Euribor krituma fāze tuvojas noslēgumam un tuvākajā laikā gaidāmas izmaiņas gan Eiropas Centrālās bankas (ECB) monetārajā politikā, gan Euribor likmēs. Tiek prognozēts, ka 6 mēnešu Euribor stabilizēsies 1,75–2,00 % līmenī, un iespējas tālākam samazinājumam ir ļoti ierobežotas.

Eirozona pāriet monetārās politikas pauzes fāzē, līdz ar ko sagaidāma arī Euribor likmju stabilizēšanās. Starpbanku Euribor procentu likmes ir viens no svarīgākajiem finanšu rādītājiem, no kura tieši ir atkarīgas gala kredītu izmaksas. Tās pēdējā laikā ir piedzīvojušas īpaši nestabilu periodu, kam bijusi tieša ietekme arī uz aizdevumu procentu likmēm. No 2015. gada rudens līdz pat 2022. gada jūnijam Euribor bija negatīvs, taču, ECB uzsākot cīņu ar inflāciju un īstenojot stingrāku monetāro politiku, situācija krasi mainījās – 2023. gada rudenī 6 mēnešu Euribor pārsniedza psiholoģisko 4 % robežu. Tas tieši ietekmēja gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību aizņemšanās izmaksas, kā arī noveda pie aizdevumu pieprasījuma samazināšanās visā eirozonā. Inflācijai eirozonā mazinoties un ekonomikai stagnējot, ECB ir sākusi monetārās politikas mīkstināšanu. Bāzes procentu likmju samazināšana eirozonā ir veicinājusi arī Euribor likmes kritumu – ja 2023. gada beigās 6 mēnešu Euribor bija tuvu 4 %, tad šobrīd tā ir ap 2 %, tātad gandrīz uz pusi zemāka nekā augstākajā punktā.

Noslēdzies digitālā eiro projekta sagatavošanās posms un 2027. gadā varētu sākties izmēģinājuma projekts, informē Eiropas Centrālajā bankā (ECB).

ECB Padome ceturtdien nolēma pāriet uz digitālā eiro projekta nākamo posmu. Šis lēmums tika pieņemts pēc Eirosistēmas 2023. gada novembrī sāktā sagatavošanās posma sekmīgas pabeigšanas, kas lika pamatus digitālā eiro emisijai.

Padomes lēmums atbilst 2025. gada oktobra eirosamitā paustajam Eiropas vadītāju aicinājumam paātrināt digitālā eiro izstrādes progresu.

ECB min, ka digitālais eiro saglabās eiropiešu izvēles brīvību un privātumu un aizsargās Eiropas monetāro suverenitāti un ekonomisko drošību. Tas veicinās inovācijas maksājumu jomā un palīdzēs padarīt Eiropas maksājumus konkurētspējīgus, noturīgus un iekļaujošus. Eirosistēma veiks sagatavošanās darbus elastīgi, atbilstoši eirozonas valstu vadītāju aicinājumiem Eirosistēmai pēc iespējas nodrošināt gatavību potenciālajai digitālā eiro emisijai, vienlaikus arī atzīstot, ka regulējuma tapšanas process vēl nav noslēdzies.

Šonedēļ Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome sanāk uz monetārās politikas sēdi, kuras laikā tiks lemts par bāzes procentu likmju jautājumu.

Tirgus dalībnieki tālāku likmju samazinājumu negaida – viņi uzskata, ka pašreizējais līmenis saglabāsies vismaz līdz 2026. gada beigām. Tomēr prakse rāda, ka šādas prognozes nereti izrādās kļūdainas, tādēļ pārāk droša paļaušanās uz šo scenāriju var likt vilties.

Kāpēc tiek prognozēts, ka ECB ieturēs pauzi?

Šī gada jūnijā Eiropas Centrālā banka samazināja bāzes procentu likmi līdz 2 %, tomēr tirgus dalībnieki neparedz turpmākus samazinājumus. Šīs prognozes balstās uz diviem galvenajiem faktoriem. Pirmkārt, pašreizējais bāzes likmju līmenis tiek uzskatīts par neitrālu – tas vairs nebremzē ekonomikas izaugsmi, bet vienlaikus arī palīdz saglabāt cenu stabilitāti. Otrkārt, eirozonā inflācijas palēnināšanās ir apstājusies, un jaunākie ekonomiskie rādītāji neliecina par turpmāku ekonomikas vājināšanos. Tāpēc pastāv uzskats, ka ECB ieturēs ilgāku pauzi – turpmāka bāzes likmju samazināšana eirozonā šobrīd šķiet maz ticama.

Jauni izaicinājumi, sākot no tirdzniecības saspīlējuma un beidzot ar mākslīgo intelektu, varētu palielināt inflācijas svārstīgumu, pirmdien brīdina Eiropas Centrālā banka (ECB), solot elastīgi īstenot monetāro politiku.

Šis brīdinājums ietverts pirmajā lielajā ECB stratēģijas izvērtējumā kopš 2021.gada un seko vairākiem vētrainām gadiem, kuros eirozonas centrālajai bankai nācās cīnīties pret strauju patēriņa cenu kāpumu.

Aktualizētajā stratēģijā inflācijas mērķrādītājs saglabāts 2% līmenī.

ECB norāda, ka "pasaulē notikušas lielas pārmaiņas, kas centrālajām bankām, to vidū ECB, rada daudzus jaunus izaicinājumus".

"Inflācijas vide saglabāsies nenoteikta un potenciāli kļūs vēl svārstīgāka, izraisot vēl būtiskākas novirzes no simetriskā 2% inflācijas mērķa", "radot izaicinājumus monetārās politikas īstenošanā", konstatē ECB.

Tā apņemas izmantot visus pieejamos instrumentus "pietiekami elastīgi", "lai nodrošinātu elastīgu reakciju uz inflācijas vides pārmaiņām".

Eiropas Centrālajai bankai (ECB) nevajadzētu steigties ar turpmāku procentu likmju samazināšanu tuvākajā laikā, piektdien publicētā intervijā sacīja ECB valdes locekle Izabela Šnābele.

"Esam labā situācijā," viņa teica intervijā finanšu ziņu portālam "Econostream Media", norādot uz labajiem apstrādes rūpniecības un ekonomikas izaugsmes datiem eirozonā, kā arī banku secinājumiem, ka pašreizējās likmes neatbaida aizņēmējus.

Šnābele atzina, ka ir skeptiski noskaņota par apgalvojumu, ka augstais eiro kurss attiecībā pret ASV dolāru, kāds ir pēdējā laikā, varētu izraisīt inflācijas samazināšanos zem ECB noteiktā 2% mērķrādītāja.

Viņa arī pauda pārliecību, ka daudzi Eiropas importētāji, visticamāk, paši gūs finansiālu labumu no zemākām importa izmaksām, bet patērētāji ietaupījumu neizjutīs.

ECB valdes locekle piebilda, ka nesenā eiro kursa nostiprināšanās atspoguļo eirozonas ekonomiskās aktivitātes atjaunošanos.

Latvija pieteiks Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka kandidatūru Eiropas Centrālās bankas (ECB) viceprezidenta amatam, sociālajos tīklos paziņojusi Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Politiķe atzīmē, ka drīzumā ECB kļūs vakanti vairāki augstākās vadības amati. "Kazāka kungs ir pieredzējis un starptautiski cienīts profesionālis, kurš varētu būt pirmais Latvijas un arī Austrumeiropas pārstāvis ECB augstākajā vadībā," pauž premjere.

Šobrīd ECB viceprezidents ir Luiss de Guindoss, kura pilnvaru termiņš beidzas 2026. gada 31. maijā.

“Mārtiņš Kazāks ir starptautiski atzīts makroekonomists ar labu reputāciju un izcilu pieredzi monetārajā politikā un finanšu stabilitātē. Viņa kandidatūras virzīšana Eiropas Centrālās bankas vadībā stiprina Latvijas iespējas dot ieguldījumu visas eirozonas attīstībā un finanšu stabilitātē. Kazāks būtu pirmais Latvijas un arī Austrumeiropas pārstāvis ECB augstākajā vadībā, un tas būtu nozīmīgs solis mūsu valsts pārstāvniecības un kompetences stiprināšanā Eiropas Savienības institūcijās,” norāda finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma nemainīt procentu likmes.

ECB padomes sēdē Florencē tika nolemts noguldījumu iespējas uz nakti likmi saglabāt 2% apmērā, galveno refinansēšanas operāciju likmi 2,15% apmērā un aizdevumu iespējas uz nakti likmi 2,4% apmērā.

Šīs likmes ir spēkā kopš 11. jūnija.

Pēc sēdes publiskotajā paziņojumā teikts, ka inflācija joprojām ir tuvu 2% vidējā termiņa mērķa līmenim, un padomes inflācijas perspektīvas novērtējums pamatā nav mainījies.

"Tautsaimniecības izaugsme ir turpinājusies, neraugoties uz sarežģīto globālo vidi. Spēcīgais darba tirgus, stabilās privātā sektora bilances un padomes agrāk īstenotā procentu likmju pazemināšana joprojām ir būtisks noturības avots. Tomēr perspektīva turpina būt neskaidra, ko daļēji nosaka ilgstošie globālie tirdzniecības strīdi un ģeopolitiskā spriedze," sacīts paziņojumā.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma nemainīt procentu likmes.

ECB padomes sēdē Frankfurtē tika nolemts noguldījumu iespējas uz nakti likmi saglabāt 2% apmērā, galveno refinansēšanas operāciju likmi 2,15% apmērā un aizdevumu iespējas uz nakti likmi 2,4% apmērā.

Šīs likmes ir spēkā kopš 11.jūnija.

Pēc sēdes publiskotajā paziņojumā teikts, ka gada inflācija pašlaik ir aptuveni 2% vidējā termiņa mērķa līmenī, un padomes inflācijas perspektīvas novērtējums pamatā nav mainījies.

Jaunajās ECB speciālistu iespēju aplēsēs attēlotā inflācijas dinamika līdzinās jūnija aplēsēm. Tagad tiek paredzēts, ka kopējā inflācija 2025.gadā vidēji būs 2,1%, 2026.gadā - 1,7% un 2027.gadā - 1,9%. Tiek sagaidīts, ka inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) 2025 gadā vidēji būs 2,4%, 2026.gadā - 1,9% un 2027.gadā - 1,8%. 2025.gadā tiek paredzēta straujāka tautsaimniecības izaugsme (1,2%; jūnija iespēju aplēsēs - 0,9%). Izaugsmes iespēju aplēse 2026.gadam tagad ir nedaudz zemāka (1,0%), savukārt 2027.gadam nav mainījusies (1,3%).

2025. gada pirmā puse finanšu tirgos aizritēja augstas nenoteiktības un strauju politisko, ekonomisko un monetāro pārmaiņu zīmē. Lai gan gads sākās ar mērenu optimismu, vēlākajos mēnešos investoru noskaņojumu būtiski ietekmēja ASV protekcionistiskā politika, likmju dinamika un atšķirīgas makroekonomiskās norises dažādos reģionos.

Pirmais ceturksnis: optimisma un piesardzības līdzsvars

Gada sākumā globālie akciju tirgi uzrādīja pozitīvu sniegumu – īpaši Eiropa ar +6,4 % janvārī, ko veicināja uzlabots uzņēmēju noskaņojums un inflācijas mazināšanās. ASV tirgus pieauga par +2,8 %, bet attīstības valstis reģistrēja +1,8 %. Obligāciju tirgū dominēja augsta ienesīguma segmenti – ASV paaugstināta ienesīguma obligācijas pieauga par +1,3 %, attīstības valstis par +1 %.

ASV ekonomiskie dati janvārī bija neviennozīmīgi – spēcīgi rādītāji kontrastēja ar mērenu algu kāpumu un palēninātu IKP izaugsmi (2,3 % gadā). Inflācijas atdzīvošanās un stabils darba tirgus lika FRS saglabāt likmes 4,25–4,50 % robežās, uz laiku apturot samazināšanas ciklu. Tajā pašā laikā eirozonā ECB samazināja depozīta likmi līdz 2,75 %, prognozējot turpmāku monetāro stimulu.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma nemainīt procentu likmes.

ECB padomes sēdē Frankfurtē tika nolemts noguldījumu iespējas uz nakti likmi saglabāt 2% apmērā, galveno refinansēšanas operāciju likmi 2,15% apmērā un aizdevumu iespējas uz nakti likmi 2,4% apmērā.

Šīs likmes ir spēkā kopš 11.jūnija.

Pēc sēdes publiskotajā paziņojumā teikts, ka gada inflācija pašlaik ir 2% vidējā termiņa mērķa līmenī un saņemtā informācija pamatā apstiprina padomes iepriekšējo novērtējumu par inflācijas perspektīvu.

"Iekšzemes cenu spiediens turpinājis samazināties, darba samaksas kāpums bijis lēnāks. Daļēji atspoguļojot padomes agrāk īstenoto procentu likmju pazemināšanu, tautsaimniecība līdz šim kopumā izrādījusies noturīga sarežģītā globālajā vidē. Vienlaikus šai videi joprojām raksturīga ārkārtīgi liela nenoteiktība, īpaši tirdzniecības strīdu rezultātā," konstatē padome.

Lai gan 65 % Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu veidošana jau kļuvusi par paradumu, apmēram trešdaļa jeb 35 % to aizvien nedara, savukārt banku kontos kopumā “guļ” ap desmit miljardiem eiro – tā ir izniekota iespēja pelnīt un kompensēt inflāciju, saka “Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.

Redzams, ka daudzi dzīvo no algas līdz algai un atlikt naudu nemaz nespēj. Protams, situācijas un vajadzības ir dažādas. Ir tēriņi, kas jānosedz, un brīži, kad jādara viss iespējamais, lai ģimenei nekā netrūktu. Tomēr mājsaimniecībām būtu vērtīgi vismaz reizi ceturksnī veikt sava budžeta auditu, lai labāk saprastu, kur paliek iztērētā nauda.

Ir jāpadomā – varbūt kāds abonements pie viena vai otra pakalpojumu sniedzēja kļuvis lieks? Iespējams, bijis pārlieku daudz emocijās balstītu pirkumu? Es aicinu cilvēkus pārskatīt tēriņus un rast iespēju ik mēnesi atlikt kaut dažus desmitus eiro – arī, ja atalgojums ir mazs.

Ja pieņemts lēmums sākt krāt, jāsaprot, kādu noguldījuma veidu izvēlēties. Lai to izdarītu, svarīgi zināt, kā tiks tērēti uzkrātie līdzekļi. Klienti, kuri veido drošības spilvenu vai krāj naudu kādam noteiktam mērķim, piemēram, pirmajai iemaksai mājoklim vai auto līzingam, visbiežāk lemj par labu krājkonta izveidei. Ar to klients pelna noteiktus procentus, bet tajā pašā laikā naudai var viegli piekļūt, proti, “Bigbank” gadījumā tā norēķinu kontā nonāk trīs bankas darba dienu laikā.

Eiropas Centrālā banka (ECB) šodien uzsāka publisku nākotnes eiro banknošu dizaina konkursu, kas ir nākamais solis jaunā eiro banknošu dizaina izstrādes procesā.

ECB Padome pēc apspriešanās ar ekspertiem un sabiedrību jau izvēlējusies divas iespējamās nākotnes eiro banknošu tēmas. Tās ir "Eiropas kultūra", kas pievēršas kopīgām kultūrtelpām un slaveniem eiropiešiem, un "Upes un putni", kas veltīta Eiropas dabisko ekosistēmu noturībai un daudzveidībai. Janvārī Padome arī izvēlējās motīvus, kas ilustrē abas iespējamās tēmas.

Dizaina konkursā aicināti piedalīties grafiskie dizaineri, kas dzīvo Eiropas Savienībā, un tā mērķis ir noteikt labākos nākotnes eiro banknošu dizaina priekšlikumus. Konkurss sastāvēs no diviem posmiem - pieteikšanās posma un dizaina priekšlikuma posma.

Pieteikšanās posmā dizaina veidotājiem jānodrošina atbilstība konkrētajām prasībām, kas uzskaitītas konkursa paziņojumā. Pieteikuma iesniedzējus novērtēs, pamatojoties uz viņu kvalifikāciju un sasniegumiem.

Mājokļu tirgus ciklā šī vasara iezīmē augšupeju – nekustamo īpašumu cenas pakāpeniski pieaug, taču pircēji saglabā aktivitāti un pieaug arī pieprasījums pēc mājokļu kredītiem, informē “Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.

Būtiskākais iemesls pircēju aktivitātes pieaugumam un cenu izmaiņām, protams, ir kredītlikmju samazināšanās. Eiropas Centrālā banka (ECB) kopš 2024. gada jūnija noguldījumu iespējas likmi ir samazinājusi astoņas reizes, tā rezultātā, piemēram, Euribor sešu mēnešu likme gadā ir samazinājusies gandrīz divas reizes – līdz aptuveni 2 %.

“Bigbank” galvenais ekonomists Rauls Eametss prognozē, ka līdz 2025. gada beigām Euribor sešu mēnešu likme varētu sasniegt 1,8 %, un nav paredzams, ka tā nokritīsies daudz zemāk par šo līmeni. Eametss pieļauj, ka ECB rudenī varētu vēl vienu reizi samazināt likmes.

ECB savus aprēķinus galvenokārt balsta inflācijas prognozēs, cenšoties nodrošināt, lai ilgtermiņā inflācija stabilizētos aptuveni 2 % līmenī. Eirozonas vidējais inflācijas līmenis svārstās ap 2 %, taču vairākās valstīs, piemēram, Igaunijā, Rumānijā, Slovākijā, patēriņa cenas pieaug krietni straujāk. Vienlaikus aizvien ticamāks kļūst neliels likmju pieaugums nākamgad.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pieauga, jauniem ASV inflācijas datiem pastiprinot iespējamību, ka Federālā rezervju sistēma (FRS) nākamnedēļ pazeminās procentlikmes.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma nemainīt procentlikmes, pieņemot šādu lēmumu otrajā sēdē pēc kārtas, un paaugstināja eirozonas izaugsmes un inflācijas prognozes šogad.

ASV Nodarbinātības ministrijas ceturtdien publiskotie dati parādīja, ka patēriņa cenu indekss (CPI) augustā pieaudzis līdz 2,9% salīdzinājumā ar 2,7% jūlijā. Šis kāpums saskan ar analītiķu prognozēm un, domājams, neatturēs FRS no procentlikmju pazemināšanas nākamnedēļ.

Lai gan inflācija pārsniedz FRS noteikto 2% mērķi, nesen publiskoti vāji ASV nodarbinātības dati "ir patiprinājuši monetārās politikas mīkstināšanas iespējamību", sacīja "Moneyfarrn" galvenais investīciju pārzinis Ričards Flakss.

Valsts budžeta veidošanas kontekstā vajadzētu izvērtēt solidaritātes iemaksas negatīvo ietekmi uz Latvijas konkurētspēju, norādīja Finanšu nozares asociācijas (FNA) valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps.

Kreditēšanas apjomi turpina pieaugt gan privātpersonu, gan uzņēmumu segmentā. Eiropas Centrālās bankas (ECB) dati rāda, ka 2025.gada pirmajos septiņos mēnešos banku izsniegto kredītu apjoms nefinanšu sabiedrībām Latvijā pieauga par aptuveni 13,6%, savukārt mājsaimniecībām - par 8,5% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn.

Cērps skaidroja, ka šī pozitīvā dinamika veicina mājokļu pieejamību iedzīvotājiem un atbalsta uzņēmumu investīcijas. Tajā pašā laikā kreditēšanas potenciālu negatīvi ietekmē solidaritātes iemaksa, kas tiek piemērota tikai banku sektoram un rada Latvijā nelabvēlīgāku finansēšanas vidi nekā Lietuvā un Igaunijā. Lietuvā jaunie kredīti ir izslēgti no analoga nodokļa iemaksas bāzes, bet Igaunijā šāda nodeva vispār nepastāv.

Septembris finanšu tirgos bija sezonai neraksturīgi spēcīgs. Daudzos reģionos pieauga akciju un citu riskantu aktīvu vērtība, savukārt ilgtermiņa procentu likmes stabilizējās vai pat samazinājās.

Centrālās bankas nesagādāja nekādus pārsteigumus: Eiropas Centrālā banka (ECB) saglabāja nemainīgas procentu likmes, savukārt ASV Federālo rezervju sistēma (FED) samazināja likmes par 25 bāzes punktiem. ASV prezidents Donalds Tramps turpināja virzīt ekonomikas politiku, izmantojot tarifus, un paziņoja par plāniem noteikt jaunus nodokļus patentētām zālēm. Septembrī arī ASV S&P un citi akciju indeksi, zelta un sudraba cenas sasniedza jaunus rekordaugstus rādītājus.

Monetārā politika un tarifi

ECB septembrī nemainīja procentu likmes un norādīja uz piesardzīgu perspektīvu. Kā bija gaidīts, FED samazināja likmes par 25 bāzes punktiem.

Inflācija joprojām ir izaicinājums FED, kam jāpanāk līdzsvars starp darba tirgus palēnināšanos un noturīgu inflāciju. FED locekle Beta Hammaka norādīja, ka ASV centrālā banka jau vairāk nekā četrus gadus nespēj sasniegt 2% inflācijas mērķi un, iespējams, to neizdosies sasniegt līdz pat 2028. gadam. Noturīgā inflācija un investoru sarūkošā uzticība monetārajai sistēmai jau otro mēnesi pēc kārtas ir strauji paaugstinājusi zelta un sudraba cenas. Kopš gada sākuma zelta un sudraba cenas eiro ir pieaugušas attiecīgi par 30% un 42%, pārspējot Bitcoin vērtības kāpumu par 8 %.

Aigaram Kesenfeldam piederošs investīciju uzņēmums AS "Alppes Capital" palielinājis līdzdalību ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "Indexo" kapitālā līdz 18,13%, teikts "Indexo" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Kesenfelda ģimenes investīciju uzņēmums "Alppes Capital" līdzdalību palielinājis, piedaloties "Indexo" īstenotajā publiskajā kapitāla piesaistē, kas noslēdzās 5. decembrī.

Kā ziņots, "Indexo" akciju atpirkšanas brīvprātīgajā piedāvājumā ieguvusi 67,4% jeb 30 643 883 nebanku kreditētāja AS "DelfinGroup" akciju.

"Alppes Capital" pārstāvji iepriekš norādījuši, ka pozitīvi vērtē "Indexo" plānus izteikt piedāvājumu "Indexo" un "DelfinGroup" akciju apmaiņai. "Alppes Capital" iepriekš piederēja 18,23% "DelfinGroup" akciju. Investīciju uzņēmums plānoja konvertēt visas tam piederošās "DelfinGroup" akcijas uz jaunām "Indexo" akcijām, tādējādi palielinot līdzdalību "Indexo".

Globālie finanšu tirgi septembri noslēdza uz izteikti pozitīvas nots, kur izaugsmi varēja novērot visās lielākajās aktīvu klasēs. Starp akcijām visspilgtāk izcēlās attīstības valstu indekss, pieaugot par 7.2 %, ko lielā mērā ietekmēja Ķīnas sniegums un pozitīvi signāli par izaugsmi sagaidāmajos uzņēmumu peļņas rādītājos.

ASV akcijas pakāpās par 3.6 %, kamēr Eiropas akciju tirgus indekss uzrādīja vien 1.5 % pieaugumu. ASV pusē pozitīvu atbalstu veidoja FRS lēmums par procentu likmju samazinājumu, bet lielāku izaugsmi ierobežoja vairāki makroekonomikas faktori, starp tiem arī nedaudz augstāks inflācijas temps augustā. Obligāciju pusē ASV investīciju reitinga sektors uzrādīja 1.3 % pieaugumu, kam cieši sekoja arī ASV valdību obligācijas ar 0.7 % un paaugstināta riska obligācijas ar 0.6 %. Eiropas reģionā paaugstināta riska obligācijas uzrādīja 0.5 % pieaugumu, kamēr investīciju reitinga sektors un Vāciju valdības obligācijas mēnesi noslēdza ar attiecīgi 0.4 % un 0.2 % cenu kāpumu. Attīstības valstu obligācijas mēnesi noslēdza pie 0.9 % atzīmes.

Pieaugot cerībām uz ASV un Eiropas Savienības (ES) tirdzniecības vienošanos, ASV un Eiropas biržās ceturtdien akciju cenas pārsvarā pieauga.

ASV prezidents Donalds Tramps solījis 1.augustā noteikt augstākus muitas tarifus daudzām pasaules valstīm, ja vien šīs valstis pirms tam nepanāks tirdzniecības vienošanās ar ASV. Tas attiecas arī uz Eiropas Savienību. Investori cer, ka galu galā vienošanās izdosies panākt, un šis optimisms pēdējās nedēļās atspoguļojies arī akciju tirgos.

ASV biržu indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" ceturtdien sasniedza jaunus rekordus, bet indekss "Dow Jones Industrial Average" samazinājās.

Interneta tehnoloģiju kompānijas "Google" mātesuzņēmums "Alphabet" pavēstīja, ka šī gada otrajā ceturksnī strādājis ar 28,2 miljardu dolāru peļņu, un "Alphabet" akcijas cena palielinājās par 0,9%. Savukārt ASV elektroautomobiļu ražošanas uzņēmums "Tesla" paziņoja, ka uzņēmuma peļņa šī gada otrajā ceturksnī sarukusi par 16%. "Tesla" akcijas cena kritās par 8,2%.

Neraugoties uz īstermiņa svārstībām, oktobris finanšu tirgiem atkal bija pozitīvs mēnesis. Daudzos reģionos pieauga akciju un citu riskantu aktīvu vērtība, savukārt procentu likmes stabilizējās vai pat samazinājās.

Centrālās bankas nesagādāja lielus pārsteigumus: Eiropas Centrālā banka (ECB) saglabāja nemainīgas savas monetārās politikas procentu likmes, savukārt ASV Federālo rezervju sistēma (FED) samazināja galveno procentu likmi par 25 bāzes punktiem. Uzticība zeltam nedaudz samazinājās, un, lai gan tā cena atkāpās no nesenajiem augstākajiem rādītājiem, 2025. gada griezumā zelts joprojām saglabā 37 % vērtības pieaugumu, pārspējot rādītājus daudzās citās aktīvu klasēs.

Monetārā politika un Ķīna

Ņemot vērā nespēju vienoties par budžetu, ASV valdības darbs visu oktobri bija apturēts. Šis ir otrais ilgākais valdības darbības pārtraukums ASV vēsturē, un daudzi analītiķi uzskata, ka tas varētu pārspēt rekordilgo 34 dienu darbības pārtraukumu 2018. gada beigās, kas arī notika Donalda Trampa prezidentūras laikā. Šī apstākļa dēļ septembrī netika publicēti galvenie ASV ekonomikas rādītāji. Neskatoties uz to, kā bija sagaidāms, FED samazināja procentu likmi par 25 bāzes punktiem. Taču vēlāk FED priekšsēdētājs Džeroms Pauels norādīja, ka decembrī likmju samazinājums “nav garantēts”, tādējādi mudinot tirgus koriģēt savas cerības - pašlaik decembra likmes samazinājumam ir tikai 60 % varbūtība. Tikmēr ECB saglabāja nemainīgas procentu likmes, saglabājot stabilas nākotnes perspektīvas.

Investoru noskaņojums oktobrī turpināja uzlaboties, akciju un obligāciju tirgiem mēnesi noslēdzot ar pozitīvu rezultātu. ASV akcijas indeksu līmenī pieauga par 2.3 %, iezīmējot sesto mēnesi pēc kārtas ar pozitīvu rezultātu, kamēr Eiropas akciju indekss uzrādīja 2.6 % sniegumu.

Attīstības tirgu akcijas turpināja pārspēt gan ASV, gan Eiropu ar 4.2 % kāpumu, par spīti negatīvajam rezultātam Ķīnas akciju tirgū.

Obligāciju pusē pozitīvs cenu pieaugums bija vērojams visās galvenajās aktīvu klasēs. Straujāko cenu kāpumu uzrādīja attīstības valstu obligācijas ar 1.6 %, kamēr ASV un Eiropas investīciju reitinga obligāciju cenas pieauga par attiecīgi 0.2 % un 0.7 %. Sekojot FRS procentu likmju mazinājumam, ASV valdības obligāciju cena pieauga par 0.4 %, kamēr Vācijas valdību obligācijas uzrādīja 0.7 % cenas kāpumu. Paaugstināta riska obligāciju cenas mēneša bez ievērojamām izmaiņām, ASV -0.1 %, Eiropā +0.1 %.

Oktobrī FRS samazināja bāzes likmi par 25 bāzes punktiem līdz 3.75 - 4.00 % atzīmei, kas bija otrais likmes samazinājums šajā gadā, uzsverot ka nākamie lēmumi būs balstīti uz datiem un neizslēdza iespēju samazināt likmi vēlreiz decembrī. ASV valdībai jau kopš septembra beigām paliekot slēgtai, netiek publicēta virkne svarīgu datu. Ar vairāk kā nedēļas aizturi, inflācijas dati par septembri uzrādīja tas paātrināšanos līdz 3.0 % no 2.9 % vasaras nogalē, ko lielākoties noteica straujāks energoresursu cenu kāpums gada griezumā, kamēr pamatinflācija palēninājās līdz 3.0 % no 3.1 % iepriekšējos divos mēnešos. Pieejami dati liecina, ka ASV patērētāju noskaņojums oktobrī nedaudz pasliktinājās, sasniedzot zemāko līmeni kopš aprīļa, taču kopumā rādījumi palika tuvu pēdējo septiņu mēnešu vidējam līmenim.

Globālie akciju tirgi augustā saglabāja savu dinamiku zemas volatilitātes apstākļos, atzīmējot ceturto pozitīvo mēnesi pēc kārtas.

ASV akcijas turpināja noteikt tirgus tempu, S&P 500 un Nasdaq Composite indeksiem pieaugot attiecīgi par 3,6% un 3,9%, un sasniedzot jaunas visu laiku augstākās atzīmes, lielākoties pateicoties veiksmīgam peļņas sezonas noslēgumam un pieaugošām cerībām uz federālo fondu likmes samazināšanu pēc Pauela paziņojuma Džeksonholas simpozijā. Arī Eiropas tirgi uzrādīja labu sniegumu, STOXX 600 un DAX indeksiem pieaugot par 2,7% un 2,0%, ko veicināja pozitīvie ekonomikas signāli un mazākas tarifu bažas, savukārt aizsardzības nozares akcijas krita miera gaidībās Ukrainā. Pateicoties lielo institucionālo spēlētāju pirkumiem un regulatora atbalstam, Ķīnā CSI 300 un Shanghai Composite indeksi uzrādīja izrāvienu un pieauga par attiecīgi 10,9% un 8,4%, sasniedzot augstāko līmeni kopš 2021. gada.Bitkoina cena samazinājās par 6% līdz aptuveni BTC/USD 108 000, atkāpjoties no jūlija rekordiem.

Globālā ekonomika pamazām atgūstas, taču nenoteiktība saglabājas gan ģeopolitiskajā, gan finanšu vidē. Arī Baltijas valstis nākamgad cer uz izaugsmes atjaunošanos, ko varētu veicināt gan valdību paplašinātā fiskālā politika, gan ārējās vides uzlabošanās. Taču augošais budžeta deficīts un parādi liek jautāt – cik ilgtspējīga būs šāda stratēģija?

Šā gada 6. novembrī Latvijas Republikas Saeima konceptuāli atbalstīja 2026. gada budžeta projektu, kurā ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi – 17,9 miljardu eiro apmērā. Budžeta projekta galīgais lasījums gaidāms 3. decembrī.

Līdzīgas tendences redzamas arī kaimiņvalstīs. Igaunijas valdība septembrī iesniedza parlamentam nākamā gada budžetu ar ieņēmumiem ap 18,6 miljardiem eiro un izdevumiem gandrīz 19,6 miljardu eiro apmērā. Savukārt Lietuvas Ministru kabinets apstiprinājis budžeta projektu, kas paredz 21 miljarda eiro ieņēmumus un 27,5 miljardu eiro izdevumus.

Latvijas nākamā gada budžeta deficīts augs un sasniegs 3,3 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Igaunijā tas patlaban tiek plānots 4,5 % apmērā, bet Lietuvā – 2,7 %. Likumsakarīgi, ka visās trīs valstīs budžeta deficīta pieaugums saistīts ar ievērojamām investīcijām drošības stiprināšanai – piemēram, Latvijā budžets aizsardzībai tuvākajos četros gados pieaugs par 448,3 miljoniem eiro. Baltijas valstu budžets nepārprotami ir vērsts uz ekonomikas stimulēšanu, kas nozīmē papildu naudas novirzīšanu ekonomikā – galvenokārt, veicinot patēriņu. Taču līdzās pozitīvajai ietekmei šāda politika nes arī riskus.

Tirgus izaugsmi veicina EURIBOR likmju kritums un lielāks pieprasījums, taču riskus rada Solidaritātes nodevas ietekme, kas tiek piemērota tikai banku sektoram, norāda Finanšu nozares asociācijas vadība.

Finanšu nozares asociācijas padomes priekšsēdētājs Lauris Mencis un valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps piedalījās Finanšu sektora attīstības padomes sēdē, kurā vērsa uzmanību uz tiem izaicinājumiem, kas ierobežo kreditēšanas attīstību Latvijā. Lai arī kreditēšanas apjomi 2025. gada pirmajā ceturksnī ir pieauguši gan privātpersonu kreditēšanas, gan uzņēmumu kreditēšanas segmentā, saglabājas neskaidrība par tirgus tālāko virzību. Tirgus izaugsmi veicina EURIBOR likmju kritums un lielāks pieprasījums, taču riskus rada Solidaritātes nodevas ietekme, kas tiek piemērota tikai banku sektoram.

Solidaritātes iemaksa ir radījusi nevienlīdzīgus nosacījumus banku darbībai Baltijas reģionā, jo Lietuvā jaunā kreditēšana ir izslēgta no iemaksas bāzes, bet Igaunijā šāda nodeva vispār nepastāv. Finanšu nozares asociācija uzsvēra, ka uz riskiem, kas saistīti ar Solidaritātes nodevas ieviešanu un darbību, ir norādījis Starptautiskais valūtas fonds un Eiropas Centrālā banka.