Investors

Finanšu tirgu nomētāšana ar naudu atkal nostrādā

Jānis Šķupelis, 09.07.2020

Jaunākais izdevums

Eirozonas valdību aizņemšanās izmaksas sarukušas līdz līmenim, kāds bija vērojams pirms pandēmijas krīzes.

Šādu situāciju lielā mērā noteikusi Eiropas Centrālās bankas (ECB) aktivitāte. Šī iestāde savas jaunās kvantitatīvās mīkstināšanas ietvaros iegādājusies (un vēl vien plāno iegādāties) gigantiskus eirozonas valdību un uzņēmumu parāda kalnus. Tas attiecīgi liek domāt par to, ka pieprasījums pēc valdību parāda saglabāsies ļoti liels un nozīmē obligāciju cenu pieaugumu un to ienesīguma kritumu.

Pandēmijas izaicinājumiem vēršoties plašumā, sākotnēji bija vērojamas bažas, ka dažām Eiropas valstīm būs lielas grūtības tos pārvarēt. Piemēram, pavasara sākumā strauji palēcās Itālijas obligāciju ienesīgums. Pie strauja tautsaimniecības sabrukuma un ļoti spēji augošiem parādiem, kas tika likti pretī pandēmijas krīzei, bija vērojamas bažas par to atdošanu. Kopumā gan centrālo baņķieru un valdību stimulēšana šoreiz bijusi ļoti pārliecinoša, kas šāda veida satraukumu atvirzījis kaut kad tālākā nākotnē.

Itālijas 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums pirms pandēmijas uzplūdiem atradās nedaudz virs 1% atzīmes. Savukārt marta vidū tas bija palēcies līdz 2,3%. Šobrīd tas atkal ir sarucis līdz 1,26%.

Līdzīgi stress pagaisis arī attiecībā uz Spānijas, Grieķijas un Portugāles parādu. Itālijas IKP šā gada pirmajā ceturksnī saruka par 5,4%, liecina pieejamie dati. Savukārt šīs valsts parāda pret IKP rādītājs atradās pie 135% no IKP. Nav izslēgts, ka līdz ar šo krīzi tā var sākt tuvoties 200% no IKP, lai gan šādu pieaugumu var stādināt eirozonas aktīvā virzība kopēja parāda emitēšanas virzienā.

Savukārt vecā kontinenta drošības etalona - Vācijas 10 gadu termiņa obligāciju - ienesīgums šīs nedēļas vidū atradās pie -0,45% atzīmes. Marta vidū tas bija pieaudzis līdz -0,23%. Savukārt pirms pandēmijas saasināšanās uz brīdi izskatījās, ka tas pat varētu sasniegt -1% atzīmi. Šādas negatīvas likmes nozīmē, ka pietiekami daudzi lielie investori par naudas "noparkošanu" drošībā jau ir gatavi (vai ir spiesti) piemaksāt - pat visai daudz. Šādus vērtspapīrus turot līdz dzēšanai, garantēti tiks zaudēta nauda.

Marta vidū ECB ziņoja, ka savas "svaigākās" pandēmijas aktīvu uzpirkšanas programmas ietvaros iegādāsies vērtspapīrus 750 miljardu eiro apmērā. Pagājušajā mēnesī ECB savas šīs jaunākās programmas apmēru palielināja līdz 1,35 triljoniem eiro, ziņo Financial Times. Šāda apmēra iejaukšanās tirgus dalībniekus pārliecinājusi arī par nosacīti "vājāku" eirozonas valdību parādu turēšanu. Tāpat vecā kontinenta līderi ziņoja vēl par kopēja krīzes fonda/parāda emitēšanu 750 miljardu eiro apmērā ."Šīs krīzes karstumā likās, ka eirozonā katrs ir par sevi. Tagad mums ir daži pierādījumi par solidaritāti gan attiecībā uz ECB rīcību, gan arī uz Eiropas savienības atveseļošanas fondu," šā brīža noskaņojumu parāda tirgū Financial Times ieskicē finanšu uzņēmuma BlueBay Asset Management eksperti.

Vienmēr šādos brīžos var spriest arī par ECB intervenču ietekmi uz politiku (pie arvien jaunām "bezprecedenta intervencēm", šķiet, kopš iepriekšējās globālās finanšu krīzes jau pieprasts). Faktiski no ECB šādu programmu turpināšanās ir atkarīgas ne tikai kādas individuālas valstis, bet viss reģions. Tāpat ECB šāda veidā netieši (jo pagaidām pērk obligācijas otrreizējā tirgū) finansē aktuālās valdības. Varas politiķiem darbu atvieglo arvien zemākas valdības aizņēmumu likmes, un tas, ka pēc valsts parādzīmēm vienmēr būs liels pieprasījums no milzīga pircēja puses.

Jauni politikas mandāti

ECB stūrmaņi, šķiet, ir arī arvien ieinteresētāki panākt kādus citus mērķus bez šīs iestādes tradicionālā solījuma par cenu stabilitātes nodrošināšanu.

ECB prezidenta Kristīne Lagarda nupat intervijā Financial Times klāstījusi, ka tā savas aktīvu uzpirkšanas shēmas var lietot, lai panāktu kādus "zaļos mērķus". Proti, ECB vadītāja solīja, ka izvērtēs iestādes politiku un darbības, kuras nākotnē var tikt vērstas, lai palīdzētu cīnīties ar klimata pārmaiņām. Šādi soļi ECB padarītu par pirmo lielo centrālo banku, kas savu obligāciju pirkšanas programmu izmanto, lai sasniegtu kādus zaļās politikas uzstādījumus.

Vides aktīvisti, kāda, šķiet, ir arī ECB vadītāja, jau kādu laiku runā par to, ka ECB vajadzētu izpārdot to savā īpašumā esošo parādu, kas nav uzskatāms par zaļu un pastiprināti iegādāties kādās zaļās obligācijas. Kritiķi gan tomēr piebilst, ka politiķiem, nevis centrālajām bankām būtu jāizlemj, kurus uzņēmumus uz politiku atbalstīt un kurus - sodīt. Šāda situācija izgaismo arī pasauli, kur faktiski liela daļa varas atrodas centrālo banku rokās. Tās uzpirkušas parādus un no to šādas politikas turpināšanas rezultātā daudzi kļuvuši ļoti atkarīgi.

Kas maksā, tas arī pasūta mūziku. Kamēr politiķi strīdas, ātrāk un konkrētāk spēj rīkoties tie, kam nav jācīnās par balsīm un jāatskaitās vēlētājiem. Zināmi jautājumi ir par demokrātiju - var spriest, ka pārnacionālajai ECB jau ir pārāk liela ietekme uz politiku. Tomēr vispārējais pieņēmums ir - ja iestāde pēdējo gadu monetāros eksperimentus (un, protams, arī šā gada) nebūtu īstenojusi, ekonomikai būtu daudz, daudz sliktāk un arī bankas līdzšinējais galvenais mērķis - cenu stabilitāte - netiktu ne tuvu sasniegts.

Jau ziņots - tas, ka ECB resursi tiek izmantoti kaut kam citam, kas nozīmētu milzīgu atšķirību no ierastās kārtības un, iespējams, vēl dziļāku iesaistīšanos politikas, citu finanšu iestāžu (ar kādiem papildu noteikumiem) un uzņēmējdarbības koriģēšanā. Piemēram, uzņēmumiem, kuru izmeši ir lielāki, būs arvien grūtāk tikt pie finansējuma; savukārt nauda tiek virzīta dabai šķietami draudzīgāku shēmu virzienā. Un ne tikai ECB - sāk izskatīties, ka centrālās bankas papildu esošajam cenu stabilitātes mandātam sev noteiks vēl vienu uzdevumu - virzīt un realizēt ar klimata pārmaiņām saistīto politiku. Nav izslēgts tas, ka centrālās bankas galu galā teiks aptuveni tā, ka klimata pārmaiņas ir nozīmīgs risks cenu stabilitātei un ekonomikas izaugsmei. Līdz ar to - jāīsteno kāda pastarpināta vai tiešāka politika, kas risina šos izaicinājumus.

Arī citas centrālās bankas sākušas domāt par zaļo jautājumu risināšanu. Piemēram, Anglijas Bankas vadība izteikusies, ka apsvērs klimata pārmaiņu apsvērumus iekļaušanu tās korporatīvo obligāciju pirkšanā. Tas gan tikšot darīts pēc Covid-19 krīzes beigām. Pagaidām

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropa vienmēr bijusi visai "dažāda", kas nozīmējis, ka šajā pasaules daļā plaukst labs fons domstarpībām.

Pati Eiropas Savienība (ES) pamatā tika dibināta kā miera savienība, kuras galvenais mērķis bija tas, lai vecajā kontinentā vairs nebūtu kara. Varētu teikt, ka notika izvēle par labu birokrātijai un dažādu veidu citām ķildām, bet galvenais – "nē" karam Eiropā.

Arī šobrīd daudzi šķēpi tiek lauzi starp reģiona ziemeļiem un dienvidiem, piemēram, par to, vai vajadzētu emitēt kopēju reģiona parādu. Plaisas Eiropā (starp ziemeļiem un dienvidiem) gan, šķiet, kļūst arvien plašākas, kas licis uzdot daudz jautājumus par to, kā ES un monetārais reģions varētu izskatīties nākotnē.

Ja ar to nepietiek, tad šomēnes ar pamatīgu akmeni pa ES kopējo ķildu pūzni atļāvās iesviest Vācijas Konstitucionālā tiesa, kura Eiropas Centrālās bankas (ECB) iepriekšējo aktīvu uzpirkšanu jeb kvantitatīvo mīkstināšanu (gandrīz trīs triljonu eiro apmērā) draudējusi atzīt par potenciāli nelikumīgu, ja šī iestāde tai nesagatavos savas darbības "proporcionalitātes izvērtējumu".

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ECB uzpirks vairāk parādu, nekā valdības vispār izdos

Jānis Šķupelis, 05.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālajai bankai (ECB) atbildot uz pandēmijas izaicinājumiem, pilnā apmērā ieslēgta eiro drukāšana jeb tiek īstenotā tā saucamā kvantitatīvā mīkstināšana.

Apmēri ir patiešām ievērojami, un, piemēram, Financial Times ziņo, ka nākamgad ECB uzpirks vairāk eirozonas valdību parāda vērtspapīrus nekā tos spēs emitēt pašas valdības. Citiem vārdiem sakot, lai finansētu pandēmijas budžeta deficītus, nebūs nepieciešams ne eiro no kādas citu investoru naudas, un šo caurumu pilnībā gatavi aizlāpīt ir reģiona monetārās stabilitātes sargi.

Proti, neskatoties uz eiropiešu budžetu deficītu palielināšanos, ECB obligāciju uzpirkšanas apmērs būs lielāks par kopējo eirozonas valdību 2021. gadā no jauna emitēto parādu kalnu. ASV investīciju banka Citigroup turklāt rēķina, ka šāda situācija būtu vērojama pat tad, ja ECB neizlems palielināt savu pandēmijas kvantitatīvo mīkstināšanu, kuras kopējais izsludinātais apmērs ir 1,35 triljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.

1. Pakaros vēl tirdzniecības frontē

ASV un Ķīnas attiecības, kuras jau pirms pandēmijas nevarēja saukt par tām labākajām, kļūst arvien saspīlētākas. ASV amatpersonas Ķīnu vaino pie tā, ka tā pārējo pasauli maldinājusi par COVID-19 apmēriem un risku. Augstākajā līmenī runāts par to, ka šis vīruss patiesībā varētu būt "izbēdzis" no Ķīnas laboratorijām. Rezultātā ASV prezidents Donalds Tramps, lai gūtu kāda veida kompensāciju, piedraudējis ar jauniem tarifiem pret šo valsti. Daži tik karstasinīgu ASV vēršanos pret Ķīnu saista ar arvien tuvākajām ASV prezidenta vēlēšanām. Savukārt Ķīna norādījusi, ka ASV vadītāji cenšas uz citiem novelt atbildību par to, ka tie paši slikti tiek galā ar pandēmijas krīzi. No Ķīnas pat pretī likta informācija, ka vīrusu šajā valstī gaisā palaiduši savukārt jau ASV militāristi. Valdot šādam fonam, piesaukta nesen panāktā šo valstu tirdzniecības vienošanās laušana. Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.Vēl šā gada sākumā - neilgi pirms COVID-19 sāgas eskalēšanās - ASV un Ķīna parakstīja kaut ko līdzīgu tirdzniecības pamieram. Ķīna bija tā, kas, apmaiņā pret pakāpenisku daļēju tarifu atcelšanu, piekrita pirkt ASV preces papildu 200 miljardu ASV dolāru vērtībā. "Bloomberg" ziņo, ka pagaidām Ķīnas pirkumi atpaliek no grafika, ko aizkavējusi arī pandēmija. Pastāv uzskats, ka, patērētāju tēriņiem brūkot un biznesiem aizveroties, tas pat īsti vairs nav iespējams. Tramps gan norādījis, ja tas netiks pildīts, agrākā vienošanās tiks lauzta. Jauna tirdzniecības karu eskalēšanās šādā brīdī radītu papildu slogu jau tā faktiski nokdaunā esošajai globālajai ekonomikai.Katrā ziņā abu šo lielvaru sastapējā vārdu apmaiņa kļuvusi visai asa un dažkārt ļoti haotiska. Piemēram, šīs nedēļas beigās abu minēto valstu amatpersonas jau bija neaudz nomierinājušās un ziņoja par to, ka tirdzniecības ziņā tomēr virzīsies uz kompromisu.Kopumā nepatika par Ķīna rīcību saistībā ar pandēmiju aug ne tikai ASV. "Šajos trīs mēnešos Ķīna ir zaudējusi Eiropu," "Bloomberg" pirms kāda laika norādījis Vācijas Zaļās partijas pārstāvis Reinards Butikofers, kas vada Eiropas Parlamenta delegāciju attiecībām ar Ķīnu. Viņš izcēla Ķīnas "patiesības menedžmentu" vīrusa agrīnajā fāzē, ārkārtīgi agresīvo šīs valsts Ārlietu ministrijas nostāju un "stingrās līnijas propagandu", kas atbalsta Komunistiskās partijas pārākumu pār demokrātiju. Kopumā šāda attieksme liek domāt, ka daudzu valstu stratēģija varētu būt vērsta, lai mazinātu savu dažāda veida atkarību no Ķīnas. Tāpat šīs valsts un tās kompāniju ieguldījumi citur arvien lielākā mērā var tikt uzskatīti par stratēģiski mazāk vēlamiem vai pat vienkārši nepieņemamiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziņu virsrakstos dominē pandēmija, nemieri un valstu sāncensība. Vienlaikus ekonomikas turpina vērties vaļā un varas institūcijas ziņo par gigantiskiem ekonomikas stimuliem.

Kopš zemākajiem punktiem plusā jau 40%

Pasaules lielākajos akciju tirgos šonedēļ turpinājās cenu pieaugums, ko joprojām noteica prieks par valdību un centrālo banku stimuliem, ekonomiku tālāku atvēršanos un pieņēmumi, ka pandēmijas lielākā "bezcerība" jau ir aiz muguras. Kopš maija sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība tādējādi palēkusies jau vairāk nekā par 7%. Savukārt kopš marta zemākajiem punktiem šis kāpums ir jau 40% apmērā. Tas ASV akcijām vēsturiski ir bijis labākais sniegums 50 tirdzniecības sesiju periodā. Rezultātā minētais ASV akciju indekss ir vien nepilnus 8% zem saviem februāra otrās puses rekordiem. Savukārt kopš šā gada sākuma tā cena sarukusi par 3,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skrējiens ceļā uz pirmo vakcīnu pret jauno koronavīrusu ieņem pirmo pozīciju "Db.lv" piedāvātajā pasaules finanšu notikumu apskatā.

Kuram pirmajam vakcīna?

Pieņēmumi par ekonomikas un finanšu tirgus veselību šobrīd ir atkarīgi no panākumiem cīņā ar pandēmiju. Milzīgas pūles tiek pieliktas arī, piemēram, Covid-19 vakcīnas atrašanā. Pēc tās pasaulē dzenas desmitiem lieli uzņēmumi - "Sanofi", "Johnson & Johnson", "Moderna" utt. Ar dažādām iniciatīvām klajā nāk arī valdības.

Dažviet jau sākušies vakcīnu testi uz brīvprātīgajiem. "Bloomberg" ziņo, ka, piemēram, ASV sākusi īstenot projektu "Operation Warp Speed", kura mērķis ir apvienot privāto uzņēmumu, valdības institūciju un militāros resursus, lai minētās vakcīnas izstrādes laiku samazinātu par astoņiem mēnešiem. Rosās ne tikai Rietumi – aktīvi vakcīnas sacensībā piedalās arī Ķīna. "Financial Times" ziņo, ka Covid-19 vakcīnai ir vairāk nekā 80 kandidāti. Ja agrāk bija pieņēmumi, ka vakcīnu sāks pārdot pēc 12 līdz 18 mēnešiem, tad tagad šajā ziņā jau tiek minētas šā gada beigas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Karot ar koronavīrusu cenšas arī centrālie baņķieri.

Nupat dolāru likmes apcirpa ASV Federālo rezervju sistēma (FRS), un daudzi gaida, ka jau drīzumā tās tiks samazinātas vēl tālāk un pietuvosies nullei. Šonedēļ ASV piemēram sekojusi Anglijas Banka, kas mārciņas bāzes procentlikmi arī samazinājusi uzreiz par 0,5 procentpunktiem līdz 0,25%.

Aktīva rīcība tiek gaidīta vēl arī no Eiropas Centrālās bankas (ECB) puses, lai gan zināma problēma šajā gadījumā ir tā, ka eiro likmes jau ir rekordzemas – refinansēšanas likme atrodas pie apaļas nulles un depozītu likme komercbankām – pie -0,5%.

Lai nu kā – no ECB prezidentes Kristīnes Lagardas tāpat tiek sagaidīti lēmumi, kas palīdzētu ekonomikai pārdzīvot koronavīrusa radīto baiļu un piegāžu ķēžu haosu (reģiona galveno baņķieru sapulce paredzēta jau rīt). Vienlaikus ietekmīgā amatpersona izteikusies – ja uz notiekošo nebūs straujas atbildes rīcības, riskējam piedzīvot "scenāriju, kas atgādinās 2008. gada krīzi", ziņo "Bloomberg". Savukārt ar pareizo atbildi šoks ekonomikai, visticamāk, būšot īslaicīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pēc ECB aicinājuma atcelt dividendes sarūk banku vērtība

Žanete Hāka, 31.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdienu Eiropas banku akciju cenas uzsāka ar strauju kritumu, reaģējot uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) aicinājumu nemaksāt dividendes, liecina biržu dati.

Šim aicinājumam atsaucās vairākas lielās reģiona bankas, kuru akcijas cena pēc attiecīgā lēmuma strauji saruka - "ING" - par 8,669%, "KBC Group" - par 7,146%, "UniCredit", - par 6,743% un "ABN Amro" - par 7,509%, "Allied Irish Group Plc" - par 10%.

"ING" vadītājs Ralfs Heimers sacījis, ka šie visiem ir ārkārtēji laiki un banka spers visus nepieciešamos soļus, lai nodrošinātu darbinieku labklājību un turpinās atbalstīt klientus. "Mēs esam labi kapitalizēti un mums pieejams finansējums, tādēļ uzskatām, ka jāatsaucas ECB rekomendācijām, kas aicina visas Eiropas bankas atlikt dividenžu maksājumus," viņš uzsvēris.

"AIB ir spēcīgi kapitalizēta un labi pozicionēta, lai atbalstītu Īrijas ekonomiku un mūsu klientus šajā kritiskajā brīdī. Ņemot vērā, ka ikviena drošība ir mūsu prioritāte, mēs ceram, ka akcionāri sapratīs šos ierobežojošos apstākļus, kuru dēļ mums šogad jāmaina lēmumi," sacījis bankas vadītājs Kolins Hants.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien paziņoja, ka ilgāka termiņa refinansēšanas operāciju jaunākajā kārtā tā 742 bankām izsniegusi aizdevumus 1,31 triljonu eiro apmērā.

Šis apjoms saskan ar ECB prognozēm par apjomu diapazonā starp 1,2-1,5 triljoniem eiro. Bankas var aizņemties uz termiņu līdz trim gadiem ar procentu likmi mīnus 1%.

Aizdevumu mērķis ir veicināt banku motivāciju aizdot uzņēmumiem un mājsaimniecībām, lai stimulētu ekonomikas atkopšanos no pandēmijas ietekmes. Šo aizdevumu likme ir zemāka par nulli, kas nozīmē, ka ECB kreditētājiem piemaksā, lai tie aizdotu naudu.

ECB jūnija sākumā paziņoja, ka tiks tērēti papildu 600 miljardi eiro obligāciju ārkārtas iegādēm, lai palīdzētu eirozonai pārciest koronavīrusa pandēmijas izraisīto krīzi.

ECB nesen izveidoja obligāciju ārkārtas uzpirkšanas programmu, kuras apjoms līdz šim veidoja 750 miljardus eiro un kurai bija paredzēts ilgt līdz gada beigām. Taču 4.jūnijā ECB paziņoja, ka šīs programmas darbība tiks pagarināta vismaz līdz 2021.gada jūnija beigām vai līdz brīdim, kad ECB uzskatīs, ka pārvarēta koronavīrusa izraisītā krīze.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Inflācijai pazūdot, no ECB gaida vēl 500 miljardu dāvanu

Jānis Šķupelis, 29.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas gada inflācija gandrīz noslīdējusi līdz nullei. Proti, maijā monetārajā reģionā patēriņa cenas gada skatījumā palielinājušās vien par 0,1%, liecina Eurostat apkopotie dati.

Pandēmijas ekonomikas izaicinājumi var nozīmēt, ka īstermiņā, iespējams, piedzīvosim arī deflāciju. To gan visiem spēkiem, šķiet, negrasās pieļaut Eiropas Centrālā banka (ECB), kura inflāciju tradicionāli grib redzēt 2% atzīmes tuvumā.

Grafiks: Eirozonas gada inflācija

Šā gada 4. jūnijā notiks ikmēneša Eiropas galveno baņķieru sanāksme. Ir spekulācijas, ka šā brīža inflācijas neesamība ļaus iesaistīties pat vēl apjomīgākos monetārajos eksperimentos. Piemēram, "Bloomberg" veiktajā ekonomistu aptaujā pirms šīs sapulces tiek lēsts, ka ECB savu aktīvu uzpirkšanu (jeb kvantitatīvo mīkstināšanu vai arī likviditātes drukāšanu) palielinās vēl par 500 miljardiem eiro. Ja tā būs, tad tas šā gada ECB visus izsludinātos drukāšanas plānus palielinās jau līdz 1,6 triljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) trešdien paziņoja par negaidītu programmu valdības un uzņēmumu obligāciju iepirkšanai 750 miljardu eiro apmērā, pievienojoties citu centrālo banku centieniem ierobežot jaunā koronavīrusa kaitējumu ekonomikai.

Par tā saukto "Pandēmijas ārkārtas situācijas iepirkšanas programmu" tika paziņots sešas dienas pēc tam, kad ECB bija nākusi klajā ar stimulēšanas paketi, kas tomēr nenomierināja nervozos tirgus.

Programmai būs pagaidu raksturs un tā tiks slēgta, kad banka "nospriedīs, ka koronavīrusa [slimības] Covid-19 krīzes fāze ir beigusies, bet jebkurā gadījumā ne pirms šī gada beigām", teikts ECB paziņojumā.

Lēmums tika pieņemts pēc tam, kad ECB valdošā padome, kurā ir 25 locekļi, rīkoja ārkārtas telefonsarunas līdz pat vēlam vakaram.

ECB paziņoja, ka ir "apņēmusies spēlēt savu lomu, atbalstot visus eirozonas pilsoņus šajā galēji problemātiskajā laikā".

"Valdošā padome darīs visu nepieciešamo sava mandāta ietvaros," teikts paziņojumā, piebilstot, ka obligāciju iepirkšanas apjoms var tikt palielināts, ja tas būtu vajadzīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmija nozīmējusi, ka turpina šķobīties izpratne par to, kas ir vai nav pieļaujams monetārās politikas frontē.

Faktiski visas pasaules ietekmīgākās centrālās bankas savas likviditātes drukāšanas programmas līdz ar jaunajiem izaicinājumiem ielikušas “kvadrātā”. Pamatā šīs programmas savā pašreizējā stadijā paredz, ka centrālās bankas otrreizējā tirgū izpērk valdību un arī vairākos gadījumos uzņēmumu parādu, kurš tad attiecīgi nonāk uz to bilances.

Pandēmijas rēķina finansēšana Eiropas valdībām nozīmējusi ievērojamu parādu pieaugumu. Šajā pašā laikā šīm saistībām ir garantēts milzīgs pircējs (Eiropas Centrālā banka jeb ECB), kas šī parāda likmes palīdz uzturēt rekordzemas un pat negatīvas. Lai nu kā - centrālajām bankām var nākties domāt vēl pat par papildu veidiem, kā risināt reģiona aizņemšanās problēmu. Piemēram, Itālijas premjerministra Džuzepes Kontes tuvākie padomdevēji šonedēļ ieteikušies, ka ECB vajadzētu apsvērt dzēst to valdību parādu, kas nonācis uz tās bilances, lai palīdzētu valstīm pēc pandēmijas atgūties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 vīrusa uzplūdi pasaules valdībām daudzviet liek lemt par dažādiem ierobežojumiem. Negatīvais ir tas, ka par uzplūdu epicentru kļuvusi Eiropa, kur saslimšanas gadījumu pieaugums ir vislielākais.

Tiesa gan, pozitīvais ir tas, ka mirstība ir mazāka nekā tā bija pavasarī. Lai nu kā – pandēmijas milzīga neskaidrība ir vēl viens trieciens ekonomikai, kas jau drīzumā Eiropā var likt lemt par kādiem papildu stimuliem, kas tautsaimniecības attālinātu no vēl sāpīgākas iegāšanās grāvī.

Piemēram, no Eiropas Centrālās bankas (ECB) līdz gada beigām nu tiek gaidīta tās likviditātes drukāšanās programmas papildināšana vēl par 500 miljardiem eiro, liecina tirgus dalībnieku aptauju rezultāti.

ECB bilances apmērs*

*šogad gaidāms vēl viens straujš ECC aktīvu lēciens Avots: Ecb.europa.eu

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vācijas Konstitucionālā tiesa lūdz ECB pamatot obligāciju iegādes programmu

LETA--AP, 05.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas Konstitucionālā tiesa otrdien nolēmusi, ka valsts centrālajai bankai jāpārtrauc piedalīties Eiropas Centrālās bankas (ECB) obligāciju uzpirkšanas programmā, taču tā devusi trīs mēnešu laiku ECB pierādīt šīs programmas nepieciešamību un atbilstību.

Tiesneši nolēmuši, ka Vācijas Federālajai bankai jāpārtrauc iegādāties obligācijas saistībā ar ECB 2015.gadā ieviestajiem monetārās stimulēšanas pasākumiem, ja vien ECB nepieņems jaunu lēmumu attiecībā uz šo programmu, kas demonstrēs, ka šīs programmas ietekme uz ekonomiku ir pamatota.

Tāpat tiesa uzskata, ka Federālajai bankai būtu jāpārdod obligācijas, taču tikai saskaņojot to ar ECB un ilgtermiņā.

Cenšoties palielināt inflāciju un vājo eirozonas ekonomikas izaugsmi, ECB iegādājusies korporatīvās un valstu obligācijas vairāk nekā 2,6 triljonu eiro apmērā.

Eksperti Vācijā uzskata, ka šī programma pārsniedz ECB pilnvaras un pārkāpj Eiropas Savienības noteikumus attiecībā uz valdību finansēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā ASV Federālo Rezervju sistēmas (FRS) paziņojumu par pievēršanos jaunai stratēģijai, arī Eiropas Centrālā banka varētu izvērtēt šo metodi, uzskata "Bloomberg" aptaujātie ekonomisti.

FRS jaunā pieeja, ko ceturtdien atklāja tās vadītājs Džeroms Pauels, paredz ar strauju likmju celšanu neapkarot inflāciju, kad tā pārsniegs 2%.

ECB vadītāja Kristīne Lagarda FRS pieeju varētu uzskatīt par labu variantu, un tas ļautu ECB amatpersonām paildzināt labvēlīgas monetārās politikas periodu, nesatraucoties par ekonomistu izteicieniem un prognozēm, ņemot vērā inflācijas dinamiku.

"Es uzskatu, ka šis FRS solis noteiks toni arī citām lielākajām centrālajām bankām," uzskata "Danske Bank" galvenais stratēģis Pīts Kristensens. "Esmu pārliecināts, ka ECB izvērtēs visus šī ierosinājuma plusus un mīnusus," viņš piebilst.

Zemā inflācija ir bijis ilgstošs bieds lielākajām centrālajām bankām, kuru vidū valda satraukums, ka tā pārvērtīsies deflācijas spirālē. Centrālās bankas ekonomikā ir iepludinājušas triljoniem dolāru, taču panākumi bijuši ierobežoti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien samazināja eirozonas ekonomikas krituma prognozi šim gadam, taču brīdināja, ka inflācija šogad saglabāsies zema.

ECB prognozē, ka eirozonas ekonomika šogad saruks par 8%, nevis 8,7%, kā tika lēsts jūnijā.

Savukārt nākamgad un 2022.gadā eirozonas ekonomika pieaugs attiecīgi par 5% un 3,2%.

"Jaunākie dati norāda uz spēcīgu ekonomiskās aktivitātes atlabšanu. Taču atveseļošanos turpina aptvert neskaidrība," skaidro ECB vadītāja Kristīne Lagarda.

Vienlaikus ECB prognozē, ka inflācija eirozonā šogad būs vien 0,3%, bet nākamgad un 2022.gadā pieaugs līdz attiecīgi 1% un 1,3%.

Kā ziņots, ECB padome ceturtdien nolēma bāzes procentlikmi un obligāciju uzpirkšanas programmas apjomu saglabāt nemainīgu.

ECB padomes sēdē Frankfurtē galveno bāzes procentlikmi nolemts saglabāt 0% līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

ECB amatpersona: Tuvākajos gados būtiskas likmju izmaiņas nav gaidāmas

Žanete Hāka, 27.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko gadu laikā nevajadzētu gaidīt būtiskas procentu likmju izmaiņas, paziņojis Eiropas Centrālās Bankas (ECB) pārstāvis, Nīderlandes centrālās bankas vadītājs Klāss Knots.

“Es nesaskatu, ka tuvāko gadu laikā likmes būs ievērojami citādākas nekā šobrīd,” viņš sacījis.

Nākotnē gan likmes var atkal pieaugt, bet šobrīd tās tiek turētas vēsturiski zemā līmenī, ņemot vērā lielo uzkrājumu līmeni un zemo inflāciju eirozonā.

Tāpat viņš brīdinājis par aizvien pastāvošo risku saistībā ar Brexit, kas var samazināt Nīderlandes ekonomikas izaugsmi par 0,5%.

ECB pirmo reizi negatīvas likmes nolēma ieviest 2014.gadā, lai veicinātu inflāciju un ekonomikas aktivitāti pēc reģionā pārciestās parādu krīzes.

Bankas aizvien biežāk sūdzas par negatīvo likmju ietekmi uz to ieņēmumiem, un kredītiestādēm kļūst grūtāk gūt peļņu no aizdevumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas sarūk, ECB aicina ES ātri vienoties par atveseļošanās plānu

LETA--AFP, 17.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaulē ceturtdien kritās pēc dažādiem ASV ekonomikas datiem un uzņēmumu peļņas paziņojumiem, savukārt Eiropas Centrālā banka (ECB) aicināja Eiropas Savienības (ES) līderus ātri vienoties par ekonomikas atveseļošanas plānu.

ASV saasinoties jaunā koronavīrusa pandēmijai, trešdien tika reģistrēts jaunu Covid-19 gadījumu rekordskaits - 67 632.

Bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaits ASV pagājušajā nedēļā saruka par 10 000, tādējādi kritums reģistrēts piecpadsmito nedēļu pēc kārtas.

Mazumtirdzniecības apgrozījums ASV šogad jūnijā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, palielinājies par 7,5%, tādējādi reģistrēts straujāks kāpums par prognozēto. Kāpums jūnijā tomēr bija lēnāks par kāpumu maijā.

"Realitāte ir tāda, ka šie skaitļi vēl arvien ir paaugstināti," sacīja platformas "Upwork" galvenais ekonomists Adams Ozimeks, runājot par bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaitu. "Tas izskatās pēc tā, ka turpinās darbavietu skaita samazināšanās un pastāvīga uzņēmumu slēgšana."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas (ECB) amatpersonas savā pēdējā sanāksmē jūlijā paudušas neskaidrību par ekonomikas perspektīvām un to, cik lielā mērā viņiem nāksies paplašināt monetāro stimulēšanas programmu, atklāj ceturtdien publicētais detalizētais sanāksmes izklāsts.

ECB pārstāvji nelabprāt pauda secinājumus, ņemot vērā agrīnās ekonomikas atveseļošanās pazīmes, un galvenais ekonomists Filips Lāne klātesošajiem uzsvēra, ka atveseļošanās apmērs pagaidām ir nevienmērīgs un daļējs.

"Septembrī padome būtu labākā situācijā, lai atkārtoti novērtētu monetārās politikas nostāju un tās instrumentus," teikts sanāksmes izklāstā. "Tas sniegtu lielāku skaidrību attiecībā uz vidēja termiņa inflācijas prognozēm un ekonomiskās aktivitātes perspektīvām," teikts ziņojumā.

Strauja sākotnējā atgūšanās ir likusi dažām ECB amatpersonām izteikt minējumus, ka, iespējams, ECB nevajadzēs tērēt visus paredzētos 1,35 triljonus eiro, kas iezīmēti aktīvu iegādei pandēmijas programmas ietvaros. Daži ECB pārstāvji uzsvēruši, ka šis apjoms būtu jānosaka kā griesti, nevis kā mērķis, savukārt citi uzskata, ka, ņemot vērā pašreizējos pieņēmumus par tālāko ekonomikas virzību, programmas apjoms būtu jāiztērē pilnībā, raksta "Bloomberg".

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - Citadele banka no ECB saņēmusi 440 miljonu eiro aizdevumu

Žanete Hāka, 29.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 24. jūnijā AS "Citadele banka" Eiropas Centrālās bankas (ECB) ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperācijas (TLTRO-III) ietvaros saņēma 440 miljonu eiro aizdevumu ar atmaksas termiņu 3 gadi, liecina bankas paziņojums "Nasdaq Riga".

Galējais aizdevuma atmaksas termiņš ir 2023. gada 28. jūnijs, ar pirmstermiņa atmaksas iespēju sākot no 2021. gada 29. septembra.

Bankas kopējais aizņēmuma apjoma limits ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperācijām tika noteikts 452,96 miljonu eiro apmērā.

TLTRO III procentu likme no 2020. gada 24. jūnija līdz 2021. gada 23. jūnijam ir -0,5%, bet, izpildot kreditēšanas nosacījumus, tā var tikt samazināta līdz -1%.

"Citadele" valdes loceklis Kaspars Jansons skaidro: “Ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperācijas (TLTRO) ir viens no monetārās politikas instrumentiem, kuru izmanto Eiropas Centrālās bankas (ECB) jau kopš 2014. gada. Šīs mērķoperācijas ir paredzētas, lai dotu iespēju kredītiestādēm iegūt finansējumu par izdevīgām procentu likmēm, kuru tālāk iespējams izmantot ekonomikas kreditēšanai. Programmas ietvaros piešķirtajam finansējumam piemērotā procentu likme ir atkarīga no kredītiestāžu izsniegto kredītu apjomiem noteiktā laika posmā, tādējādi radot finansiālu motivāciju kredītu izsniegšanai. "Citadele" TLTRO III izsolē piedalījās, jo ECB 30. aprīlī veica izmaiņas noteikumos, palielinot finansējuma apmēru un samazinot likmes."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) savā šīs nedēļas sanāksmē demonstrēja nosacīti optimistiskāku skatu uz eirozonas ekonomikas izredzēm. Kopumā ECB vadība uzsvēra spēcīgu atveseļošanos, kas tirgus dalībniekiem, šķiet, radījis pārliecību, ka nesenais eiro cenas lēciens varētu būt pamatots.

Turklāt nav izslēgts, ka eiro cena pēc šīs sanāksmes turpina pieaugt. Uz jau tā tautsaimniecībām ļoti neērtās pandēmijas fona spēcīga vietējā valūta gan varētu nebūt tā pati labākā padarīšana. Proti, notikumi valūtu tirgū daudziem Eiropas eksportējošajiem uzņēmumiem draud sazīmēt visai netīkamu peļņas bildi.

Reģiona kopējās valūtas cena pēdējā laikā visai strauji pieaugusi, un šāds dārgs eiro eirozonas tautsaimniecībai nav vēlams, jo mazina reģiona eksportētāju un ražotāju konkurētspēju ārzemēs. Ja eiro cena turpinās doties augstāk, tas var atstāt negatīvas sekas uz jau tā pandēmijas novārdzināto eirozonas ekonomikas izaugsmi. Piemēram, eiro cenas pieaugums ASV dolāros kopš maija vidus tuvinās jau 10%, un septembra sākumā tā uz brīdi paviesojās virs apaļās 1,20 ASV dolāru atzīmes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ECB gatava "veikt attiecīgus pasākumus" saistībā ar koronavīrusu

LETA--AFP, 03.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) pirmdien paziņoja, ka ir gatava rīkoties saistībā ar pieaugošajām bažām par jaunā koronavīrusa epidēmijas ietekmi uz pasaules ekonomiku.

Koronavīrusa straujā izplatīšanās ir satricinājusi finanšu tirgus un radījusi traucējumus starptautiskajās ceļojumu un piegāžu ķēdēs, izraisot bažas, kas tas var ietekmēt ekonomikas izaugsmi šogad.

"Koronavīrusa uzliesmojums ir situācija, kas ātri attīstās, un tas rada riskus ekonomikas perspektīvai un finanšu tirgu funkcionēšanai," paziņoja ECB prezidente Kristīna Lagarda.

"Mēs esam gatavi veikt attiecīgus un mērķētus pasākumus kā nepieciešamus un samērojamus ar pamata riskiem."

ECB Padomei ir paredzēts 12.martā sarīkot nākamo monetārās politikas sanāksmi Frankfurtē.

Daži novērotāji gan ir skeptiski noskaņoti par ECB iespējām darīt daudz ko vairāk, ņemot vērā tās jau ļoti liberālo monetāro politiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules finanšu tirgū pēdējās dienas bijušas trauksmainas. Pēc jaunumiem par to, ka koronavīruss sācis straujāk izplatīties ārpus Ķīnas, spēji zemāk planējusi daudzu riska aktīvu vērtība.

Piemēram, ASV "Dow Jones Industrial Average" akciju indeksa vērtība šo pirmdien saruka vairāk nekā par 1000 punktiem un procentuālā izteiksmē - par 3,6%. Rezumējot - akcijām pats šīs nedēļas sākums bija sliktākais divos gados.

ASV akciju cena straujāk sarūk jau kopš pagājušās nedēļas vidus, un šajā visai nelielajā laika posmā tās ir iespējušas paspēlēt jau visus savus šā gada guvumus. Līdzīgas tendences vērojamas arī citos lielākajos pasaules akciju tirgos. Turklāt šīs otrdienas pēcpusdienā izskatījās, ka cenu kritums turpināsies. Viedokļi par notiekošo tradicionāli ir visai daudz. Finanšu tirgos ne vienmēr tendences nosaka kādi dzelžaini fakti. Patiesībā tie mēdz būt visai emocionāli. Mēdz teikt, ka Volstrītā cenu tendences drīzāk nosaka alkatība un bailes. Vēl pagājušonedēļ DB rakstīja, ka februāris akciju tirgos varētu būt ieskicējis eiforiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Negatīvās tendences pasaules finanšu tirgos ietekmē arī uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas pakalpojumu, taču apdrošināšanas kompāniju pārstāvji norāda, ka šobrīd atbrīvoties no šiem ieguldījumiem nebūtu prātīgi, drīzāk tieši pretēji, un vērts veikt ieguldījumus.

Runājot par atlīdzības izmaksu gadījumā, ja polises īpašnieks miris no koronavīrusa, apdrošinātāji norāda, ka visdrīzāk tā tiks veikta.

Dzīvības apdrošināšana ar uzkrājuma veidošanu apvieno divus elementus – savas dzīvības apdrošināšanu un uzkrājuma veidošanu nākotnei. Veicot regulārus maksājumus, iespējams veidot uzkrājumu savas nākotnes finansiālai nodrošināšanai vai kāda noteikta mērķa vai sapņa īstenošanai, vienlaikus nodrošinot materiālu aizsardzību savai ģimenei personas nāves gadījumā, skaidro Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA).

Šī apdrošināšanas veida ietvaros ir iespēja veidot uzkrājumu ar garantētu jeb fiksētu peļņu (%) vai arī veidot uzkrājumu, kas piesaistīts ieguldījumu fondiem. Ieguldot līdzekļus fondos, ir iespējams nopelnīt vairāk, vienlaicīgi gan jāapzinās, ka peļņas iespējamība un apmērs ir atkarīgs no izvēlētās ieguldījumu stratēģijas un ieguldījumu fondu darbības rezultātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ECB obligāciju uzpirkšanas programmas apjomu palielina par 600 miljardiem eiro

LETA--AFP, 04.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas (ECB) padome ceturtdien paziņoja, ka tiks tērēti papildu 600 miljardi eiro obligāciju ārkārtas iegādēm, lai palīdzētu eirozonai pārciest koronavīrusa pandēmijas izraisīto krīzi.

ECB nesen izveidoja obligāciju ārkārtas uzpirkšanas programmu, kuras apjoms līdz šim veidoja 750 miljardus eiro un kurai bija paredzēts ilgt līdz gada beigām.

Taču ceturtdien banka paziņoja, ka šīs programmas darbība tiks pagarināta vismaz līdz 2021.gada jūnija beigām vai līdz brīdim, kad ECB uzskatīs, ka pārvarēta koronavīrusa izraisītā krīze.

Līdz ar to obligāciju ārkārtas uzpirkšanas programmas apmērs tagad sasniedzis vienu triljonu 350 miljardus eiro.

ECB ceturtdien arī nolēma nemainīt bāzes procentlikmi.

ECB padomes sēdē Frankfurtē galveno bāzes procentlikmi nolemts saglabāt 0% līmenī.

Padome arī nolēma saglabāt noguldījumu iespējas uz nakti likmi -0,5% līmenī un aizdevumu iespējas uz nakti likmi 0,25% līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau kādu laiku Rietumvalstīs var runāt par negatīvu likmju laikmetu. Tas nozīme, ka, nobāzējot naudu kādos drošos vērtspapīros, piemēram, Vācijas parādā, garantēti tiks zaudēta nauda.

Turklāt šādas likmes ir ne tikai šādiem Eiropas drošības etalona vērtspapīriem. Investori demonstrējuši gatavību piemaksāt par iespēju aizdot naudu pat mūsu valstij.

Katrā ziņā - lai līdzekļus turētu kādā nosacītā drošībā, ir jābūt gatavam piemaksāt. Tomēr šādas negatīvas likmes pa prātam nebūt nav tiem pašiem vāciešiem, kuri tad labāk izvēlas skaidru naudu un seifus.

Pati ideja par skaidras naudas kaudzes glabāšanu mūsdienu elektroniskā laikmetā varētu šķist vecmodīga, lai gan izskatās, ka komercbankas un apdrošinātāji šādu alternatīvu apsver visai nopietni. Vācijas Bundesbank apkopotie dati liecina, ka šīs valsts komercbanku fiziski naudas uzkrājumi pagājušā gada decembrī sasnieguši 43,4 miljardus eiro, kas ir aptuveni trīs reizes lielāks apmērs nekā 2014. gadā maijā (jeb mēnesi pirms Eiropas Centrālā banka ieviesa savu negatīvo likmju politiku komercbankām).

Komentāri

Pievienot komentāru