Jaunākais izdevums

Eiro vērtība pret ASV dolāru ceturtdien kritās pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmuma nemainīt bāzes procentlikmi, bet ASV un Eiropas biržu indeksu dinamikā bija dažādas tendences.

ECB padomes sēdē Frankfurtē galveno bāzes procentlikmi tika nolemts saglabāt 0% līmenī. Preses konferencē pēc padomes sēdes ECB prezidents Mario Dragi atzina, ka riski eirozonas ekonomikas izaugsmei ir palielinājušies, un tos rada galvenokārt ārējie faktori - protekcionisma draudi, nestabilitāte tirgos un draudi attīstības valstu ekonomikām. Dragi sacīja, ka pašreizējās procentlikmes netiks mainītas vismaz līdz vasarai.

«Fakts, ka Dragi pauda lielākas bažas par bloka ekonomisko veselību, vedināja uzskatīt, ka likmju pieaugums notiks vēlāk, nevis ātrāk,» sacīja «Western Union Business Solutions» vecākais tirgus analītiķis Džo Manimbo, prognozējot tālāku spiedienu uz eiro.

Londonas biržas indekss kritās, bet Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi palielinājās.

Arī Volstrītā bija dažādas tendences. Indekss «Nasdaq Composite» kāpa, ko veicināja pusvadītāju kompāniju laba peļņa, un nedaudz pieauga arī indekss «Standard & Poor's 500», bet indekss «Dow Jones Industrial Average» samazinājās.

«Tirgus gaida nākamo katalizatoru,» atzina «50 Park Investment» analītiķis Adams Sarhans.

Naftas cenas pieauga Ņujorkas biržā, bet kritās Londonas biržā.

Eiro vērtība pret ASV dolāru kritās, britu mārciņas kurss pret dolāru saruka, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena ceturtdien pieauga par 0,51 dolāru līdz 53,13 dolāriem par barelu. «Brent» markas jēlnaftas cena Londonas biržā saruka par 0,05 dolāriem līdz 61,09 dolāriem par barelu.

ASV biržu indekss «Dow Jones Industrial Average» ceturtdien kritās par 0,1% līdz 24 553,24 punktiem, indekss «Standard & Poor's 500» kāpa par 0,1% līdz 2642,33 punktiem, bet indekss «Nasdaq Composite» palielinājās par 0,7% līdz 7073,46 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 ceturtdien kritās par 0,4% līdz 6818,95 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 pieauga par 0,5% līdz 11 130,18 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājās par 0,7% līdz 4871,96 punktiem.

Eiro vērtība pret ASV dolāru ceturtdien kritās no 1,1381 līdz 1,1313 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,3069 līdz 1,3058 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās no 109,60 līdz 109,57 jenām par dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

ECB šefa krēslā - ne balodis, ne vanags, bet – pūce!

Jānis Šķupelis, 13.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lagarda preses konferencē nedaudz optimistiskāka; sola pārskatīt iestādes stratēģiju

Šo ceturtdien finanšu pasaules uzmanības centrā nonāca Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksme un tai sekojošā preses konference, kuru pirmo reizi stūrēja jaunā iestādes prezidente Kristīne Lagarda.

Pēdējos gados ierasta situācija, kad finanšu tirgus dalībnieki tver katru ECB šefa izteikto zilbi (un pat vēro kaklasaites krāsu), kam tad var būt ietekme uz dažādu finanšu aktīvu vērtību. Galu galā - tieši centrālo banku gan reālie darbi, gan solījumi bijuši viens no pīlāriem, uz kura no iepriekšējās finanšu krīzes balstījies nozīmīgāko finanšu aktīvu cenu pieaugums. Katrā ziņā ECB vadības komunikācijas prasmēm var būt milzīga ietekme uz tirgus gaidām, kas attiecīgi var būt labi (ja ziņa nodota daudzmaz veiksmīgi) vai slikti, ja pēc kāda šāda ziņojuma drīzāk valda pamatīgs apmulsums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas sarūk, ECB aicina ES ātri vienoties par atveseļošanās plānu

LETA--AFP, 17.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaulē ceturtdien kritās pēc dažādiem ASV ekonomikas datiem un uzņēmumu peļņas paziņojumiem, savukārt Eiropas Centrālā banka (ECB) aicināja Eiropas Savienības (ES) līderus ātri vienoties par ekonomikas atveseļošanas plānu.

ASV saasinoties jaunā koronavīrusa pandēmijai, trešdien tika reģistrēts jaunu Covid-19 gadījumu rekordskaits - 67 632.

Bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaits ASV pagājušajā nedēļā saruka par 10 000, tādējādi kritums reģistrēts piecpadsmito nedēļu pēc kārtas.

Mazumtirdzniecības apgrozījums ASV šogad jūnijā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, palielinājies par 7,5%, tādējādi reģistrēts straujāks kāpums par prognozēto. Kāpums jūnijā tomēr bija lēnāks par kāpumu maijā.

"Realitāte ir tāda, ka šie skaitļi vēl arvien ir paaugstināti," sacīja platformas "Upwork" galvenais ekonomists Adams Ozimeks, runājot par bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaitu. "Tas izskatās pēc tā, ka turpinās darbavietu skaita samazināšanās un pastāvīga uzņēmumu slēgšana."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropa vienmēr bijusi visai "dažāda", kas nozīmējis, ka šajā pasaules daļā plaukst labs fons domstarpībām.

Pati Eiropas Savienība (ES) pamatā tika dibināta kā miera savienība, kuras galvenais mērķis bija tas, lai vecajā kontinentā vairs nebūtu kara. Varētu teikt, ka notika izvēle par labu birokrātijai un dažādu veidu citām ķildām, bet galvenais – "nē" karam Eiropā.

Arī šobrīd daudzi šķēpi tiek lauzi starp reģiona ziemeļiem un dienvidiem, piemēram, par to, vai vajadzētu emitēt kopēju reģiona parādu. Plaisas Eiropā (starp ziemeļiem un dienvidiem) gan, šķiet, kļūst arvien plašākas, kas licis uzdot daudz jautājumus par to, kā ES un monetārais reģions varētu izskatīties nākotnē.

Ja ar to nepietiek, tad šomēnes ar pamatīgu akmeni pa ES kopējo ķildu pūzni atļāvās iesviest Vācijas Konstitucionālā tiesa, kura Eiropas Centrālās bankas (ECB) iepriekšējo aktīvu uzpirkšanu jeb kvantitatīvo mīkstināšanu (gandrīz trīs triljonu eiro apmērā) draudējusi atzīt par potenciāli nelikumīgu, ja šī iestāde tai nesagatavos savas darbības "proporcionalitātes izvērtējumu".

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

ECB stimulu programma ceļ Eiropas akciju cenas, kāpums arī Volstrītā

LETA, 13.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas akciju cenas ceturtdien pieauga pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) nāca klajā ar plašu ekonomikas stimulu programmu un pazemināja procentlikmes.

ASV akciju tirgos bija kāpums, turpinoties atslābumam ASV-Ķīnas tirdzniecības karā un investoriem gaidot, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) nākamnedēļ atkal pazeminās procentlikmes. Eiro vērtība pret ASV dolāru sākumā kritās, bet tirdzniecības sesijas beigās pieauga. "Mēs atgriežamies normālā teritorijā, atkal fokusējoties uz tirdzniecību un monetāro politiku,» sacīja «National Securities» galvenais tirgus stratēģis Ārts Hogans.

ECB padome savā sēdē ceturtdien nolēma vēl samazināt negatīvo noguldījumu iespējas uz nakti likmi un no 1.novembra atsākt aktīvu uzpirkšanas programmu. Noguldījumu iespējas uz nakti likmi, kas līdz šim bija -0,4%, nolemts samazināt līdz -0,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

EST: Rimšēvičam kriminālprocesā nav piemērojama imunitāte kā ECB padomes loceklim

LETA, 30.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam pret viņu sāktajā kriminālprocesā nav piemērojama Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes locekļa imunitāte, atzinusi Eiropas Savienības Tiesa (EST).

EST otrdien pasludinājusi spriedumu lietā par ECB padomes locekļa imunitātes atcelšanu Rimšēvičam.

Saskaņā ar EST spriedumu, ja kriminālprocesa virzītājs konstatē, ka darbības, par kurām tiek veikta kriminālizmeklēšana, dalībvalsts centrālās bankas vadītājs acīmredzami nav veicis, pildot savus amata pienākumus, kriminālprocess attiecībā uz viņu var tikt turpināts, jo imunitāte pret tiesvedību nav piemērojama.

Tiesa spriedumā norāda, ka visi dalībvalstu centrālo banku vadītāji ir ECB Ģenerālpadomes locekļi un ka to dalībvalstu centrālo banku vadītāji, kuru valūta ir eiro, turklāt ir arī ECB Padomes locekļi. Tiesa, skatot lietu virspalātas sastāvā, vispirms norāda, ka Protokols par privilēģijām un imunitāti ir piemērojams ECB, tās struktūru locekļiem un tās personālam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas (ECB) padome sēdē ceturtdien nolēma vēl samazināt negatīvo noguldījumu iespējas uz nakti likmi un no 1.novembra atsākt aktīvu uzpirkšanas programmu.

Noguldījumu iespējas uz nakti likmi, kas līdz šim bija -0,40%, nolemts samazināt līdz -0,50%.

Abas pārējās svarīgākās procentlikmes - bāzes procentlikmi un aizdevumu iespējas uz nakti likmi - ECB nolēma nemainīt. Līdz ar to bāzes procentlikme tiek saglabāta 0% līmenī, bet aizdevumu iespējas uz nakti likme paliks 0,25% līmenī.

1.novembrī atsāksies aktīvu uzpirkšanas programma, mēnesī uzpērkot aktīvus par 20 miljardiem eiro.

Centrālās bankas paziņojumā norādīts, ka aktīvu uzpirkšanas programma tiks turpināta, «cik ilgi vien tas būs nepieciešams», kā arī procentu likmes «pašreizējā vai zemākā līmeni tiks saglabātas, līdz inflācijas prognozes stabili atbildīs līmenim, kas ir pietiekami tuvu» ECB noteiktajam patēriņa cenu pieauguma mērķlīmenim nedaudz zem 2%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Biržu indeksi un eiro vērtība sarūk pēc eirozonas izaugsmes prognožu pazemināšanas

LETA--AFP, 08.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules biržu indeksi ceturtdien kritās, bet eiro vērtība saruka līdz zemākajam līmenim kopš 2017.gada jūnija, Eiropas Centrālajai bankai (ECB) pazeminot eirozonas ekonomikas izaugsmes prognozes šim un nākamajam gadam.

Eiro vērtība pret ASV dolāru saruka līdz 1,12 dolāriem par eiro pēc ECB monetārās politikas sanāksmes, kurā tā paziņoja, ka nolemj nemainīt bāzes procentlikmi un saglabāt to 0% līmenī vismaz līdz šī gada beigām.

ECB vadītājs Mario Dragi brīdināja, ka eirozona «iziet no nepārtraukta vājuma un valdošas neskaidrības perioda, vai arī mēs vēl esam tajā».

Dragi norādīja uz «faktoriem .. pārsvarā ar ārēju avotu», tai skaitā «protekcionisma draudiem» un «ģeopolitiskiem apsvērumiem».

Frankfurtes, Parīzes un Londonas biržu indeksi pēc šī paziņojuma kritās, un tiem sekoja Volstrītas indeksi.

Berlīnē bāzētās domnīcas DIW ekonomists Marsels Fračers sacīja, ka «ECB šodien deva pārsteidzoši skaidru brīdinājuma signālu». «Eirozonas ekonomika jūtami pavājinās un riski pieaug,» teica Fračers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ECB uzpirks vairāk parādu, nekā valdības vispār izdos

Jānis Šķupelis, 05.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālajai bankai (ECB) atbildot uz pandēmijas izaicinājumiem, pilnā apmērā ieslēgta eiro drukāšana jeb tiek īstenotā tā saucamā kvantitatīvā mīkstināšana.

Apmēri ir patiešām ievērojami, un, piemēram, Financial Times ziņo, ka nākamgad ECB uzpirks vairāk eirozonas valdību parāda vērtspapīrus nekā tos spēs emitēt pašas valdības. Citiem vārdiem sakot, lai finansētu pandēmijas budžeta deficītus, nebūs nepieciešams ne eiro no kādas citu investoru naudas, un šo caurumu pilnībā gatavi aizlāpīt ir reģiona monetārās stabilitātes sargi.

Proti, neskatoties uz eiropiešu budžetu deficītu palielināšanos, ECB obligāciju uzpirkšanas apmērs būs lielāks par kopējo eirozonas valdību 2021. gadā no jauna emitēto parādu kalnu. ASV investīciju banka Citigroup turklāt rēķina, ka šāda situācija būtu vērojama pat tad, ja ECB neizlems palielināt savu pandēmijas kvantitatīvo mīkstināšanu, kuras kopējais izsludinātais apmērs ir 1,35 triljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.

1. Pakaros vēl tirdzniecības frontē

ASV un Ķīnas attiecības, kuras jau pirms pandēmijas nevarēja saukt par tām labākajām, kļūst arvien saspīlētākas. ASV amatpersonas Ķīnu vaino pie tā, ka tā pārējo pasauli maldinājusi par COVID-19 apmēriem un risku. Augstākajā līmenī runāts par to, ka šis vīruss patiesībā varētu būt "izbēdzis" no Ķīnas laboratorijām. Rezultātā ASV prezidents Donalds Tramps, lai gūtu kāda veida kompensāciju, piedraudējis ar jauniem tarifiem pret šo valsti. Daži tik karstasinīgu ASV vēršanos pret Ķīnu saista ar arvien tuvākajām ASV prezidenta vēlēšanām. Savukārt Ķīna norādījusi, ka ASV vadītāji cenšas uz citiem novelt atbildību par to, ka tie paši slikti tiek galā ar pandēmijas krīzi. No Ķīnas pat pretī likta informācija, ka vīrusu šajā valstī gaisā palaiduši savukārt jau ASV militāristi. Valdot šādam fonam, piesaukta nesen panāktā šo valstu tirdzniecības vienošanās laušana. Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.Vēl šā gada sākumā - neilgi pirms COVID-19 sāgas eskalēšanās - ASV un Ķīna parakstīja kaut ko līdzīgu tirdzniecības pamieram. Ķīna bija tā, kas, apmaiņā pret pakāpenisku daļēju tarifu atcelšanu, piekrita pirkt ASV preces papildu 200 miljardu ASV dolāru vērtībā. "Bloomberg" ziņo, ka pagaidām Ķīnas pirkumi atpaliek no grafika, ko aizkavējusi arī pandēmija. Pastāv uzskats, ka, patērētāju tēriņiem brūkot un biznesiem aizveroties, tas pat īsti vairs nav iespējams. Tramps gan norādījis, ja tas netiks pildīts, agrākā vienošanās tiks lauzta. Jauna tirdzniecības karu eskalēšanās šādā brīdī radītu papildu slogu jau tā faktiski nokdaunā esošajai globālajai ekonomikai.Katrā ziņā abu šo lielvaru sastapējā vārdu apmaiņa kļuvusi visai asa un dažkārt ļoti haotiska. Piemēram, šīs nedēļas beigās abu minēto valstu amatpersonas jau bija neaudz nomierinājušās un ziņoja par to, ka tirdzniecības ziņā tomēr virzīsies uz kompromisu.Kopumā nepatika par Ķīna rīcību saistībā ar pandēmiju aug ne tikai ASV. "Šajos trīs mēnešos Ķīna ir zaudējusi Eiropu," "Bloomberg" pirms kāda laika norādījis Vācijas Zaļās partijas pārstāvis Reinards Butikofers, kas vada Eiropas Parlamenta delegāciju attiecībām ar Ķīnu. Viņš izcēla Ķīnas "patiesības menedžmentu" vīrusa agrīnajā fāzē, ārkārtīgi agresīvo šīs valsts Ārlietu ministrijas nostāju un "stingrās līnijas propagandu", kas atbalsta Komunistiskās partijas pārākumu pār demokrātiju. Kopumā šāda attieksme liek domāt, ka daudzu valstu stratēģija varētu būt vērsta, lai mazinātu savu dažāda veida atkarību no Ķīnas. Tāpat šīs valsts un tās kompāniju ieguldījumi citur arvien lielākā mērā var tikt uzskatīti par stratēģiski mazāk vēlamiem vai pat vienkārši nepieņemamiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Finanšu tirgu nomētāšana ar naudu atkal nostrādā

Jānis Šķupelis, 09.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas valdību aizņemšanās izmaksas sarukušas līdz līmenim, kāds bija vērojams pirms pandēmijas krīzes.

Šādu situāciju lielā mērā noteikusi Eiropas Centrālās bankas (ECB) aktivitāte. Šī iestāde savas jaunās kvantitatīvās mīkstināšanas ietvaros iegādājusies (un vēl vien plāno iegādāties) gigantiskus eirozonas valdību un uzņēmumu parāda kalnus. Tas attiecīgi liek domāt par to, ka pieprasījums pēc valdību parāda saglabāsies ļoti liels un nozīmē obligāciju cenu pieaugumu un to ienesīguma kritumu.

Pandēmijas izaicinājumiem vēršoties plašumā, sākotnēji bija vērojamas bažas, ka dažām Eiropas valstīm būs lielas grūtības tos pārvarēt. Piemēram, pavasara sākumā strauji palēcās Itālijas obligāciju ienesīgums. Pie strauja tautsaimniecības sabrukuma un ļoti spēji augošiem parādiem, kas tika likti pretī pandēmijas krīzei, bija vērojamas bažas par to atdošanu. Kopumā gan centrālo baņķieru un valdību stimulēšana šoreiz bijusi ļoti pārliecinoša, kas šāda veida satraukumu atvirzījis kaut kad tālākā nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ECB un PNB bankas aprēķini par bankas aktīviem būtiski atšķīrušies

LETA, 26.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas (ECB) un pirms nedēļas slēgtās «PNB bankas» viedoklis par bankas aktīvu vērtību ievērojami atšķīries, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums «de facto».

Martā ECB sākusi klātienes pārbaudi bankā. Kā noskaidrojis raidījums, maijā «PNB bankas» akcionārs Grigorijs Guseļņikovs ticies ar atbildīgo ECB padomnieku Mišelu Dabadī un paudis satraukumu par to, kā tiek novērtēti bankas aktīvi.

Mēnesi vēlāk - 20.jūnijā - Guseļņikovs paziņojis ECB, FKTK un Ministru prezidentam Krišjānis Kariņam (JV), ka nolēmis no bankas aiziet, bet 28.jūnijā banka publiski paziņoja par akcionāru maiņu.

Savukārt 11.jūlijā ECB izvirzīja bankai atkārtotu prasību palielināt kapitālu. Prasības bija jāizpilda līdz 13.augustam. Taču jaunie investori lūdza vēl laiku. To viņiem vairs nedeva un 15.augustā ECB paziņoja, ka banka ir nonākusi vai visdrīzāk nonāks finanšu grūtībās. Dienu vēlāk FKTK bankas darbu apturēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien paziņoja, ka ilgāka termiņa refinansēšanas operāciju jaunākajā kārtā tā 742 bankām izsniegusi aizdevumus 1,31 triljonu eiro apmērā.

Šis apjoms saskan ar ECB prognozēm par apjomu diapazonā starp 1,2-1,5 triljoniem eiro. Bankas var aizņemties uz termiņu līdz trim gadiem ar procentu likmi mīnus 1%.

Aizdevumu mērķis ir veicināt banku motivāciju aizdot uzņēmumiem un mājsaimniecībām, lai stimulētu ekonomikas atkopšanos no pandēmijas ietekmes. Šo aizdevumu likme ir zemāka par nulli, kas nozīmē, ka ECB kreditētājiem piemaksā, lai tie aizdotu naudu.

ECB jūnija sākumā paziņoja, ka tiks tērēti papildu 600 miljardi eiro obligāciju ārkārtas iegādēm, lai palīdzētu eirozonai pārciest koronavīrusa pandēmijas izraisīto krīzi.

ECB nesen izveidoja obligāciju ārkārtas uzpirkšanas programmu, kuras apjoms līdz šim veidoja 750 miljardus eiro un kurai bija paredzēts ilgt līdz gada beigām. Taču 4.jūnijā ECB paziņoja, ka šīs programmas darbība tiks pagarināta vismaz līdz 2021.gada jūnija beigām vai līdz brīdim, kad ECB uzskatīs, ka pārvarēta koronavīrusa izraisītā krīze.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Eiro svārstās pēc ECB signāliem par procentlikmju pazemināšanu

LETA--AFP, 26.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiro vērtība ceturtdien svārstījās pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) signāliem, ka tā var drīz veikt jaunus ekonomikas stimulēšanas pasākumus un pazemināt procentlikmes, lai veicinātu izaugsmi un inflāciju. ASV un Eiropas biržu indeksi kritās.

Eiro vērtība bija kritusies līdz divu gadu zemākajiem līmeņiem pēc ECB paziņojuma, kurā tika uzsvērts ekonomikas vājums reģionā, bet vēlāk pieauga.

Eiropas biržu indeksi saruka, investoriem fokusējoties uz reģiona pieticīgo perspektīvu. ASV biržu indeksi kritās pēc «Tesla», «American Airlines» un citu uzņēmumu peļņas ziņojumiem, kuri radīja vilšanos.

«Prudential Financial» analītiķe Kvinsija Krosbija sacīja, ka spēcīgi ASV ekonomikas dati, tai skaitā ceturtdienas ziņojums par ilgi uzglabājamu preču noieta palielināšanos jūnijā, var novest pie ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) nākamās nedēļas paziņojuma, kurā tiktu pausta mazāka gatavība pazemināt procentlikmes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Eiropas akciju tirgi demonstrē kāpumu pēc ECB lēmuma nemainīt procentlikmes

LETA--AFP, 25.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas akciju tirgos ceturtdien bija kāpums pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) nolēma nemainīt galvenās procentlikmes.

ECB padomes sēdē Frankfurtē galveno bāzes procentlikmi tika nolemts saglabāt 0% līmenī. Padome arī nolēma saglabāt noguldījumu iespējas uz nakti likmi -0,5% līmenī un aizdevumu iespējas uz nakti likmi 0,25% līmenī.

Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi pieauga, neraugoties uz aizejošā ECB prezidenta Mario Dragi brīdinājumu, ka «ieilgusi neskaidrību klātbūtne» ietekmē ekonomisko aktivitāti eirozonā.

ECB izvēlējās tālāk nepazemināt procentlikmes, lai gan Dragi sacīja, ka «monetārās politikas pielāgošana plašā pakāpē vēl arvien ir nepieciešama».

Volstrītā akciju cenas lielākoties pieauga, bet vairāku nozīmīgu uzņēmumu akciju cenas ievērojami mainījās abos virzienos pēc pārsteidzošu peļņas rezultātu paziņošanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV centrālā banka Federālā rezervju sistēma trešdien samazināja bāzes procentlikmi, taču FRS prezidenta Džeroma Pauela sacītais, ka šis samazinājums nav sākums regulārai procentlikmes pazemināšanai izraisīja akciju cenu kritumu Savienoto Valstu biržās un ASV dolāra kursa kāpumu.

FRS trešdien pirmo reizi kopš 2008.gada nolēma samazināt bāzes procentlikmi. FRS Atvērtā tirgus komiteja pēc kārtējās divu dienu sanāksmes paziņoja, ka pazemina bāzes procentlimes mērķrādītāju par 0,25 procentpunktiem līdz 2-2,25%.

Preses konferencē pēc FRS Atvērtā tirgus komitejas sēdes Pauels uzsvēra, ka lēmums samazināt bāzes procentlikmi nenozīmē to, ka šis ir vienreizējs pasākums, bet nav arī uzskatāms par sākumu regulārai bāzes procentlikmes pazemināšanai.

«Gribu pateikt skaidri. Es sacīju, ka tas nav sākums garai procentlikmes samazināšanu sērijai. Es neteicu, ka tā ir vienreizēja [pazemināšana] vai kaut kas tamlīdzīgs,» norādīja FRS prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas biržu indeksi trešdien pārsvarā kritās pēc Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmuma nemainīt bāzes procentlikmi, savukārt britu mārciņas vērtība samazinājās, turpinoties haosam «Breksita» jomā.

ASV uzņēmumu akciju cenas neilgu laiku pieauga pēc FRS lēmuma saglabāt bāzes procentlikmi nemainīgu un prognozes, ka šogad to nepaaugstinās, bet varētu paaugstināt nākamgad.

Akciju cenas sāka kristies pēc preses konferences, kurā FRS vadītājs Džeroms Pauels uzsvēra, ka ASV ekonomika ir stabila, lai gan FRS trešdien samazināja ekonomikas pieauguma prognozi šim gadam no 2,3% līdz 2,1%, nākamajam gadam no 2% līdz 1,9%, bet 2020.gadam to saglabāja 1,8% līmenī.

Volstrītas indeksi «Dow Jones Industrial Average» un «Standard & Poor's 500» noslēdza tirdzniecības sesiju ar kritumu, bet indekss «Nasdaq Composite» nedaudz pieauga.

Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs sacīja, ka tirgus sākotnējais kāpums bija automātiska reakcija uz FRS lēmumu, bet investori vēlāk pārdomāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Pasaules akciju cenas dramatiski krītas jaunā koronavīrusa dēļ

LETA--AFP, 13.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules akciju cenas ceturtdien dramatiski saruka, dažām biržām piedzīvojot vairākos gadu desmitos straujāko kritumu, jo centrālo banku ārkārtas pasākumi nemazināja bailes par jaunā koronavīrusa uzliesmojuma aizvien smagāko ietekmi uz ekonomiku.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" saruka par 10,0% jeb aptuveni 2350 punktiem līdz 21 200,62 punktiem, piedzīvojot ļaunāko tirdzniecības sesiju kopš 1987.gada.

Londonas biržas indekss FTSE 100 kritās par 10,9%, piedzīvojot savu sliktāko dienu kopš 1987.gada.

Frankfurtes biržas indekss DAX dienu noslēdza ar 12,24% kritumu, un tas bija straujākais šī indeksa kritums, kāds reģistrēts kopš 1989.gada.

Parīzes biržas indekss "CAC 40" kritās par 12,28%, kas ir lielākais šī indeksa vienas dienas kritums tā vēsturē.

Milānas biržas indeks FTSE MIB saruka par 16,9% līdz 14 894, 44 punktiem, un tas ir sliktākais rādītājs kopš šī indeksa ieviešanas 1998.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas reaģē uz Lagardas brīdinājumu

LETA--AFP, 22.01.2021

Eiropā cenas kritās pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadītājas Kristīnas Lagardas brīdinājuma par Covid-19 radīto problēmu turpināšanos

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules akciju cenas ceturtdien mainījās dažādos virzienos, Eiropā krītoties pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadītājas Kristīnas Lagardas brīdinājuma par Covid-19 radīto problēmu turpināšanos, bet Volstrītas indeksam "Nasdaq Composite" sasniedzot jaunu rekordu optimismā par ASV prezidentūras pāreju.

"Nasdaq Composite" pieauga līdz jaunam rekordam otro tirdzniecības sesiju pēc kārtas, palielinoties "Apple", "Facebook" un citu tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenām.

Ar naftu saistīto uzņēmumu akciju cenas kritās pēc vairākiem jaunā ASV prezidenta Džo Baidena paziņojumiem, tostarp par naftasvada "Keystone XL" būvniecības atļaujas atcelšanu, plānotas urbšanas darbu atļaujas iesaldēšanu Arktikas Nacionālajā dabas liegumā un ASV atkalpievienošanos Parīzes klimata nolīgumam.

Agrīnas ziņas par ASV Kongresa skepsi attiecībā uz Baidena ierosināto fiskālo stimulu paketi 1,9 triljonu ASV dolāru apmērā vedina domāt, ka "nebūs viegli drīz panākt šī ierosinājuma pieņemšanu pilnībā", sacīja Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien samazināja eirozonas ekonomikas krituma prognozi šim gadam, taču brīdināja, ka inflācija šogad saglabāsies zema.

ECB prognozē, ka eirozonas ekonomika šogad saruks par 8%, nevis 8,7%, kā tika lēsts jūnijā.

Savukārt nākamgad un 2022.gadā eirozonas ekonomika pieaugs attiecīgi par 5% un 3,2%.

"Jaunākie dati norāda uz spēcīgu ekonomiskās aktivitātes atlabšanu. Taču atveseļošanos turpina aptvert neskaidrība," skaidro ECB vadītāja Kristīne Lagarda.

Vienlaikus ECB prognozē, ka inflācija eirozonā šogad būs vien 0,3%, bet nākamgad un 2022.gadā pieaugs līdz attiecīgi 1% un 1,3%.

Kā ziņots, ECB padome ceturtdien nolēma bāzes procentlikmi un obligāciju uzpirkšanas programmas apjomu saglabāt nemainīgu.

ECB padomes sēdē Frankfurtē galveno bāzes procentlikmi nolemts saglabāt 0% līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Britu mārciņas vērtība svārstās saistībā ar Brexit, biržu indeksi krītas

LETA--AFP, 28.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Britu mārciņas vērtība trešdien svārstījās, sākumā pieaugot pēc Lielbritānijas premjeres Terēzas Mejas solījuma atkāpties, ja parlaments atbalstīs viņas Brexit vienošanos, bet vēlāk samazinoties, savukārt ASV un Eiropas biržu indeksi kritās.

Meja sarunās ar deputātiem apsolīja atkāpties, tiklīdz tiks apstiprināta Brexit vienošanās, bet nenosauca demisijas datumu. Uzreiz pēc šī solījuma pieauga britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru un eiro, bet tā vēlāk kritās, jo Mejas plāns izskatījās nedrošs.

Volstrītas biržu indeksi kritās pēc satraukuma par globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanos. Investori apsvēra, cik nopietni uztvert ASV 10 gadu obligāciju ienesīguma kraso kritumu, kas tradicionāli ir ekonomikas vājuma pazīme vidējā termiņā un ilgtermiņā.

ASV 10 gadu obligāciju ienesīgums trešdien kritās līdz zemākajam līmenim kopš 2017.gada decembra.

«Pircēji parādījās sesijas otrās daļas laikā,» sacīja «50 Park Investment» analītiķis Adams Sarhans, kurš uzskata tirgus satraukumu par obligāciju ienesīgumu par pārmērīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziņu virsrakstos dominē pandēmija, nemieri un valstu sāncensība. Vienlaikus ekonomikas turpina vērties vaļā un varas institūcijas ziņo par gigantiskiem ekonomikas stimuliem.

Kopš zemākajiem punktiem plusā jau 40%

Pasaules lielākajos akciju tirgos šonedēļ turpinājās cenu pieaugums, ko joprojām noteica prieks par valdību un centrālo banku stimuliem, ekonomiku tālāku atvēršanos un pieņēmumi, ka pandēmijas lielākā "bezcerība" jau ir aiz muguras. Kopš maija sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība tādējādi palēkusies jau vairāk nekā par 7%. Savukārt kopš marta zemākajiem punktiem šis kāpums ir jau 40% apmērā. Tas ASV akcijām vēsturiski ir bijis labākais sniegums 50 tirdzniecības sesiju periodā. Rezultātā minētais ASV akciju indekss ir vien nepilnus 8% zem saviem februāra otrās puses rekordiem. Savukārt kopš šā gada sākuma tā cena sarukusi par 3,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likmi ved dziļāk mīnusos un atkal restartēs likviditātes drukāšanu; eksperimentus viennozīmīgi nevērtē.

No Eiropas Centrālās bankas (ECB) šā mēneša vidū tika gaidītas lielas ziņas jeb izšķirīga atbilde uz neskaidrību un nepārliecinošāku ekonomiku. Šoreiz, šķiet, iztika bez nosacītiem sarūgtinājumiem, ja vērtē lēmumu kopējo apmēru, – reģiona depozītu likme bankām tika apcirpta par 10 bāzes procentpunktiem līdz -0,5%, un no novembra tiks atsākta tā saucamā kvantitatīvā mīkstināšana (QE). Tās ietvaros ECB katru mēnesi uzpirks vērtspapīrus 20 miljardu ASV dolāru vērtībā.

Šāda pamatīga ECB monetāro stimulu doza liek domāt, ka ekonomikas sildīšanas stadijā iestāde atradīsies vēl gadiem. Tādējādi iestādes šefs Mario Dragi šo amatu atstās, jaunajai bankas vadībai nododot ļoti zīmīgu mantojumu – vēl negatīvākas likmes un likviditātes drukāšanu bez formāla beigu termiņa. M. Dragi uzsvēra, ka šī programma turpināšoties «tik ilgi, cik nepieciešams». Daži ironizē, ka ECB realizēs «kvantitatīvo mīkstināšanu bezgalība» un iestādes moto no «lai ko tas arī prasītu» drīzāk pārvērties par «lai cik ilgi tas arī prasītu». Tā ir vārdu spēle pēc M. Dragi, šķiet, pašas slavenākās «lai ko tas arī prasītu» runas. Toreiz 2012. gadā bija parādījušās nopietnas bažas par monetārā reģiona vienotību. ECB vadītājs tad ar savu šādu dzelžainu «lai ko tas arī prasītu» solījumu plaukstošajiem apokalipses scenārijiem gluži vai norāva stopkrānu (finanšu tirgus viņam noticēja).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Volstrītā akciju cenas trešdien pieauga otro dienu pēc kārtas, turpinot reaģēt uz ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela signāliem par lielāku iespējamību, ka tiktu samazinātas procentlikmes.

Eiropas biržu indeksi mēreni pieauga pirms gaidāmas Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksmes.

Naftas cenas kritās pēc ASV komerciālo jēlnaftas rezervju negaidītas palielināšanās un datiem par ASV naftas ieguves pieauguma turpināšanos, kā arī reaģējot uz tirdzniecības konfliktiem, kuri samazina globālās ekonomikas izaugsmes perspektīvu.

«Ir tāda sajūta, ka jēlnaftas un naftas produktu ir daudz,» sacīja «IAF Advisors» analītiķis Kails Kūpers. «Ekonomikas dati vedina uzskatīt, ka pieprasījuma pieaugums palēninās.»

Pasaules banka (PB) otrdien pazemināja globālās ekonomikas pieauguma prognozi, ņemot vērā tirdzniecības konfliktus, finanšu problēmas un negaidīti krasu ekonomikas pieauguma palēnināšanos turīgākajās valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Karot ar koronavīrusu cenšas arī centrālie baņķieri.

Nupat dolāru likmes apcirpa ASV Federālo rezervju sistēma (FRS), un daudzi gaida, ka jau drīzumā tās tiks samazinātas vēl tālāk un pietuvosies nullei. Šonedēļ ASV piemēram sekojusi Anglijas Banka, kas mārciņas bāzes procentlikmi arī samazinājusi uzreiz par 0,5 procentpunktiem līdz 0,25%.

Aktīva rīcība tiek gaidīta vēl arī no Eiropas Centrālās bankas (ECB) puses, lai gan zināma problēma šajā gadījumā ir tā, ka eiro likmes jau ir rekordzemas – refinansēšanas likme atrodas pie apaļas nulles un depozītu likme komercbankām – pie -0,5%.

Lai nu kā – no ECB prezidentes Kristīnes Lagardas tāpat tiek sagaidīti lēmumi, kas palīdzētu ekonomikai pārdzīvot koronavīrusa radīto baiļu un piegāžu ķēžu haosu (reģiona galveno baņķieru sapulce paredzēta jau rīt). Vienlaikus ietekmīgā amatpersona izteikusies – ja uz notiekošo nebūs straujas atbildes rīcības, riskējam piedzīvot "scenāriju, kas atgādinās 2008. gada krīzi", ziņo "Bloomberg". Savukārt ar pareizo atbildi šoks ekonomikai, visticamāk, būšot īslaicīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir ļoti maza iespēja, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) nākamgad paaugstinās bāzes procentu likmi, trešdien paziņoja bankas prezidente Kristīne Lagarda.

"Neskatoties uz pašreizējo inflācijas kāpumu, prognozes vidējā termiņā joprojām paredz inflācijas kritumu," norāda Lagarda.

Un apstākļi, lai ECB paaugstinātu procentu likmi "nākamgad, visticamāk, nerealizēsies," sacīja bankas prezidente.

ECB pagājušajā nedēļā nolēma bāzes procentlikmi saglabāt nemainīgu.

ECB padomes sēdē Frankfurtē galveno bāzes procentlikmi nolemts saglabāt 0% līmenī.

Padome arī nolēma saglabāt noguldījumu iespējas uz nakti likmi -0,5% līmenī un aizdevumu iespējas uz nakti likmi 0,25% līmenī.

Bāzes procentlikme un aizdevumu iespējas uz nakti likme ir spēkā kopš 2016.gada 16.marta, bet noguldījumu iespējas uz nakti likme - kopš 2019.gada 18.septembra.

Komentāri

Pievienot komentāru