Jaunākais izdevums

Piemērošanās jaunajiem darba apstākļiem, kad daudzi strādā attālināti, no mājām, kad notiek arī attālinātas mācības skolās, jūtama ne tikai biroju segmentā, bet arī mājokļu tirgū, kur novērojama interese par lielākām platībām ar vietu darbistabai. Taču vajadzība pēc lielāka vai mazāka biroja arī pēc pandēmijas daļai uzņēmumu noteikti nemazināsies.

Nekustamo īpašumu kompānijas Latio pētījumā gandrīz puse jeb 49% aptaujāto Latvijas uzņēmēju atzinuši, ka beidzoties otrajam ārkārtas stāvoklim, lielākā daļa darbinieku kuri šobrīd strādā attālināti, atgriezīsies uz patstāvīgu darbu birojos. Kamēr 17% uzņēmumu uzskata, ka tikai neliela daļa atgriezīsies. Tomēr 18%, gandrīz piektā daļa, uzņēmumu ir pārliecināti, ka birojos no tiem darbiniekiem, kuri šobrīd strādā attālināti, iespējams, neatgriezīsies neviens. Nozīmīgai daļai - 16% šobrīd nav skaidras atbildes.

"Pētījuma dati un mūsu novērojumu liecina, ka biroji joprojām būs svarīgi uzņēmējiem, tomēr mainīsies to nozīme un izskats. Krietnai daļai darbinieku reprezentatīvā un socializēšanās funkcija birojā būs svarīgāka kā darba galda atrašanās vieta. Lielākā vai mazākā mērā distancētās darba attiecības ir uz palikšanu - mums visiem būs tām jāadaptējas," pētījuma rezultātus skaidro "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

Šīns: Visdrīzāk, sagaidāmi arī attīstītāju bankroti 

Noteikti starp attīstītājiem ir tādi, kuriem pietiek finansiālās kapacitātes, lai turpinātu attīstīt...

Latvijā kopumā, 2020.gada sākumā, pirms ārkārtas stāvokļa, biroja telpās darbu veica 61% darbinieku. Martā, sākoties pirmajai ārkārtas situācijai, liela daļa biroja darbinieku sāka strādāt attālināti, un biroju primāri par savu darba vietu uzskatīja vien 41%. Savukārt, otrā ārkārtas stāvokļa laikā, piesardzība iedzīvotāju vidū mazinājās un nedaudz mazāk darbinieku izvēlējās darbu attālināti, un biroja telpas izmantoja jau 45% aptaujāto uzņēmumu darbinieku.

"Pandēmijai ir bijusi visaptveroša un neatgriezeniska ietekme uz to, kā mēs izmantosim birojus tuvākā un vidējā termiņā. Lai arī pārsteidzošs ir daudziem atklājums, cik produktīvi varam strādāt no mājām, tomēr attālinātajam darbam ir ierobežojumi - liela daļa dokumentu aprites joprojām ir drukātu papīru formātā, trūkst vispārējas digitālās prasmes un cilvēki gluži vienkārši nav pieraduši pie šādām izmaiņām, lai pilnvērtīgi strādātu attālināti. Mūsdienās, informācijas laikmetā, zināšanu ekonomikas noteikumi nav mainījušies un uzņēmumu sasniegumi, visticamāk arī turpmāk, būs lielā mērā atkarīgi no darbinieku mijiedarbībām klātienē, spējas sadarboties un kopradīt," tā prognozēto atgriešanos darba vietās pēc Covid19 ierobežojumi atcelšanas skaidro "Latio" nekustamo īpašumu komercobjektu darījumu vadītājs Jāzeps Bikše.

Jautājot par iemesliem, kādēļ uzņēmumi joprojām saglabā savas biroju telpas, visbiežāk - 71% kā iemeslu minēja to, ka darba raksturs ir tāds, ka to būtu grūti vai pat neiespējami veikt attālināti. 64% respondentu atzinuši, ka birojs ir vieta, kur tikties ar klientiem un sadarbības partneriem, 56% tā ir vieta, kur ir pieejamas dažādas biroja koplietošanas ierīces. Visretāk - 21% kā biroju telpu uzturēšanas iemeslu minēja darbiniekus un to prasības, piemēram, pašdisciplīnas trūkums strādājot no mājām, darbinieka mājās trūkst vietas darba vietas iekārtošanai.

"Visticamāk, lielākajai daļai biroja darbinieku, kas šobrīd strādā attālināti, galvenais iemesls atgriezties darbā ir tas, ka mājās vienkārši nav piemērotu apstākļu, lai visi ģimenes locekļi vienlaicīgi spētu kvalitatīvi ne tikai veikt savus darba pienākumus, bet arī mācīties. Ja ģimenē abi vecāki ir strādājoši, ir divi bērni, kas mācās attālināti - ir jābūt lielai dzīves telpai, lai katrs spētu norobežoties un šādā režīmā funkcionētu ilgtermiņā. Savukārt, pētījumā minētie iemesli, nepieciešamībai pēc birojiem ir signāls co-working telpu attīstītājiem. Ja arī būs uzņēmumi, kuri pēc ārkārtas situācijas paliks pie attālinātā režīma, tad pieprasījums pēc koplietošanas telpām, kurās ir pieejama biroja tehnika, piemērota vide darba pienākumu pildīšanai, pieaugs," komentē J.Bikše.

"Piemērošanos jaunajiem darba apstākļiem, kad daudzi strādā attālināti, no mājām, kad notiek arī attālinātas mācības skolās, izjūtam ne tikai biroju segmentā, bet arī mājokļu tirgū. Novērojām, ka pērn īpaši auga interese par mājokļiem ar lielāku platību, klienti lūkojās pēc papildus istabām, kur varētu iekārtot atsevišķu vietu darbam vai mācībām," saka Evija Dzenīte, "Latio" mājokļu tirdzniecības nodaļas vadītāja.

Aptuveni pusei no visiem uzņēmējiem jeb 52% ir biroja telpas platībā līdz 50 m2, bet aptuveni ceturtajai daļai uzņēmēju jeb 28% biroja telpu platība ir 51-100 m2. Gandrīz piektajai daļai (19%) uzņēmēju biroja telpas ir lielākas nekā 100 m2. Būtiski, ka 60% šādu uzņēmēju, kuriem ir plašas biroja telpas jeb virs 100 m2, tās nomā, bet 38% aptaujāto tās ir pašu īpašumā. Rīgas birojiem lielākoties ir raksturīga noma, kamēr reģionos - biroju telpas visbiežāk ir uzņēmuma īpašums.

Raksturojot iespējamās biroja telpu platības izmaiņas tuvāko gadu laikā pēc pandēmijas beigām, lielākā daļa uzņēmēju (81%,) kuru uzņēmumam ir biroja telpas ar platību virs 100 m2, norāda, ka tās nemainīsies, bet 5% uzņēmēju tuvāko gadu laikā plāno palielināt biroja telpu platību.

"Liela daļa uzņēmumu gandrīz jau gadu uztur savas biroja telpas bez pilnas noslodzes. Darbinieki strādā daļēji un pavisam attālināti, tādēļ daudzas telpas ilgtermiņā netiek izmantotas. Tas pierāda, ka Latvijā uzturēt biroju ir salīdzinoši lēti, un uzņēmēji, gaidot krīzes beigas, ir optimistiski noskaņoti. Kāds būs tālākais scenārijs, to rādīs cik ilgā laikā uzņēmēji spēs atkopties no esošās situācijas. Priecē gan fakts, ka lielie uzņēmumi, kuru biroju platība ir virs 100 m2, apsver iespēju pat palielināt biroju telpu platību," pētījuma datus komentē J.Bikše.

Raksturojot biroja platības nomas maksas izmaiņas, salīdzinot ar laiku pirms pirmā ārkārtas stāvokļa izsludināšanas, vairums uzņēmēju jeb 72% norāda, ka nomas maksa nav mainījusies, bet 23% uzņēmēju biroja platības nomas maksa ir samazinājusies.

"Tas, ka biroju nomas maksa vairumam uzņēmēju nav būtiski mainījusies, un tas, ka uzņēmumi arī šādos apstākļos nesteidz samazināt savu biroju platību, iespējams, skaidrojams ar to, ka šo nozaru uzņēmēji spējuši piemēroties un pietiekoši veiksmīgi turpināt biznesu arī šādos apstākļos, spējot segt savus maksājumus. Savukārt teju ceturtdaļa uzņēmēju biroju nomas maksas samazinājums apliecina, ka telpu īpašnieki ir gatavi nākt pretim saviem klientiem, lai uzturētu labas attiecības arī nākotnē." situāciju komentē "Latio" nekustamo īpašumu komercobjektu darījumu vadītāja Iveta Talapova.

"Otrs aspekts, kādēļ uzņēmumi izvēlas uzturēt savus birojus krīzes laikā ir viņiem nelabvēlīgi nomas līgumi, kurus laužot, uzņēmums var iedzīvoties vēl lielākos zaudējumos," paskaidro I.Talapova.

Pētījumā arī noskaidrots, ka aptuveni 69% uzņēmumu, kas strādā attālināti, saviem darbiniekiem neapmaksā darba vietas iekārtošanu mājās. Ar to palīdz vien 20% uzņēmēju (10% iekārto darba vietu visiem darbiniekiem, 10% - daļai).

Visbiežāk mājas biroja iekārtošanu atbalsta lielie uzņēmumi, kuros darbinieki skaits pārsniedz 100, un vidēji viena šāda darba vieta izmaksā ap 893 eiro.

"Šis laiks licis piemēroties jaunajiem apstākļiem gan uzņēmējiem, gan darbiniekiem. Pētījums apliecina, ka diezgan liela daļa cilvēku, kas līdz šim bija pieraduši strādāt birojā, tomēr vēl nav gatavi strādāt attālināti ilgtermiņā. Galvenie iemesli, ko pētījumā minēja uzņēmēji, kādēļ tiek uzturētas biroja telpas, ir tādi, ka darba raksturs ir tāds, ka to būtu grūti vai pat neiespējami paveikt attālināti, ka birojs ir vieta, kur atrodas dažādas koplietošanas ierīces un citi resursi. Redzams, ka ne visi uzņēmēji ir spējuši pilnībā pāriet uz digitālu vidi: ne visiem ir iespējas mājās ierīkot darba vietu, nodrošināt nepieciešamo tehniku (printeris u.c.), pieeju dokumentiem e-vidē u.tml. Šai laikā īpaši izjūtams cilvēciskās saziņas klātienē deficīts, un tāpēc teju puse aptaujāto atzīst, ka birojs ir arī vieta, kur darbiniekiem socializēties un kur tikties ar klientiem un sadarbības partneriem. Attālināts darbs pieprasa ne tikai digitālas prasmes, bet arī pašdisciplīnu, spēju piemēroties jauniem apstākļiem un pavisam citādākai darba videi, situācijai. Pietiekoši lielai daļai biroju darbinieku tas ir apgrūtinoši, ja tas ir jādara ilgstoši, un darbam nepiemērotos apstākļos. Tas nozīmē, ka biroja - lielāka vai mazāka - vajadzība arī pēc pandēmijas daļai uzņēmumu noteikti nemazināsies," saka pētījumu centra "SKDS" vadītājs Arnis Kaktiņš.

"Latio" un pētījumu centra "SKDS" pērnā gada nogalē veica pētījumu "Uzņēmuma biroja darba un telpas Covid-19 laikā", kura ietvaros tika aptaujāti 750 dažāda lieluma Latvijas uzņēmumi, kas pārstāv ražošanas, būvniecības, tirdzniecības un pakalpojumu nozari, galvenokārt ar vietējo kapitālu, un puse no tiem bija bāzēti Rīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pandēmijas iespaids: vai klasiskie biroji vēl nākotnē būs vajadzīgi?

Harijs Švarcs, "Skanstes City" pārvaldītāja "SG Capital" partneris un valdes priekšsēdētājs, 19.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau gadu attālinātais darbs no mājām ir ļoti daudzu ikdiena. Arī uzņēmumi pie strādāšanas attālināti ir pieraduši kā pie ierastas prakses. Vai satraukumam par to, ka pēc pandēmijas klasiskie biroji vairs nebūs vajadzīgi, ir pamats un kā strādāsim turpmāk, ir jautājumi, kas šobrīd nodarbina daudzus uzņēmuma īpašniekus, vadītājus un personāla speciālistus, un galu galā arī ikvienu darbinieku.

Vai klasiskie biroji izzudīs?

Domāju, ka nākotnē virzīsimies uz tā saucamo fleksiblo jeb elastīgo darba organizēšanas modeli. Fleksiblais darbs jeb darbs, kur darbiniekam kaut kādu noteiktu laiku vai dienas ir atļauts strādāt no mājām, ir uz palikšanu, taču vienlaicīgi es nesagaidu galējības. Diez vai lielais vairums strādās no mājām vai tik pat daudz cilvēku, cik tagad strādā no mājām, arī turpinās to darīt pēc pandēmijas. To apliecina arī tendences citās valstīs, kas savos vakcinācijas līmeņos ir jau aizsteigušās mums priekšā, piemēram, Amerika, kur lielie uzņēmumi atgriežas birojos. Ir valstis, kurās iedzīvotāji atgriežas birojos, jo ir ļoti dārgs nekustamais īpašums un attiecīgi viņi dzīvo izteikti mazos dzīvokļos, piemēram, Āzijas valstīs. Viņi fiziski nevar pastrādāt attālināti, jo trīs paaudzes atrodas vienās mājās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunas biroju ēkas Zeiss Biroji būvniecībā Mūkusalas Biznesa Centra teritorijā plānots investēt aptuveni deviņus miljonus eiro, informē projekta attīstītājs Mūkusalas Biznesa Centrs.

Šī gada 14. maijā Mūkusalas Biznesa Centrs un būvfirma VELVE parakstījuši līgumu par jaunās A klases biroju ēkas Zeiss Biroji būvniecību. Projektu plānots pabeigt līdz 2023. gada pavasarim.

Jaunā A klases biroju ēka tiks būvēta kādreizējās Karl Zeiss optikas fabrikas vietā, atjaunojot vēsturisko ēku un papildinot to ar jauniem un moderniem arhitektūras elementiem. Projekts apvienos šīs vietas vēsturisko auru ar mūsdienīgiem būvniecības risinājumiem un jaunākajām tehnoloģijām. Viena no galvenajām ēkas priekšrocībām ir tās stratēģiski izdevīgais novietojums – Mūkusalas ielas un Dēļu ielas stūrī, ar skatu uz Daugavu un vecpilsētas torņiem. Turklāt biznesa centra teritorija tiks papildināta ar jaunu daudzstāvu autostāvvietu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā dzīvot (strādāt) tālāk – kāpēc uzņēmumi sāk atgriezties birojos?

Harijs Švarcs, Darījumu apkaimes “Skanstes City” pārvaldītāja “SG Capital” valdes priekšsēdētājs, 28.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienas formulas, kā turpmāk strādāsim, nav, katram uzņēmumam jāatrod sava pieeja. Visticamāk neatradīsim arī miljons iemeslu, kāpēc birojs izkonkurēs darbu mājās, taču iemeslu noteikti ir gana daudz – gan uzņēmumu, gan darba ņēmēju pusē.

Kāpēc uzņēmumi vēlas atgriezties birojos?

Pirms pandēmijas daudzi uzņēmumi domāja un veidoja savu iekšējo kultūru tā, lai darbinieks pēc iespējas vairāk laiku pavadīja birojā, nevis otrādāk. Veidoja modernus birojus, jaunas darba vides un apaudzēja tās ar dažādiem pasākumiem un izglītošanās iespējām. Viņi domāja kā darbiniekus piesaistīt, iesaistīt darba un ārpus darba aktivitātēs. Attiecīgi ir pamats domāt, ka vienā brīdī, kad apstākļi būs labvēlīgi, šie uzņēmumi mēģinās atkal radīt vidi darbiniekiem, lai viņi gribētu nākt uz darbu klātienē. Birojā darbiniekiem būs viss nepieciešamais, lai varētu efektīvāk, labāk, patīkamāk strādāt, nevis censties palikt mājās. Birojs paliks uzņēmuma saimnieciskās darbības centrā, un, domājot uz priekšdienām, darbinieki tiks virzīti uz šo centru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, Skanstes rajonā prezentēta par zaļāko dēvētā biroju kompleksa “Verde” pirmās kārtas būvniecība, iestādot pirmos trīs pamatkokus kas atradīsies uz ēkas 5.stāva terases.

“Verde” pirmās ēkas spāru svētki gaidāmi vēl šogad, bet būvniecība pilnībā noslēgsies 2022.gada jūnijā.

Kopumā 30 000 m2 plašajos “Verde” birojos būs mūsdienīga, energoefektīva un zaļa vide produktīvam darbam vairāk nekā 3000 cilvēkiem. “Verde” attīstībā plānots investēt vairāk nekā 65 miljonus eiro.

Pasākumā projekta attīstītājus pārstāvēja “Verde” investors un attīstītājs, “Capitalica Asset Management” ģenerāldirektors Andrius Barštis (Andrius Barštys) un “Verde” komercdirektore Iveta Lāce, savukārt projekta izstrādātājus - “Verde” galvenais arhitekts Andris Kronbergs (“ARHIS Arhitekti”) un “Verde” ainavu arhitekte Linda Zaļā (“ZALA Landscape Architects”).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Biroju telpu nākotne Covid- 19 pandēmijas laikā

Līga Uzkalne, SIA “Vestabalt” valdes locekle, 22.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada martā mūsu visu dzīves un ikdienas gaitas negaidīti un neatgriezeniski mainījās. Pēc ierobežojumu un drošības prasību ieviešanas mēs vairs nevaram ceļot, tikties, strādāt, iepirkties un socializēties kā bijām raduši to darīt iepriekš.

Covid-19 ieviestie drošības pasākumi ir kaut kas iepriekš nepiedzīvots un mums visiem līdz šim nezināms. Daudz uzņēmumiem iepriekš neplānoti bija īsā termiņā jānodrošina iespēja saviem darbiniekiem strādāt attālināti vai maiņās, ievērojot ārkārtas stāvokļa ierobežojumus un jānodrošina visas nepieciešamās drošības prasības darba vietā tiem darbiniekiem, kas nevarēja strādāt attālināti.

Šī gada sākumā lielākā daļa no mums uzskatīja, ka Covid-19 krīze uz ieviestie ierobežojumi ir kas īslaicīgs un ātri pārejošs. Tagad līdz ar Covid-19 pandēmijas otro vilni un atkārtotajiem ierobežojumiem, aizliegumiem mums nākas pieņemt, ka Covid-19 nekur nepazudīs un ar jauno lietu kārtību ir jāiemācās sadzīvot ilgākā laika periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rudens un ziema nozīmē ne tikai tumsu un aukstumu, bet arī lietu, dubļus un mitrumu, sniegu un sāli. Uzturēt telpās pienācīgu tīrību diendienā var būt īsts izaicinājums, it īpaši vietās, kur ir liela cilvēku plūsma. Gumijas paklājs šajā sezonā ir neaizvietojams palīgs tīru grīdu un patīkamas vides uzturēšanā. Šoreiz īsi pastāstīsim par astoņiem veidiem, kā gumijas paklājs atvieglo un uzlabo tīrības uzturēšanu telpās, un ar kādiem iekštelpu paklājiem to labāk kombinēt.

1.Savāc raupjos un lielākos gružus

Gumijas paklāja rakstā mijas izciļņi ar padziļinājumiem, kuros sakrājas gruži un tie netiek ienesti telpās. Gumijas paklāja raksts izstrādāts tā, lai notīrītu pēc iespējas vairāk netīrumu no apaviem un vienlaikus tos noturētu paklāja iekšpusē un neļautu tos iznēsāt tālāk (paklājs pilda tā saukto skrubja funkciju).

2.Savāc un notur mitrumu paklāja padziļinājumā

Gumijas paklājs arī lieliski savāc mitrumu – pie paklāja ārējām malām ir paaugstinājums, kas neļauj mitrumam aizplūst tālāk, tādējādi paklājs tā padziļinājumā var noturēt pat vairākus litrus ūdens! Jebkādus papildu netīrumus un mitrumu savāks kokvilnas vai mikrošķiedras paklājs, ko var novietot tālāk telpā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sekojot globālajām tendencēm, daudzfunkcionālais nekustamā īpašuma projekts “Z-Towers” paplašinājis savus pakalpojumus, piedāvājot pilnībā iekārtotas funkcionālas darba telpas, informē AS “Towers Construction Management” komercdirektors Andžejs Neguliners.

Ņemot vērā, ka daudzi klienti pieprasa salīdzinoši mazus birojus ar elastīgiem nomas nosacījumiem, “Z-Towers” attīsta šāda pakalpojuma nodrošināšanu. Piedāvājumā ir privāti slēdzami biroji, darba galdi ar ergonomiskiem krēsliem, ātrgaitas interneta pieslēgums un koplietošanas telpas, klientu sagaidīšanas telpa ar biroja tehniku, konferenču aprīkojums trīs sanāksmju telpās, kā arī aprīkota virtuves zona.

"Pielāgošanās nomniekiem ir atslēgas vārds, aprakstot funkcionālu pakalpojumu biroja konceptu," uzskata A.Neguliners.

Restorāna izveidē Z-Towers investēs vairāk nekā miljonu eiro 

Vasaras otrajā pusē daudzfunkcionālajā kompleksā “Z-Towers” durvis vērs augstākās klases...

Jaunās darba telpas aptuveni 700 kvadrātmetru platībā atrodas biroju torņa ceturtajā stāvā. Pieejami biroji ar divām, četrām vai sešām darba vietām. “Z-Towers Premium Offices” biroju dizainu izstrādājis arhitekts Andis Sīlis.

"Paredzam, ka par spīti pandēmijai būs plašs pieprasījums pēc šādiem risinājumiem, jo tie ļauj uzņēmumiem fleksibli palielināt vai samazināt darba vietu skaitu un maksāt tikai par telpām, kuras patiešām tiek izmantotas, ar elastīgiem nomas nosacījumiem, sākot no ikmēneša dalības maksas un beidzot ar ilgtermiņa līgumiem," piebilst A. Neguliners.

Izbūves un iekārtošanas plānošanas darbi jau ir uzsākti, lai pirmie klienti telpas varētu sākt izmantot 2021. gada vasaras vidū.

Db.lv jau rakstījis, ka daudzfunkcionālais nekustamā īpašuma projekts "Z-Towers" ar 90 000 m2 telpām birojiem, dzīvokļiem un tirdzniecībai ir augstākais projekts Rīgā. Stratēģiskā atrašanās vieta - tieši pāri Daugavai, iepretim Vecrīgai - ļaus tam būt mājvietai vadošajiem galveno nozaru starptautiskajiem un vietējiem uzņēmumiem. Projektam ir pazemes autostāvvieta 700 automašīnām, kā arī elektrisko automašīnu uzlādes punkti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņujorkas mērs Bils de Blāzio ceturtdien pauda cerību, ka pilsēta 1.jūlijā tiks "pilnībā no jauna atvērta".

"Mēs esam gatavi tam, lai veikali tiktu atvērti, uzņēmumi atvēti, biroji, teātri ar pilnu jaudu," mērs sacīja telekanālam MSNBC.

De Blāzio konkrēti nenorādīja, kad ierobežojumi varētu tikt atcelti, turklāt tas ir lēmums, kas ir jāpieņem Ņujorkas štata gubernatoram Endrū Kuomo.

Mērs uzsvēra, ka vēl ir "darbs darāms" un ka visu iedzīvotāju vakcinācija ir atslēga tam, lai pilsēta tiktu atvērta.

Pandēmijas dēļ Ņujorkā ierobežojumi ir spēkā kopš pērnā marta.

Pilsētā ar 8,5 miljoniem iedzīvotāju injicēti 6,4 miljoni Covid-19 vakcīnas devu, liecina pilsētas aplēses. 2,4 miljoni ņujorkiešu pilnībā vakcinēti.

Mērķis ir sasniegt piecus miljonus līdz jūnija beigām, sacīja mērs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investori tirgus atjaunošanās iespējas 2021. gadā lielākoties vērtē optimistiski. Gada otrā pusē rosība ieguldījumu tirgū pieaugs par 50%, un, ņemot vērā vakcīnas izveidi un valdības tiekšanos veicināt ekonomisko izaugsmi, investori līdzekļus ieguldīs galvenokārt nekustamajos īpašumos.

Tā secināts nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas "Colliers International" ("Colliers") jaunākajā "Global Capital Markets 2021 Investor Outlook" pētījumā.

Colliers eksperti uzskata, ka iespējas būs gan tiem, kuri vēlēsies veikt ieguldījumus piesardzīgi, gan tiem, kuri vēlas izmantot situāciju, lai iegūtu divkāršu peļņu. "Balstoties uz Colliers veikto pētījumu un analīzi, jāsecina, ka stratēģiskie plāni nekustamā īpašuma nozarē nemainīsies. Tā kā visā pasaulē tiek piesaistīts milzīgs kapitāla apjoms un ir pieaugusi vajadzība pēc nekustamajiem aktīviem, starptautiskie investori aktīvi vēlas izmantot globālo kapitāla trūkumu un gada laikā atrast veidus, kā gūt no tā labumu,” sacīja Angela Koļesņikova Colliers Baltics Investīciju departamenta vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Novira Capital" ir sācis jauna A klases biznesa centra būvniecību Rīgas centrā, un kopējās investīcijas pārsniegs 55 miljonus eiro, informē uzņēmumā.

"Novira Plaza" tiks pabeigts līdz 2023. gada jūnijam.

Attīstītāja pārstāvis Arle Molders (Arle Mölder) ir pārliecināts par jaunā projekta panākumiem: “Šis ir Rīgas centrālais punkts, kura nozīmi ievērojami palielinās jaunā centrālā dzelzceļa stacija, kurā plānots ieguldīt 450 miljonus eiro. Mēs ticam šai vietai un veicināsim tās attīstību.”

“Novira Plaza” būs ilgtspējīga A klases biroju ēka, kas izstrādāta atbilstoši LEED zelta standartiem, un tās būvniecībā tiks izmantoti tikai augstas kvalitātes materiāli. Biroju telpu izstrādē tiks pielietoti visi modernie tehniskie risinājumi, nodrošinot ērtu un elastīgu telpu dizainu. Ēka būs mūsdienīga un energoefektīva, tai būs vairākas apzaļumotas zonas un attīstīta infrastruktūra, kas piemērota gan gājējiem, gan riteņbraucējiem un autovadītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tehnoloģiju uzņēmums Twino atvēris hibrīdbiroju Rīgā, tādējādi sekojot pirms gada pieņemtajam stratēģiskajam lēmumam par darba kultūras maiņu un iespēju darbiniekiem turpmāk strādāt no jebkuras vietas pasaulē.

Biroja izveidē investēti aptuveni 120 000 eiro.

Jaunais Twino birojs veidots kā komunikāciju platforma starp dažādām auditorijām, tostarp ne tikai starp uzņēmuma darbiniekiem, bet arī startup ekosistēmu, finanšu tehnoloģiju nozares pārstāvjiem un citām iesaistītajām pusēm. Birojs kalpos arī kā improvizēta studija dažādiem nozares pasākumiem.

“Pirms vairāk nekā gada Twino pieņēma stratēģisku lēmumu mainīt mūsu līdzšinējo darba kultūru. Jau pašas pandēmijas sākumā lēmām, ka attālinātas darba iespējas darbiniekiem saglabāsim arī pēc veselības krīzes, tādēļ pieņēmām lēmumu pārveidot arī biroja plānojumu, nosliecoties par labu mazākām, bet modernākām, videi draudzīgākām un atraktīvākām biroja telpām Rīgas centrā. Pie jaunā biroja koncepcijas un labiekārtošanas strādājām gandrīz gadu un šobrīd esam gatavi vērt Twino jaunā biroja durvis”, skaidro Twino Grupas izpilddirektore Anastasija Oļeiņika.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Latvijas Arhitektūras gada balvas 2021 laureāti

Db.lv, 30.08.2021

Par Latvijas Arhitektūras Lielās gada balvas laureātu, saņemot augstāko apbalvojumu nozarē, šogad atzīta Dziesmu svētku estrādes pārbūve Mežaparkā un tās autori Austra Mailīša un Jura Pogas arhitektu biroji.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No kopumā 11 finālam izvirzītajiem darbiem par Latvijas Arhitektūras Lielās gada balvas laureātu, saņemot augstāko apbalvojumu nozarē, šogad atzīta Dziesmu svētku estrādes pārbūve Mežaparkā un tās autori Austra Mailīša un Jura Pogas arhitektu biroji.

Fināla žūrija, kuras sastāvā ir Fensanta Nieto (Fuensanta Nieto, Spānija), Laurīns Avīžus (Laurynas Avyžius, Lietuva), Ots Alvers (Ott Alver, Igaunija), Stīns Enriko Andersens (Steen Enrico Andersen, Dānija) un Andris Kronbergs, savu izvēli pamatoja ar vārdiem: “Meža un jaunās ēkas akustiskās nojumes mijiedarbība veido ainavu, kurā attēlota nozīmīga latviešu tradīcija. Izliektā ēka atgādina kāpu, tomēr reizē ir līdzsvarā ar apkārtējo vidi. Rūpīgi pārdomāta funkcionalitāte nodrošina skatītājiem optimālu pieredzi.”

Latvijas Arhitektūras gada balvas 2021, jeb fināla žūrijas balvas saņēma Stūķu kūts, Biroja ēkas pārbūve Miera ielā un MAD Arhitektūras telpa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas nekustamā īpašuma attīstītājs “Hepsor” Dreiliņos uzsācis jaunā biznesa kompleksa pirmās kārtas - “StokOfiss U30” būvniecību, kur maziem un vidējiem uzņēmumiem būs pieejami gan biroji, gan plašas telpas veikalu un noliktavu labiekārtošanai.

Šobrīd jau krietni vairāk nekā puse no pirmās kārtas pieejamajām telpām ir iznomātas. Jaunais biznesa komplekss netālu no Ulbrokas ielas un Augusta Deglava ielas krustojuma sastāvēs no divām kārtām, un plānotais kopējais investīciju apjoms ir aptuveni 13 miljoni eiro.

Industriālo platību tirgus atbilde e-komercijai 

E-komercija pakausī elpo ne tikai tradicionālajai tirdzniecībai, tā maina arī visnotaļ konservatīvo...

Biznesa kompleksa “StokOfiss U30” pirmās kārtas platība ir aptuveni 3650 m2. Divos stāvos būs pieejamas 10 nodalītas iznomājamas telpas, katra 323–487 m2 lielas, – piemērotas noliktavas, veikala vai biroja vajadzībām. Ar dažādu tehnisko risinājumu palīdzību katru no tām būs iespējams pielāgot atbilstoši nomnieku vajadzībām, tai skaitā, vairākas telpas varēs apvienot vienā.

Jaunā biznesa kompleksa pirmās kārtas ēkā pirmajā stāvā atradīsies tirdzniecības telpas, noliktavas un palīgtelpas. Savukārt otrajā stāvā būs izvietotas biroja telpas.

Klientu un darbinieku vajadzībām nomniekiem būs nodrošināta arī plaša bezmaksas autostāvvieta 84 automašīnām.

Biznesa kompleksa pirmās kārtas - „StockOfiss U30“ celtniecības darbus plānots pabeigt 2022.gada vasarā.

“Esam pateicīgi un gandarīti par klientu izrādīto interesi un to, ka mums ir izdevies iznomāt jau 70% no biznesa kompleksā pieejamajām telpām. „StokOfiss“ sniedz mazajiem uz vidējiem uzņēmumiem iespēju visas tirdzniecībai nepieciešamās telpas īrēt vienuviet, tādā veidā samazinot uzņēmumu loģistikas izdevumus, atvieglojot ikdienas darbus un veicinot uzņēmējdarbības efektivitāti," norāda “Hepsor” valdes loceklis Martti Krass.

”Blakus „StokOfiss U30“, Ulbrokas ielā 34, taps arī biznesa kompleksa otrā kārta “StokOfiss U34”.

Plānots, ka tā izīrējamā platība būs divas reizes lielāka – 7500 m2, kas dos vēl vairāk mazajiem un vidējiem uzņēmumiem iespēju tikt pie savām biroja, veikala vai noliktavas. Otrās kārtas telpas nomniekiem būs pieejamas 2023.gada vasarā.

Biznesa kompleksa “StokOfiss U30” ģenerālais būvuzņēmējs ir SIA “Mitt&Perlebach”, savukārt telpu iznomāšanas un nomas nosacījumu jautājumus koordinē „Colliers International“ zemes un industriālo platību komandas pārstāvji.

“Hepsor” ir dibināts Igaunijā 2011.gadā, kur līdz šim ir īstenoti vairāki nekustamā īpašuma projekti dzīvojamā un komercsegmentā. Latvijā “Hepsor” darbību uzsāka 2017.gada nogalē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Būvvaldes padomes sēdē apstiprināts lēmums izdot būvatļauju A klases biroju ēkas "The Pine" būvniecībai Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā. Tā būs pirmā šāda mēroga koka biroju ēka Baltijā.

Tās attīstītājs ir Zviedrijas nekustamā īpašuma kompānija "Eastnine".

Kopējā plānotās biroju ēkas platība ir 16 900 kvadrātmetri un tā atradīsies Rīgā, Valdemāra ielā 62 līdzās esošajai "Alojas Biroji" ēkai, kuras fasādi un interjeru plānots atjaunot, ņemot vērā "The Pine" jaunbūves dizainu.

Projekta autori ir dāņu arhitekti "Arrow Architects", un tas tapis sadarbībā ar Latvijas arhitektu biroju "ARHIS Arhitekti". Jaunās biroju ēkas būvprojektu paredzēts izstrādāt līdz 2021. gada vidum, lai saņemtu atļauju uzsākt būvniecību.

Projektam būs iekšējais pagalms, aptuveni 350 pazemes autostāvvietas un 380 velonovietnes, pusdienu restorāns, fitnesa klubs, pārtikas veikals un citi pakalpojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

ASV uzņēmums iegādājas dronu ražotāju UAV Factory

Db.lv, 04.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV uzņēmums "AE Industrial Partners" iegādājies Latvijas bezpilota lidaparātu ražotāju "UAV Factory", informē uzņēmumā.

"UAV Factory" būs atsevišķa "AE Industrial Partners" bezpilota tehnoloģiju platfoma. Darījuma nosacījumi netiek atklāti.

"UAV rūpnīcas inženiertehniskās un tehniskās iespējas, kā arī pārbaudītais un augošais tehnoloģiju risinājumu kopums tirgū ir patiesi atšķirīgas," teic Džefrijs Harts, AEI direktors. "Mēs esam priecīgi sadarboties ar talantīgo UAV Factory komandu un esam pārliecināti, ka mūsu kolektīvā stratēģiskā vīzija par bezpilota tehnoloģiju platformu sniegs spēcīgus rezultātus šajā strauji augošajā tirgū."

"UAV tirgus strauji pieaug, un ar AEI finansiālu un operatīvu atbalstu UAV Factory ir gatavs palielināt izaugsmi un tirgus daļu," sacīja UAV Factory līdzdibinātājs Konstantīns Popiks, kurš turpinās darbu uzņēmuma vadībā. "Cieši sadarbojoties ar AEI komandu, mēs plānojam paplašināt savas tehnoloģijas, lai klientiem nodrošinātu labākos klases risinājumus, kas viņiem nepieciešami kritisku lēmumu pieņemšanai."

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Uz Mūkusalas Biznesa Centra jumta uzstādīta lielākā saules elektrostacija Rīgā

Db.lv, 16.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvākajā laikā ekspluatācijā tiks nodota lielākā saules elektrostacija Rīgā – saules paneļi izvietoti uz biznesa kvartāla "Mūkusalas Biznesa Centrs" ēku jumtiem.

Saules paneļi jau tagad tiek uzstādīti uz biznesa kvartāla ēku jumtiem. Uzstādīto paneļu kopējā jauda sasniegs 240 kW, un saražotā elektroenerģija tiks izmantota biznesa centra elektroenerģijas pašpatēriņam.

"Ilgtspējīga attīstība ir neatņemama mūsu biznesa centra stratēģijas sastāvdaļa. Katru dienu mēs "Mūkusalas Biznesa Centrā" rūpējamies par to, kā padarīt šo vietu, kur dzīvojam, strādājam un atpūšamies kopā ar klientiem, labāku. Mēs cenšamies samazināt savu ietekmi uz apkārtējo vidi, tāpēc Rīgā lielākās saules elektrostacijas atklāšana mums ir ļoti svarīgs projekts. Tādējādi mēs nodrošināsim biznesa centra klientus ar videi draudzīgu elektroenerģiju un samazināsim no fosilajiem resursiem saražotās elektroenerģijas patēriņu," stāsta "Mūkusalas Biznesa Centra" īpašnieks Klāvs Vasks, uzsverot, ka šādas saules elektrostacijas, kuru saražoto elektroenerģiju izmanto pašpatēriņa vajadzībām ir komerciāli pamatota investīcija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas galvaspilsētā Viļņā top 69 miljonus eiro vērts 20 stāvu biznesa centrs Artery, kuru projektējis pasaulē atzītais arhitekts Daniels Lībeskinds.

Iecerēts, ka jaunais biroja ēku komplekss piedāvās jaunu skatījumu uz modernu darba vietu, ar netradicionālu un novatorisku pieeju darbam pēc pandēmijas izraisītajām attālinātā darba tendencēm. Būvniecību plānots pabeigt 2023. gada vasarā.

Jaunā biznesa centra Artery arhitekti ir pārliecināti, ka tas kļūs par jaunu Viļņas atpazīstamības zīmi un galveno biznesa artēriju pilsētā. Celtne harmoniski iekļausies apkārtējā vidē un savienos galvaspilsētas centrālo biznesa rajonu ar Neres upi un vecpilsētu.

“Viļņa ir izcils piemērs pilsētai, kas attīstījās dabiski, radot daudzveidīgu un harmonisku pilsētas ainavu. Piedāvātā dizaina mērķis ir izveidot mūsdienīgu arhitektūras ikonu, kas var piešķirt nākotnes vēsmas Viļņas vecpilsētas būtībai. Artery modernā arhitektūra bagātinās “urbānā kalna” kompozīciju un atspoguļos pilsētas vēlmi ieviest 21. gadsimta jauninājumus, vienlaikus saglabājot ciešas saites ar vēsturiskās arhitektūras skaistumu,” stāsta Studio Libeskind dibinātājs arhitekts Daniels Lībeskinds.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Rietumu banka kļuvusi par European Lingerie Group līdzīpašnieci

Db.lv, 05.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumu banka un starptautiskā kompāniju grupa European Lingerie Group (ELG) ir sagatavojuši un noslēguši darījumu par grupas biznesa finansēšanu, kā arī banka kļuvusi par 30% grupas kapitāla īpašnieci.

Rietumu bankas kopēja piešķirtā finansējuma apjoms ir 27 miljoni eiro.

European Lingerie Group ir pilnībā vertikāli integrēta uzņēmumu grupa, kas darbojas apakšveļas ražošanas un pārdošanu jomā. Grupas ražošanas uzņēmumi strādā Baltijā, Ungārijā un Vācijā, bet tās produkcija ir pārstāvēta mazumtirdzniecībā 46 pasaules valstīs, ka arī online platformās.

ELG nodarbojās tajā skaitā ar audumu ražošanu apakšveļai zem Lauma Fabrics zīmola, kuri tiek piegādāti vadošajām rūpnīcām gan Eiropā, gan citos pasaules reģionos. Tāpat ELG grupa nodarbojas ar apakšveļas dizaina izstrādi, ražošanu un pārdošanu, kas ietver tādus zīmolus kā Felina, Conturelle un Senselle, kā arī ir Francijas apakšveļas un peldkostīmu tirdzniecības tiešsaistes platformas Dessus-Dessous īpašniece. ELG ražo arī zīmola Lauma Medical medicīnas tekstilu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs Pillar Capital, AS jūlijā uzsāka A klases biroju ēkas būvniecību Rīgā, Mihaila Tāla ielā, un šonedēļ ēkas pamatos tika iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm, tādējādi jauno biroju ēku simboliski nododot nākamajā būvniecības fāzē.

Ēkas būvniecība ir New Hanza teritorijas nākamais attīstības posms. Biroja ēkas attīstībā plānots ieguldīt vairāk kā 26 miljonus eiro, piesaistot ap 30 apakšuzņēmēju un celtniecības darbu veikšanai nodarbinot vismaz 150 cilvēku.

Pillar grupas speciālisti veltījuši īpašu uzmanību tam, lai biroju ēka būtu ne vien funkcionāli pārdomāta un mūsdienīga, bet arī atbilstu ilgtspējīgas celtnes principiem — to apliecinās BREEAM Excellent sertifikāts.

“Kapsulas iemūrēšana ir ne tikai biroja ēkas būvniecības sākums, tas ir viens no nākamajiem posmiem pilsētvides attīstībā nākamajām paaudzēm. Ar šīs biroju ēkas attīstību pilsēta iegūst vēl vienu mūsdienu ilgtspējas prasībām atbilstošu vietu. Mājsēde un pandēmija reiz beigsies, un cilvēki labprāt atgriezīsies birojos. Protams, tie vairs nekad nebūs tādi, kā pirms pandēmijas, jo prasības ir mainījušās, tomēr ērti, pārdomāti un kvalitatīvi biroji būs nepieciešami vienmēr. Ja New Hanza teritorija kādreiz ir tikusi uzskatīta par degradētu vidi, tad tagad šajā vietā notiek būtiska attīstība par privātiem līdzekļiem sakopjot teritoriju, izbūvējot inženierkomunikācijas, jaunas ielas, uzbūvēta kultūrvieta Hanzas Perons. Attīstot katru jaunu projektu, dzimst individuāli spēcīga, pamatīga un ar savu zīmolu — New Hanza — veidota vieta. Vietai kurai jau tagad ir un kurai būs arvien lielāka nozīme Rīgas teritorijā” uzsvēra Pillar Capital, AS izpilddirektors Edgars Miļūns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

KNAB: Pēdējos gados Latvijā vidējais kukuļu apmērs bijis no 20 000 līdz 30 000 eiro

LETA, 22.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā no 2013. līdz 2019.gadam Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) prokuratūrai kriminālvajāšanai nodotajos kriminālprocesos vidējais piedāvāto, apsolīto vai nodoto kukuļu apmērs bijis no 20 000 līdz 30 000 eiro, informēja KNAB.

Šajos gados KNAB izmeklētajās lietās lielākais kukulis bijis viens miljons eiro, bet mazākais - 100 eiro.

Kukuļa apjoms ir atkarīgs no sniegtā "pakalpojuma" sarežģītības, respektīvi, jo sarežģītāka lieta, kurā iesaistītas augstāka līmeņa amatpersonas vai tiek sniegts augsta riska pakalpojums, arī kukuļa apjoms ir lielāks, savukārt, jo "vienkāršāks" pakalpojums - jo mazāka kukuļa summa, secināts birojā.

KNAB nevarot izpaust informāciju par koruptīvu noziedzīgu nodarījumu sadalījumu pa pilsētām un novadiem, jo šo informāciju birojs izmanto sava ikdienas darba un aktivitāšu plānošanā.

Birojā norādīja, ka lielāks iespējamu noziegumu skaits ir galvaspilsētā Rīgā, ņemot vērā, ka tā ir Latvijas lielākā pašvaldība un tajā atrodas nozīmīgākās valsts iestādes, tiesībsargājošo un tiesu institūciju centrālās iestādes, vadošās veselības aprūpes un izglītības iestādes, kā arī daudzu partiju centrālie biroji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Lai investors sajūt, ka zinātnes projekts smaržo pēc lielas peļņas

Anita Kantāne, 29.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Ieguldīja vienu mārciņu, pretī saņēma septiņas," šādu piemēru par ieguldījumu atdevi zinātnē min Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš. Latvijas zinātnes potenciāls ļauj īstenot globālus, inovatīvus, uz biznesu orientētus projektus, un inovatīvu produktu eksports varētu mainīt Latvijas tautsaimniecību, ir pārliecināts akadēmiķis.

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents uzskata, ka šobrīd ir īstais brīdis plānam par Latvijas zinātnes ideju komercializēšanu un inovatīvu produktu radīšanu, jo drīzumā būs pieejams finansējums no Eiropas Atveseļošanas plāna. Ieguldot daļu no pandēmijas seku pārvarēšanai paredzētā finansējuma zinātnē, Latvijai būtu savs pētniecības, attīstības un inovāciju parks, kura iespējas un atdevi var salīdzināt ar Silīcija ieleju. Latvijas zinātnei tā, iespējams, ir pēdējā iespēja izkļūt no bārenītes lomas un attīstīties kopsolī ar tautsaimniecības vajadzībām, intervijā Dienas Biznesam pauž LZA prezidents. I. Kalviņš amata pienākumus sāka pildīt 1. decembrī, un kopā ar komandu izpētījis, ko nepieciešams darīt, lai ambiciozo plānu īstenotu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādi tulkošanas pakalpojumi ir nepieciešami teju jebkuram starptautiskam uzņēmumam. Tos piedāvā virkne speciālistu, tāpēc rakstā noskaidrosim, pēc kādiem kritērijiem izvēlēties konkrētu tulkošanas biroju!

1. kritērijs: uzticams klientu un sadarbības partneru loks

Ja privātajā dzīvē pastāv teiciens “Pasaki man, kas ir tavi draugi, un es pateikšu, kas esi tu”, profesionālajā vidē to varētu nedaudz pārfrāzēt, jo par uzņēmumu stāsta tā klienti un sadarbības partneri. Profesionāls un uzticams tulkošanas birojs mājaslapā noteikti būs norādījis klientu loku, nereti pievienojot arī atsauksmes par sadarbību.

2. kritērijs: atbilstoša sertifikācija

Jūs taču nedotos pie zobārsta, kas amatu apguvis pašmācības ceļā, vai ne? Šādai pieejai vajadzētu būt arī gadījumos, kad tiek meklēts tulkošanas birojs. Svarīgi, lai atbilstošs sertifikāts ir ne tikai tulkošanas biroja darbiniekiem, bet arī pašam uzņēmumam. Uzmanību pievērsiet ISO jeb Starptautiskās Standartizācijas organizācijas sertifikātiem. Piemēram, ISO 27001 standarts garantē, ka tulkošanas birojs īsteno uzticamas informācijas aizsardzības pārvaldības prakses.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pūļa finansējums - aizvien pieprasītāks

Jānis Šķupelis, 20.05.2021

EstateGuru uzņēmuma vadītājs Latvijā Aleksandrs Mežapuķe teic, ka šajā industrijā pašlaik notiek tirgus stabilizēšanās. Vienlaikus pieprasījums pēc pūļa finansēšanas arvien pieaugot.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās investoriem ir daudz iespēju balsot ar savu naudu. Aizvien populārākas kļuvušas, piemēram, pūļa finansēšanas piedāvātās iespējas, ko arvien lielākā mērā var izmanot arī nekustamā īpašuma projektu attīstīšanai Latvijā.

Tradicionālajā izpratnē šāda ideja paredz, ka nauda kāda objekta būvniecībai vai modernizēšanai tiek savākta no liela skaita cilvēku, un parasti tas notiek ar interneta starpniecību, izmantojot attiecīgu platformu. Ierasti šādu ieguldītāju mērķis ir peļņa, lai gan tā var būt arī dažādu projektu atbalstīšana un pat labdarība. Gūtie finansiālie labumi jau savukārt var būt atkarīgi no katra konkrēta projekta un uzņemtā riska.

Bija mežonīgie Rietumi

Jomas eksperti izceļ, ka kopumā nekustamā īpašuma pūļa finansēšana mūsu reģionā ir piedzīvojusi lielas pārmaiņas. Vēl pirms dažiem gadiem situācija šajā jomā drīzāk esot līdzinājusies mežonīgajiem Rietumiem, kur līdz ar strauju tirgus izaugsmi rosījies arī liels skaits tirgus spēlētāju, kuri ne vienmēr bijuši pietiekami profesionāli un ar krietniem nodomiem. EstateGuru uzņēmuma vadītājs Latvijā Aleksandrs Mežapuķe teic, ka šajā industrijā pašlaik notiek tirgus stabilizēšanās. Vienlaikus pieprasījums pēc pūļa finansēšanas arvien pieaugot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajos sešos mēnešos eParaksta lietošanas reižu skaits dokumentu parakstīšanai pārsniedzis 7 miljonus reižu, kas ir vairāk nekā visā 2019. gadā kopā. Arī e-Identitātes apliecināšanai dažādās interneta vietnēs un e-pakalpojumu portālos eParaksts tiek izmantots arvien biežāk un teju sasniedzis visu pērnā gada lietošanas reižu skaitu, informē VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC).

Tiek lēsts, ka no viena koka iespējams izgatavot vairāk nekā 10 000 tūkstošus papīra lapu, tātad 2021. gada pirmajā pusgadā eParaksta lietotāji arī saudzējuši 3914 kokus un nav izdrukājuši aptuveni 210 tonnas papīra, kas pielīdzināmas piecām kravas automašīnām ar maksimālo normatīvajos aktos pieļaujamo svaru, kas drīkst pārvietoties pa Latvijas ceļiem. Pieņemot, ka gadījumā, ja šie dokumenti būtu papīra formātā, tie tiktu transportēti adresātiem, tātad elektroniskās dokumentu aprites pozitīvā ietekme mērāma arī nenotikušu braucienu skaitā, kas palīdz mazināt CO2 izmešu daudzumu.

"Nedrīkst aizmirst, ka pirms papīra dokumentu izveides, transportēts tiek arī pats papīrs – no ražotnes uz noliktavu, no noliktas uz veikalu. Tātad katra saražotā papīra lapa piedzīvo garu transportēšanas ceļu, kas arī vairo negatīvo ietekmi uz vidi. Papīra lapas izgatavošanā tiek izmantoti līdz pat 20l ūdens, kā arī virkne ķimikāliju, tostarp balinātājs. Beigu beigās - baltais papīrs, ko parakstam, atstāj visai netīru vides nospiedumu," uzsver LVRTC valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā veido starptautisku filtru ražošanas nozares inovāciju un kompetenču centru

Tīra gaisa nozīme telpās – rūpnīcās, birojos, skolās, slimnīcās un citur ­– augstu vērtēta vienmēr, taču līdz ar Covid-19 pandēmijas izplatību nepieciešamība pēc tīra un svaiga gaisa kļuvusi vēl aktuālāka. Un viens no efektīvākajiem instrumentiem tīra gaisa nodrošināšanai telpās ir ventilācijas sistēmas, kuru neatņemama sastāvdaļa ir dažādu veidu gaisa filtri.

Latvijā jau 15 gadus darbojas uzņēmums Dinair Filton, kas šajā laikā kļuvis par vienu no vadošajiem filtru ražošanas uzņēmumiem Eiropā. Par uzņēmuma ikdienu un gana ambiciozajiem nākotnes plāniem saruna ar Dinair Filton vadītāju Aldi Cimošku.

Iesākumā, lūdzu, pastāstiet par uzņēmuma vēsturi – kas ir Dinair Filton?

Komentāri

Pievienot komentāru