Jaunākais izdevums

Eiropas Centrālā banka (ECB) ir pieņēmusi lēmumu klasificēt "Citadele banka" AS par nozīmīgu kredītiestādi, uzsākot tās tiešo uzraudzību ar 2021. gada 1. janvāri, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Turpmāk Eiropas Banku savienības Vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) ietvaros ECB tiešajā uzraudzībā būs trīs Latvijas lielākās bankas.

ECB, pārņemot "Citadele banka" AS tiešajā uzraudzībā, ir klasificējusi šo banku kā nozīmīgu saskaņā ar ES Regulas Nr. 1024/2013 6(4). pantu un ES Regulas Nr. 468/2014 (ECB/2014/17) IV daļu.

Kopš 2014. gada Latvija ir Eiropas Banku savienības VUM dalībvalsts, un kopš tā laika trīs Latvijas nozīmīgākās bankas tiek uzraudzītas šī vienotā eirozonas valstu mehānisma ietvaros. ECB VUM mērķis ir nodrošināt Eiropas Banku savienības stabilitāti un drošību, vienmērīgu attīstību un veicināt tā dalībvalstu banku sistēmu ciešāku integrāciju. VUM ietvarā tiek uzraudzītas visu eirozonas valstu nozīmīgākās bankas.

Veicot šo trīs lielāko banku ikdienas uzraudzību, ECB un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) darbinieki pastāvīgi sadarbojas kopējās uzraudzības komandās. Šobrīd ECB sadarbībā ar FKTK uzrauga – AS "Swedbank", AS "SEB banka", kurām ar 2021. gada 1. janvāri ir pievienojusies "Citadele banka" AS .

Eiropas Centrālās bankas tīmekļa vietnē pieejams saraksts ar visām ECB tiešajā uzraudzība esošajām bankām, kā arī cita noderīga informācija par banku nozīmīguma statusa noteikšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 19.maijā pieņēmusi lēmumu atļaut veikt likvidējamai ABLV Bank, AS (ABLV) kredītu portfeļa daļas, kas izsniegta privātpersonām hipotekārās kreditēšanas ietvaros jeb ar ABLV klientiem noslēgto daļu tipveida līgumu, pāreju akciju sabiedrības ''Citadele banka'' (Citadele banka) īpašumā atbilstoši 30.martā. iesniegtajam ABLV likvidatoru priekšlikumam.

Izvērtējot iesniegtos dokumentus, FKTK secinājusi, ka, iesniedzot ABLV uzņēmuma pārejas priekšlikumu un kā attiecīgo darījuma partneri izvēloties Citadele banka, ABLV likvidatori ir rīkojušies atbilstoši noteiktajam principam – nodrošināt ABLV kreditoru interešu aizsardzību.

Citadele iegādāsies ABLV Bank hipotekāro kredītu portfeli  

Banka Citadele parakstījusi uzņēmuma pārejas līgumu ar likvidējamo ABLV Bank par tai...

Izvēloties izdevīgāko piedāvājumu, kas atbilst tirgus nosacījumiem un ABLV likvidācijas plānam, tiks atgūti līdzekļi kreditoru prasījumu segšanai.

Minētā ABLV kredītu portfeļa pāreja uz Citadele banka notiks pakāpeniski un plānots, ka tā noslēgsies 2021. gada otrajā pusē. Ar tiem ABLV klientiem, kuru hipotekārie kredīti tiks pārvesti uz Citadele banka, gan Citadele banka, gan ABLV sazināsies personīgi, lai informētu par tālākajiem soļiem, kas tiks veikti saistībā ar konkrētā kredīta pāreju uz Citadele banka.

Veicot kredītu pāreju uz Citadele banka, kredītu līgumu nosacījumi paliks nemainīgi. Līdz pārejas paziņojuma saņemšanai klientiem ir jāturpina pildīt savas saistības tāpat kā līdz šim, veicot kredītu atmaksu uz ABLV kontu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kļūstot par daļu no Citadeles grupas, SIA "UniCredit Leasing" Baltijā turpmāk sauksies "Citadele Leasing", informē banka "Citadele".

4. janvārī, noslēdzoties darījumam starp AS "Citadele banka" un "UniCredit S.p.A.", "Citadele" kļuvusi par SIA "UniCredit Leasing" Baltijā, tai skaitā piederošā meitasuzņēmuma SIA "UniCredit Insurance Broker", 100 % daļu īpašnieku, pabeidzot 2019. gada decembrī uzsākto uzņēmuma iegādes procesu.

Darījums paredz SIA "UniCredit Leasing" uzņēmuma nosaukuma maiņu, kā rezultātā SIA "UniCredit Leasing" no janvāra kļūst par "Citadele Leasing". Tāpat arī SIA "UniCredit Insurance Broker" kļūst par SIA "CL Insurance Broker".

Nosaukumu izmaiņa neietekmēs esošos SIA "UniCredit Leasing" un SIA "UniCredit Insurance Broker" klientus. Visi noslēgtie līgumi un visas saistības paliks spēkā saskaņā ar pašreizējiem noteikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Citadele pārdod meitasbanku Šveicē

Db.lv, 21.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankai "Citadele" piederošo meitasbanku Šveicē "Kaleido Privatbank" iegādāsies Gibraltāra banka "Trusted Novus Bank Limited", informē bankā.

Ir noslēgts līgums ar "Trusted Novus Bank Limited" par bankai "Citadele" piederošās meitasbankas Šveicē "Kaleido Privatbank" pārdošanu. "Trusted Novus Bank Limited" iegādāsies 100% "Kaleido Privatbank" akciju.

Darījumu plānots pabeigt līdz 2022.gada beigām pēc regulatoru atļauju saņemšanas.

Bankas "Citadele" valdes priekšsēdētājs Johans Akerbloms atzīmē, ka Šveices meitassabiedrības pārdošana atbilst bankas "Citadele" ilgtermiņa ambīcijām kļūt par vadošo finanšu pakalpojumu sniedzēju Baltijā.

"Jaunajiem īpašniekiem ir stingra apņemšanās un kompetence, lai turpinātu atbalstīt jauno "Kaleido Privatbank" stratēģiju un ļautu viņiem īstenot izaugsmes potenciālu," viņš norāda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

EST: Rimšēvičam kriminālprocesā nav piemērojama imunitāte kā ECB padomes loceklim

LETA, 30.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam pret viņu sāktajā kriminālprocesā nav piemērojama Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes locekļa imunitāte, atzinusi Eiropas Savienības Tiesa (EST).

EST otrdien pasludinājusi spriedumu lietā par ECB padomes locekļa imunitātes atcelšanu Rimšēvičam.

Saskaņā ar EST spriedumu, ja kriminālprocesa virzītājs konstatē, ka darbības, par kurām tiek veikta kriminālizmeklēšana, dalībvalsts centrālās bankas vadītājs acīmredzami nav veicis, pildot savus amata pienākumus, kriminālprocess attiecībā uz viņu var tikt turpināts, jo imunitāte pret tiesvedību nav piemērojama.

Tiesa spriedumā norāda, ka visi dalībvalstu centrālo banku vadītāji ir ECB Ģenerālpadomes locekļi un ka to dalībvalstu centrālo banku vadītāji, kuru valūta ir eiro, turklāt ir arī ECB Padomes locekļi. Tiesa, skatot lietu virspalātas sastāvā, vispirms norāda, ka Protokols par privilēģijām un imunitāti ir piemērojams ECB, tās struktūru locekļiem un tās personālam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ECB uzpirks vairāk parādu, nekā valdības vispār izdos

Jānis Šķupelis, 05.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālajai bankai (ECB) atbildot uz pandēmijas izaicinājumiem, pilnā apmērā ieslēgta eiro drukāšana jeb tiek īstenotā tā saucamā kvantitatīvā mīkstināšana.

Apmēri ir patiešām ievērojami, un, piemēram, Financial Times ziņo, ka nākamgad ECB uzpirks vairāk eirozonas valdību parāda vērtspapīrus nekā tos spēs emitēt pašas valdības. Citiem vārdiem sakot, lai finansētu pandēmijas budžeta deficītus, nebūs nepieciešams ne eiro no kādas citu investoru naudas, un šo caurumu pilnībā gatavi aizlāpīt ir reģiona monetārās stabilitātes sargi.

Proti, neskatoties uz eiropiešu budžetu deficītu palielināšanos, ECB obligāciju uzpirkšanas apmērs būs lielāks par kopējo eirozonas valdību 2021. gadā no jauna emitēto parādu kalnu. ASV investīciju banka Citigroup turklāt rēķina, ka šāda situācija būtu vērojama pat tad, ja ECB neizlems palielināt savu pandēmijas kvantitatīvo mīkstināšanu, kuras kopējais izsludinātais apmērs ir 1,35 triljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Citadeles vadītājs: Pašlaik izskatās, ka 2021. beigu beigās būs ļoti labs gads

LETA, 07.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banka "Citadele" strādā ar peļņu kopš pagājušā gada jūlija, sacīja bankas "Citadele" valdes priekšsēdētājs Johans Akerbloms.

"Banka strādā ar peļņu kopš pagājušā gada jūlija. Iemesls, kādēļ pērn bankai bija zaudējumi, ir tajā, ka mēs pieņēmām papildu lēmumus, lai banku aizsargātu, ja situācija kļūtu daudz ļaunāka. Ja jūs iegādājaties papildu apdrošināšanu, tas atspoguļojas izdevumos. Tas ir tāpat kā ar mājas apdrošināšanu. Kad jūs to apdrošināt, jūs nedomājat, ka tā nodegs, taču jūs gribat būt droši, ka arī ugunsgrēka gadījumā jūs mājokli atgūsiet. Mēs rīkojāmies tāpat, un tas atspoguļojās izdevumos. Taču no mūsu pamatbiznesa mums bija pietiekami laba peļņa arī pērn," teica Akerbloms.

Viņš arī norādīja, ka pagājušajā gadā lielākais izaicinājums bija neskaidrība. Tas attiecās gan uz to, cik situācija ir nopietna, gan uz to, vai un kad tā varētu uzlaboties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemeļu investīciju banka un banka "Citadele" piešķīrušas katra 25 miljonu eiro aizdevumu biroju ēkas celtniecībai Preses nama kvartāla attīstītājam AS "PN Project", ko pārvalda "Lords LB Asset Management", informē bankas pārstāvji.

Ar aizdevumu, kas piešķirts uz sešiem gadiem, tiks finansēta ilgtspējīgas biroju ēkas 26 500 kvadrātmetru platībā izbūve Ķīpsalā. Šis projekts ir daļa no Preses nama kvartāla nekustamā īpašuma attīstības projekta, kas tiek īstenots vairākās kārtās.

Jaunajai A klases biroju ēkai plānots iegūt BREEAM ilgtspējīgas būvniecības standarta "Excellent" līmeņa sertifikātu.

FOTO: Startē topošā biznesa kvartāla pirmās kārtas būvniecība Pārdaugavā 

Ar nākotnes kapsulas iemūrēšanu atklāta topošā centrālā biznesa kvartāla "Preses Nama Kvartāls"...

Ziemeļu investīciju bankas valdes priekšsēdētājs Andre Kīsveks norāda, ka šī būs pirmā bankas finansētā BREEAM standarta "Excellent" līmeņa ēka Baltijā.

Jau ziņots, ka aprīļa vidū būvniecības uzņēmums "UPB" sāka pirmās kārtas būvniecības darbus Preses nama kvartālā. Projekta attīstītājs par pirmās kārtas būvniecību noslēdzis līgumu ar "UPB" par 76,8 miljoniem eiro.

Projekta pirmajā kārtā 25 000 kvadrātmetru paredzēti A klases birojiem un 40 000 kvadrātmetru - multifunkcionālu telpu izveidei - komerctelpu, 1000 virszemes autostāvvietu un dažādu atpūtas zonu ierīkošanai.

Preses nama kvartāla projektu izstrādājusi starptautiska arhitektu komanda - "Arhis arhitekti" no Latvijas, "KSP Jürgen Engel Architekten" no Vācijas, kā arī "Arrow Architects" no Dānijas.

Preses nama kvartāla projektā vairākos posmos paredzēts ieguldīt vairāk nekā 200 miljonus eiro.

Preses Nama kvartāla otrajā kārtā taps skola un biroju ēka 

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Lords LB Special Fund V” šī gada jūnijā uzsāka...

Projekta attīstītāju "PN Project" pārvalda Lietuvas Bankas licencēta ieguldījumu pārvaldības sabiedrība "Lords LB Asset Management", kas kopš 2008.gada sniedz pakalpojumus gan institucionālajiem, gan privātajiem investoriem. Kopumā uzņēmums pārvalda 15 fondus - 12 nekustamā īpašuma fondus, divus privātā kapitāla fondus un vienu enerģētikas un infrastruktūras fondu. "Lords LB Asset Management" kopējo pārvaldīto aktīvu vērtība 2020.gada beigās bija 660,2 miljoni eiro.

Ziemeļu investīciju banka ir starptautiska finanšu iestāde, kas pieder astoņām dalībvalstīm - Dānijai, Igaunijai, Somijai, Islandei, Latvijai, Lietuvai, Norvēģijai un Zviedrijai. Banka finansē privātos un publiskos projektus dalībvalstīs un ārpus tām.

Bankas "Citadele" koncerns šogad pirmajā pusgadā strādāja ar 32,588 miljonu eiro peļņu pretstatā zaudējumiem pērn pirmajā pusgadā. Savukārt bankas "Citadele" koncerna aktīvi 2021.gada jūnija beigās bija 4,806 miljardu eiro apmērā.

Pēc aktīvu apmēra banka "Citadele" ir otra lielākā banka Latvijā. Tās obligācijas ir iekļautas biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā. Bankas akcionāri ir ASV investīciju kompānijas "Ripplewood" meitaskompānija "RA Citadele Holdings LLC" un starptautisku investoru grupa (75% plus viena akcija) un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (25% mīnus viena akcija).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Rūgtas, bet vai zāles?

Andris Lāriņš, SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs, 09.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās Bankas (ECB) vadība monetārās politikas sapulcē 8. septembrī nolēma par 75 bāzes punktiem paaugstināt eiro procentu likmes. Atbilde uz jaunu gada inflācijas rekorda līmeni eiro zonā augustā (provizoriski 9,1%) ir augstākais procentu likmju paaugstinājums vienā reizē kopš ECB izveidošanas un eiro ieviešanas.

Līdz šim likmju celšanas rekords vienā reizē eiro zonā bija 50 punkti un tāds paaugstinājums līdz šim tika piedzīvots trīs reizes, 1999. gada aprīlī un 2000. gada jūnijā un šogad jūlijā (populārākais paaugstinājuma solis vēsturiski bijis 25 punkti, piedzīvots 16 reizes). Ar šo soli eiro procentu likmju paaugstināšanu ECB nebeidz. Turpinājums sekos.

ECB palielina bāzes procentlikmi līdz 1,25% 

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma paaugstināt galveno bāzes procentlikmi par 0,75...

Septembra sapulcē tika publicētas arī svaigākās ECB IKP un inflācijas prognozes (Ilustrācija 4). Energoresursu cenu uzvedība un izaicinājumi ar piegādēm, jo īpaši Eiropā, cenu spiediens pakalpojumu sektorā pēc ekonomikas atvēršanās pēc pandēmijas, algu pieaugums un eiro vērtības kritums ir likuši koriģēt inflācijas prognozes krietni uz augšu (šim gadam uz 8,1%).

Pateicoties pozitīviem pārsteigumiem pirmā pusgada ekonomikas datos, IKP rādītāja prognozi šim gadam ECB paaugstināja uz +3,1%, bet sakarā ar energoresursu piegādes izaicinājumiem, augsto inflāciju un patērētāju noskaņojuma pasliktināšanos, IKP prognoze 2023. gadam pazemināta uz +0,9%. Recesija nākamgad ECB skatījumā paredzama tikai sliktākā scenārija gadījumā, ja būs problēmas ar energoresursu sagādi komplektā ar aukstu ziemu.

Secinājumi kredītiem:

Šeit arī adekvāts ir jautājums, vai likmju celšana ir rūgtas zāles pret inflāciju, jo rūgtums kredītu procentu maksājumos ir, bet zemāku inflāciju tuvākā laikā nesola. Bet viens ir skaidrs, tik zemas kredītu izmaksas, kā iepriekšējos astoņos gados, mēs tuvākajos gados nepiedzīvosim (ja vispār vēl kādreiz piedzīvosim). ECB ir uz procentu likmju celšanas ceļa, no kura nost doties tā pagaidām neplāno.

Attiecībā uz turpmākiem procentu likmju paaugstinājumiem ECB vadītāja preses konferencē precīzāku informāciju nesniedza, vienīgi solot paaugstinājumus nākamajās vienā līdz četrās sanāksmēs (šādu atbildi preses konferencē no ECB vadītājas “izvilka” žurnālisti) un lēmumi tiks pieņemti balstoties uz aktuālajiem datiem. Nākamā ECB sapulce ir 27. oktobrī un kārtējais procentu likmju paaugstinājums izskatās gandrīz garantēts, kas nozīmē turpmāku procentu likmju izmaksu pieaugumu kredītiem, bet izmaksu pieauguma temps var arī mazināties. Tā kā lielāko daļu no iepriekšējām procentu likmju nākotnes prognozēm var izmest miskastē, tad nav liela jēga atkal mēģināt minēt cik tieši pieaugs maksa par kredītiem.

Mierinājumam var minēt, ka no tirgū redzamajām cenām izskatās, ka šobrīd tirgus signalizē par 3 mēnešu Euribor likmes došanos 2,5% virzienā (8. septembrī 3 mēnešu Euribor likme bija 0,836%), kas ir zemāks līmenis, nekā, piemēram, sagaidāmais ASV dolāra procentu likmju kāpums. Noteikti jāņem arī vērā, ka tirgus signāli līdz šim nekad nav bijuši precīzi, jo vēl pavasarī neviens tā īsti neprognozēja likmju došanos pāri 1,5%.

No šodienas 0,836% sadārdzinājuma prognoze 3 mēnešu Euribor likmei ir aptuveni vēl 1,6% un 100 tūkstošu eiro kredītam procentu maksājumus gada laikā tas sadārdzinātu par aptuveni 1622 eiro (~135 eiro mēnesī), ja netiek atmaksāta pamatsumma. Bet tā kā Latvijā pārsvarā ikmēneša maksājumos būtisku daļu sastāda arī kredīta pamatsummas atmaksa, tad procentu izmaksu pieauguma prognoze eiro izteiksmē ir mazāka. Šie ir cipari, kuri varētu nākt klāt tam sadārdzinājumam, kurš jau ir piedzīvot līdz šim. Bet tā kā kredītu nosacījumi un piemērotās procentu likmes ir tik dažādas, arī rezultāti katram kredīta ņēmējam ir atšķirīgi.

Kādi vēl secinājumi:

Tirgū ir pozitīvas eiro procentu likmes, kas liks atdzīvoties sen piemirstajam depozītu tirgum. Līdzīgi, kā ne uzreiz, un ne visiem, tika piemērotas negatīvas procentu likmes, arī ar pozitīvu procentu likmju laukā vēl paies kāds laiciņš, kamēr tās sāks būtiski ietekmēt tirgu.

Noskaņojuma indeksu pasliktināšanās, augstā inflācija un augošas procentu likmes palielina risku. Tā kā naudas cenai nosacīti ir divas komponentes – pašizmaksa un riska cena, tad tirgū iespējams arī jaunu kredītu izmaksu “paātrinājums”, jo aug abas iepriekš pieminētās komponentes.

Lai arī pēdējos mēnešos mājsaimniecību noguldījumu apjomu pieaugums bremzējas, tas tomēr joprojām ir pieaugums un nozīmē to, ka ekonomika var pārdzīvot inflācijas un procentu likmju pieauguma kombināciju. Latvijas lielākais izaicinājums nav priekšā gaidāmā ziema, kuru matemātiski rēķinot var pārdzīvot, bet gan pēdējos gados pieaugusī plaisa starp mājsaimniecībām ar augstiem un zemiem ieņēmumiem. Arī ECB atzīst, ka nepieciešams mērķēts atbalsts tiem, kurus vissmagāk skar rekorda augstais inflācijas līmenis.

Lai arī rūgtums sajūtams jau tagad, cerams, ka ECB “zāles” sekmīgi tiks galā ar inflācijas līmeņa samazināšanu, jo augsta inflācija ir nevēlama “slimība”. Diemžēl procentu likmju celšana (un arī naudas apjoma regulēšana) ir vienīgās “zāles”, kuras ECB var dot, bet pār energoresursu tirgus peripetijām ECB varas nav.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

EIB grupa, kuras sastāvā ir Eiropas Investīciju banka (EIB) un Eiropas Investīciju fonds (EIF), ir izsniegusi garantiju AS “Citadele banka”, lai atbalstītu jaunu aizdevumu nodrošināšanu uzņēmumiem visās trīs Baltijas valstīs.

Šī ir pirmā EIB grupas šāda veida vienošanās ar AS "Citadele banka", kas nodrošinās kapitāla prasību atvieglojumu bankai un ļaus tai piešķirt vismaz 460 miljonus eiro papildu aizdevumos un līzingos uzņēmumiem Baltijā nākamajos trīs gados.

Ņemot vērā pašreizējās ekonomiskās vides un ģeopolitiskās situācijas nenoteiktību, šī vienošanās ir īpaši gaidīta un apliecina EIB grupas kā pretcikliska investora statusu.

20 % aizdevumu novirzot “zaļajiem” projektiem, šis darījums veicinās vietējās tautsaimniecības zaļo pārkārtošanos un palīdzēs mazināt kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas. Vienlaikus AS “Citadele banka” saņems konsultatīvo atbalstu mehānisma Green Gateway satvarā ar Eiropas Investīciju konsultāciju centra starpniecību apmācības, rīku un rokasgrāmatu izstrādes un darbvietā sniegta atbalsta veidā, lai kāpinātu bankas spēju apzināt un novērtēt “zaļos” projektus, kā arī ziņot par tiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Vēlas veicināt ilgtspējīgu inovāciju kopradi starp industrijām

Db.lv, 27.08.2021

Vladislavs Mironovs, Citadeles valdes loceklis stratēģijas realizācijas, digitālās un biznesa attīstības jautājumos (no kreisās); Marija Ručevska, Helve līdzdibinātāja un vadītāja; Anna Ķiesnere, Helve biznesa attīstības vadītāja; Mārtiņš Bērziņš, Citadeles digitālās pieredzes attīstības daļas vadītājs.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inovāciju stratēģiju uzņēmums Helve kopā ar Citadele banku atklājis Future Hub akseleratora otro programmu, veicinot ilgtspējīgu inovāciju kopradi starp industrijām.

Akseleratora otrās programmas laikā no 2021. gada septembra līdz decembrim jaunuzņēmumiem tiks dota iespēja strādāt pie šobrīd aktuālajiem ilgtspējas izaicinājumiem kopā ar tirgū vadošajiem uzņēmumiem. Akseleratora otrās programmas mērķis ir veicināt kopradi arī starp tirgū vadošajiem uzņēmumiem un nodrošināt ilgtspējīgu inovāciju attīstību starp industrijām.

Koprades akselerators pašlaik aicina Future Hub pieteikties Baltijas, Ziemeļvalstu un tuvējā Centrāleiropas reģiona jaunuzņēmumus, kas darbojas tādās jomās kā pārtika, lauksaimniecība, mobilitāte, pilsētvide, enerģētika, piegādes ķēžu loģistika, CO2 mērīšana, ESG un citas.

Lai veicinātu tādu inovāciju attīstību, kas piedāvā ilgtspējīgus risinājumus un tiecas uz labāku nākotni, Helve 2020. gada nogalē izveidoja pirmo atvērto inovāciju akseleratoru Baltijā Future Hub. Akselerators saved kopā Eiropas līmeņa jaunuzņēmums ar Baltijas uzņēmumiem, lai radītu praktiskus risinājumi uzņēmumu ilgtspējas izaicinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības tiesa (EST) 6.maijā noraidīja "ABLV Bank" apelācijas sūdzību lietā, kurā banka vērsās pret Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Vienotā noregulējuma valdes 2018.gada 23.februārī pieņemtajiem lēmumiem, pēc kuriem bankas akcionāri pieņēma lēmumu par bankas likvidāciju, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Banka 2018.gadā lūdza EST pārbaudīt, vai Eiropas Savienības (ES) institūcijas varēja lemt par bankas likvidāciju, kā arī, vai ES institūcijas pietiekami izvērtēja bankas finanšu situāciju.

2019.gada 6.maijā EST bankas prasību noraidīja pilnībā, kā arī uzdeva tai atlīdzināt ECB tiesāšanās izdevumus.

Banka iesniedza apelācijas sūdzību. Ar apelācijas sūdzībām banka lūdza atcelt attiecīgi EST spriedumu, kurā tiesa kā nepieņemamas noraidīja to prasības atcelt ECB 2018.gada 23.februāra aktus, ar kuriem tā bija paziņojusi, ka "ABLV Bank" un tās meitasuzņēmums "ABLV Bank Luxembourg" kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga.

ECB lūdza tiesu noraidīt apelācijas sūdzības kopumā kā acīmredzami nepamatotas vai, pakārtoti, noraidīt tās kā daļēji nepieņemamas un daļēji nepamatotas, kā arī piespriest apelācijas sūdzību iesniedzējiem atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai mājokļa kredīti Latvijā kļūs dārgāki?

Simona Striževska, Citadeles meitas uzņēmuma CBL Asset Management ekonomiste, 07.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo 12 mēnešu laikā patēriņa cenas Eiropā pieaugušas tādos tempos kā iepriekšējos astoņos pirms-pandēmijas gados kopā. Tas liek Eiropas Centrālai bankai (ECB) domāt risinājumus, kā cīnīties ar inflāciju, kāda mūsu monetārās savienības vēsturē vēl nav piedzīvota.

Cik agresīvi ir ECB plāni inflācijas apkarošanai, un vai šo plānu dēļ jau drīzumā Latvijā par mājokļa kredītiem būsim spiesti maksāt vairāk?

Inflācija sit pušu rekordus

Kopš 2012. gada un līdz pat pandēmijas sākumam eirozonas iedzīvotāji ir pieraduši dzīvot bez manāmas inflācijas. Minētajā periodā, proti, 8 gadu laikā patēriņa cenas pieauga par nepilniem 9 %. Tas ir gandrīz tikpat cik pēdējo 12 mēnešu laikā. Maijā patēriņa cenu pieaugums eirozonā gada griezumā pārsniedza 8%, uzstādot jaunu inflācijas rekordu monetārās savienības vēsturē. Vācijā inflācija maijā ir bijusi augstākā kopš 70. gadiem.

ASV mājokļu tirgus sāk nopietni atdzist. Kādas var būt sekas? 

Viens no ASV un pasaules ekonomikas dzīvības indikatoriem – ASV mājokļu tirgus...

Kaut arī energoresursu un pārtikas cenas joprojām ir galvenais inflācijas dzinējspēks eirozonas valstīs, pēdējo mēnešu laikā straujāk aug cenu spiediens arī citās, no resursu cenām tieši neatkarīgās preču un pakalpojumu kategorijās. Inflācija kā parādība var iesakņoties ekonomikā un cilvēku prātos. Neko nedarot, tas savukārt draud ar noturīgāku inflāciju nākotnē un dzīves līmeņa kritumu.

Pirmā likmju celšana vairāk nekā 10 gadu laikā

Eiropas Centrālā banka (turpmāk – ECB) pēdējā desmitgadē ir pieradusi cīnīties ar izteikti zemu, nevis augstu inflāciju. Tādēļ tā līdz pēdējām ignorēja inflācijas draudu nozīmīgumu ekonomikai. Karadarbības sākums Ukrainā un atbilstošs resursu cenu lēciens pastiprināja pēc-pandēmijas inflācijas spiedienu, un lika arī ECB sākt skatīties ierobežojošās monetārās politikas virzienā. Lai apkārotu rekordaugsto inflāciju, ECB sākusi gatavot augsni pirmajai likmju pacelšanai vairāk nekā 10 gadu laikā pat par spīti prognozētai ekonomikas bremzēšanai reģionā.

Spriežot pēc ECB pārstāvju atziņām, pirmās divas eiro likmju pacelšanas varētu notikt jau šā gada jūlijā un septembrī. Ar to negatīvo likmju ēra eirozonas vēsturē varētu noslēgties. Kopā ar ECB bāzes likmēm, augs arī citas likmes, kas tieši ietekmē privātos aizņēmējus monetārajā savienībā, tostarp arī Euribor – starpbanku procentu likme, kas veido daudzu kredītu mainīgo daļu. Kredīti kopumā kļūs dārgāki, ierobežojot pieprasījumu un caur to arī inflāciju. Valdībām, lai aizņemtos naudu finanšu tirgū, jau tagad ir jāmaksā vairāk.

Ikmēneša mājokļa kredītu maksājums varētu pieaugt līdz pat 10 - 20 %

Kopumā eirozonā vairāk nekā puse no komercbanku izsniegtajiem kredītiem iekļauj mainīgo daļu, kas ir tieši atkarīga no ECB monetārās politikas virziena. Taču hipotekārajiem kredītiem šādu kredītu īpatsvars eirozonā ir daudz zemāks, turklāt pēdējos gados tas veidoja ne vairāk kā 15-20% no jaunajiem kredītiem. Eirozonas Ziemeļvalstīs, tostarp Baltijā un Somijā, situācija ir citādāka – pārsvarā visi hipotekārie kredīti iekļauj arī mainīgo daļu. Ja Euribor likme kļūs pozitīva, kredītu apkalpošanas izmaksas šajās valstīs varētu augt net tikai jaunajiem hipotekāriem aizņēmējiem, bet arī esošajiem.

Kamēr Euribor likme kopš 2015. gada pēdējo 10 gadu laikā turējās negatīvajā zonā, arī aizņēmēji mainīgajai likmes daļai varēja nepievērst uzmanību. Tā tika pielīdzināta nullei. Ja Euribor likme pieaugs līdz 1%, ikmēneša maksājums par hipotekāro kredītu ar atlikušo termiņu ap 20 gadiem varētu pieaugt par vidēji 10 %, ar termiņu ap 10 gadiem – par vidēji 5 %. Pēc paredzamās ECB depozīta likmes pacelšanas līdz 0 % apgabalam no -0.5 % patlaban, ECB monetārā kursa tālākā trajektorija pagaidām nav skaidra. ECB pie paveiktā varētu neapstāsties. Finanšu tirgus dalībnieki patlaban prognozē, ka ECB turpinās celt likmes un 3 mēnešu Euribor likme šā gada beigās varētu pietuvoties 1%, bet tuvāko divu gadu laikā nostabilizēsies 1.5 - 2.0 % līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pamazām jau "sāp"

Andris Lāriņš, SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs, 10.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās Bankas (ECB) vadība jūnija monetārās politikas sapulcē nolēma nemainīt eiro procentu likmes un nolēma aktīvu iegādes programmas (AIP) ietvaros, sākot ar 2022. gada 1. jūliju, pārtraukt neto aktīvu iegādes (vairs neiepludinās tirgū papildu naudu).

Tāpat ECB paziņoja par savu nolūku 21. jūlija monetārās politikas sanāksmē paaugstināt galvenās ECB procentu likmes par 25 bāzes punktiem, kā arī jau apsolīja paaugstināt likmes arī 8. septembra sanāksmē. Septembra paaugstinājuma lielumu gan noteiks vidējā termiņa inflācijas perspektīva.

ECB nemaina bāzes procentlikmi un samazina eirozonas ekonomikas izaugsmes prognozes 

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien samazināja eirozonas ekonomikas pieauguma prognozes šim un...

ECB kopā ar Japānas un Šveices centrālajām bankām ir vienīgās, kuras no lielajām centrālajām bankām vēl nav aiztikušas procentu likmes. Virkne centrālo banku pēdējā gada laikā jau veikušas vairākus procentu likmju paaugstinājumus.

ECB šomēnes publicēja arī jaunākās eiro zonas IKP un inflācijas prognozes. Kā jau tika gaidīts, inflācijas prognoze šim gadam ir krietni koriģēta uz augšu – uz +6.8%, bet IKP rādītāji koriģēti uz leju – uz +2.8%.

Augsto inflācijas līmeni galvenokārt nosaka enerģijas un pārtikas cenu straujais kāpums, t.sk. kara ietekmes rezultātā, taču inflācijas spiediens pēc ECB vērtējuma kļuvis plašāks un spēcīgāks, strauji palielinoties daudzu preču un pakalpojumu cenām. ECB uzskata, ka potenciālais enerģijas cenu kritums, ar pandēmiju saistīto piegādes pārrāvumu mazināšanās un monetārās politikas normalizēšana palīdzēs mazināt inflāciju.

Secinājumi kredītiem

Te arī tās pamazām jūtamās sāpes, jo skatoties eiro procentu likmju tabulās jau krietni pirms ECB plānotajām procentu likmju izmaiņām tirgū, redzamas pozitīvas procentu likmes.

Reālajā dzīvē viss nav tik vienkārši, jo parasti pamazām tiek atmaksāta arī kredīta pamatsumma, kas pie nemainīgām procentu likmēm mazina procentu maksājumus. Šobrīd pēc tirgus cenām ir redzams, ka procentu likmju pieauguma nelabvēlīgā ietekme tomēr pārsniegs pozitīvo ietekmi, ko rada kredīta pakāpeniska atmaksa (īsāk sakot, uz mazāku atlikušo kredīta summu tiks aprēķināti lielāki procentu maksājumi).

Šobrīd izskatās, ka nākamā gada laikā populārā 3 mēnešu Euribor likme varētu pārsniegt 1.50% atzīmi. Daudz kas, protams, ir atkarīgs no tā, kā mainīsies situācija ar karu Ukrainā un kas notiks ar patēriņu, algu tendencēm un ekonomikas izaugsmi. Viena no negatīvajām augsto procentu likmju blaknēm ir ekonomikas izaugsmes bremzēšanās un recesijas draudi.

Secinājumi noguldījumiem

Pamazām pie horizonta parādās iespēja ieraudzīt kaut ko vairāk par nulli eiro depozītu sfērā. Bet pārmaiņas nenotiks strauji, jo fonā tam, ka gaidāms eiro procentu likmju paaugstinājums, ir iepriekšējo gadu naudas “drukāšanas” sekas. Tirgū valda eiro pārpalikums, par ko liecina eiro īsāko termiņu procentu likmju turēšanās tirgū pie vai zem ECB noteiktās depozīta procentu likmes -0.50%. Ja “mazumtirdzniecības” tirgum uz pozitīvām likmēm būs jāgaida ilgāk, tad “vairumtirdzniecībā” pozitīvas likmes jau vērojamas šodien, bet tad runa ir par gariem termiņiem (ap gadu un ilgāk). Nosacītais eiro “pārpalikums” ir vērojams arī Latvijā, jo pēc Latvijas Bankas datiem uz marta beigām Latvijas mājsaimniecības un uzņēmumi (nefinanšu sabiedrības) ir aizņēmušies 10.38 miljardus eiro, bet kontos ir pieejami 16.8 miljardi eiro. Noguldījumu un kredītu attiecība ir 62%, kas ir ļoti zems rādītājs un finanšu tirgū mazina pieprasījumu pēc noguldījumiem.

Par bargo ziemu

Augstais noguldījumu līmenis ir laba ziņa, jo augstās energoresursu cenas, pārtikas cenu kāpums un uz augšu ejošās procentu likmes būs trīskāršs sitiens pa patērētāju maciņiem, ko ar lielāku konta atlikumu būs vieglāk pārdzīvot. Bet pieminētais trijnieks visticamāk negatīvi ietekmēs ekonomikas izaugsmes rādītājus (tādēļ arī ECB, Pasaules Banka, OECD un virkne citu globālo institūciju ir pēdējā laikā krietni pazeminājušas IKP prognozes) un pie reizes mazinās arī tik riskantā tirgū kreditēšanas apetīti. Nauda kredītiem ir pieejama, tikai tās cena aug un skats uz risku var kļūt piesardzīgāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ECB nemaina bāzes procentlikmi un samazina eirozonas ekonomikas izaugsmes prognozes

LETA--AFP, 09.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien samazināja eirozonas ekonomikas pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam, ņemot vērā negatīvo ietekmi, ko rada Krievijas īstenotais iebrukums Ukrainā.

ECB prognozē, ka eirozonas ekonomika šogad pieaugs par 2,8%, nevis 3,7%, kā tika lēsts martā.

Savukārt 2023.gadam banka eirozonas ekonomikas izaugsmes prognozi samazinājusi no 2,8% līdz 2,1%.

ECB arī lēš, ka 2024.gadā eirozonas ekonomika palielināsies par 1,6%.

Ukrainas karš negatīvi ietekmē tirdzniecību, izraisot izejmateriālu deficītu, kā arī veicina enerģijas un preču cenu kāpumu, norāda banka.

Vienlaikus ECB prognozē, ka inflācija eirozonā šogad veidos 6,8%, nevis 5,1%, kā tika prognozēts iepriekš.

Tikmēr nākamgad un 2024.gadā inflācija veidos attiecīgi 3,5% un 2,1%, liecina ECB aplēses.

Tāpat ECB ceturtdien nolēma nemainīt bāzes procentlikmi, taču paziņoja, ka plāno likmju paaugstināšanu jūlijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai turpinātu palielināt kravu apjomu, viens no Rīgas Brīvostas vadošajiem termināļiem kokmateriālu kravu apstrādē, uzglabāšanā un transportēšanā "WT Terminal" bankas "Citadele" finansējumu 888 000 eiro apmērā izmantos termināla darbības efektivitātes celšanā, tai skaitā smagās tehnikas un aprīkojuma iegādei. Kopā ar pašu finansējumu kopējās investīcijas veido vienu miljonu eiro.

Kopējās "WT Terminal" investīcijas pēdējo divu gadu laikā pārsniegušas 3 miljonus eiro, no kuriem vairāk nekā 2 miljoni eiro ir bankas "Citadele" finansējums.

Mērķtiecīgi veiktās investīcijas ļāvušas dubultot apgrozījumu un vairāk nekā divas reizes palielināt apkalpoto kravu apjomu, sasniedzot 700 tūkstošus tonnu gadā un kļūstot par vienu no 10 lielākajām stividorkompānijām Rīgas ostā pēc pārkrauto kravu apjoma.

"Mēs arī šogad turpinām investīcijas gan ostas tehnikā, gan infrastruktūrā, gan ar darba ražīguma un efektivitātes celšanu saistītos projektos. Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi biznesu, bet mūsu klienti darbojas dažādos tirgos visā pasaulē - ja kāda preču grupa uz brīdi sabremzējas, tad citai ir atkal pieaudzis pieprasījums. Rezultātā mēs esam noslogoti visa gada garumā. Turklāt arī šajā gadā esam pārkrāvuši par 7% vairāk nekā pērn. To iespējams sasniegt tikai pateicoties saliedētam un profesionālam kolektīvam," komentē "WT Terminal" padomes priekšsēdētājs Artūrs Veispāls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas laikā palielinās tendence paralēli veidot gan uzkrājumus, gan izmantot aizdevumus – pieaugot iekrājumu apjomam mājsaimniecībās, nav novērojama tendence tos novirzīt ilgtermiņa aizdevumu, piemēram, hipotekārā kredīta pirms termiņa segšanai.

Tā liecina bankas Citadele hipotekārās kreditēšanas statistika.

Uzkrājumus iedzīvotāji arvien labprāt iegulda nekustamajā īpašumā, tomēr nav novērota vēlme iekrāto novirzīt esošo saistību pirms termiņa segšanai jeb hipotekārā kredīta dzēšanai.

Visbiežāk uzkrāto kapitālu iedzīvotāji aizvadītajā gadā novirzīja esošā īpašuma uzlabošanai – remontdarbos, dzīvojamās platības paplašināšanā un papildus ēku izbūvē.

Pandēmijas laikā novērojama arī aktīva īpašumu maiņa, kad esošo īpašumu izvēlējās pārdot, paralēli iegādājoties citu – piemēram, no pilsētas dzīvokļa uz plašāku dzīvokli piepilsētā vai privātmāju tuvāk dabai. Kā arī būtiski auga pieprasījums pēc papildus īpašuma iegādes – uzkrāto investēja vasaras mājas vai lauku īpašuma iegādē, nereti arī izmantojot aizdevumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) plāno izstrādāt jaunu eiro banknošu dizainu, šajā procesā sadarbojoties ar Eiropas iedzīvotājiem, informēja ECB pārstāvji.

Gaidāms, ka galīgais lēmums tiks pieņemts 2024.gadā.

Jaunā dizaina izstrādes process sāksies ar mērķa grupu izveidi, kuru uzdevums būs apkopot eirozonas iedzīvotāju viedokļus par nākotnes eiro banknošu iespējamajiem dizaina motīviem. Pēc tam dizaina motīvu konsultatīvā grupa, kuras sastāvā būs viens eksperts no katras eirozonas valsts, iesniegs izvēlēto jauno dizaina motīvu sarakstu ECB Padomei.

Pamatojoties uz eirozonas nacionālo centrālo banku ieteikumiem, ECB jau izraudzījusies konsultatīvās grupas locekļus. Tie pārstāv dažādas jomas, piemēram, vēsturi, dabas un sociālās zinātnes, vizuālo mākslu un tehnoloģijas.

Pašreizējā eiro banknošu dizaina pamatā ir laikmetu un stilu motīvi, kas atainoti, izmantojot logus, durvis un tiltus. "Eiro banknotes turpinās pastāvēt. Tās ir taustāms un redzams Eiropas kopības simbols, īpaši krīzes laikos, un pēc tām joprojām ir liels pieprasījums. Pēc 20 gadiem pienācis laiks pārskatīt mūsu banknošu izskatu, lai padarītu tās saistošākas visu vecumu un dzīves gājumu eiropiešiem," norāda ECB prezidente Kristīne Lagarda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežizstrādes uzņēmums SIA "PK mežs", piesaistot bankas "Citadele" aizdevumu, investēs divus miljonus eiro jaunu mežu iegādē un tehnikas atjaunošanā, informē bankā.

Plānots, ka 1,5 miljonus eiro uzņēmums tuvākajā laikā ieguldīs, paplašinot meža īpašumu portfeli Bauskas, Aizkraukles un Neretas teritorijās, savukārt atlikušie 500 000 eiro tiks novirzīti, lai iegādātos divas traktortehnikas vienības, kas paredzēta mežaudžu retināšanai.

"Iegādājoties mežu īpašumus, pievēršam uzmanību tiem, kas ir mūsu zemēm pieguļošajās teritorijās. Tas palīdz vēlāk būt pēc iespējas produktīvākiem apsaimniekošanas procesā. Lai arī mūsu īpašumā ir zemes ar jaunaudzēm, biežāk mēdzam iegādāties mežus, kas ir zāģējami salīdzinoši drīz, nevis pēc vairākiem gadiem," min "PK mežs" līdzīpašnieks Edgars Keičs.

Viņš arī norāda, ka jaunā mežizstrādes tehnika palīdzēs apstrādāt un apkopt salīdzinoši mazākas mežaudzes, ko sarežģītāk paveikt ar lielajām tehnikas vienībām, kas parasti izmantojamas plašās kailcirtēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vēl ne, bet drīz

Andris Lāriņš, SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs, 14.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās Bankas (ECB) vadība aprīļa monetārās politikas sapulcē (14.04.2022) nolēma nemainīt eiro procentu likmes un apstiprināja aktīvu pirkšanas programmas pakāpenisku samazināšanu.

Ko no ECB var gaidīt nākamajos mēnešos? Nākamā ECB sapulce būs 9. jūnijā, kad ECB publicēs jaunākās eiro zonas IKP un inflācijas prognozes. Jaunie cipari ļaus precīzāk izvērtēt iespējamo ECB rīcību gada otrajā pusē, bet jau tagad šķiet, ka inflācijas prognoze atkal būs jākoriģē nedaudz uz augšu, jo ECB aprīļa sapulcē atzina, ka turpmākajos mēnešos sagaidāma paaugstināta inflācija un energoresursu cenu kāpums izraisījis cenu kāpumu arī citos sektoros.

ECB nemaina bāzes procentu likmi 

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma nemainīt bāzes procentu likmi, kā arī...

Taču attiecībā uz ekonomikas izaugsmi saglabāsies piesardzība (visticamāk neliela korekcija uz leju šim gadam, jo ECB sakarā ar karu Ukrainā atzīst pieaugušos riskus).

Secinājumi kredītiem:

Procentu maksājumiem tuvākajos mēnešos nevajadzētu pieaugt, bet jāsāk veikt vingrinājumus, kuros jātestē, kā varētu mainīties procentu maksājumi par kredītu, ja Euribor likme pakāpjas virs nulles (iespējams, gada beigās vai nākamā gada sākumā). Vai procentu maksājumi var radīt problēmas, ja likme pieaug par 0.5% līdz 1.5%? To visvienkāršāk rēķināt ņemot talkā Excel programmu. Nedrīkst aizmirst, ka ģimenes izdevumu budžetā noteikti jārēķinās ar augstas inflācijas saglabāšanos, kas būs papildus slogs maciņam.

Secinājumi noguldījumiem:

ECB ir izvairīga savos komentāros par procentu likmju celšanu, kas nozīmē to, ka kādu laiku saglabāsies negatīvas procentu likmes. Bet, ja sāksies eiro procentu likmju kāpums, tas var būt straujš, bet absolūtos ciparos pagaidām neizskatās, ka tas būs liels. Visticamāk, Lielbritānijas mārciņas un ASV dolāra procentu likmes nākamajā gadā būs pievilcīgākas, bet eiro zonas noguldītājam šajās valūtās ir papildus risks, kuru rada šo valūtu vērtības svārstības pret eiro.

Secinājumi investoriem:

Īstermiņa likmes vēl nekāpj, bet ilgtermiņa likmju kāpums jau licis “asiņot” obligāciju tirgum. Potenciālais likmju kāpums (šobrīd tirgus ir noskaņojies uz likmju kāpumu kaut kad nākotnē) sadārdzina naudas aizņemšanos, kas parasti bremzē kreditēšanas tempus un bremzē ekonomikas izaugsmi. Rezultātā konceptuāli samazinās arī akciju tirgus pievilcība. Pirmkārt, ekonomikas izaugsmes bremzēšanās samazina patēriņu un apgrozījumu, kas samazina uzņēmumu ieņēmumus un to pievilcību, otrkārt, daļa investoru strādā ar aizņemtu naudu, kas, kredītiem sadārdzinoties, liek atbrīvoties no investīcijām, lai atmaksātu aizņēmums, kurus pārfinansēt paliek arvien dārgāk.

Augstas inflācijas laikā tradicionāli pievilcīgas skaitās investīcijas izejvielu (šobrīd galvenais inflācijas virzītājs), nekustamā īpašuma vai inflācijai piesaistīto vērtspapīru segmentā. Šie segmenti strādā labi, jo, augot cenām, aug apgrozījums un peļņa, bet tas notiek līdz brīdim, kamēr augsta inflācija neiedragā ekonomikas izaugsmi, tādēļ uzmanīgi jāskatās, kāds ir fons un vai nav tā, ka ekonomika ieslīgst recesijā un rezultātā, lai nodrošinātu naudu kontā tiek pārdoti jebkuri aktīvi/investīcijas.

Visvairāk no procentu likmju kāpšanas gaidām cieš obligāciju tirgus, jo kāpjot uz augšu garāko termiņu eiro procentu likmēm, samazinās obligāciju cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Avārijas bremzēšanas režīms?

Andris Lāriņš, SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs, 28.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autobūves drošības sistēmu jomā viens no svarīgiem jaunievedumiem ir autonomā avārijas bremzēšanas sistēma. Sistēma automātiski sāk bremzēt, ja gaidāma sadursme. ECB nelūdz un nepieņem norādījumus no iestādēm, valdības vai no kādas citas struktūras.

Vienlaikus eiro zonas dalībvalstu valdības un citas ES iestādes nedrīkst ietekmēt ECB lēmējinstitūcijas, tātad ECB rīcība ir autonoma un viņas šī brīža uzvedība procentu likmju frontē liek domāt par avārijas bremzēšanu, pirms inflācija iegājusi katastrofālā spirālē, kad aug cenas, tiek celtas algas, tēriņus var nemazināt, var turpināt celt cenas un tad atkal jāceļ algas…

Ar procentu likmju celšanu vismaz daļēji tiek bremzēts patēriņš, gan bremzējot pieprasījumu pēc jauniem kredītiem, gan, diemžēl, mazinot arī esošo kredītņēmēju maksātspēju. Risks šajā gadījumā ir pārāk strauja pieprasījuma bremzēšanās, iespējamā situācijas pasliktināšanās kredītu tirgū un ekonomikas pārāk strauja atdzišana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) darīs visu nepieciešamo, lai cīnītos pret inflāciju, kura kādu laiku varētu saglabāties "nevēlami augstā līmenī", otrdien paziņoja ECB prezidente Kristīne Lagarda.

Bankas ikgadējā konferencē par monetāro politiku Lagarda norādīja, ka inflācijas kāpums ir "liels izaicinājums".

"Mēs darīsim visu nepieciešamo, lai nodrošinātu, ka vidējā termiņā inflācija stabilizējas mūsu mērķrādītāja divu procentu līmenī," solīja ECB prezidente. Portugāles kūrortpilsētā Sintrā notiekošajā konferencē Lagarda atzina, ka pašreizējā inflācija rūpniecības un lauksaimniecības precēm ir straujākā kopš pagājušā gadsimta 80.gadiem.

Arī enerģētikas cenu kāpums ir "augstāks nekā atsevišķi lēcieni, kas bija vērojami pagājušā gadsimta 70.gados", viņa piebilda.

Inflācijas spiediens "pastiprinās un paplašinās", brīdināja ECB prezidente, piebilstot, ka celties sācis arī nominālās algas pieaugums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) turpinās paaugstināt likmes līdz inflācija atgriezīsies 2% līmenī, ECB publiskotajā paziņojumā pauž ECB prezidente Kristīne Lagarda.

Viņa norāda, ka procentu likmju paaugstināšana ir nozīmīgs solis ceļā uz zemāku inflāciju.

"Inflācija ir pārmērīgi augsta. Krievijas karadarbība Ukrainā izraisījusi enerģijas un lauksaimniecības produktu cenu kāpumu. Cenas pieaug arī ar pandēmiju saistītā materiālu, iekārtu un darbaspēka trūkuma dēļ. Tas kaitē cilvēkiem un uzņēmumiem visā eiro zonā, īpaši cilvēkiem ar zemiem ienākumiem," pauž Lagarda.

Pēc viņas minētā, inflāciju lielā mērā nosaka faktori, kurus centrālās bankas nespēj ietekmēt. Taču ir iespējams nodrošināt, lai šī inflācija nesaglabātos ilgtermiņā. "Tā varētu notikt, ja cenu kāpums izplatītos tautsaimniecībā un cilvēki sāktu rēķināties ar paaugstinātu inflāciju nākotnē. Tādā gadījumā veidotos cenu un darba samaksas spirāles, kas vēstures gaitā izraisījušas nekontrolējamas inflācijas norises," atzīmē Lagarda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvmateriālu cenu kāpums ietekmējis darījumus ar privātmājām - hipotekārā kredīta ņēmējiem parādās grūtības iekļauties plānotajās būvniecības izmaksās.

Savukārt, izvēloties pirkt gatavu māju, pieprasītākajos rajonos jau vērojama tendence pirkuma summai pārsniegt īpašuma vērtību, liecina bankas Citadele informācija par hipotekārajiem kredītiem.

Būvmateriālu cenu kāpums ir ietekmējis privātmāju būvniecībai pirms izmaksu pieauguma izsniegtos aizdevumus, palielinot pašu klientu ieguldījumu. Pagaidām tas ietekmējis nelielu daļu hipotekārā kredīta ņēmēju, savukārt vislielākās grūtības iekļauties plānotajās izmaksās un iesniegtajās tāmēs varētu būt kredītņēmējiem, kas aizdevumus mājas būvniecībai saņēma pagājušā gada rudenī un nogalē, un būvniecības pasūtījumus neveica par tā laika cenām.

“Pusgads var paiet pat bez reālas būvniecības uzsākšanas, tāpēc ir gadījumi, ka klienti vēl nav paspējuši uzsākt būvniecību, un, redzot izmaksu kāpumu, ir divi scenāriji. Pirmais - palielina paši savu ieguldījumu un nosedz izmaksu pieaugumu, vai otrs - aptur būvniecību. Šādi gadījumi ir, bet tie pagaidām nav masveidā, un, iespējams, rudenī būvmateriālu tirgū cenas kompensēsies, tomēr nav garantijas, ka pēc laika būvēt būs lētāk vai izdosies iekļauties iepriekš plānotajā tāmē. Gan būvējot, gan pērkot privātmāju šobrīd ir patiešām būtiski novērtēt, vai naudas summa, kas tajā tiks ieguldīta, atbildīs mājas tirgus vērtībai,” norāda bankas Citadele privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs Jānis Mūrnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas nekustamo īpašumu investīciju holdinga grupa Summus Capital ar Citadele Banka finansējumu ir iegādājusies tirdzniecības centru “Damme”, Rīgā, Imantā.

Šis ir jau trešais Summus Capital iegādes darījums Latvijā.

Līdz šim grupa portfeli Latvijā ir papildinājusi, iegādājoties tirdzniecības un izklaides centru “Riga Plaza” un veikala “DEPO” ēku Imantā. Tirdzniecības centrs “Damme” atrodas Kurzemes prospektā 1A, Imantā, kas ir trešā lielākā Rīgas apkaime pēc iedzīvotāju skaita (Imantā 2021. gadā ir reģistrēti vairāk nekā 43,3 tūkst. iedzīvotāju, kā liecina CSP dati*).

T/c “Damme” ir vadošais tirdzniecības centrs šajā apkaimē. Tā kopējā platība ir 16 000 m2 un tā lielākais nomnieks ir veikals “Rimi Hyper”.

Tirdzniecības centrā kopumā atrodas vairāk nekā 70 dažādu veikalu.

"Tirdzniecības centra “Damme” iegāde ir būtisks solis Summus Capital tirgus pozīcijas nostiprināšanai Latvijā, ņemot vērā, ka tas ir jau trešais darījums nepilna pusotra gada laikā, kas ir veikts Latvijā. Tā bija mūsu stratēģiskā izvēle papildināt Summus privātpersonu nomnieku portfeli Rīgā, un šoreiz Citadeles finansējums palīdzēja mūsu mērķu sasniegšanai. Papildus izklaides, modes un DIY segmentiem tagad tiek pievienota ievērojama nomnieku izvēle, kas koncentrējas uz rajona centru. Arī nākotnē mēs plānojam ieguldīt līdzīgos projektos, par prioritāti izvirzot jau esošu ēku iegādi un to attīstīšanu,” sacīja Summus Capital valdes loceklis Hannes Pihls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banka "Citadele" plāno emitēt obligācijas līdz 250 miljonu eiro apmērā, teikts bankas paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Emisijas mērķis ir nodrošināt atbilstību Minimālā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasībām (MREL).

Paredzams, ka emisija notiks līdz 2021.gada beigām.

Ieņēmumus no piedāvājuma banka "Citadele" izmantos vispārējai uzņēmējdarbības attīstībai.

"Citadele" koncerns šogad pirmajā pusgadā strādāja ar 32,588 miljonu eiro peļņu pretstatā zaudējumiem pērn pirmajā pusgadā. Savukārt koncerna aktīvi 2021.gada jūnija beigās bija 4,806 miljardu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru