AS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) īstenotā centralizēta valsts īpašumu pārvaldība nav sevi attaisnojusi, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).

Melbārde nav pārsteigta par VNĪ vēstuli, kurā norādīts, ka Latvijas Okupācijas muzeja pārbūvi nevarēs pabeigt iepriekš noteiktajā termiņā. Ministre uzskata, ka nekustamo īpašumu pārvaldības centralizācija VNĪ ir neefektīva.

«Muzeja pārbūvi sākotnēji bija plānots pabeigt jau 2013.gada nogalē, taču VNĪ neizdarības dēļ būvniecības process nav uzsākts pat četrus gadus vēlāk. Tā kā līdzīga situācija ar termiņu pārlikšanu ir visos lielajos kultūras objektos, VNĪ paziņojums un vēlme novelt savu vainu uz citiem iesaistītajiem partneriem vairs nepārsteidz,» sacīja Melbārde.

Politiķe piebilda, ka teju katrā kultūras objektā pārbūve un restaurācija aizkavējas par vidēji trīs gadiem. Kā piemēru Melbārde minēja Jauno Rīgas teātri, kas augusta vidū pagaidu mājvietu atrada Tabakas fabrikā.

Diskusijās par Nacionālās akustiskās koncertzāles izvietojumu tagad izskan iespēja arhitekta Anda Sīļa izstrādāto koncertzāles projektu, kas paredz to veidot uz AB dambja, realizēt Daugavas akvatorija Andrejsalas teritorijā.

Sīļa «Rīgas koncertzāles» projekts tika atzīts par labāko starptautiskā konkursā. Kā šodien žurnālistiem sacīja Sīlis, viņš piekristu iespējai realizēt projektu Andrejsalas teritorijā. Pēc viņa paustā, projektu būtu iespējams pielāgot arī būvniecībai šajā vietā. Vienlaikus, viņaprāt, labāks un, iespējams, lētāks variants būtu koncertzāles būvniecība uz AB dambja, ņemot vērā, ka projekta realizācijai Andrejsalā būtu nepieciešams veikt arī būtiskas izmaiņas ceļu infrastruktūrā.

Vienlaikus bijusī kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) savā vērtējumā par šādu iespēju bija skeptiska, saucot šo ideju par «ļoti teorētisku». Viņasprāt, vietas maiņa varētu nozīmēt jaunu projekta konkursu.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

«ABLV Bank» darbības pārtraukšana ir liels trieciens kultūras mecenātisma tradīcijām, tā Latvijas Radio raidījumā «Krustpunktā» pauda kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).

Viņa uzsvēra, ka līdz ar bankas darbības pārtraukšanu mecenātisma tradīcijas ir pavājinājušās, jo bankā savus līdzekļus tur arī Borisa un Ināras Teterevu fonds. Ministre neslēpa, ka līdz ar «ABLV Bank» darbības pārtraukšanu tiekot izjustas finansiālas sekas, jo vairāki projekti bijuši saistīti arī ar valsts simtgades programmu. Viņa gan teica, ka attiecībā uz simtgades projektiem situācija esot atrisināta.

Vienlaikus Melbārde neslēpa, ka attiecīgo problēmu risināšana radījusi lielu slogu Kultūras ministrijas (KM) budžetam, prasot vismaz 100 000 eiro no esošajiem līdzekļiem. «Katra mecenāta zaudēšana kultūrai ir zaudējums, jo mecenātisma tradīcijas Latvijā nav nemaz tik stipras. Pie projektiem, kas ir ietekmēti, var minēt Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja (LLMM) projektu, ko esam šobrīd apturējuši. Pilnīgi droši, ka 2021.gadā muzeja atvēršana nenotiks. Tāpat no 2005.gada »ABLV Bank« labdarības fonds sadarbībā ar KM un laikmetīgās mākslas speciālistiem veidoja LLMM kolekciju. Kopējais LLMM vērtību skaits ir aptuveni 1211 mākslas darbi apmēram 800 000 eiro vērtībā. Arī šie līdzekļi šobrīd ir iesaldēti,» atzina Melbārde.

«Pagājušā gada pavasarī Dziesmu un deju svētku padomē tika izskatīta un izdiskutēta ielūgumu un biļešu politika. Ja mēs runājam par augstākajām amatpersonām, tad tikai trīs augstākās amatpersonas saņems uzaicinājumus, ja tas tiešām ir viņu darbs un pienākums būt klāt šajos lielajos notikumos,» kultūras ministre Dace Melbārde (NA) apgalvoja RīgaTV 24 raidījumā «Dienas personība ar Veltu Puriņu».

Viņa sacīja, ka pārējām valsts amatpersonām būs jāpērk biļetes. «Amatpersonām, deputātiem un ministriem būs jāpērk biļetes, un es domāju, ka jebkurš, kas biļetes pirks, arī uz šo pasākumu nāks,» sacīja Melbārde.

Kultūras ministre arī aicināja ņemt vērā to, ka pieprasījums pēc biļetēm ir milzīgs un, lai nopirktu biļetes, būs jāstāv rindās: «Jārēķinās ar to, ka būs rindas, un to, ka pieprasījums ir daudz lielāks nekā vietas pašos pasākumos.»

Viņa gan cer, ka organizatori būs parūpējušies par to, lai viss notiek pēc iespējas efektīvāk. «Svētku rīkotājs ir domājis par to, kādā veidā uzlabot šo darbu, un es ceru, ka arī biļešu pakalpojumu sniedzēji ir pilnveidojuši savas tehnoloģijas,» raidījumā sacīja Melbārde.

Saimnieciskās darbības pārskatus par 2019. gadu iesnieguši teju 85 000 uzņēmumu, kas salīdzinājumā ar analogu laiku pērn ir par 24 507 mazāk, jo martā izsludinātās ārkārtas situācijas dēļ gada pārskatu iesniegšanas termiņi tika pagarināti.

Pēc SIA "Lursoft" datiem, uzņēmumu, kuri iesnieguši pārskatus par 2019. gadu, kopējais apgrozījums pērn bijis 40,43 miljardi eiro, bet peļņa – 2,87 miljardi eiro, savukārt gada pārskatu iesniegušo uzņēmumu apgrozījums 2018. gadā – 64,55 miljardi eiro un 4,05 miljardus eiro liela kopējā peļņa.

Iepriekšējos gados jūlija beigās, pēc "Lursoft" datiem, jau bija iesniegti teju 110 000 gada pārskatu.

Visu rakstu lasiet 4. augusta žurnālā "Dienas Bizness".

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.

Izvērtējot vairākas darbinieku un arodbiedrību sūdzības un konsultējoties ar Muzeju padomi, Kultūras ministrija (KM) atbrīvojusi no amata Rakstniecības un mūzikas muzeja direktori Ilzi Knoku, informē kultūras ministres padomniece Dagnija Grīnfelde.

Sūdzības par Ilzes Knokas darbu un vadības stilu izskanējušas jau iepriekš. KM un ministre Dace Melbārde kopš 2014.gada pavasara aktīvi centās noregulēt situāciju, rīkojot kopīgu muzeja direktores un darbinieku tikšanos, personāla vadības semināru, vairākkārt bez rezultātiem aicinot Ilzi Knoku sniegt skaidrojumus par aktuālo situāciju un priekšlikumus tās uzlabošanai, kas tā arī netika iesniegti. 2015.gada janvārī tika ierosināta dienesta pārbaude, kuras laikā Ilzes Knokas darbā konstatēti vairāki administratīvi un saimnieciski pārkāpumi.

Saskaņā ar Muzeju likumu valsts muzeju direktorus, ņemot vērā Latvijas Muzeju padomes priekšlikumus, pieņem darbā un atlaiž no darba ministrs, kura padotībā atrodas attiecīgais valsts muzejs. Rakstniecības un mūzikas muzeja direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata kultūras ministrs, izvērtējot Latvijas Muzeju padomes sniegtos priekšlikumus. 17.februārī notika Muzeju padomes sēde, kurā tika izskatīts jautājums par situāciju Rakstniecības un mūzikas muzejā. Iepazīstoties ar dokumentiem un uzklausot uzaicinātās personas, Muzeju padome secināja, ka situācija Rakstniecības un mūzikas muzejā nav apmierinoša un vadības darbs nav uzskatāms par profesionālu. Uz šo sēdi bija aicināta ierasties arī Ilze Knoka, tādējādi dodot iespēju direktorei paust savu viedokli, taču viņa uz sēdi neieradās.

Latvijas Republikas simtgadi atzīmējot, Mežaparka Lielajā estrādē būs pilnībā renovēta skatītāju sēdvietu zona, bet par godu Dziesmusvētku 150. gadadienai būs atjaunots viss komplekss, ieskaitot jauno, ietilpīgo estrādi – šādu apņemšanos īstenot šo vērienīgo projektu otrdien, 1.martā, preses brīfingā apliecināja kultūras ministre Dace Melbārde, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs un domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks.

«Pārbūvētā estrāde Rīgai ļaus piesaistīt pasaules klases māksliniekus, kas tagad parasti izvēlas koncertēt Tallinā, jo tur ir estrāde ar atbilstošu ietilpību. Līdz ar to varam cerēt uz tūristu skaita pieaugumu,» pauž N. Ušakovs.

Kultūras ministre Dace Melbārde norāda: «Mežaparka estrādes rekonstruēšana, protams, vispirms ir nepieciešama dziesmu svētku dalībniekiem. Tā neapšaubāmi ir Dziesmu un deju svētku tradīcijas svētvieta. Tomēr, plašāk raugoties, šī nav tikai fiziska telpa, kur dzied, dejo un pulcējas svētku dalībnieki. Mežaparka estrāde ir arī nozīmīga atmiņu vieta, kas, tāpat kā 11. novembra krastmala vai Bastejkalns, ir kļuvusi par daļu no Atmodas nevardarbīgās pretošanās un Latvijas neatkarības atjaunošanas stāsta. Veicot rekonstrukciju, ir svarīgi akcentēt šo estrādes simbolisko mantojumu, jo tas ļautu mazināt Atmodas anonimitāti Latvijas publiskajā telpā.»

Eksperimentālajā ražotnē "SpirulinaNord" spēj ražot 3 kg svaigas spirulīnas nedēļā un cer ik pa dažiem mēnešiem šo apjomu dubultot.

Latvijas ziemeļu klimatā uzņēmums var audzēt spirulīnu 12 mēnešus gadā pretēji aptuveni sešu mēnešu sezonai Francijā un deviņu mēnešu sezonai Āfrikā. Baltijā un tuvākajā reģionā neviens neaudzē mikroaļģes biofotoreaktoros. Uzņēmums strādā pie ceturtās fotobioreaktora versijas, kas būs efektīvāka, ražīgāka, aizņems mazāk vietas.

Zinātnē un pētniecībā arī ir savas modes tendences, un, saprotot, ka viņas iepriekš apskatītā tēma – implanti no stikla keramikas – šobrīd īsti nav aktuāla, kā arī to, ka, lai tos komercializētu, ir vajadzīgas desmitgades, "SpirulinaNord" līdzdibinātāja un Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta pētniece Agnese Stunda-Zujeva vēlējās nomainīt pētniecības tēmu. Otra līdzdibinātāja – RTU Ūdens pētniecības zinātniskās laboratorijas vadošā pētniece Kristīne Veģere – zināja, ka mikroaļģes ir modē un būs arvien pieprasītākas, jo tā ir strauji augoša biomasa un ir pat tādas sugas, kas dubulto biomasu reizi dažās stundās.

Rīgas pils 2018.gadā netiks atvērta, šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē teica kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).

Viņa norādīja, ka par to liecina fakts, ka Rīgas pils kastelas daļas restaurācijas un pārbūves, kuru bija plānots sākt 2016.gadā, bet pabeigt 2018.gadā, iepirkuma procedūra nav noslēgusies.

Melbārde atzīmēja, ka, redzot, kā uz priekšu virzās būvdarbi daudzos citos objektos, Kultūras ministrija nemaz necerēja, ka Rīgas pils būs pabeigta 2018.gadā.

Viņa norādīja, ka kavētie iepirkumi, būvnieku savstarpējie strīdi un apzinātā vilcināšanās rezultējas ar to, ka KM netiek uz priekšu ar dažādiem kultūras objektiem.

Pēc Melbārdes paustā, patlaban ministrija meklē vietu, kur realizēt visu Latvijas muzeju lielo kopizstādi, kuru bija plānots organizēt Rīgas pilī.

SIA «Rīgas cirks» ēkas remontdarbiem papildu nepieciešami septiņi miljoni eiro, šorīt intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).

Ministre stāstījumā par nepieciešamajiem papildu līdzekļiem bija lakoniska un piebilda, ka minētais finansējums tiek meklēts, kā arī apzināti starptautiski projekti un fondi, ar kuru palīdzību šādu summu varētu atrast.

«Rīgas cirka ēka ir kultūrvēsturisks objekts, kuru nepieciešams savest kārtībā un mēs to visiem spēkiem centīsimies izdarīt,» sacīja Melbārde.

Jau ziņots, ka SIA «Rīgas cirks'» ēkas remontdarbus Rīgā, Merķeļa ielā 4, par 208 959 eiro veiks SIA «Velve», liecina Iepirkumu uzraudzības biroja informācija.

«Velve» šogad jau par 6600 eiro veica ēkas fasādes nostiprināšanas darbus.

Par 208 959 eiro paredzēts veikt ēkas lāzerskenēšanu, tehnisko ekspertīzi un izveidojušos plaisu monitoringu. Tiks veikti ēkas pagaidu nostiprināšanas būvdarbi, fasādes konservācija un pamatu nostiprināšana, kā arī tiks segti autoruzraudzības un būvuzraudzības izdevumi.

Dizainera Valda Celma veidotās Rīgas pilsētas robežzīmes RĪGA tiks iekļautas Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, informē kultūras ministres padomniece Dagnija Grīnfelde.

Šādu rīkojumu ceturtdien parakstījusi kultūras ministre Dace Melbārde. «Lielie, baltie robežzīmju burti ar latviešu valodai tik raksturīgo garumzīmi uz «Ī» ikvienam, kurš iebrauc Rīgā, un jo sevišķi Latvijas viesiem, apliecina, ka viņi ieradušies tieši Latvijas galvaspilsētā. Turklāt šis arī mūsdienās aktuālais dizaina autordarbs ir spilgts atgādinājums, ka mums vienmēr bijuši mākslinieki, kam svarīgi, lai Rīga varētu lepoties ar interesantu un pārdomātu vizuālo tēlu, » norāda D. Melbārde.

Kā zināms, 2014. gada vasarā robežzīmes RĪGA bez saskaņošanas ar autoru tika pārveidotas, garumzīmi burtā «Ī» aizstājot ar stilizētu sirsniņas formu. Turpmāk ar robežzīmju RĪGA pārvietošanu un pārveidošanu saistītās ieceres būs pieļaujamas tikai ar VKPAI atļauju.

Rīgas cirka ēka nav droša ekspluatācijā un tās ekspluatācija jāpārtrauc nekavējoties, šodien žurnālistiem sacīja kultūras ministre Dace Melbārde (VL-T/LNNK).

Šāds lēmums pieņemts pēc tam, kad vakar Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) iepazīstināja Kultūras ministriju (KM) ar pēdējā ēkas apsekojuma rezultātiem.

Melbārde norādīja, ka ēkas uzlabošana notiek nepārtraukti, taču valstij veikt kapitālieguldījumus traucēja 20 gadus ilgušās tiesvedības par ēkas īpašumtiesībām.

BVKB direktors Pēteris Druķis norādīja, ka pēdējais ēkas apsekojums februārī liecināja, ka cirka ēkas stāvoklis ir vēl vairāk pasliktinājies - tagad bīstama ir ne tikai ārsiena, bet arī jumta konstrukcijas un skatītāju tribīņu konstrukcijas. Tādēļ pieņemts lēmums nekavējoties pārtraukt Rīgas cirka kā publiskas ēkas ekspluatāciju.

Ieguldot aptuveni 200 tūkstošus eiro, atjaunota Kultūras ministrijas ēkas Kr. Valdemāra ielā 11a fasāde, ārējās uzejas kāpnes un nojume, kā arī restaurēti logi, informē «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) Korporatīvās komunikācijas daļas vadītāja Inta Plūmiņa.

Fasādes atjaunošana sakrīt ar nama 145 gadu jubileju – tagad tas ir atguvis sākotnējo spozmi, kādu to bija iecerējis šīs ēkas autors, viens no Rīgas ievērojamākajiem 19. gadsimta arhitektiem Heinrihs Šēls.

«Kultūras ministrijas ēku uzcēla tālajā 1873.gadā. To arhitekts Heinrihs Šēls projektēja kā savas ģimenes mājvietu. Vēlāk tā pārgāja Ārlietu ministrijas īpašumā un kļuva par Latvijas Republikas ārlietu ministru rezidenci, namā dzīvojuši Vilhelms Munters, Kārlis Ulmanis, Zigfrīds Anna Meirovics un citi,» stāsta kultūras ministre Dace Melbārde.

Vienlaikus viņa akcentē, ka ir patiess prieks, ka līdztekus daudzām kultūras būvēm ir izdevies atjaunot arī ministrijas nama, kas ir kultūrvēsturisks piemineklis, fasādi, jo pēdējo reizi tā tika atjaunota deviņdesmito gadu vidū un restaurācija bija vitāli nepieciešama. «Turklāt ieguvēji esam ne tikai mēs, Kultūras ministrijas darbinieki, bet ikviens rīdzinieks un arī pilsētas viesi, jo Rīga ir atguvusi vēl vienu skaistu un sakārtotu arhitektūras pērli,» papildināja D.Melbārde.

Saeima šodien ar 61 balsi apstiprināja jauno valdību, kuru vadīs parlamenta vismazākās frakcijas - «Jaunās Vienotības» (JV) - politiķis Krišjānis Kariņš.

Pret Kariņa valdību nobalsoja 39 deputāti. Kariņa valdības apstiprināšanu vienbalsīgi atbalstīja visas koalīcijas frakcijas, izņemot «KPV LV». No «KPV LV» deputātiem valdības apstiprināšanu atbalstīja 11 deputāti, bet pret nobalsoja Iveta Benhena-Bēkena, Aldis Gobzems, Linda Liepiņa, Karina Sprūde un Didzis Šmits. Pret valdības apstiprināšanu balsoja arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un «Saskaņa».

Deputāti vairāk nekā trīs stundas debatēja par šo jautājumu. Opozīcija kritizēja valdību, piemēram, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze teica, ka valdība paliks atmiņā ar ministriem un deputātiem, kas aizmirst savus solījumus vai pat netaisās tos pildīt. «Saskaņa» Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins debatēs pauda, ka koalīcijas partiju priekšvēlēšanu solījumi bijuši fantastiski, savukārt faktiskā rīcība, kas atspoguļojas deklarācijā, - nožēlojama.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) projekts ir paraugs, kādā veidā nozīmīgos būvobjektos ir jāveic būvniecības procesa uzraudzība un kontrole, šodien pēc LNB apmeklējuma sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).

«Piesaistot ārvalstu būvuzraugu Hill International un paralēli nodrošinot arī projekta autoruzraudzību, tika nodrošināta pieckārtīga un seškārtīga projekta kontrole. Ēkas konstrukcijas tika testētas tūkstošiem reižu, un tas ir atmaksājies, jo tagad ir daudz lielāka pārliecība par ēkas drošību,» sacīja Dombrovskis.

Premjers arī piebilda, ka, lai gan pirms Hill International piesaistīšanas tika apgalvots, ka ārvalstu būvuzraugs būs pārāk dārgs, tomēr tagad ir skaidrs, ka ārvalstu ekspertu piesaistīšana ir devusi arī finansiālu ietaupījumu.

Kultūras ministre Dace Melbārde piebilda, ka dubultā kontrole objektā ir pilnībā attaisnojusies, jo Kultūras ministrijai izdevies ietaupīt 2,6 miljonus latu.

Dienas Bizness centās noskaidrot XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētku biļešu skandāla aizkulises, kad divu stundu laikā tika izpārdotas biļetes uz visiem svētku koncertiem.

«Visā pasaulē uz lieliem pasākumiem biļetes tiek izpārdotas šādos tempos, tas nav nekas jauns. Tas parāda tikai to, cik liels pieprasījums ir uz šiem svētkiem. Biļešu proporcija - 100 gribētāju uz vienu biļeti,» skaidro Dace Melbārde, Kultūras ministre.

Lai gan gribētāju skaits uz šiem koncertiem ir daudz, organizatori nav plānojuši citus koncertus. Papildus koncerti netiks organizēti vairāku apstākļu kārtā, jo izvērtējot visu māksliniecisko programmu, mākslinieciskā padome neredz iespēju tik nozīmīgiem soļiem. Kultūras ministrija pilnībā akceptējusi šo lēmumu, jo tā pilnībā paļaujas uz Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku māksliniecisko padomi.

Lai arī pēc postošā ugunsgrēka Rīgas pilī 2013.gada vasarā tajā izvietoto muzeju darbinieki ir darījuši visu iespējamo, lai novērstu kaitējumus muzeju krājumiem, mitrums joprojām tos bojā, bet muzeju darbinieki Rīgas pilī strādā nepiemērotos apstākļos, pēc Rīgas pils apmeklējuma secinājusi kultūras ministre Dace Melbārde.

Kā informē kultūras ministres padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Dagnija Grīnfelde, 3.janvārī Melbārde apmeklēja Rīgas pili, lai iepazītos ar tur izvietoto muzeju darba apstākļiem.

Ministre iepazinās arī ar darbiem ēkās, kuras šobrīd tiek pielāgotas muzeju pagaidu telpu vajadzībām. Viņa pauda gandarījumu, ka telpu pielāgošana norit sekmīgi un paredzētajā grafikā.

Jau ziņots, ka 2013.gada 20.jūnija naktī Rīgas pilī izcēlās ugunsgrēks. Lai arī ugunsgrēks tieši neskāra muzeju izmantotās telpas Rīgas pilī, ugunsgrēka dzēšanas un lokalizēšanas rezultātā ar ūdeni tika salietas arī muzeju izmantotās ekspozīciju un krātuvju telpas un ūdens skāra daļu no muzeju krājuma priekšmetiem. Ugunsgrēka dzēšanas rezultātā cieta arī muzeju personāla darba telpas - tika bojāts inventārs, sabojāta daļa no datortehnikas un tajā izmantotā programmatūra.

Valsts SIA Rīgas cirks turpmākai pastāvēšanai gan Kultūras ministrijas (KM) pārstāvjiem, gan cirka vadībai padomā ir vairāki varianti, kurus pašlaik publiski izpaust iestādes nevēlas, taču uzņēmumu slēgt pašlaik nav plānots, šodien spriests Rīgas cirka izveidotās krīzes pārvarēšanas komisijas sēdē.

KM Investīciju projektu nodaļas vadītāja vietnieks Edvīns Pārups žurnālistiem sacīja, ka komisija šodien vienojusies, ka pirmkārt jāaplēš visi zaudējumi, kas būs radušies pēc lēmuma slēgt Rīgas cirka ēku.

Rīgas cirka un KM izveidotā krīzes pārvarēšanas komisija šodien vienojās, ka primārais uzdevums, kas pašlaik veicams, - jāaplēš visas izmaksas, ko radīs cirka slēgšana, - gan biļešu pārdošana, gan ar viesmāksliniekiem noslēgtie līgumi, atalgojuma jautājumi un citi. Pēc zaudējumu noskaidrošanas varēšot spriest par cirka mākslas pieejamības atjaunošanu.

Par iespējamiem cirka pastāvēšanas variantiem KM pašlaik vēl nevarot runāt, bet atzīst, ka idejas ir dažādas. To apstiprina arī cirka direktore Lolita Lipinska, skaidrojot, ka varianti ir, taču tie pašlaik netiks publiskoti. Lipinska neizslēdza arī apsildāmās telts variantu izrādēm, kā tas notiek daudzviet pasaulē. Negribas pašlaik skaļi teikt, jo bieži izpaustais nepiepildās, komentēja cirka direktore.

Amatus jaunajā valdībā varētu saglabāt nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK virzītā kultūras ministre Dace Melbārde un iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP), noprotams no Ministru prezidenta amatam nominētās kandidātes Laimdotas Straujumas (V) sacītā žurnālistiem.

Viens ministrs, par kuru bijusi «runāšana», ir Melbārde, norādīja Straujuma. Tāpat viņa norādīja, ka presē izskanējušais Valsts prezidenta Andra Bērziņa lūgums vai uzstādījums ir, lai amatā paliek Kozlovskis.

Straujuma sacīja, ka, kopumā ņemot, jautājumā par ministriem pašlaik ir «balta lapa» un sarunas vēl nav notikušas.

Kā ziņots, Valsts prezidents Andris Bērziņš šodien aicinājis pašreizējo zemkopības ministri Laimdotu Straujumu (V) veidot jauno valdību.

«Izvērtējot Laimdotas Straujumas profesionālo pieredzi un pozitīvo darbību valsts pārvaldes institūcijās, es aicinu viņu izveidot jauno Ministru kabinetu,» pēc tikšanās ar Straujumu un topošās koalīcijas pārstāvjiem sacīja Bērziņš.

«Man ir jāatzīst, ka «ABLV Bank» darbības apturēšana ir nesusi lielu skādi Latvijas kultūrai un kultūras mecenātismam, jo faktiski darbību ir apturējis ne tikai ABLV labdarības fonds, bet arī Ināras un Borisa Teterevu fonds, jo arī šī fonda līdzekļi šobrīd ir iesaldēti «ABLV Bank» likvidācijas procesā,» kultūras ministre Dace Melbārde (Nacionālā apvienība) sacīja RīgaTV 24 raidījumā «TOP5».

Melbārde norādīja, ka daudzas kultūras iestādes pašlaik cieš, jo paļāvās uz šo fondu atbalstu. «Gan Kultūras ministrijai un tās iestādēm, gan arī citām neatkarīgām institūcijām, kas gadiem ilgi bija cieši sadarbojušies ar šiem diviem fondiem, šobrīd ir ļoti grūts gads, jo jādomā, kā šos zaudējumus, kas ir radušies, segt. Tas nav vienkārši,» skaidroja ministre.

Viņa sacīja, ka cieš lieli projekti, tostarp plānotā Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja izveide: «Jāatzīst, ka šobrīd uz jautājuma zīmes ir ļoti liels mecenātisma projekts, kur ir apvienojušies arī šie divi nosauktie mecenāti – tas ir Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejs. Kas notiks tālāk, ir grūti pateikt. Tas ir lielā mērā saistīts ar to, kā šis likvidācijas process virzīsies uz priekšu.»

Eiroparlamentārietis Roberts Zīle (NA) ievēlēts par vienu no Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētājas Robertas Metsolas vietniekiem, kļūstot par pirmo Baltijas pārstāvi šajā amatā, informē Nacionālajā apvienībā (NA).

EP deputāti 18.janvārī tā pilnvaru termiņa vidus ciklā Strasbūras plenārsēdes laikā ievēlēja jaunu parlamenta vadību, tostarp Maltas deputāti Metsolu parlamenta priekšsēdētājas amatā.

Zīle, kuru kā frakcijas viceprezidentu amatam nominēja Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa, kļuvis par pirmo Baltijas valstu deputātu augstajā EP viceprezidenta amatā. NA atzīmēja, ka viņu partijas pārstāvis esot vienlaikus arī viens no pieredzes bagātākajiem Baltijas deputātiem parlamentā, kurš tajā ievēlēts un strādā kopš 2004.gada.

Eiroparlamentārietis kā koordinators vada frakcijas darbu transporta komitejā, kā arī strādā ekonomikas un monetāro lietu, nodokļu jautājumu un budžeta komitejās un pārstāv frakciju EP prezidentu konferencēs.

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) turpinot apkopot vēlēšanu rezultātus, arvien skaidrāk iezīmējas nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos Latvijas vēlēšanu iecirkņos, taču vēl nav saskaitīti balsojumi 16 vēlēšanu iecirkņos ārzemēs, pārsvarā ASV, Lielbritānijā un Īrijā, kas var pamainīt gan balsu un mandātu sadalījumu, gan atbalstu kandidātiem Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Pēc pašreiz CVK mājaslapā pieejamās informācijas, 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi «Saskaņa». Attiecīgi šis politiskais spēks Saeimā varētu iegūt 24 vietas. Rīgas vēlēšanu apgabalā pie Saeimas deputātu mandātiem no «Saskaņas» saraksta varētu tikt ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas domes deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, publicists Nikolajs Kabanovs, kā arī līdzšinējie Saeimas deputāti Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Jūlija Stepaņenko, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Igors Pimenovs, Artūrs Rubiks un Sergejs Mirskis.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprināja 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem partijai «Saskaņa» jaunajā parlamenta sasaukumā būs 23 vietas, partijai «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai - katrai 16 vietas, partiju apvienībai «Attīstībai/Par!» un nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - katrai 13 vietas, Zaļo un zemnieku savienībai - 11 vietas, bet partiju apvienībai «Jaunā Vienotība» - astoņi mandāti.

13.Saeimas vēlēšanās kopā piedalījušies 844 925 jeb 54,6% balsstiesīgo pilsoņu, no tiem ārvalstīs - 31 946 jeb 23,7% no ārvalstīs reģistrēto vēlētāju skaita vēlēšanu dienā, aģentūru LETA informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Topošās koalīcijas partneri - Vienotība, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kā arī nacionālā apvienība Visu Latvijai! -Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) - šodien beidzot vienojās par atbildības jomu sadali jaunajā valdībā.

Līdz ar to Vienotību jaunajā valdībā varētu pārstāvēt Ministru prezidente Laimdota Straujuma, finanšu ministrs Jānis Reirs, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, satiksmes ministrs Anrijs Matīss, savukārt izglītības un zinātnes ministra amata kandidātu partija oficiāli vēl nav nosaukusi. Partija šim amatam uzrunājusi Iespējamās misijas vadītāju Mārīti Seili, bet par viņas kandidatūru Vienotība rīt, 29.oktobrī, vēl lems valdes un frakcijas sēdē.

ZZS jaunajā valdībā varētu pārstāvēt zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, labklājības ministrs Uldis Augulis, ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola, kā arī Guntis Belēvičs veselības ministra amatā.