcijām

Zane Atlāce - Bistere, 04.04.2018

Bankas "Citadele" valdes locekle Santa Purgaile un bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji nākotnē raugās optimistiski, liecina jaunākais Citadele Index pētījums, un paredzams, ka Latvijas ekonomikā 2018. gadā turpināsies izaugsme.

Citadele bankas eksperti uzskata, ka šī brīža stabilā ekonomiskā situācija ir viens no piemērotākajiem brīžiem pārdomātām investīcijām.

Jau ceturto ceturksni pēc kārtas Citadele Index vērtība pārsniedz 50 punktu robežu, kas liecina par uzņēmēju optimismu, – pēdējā ceturksnī tā ir 51,34 punkts. Kopumā uzņēmēji ir pozitīvi noskaņoti gan par ekonomiku valstī, gan savām finansēm.

Pēdējā ceturksnī optimistisks noskaņojums bija vērojams visās tautsaimniecības jomās. Vislabāk jūtas ražošanas un būvniecības jomu pārstāvji; kamēr pakalpojumu un tirdzniecības nozarē strādājošie, lai arī saglabā optimismu, ir piesardzīgāki. Īpaši tas attiecas uz tirdzniecību, kur pēdējā ceturksnī optimisms samazinājies visievērojamāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada sākumā Latvijā 98,7% uzņēmumu ar nodarbināto skaitu 10 un vairāk lietoja internetu, bet tīmekļa vietne bija 62,9% uzņēmumu, liecina dati no Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aptaujas par informācijas tehnoloģiju lietošanu uzņēmumos.

Šī gada sākumā 42,2% uzņēmumu darbinieku darbā regulāri lietoja datoru ar interneta pieslēgumu. Salīdzinot ar 2016. gada sākumu, šis rādītājs pieaudzis par 1,5 procentpunktiem.

CSP atzīmē, ka 13,5% uzņēmumu nodarbināja IKT speciālistus. IKT speciālisti ir darbinieki, kuru pamatdarbs ir apkalpot un uzturēt datortehniku, instalēt programmatūru, sniegt atbalstu tās lietošanā u. tml.., bet 4,9% nodrošināja mācības, lai uzlabotu uzņēmumā nodarbināto IKT speciālistu prasmes. Daudz lielāks kā citās nozarēs šādu uzņēmumu īpatsvars ir informācijas un komunikāciju pakalpojumu sniedzējuApsekojumā iekļauti uzņēmumi ar nodarbināto skaitu 10 un vairāk šādās saimnieciskās darbības jomās: apstrādesrūpniecība, elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana, ūdensapgāde, notekūdeņu un atkritumuapsaimniekošana un sanācija, būvniecība, tirdzniecība, viesnīcas un restorāni, transports un uzglabāšana, informācijas unkomunikācijas pakalpojumi, operācijas ar nekustamo īpašumu, profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība, datoru un sakaru iekārtu remonts. vidū (36,3%), bet visretāk saviem IKT speciālistiem atbilstošas apmācības nodrošina ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji (2,7%) un būvniecības nozares uzņēmēji (0,7%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas darba devēju prognozes liecina, ka 2018. gadā lielākais vairums jeb 89% uzņēmumu turpinās palielināt savu darbinieku atalgojumu, secināts Fontes atalgojuma pētījumā.

Ņemot vērā, ka darbinieku noturēšana kļūst arvien dārgāka, gandrīz puse no aptaujātajiem jeb 49% darba devēju kā vienu no lielākajiem izaicinājumiem min darbinieku produktivitātes paaugstināšanu. «Jau šobrīd darba tirgū ir novērojams darbinieku trūkums. Prognozes liecina, ka konkurence par darbiniekiem arvien pieaugs un darba devējiem būs jādomā, kā noturēt esošos darbiniekus. Daļai uzņēmēju tas nozīmē pārskatīt atalgojuma līmeni, citiem – labāk izprast darbinieku motivāciju,» komentē pētījuma grupas Fontes vadītāja Anta Praņēviča

Būtisks aspekts darbinieku motivēšanā ir atalgojums. Pētījumā analizēti dati par 61 585 darbiniekiem no 286 organizācijām, un gūtie rezultāti parāda, ka šajā gadā mēneša pamatalga tikusi palielināta 68,9% darbinieku, kas veic līdzīgus pienākumus kā pērn. Mēneša pamatalgas palielinājums vidēji bijis 6.3% - tas ir straujāks pieaugums nekā iepriekšējos 8 gados. «Arī domājot par nākamo gadu, darba devēji plāno palielināt ikmēneša atalgojumu saviem darbiniekiem. Uz to norādījuši 86,7% organizāciju. Runājot par atalgojuma pieaugumu, būtiski ir ņemt vērā arī prognozes par plānotajām darbinieku skaita izmaiņām. 2018. gadā 58% organizāciju plāno saglabāt esošo darbinieku skaitu, savukārt 38% – palielināt strādājošo skaitu,» norāda Anta Praņēviča.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Maksātnespējas kontroles dienests šogad sedzis uzņēmumu darbinieku prasījumus 1,04 miljonu eiro apmērā

Db.lv, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada deviņos mēnešos Maksātnespējas kontroles dienests no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājis naudas līdzekļus 1 040 974 eiro apmērā 62 maksātnespējīgo uzņēmumu 1046 darbinieku prasījumu apmierināšanai.

Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2018. gada deviņos mēnešos bija 995 eiro.

Salīdzinājumam, 2017. gada deviņos mēnešos Maksātnespējas administrācija no darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksāja naudas līdzekļus 1 016 809 eiro apmērā 69 maksātnespējīgo uzņēmumu 1 131 darbinieka prasījumu apmierināšanai. Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2017. gada deviņos mēnešos bija 897 eiro.

Lielākās summas no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem 2018. gada deviņos mēnešos izmaksātas:

  • MSIA «IMS» 158 darbinieku prasījumu apmierināšanai 240 666 eiro apmērā;

  • MSIA «Ardžuna» 65 darbinieku prasījumu apmierināšanai 73 678 eiro apmērā;

  • MSIA «Arnis» 60 darbinieku prasījuma apmierināšanai 69 067 eiro apmērā;

  • SIA «GWG Wastecare Solutions» 52 darbinieku prasījumu apmierināšanai 65 543 eiro apmērā;

  • MSIA «Termināls Vecmīlgrāvis» 61 darbinieka prasījuma apmierināšanai 50 195 eiro apmērā;

  • AS «Druva Food» 43 darbinieku prasījuma apmierināšanai 40 996 eiro apmērā;

  • MSIA «Eco Green Line» 16 darbinieku prasījuma apmierināšanai 31 611 eiro apmērā;

  • SIA «Makdonell Latvia» 19 darbinieku prasījuma apmierināšanai 23 295 eiro apmērā;

  • SIA «Clusterpoint» 11 darbinieku prasījuma apmierināšanai 21 562 eiro apmērā;

  • MSIA «Grods» 9 darbinieku prasījuma apmierināšanai 21 094 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

No darbinieku prasījumu garantiju fonda pērn izmaksāti 1,7 miljoni eiro

Zane Atlāce - Bistere, 17.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas kontroles dienests (MKD) no darbinieku prasījumu garantiju fonda pērn izmaksājis naudas līdzekļus 1,7 miljonu eiro apmērā 112 maksātnespējīgo uzņēmumu 1269 darbinieku prasījumu apmierināšanai, informē MKD.

Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2019. gadā bija 1342 eiro.

Salīdzinājumam, 2018. gadā Maksātnespējas administrācija no darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksāja naudas līdzekļus 1,3 miljonu eiro apmērā 83 maksātnespējīgo uzņēmumu 1 252 darbinieku prasījumu apmierināšanai.

Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2018. gadā bija 1017 eiro.

Kopā 2019. gadā pieņemti 1346 lēmumi par darbinieku prasījumu apmierināšanu, tajā skaitā par atteikumu piešķirt naudas līdzekļus darbinieku prasījumu apmierināšanai.

Lielākās summas no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem 2019. gadā izmaksātas:

- MAS "Tosmāres Kuģubūvētava" 138 darbinieku prasījumu apmierināšanai 359 797 eiro apmērā;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji pērn devās 2,4 milj. ārvalstu ceļojumos - par 9,6 % vairāk nekā gadu iepriekš un iztērēja 799,5 milj. eiro, kas ir par 41,8 % vairāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Latvijas iedzīvotāji pērn devās 0,9 milj. vienas dienas ārvalstu ceļojumos, par 12 % vairāk nekā 2018. gadā, bet to izdevumi palielinājās par 36 %, sasniedzot 57,7. milj. eiro. Visbiežāk iedzīvotāji vienas dienas ceļojumā apmeklēja Lietuvu (68,2 %) un Igauniju (20 %). Vidējie viena ceļojuma izdevumi palielinājās par 11,3 eiro, sasniedzot 63,8 eiro.

Pērn iedzīvotāji devās 1,5 milj. vairākdienu ceļojumos uz ārvalstīm, par 8,1 % vairāk nekā gadu iepriekš. Populārākie ārvalstu vairākdienu ceļojumu galamērķi 2019. gadā bija kaimiņvalstis Lietuva (11,2 %), Igaunija (10,9 %), Krievija (6,9 %) un Baltkrievija (5,3 %). Vēl Latvijas iedzīvotāji bieži brauca uz Zviedriju (6,8 %), Vāciju (6,6 %) un Apvienoto Karalisti (4,7 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Deviņas bieži sastopamas vadības kļūdas, kas izraisa darbinieku mainību

Antra Asare, personālvadības jaunuzņēmuma ENME līdzdibinātāja, 05.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā desmitgadē gan Eiropas, gan ASV darba tirgū darba devējiem visgrūtāk ir bijis aizpildīt programmēšanas inženieru darba vakances. Turklāt iespējamība, ka programmēšanas inženieri mainīs darba vietas, ir lielāka nekā citu profesiju pārstāvjiem, jo viņi var atļauties to darīt.

IT nozarē darbaspēka pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, kas savukārt rada sarežģītu situāciju uzņēmējiem, kuri cenšas izpildīt katra grūti iegūstamā un grūti noturamā programmētāja vēlmes. Šodien nav iespējams atrast programmatūru izstrādes uzņēmumu, kurš darbiniekiem nepiedāvātu virkni visdažādāko priekšrocību, piemēram, bezmaksas avokado maizītes, pingponga galdus, telpas meditācijai, izklaides ierīces un spēles, dušu un treniņu aprīkojumu. Darba devēju vidū ir milzīga konkurence, un uzņēmumiem kļūst arvien grūtāk izdomāt, ar ko vēl noturēt savus augstākā līmeņa speciālistus.

Kvalitatīvas programmatūras izstrādei nepietiek ar to vien, ka pieņemat darbā pašus labākos programmēšanas inženierus. Jārūpējas arī, lai jaunpieņemtie darbinieki būtu ieinteresēti darboties uzņēmumā ilgtermiņā un būtu motivēti radoši un efektīvi risināt darba uzdevumus. Pavisam vienkārši – ja nespējam uzturēt savu labāko darbinieku iesaisti, tad nespējam darbiniekus noturēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

MNA šogad segusi maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumus 163,5 tūkstošu eiro apmērā

Dienas Bizness, 18.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 1.ceturksnī Maksātnespējas administrācija (MNA) no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājusi naudas līdzekļus 163 513 eiro apmērā 24 maksātnespējīgo uzņēmumu 205 darbinieku prasījumu apmierināšanai.

Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2018.gada 1.ceturksnī bija 792 eiro.

Salīdzinājumam 2017.gada 1.ceturksnī 20 maksātnespējīgo uzņēmumu 489 darbinieku prasījumu apmierināšanai tika novirzīti 434 896 euro un vidējā viena darbinieka prasījuma segšanai piešķirtā summa bija 888 euro.

Maksātnespējas administrācijas direktore Inese Šteina uzsver: «Tendences, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir līdzīgas – 2017.gada pirmajā ceturksnī lielāko daļu – 413 darbinieku prasījumi 365 848 eiro apmērā – veidoja MAS »KVV Liepājas metalurgs« darbinieku prasījumi. Savukārt pozitīvi vērtējams, ka 2018.gada 1.ceturksnī Maksātnespējas administrācija darbinieku prasījumu garantijas fondā ir atguvusi 113 980,72 eiro, kas ir 6,7 reizes vairāk kā 2017.gada 1.ceturksnī, kad tika atgūti 16 840 eiro.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katrā no pārtikas nozares uzņēmumiem vidēji trūkst 10% darbinieku jeb aptuveni 3500 darbinieku visā nozarē, ceturtdien Pārtikas nozares padomes sēdē sacīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Viņa norādīja, ka Latvijā pēdējo 20 gadu laikā darbaspējīgo cilvēku skaits ir dramatiski samazinājies. Situācija ik gadu kļūst sliktāka un nozare katru gadu izjutīs darbaspēka trūkumu arvien plašāk. Nozarē trūkst ražošanas līniju operatori, elektroiekrāvēja vadītāji, konditori, maizes cepēji, atslēdznieki, saiņošanas operatori un citu profesiju pārstāvji.

Viņa arī piebilda, ka vietējie uzņēmēji savstarpēji konkurē par darbiniekiem. Rezultātā atalgojums pārsniedz darbinieka produktivitāti un mazākie uzņēmumi novados paliek bez darbiniekiem. Darbaspēka trūkumu izjūt gan lielie, gan arī mazie uzņēmumi.

Zīmolu «Laima» un «Selga» īpašnieka «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons pastāstīja, ka kompānijai ik dienu pietrūkst 30-60 darbinieku un tad, kad sākas sezonas ražošana, problēma saasinās. Uzņēmums šo problēmu risina, nodrošinot transportu darbiniekiem no Bauskas, kā arī attālākiem reģioniem. Tādējādi nākas sacensties par darbaspēku ar uzņēmumiem, kas atrodas ārpus Rīgas. Tuvāko 2-3gadu laikā saistībā ar uzņēmuma akcionāru plānotām investīcijām uzņēmumam papildus būs nepieciešami 100-200 darbinieku, taču, redzot darbaroku trūkumu, akcionāram jāsāk domāt, vai investēt Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vairums Latvijas lielo uzņēmumu šogad neplāno palielināt darbinieku skaitu

Zane Atlāce - Bistere, 12.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz divas trešdaļas jeb 63% Latvijas lielo uzņēmumu šogad plāno savu darbinieku skaitu saglabāt nemainīgu, plānojot ieguldīt savu darbinieku produktivitātes uzlabošanā un tehnoloģijās, kas samazina nepieciešamību pēc darbiniekiem, liecina SEB bankas veiktā finanšu direktoru aptauja.

Līdzīgas tendences ir vērojamas arī pārējās Baltijas valstīs. Lietuvā 52%, bet Igaunijā 57% lielo kompāniju šogad nemainīs savu darbinieku skaitu. Vienlaikus 24% Latvijas lielo uzņēmumu, 30% Igaunijas un 35% Lietuvas lielo uzņēmumu tomēr ir ambīcijas šogad audzēt darbinieku skaitu. Savukārt 13% lielo kompāniju Baltijā veiks štatu samazināšanu.

Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, šogad visās trīs Baltijas valstīm ir sarucis to uzņēmumu skaits, kas plāno palielināt darbinieku skaitu. Turpretim to kompāniju īpatsvars, kas plāno štatu samazināšanu, ir samazinājies tikai Latvijā.

«Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lielie uzņēmumi no visām nozarēm kā galveno izaicinājumu šajā gadā ir minējuši ar darbaspēku saistītos jautājumus: gan kvalificēta darbaspēka pieejamību, gan pieaugošās izmaksas. Tādēļ likumsakarīgi, ka tiek meklētas alternatīvas. Pirmkārt, lielie uzņēmumi redz iespējas palielināt esošo darbinieku produktivitāti. Otrkārt, automatizēt procesus un ieviest tehnoloģijas, kas samazina vajadzību pēc darbiniekiem, vai, treškārt, vienkārši akceptēt mazāku peļņu,» teic SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā 40% uzņēmēju plāno palielināt darbinieku algas; daļa uzņēmēju to varēs paveikt, pateicoties veiktajiem uzlabojumiem produktivitātē un investīcijām attīstībā. Tomēr liela daļa uzņēmēju norāda, ka algu kāpums ietekmēs uzņēmuma peļņu un cenas klientiem, liecina bankas Citadele sadarbībā ar SKDS veiktais Citadele Index pētījums.

No tiem, kas plāno algu palielinājumu, 50% uzņēmēju to var atļauties, pateicoties līdzšinējām investīcijām attīstībā un efektivitātes uzlabojumiem - liecina Citadele Index pētījums. Lielākā daļa jeb 60% uzņēmēju atzinuši, ka algu kāpums visdrīzāk samazinās uzņēmuma peļņu. Savukārt 52% uzņēmēju norādījuši, ka algu kāpuma dēļ ir tikušas vai tiks celtas cenas klientiem. To, ka algu kāpumu kompensēs ar cenu celšanu, visbiežāk norādījuši būvniecības nozares uzņēmumi (74%). Teju ceturtā daļa no tiem, kas plāno algu palielinājumu, jeb 23% uzņēmēju atbildējuši, ka algu palielināšana apdraud uzņēmuma darbību.

«Ir skaidrs, ka mūsdienās uzņēmēji darba tirgū konkurē ne tikai ar citiem Latvijā strādājošiem uzņēmumiem, bet ar visu pasauli un jo īpaši citām Eiropas valstīm. Iedzīvotāji var brīvi izvēlēties savu darba vietu teju jebkurā no valstīm. Tādēļ mums jārēķinās, ka arī konkurētspējīgam atalgojumam ir un arī turpmāk būs tendence pieaugt. Ilgtspējīgai uzņēmuma darbībai nepietiks ar izdevumu samazināšanu un darbinieku atalgojuma nodrošināšanu uz uzņēmuma peļņas rēķina. Risinājums ir investīcijas produktivitātes un procesu efektivitātes uzlabošanā. Piemēram, Citadeles kredītlīdzekļus uzņēmēji ir izmantojuši jaunāku un modernāku iekārtu iegādei, kas lielu daļu procesu ļauj automatizēt, kā arī ļauj palielināt ražošanas jaudu un ātrumu, izmantojot mazāk energoresursu,» saka bankas Citadele valdes locekle Santa Purgaile.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets (MK) otrdien, 17. martā nolēma, ka COVID-19 radīto seku novēršanai sociālajā un uzņēmējdarbības jomā nepieciešama rīcība četros virzienos, informē Finanšu ministrijā.

Labklājības ministrija gatavo priekšlikumus, kā COVID-19 pandēmijas laikā solidārā veidā sniegt terminētu valsts atbalstu darba devējiem darba nespējas lapu apmaksai, to veicot no speciālā budžeta līdzekļiem. Vienlaikus paredzēti arī nodokļu risinājumi, kā arī atbalsts uzņēmējdarbībai finanšu instrumentu veidā.

Valdība rosina atbalstīt uzņēmumus to dīkstāves periodā. Ja darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī atrodas dīkstāvē (neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības) un šāda darba devēja rīcība ir tiešā cēloņsakarībā ar MK noteiktiem pasākumiem, kas saistīti ar COVID-19 seku novēršanu, darba devējam no valsts budžeta līdzekļiem tiek kompensēta un izmaksāta atlīdzība darbiniekam. Mehānisms tiks paredzēts MK noteiktās nozarēs strādājošiem uzņēmumiem. Tā ieviešanas nosacījumus un atlīdzināmos apmērus izstrādās Ministru prezidenta uzdevumā izveidota vadības grupa uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam finanšu ministra Jāņa Reira vadībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kas ietekmēs Eiropas finanšu tehnoloģiju jomu 2019. gadā?

Lielbritānijas finanšu tehnoloģiju platformas Bilderlings mārketinga direktors Dmitrijs Kuvšinovs, 06.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā rakstā tiks apskatīts, kas 2019. gadā ietekmēs Eiropas finanšu tehnoloģiju jomu un kādas tendences sagaidāmas maksājumu pakalpojumu jomā.

Finanšu regulējuma pastiprināšana

Masu medijos bieži stāsta par cīņu ar «krievu kapitālu» pasaules banku sektorā. Taču tas ir diezgan šauri. Runa nav vienkārši par kaut kādu «Krievijas kapitālu» ar «apšaubāmu izcelsmi», daudzām valstīm tagad nākas grūtāk strādāt globālajā finanšu pasaulē, jo viss kļūst caurspīdīgāks dažādām regulējošajām un pārbaudošajām iestādēm.

Pēc būtības tiek veikts globāls darbs – tiek savesta kārtībā starptautiskā naudas pārvedumu sistēma. No sākuma ASV parādījās likums «Par citu valstu teritorijās dzīvojošo un strādājošo fizisko un juridisko personu nodokļu nenomaksāšanas novēršanu», saīsinātais nosaukums FATCA (Foreign Account Tax Compliance Act). Pēc tam ar 2012. gadu tika uzsākts analītiskais darbs, lai izstrādātu automātiskas finanšu informācijas apmaiņas standartus nodokļu mērķiem – CRS (Common Reporting Standard).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar augošo mazo un vidējo uzņēmumu vēlmi attīstīt savu uzņēmējdarbību un interesi par finansējuma iespējām, Swedbank vienojusies ar Eiropas Investīciju fondu (EIF) palielināt kopējo izsniedzamo finansējuma limitu COSME atbalsta programmā.

Uzņēmumiem Latvijā palielināts kredītu limits līdz 100 miljoniem eiro, savukārt jaunajiem līzinga darījumiem pieejami vēl 45 miljoni eiro. COSME programmas nosacījumi ļāvuši Swedbank ievērojami samazināt nodrošinājuma prasības kredītiem un pirmās iemaksas līzingam.

Tādējādi mazie un vidējie uzņēmumi, kam ir ierobežota piekļuve finansējumam, var iegūt papildu līdzekļus ar labvēlīgiem nosacījumiem. 2018. gadā Swedbank šīs programmas ietvaros 280 Latvijas uzņēmumiem piešķīra finansējumu vairāk nekā 26 miljonu eiro apmērā. No tiem kredītos uzņēmumiem izsniegti 15,4 miljonus eiro (115 līgumi), savukārt līzingā – 11,2 miljonus eiro (214 līgumi).

Swedbank statistika liecina, ka pērn vidējā līguma summa kredītam uzņēmumiem šajā programmā bija 134 400 eiro un līzingam 52 700 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Fin-tech

Izstrādā platformu darbinieku pusdienu apmaksāšanai

Anda Asere, 19.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Personālvadības tehnoloģiju uzņēmums «Motivio» ir izstrādājis pusdienu apmaksas mobilo lietotni «Motivio Meals»

«Mums visiem ir kāds paziņa, kas neēd pusdienas. Pārāk aizņemts, jātaupa līdzekļi vai kādi citi iemesli, bet rezultāts ir viens – negatīvi ietekmēta veselība, labsajūta un arī darbspējas. Ne velti ir teiciens paēdis cilvēks – laimīgs cilvēks,» saka Ansis Līpenītis, «Motivio» līdzdibinātājs. Virknē pasaules valstu, piemēram, Čehijā, Polijā, Slovākijā un Ungārijā apmaksātas darbinieku pusdienas ir populārākais darbinieku labums. Latvijā daži lielie uzņēmumi ir izveidojuši savas ēdnīcas, bet mazāki uzņēmumi dažreiz mēdz noslēgt līgumu ar vienu ēdnīcu, kurā darbiniekiem pieejamas pilnībā vai daļēji subsidētas pusdienas. Ārzemēs ir populāras pusdienu kartes, kas darbiniekiem ļauj izvēlēties pusdienot dažādās vietās, saglabājot darba devēja apmaksātu pusdienu iespēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informējot par dramatisko situāciju Latvijas tūrisma nozarē un aicinot rast risinājumu, nozares pārstāvji atklātā vēstulē Valsts prezidentam, premjeram un Latvijas Bankas prezidentam nosūtījuši savu redzējumu par valsts atbalstu tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumu stabilizācijai sasaistītu ar nomaksātiem darba spēka nodokļiem 2019.gadā.

"Tūrisma nozare šobrīd piedzīvo vēsturiski smagāko krīzi, kurā noteicošu lomu spēlē arī tas, ka pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu Nr.103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", ar mērķi ierobežot COVID-19 izplatību un izsludināt papildus piesardzības un drošības pasākumus, atceļot starptautiskos pasažieru pārvadājumus caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu, laika periodā 17. marts - 15. maijs, tika apturēts visas nozares uzņēmumu darbs. Starptautiskais tūrisms rada gandrīz 5% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) un līdz šim ir bijis nozīmīgs pienesums Latvijas eksporta bilancē, devis vienu no lielākajiem ieguldījumiem pakalpojumu eksporta kopējā vērtībā, sasniedzot vēsturiski augstāko apjomu 2019.gadā," teikts vēstulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu rekordisti

Māris Ķirsons, 30.08.2019

9.vieta: SIA Microsoft Latvia

VSAOI uz vienu darbinieku vidēji mēnesī: 3,10 tūkst.eiro

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pērn 11 uzņēmumi vidēji mēnesī uz vienu darbinieku valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksās maksājuši vairāk nekā 3000 eiro

TOP 9 valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu rekordisti 2018.gadā skatāmi raksta galerijā!

To rāda SIA Lursoft pētījums pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem. Interesanti, ka lielākās valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksas uz vienu darbinieku lielākoties maksājuši uzņēmumi, kuru darbinieku skaits ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms – viens līdz pieci. Tajā pašā laikā ir arī sava veida izņēmumi, piemēram, SIA Uralkali Trading, kuram pērn norādītais darbinieku skaits ir 33 un vidēji uz vienu darbinieku ik mēnesi samaksāti 5.97 tūkst. eiro. Vēl vairāk darbinieku – 50 – norādīts SIA Forticom, kas vidēji katram strādājošajam valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksas samaksājis 2,65 tūkst. eiro apmērā. Arī SIA Tradintek nodarbinājis 21 darbinieku un vidēji katram strādājošajam valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksas samaksājis 3,07 tūkst. eiro. Nenoliedzami, ka līdz šim vairāk ir pamanīti tieši tie uzņēmumi, kuri valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksās ik gadu samaksā daudzus miljonus eiro, bet ēnā palikuši tie, kuri vidēji uz vienu darbinieku samaksā ievērojamas summas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazo uzņēmumu izaugšanai par vidējiem un lielajiem tiks meklēti stimulatori – labākas uzņēmējdarbības vides veidolā. Pašlaik notiek darbs pie nodokļu nomaksas vienkāršošanas tā dēvētā bankas konta nodokļa.

Tāds ir Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Amatniecības un mazās uzņēmējdarbības apakškomisijas sēdes darba rezultāts. Tieši mazie uzņēmumi ir tie, kuri sākotnēji nodarbina un pabaro tikai savu dibinātāju, bet laika gaitā augot jau sāk piesaistīt darbiniekus un pēc daudziem gadiem rezultējas jau vidēja mēroga kompānijā. Protams, daudzi biznesa uzsācēji nekad par lielajiem nekļūs, taču, vērtējot pēc darbinieku skaita, vislielākā grupa ir tie, kuri nodarbina līdz deviņiem strādājošajiem. Pēc Ekonomikas ministrijas datiem, tādu 2017. gadā bija 163 909, un tikai 235 uzņēmumi nodarbināja vairāk par 250 strādājošajiem. Faktiski 99,8% no uzņēmumiem ir mazie un vidējie, tāpēc jautājumi par to, kā jūtas šie uzņēmēji, kas tiem palīdz vai, tieši pretēji, bremzē izaugsmi, arī interesē deputātus. Apakškomisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš rosināja šī sasaukuma parlamenta laikā nevirzīt izskatīšanai priekšlikumus, kas palielinātu birokrātisko slogu, kā arī paaugstinātu prasības vai maksājamo nodokļu slogu mazajam biznesam. Šo ideju atbalstīja arī Saeimas deputāti ar uzņēmējdarbības pieredzi Mārtiņš Staķis un Sandis Riekstiņš, vienlaikus aicinot meklēt iespējas, kas cilvēkus nevis atbaidītu iesaistīties uzņēmējdarbībā, bet tieši pretēji. Vienlaikus apakškomisijas deputātiem bija vairāki jautājumi – idejas attiecībā par citu valstu pieredzes pārņemšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skandināvijas nekustamo īpašumu attīstītāji pamanījuši jaunu tendenci - biroju izveidē aizvien vairāk tiek domāts par cilvēkam draudzīgu vidi, kas uzlabo radošumu un produktivitāti

Sekojot šīm tendencēm, Zviedrijas nekustamo īpašumu investors Eastnine spēris soli uz priekšu, izveidojot jaunu biznesa centru no koka būvētā ēkā. Kopējā centra platība ir 15 800 kvadrātmetri, un tas atradīsies Rīgā, Valdemāra ielā 62. Projekta nosaukums ir The Pine, un paredzams, ka tas kļūs par inovatīvāko un komfortablāko biznesa centru ne tikai Rīgā, bet visā Baltijas reģionā.

«Vadāmies pēc Skandināvijā valdošajām tendencēm, ka darba ņēmējs ir daudz vērtīgāks nekā darba vieta; tādējādi, investējot ēkās, primāri domājām par to cilvēku vajadzībām, kas šeit strādās, un pēc tam īstenojām atbilstošus arhitektoniskus un inženiertehniskus risinājumus. Jāpiebilst, ka Eastnine pieņēma vēl lielāku izaicinājumu - uzbūvēt ne tikai viskomfortablāko ēku, bet arī radīt cilvēkiem draudzīgu ekosistēmu,» saka Eastnine Biznesa attīstības vadītāja Natalija Monkevičiene.

Komentāri

Pievienot komentāru