Jaunākais izdevums

Piemērošanās jaunajiem darba apstākļiem, kad daudzi strādā attālināti, no mājām, kad notiek arī attālinātas mācības skolās, jūtama ne tikai biroju segmentā, bet arī mājokļu tirgū, kur novērojama interese par lielākām platībām ar vietu darbistabai. Taču vajadzība pēc lielāka vai mazāka biroja arī pēc pandēmijas daļai uzņēmumu noteikti nemazināsies.

Nekustamo īpašumu kompānijas Latio pētījumā gandrīz puse jeb 49% aptaujāto Latvijas uzņēmēju atzinuši, ka beidzoties otrajam ārkārtas stāvoklim, lielākā daļa darbinieku kuri šobrīd strādā attālināti, atgriezīsies uz patstāvīgu darbu birojos. Kamēr 17% uzņēmumu uzskata, ka tikai neliela daļa atgriezīsies. Tomēr 18%, gandrīz piektā daļa, uzņēmumu ir pārliecināti, ka birojos no tiem darbiniekiem, kuri šobrīd strādā attālināti, iespējams, neatgriezīsies neviens. Nozīmīgai daļai - 16% šobrīd nav skaidras atbildes.

"Pētījuma dati un mūsu novērojumu liecina, ka biroji joprojām būs svarīgi uzņēmējiem, tomēr mainīsies to nozīme un izskats. Krietnai daļai darbinieku reprezentatīvā un socializēšanās funkcija birojā būs svarīgāka kā darba galda atrašanās vieta. Lielākā vai mazākā mērā distancētās darba attiecības ir uz palikšanu - mums visiem būs tām jāadaptējas," pētījuma rezultātus skaidro "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

Šīns: Visdrīzāk, sagaidāmi arī attīstītāju bankroti 

Noteikti starp attīstītājiem ir tādi, kuriem pietiek finansiālās kapacitātes, lai turpinātu attīstīt...

Latvijā kopumā, 2020.gada sākumā, pirms ārkārtas stāvokļa, biroja telpās darbu veica 61% darbinieku. Martā, sākoties pirmajai ārkārtas situācijai, liela daļa biroja darbinieku sāka strādāt attālināti, un biroju primāri par savu darba vietu uzskatīja vien 41%. Savukārt, otrā ārkārtas stāvokļa laikā, piesardzība iedzīvotāju vidū mazinājās un nedaudz mazāk darbinieku izvēlējās darbu attālināti, un biroja telpas izmantoja jau 45% aptaujāto uzņēmumu darbinieku.

"Pandēmijai ir bijusi visaptveroša un neatgriezeniska ietekme uz to, kā mēs izmantosim birojus tuvākā un vidējā termiņā. Lai arī pārsteidzošs ir daudziem atklājums, cik produktīvi varam strādāt no mājām, tomēr attālinātajam darbam ir ierobežojumi - liela daļa dokumentu aprites joprojām ir drukātu papīru formātā, trūkst vispārējas digitālās prasmes un cilvēki gluži vienkārši nav pieraduši pie šādām izmaiņām, lai pilnvērtīgi strādātu attālināti. Mūsdienās, informācijas laikmetā, zināšanu ekonomikas noteikumi nav mainījušies un uzņēmumu sasniegumi, visticamāk arī turpmāk, būs lielā mērā atkarīgi no darbinieku mijiedarbībām klātienē, spējas sadarboties un kopradīt," tā prognozēto atgriešanos darba vietās pēc Covid19 ierobežojumi atcelšanas skaidro "Latio" nekustamo īpašumu komercobjektu darījumu vadītājs Jāzeps Bikše.

Jautājot par iemesliem, kādēļ uzņēmumi joprojām saglabā savas biroju telpas, visbiežāk - 71% kā iemeslu minēja to, ka darba raksturs ir tāds, ka to būtu grūti vai pat neiespējami veikt attālināti. 64% respondentu atzinuši, ka birojs ir vieta, kur tikties ar klientiem un sadarbības partneriem, 56% tā ir vieta, kur ir pieejamas dažādas biroja koplietošanas ierīces. Visretāk - 21% kā biroju telpu uzturēšanas iemeslu minēja darbiniekus un to prasības, piemēram, pašdisciplīnas trūkums strādājot no mājām, darbinieka mājās trūkst vietas darba vietas iekārtošanai.

"Visticamāk, lielākajai daļai biroja darbinieku, kas šobrīd strādā attālināti, galvenais iemesls atgriezties darbā ir tas, ka mājās vienkārši nav piemērotu apstākļu, lai visi ģimenes locekļi vienlaicīgi spētu kvalitatīvi ne tikai veikt savus darba pienākumus, bet arī mācīties. Ja ģimenē abi vecāki ir strādājoši, ir divi bērni, kas mācās attālināti - ir jābūt lielai dzīves telpai, lai katrs spētu norobežoties un šādā režīmā funkcionētu ilgtermiņā. Savukārt, pētījumā minētie iemesli, nepieciešamībai pēc birojiem ir signāls co-working telpu attīstītājiem. Ja arī būs uzņēmumi, kuri pēc ārkārtas situācijas paliks pie attālinātā režīma, tad pieprasījums pēc koplietošanas telpām, kurās ir pieejama biroja tehnika, piemērota vide darba pienākumu pildīšanai, pieaugs," komentē J.Bikše.

"Piemērošanos jaunajiem darba apstākļiem, kad daudzi strādā attālināti, no mājām, kad notiek arī attālinātas mācības skolās, izjūtam ne tikai biroju segmentā, bet arī mājokļu tirgū. Novērojām, ka pērn īpaši auga interese par mājokļiem ar lielāku platību, klienti lūkojās pēc papildus istabām, kur varētu iekārtot atsevišķu vietu darbam vai mācībām," saka Evija Dzenīte, "Latio" mājokļu tirdzniecības nodaļas vadītāja.

Aptuveni pusei no visiem uzņēmējiem jeb 52% ir biroja telpas platībā līdz 50 m2, bet aptuveni ceturtajai daļai uzņēmēju jeb 28% biroja telpu platība ir 51-100 m2. Gandrīz piektajai daļai (19%) uzņēmēju biroja telpas ir lielākas nekā 100 m2. Būtiski, ka 60% šādu uzņēmēju, kuriem ir plašas biroja telpas jeb virs 100 m2, tās nomā, bet 38% aptaujāto tās ir pašu īpašumā. Rīgas birojiem lielākoties ir raksturīga noma, kamēr reģionos - biroju telpas visbiežāk ir uzņēmuma īpašums.

Raksturojot iespējamās biroja telpu platības izmaiņas tuvāko gadu laikā pēc pandēmijas beigām, lielākā daļa uzņēmēju (81%,) kuru uzņēmumam ir biroja telpas ar platību virs 100 m2, norāda, ka tās nemainīsies, bet 5% uzņēmēju tuvāko gadu laikā plāno palielināt biroja telpu platību.

"Liela daļa uzņēmumu gandrīz jau gadu uztur savas biroja telpas bez pilnas noslodzes. Darbinieki strādā daļēji un pavisam attālināti, tādēļ daudzas telpas ilgtermiņā netiek izmantotas. Tas pierāda, ka Latvijā uzturēt biroju ir salīdzinoši lēti, un uzņēmēji, gaidot krīzes beigas, ir optimistiski noskaņoti. Kāds būs tālākais scenārijs, to rādīs cik ilgā laikā uzņēmēji spēs atkopties no esošās situācijas. Priecē gan fakts, ka lielie uzņēmumi, kuru biroju platība ir virs 100 m2, apsver iespēju pat palielināt biroju telpu platību," pētījuma datus komentē J.Bikše.

Raksturojot biroja platības nomas maksas izmaiņas, salīdzinot ar laiku pirms pirmā ārkārtas stāvokļa izsludināšanas, vairums uzņēmēju jeb 72% norāda, ka nomas maksa nav mainījusies, bet 23% uzņēmēju biroja platības nomas maksa ir samazinājusies.

"Tas, ka biroju nomas maksa vairumam uzņēmēju nav būtiski mainījusies, un tas, ka uzņēmumi arī šādos apstākļos nesteidz samazināt savu biroju platību, iespējams, skaidrojams ar to, ka šo nozaru uzņēmēji spējuši piemēroties un pietiekoši veiksmīgi turpināt biznesu arī šādos apstākļos, spējot segt savus maksājumus. Savukārt teju ceturtdaļa uzņēmēju biroju nomas maksas samazinājums apliecina, ka telpu īpašnieki ir gatavi nākt pretim saviem klientiem, lai uzturētu labas attiecības arī nākotnē." situāciju komentē "Latio" nekustamo īpašumu komercobjektu darījumu vadītāja Iveta Talapova.

"Otrs aspekts, kādēļ uzņēmumi izvēlas uzturēt savus birojus krīzes laikā ir viņiem nelabvēlīgi nomas līgumi, kurus laužot, uzņēmums var iedzīvoties vēl lielākos zaudējumos," paskaidro I.Talapova.

Pētījumā arī noskaidrots, ka aptuveni 69% uzņēmumu, kas strādā attālināti, saviem darbiniekiem neapmaksā darba vietas iekārtošanu mājās. Ar to palīdz vien 20% uzņēmēju (10% iekārto darba vietu visiem darbiniekiem, 10% - daļai).

Visbiežāk mājas biroja iekārtošanu atbalsta lielie uzņēmumi, kuros darbinieki skaits pārsniedz 100, un vidēji viena šāda darba vieta izmaksā ap 893 eiro.

"Šis laiks licis piemēroties jaunajiem apstākļiem gan uzņēmējiem, gan darbiniekiem. Pētījums apliecina, ka diezgan liela daļa cilvēku, kas līdz šim bija pieraduši strādāt birojā, tomēr vēl nav gatavi strādāt attālināti ilgtermiņā. Galvenie iemesli, ko pētījumā minēja uzņēmēji, kādēļ tiek uzturētas biroja telpas, ir tādi, ka darba raksturs ir tāds, ka to būtu grūti vai pat neiespējami paveikt attālināti, ka birojs ir vieta, kur atrodas dažādas koplietošanas ierīces un citi resursi. Redzams, ka ne visi uzņēmēji ir spējuši pilnībā pāriet uz digitālu vidi: ne visiem ir iespējas mājās ierīkot darba vietu, nodrošināt nepieciešamo tehniku (printeris u.c.), pieeju dokumentiem e-vidē u.tml. Šai laikā īpaši izjūtams cilvēciskās saziņas klātienē deficīts, un tāpēc teju puse aptaujāto atzīst, ka birojs ir arī vieta, kur darbiniekiem socializēties un kur tikties ar klientiem un sadarbības partneriem. Attālināts darbs pieprasa ne tikai digitālas prasmes, bet arī pašdisciplīnu, spēju piemēroties jauniem apstākļiem un pavisam citādākai darba videi, situācijai. Pietiekoši lielai daļai biroju darbinieku tas ir apgrūtinoši, ja tas ir jādara ilgstoši, un darbam nepiemērotos apstākļos. Tas nozīmē, ka biroja - lielāka vai mazāka - vajadzība arī pēc pandēmijas daļai uzņēmumu noteikti nemazināsies," saka pētījumu centra "SKDS" vadītājs Arnis Kaktiņš.

"Latio" un pētījumu centra "SKDS" pērnā gada nogalē veica pētījumu "Uzņēmuma biroja darba un telpas Covid-19 laikā", kura ietvaros tika aptaujāti 750 dažāda lieluma Latvijas uzņēmumi, kas pārstāv ražošanas, būvniecības, tirdzniecības un pakalpojumu nozari, galvenokārt ar vietējo kapitālu, un puse no tiem bija bāzēti Rīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pandēmijas iespaids: vai klasiskie biroji vēl nākotnē būs vajadzīgi?

Harijs Švarcs, "Skanstes City" pārvaldītāja "SG Capital" partneris un valdes priekšsēdētājs, 19.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau gadu attālinātais darbs no mājām ir ļoti daudzu ikdiena. Arī uzņēmumi pie strādāšanas attālināti ir pieraduši kā pie ierastas prakses. Vai satraukumam par to, ka pēc pandēmijas klasiskie biroji vairs nebūs vajadzīgi, ir pamats un kā strādāsim turpmāk, ir jautājumi, kas šobrīd nodarbina daudzus uzņēmuma īpašniekus, vadītājus un personāla speciālistus, un galu galā arī ikvienu darbinieku.

Vai klasiskie biroji izzudīs?

Domāju, ka nākotnē virzīsimies uz tā saucamo fleksiblo jeb elastīgo darba organizēšanas modeli. Fleksiblais darbs jeb darbs, kur darbiniekam kaut kādu noteiktu laiku vai dienas ir atļauts strādāt no mājām, ir uz palikšanu, taču vienlaicīgi es nesagaidu galējības. Diez vai lielais vairums strādās no mājām vai tik pat daudz cilvēku, cik tagad strādā no mājām, arī turpinās to darīt pēc pandēmijas. To apliecina arī tendences citās valstīs, kas savos vakcinācijas līmeņos ir jau aizsteigušās mums priekšā, piemēram, Amerika, kur lielie uzņēmumi atgriežas birojos. Ir valstis, kurās iedzīvotāji atgriežas birojos, jo ir ļoti dārgs nekustamais īpašums un attiecīgi viņi dzīvo izteikti mazos dzīvokļos, piemēram, Āzijas valstīs. Viņi fiziski nevar pastrādāt attālināti, jo trīs paaudzes atrodas vienās mājās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā pandēmija mainījusi interjera tendences birojā: uzsvars uz mājīgumu un drošumu

Pandēmijas ietekmē mainījušās arī interjera tendences birojā. Darbiniekus vairs neapmierina atturīgi un formāli biroji. Atgriežoties birojā pēc ilgstoša darba mājās, daudzi vēlas arī darbā justies mājīgi un relaksēti. Tāpēc arvien būtiskākas kļūst atpūtas zonas. IKEA interjera dizainere, kas specializējas biznesa klientu telpu iekārtošanā, Auce Graudiņa pastāsta, kādas šobrīd ir tendences biroju interjera dizainā un ar ko sākt, lai tās ieviestu arī savā uzņēmumā.

• “No saņemtajiem pieprasījumiem redzam, ka pēdējā laikā uzņēmējiem kļūst būtiskāk, lai darba vide būtu droša un ergonomiska. Klienti vēlas, lai birojs būtu viegli kopjams, neradītu šaurības sajūtu un ļautu darbiniekiem justies brīvi un droši,” norāda IKEA interjera dizainere Auce Graudiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunas biroju ēkas Zeiss Biroji būvniecībā Mūkusalas Biznesa Centra teritorijā plānots investēt aptuveni deviņus miljonus eiro, informē projekta attīstītājs Mūkusalas Biznesa Centrs.

Šī gada 14. maijā Mūkusalas Biznesa Centrs un būvfirma VELVE parakstījuši līgumu par jaunās A klases biroju ēkas Zeiss Biroji būvniecību. Projektu plānots pabeigt līdz 2023. gada pavasarim.

Jaunā A klases biroju ēka tiks būvēta kādreizējās Karl Zeiss optikas fabrikas vietā, atjaunojot vēsturisko ēku un papildinot to ar jauniem un moderniem arhitektūras elementiem. Projekts apvienos šīs vietas vēsturisko auru ar mūsdienīgiem būvniecības risinājumiem un jaunākajām tehnoloģijām. Viena no galvenajām ēkas priekšrocībām ir tās stratēģiski izdevīgais novietojums – Mūkusalas ielas un Dēļu ielas stūrī, ar skatu uz Daugavu un vecpilsētas torņiem. Turklāt biznesa centra teritorija tiks papildināta ar jaunu daudzstāvu autostāvvietu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā dzīvot (strādāt) tālāk – kāpēc uzņēmumi sāk atgriezties birojos?

Harijs Švarcs, Darījumu apkaimes “Skanstes City” pārvaldītāja “SG Capital” valdes priekšsēdētājs, 28.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienas formulas, kā turpmāk strādāsim, nav, katram uzņēmumam jāatrod sava pieeja. Visticamāk neatradīsim arī miljons iemeslu, kāpēc birojs izkonkurēs darbu mājās, taču iemeslu noteikti ir gana daudz – gan uzņēmumu, gan darba ņēmēju pusē.

Kāpēc uzņēmumi vēlas atgriezties birojos?

Pirms pandēmijas daudzi uzņēmumi domāja un veidoja savu iekšējo kultūru tā, lai darbinieks pēc iespējas vairāk laiku pavadīja birojā, nevis otrādāk. Veidoja modernus birojus, jaunas darba vides un apaudzēja tās ar dažādiem pasākumiem un izglītošanās iespējām. Viņi domāja kā darbiniekus piesaistīt, iesaistīt darba un ārpus darba aktivitātēs. Attiecīgi ir pamats domāt, ka vienā brīdī, kad apstākļi būs labvēlīgi, šie uzņēmumi mēģinās atkal radīt vidi darbiniekiem, lai viņi gribētu nākt uz darbu klātienē. Birojā darbiniekiem būs viss nepieciešamais, lai varētu efektīvāk, labāk, patīkamāk strādāt, nevis censties palikt mājās. Birojs paliks uzņēmuma saimnieciskās darbības centrā, un, domājot uz priekšdienām, darbinieki tiks virzīti uz šo centru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, Skanstes rajonā prezentēta par zaļāko dēvētā biroju kompleksa “Verde” pirmās kārtas būvniecība, iestādot pirmos trīs pamatkokus kas atradīsies uz ēkas 5.stāva terases.

“Verde” pirmās ēkas spāru svētki gaidāmi vēl šogad, bet būvniecība pilnībā noslēgsies 2022.gada jūnijā.

Kopumā 30 000 m2 plašajos “Verde” birojos būs mūsdienīga, energoefektīva un zaļa vide produktīvam darbam vairāk nekā 3000 cilvēkiem. “Verde” attīstībā plānots investēt vairāk nekā 65 miljonus eiro.

Pasākumā projekta attīstītājus pārstāvēja “Verde” investors un attīstītājs, “Capitalica Asset Management” ģenerāldirektors Andrius Barštis (Andrius Barštys) un “Verde” komercdirektore Iveta Lāce, savukārt projekta izstrādātājus - “Verde” galvenais arhitekts Andris Kronbergs (“ARHIS Arhitekti”) un “Verde” ainavu arhitekte Linda Zaļā (“ZALA Landscape Architects”).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Biroju telpu nākotne Covid- 19 pandēmijas laikā

Līga Uzkalne, SIA “Vestabalt” valdes locekle, 22.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada martā mūsu visu dzīves un ikdienas gaitas negaidīti un neatgriezeniski mainījās. Pēc ierobežojumu un drošības prasību ieviešanas mēs vairs nevaram ceļot, tikties, strādāt, iepirkties un socializēties kā bijām raduši to darīt iepriekš.

Covid-19 ieviestie drošības pasākumi ir kaut kas iepriekš nepiedzīvots un mums visiem līdz šim nezināms. Daudz uzņēmumiem iepriekš neplānoti bija īsā termiņā jānodrošina iespēja saviem darbiniekiem strādāt attālināti vai maiņās, ievērojot ārkārtas stāvokļa ierobežojumus un jānodrošina visas nepieciešamās drošības prasības darba vietā tiem darbiniekiem, kas nevarēja strādāt attālināti.

Šī gada sākumā lielākā daļa no mums uzskatīja, ka Covid-19 krīze uz ieviestie ierobežojumi ir kas īslaicīgs un ātri pārejošs. Tagad līdz ar Covid-19 pandēmijas otro vilni un atkārtotajiem ierobežojumiem, aizliegumiem mums nākas pieņemt, ka Covid-19 nekur nepazudīs un ar jauno lietu kārtību ir jāiemācās sadzīvot ilgākā laika periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ukrainas tūrisma operators Join UP! uzsāk darbību Latvijā

Db.lv, 14.04.2022

No aprīļa beigām ceļotājiem būs pieejami arī tādi galamērķi kā Melnkalne, Albānija un Grieķijas salas – Zakintos, Krēta un Korfu.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas tūrisma operators “Join Up" starptautiski paplašinās, atverot "Join Up Baltic” biroju Rīgā.

Jau šobrīd iespējams veikt rezervācijas ceļojumiem uz Turciju, bet no aprīļa beigām ceļotājiem būs pieejami arī tādi galamērķi kā Melnkalne, Albānija un Grieķijas salas – Zakintos, Krēta un Korfu.

Plaša profila tūrisma operatora portfelī ir vairāk nekā 50 galamērķi – gan ceļotājiem jau labi zināmi kūrorti Turcijā, Ēģiptē un Grieķijā, gan arī galamērķi, kas Baltijas tirgū ir jaunums.

2022./2023.gada ziemas sezonā tūrisma operators plāno paplašināt lidojumu ģeogrāfiju, iekļaujot tajā arī Šrilanku un Zanzibāru.

Kompānija norāda, ka tas pozitīvi ietekmēs arī Baltijas tūrisma tirgus kopējo attīstību. Tūrisma operators darbosies arī Igaunijas un Lietuvas tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rudens un ziema nozīmē ne tikai tumsu un aukstumu, bet arī lietu, dubļus un mitrumu, sniegu un sāli. Uzturēt telpās pienācīgu tīrību diendienā var būt īsts izaicinājums, it īpaši vietās, kur ir liela cilvēku plūsma. Gumijas paklājs šajā sezonā ir neaizvietojams palīgs tīru grīdu un patīkamas vides uzturēšanā. Šoreiz īsi pastāstīsim par astoņiem veidiem, kā gumijas paklājs atvieglo un uzlabo tīrības uzturēšanu telpās, un ar kādiem iekštelpu paklājiem to labāk kombinēt.

1.Savāc raupjos un lielākos gružus

Gumijas paklāja rakstā mijas izciļņi ar padziļinājumiem, kuros sakrājas gruži un tie netiek ienesti telpās. Gumijas paklāja raksts izstrādāts tā, lai notīrītu pēc iespējas vairāk netīrumu no apaviem un vienlaikus tos noturētu paklāja iekšpusē un neļautu tos iznēsāt tālāk (paklājs pilda tā saukto skrubja funkciju).

2.Savāc un notur mitrumu paklāja padziļinājumā

Gumijas paklājs arī lieliski savāc mitrumu – pie paklāja ārējām malām ir paaugstinājums, kas neļauj mitrumam aizplūst tālāk, tādējādi paklājs tā padziļinājumā var noturēt pat vairākus litrus ūdens! Jebkādus papildu netīrumus un mitrumu savāks kokvilnas vai mikrošķiedras paklājs, ko var novietot tālāk telpā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banka Citadele piešķīrusi 30 miljonu eiro aizdevumu nekustamo īpašumu attīstītajam “Capital Mill”. Ilgtermiņa sadarbība starp abām pusēm un piesaistītais finansējums tiks izmantots Tallinas biznesa centrā esošās 26 stāvu biroja ēkas “Skyon” būvniecības kredīta refinansēšanai un “Capital Mill” grupas investīciju finansēšanai nākotnē.

“Skyon” biroja ēkas būvniecība tika pabeigta pērnā gada augustā, un ēkas biroji īsā laikā tika iznomāti, lielāko interesi izpelnoties no IT, finanšu un juridisko pakalpojumu nodrošinātājiem. “Mūsu mērķis

veidot labus dzīves apstākļus, kas vienlaikus var būt ilgtspējīgi. Lai paplašinātu mūsu portfeli, nākotnē plānojam likt lielāku uzsvaru uz projektiem Latvijā un Lietuvā, tādējādi stiprinot savu klātbūtni Baltijas valstīs,” teic “Capital Mill” vadītājs Karels Loigu. “Esam lepni par to, ka “Skyon” biroji aprīkoti ar tehnoloģijām, kas palīdz veicināt vides aizsardzību un enerģijas taupīšanu, ko apliecina “LEED Platinum” sertifikāta piešķiršana.”

Jaunākās paaudzes enerģijas taupīšanas risinājumi ļāvuši “Skyon” saņemt starptautiski novērtēto energoefektivitātes apliecinājuma sertifikātu “LEED Platinum”, ko piešķir ASV bezpeļņas organizācija “Green Building Council”. Īrniekiem pieejami elektroauto uzlādes punkti, plaša velosipēdu novietne, kā arī trepēs izbūvēta laika monitoringa sistēma, kas motivē cilvēkus iet kājām un pat sacensties veikto soļu ziņā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sekojot globālajām tendencēm, daudzfunkcionālais nekustamā īpašuma projekts “Z-Towers” paplašinājis savus pakalpojumus, piedāvājot pilnībā iekārtotas funkcionālas darba telpas, informē AS “Towers Construction Management” komercdirektors Andžejs Neguliners.

Ņemot vērā, ka daudzi klienti pieprasa salīdzinoši mazus birojus ar elastīgiem nomas nosacījumiem, “Z-Towers” attīsta šāda pakalpojuma nodrošināšanu. Piedāvājumā ir privāti slēdzami biroji, darba galdi ar ergonomiskiem krēsliem, ātrgaitas interneta pieslēgums un koplietošanas telpas, klientu sagaidīšanas telpa ar biroja tehniku, konferenču aprīkojums trīs sanāksmju telpās, kā arī aprīkota virtuves zona.

"Pielāgošanās nomniekiem ir atslēgas vārds, aprakstot funkcionālu pakalpojumu biroja konceptu," uzskata A.Neguliners.

Restorāna izveidē Z-Towers investēs vairāk nekā miljonu eiro 

Vasaras otrajā pusē daudzfunkcionālajā kompleksā “Z-Towers” durvis vērs augstākās klases...

Jaunās darba telpas aptuveni 700 kvadrātmetru platībā atrodas biroju torņa ceturtajā stāvā. Pieejami biroji ar divām, četrām vai sešām darba vietām. “Z-Towers Premium Offices” biroju dizainu izstrādājis arhitekts Andis Sīlis.

"Paredzam, ka par spīti pandēmijai būs plašs pieprasījums pēc šādiem risinājumiem, jo tie ļauj uzņēmumiem fleksibli palielināt vai samazināt darba vietu skaitu un maksāt tikai par telpām, kuras patiešām tiek izmantotas, ar elastīgiem nomas nosacījumiem, sākot no ikmēneša dalības maksas un beidzot ar ilgtermiņa līgumiem," piebilst A. Neguliners.

Izbūves un iekārtošanas plānošanas darbi jau ir uzsākti, lai pirmie klienti telpas varētu sākt izmantot 2021. gada vasaras vidū.

Db.lv jau rakstījis, ka daudzfunkcionālais nekustamā īpašuma projekts "Z-Towers" ar 90 000 m2 telpām birojiem, dzīvokļiem un tirdzniecībai ir augstākais projekts Rīgā. Stratēģiskā atrašanās vieta - tieši pāri Daugavai, iepretim Vecrīgai - ļaus tam būt mājvietai vadošajiem galveno nozaru starptautiskajiem un vietējiem uzņēmumiem. Projektam ir pazemes autostāvvieta 700 automašīnām, kā arī elektrisko automašīnu uzlādes punkti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) no 2. maija līdz 29. jūlijam savu aktivitātēs-bāzēto biroju Talejas ielā 1, Rīgā, atver ikvienam publisko iestāžu un valsts kapitālsabiedrību darbiniekam, informē VNĪ.

VNĪ pilotprojekta mērķis - sekmēt valsts iestāžu kopstrādes telpu un hibrīda darba modeļa procesu ieviešanu pēcpandēmijas darba vides izmaiņu kontekstā, sadarbībā ar Valsts kancelejas inovāciju laboratoriju veicināt valsts pārvaldes efektivitāti.

Valsts pārvaldes kopstrādes pilotprojekta ietvaros VNĪ birojā tiek sniegts atbalsts iestādēm, kas ir uzsākušas darba vides pārmaiņu procesu vai to vēl plāno. Projekta mērķis ir apzināt koplietojamo biroju pieprasījumu publiskajā sektorā, kā arī izprast motivāciju un nepieciešamību to izmantot. Unikālā iespēja pirmo reizi piedāvāta valsts sektoram un ir solis pretī viedas darba vides koncepcijas ieviešanai valsts pārvaldē un efektīvākai biroju telpu izmantošanai nākotnē. Kopstrādes pieredzi apgūt aicināts ikviens publisko iestāžu un valsts kapitālsabiedrību darbinieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rakstu sērijas noslēgumā laikraksts Diena pēta, kuri ir ieguvēji un kuri – zaudētāji, Baltkrievijai organizējot nelegālās imigrācijas plūsmu uz kaimiņvalstīm.

Vismaz 5000 nelegālajiem migrantiem 2021. gadā saskaņā ar oficiālajiem datiem tranzītā caur Baltkrieviju izdevies nokļūt Vācijā. Tomēr reālie skaitļi, visticamāk, ir ievērojami lielāki nekā oficiālie un plašsaziņas līdzekļos minētie.

"Turcijas teritorijā ir ļoti daudz sīriešu, kuri uzskata – viņi varētu dzīvot arī labāk, taču nevis Turcijā, bet gan Eiropā," laikrakstam Novaja Gazeta pauž tūrisma firmas darbiniece. "Zinu, ka kopš maija Baltkrievijas konsulāts Ankarā pieņēma no viņiem pa 800 iesniegumiem dienā vīzu saņemšanai. Atteikumu vispār nebija. Un kad saka, ka bēgļu nometnē pie robežas ir divi tūkstoši cilvēku, man smieklīgi to klausīties. Kādi divi tūkstoši?! Ļoti daudz cilvēku līdz šim brīdim dzīvo hoteļos un nogaida. Milzīgs daudzums jau pārgājis robežu bez jebkādiem pavadoņiem, caur purviem. Un cik daudzi palikuši šajos purvos – baidos, ka nekad nesaskaitīsim. Tikai vienam manam partnerim, ar kuru strādāja firma, nomira septiņi cilvēki pēdējos divos mēnešos, neņemot vērā tos, kuri vienkārši vairs neizgāja uz sakariem – vai nu nomira, vai arī tomēr pārgāja robežu. Un kad piezvanīju šim cilvēkam, kurš pie mums sūtīja klientus, un teicu: "Klausieties, varbūt tomēr viņus sūtīt legāli, bet nevis caur purviem – droši vien varianti pastāv?" viņš atbildēja: "Man nospļauties, vai viņi nomirst vai ne, naudu viņi jau samaksājuši."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investori tirgus atjaunošanās iespējas 2021. gadā lielākoties vērtē optimistiski. Gada otrā pusē rosība ieguldījumu tirgū pieaugs par 50%, un, ņemot vērā vakcīnas izveidi un valdības tiekšanos veicināt ekonomisko izaugsmi, investori līdzekļus ieguldīs galvenokārt nekustamajos īpašumos.

Tā secināts nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas "Colliers International" ("Colliers") jaunākajā "Global Capital Markets 2021 Investor Outlook" pētījumā.

Colliers eksperti uzskata, ka iespējas būs gan tiem, kuri vēlēsies veikt ieguldījumus piesardzīgi, gan tiem, kuri vēlas izmantot situāciju, lai iegūtu divkāršu peļņu. "Balstoties uz Colliers veikto pētījumu un analīzi, jāsecina, ka stratēģiskie plāni nekustamā īpašuma nozarē nemainīsies. Tā kā visā pasaulē tiek piesaistīts milzīgs kapitāla apjoms un ir pieaugusi vajadzība pēc nekustamajiem aktīviem, starptautiskie investori aktīvi vēlas izmantot globālo kapitāla trūkumu un gada laikā atrast veidus, kā gūt no tā labumu,” sacīja Angela Koļesņikova Colliers Baltics Investīciju departamenta vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Novira Capital" ir sācis jauna A klases biznesa centra būvniecību Rīgas centrā, un kopējās investīcijas pārsniegs 55 miljonus eiro, informē uzņēmumā.

"Novira Plaza" tiks pabeigts līdz 2023. gada jūnijam.

Attīstītāja pārstāvis Arle Molders (Arle Mölder) ir pārliecināts par jaunā projekta panākumiem: “Šis ir Rīgas centrālais punkts, kura nozīmi ievērojami palielinās jaunā centrālā dzelzceļa stacija, kurā plānots ieguldīt 450 miljonus eiro. Mēs ticam šai vietai un veicināsim tās attīstību.”

“Novira Plaza” būs ilgtspējīga A klases biroju ēka, kas izstrādāta atbilstoši LEED zelta standartiem, un tās būvniecībā tiks izmantoti tikai augstas kvalitātes materiāli. Biroju telpu izstrādē tiks pielietoti visi modernie tehniskie risinājumi, nodrošinot ērtu un elastīgu telpu dizainu. Ēka būs mūsdienīga un energoefektīva, tai būs vairākas apzaļumotas zonas un attīstīta infrastruktūra, kas piemērota gan gājējiem, gan riteņbraucējiem un autovadītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņujorkas mērs Bils de Blāzio ceturtdien pauda cerību, ka pilsēta 1.jūlijā tiks "pilnībā no jauna atvērta".

"Mēs esam gatavi tam, lai veikali tiktu atvērti, uzņēmumi atvēti, biroji, teātri ar pilnu jaudu," mērs sacīja telekanālam MSNBC.

De Blāzio konkrēti nenorādīja, kad ierobežojumi varētu tikt atcelti, turklāt tas ir lēmums, kas ir jāpieņem Ņujorkas štata gubernatoram Endrū Kuomo.

Mērs uzsvēra, ka vēl ir "darbs darāms" un ka visu iedzīvotāju vakcinācija ir atslēga tam, lai pilsēta tiktu atvērta.

Pandēmijas dēļ Ņujorkā ierobežojumi ir spēkā kopš pērnā marta.

Pilsētā ar 8,5 miljoniem iedzīvotāju injicēti 6,4 miljoni Covid-19 vakcīnas devu, liecina pilsētas aplēses. 2,4 miljoni ņujorkiešu pilnībā vakcinēti.

Mērķis ir sasniegt piecus miljonus līdz jūnija beigām, sacīja mērs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tehnoloģiju uzņēmums Twino atvēris hibrīdbiroju Rīgā, tādējādi sekojot pirms gada pieņemtajam stratēģiskajam lēmumam par darba kultūras maiņu un iespēju darbiniekiem turpmāk strādāt no jebkuras vietas pasaulē.

Biroja izveidē investēti aptuveni 120 000 eiro.

Jaunais Twino birojs veidots kā komunikāciju platforma starp dažādām auditorijām, tostarp ne tikai starp uzņēmuma darbiniekiem, bet arī startup ekosistēmu, finanšu tehnoloģiju nozares pārstāvjiem un citām iesaistītajām pusēm. Birojs kalpos arī kā improvizēta studija dažādiem nozares pasākumiem.

“Pirms vairāk nekā gada Twino pieņēma stratēģisku lēmumu mainīt mūsu līdzšinējo darba kultūru. Jau pašas pandēmijas sākumā lēmām, ka attālinātas darba iespējas darbiniekiem saglabāsim arī pēc veselības krīzes, tādēļ pieņēmām lēmumu pārveidot arī biroja plānojumu, nosliecoties par labu mazākām, bet modernākām, videi draudzīgākām un atraktīvākām biroja telpām Rīgas centrā. Pie jaunā biroja koncepcijas un labiekārtošanas strādājām gandrīz gadu un šobrīd esam gatavi vērt Twino jaunā biroja durvis”, skaidro Twino Grupas izpilddirektore Anastasija Oļeiņika.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs GALIO Group kopā ar būvkompāniju Merks, SEB Global Services un arhitektu biroju SIA Vilnis Mičulis iemūrēja simbolisku laika kapsulu jaunā un ilgtspējīgā biznesa centra Gustavs tapšanas būvlaukumā.

Plānots, ka 1100 SEB Global Services darbinieki pārcelsies uz biznesa centru Gustavs jau 2023. gada sākumā.

Biznesa centrs Gustavs ir pirmais „GALIO Group” projekts Rīgā, un pirmā ēka būs SEB grupas biznesa pakalpojumu centram Rīgā īpaši pielāgots birojs. Biznesa centra Gustavs kompleksu veidos trīs ilgtspējīgas ēkas ar galvenajām zonām, piemēram, atpūtas un pasākumu telpām, lai nodrošinātu komfortu gan darbiniekiem, gan apmeklētājiem.

Merks par 22 miljoniem eiro būvēs biznesa centru Gustavs Rīgā 

Būvkompānija SIA "Merks" par 22 miljoniem eiro būvēs biznesa centru "Gustavs" Rīgā,...

Projekts atrodas uzņēmējdarbības kvartālā – VEF teritorijā – Gustava Zemgala gatvē 73 –, kas ir pieejama gan ar sabiedrisko, gan privāto transportu, savienojot pilsētas centrālo daļu un citus nozīmīgus Rīgas rajonus.

"VEF apkārtne ir viena no tām teritorijām Rīgā, kas attīstās visprogresīvāk, un mēs esam priecīgi būt par daļu no tās, attīstot pavisam jaunas biznesa telpas Latvijā strādājošiem uzņēmumiem. Ēkām ir jākalpo cilvēkiem, jāsargā vide un jārada harmoniska pilsēta – tas ir GALIO Group darbības pamats un vēstījums, ko nododam nākamajām paaudzēm. Vienlaikus mums šis ir īpašs brīdis, jo biznesa centrs GUSTAVS ir GALIO Group debijas projekts Latvijā. Pielietojot zināšanas no īstenotiem biroju kompleksu projektiem Lietuvā, mūsu mērķis ir nodrošināt izcilas un ilgtspējīgas biznesa telpas lieliskām komandām Rīgā," saka Kaspars Beitiņš, GALIO Development valdes loceklis Latvijā.

"Ar kapsulas iemūrēšanu ir sācies biznesa centra “GUSTAVS” pirmās ēkas būvniecības sākums. Esam gandarīti papildināt Rīgas pilsētvidi ar mūsdienīgu un atbilstošu darba vidi jaunajiem profesionāļiem. Šis ir īpaši nozīmīgs projekts arī mums kā kompānijai, jo pirmo reizi būvēsim objektu atbilstoši augstākajām BREEAM Excellent sertifikāta prasībām ilgtspējas jomā. Kapsulā ievietojām tradicionāli austu grāmatzīmi ar spēka, veiksmes un zinību simboliku, lai jaunā biznesa centra nākotne būtu panākumiem tīta," teic Andris Bišmeistars, SIA "Merks" valdes loceklis un celtniecības direktors.

"Jaunais birojs būs jaunas nodaļas sākums mūsu organizācijai Rīgā, pulcējot visus kolēģus zem viena jumta un pārejot uz jaunu sadarbības un koprades vidi. Mēs ticam, ka arī pēc pandēmijas birojam būs svarīga loma kā vietai, kur satikties un mācīties vienam no otra, kā arī dalīties mūsu uzņēmuma kultūrā. „GUSTAVS” vērtējam kā ilgtermiņa ieguldījumu, kas kļūs par spēcīgu pamatu „SEB Global Services” darbībai Rīgā turpmākajos gados. Mūsu mērķis ir ar mūsu darbinieku un partneru palīdzību izveidot vienu no modernākajiem un iedvesmojošākajiem birojiem Rīgā," papildina Aļesja Kirčenko, SEB Global Services vadītājas vietniece Rīgā.

"Projektētais biroju ēku kvartāls būs būtisks pienesums Rīgai un Rīgas pilsētvidei kopumā. Projektā ir iekļauti vairāki, pēc būtības – pirmreizēji – risinājumi, kuri demonstrē īpaši augstu izpratni un atbildību pret pilsētvidi – ar to apzīmējot ne tikai pilsētas telpisko struktūru, bet t.sk. arī socioloģiskus parametrus. Mērogs, kādā projektēti tādi risinājumi kā bezauto virszeme, izmantotais "shared street" princips, arhitektoniskie risinājumi ar koplietošanas zonām gan ārtelpā, gan iekštelpā, plašās un dažādās labiekārtojuma zonas visām sociālajām grupām, ir unikāls, tādēļ īpaša pateicība kvartāla attīstītājiem par šādu risinājumu akceptēšanu," komentē Fricis Vilnis, SIA “Vilnis Mičulis” arhitekts.

Biznesa centrs Gustavs projektēts kā sešstāvu biroju ēkas ar divlīmeņu pazemes autostāvvietu, ātriju ar koka jumta logu konstrukciju, jumta terasēm, konferenču zālēm, restorānu zonu, elektromobiļu uzlādes iespējām, velosipēdu novietni un ģērbtuvēm. Šobrīd projekts tiek izstrādāts atbilstoši BREEAM Excellent starptautiskajam ilgtspējīgu ēku standartam.

Nosaukums izvēlēts par godu otrajam Latvijas Valsts prezidentam (1927–1930) Gustavam Zemgalam. Šovasar Latvijā tika atzīmēta Latvijas otrā Valsts prezidenta 150. gadadiena.

Biznesa centra Gustavs arhitekti un projektu autori ir SIA Vilnis Mičulis. Būvuzraudzību nodrošina SIA Būvuzraugi LV.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koncerna Eesti Energia atjaunojamās enerģijas uzņēmums Enefit Green publicējis uzņēmuma akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO), emisijas prospektu un paziņojis par reģistrēšanos IPO akciju iegādei, kas ilgs līdz 2021. gada 14. oktobrim.

Paredzams, ka tirdzniecība ar Enefit Green akcijām Nasdaq Tallinn biržas galvenajā sarakstā varētu sākties 2021. gada 21. oktobrī.

Akciju sākotnējā publiskajā piedāvājuma apjoms ir līdz 115 miljoniem eiro, ko veido jaunas Enefit Green akcijas ar kopējo vērtību līdz 100 miljoniem eiro un uzņēmuma Eesti Energia sekundārās akcijas 15 miljonu eiro vērtībā. Pamata scenārijs paredz, ka tiek piedāvāti līdz 17,3% no visām Enefit Green akcijām. Sekundāro akciju skaits var tikt palielināts līdz 60 miljoniem eiro. Ja tiek izmantota iespēja palielināt akciju skaitu, kopējais darījuma apjoms var sasniegt 175 miljonus eiro, kas atbilstu līdz 26,4% no visām Enefit Green akcijām. Akcijas tiek publiski piedāvātas tikai Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Swisscom kļūst par Verdes pirmo enkurnomnieku

Db.lv, 24.01.2022

Iveta Lāce – biznesa centra Verde komercdirektore, Capitalica Asset Management pārstāve; Elīna Branta – ’’Swisscom DevOps Center Latvia’’ produkta vadītāja; Andrius Barštys – Capitalica Asset Management CEO, Verde attīstītājs.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šveices telekomunikāciju un programmatūras izstrādes uzņēmums “Swisscom” noslēdzis nomas līgumu ar Rīgas zaļāko biroju kompleksu “Verde”, kļūstot par tā pirmo enkurnomnieku.

Līgums paredz, ka no 2022. gada vasaras “Swisscom” nomās vienu stāvu teju 1500 m2 platībā , bet no 2024. gada vasaras nomās kopumā jau trīs stāvus turpat 4000 m2 platībā ar 200 m2 privātu terasi.

“Swisscom” ir lielākais telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējs un viens no vadošajiem IT uzņēmumiem Šveicē, kas jau 2020. gada nogalē paziņoja par plāniem līdz 2025. gadam Rīgā veidot savu otro DevOps centru, kas atrodas ārpus Šveices, investējot līdz 20 miljoniem eiro. Uzņēmums noteicis ambiciozu mērķi Rīgā izveidot vienu no vadošajiem tehnoloģiju attīstības centriem Eiropā.

Šveices uzņēmums Swisscom Rīgā atvēris DevOps centru 

Šveices telekomunikāciju un programmatūras izstrādes uzņēmums "Swisscom" Rīgā atvēris savu...

“Izvēle par labu “VERDE” biroju kompleksam ir loģiska un dabiska. Pirmkārt, tāpēc, ka varam augt kopā ar “VERDE”. Saskaņā ar mūsu 2025. gada izaugsmes stratēģiju, ik gadu plānojam savas komandas skaitlisko sastāvu. Šogad no 40 darbiniekiem uz 120 darbiniekiem, 2023. gadā uz 200, bet 2024. gada nogalē – līdz 280 darbiniekiem. Šeit varēsim pakāpeniski augt līdz ar paša biroju kompleksa attīstību. Otrkārt, ilgtspēja ir viena no “Swisscom” stratēģiskajām prioritātēm ar vēl vienu izaicinošu mērķi līdz 2025. gadam sasniegt oglekļa dioksīda emisijas nulles līmeni ("Net Zero"). Šajā ziņā mūsu vērtības saskan ar “VERDE” vērtībām un mēs redzam, ka kopīgi varēsim īstenot šo mērķi. Un, treškārt, “VERDE” lokācija un nodrošinātā infrastruktūra lieliski atbilst mūsu kā uzņēmuma un mūsu darbinieku vajadzībām,” tā nomas līguma noslēgšanu ar “VERDE” komentē Elīna Branta, ’’Swisscom DevOps Center Latvia’’ produkta vadītāja.

Rīga ir laba vieta, kur attīstīt biznesu 

Šveices informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums Swisscom tuvāko trīs gadu laikā plāno Latvijā...

“Lai arī Covid-19 pandēmija būtiski ietekmējusi mūsu paradumus un darba dzīves organizāciju, pasaulē vadošie IT, finanšu un citi uzņēmumi saredz savu nākotnes attīstību lielā mērā saistībā ar pievilcīgas, elastīgas un uz sadarbi vērstas darba vides radīšanu saviem darbiniekiem. Tieši tādas ērtības apvienojumā ar privātu 200 m2 terasi nodrošināsim vienam no straujāk augošajiem IT uzņēmumiem Latvijā - “Swisscom”,” tā komentē Iveta Lāce, biroju kompleksa “VERDE” komercdirektore.

“Biroju tirgus kopš 2021. gada vasaras ir uzņēmis apgriezienus gan Rīgā, gan pārējās Baltijas galvaspilsētās. Daudzi uzņēmumi jau ir izstrādājuši stratēģiju savam nākotnes darba modelim, kas paredz izmaiņas telpu funkcionalitātes ziņā, lai pielāgotos hibrīda darbam – birojā un attālināti. Esam novērojuši, ka nomnieki paliek arvien prasīgāki attiecībā uz biroja telpu kvalitāti, ilgtspēju un iekšējo klimatu. Tirgus jaunpienācēji – finanšu, IT, profesionālo pakalpojumu uzņēmumi un jaunuzņēmumi, kā arī globālo biznesa pakalpojumu kompānijas ar lielu interesi izskata Rīgu kā savu mājvietu. Verde modernie un zaļie biroji Rīgas centrā šajā ziņā ir ērts un spēcīgs pamats, uz kura būvēt nākotnes biroju un kas var pielāgoties biznesa vajadzībām,” piebilst Ēriks Bergmans, Colliers Baltics partneris un aģentūras vadītājs.

Jau vēstīts, ka abu “VERDE” ēku iznomājamā platība būs 30 000 m2, bet kopējā platība, ieskaitot pazemes autostāvvietu, kas jau ir uzbūvēta - 45 000 m2. Katrā ēkā būs 11 stāvi, kupli apzaļumota un ar āra darba vietām aprīkota 600 m2 plaša terase, kā arī citas ekstras. Pirmā jeb A ēka kļūs par pirmo un vienīgo A klases biroju Rīgā, kas tiks atvērts šogad, jūnijā. Savukārt B ēkas atvēršana paredzēta 2023. gada maijā.

Biroju kompleksa “VERDE” Objekta būvniecības procesu pēc tā attīstītāja - "Capitalica Asset Management", pasūtījuma vada "SBA Group" meitasuzņēmums "Notus Developers", bet projekta ģenerālbūvnieks ir būvkompānija SIA "Velve". Iznomāšanas procesu nodrošina Latvijā vadošā nekustamo īpašumu aģentūra Colliers. Kopumā “VERDE” attīstībā tiks ieguldīti vairāk nekā 65 miljoni eiro, un tas būs pirmais “Capitalica Asset Management” īstenotais projekts Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas nekustamā īpašuma attīstītāja "Pro Kapital" investīcijas Klīversalas kvartāla attīstībā varētu sasniegt kopumā 150-170 miljonus eiro, intervijā sacīja "Pro Kapital" vadītājs Paolo Mikeloci.

Viņš norādīja, ka kopumā Klīversalas kvartālā plānotas 10 ēkas. Pašlaik "Pro Kapital" ir uzbūvējis divas ēkas - Kuģu ielā 26 un Kuģu ielā 28, kur atrodas "River Breeze Residence", kā arī tiek īstenots projekts "Blue Marine", kas būs trešā ēka.

Mikeloci stāstīja, ka "Blue Marine" projektam Klīversalā pašlaik tiek pabeigts tehniskais projekts, un drīzumā "Pro Kapital" plāno izsludināt iepirkumus būvdarbiem. Kopējās investīcijas "Blue Marine" projektam ir aptuveni 16 miljoni eiro.

Klīversalu papildinās vēl viens daudzdzīvokļu nams 

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Pro Kapital” būvēs septiņstāvu dzīvojamo ēku “Blue Marine”...

Plānots, ka daudzdzīvokļu ēkai "Blue Marine" būs septiņi virszemes stāvi un 101 dzīvoklis - sākot ar "studio" tipa līdz četru guļamistabu apartamentiem "penthouse" stilā.

Viņš piebilda, ka "Pro Kapital" domā arī par to, kā šajā vietā attīstīt infrastruktūru un pakalpojumus. Tostarp Mikeloci informēja, ka Tallinā "Pro Kapital" līdzīgi attīstīja Kalarannas kvartālu.

"Mēs nevēlamies veidot slēgtu telpu. Mēs vēlamies izveidot vietu, kura ir atvērta pārējai pilsētai, un tas ir ļoti svarīgi. Tādēļ mēs vēlamies, lai tur būtu kafejnīcas, restorāni, citi pakalpojumu sniedzēji. Mans viedoklis ir, ka komerctelpām, galvenokārt, vajadzētu būt pakalpojumiem, kas tiek sniegti cilvēkiem, kuri dzīvo vai strādā šajā reģionā. Tas paredz kafejnīcas, spa un skaistumkopšanas pakalpojumus," sacīja Mikeloci.

FOTO: Gada balvu Rīgas arhitektūrā 2019 saņem River Breeze Residence 

Pasaules arhitektūras dienā, kas šogad tiek atzīmēta 7.oktobrī, pasniegta Gada balva Rīgas...

Turklāt, tā kā Klīversalas kvartālā ir piekļuve ūdenim, "Pro Kapital" nākotnē plāno attīstīt arī pakalpojumus, kas ir saistīti ar to. Tostarp iecerēts izveidot promenādi.

Mikeloci piebilda, ka Klīversalā būs arī biroji, bet uz tiem nebūs uzsvars, pamatā tomēr būs dzīvokļi un pakalpojumu vietas.

Jau ziņots, ka Klīversalas kvartāls ir jauns dzīvojamais rajons Daugavas un Āgenskalna līča krastos. Kvartāla kopējā teritorija ir 5,5 hektāri, un 10 gadu laikā tajā paredzēts uzbūvēt ēkas ar apmēram 600 dzīvokļiem. 2018.gada vidū ekspluatācijā tika nodota kvartāla pirmā ēka - "River Breeze Residence" ar 48 dzīvokļiem un kopējo platību 12 850 kvadrātmetru, kurā tika investēti 15,25 miljoni eiro.

Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs "Pro Kapital Grupp" 2020.gadā strādāja ar 57,3 miljonu eiro zaudējumiem, kas ir divas reizes vairāk nekā 2019.gadā, kamēr kompānijas ieņēmumi veidoja 19,2 miljonus eiro, uzrādot samazinājumu par 65% salīdzinājumā ar gadu iepriekš.

Uzņēmums attīsta nekustamo īpašumu projektus Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. "Pro Kapital" akcijas kotē Tallinas biržas oficiālajā sarakstā. Kompānijas kapitālā 54,7% akciju pieder "Raiffeissen Bank International".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Piešķir 70,2 miljonus eiro eksportējošo un tūrisma uzņēmumu darbinieku algu subsidēšanai

LETA, 11.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja 70,2 miljonu eiro piešķiršanu Covid-19 krīzē cietušo eksportējošo un tūrisma uzņēmumu darbinieku algu subsidēšanai.

Valdības rīkojumā uzdots Finanšu ministrijai no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" piešķirt Ekonomikas ministrijai (Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai) finansējumu, kas nepārsniedz 70,2 miljonus eiro.

Tostarp 51 miljons eiro paredzēts, lai atbalstītu krīzes skartos nodokļu maksātājus - preču un pakalpojumu eksportētājus ­-, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 izplatība, bet 19,2 miljoni eiro paredzēti, lai atbalstītu tūrisma nozares saimnieciskās darbības veicējus, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 izplatība.

Valdības rīkojumā noteikts Ekonomikas ministrijai normatīvos noteiktajā kārtībā sagatavot un iesniegt Finanšu ministrijai pieprasījumu par minēto līdzekļu piešķiršanu no līdzekļi neparedzētiem gadījumiem atbilstoši nepieciešamajam apmēram, sākotnēji pieprasot 10 miljonus eiro preču un pakalpojumu eksportētājiem un 10 miljonus eiro tūrisma nozares uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #49

DB, 15.12.2020

Dalies ar šo rakstu

Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam plānā paredzēts būtisks produktivitātes un eksporta ieņēmumu pieaugums. Dienas Bizness pēta, kā uzņēmējdarbības vide vērtē plāna izstrādi un mērķus.

Plāna ambiciozais un pozitīvais mērķis, ir audzēt eksportu no 18 miljardiem eiro 2019. gadā līdz 27 miljardiem eiro 2027. gadā. Taču šāda mērķa sasniegšana ir nereāla, ja netiek paredzēts adekvāts atbalsts eksporta veicināšanas pasākumiem.

Lasi žurnāla #DienasBizness 15. decembra numurā:

  • viedokļi - vai ambiciozie industriālās politikas mērķi ir sasniedzami?
  • tēma - valsts industriālā politika pieprasa eksporta pieaugumu
  • Eiropas Savienība - varbūt parādi vienkārši jāatceļ
  • militārais bizness - Ķīna izskatās muskuļaināka
  • patentēšana – Temperatūra patentu kontekstā ir pozitīva
  • veselība - medicīnas tūrisms uz pauzes
  • kosmētika - vietējā tirgū ielecis kosmētikas ražotājs “Marence”
  • jaunuzņēmumi - rodas Latvijā, konkurē starptautiski
  • biroji- darba vide iegūst jaunus vaibstus
  • brīvdienu ceļvedis - Ieva Kalēja, zīmola Mammalampa radītāja, SIA Mammastudio radošā direktore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Realto investēs 1,58 miljonus eiro saules paneļu uzstādīšanā savos komercobjektos

Db.lv, 26.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu uzņēmumu grupa “Realto” piesaistījusi “BluOr Bank” finansējumu 1 116 000 eiro apmērā, kas tiks izlietots saules paneļu uzstādīšanai 22 uzņēmuma pārvaldītajos objektos – biznesa parkos un citos komercobjektos visā Latvijā.

Vērienīgā zaļās enerģijas projekta realizācijas kopējās izmaksas sasniedz teju 1,58 miljonus eiro. Uzņēmums investīcijas plāno atgūt jau tuvāko 6-7 gadu laikā.

“Realto” irnekustamo īpašumu uzņēmumu grupa Latvijā, kuras biznesa parku un centru kopējā iznomājamā platība ir ap 300 000 m2. Tā nomnieki ir vairāk nekā 850 dažādu nozaru uzņēmumi, to vidū gan elektronisku sakaru un metālapstrādes, gan pārtikas ražošanas, poligrāfijas un farmācijas kompānijas.

Projekta ietvaros uz “Realto” biznesa centru un citu komercplatību ēku jumtiem kopumā tiks uzstādīti 4949 saules paneļi.

Uzņēmums biznesa parku un komercplatību ēku jumtus aprīkos - Rīgā, Siguldā, Kuldīgā, Skrundā, Bauskā, Ventspilī, Iecavā un Druvā. Pirmie saules paneļi jau uzstādīti objektos Rīgā, Liepājā un Vecumniekos. Projektu pilnā apmērā plānots īstenot gada laikā - līdz 2023.gada vidum.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavpils Universitātes telpās janvārī darbu uzsācis starptautisks digitālo pakalpojumu uzņēmums “Webhelp”, kurā jau šobrīd apmācības tiek nodrošinātas 60 darbiniekiem, bet tuvākajā nākotnē uzņēmums darbinieku skaitu plāno palielināt.

“Latvijā starptautisko biznesa pakalpojumu centru nozare ir strauji augoša, un šobrīd tajā kopumā strādā jau 50 uzņēmumi ar aptuveni 15 tūkstošiem darbinieku. Teju visi šie uzņēmumi atrodas Rīgā vai Pierīgā, tādēļ esam gandarīti, ka “Webhelp” ir pieņēmis lēmumu savu biroju atvērt Daugavpilī, apliecinot, ka arī reģionos var veiksmīgi attīstīties šajā nozarē,” uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

“Webhelp” specializējas klientu apkalpošanā un maksājumu pārvaldībā, kā arī pārdošanas un mārketinga pakalpojumu sniegšanā, izmantojot balss, sociālos un digitālos kanālus. Uzņēmums pielāgo dažādus digitālos pakalpojums cilvēku vajadzībām, ņemot vērā lietotāju paradumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaugot energoresursu cenām un komunālajiem maksājumiem, kā arī nepieciešamībai pēc moderniem un elastīgiem birojiem, tuvākajā laikā būtiski palielināsies interese par jaunbūvētiem vai topošiem A klases birojiem.

Meklējot iespējas ietaupīt un vienlaikus izmantot augstākās kvalitātes darba telpas, aktīvākie varētu būt tie nomnieki, kuri šobrīd nomā B klases vai pirms ilgāka laika būvētus A klases birojus, Dienas Biznesam prognozē nekustamā īpašuma attīstības uzņēmums Pillar Capital.

Kā norāda uzņēmuma attīstības direktors, valdes loceklis Pēteris Guļāns, jaunās A klases biroju ēkas izceļas ar augstu energoefektivitāti un mūsdienīgiem tehnoloģiskiem risinājumiem, kas izmantoti šo biroju būvniecībā.

"Sagaidāms, ka augstas energoefektivitātes un mūsdienīgu tehnisku risinājumu dēļ kopējās nomas un komunālo pakalpojumu izmaksas jaunajos A klases birojos būs līdzīgas ar kopējām nomnieku izmaksām B klases birojos. Tas ir būtisks arguments, lai pieņemtu lēmumu par telpu nomu jaunā A klases ēkā," stāsta P.Guļāns, atsaucoties uz uzņēmuma pieredzi un sarunām ar potenciālajiem nomniekiem topošajā biroju ēkā New Hanza teritorijā (skatīt galeriju).

Komentāri

Pievienot komentāru