Iecerētā dzelzceļa tarifu kāpuma dēļ Liepājas lielākā stividorkompānija Liepājas osta LM var zaudēt 20% savu kravu. To sarunā ar Db norādīja valdes priekšsēdētājs Pēteris Iesalnieks, kurš iespējamo dzelzceļa tarifu kāpumu nosauca par krīzi, kuras rezultātā aktualizēsies jautājums par kompānijas dzīvotspēju.
"Mēs pašreizējās konkurences apstākļos nevaram atļauties pat 2% tarifu kāpumu, jo tas draud ar tranzītkravu zaudējumu. Ja situāciju neizdosies mainīt, mēs pilnīgi droši zaudēsim visas metāla tranzītkravas un arī daļu no birstošajām kravām, kas būtu ap 20% no kravu apgrozījuma jeb 300 000-400 000 t," Db sacīja P. Iesalnieks.
Šādas pesimistiskas prognozes Db izteikuši arī citi tranzītbiznesa nozares pārstāvji, uzzinot, ka Latvijas dzelzceļa (LDz) iesniegtais projekts Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) par dzelzceļa infrastruktūras maksām kravu pārvadājumos paredz 23% maksu pieaugumu. Ja vēl 2006./2007. gadā dzelzceļa kravu pārvadātājiem par vienu vilciena kilometru bija jāmaksā 4.62 lati, taču no maija, kad, visticamāk, regulators apstiprinās jauno tarifu projektu, būs jāmaksā 5.68 lati par katru vilciena kilometru. Maksas palielinājumam ir divi galvenie iemesli. Pirmkārt, dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas izmaksu pieaugums inflācijas un vispārējo izmaksu augšanas dēļ. Otrkārt, šogad turpina samazināties dzelzceļa pārvadājumu apjoms, taču infrastruktūras izmaksas tiek sadalītas uz faktiskajiem pārvadājumiem. Lai kompensētu izdevumus, kas radīsies paaugstinātās dzelzceļa infrastruktūras maksas dēļ, pārvadātājiem vidēji par 7 līdz 15% atkarībā no kravu veida nāksies pacelt savu pakalpojumu tarifus.
Kravas aizies
Tarifu kāpums var izraisīt tranzīta kravu plūsmas kritumu cauri Latvijai, lai arī kravu plūsma krītas jau šobrīd un tranzītbiznesā pēdējā laikā arvien biežāk tiek runāts nevis par peļņu, bet par izdzīvošanu. Tiek prognozēts, ka Krievijas un Baltkrievijas kravu nosūtītāji lielā Latvijas tranzītkoridora izmaksu pieauguma dēļ izvēlēsies kravas pārvadāt caur Lietuvas un Igaunijas ostām. "Mēs kļūsim nekonkurētspējīgi attiecībā pret mūsu kaimiņiem lietuviešiem un igauņiem. Šādu infrastruktūras maksas pieaugumu nedrīkst pieļaut, jo tas uzreiz izraisīs vēl lielāku kravu plūsmas krišanos," norāda LDz Cargo vadītājs Ēriks Šmuksts, kura vadītais uzņēmums tādējādi nostājas pret otru LDz "meitu" LDz Infrastruktūra, kura nodarbojas ar dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu. Ekspeditorkompānijas LSF Trans īpašnieka LSF Holdings valdes priekšsēdētājs Edgars Jansons Db norādīja, ka šobrīd notiekošais vedina domāt par tranzītbiznesa atdošanu citām valsīm.
LDz pārstāvji gan uzsver, ka izmaksu pieaugumā nav nekā uzpūsta. Tranzītbiznesa pārstāvji gan pauž neizpratni par tik krasu pieaugumu. "Nav skaidrs, kā tik lielas infrastruktūras maksas var izveidoties - kopš 2005. gada tās augušas par 40%. Pārvadātāji šādu kāpumu nosegt nevarēs," norāda dzelzceļa pārvadātāja Baltijas Ekspresis vadītājs Ivars Sormulis.
Varēs norakt
Vienīgais risinājums, ko šai problēmai redz uzņēmēji, ir valsts līdzdalība dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanā, kas šobrīd ir pilnībā tikai uz uzņēmēju pleciem. "Ja valsts nepiedalīsies infrastruktūras uzturēšanā, tad mēs šo nozari varam aizvērt - tranzītbizness Latvijā vienkārši neizdzīvos," tik pesimistiski nākotni iezīmē I. Sormulis, norādot, ka pārvadātājiem nekas cits neatliks kā būtiski celt tarifus, kas savukārt nozīmēs nozares krahu un kravu aizplūšanu uz citām valstīm. Uzņēmēji uzsver, ka pie 23% infrastruktūras maksas pieauguma tranzīta nozarē bez zaudējumiem strādāt nebūs iespējams. Maksa par dzelzceļa infrastruktūru veido vairāk nekā 50% no kopējiem dzelzceļa pārvadātāju izdevumiem.
Šobrīd lielākās cerības tiek liktas uz to, ka nākotnē daļa no degvielas akcīzes ieņēmumiem tiks novirzīta dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai. Uzņēmēji uzsver, ka degvielas akcīze, kas tiek izmantota dzelzceļa pārvadājumos, šobrīd tiek nodota autoceļu uzturēšanai, kas savukārt nav godīgi pret dzelzceļa nozari. "Tā ir nevienlīdzīga valsts attieksme pret dzelzceļa un autoceļu infrastruktūru," sašutis ir Latvijas tranzītbiznesa asociācijas (LTBA) izpilddirektors Ģirts Verners, uzsverot, ka dzelzceļa pārvadātāji, nesaņemot savu daļu no akcīzes, subsidē autopārvadājumu nozari.
Jautājums par akcīzes ieņēmumu novirzīšanu dzelzceļa infrastruktūrai atbildīgajās ministrijās jau tiek skatīts vairāk nekā gadu. Satiksmes ministrijas pārstāvis Lauris Dripe sarunā ar Db norādīja, ka pagaidām jautājums par akcīzes ieņēmumu novirzīšanu dzelzceļa infrastruktūrai ir aizkavējies, jo vēl nav pabeigta LDz restrukturizācija. "Šis jautājums tiks atrisināts pēc tam, kad tiks pabeigta LDz restrukturizācija. Tad būs zināmas precīzas naudas plūsmas starp LDz meitas uzņēmumiem," norāda L. Dripe. Tiesa, uz valsts līdzfinansējumu pārvadātāji gan varēs cerēt ne agrāk par nākamo gadu, jo šī gada budžetā diezvai tikšot veikti grozījumi, lai atvēlētu līdzekļus dzelzceļa infrastruktūrai. Uz to gan cer tranzītbiznesa uzņēmēji. LTBA rēķina: lai noturētu tranzītbiznesa nozari virs ūdens, jau nākamajam pusgadam no valsts budžeta būtu nepieciešami 7 miljoni latu.
