Jaunākais izdevums

Profesores Ainas Mucenieces ģimene ir uzrunājusi Einaru Repši un uzaicinājusi viņu kļūt par Ainas Mucenieces vārdā nosauktā Viroterapijas Fonda vadītāju. Einars Repše Mucenieces ģimenes uzaicinājumu ir pieņēmis.

E. Repše skaidro: «Vēža ārstēšana ar viroterapijas palīdzību ir pašreiz pasaulē plaši pētīta, atzīta un perspektīva nozare. Ievērojamās latviešu zinātnieces Ainas Mucenieces vadībā, Latvijā šī ārstēšanas metode ir tikusi pētīta kopš pagājušā gadsimta 60-tajiem gadiem, gūstot vērā ņemamus panākumus. Latvija un Ainas Mucenieces laboratorija pamatoti uzskatāma par viroterapijas celmlaužiem pasaulē. Sava mūža darbu, pašas atklātās zāles, Aina Muceniece atteicās pārdot ārzemju kompānijām, bet atstāja kā mantojumu Latvijai. Tieši viroterapijas pieejamības veicināšanu es uzskatu par savu pirmo un galveno uzdevumu jaunajā amatā.»

«Cienījamajam Einaram Repšem Mucenieces ģimene ir uzticējusi vislielāko atbildības nastu – tās ir rūpes par viroterapijas pacientiem, rūpes par šo pacientu aizsardzību un atbalsta sniegšanu tiem. Esam pārliecināti, ka Repšes kungs spēs šo misiju godam pildīt un izveidos organizāciju, kas ne tikai sniegs atbalstu pacientiem, bet arī nodrošinās viroterapijas plašu pieejamību, atpazīstamību un lielas sabiedrības daļas izglītošanu. Einars Repše izraudzīts kā cilvēks, kurš ar darbiem jau vairākkārt sevi ir pierādījis, kā cilvēks ar augstu morāli un godaprātu un kā cilvēks, kuram piemīt spēcīgs patriotiskais gars,» stāsta viens no Viroterapijas Fonda dibinātājiem, Ainas Mucenieces mazdēls Jurģis Auziņš.

Ainas Mucenieces Viroterapijas Fonda galvenie mērķi ir vēža viroterapijas kā cilvēkiem nekaitīgas un efektīvas terapijas pieejamības nodrošināšana, rūpes par vēža pacientiem un viņu tiesību aizstāvība, sabiedrības izglītošana un vēža viroterapijas zinātniskās izpētes veicināšana.

Ainas Mucenieces Viroterapijas Fonds savā darbībā sniegs arī reālu finansiālu palīdzību vēža pacientiem viroterapijas nodrošināšanai, priekšroku dodot Latvijas iedzīvotājiem un bērniem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Rigvir holdinga valdes priekšsēdētāju Jurģi Auziņu

Lelde Petrāne, 25.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Rigvir holdinga valdes priekšsēdētājs Jurģis Auziņš.

Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu? Ar ko Jūsu uzņēmums ir unikāls?

Rigvir holdinga nosaukums ir tāds pats kā uzņēmuma ražotajām zālēm, tātad tas nes tās pašas vērtības un uzdevumus, ko konkrētās zāles. Tās ir unikālas ar to, ka ir pasaulē pirmās reģistrētās dzīvu vīrusu saturošās zāles vēža ārstēšanai un joprojām vienīgās, kas satur naturālu vīrusu bez gēnu modifikācijas. Rigvir ir onkoloģijas nozares - vēža viroterapijas - pamatlicējs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Otisone kļūst par jauna koncepta viroterapijas klīnikas īpašnieci

Lelde Petrāne, 01.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijusī Ainas Mucenieces Viroterapijas Fonda vadītāja Diāna Otisone kļuvusi par ambulatorās klīnikas Viroterapijas konsultācijas īpašnieci un vadītāju.

Ambulatorā klīnika Viroterapijas konsultācijas specializējas onkoloģisko pacientu ārstēšanā ar vēža viroterapiju. Klīnika orientējas gan uz Latvijas, gan ārvalstu pacientu apkalpošanu, veidojot ekonomisko piedāvājumu. Par klīnikas vadošajiem speciālistiem kļuvušas onkoloģe Elita Šapovalova un onkoimunuloģe Guna Proboka. Viroterapijas konsultācijas ir otrā klīnika Latvijā, kas sniedz medicīnas eksporta pakalpojumus ārvalstu pacientiem, izmantojot vēža viroterapiju.

Pasaulē pirmo klīniski apstiprināto onkolītisko vīrusu atklāja un izstrādāja profesore Aina Muceniece 20. gadsimta 60. gados, bet Latvijas Zāļu valsts aģentūrā tas reģistrēts 2004. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Par pusmiljonu eiro veiks Rigvir zinātnisko izpēti

Žanete Hāka, 25.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums Rigvir holdings izsludinājis iepirkumu 585 tūkstošu eiro apmērā, informē Rigvir pārstāvji.

Iepirkuma mērķis ir atrast partneri, ar ko kopā tiktu realizēts Eiropas Savienības struktūrfondu projekts, lai palielinātu Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti. Projekta finansējumu plānots ieguldīt cilvēkresursos un infrastruktūrā.

Pretendentam būs jāveic Latvijā izgudroto pretvēža zāļu Rigvir imūnmodulējošo īpašību izpēte in vitro, šūnu receptoru analīze un iespējamo iedarbības signālceļu identifikācija, veselu donoru un onkoloģisko pacientu paraugu analīzes pētījums.

Kā viens no būtiskiem pretendentu atlases kritērijiem ir atbilstošas infrastruktūras nodrošināšana. Pretendenta rīcībā ir jābūt laboratorijas telpām darbam ar šūnu kultūrām, tajā skaitā sterilizatoram, vismaz diviem laminārās plūsmas boksiem un CO2 inkubatoriem aseptisku apstākļu nodrošināšanai un procesu nodalīšanai. Tāpat pretendentam ir jābūt pieejamai infrastruktūrai šūnu kultūru uzglabāšanai – ultra zemas temperatūras saldētavai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vītolu fonda dibinātāji iegādājušies 5% Global Virotherapy Cancer Clinic kapitāldaļu

Žanete Hāka, 06.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vītolu fonda dibinātājiem Vilim un Martai Vītoliem piederošā holdingkompānija SIA VVMV iegādājusies 5% Global Virotherapy Cancer Clinic (GVCC) kapitāldaļas, tādējādi kļūstot par vienu no vēža viroterapijas klīnikas akcionāriem, informē uzņēmuma pārstāvji.

«Šī ir pirmā SIA VVMV investīcija, kas saistīta ar medicīnas nozari. Mēs ļoti augstu novērtējam iespēju sniegt ieguldījumu klīnikā, kas inovatīvi darbojas viroterapijas jomā, turpinot zinātnieces Ainas Mucenieces ieguldīto mūža darbu šajā tik nozīmīgajā pretvēža viroterapijas attīstībā. Uzņēmuma akcionāru un vadības darbība apliecina pēctecību šim lielajam darbam. Tā ir mūsu kopīga iespēja starptautiski iepazīstināt ar Latvijas zinātnes sasniegumiem un palīdzēt cilvēkiem,» stāsta Vilis Vītols.

GVCC dibināta 2016.gada sākumā un tās izveidē tika ieguldīts aptuveni pusmiljons eiro. GVCC ir pasaulē pirmais vēža viroterapijas ekselences centrs, kas nozīmē, ka šis centrs ir saņēmis visaugstāko novērtējumu kā specializētā vēža viroterapijas klīnika, kurā vispilnīgākā mērā pieejama kompleksā vēža viroterapija, kādu to ir izstrādājusi Rigvir izgudrotāja, viroterapijas pamatlicēja, profesore Aina Muceniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finanses zem viena jumta

Māris Ķirsons, 28.01.2020

Dalies ar šo rakstu

Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Latvijas Bankai bija, ir un būs svarīga loma ne tikai makroekonomiskās stabilitātes jautājumos, tai jāiesaistās arī svarīgu tautsaimniecības jautājumu risināšanā.

Par to tiks runāts konferencē "Bankas mainīgajā pasaulē", ko rīko Tiesību zinātņu institūts sadarbībā ar Banku Augstskolu, Latvijas Universitāti un žurnālu "Dienas Bizness". Pagājušā gada nogalē Latvijas Banka ieguva jaunu prezidentu – Mārtiņu Kazāku, kuram netrūks izaicinājumu ne Latvijas un Eiropas, ne arī pasaules mērogā. Parlamentārieši jau ir iezīmējuši iespējamo Latvijas Bankas un pašreizējās Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apvienošanu zem viena jumta. Jāatgādina, ka savulaik, 1997.gadā, tika uzsākts darbs pie finanšu un kapitāla tirgus vienotas uzraudzības koncepcijas, kas 2000. gadā rezultējās ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma pieņemšanu, un 2001.gada 1. jūlijā šī komisija sāka savu darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Repše: Ja LB prezidents nav vainīgs, viņam nav jāatkāpjas no amata

Zane Atlāce - Bistere, 20.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nespēju iedomāties, ka LB Prezidents varētu būt vainojams viņam inkriminētajos noziegumos, sociālajā tīklā Twitter norāda bijušas Latvijas Bankas prezidents Einārs Repše.

«Ja LB Prezidents nav vainīgs, viņam šobrīd nav jāatkāpjas no amata. Tā būtu Latvijas nedraugu uzvara. No KNAB vēlētos redzēt iespējami ātru situācijas risinājumu vienā vai otrā virzienā,» raksta E.Repše.

«Līdz šim ļoti cienu gan manu draugu un kolēģi LB Prezidentu Ilmāru Rimšēviču, gan mūsu tiesībsargājošās iestādes. Tagad grūti iedomāties, ka abi varētu arī turpmāk palikt vienā laivā. Ļoti ceru uz drīzu un izsmeļošu situācijas skaidrojumu tiesiskā ceļā ar faktiem un pierādījumiem,» viņš piebilst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #11

DB, 28.01.2020

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas prezidentam Mārtiņam Kazākam ceļamaizē ir iedots valsts finanšu sektora "kapitālais remonts".

Ar kādiem izaicinājumiem būs jāsaskaras jaunajam Latvijas Bankas prezidentam Mārtiņam Kazākam, šīs nedēļas žurnālā diskutē Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka, bijušais Latvijas Bankas prezidents un bijušais Ministru prezidents Einars Repše, Eiropas Parlamenta deputāts un bijušais finanšu ministrs Roberts Zīle, bet portālā www. db.lv iespējams noskatīties diskusijas video versiju.

28. janvāra numurā:

  • Numura tēma – Latvijas finanšu sektors pēc “kapitālā remonta”
  • Intervija - Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks
  • Aktuāli – 31. janvāra pusnaktī Apvienotā Karaliste vairs nebūs ES dalībvalsts
  • Tirdzniecība – gājēju ielu eksperiments Rīgā. Uzņēmēju pieredze gājēju ielās Kuldīgā, Jūrmalā un Liepājā
  • Biznesa braucieni – TOP galamērķi biznesā
  • Atpūtas braucieni – ceļojumu tendences
  • Zinātne – Rīgā taps Baltijas Biomateriālu ekselences centrs

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai ārkārtējās situācijas laikā Ministru prezidentam kā valdības vadītājam ir pietiekamas pilnvaras, vai to apmērs ir jāpalielina? Vai pašlaik ir īstais laiks to darīt?

Uz šiem un citiem jautājumiem atbild seši bijušie premjeri “Dienas Bizness” un Tiesību zinātņu pētniecības institūts rīkotajā diskusijā.

Ņemot vērā, ka premjerministra pilnvaras lēmumu pieņemšanas procesā šobrīd, ārkārtējās situācijas laikā, ir tādas pašas, kā ierastā dzīvē, tad par valdības vadītāja pilnvaru palielināšanu sāk runāt ne tikai kuluāros, bet arī parlamenta tribīnē.

Tas tiek motivēts ar to, ka Ministru prezidents sāk atgādināt ministru sēdes vadītāju, nevis valsts pirmo personu, kurš spēj izvest no krīzes. Diskusijā aicināti nevis juristi teorētiķi, bet lietpratēji, kuri paši ir nesuši smago Ministru prezidenta atbildības nastu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rimšēviča drošības naudas maksātājs Kreislers ziedojis partijām

LETA, 25.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kukuļņemšanā aizdomās turētā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča atbrīvošanai paredzētās drošības naudas maksātājs uzņēmējs Andris Kreislers savulaik dāsni ziedojis partijām, liecina informācija Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) mājaslapā.

Kreislers laikā no 2004. līdz 2011.gadam septiņas reizes kopumā ziedojis 39 555 eiro. Četras reizes uzņēmējs atbalstījis patlaban likvidēto partiju «Jaunais laiks», kuru savulaik vadīja bijušais Latvijas bankas prezidents Einars Repše. Tāpat divas reizes nauda pārskaitīta patlaban likvidētajai partijai «Pilsoniskā savienība», kas savulaik kopā ar «Jauno laiku» un partiju «Sabiedrība citai politikai» apvienojoties izveidoja partiju «Vienotība».

Vienu reizi Kreislers ziedojumu atvēlējis arī Latvijas Zaļajai partijai.

Kā liecina SIA «Firmas.lv» informācija, 2011.gadā Rimšēviča draugam Kreisleram piederošās 12,51% kapitāldaļas būvniecības uzņēmumā SIA «Velve» nonāca uzņēmēja Māra Martinsona īpašumā, kura vārds figurē KNAB lietā pret Rimšēviču. KNAB aizturēja Martinsonu par iespējamu nozieguma atbalstīšanu, tomēr uzņēmējs vēlāk tika atbrīvots. Viņam piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Neangažēti un bez populisma

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 16.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa (ST) ir pasludinājusi savu spriedumu - Ārstniecības likuma pārejas noteikumu normas, kas nosaka ārstniecības personu samaksu par pagarināto normālo darba laiku, ir neatbilstošas Satversmei. Ministru prezidents Māris Kučinskis jau paziņojis, ka ST lēmums tiks pildīts, taču lēmuma pildīšanas rezultātā problēmas nebūs tik daudz saistītas ar finansējumu, bet gan ar darba roku trūkumu.

Tajā pašā laikā šis ST lēmums kārtējo reizi apliecina, ka valsts nedrīkst savas finansiālās problēmas risināt ar antikonstitucionālu lēmumu palīdzību. Lai gan politiķi regulāri kāpj uz viena un tā paša grābekļa – proti, cenšas sasāpējušas finanšu problēmas risināt uz kādas sabiedrības grupas rēķina, par tiesiskumu īsti neaizdomājoties. Spilgts piemērs tam ir 2009. gada ST lēmums, kas noteica, ka krīzes apstākļos valdības pieņemtais lēmums samazināt pensijas par 10%, bet strādājošiem pensionāriem – par 70% ir Satversmei neatbilstošs un nav spēkā kopš tā pieņemšanas brīža. Toreizējais finanšu ministrs Einārs Repše gan nepakautrējās ST lēmumu nodēvēt par bezatbildīgu, jo tas radīšot lielu robu sociālajā budžetā, aizmirstot par to, ka ST primāri ir jārūpējas par tiesiskumu, nevis budžetu. Tas gan neizslēdz, ka var būt krīzes apstākļos kādas pārejas normas, ar kurām tiek noteikti kādi samērīgi ierobežojumi. Taču mūsu politiķu nelaime ir tā, ka tie neprot nekrīzes laikā atteikties no krīzes laikā pieņemtajiem ierobežojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jāņa Bordāna, Jutas Strīķes un Jura Juraša valdības izveidošana ir lielā iespēja. Premjera amats un visas spēka ministrijas tiks koncentrētas vienas partijas rokās. Paradoksāli, bet, neskatoties uz sadrumstaloto Saeimu, tā tiešām ir iespēja, ka tiek izveidots jauns un stabils varas centrs uz nākamajiem desmit gadiem.

Pilnīgi iespējams, ka, zaudētāju partiju deputātiem pārejot uz JKP, jau šajā Saeimā izveidosies «superpartija» ar vairāk nekā 50 deputātiem. Latvijas valsts vara nonāks vienota, specdienestu atbalstīta un ar gribu apveltīta politiskā spēka rokās.

Atšķirībā no Saeimas, specdienestos jefiņu nav. Tur ir «veči» ar pieredzi, kas arī ar bandītiem «risina lietas». Varbūt tiešām labi, ka uz Latvijas simtgadi varu beidzot pārņem «vilkači uzplečos», lai tiktu izbeigta tā valsti iznīcinošā «šļura», no kuras tauta ir ļoti nogurusi pēdējās desmitgadēs. Tiesas mokās ar blēžiem, prokuratūra gadiem velk lietas, un policija neko nevar atklāt. Valsti nesodīti izzog, miljardus brīvi izsaimnieko. Tas beigsies, kungi!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Godātā redakcija, atļaujiet caur Jūsu izdevuma slejām vērsties pie mūsu sabiedrības progresīvās daļas. Pie tiem, kuri iestājas par atbildību, taisnīgumu un nerimtīgu attīstību ceļā uz vispārēju tautas laimi. Kuri ir par progresīvām idejām, progresīviem nodokļiem, progresīvu attieksmi pret apkārtējo vidi un progresīvu neiecietību pret netaisnīgu bagātību.

Dārgie progresa aizstāvji, veicinātāji un cīnītāji, Jūsu degsme ir uzteicama, tomēr vēlos teikt dažus vārdus par sekām, kuras progresa ideju piesātinātā atmosfēra radījusi ne tikai ļaunajiem bagātniekiem, bet daudz plašākiem slāņiem, pašus progresa kareivjus ieskaitot. Atgādināšanai pāris atkāpju vēsturē.

Reiz senā pagātnē Einars Repše, progresa ideju nospiests, stādīja priekšā progresīvā nodokļa uzmetumu, saskaņā ar kuru tāds būtu jāsāk maksāt no mēneša ienākumiem virs Ls 400. Kāds jandāls izcēlās! Kā nav kauna! Nevis no 40 000 un pat ne no 4000, bet jau no četriem simtiem! FM aprēķini toreiz rādīja, ka kaut cik pamanāms rezultāts būtu tikai tad, ja sāktu no šāda pieticīga līmeņa, bet primitīva ļauno bagātnieku čakarēšana būtu bez taustāmām fiskālām sekām. Ideja toreiz izčākstēja, bet populārā vēlme zāģēt biezos reanimējās vēl tizlākā formā kā «solidaritātes nodoklis», nu jau citu jaunlaicēnu izpildījumā. Ar jau sen prognozētām sekām: budžetam ne silts, ne auksts, tikai lieks sarežģījums nodokļu sistēmā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunais Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks saskarsies ar virkni iepriekš nepieredzētu izaicinājumu, kas skar gan mūsu pašu lēmumus, gan ģeopolitiskos procesus.

Par to, ar kādiem izaicinājumiem būs jāsaskaras Mārtiņam Kazākam, diskutē Fiskālās Disciplīnas padomes priekšsēdētāja, profesore, dr.habil.oec, Inna Šteinbuka, bijušais Latvijas bankas prezidents un bijušais Ministru prezidents Einars Repše un Eiropas parlamenta deputāts, bijušais finanšu ministrs, dr.oec. Roberts Zīle. Diskusiju vada Dienas Biznesa valdes loceklis Jānis Maršāns.

Diskusijā apspriež:

  • Pārmērīgo naudas drukāšanu visā pasaulē
  • Milzīgo un neilgtspējīgo kredītportfeļa izmēru
  • Tirgus digitalizāciju un kriptovalūtu ietekmi uz nākotnes risinājumiem
  • FKTK pievienošanu Latvijas Bankai
  • Pārspīlējumu izskaušanu no politiskās ikdienas

Komentāri

Pievienot komentāru