Jaunākais izdevums

Gads ar karu Ukrainā mainījis pasaules naftas tirdzniecības plūsmu. Eiropai pēc Krievijas enerģijas resursu piegāžu pārtraukšanas aktīvi jāmeklē, kur citur šādus resursus dabūt.

Nozaļināties gribošā Vecā kontinenta laime ir tā, ka apjomīgas šādas piegādes nu ir iespējamas no ASV, kur pēc iepriekšējās finanšu krīzes uzzēla nezaļā slānekļa naftas un gāzes ieguves industrija. Savukārt pašām ASV tās naftas un arī gāzes eksports nodrošina labu biznesu - gan papildu finansiālos guvumus, gan krietni uzlabo tās ģeopolitiskās pozīcijas, jo no tās naftas eksporta daudzi spēji kļūst atkarīgāki.

Pieejamā kuģniecības datu apkopotāja Kpler informācija liecina, ka 12 mēnešos no 2022. gada februāra pa ūdeņiem transportētās ASV naftas apmērs uz Eiropu, salīdzinot ar iepriekšējo šādu periodu, palēcies par 40%. Rezultātā Eiropa kļuvusi par lielāko ASV naftas eksporta tirgu.Piemēram, decembrī uz Eiropu caur Meksikas līci vidēji dienā tika aizvesti teju 1,7 miljoni bareli ASV naftas. Uz Āziju tie bijuši 1,4 miljoni bareli dienā. Pirms tam ierastā bilde bija tāda, ka ASV nafta vairāk plūst uz Āziju.

Gandrīz par 90% gada laikā savu ASV naftas importu audzējusi Spānija. Apvienotajai Karalistei tas audzis par 37%, Vācijai par 35%, Francijai un Itālijai par 32% un Nīderlandei – par 25%. Vēl ASV Baltais nams ziņojis, ka ASV gāzes piegādes uz Eiropu pagājušajā gadā vairāk nekā dubultojušās. Daļēji tieši šādas piegādes arī palīdzējušas nomierināt šo Eiropas tirgu.Eiropa, ņemot vērā tās lielisko maksātspēju un sabiedrotās statusu, ASV naftai ir ideāls tirgus. Var lēst, ka ASV eksports var vien sabuksēt tad, ja pašās ASV parādās grūtības ar energoresursu ieguvi.ASV naftu papildus Krievijas naftai gan joprojām labi pērk arī Indija un Ķīna. ASV uz Āziju tāpat nu ved vairāk naftas, nekā tas bija pirms pandēmijas – 2019. gadā.

ASV kā pati galvenā naftas un gāzes tirgū

Parādās daudz spriedumu par augošu ASV dominanci pasaules enerģijas tirgū. ASV notikumi, ar kuras, sevišķi - Teksasas štata, naftu un tās produktiem tik rūcināts Eiropas motors, arvien lielākā mērā ietekmēs pasaules melnā zelta cenu. Var teikt, ka ASV samērā īsā laika posmā no uz iekšzemes tirgu orientēta spēlētāja katapultējusies par starptautisku naftas eksporta lielvaru.

Visu rakstu lasiet 7.marta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tērvetē atklāta rekonstruētā “Astarte-Nafta” jauna koncepta degvielas uzpildes stacija, informē uzņēmums.

“Tērvete ir nozīmīgs centrs, gan tāpēc, ka te dzīvo un strādā daudz uzņēmīgu cilvēku, kurus pazīst visā Latvijā, gan tāpēc, ka tas ir Latvijas un ārvalstu tūristu iecienīts galamērķis ar Tērvetes dabas parku. Degvielas uzpildes stacija atrodas nozīmīgā krustojumā, kur satiekas ceļi uz Bausku, Dobeli, Jelgavu un Lietuvu pierobežas pilsētu Žagari,” stāsta “Astarte-Nafta” valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis.

Jaunā koncepta degvielas uzpildes stacija atrodas vietā, kur “Astarte-Nafta” darbojas jau kopš 1995.gada 11.jūlija, kad šajā vietā varēja iegādāties tikai 3 degvielas veidus un nelielajā kioskā arī auto piederumus.

“Kopš 1995.gada “Astarte-Nafta” degvielas uzpildes stacija vairākas reizes tika paplašināta, līdz 2021.gadā tika pieņemts lēmums to pilnībā rekonstruēt. 2022. gada 1. septembrī uzsākām celtniecības darbus. Tagad esam ļoti gandarīti ar paveikto,” stāsta “Astarte-Nafta” valdes loceklis Jānis Anspoks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valstij piederošais naftas produktu un sašķidrinātās dabasgāzes termināļu operators "Klaipedos nafta" nolēmis atlikt sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa jaudas paplašināšanas projektu.

"Izvērtējot zemo interesi par jaudām ilgtermiņā pēc 2033.gadsa un iespējamo sašķidrinātās dabasgāzes piedāvājuma pieaugumu reģionā, kā arī citus riskus, "Klaipedos nafta" nolēma atlikt termināļa jaudas attīstības projektu," teikts piektdien publicētajā uzņēmuma paziņojumā presei.

Tikai viena no septiņiem uzņēmuma piedāvātajiem četru teravatstundu (TWh) gada jaudas paketēm 2033.-2044. gadam pašlaik ir pārdota.

"Klaipedos nafta" komercdirektors Mindaugs Naviks to skaidro ar jaunu LNG termināļu būvniecību Eiropā un ģeopolitisko nestabilitāti.

"Visi šie apstākļi saīsina plānošanas horizontu, tāpēc tikai dažas organizācijas - vismaz pašlaik - ir gatavas uzņemties saistības uz 20 gadiem uz priekšu," viņš norādīja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas naftas un sašķidrinātās dabasgāzes termināļu operators "Klaipedos nafta" līdz 2030.gadam plāno investēt 300 miljonus eiro, paredz uzņēmuma stratēģija 2023.-2050.gadam.

Vairāk nekā 45% no kapitālieguldījumiem domāti jaunas infrastruktūras un kompetenču veidošanai jaunu enerģijas veidu pārkraušanai un uzglabāšanai, kā arī ilgtspējības uzlabošanai un izmešu samazināšanai visās "Klaipedos nafta" darbībās, trešdien uzņēmums informēja "Nasdaq" Viļņas biržu.

Sākot no 2026.gada, "Klaipedos nafta" plāno ik gadu dividendēs plāno izmaksāt vismaz piecus miljonus eiro, un ienesīguma mērķrādītājs būs aptuveni 5%. Paredzams, ka 2031.-2050.gada periodā kopējais dividenžu maksājumu apjoms sasniegs vismaz 240 miljonus eiro.

Līdz 2030.gadam "Klaipedos nafta" plāno palielināt ieņēmumus par pusi.

"Klaipedos nafta" grupas mērķis ir no 2041. līdz 2050.gadam sasniegt vidējo gada peļņu pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas (EBITDA) 85 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,7 reizes vairāk nekā 2020.gadā. Tās mērķis ir panākt par 172% lielāku EBITDA 2050.gadā salīdzinājumā ar 2022.gadu. Turklāt paredzams, ka EBITDA marža palielināsies no 45% 2022.gadā līdz 55% 2050.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pērn par 11,9 % samazinājies Latvijas preču eksporta un importa apgrozījums

Db.lv, 19.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gadā Latvijas preču eksporta vērtība veidoja 18,94 miljardus eiro, par 2,39 miljardiem eiro jeb 11,2 % mazāk nekā 2022. gadā, bet importa – 23,2 miljardus eiro, par 3,3 miljardiem eiro jeb 12,5 % mazāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.

Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 42,14 miljardus eiro – par 5,69 miljardiem eiro jeb 11,9 % mazāk nekā 2022. gadā. Jāņem vērā, ka preču ārējās tirdzniecības dati tiek atspoguļoti faktiskajās cenās un aprēķināti, ņemot vērā preču vērtību eiro nevis to fizisko daudzumu.

Svarīgākās preces Latvijas eksportā pērn bija koks, koka izstrādājumi un kokogle; elektroierīces un elektroiekārtas; minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti. Koks, koka izstrādājumi un kokogle visvairāk tika eksportēti uz Apvienoto Karalisti (20,5 %), Zviedriju (12,4 %) un Igauniju (7 %); elektroierīces un elektroiekārtas – uz Lietuvu (26,3 %), Igauniju (12,2 %) un Poliju (5,2 %); minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti – uz Lietuvu (35,9 %), Igauniju (14,3 %) un Somiju (12,6 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pārņemšanas procesa pirmajā posmā Latvijas naftas DUS darbu turpinās ar pašreizējo zīmolu

LETA/BNS, 29.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārņemšanas procesa pirmajā posmā ar zīmolu "Latvijas nafta" šobrīd strādājošās degvielas uzpildes stacijas (DUS) darbu turpinās ar pašreizējo zīmolu, norāda degvielas mazumtirdzniecības kompānijas "Kool Latvija" valdes priekšsēdētājs Sandis Šteins.

"Visi esošie "Latvijas naftas" klientu līgumi paliks spēkā un "Kool" pārdošanas komanda personīgi sazināsies ar klientiem, lai garantētu raitu pāreju," atzīmē Šteins.

Savukārt "Kool Latvija" māteskompānijas Igaunijas "Aqua Marina" valdes loceklis Anti Mopels min, ka "Latvijas naftas" DUS pārņemšana ir nākamais solis kompānijas ilgtermiņa attīstības plānā, lai izveidotu vadošo degvielas uzpildes tīklu Latvijā.

Pēc kompānijas pārstāvju vēstītā, "Aqua Marina", kurai pieder Igaunijas DUS tīkls "Olerex", iegādāsies 45 DUS, kas strādā ar zīmolu "Latvijas nafta".

Jau vēstīts, ka Igaunijas "Aqua Marina" ir iesniegusi Konkurences padomē (KP) apvienošanās ziņojumu par plāniem iegūt degvielas mazumtirgotāju SIA "East-West Transit", kas strādā ar zīmolu "Latvijas nafta"", un SIA "Naples" kapitāldaļas, kas ļautu "Kool Latvija" lietošanā nodot 50 degvielas uzpildes staciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lielbritānija, izmantojot shēmas un nepilnības, turpina Krievijas naftas importu

LETA--UKROINFORM, 21.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānija turpina importēt Krievijas naftu, izmantojot dažādas shēmas un nepilnības, ziņo laikraksts "Times".

"Times" rīcībā esošā informācija liecina, ka pēdējo deviņu mēnešu laikā, kamēr Krievija turpina iebrukumu Ukrainā, Lielbritānijas ostās ienākuši vismaz četru tankkuģi ar Krievijas naftu.

Kā ziņo "Times", tankkuģi naftu pārpumpējuši atklātā jūrā, piemēram, izslēdzot GPS ierīces, lai nebūtu iespējams tos izsekot.

Imingemas ostā Linkolnšīrā kopš marta ievesta Krievijas nafta apmēram 27 miljonu ASV dolāru (26 miljoni eiro) vērtībā. Nafta bija reģistrēta kā imports no Vācijas, Nīderlandes un Beļģijas.

Savukārt Temzportas ostā Greina salā Krievijas nafta ievesta 155 miljonu ASV dolāru vērtībā.

Kā piemēru "Times" min situāciju ar tankkuģi "Mariner III", kurš maijā atstāja Tuapses ostu Krievijas dienvidos ar 200 000 bareliem naftas. Pēc piecām dienām, kad kuģis bija atklātā jūrā, tam līdzās nostājās Grieķijas kompānijai piederošs tankkuģis "Marinoula". Abi kuģi 36 stundas bija savienoti ar lielām trubām. Pēc tam Grieķijas kuģis devās uz Lielbritāniju, kur Imingemā 6.jūnijā izkāva 250 000 barelus naftas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas prognoze šim gadam ir samazināta USD 110, kas atspoguļo vājo makroekonomisko fonu. Tomēr cenu prognoze 2024. un 2025. gadam ir koriģēta uz augšu līdz USD 100 un USD 95.

Investīcijas naftas un gāzes ieguvē kopš 2014. gada ir bijušas nepietiekamas, bet Covid-19 periodā tās tika samazinātas vēl krasāk un kopš tā laika būtisks pieaugums nav vērojams. Tie ir svarīgākie iemesli, kāpēc Brent naftas cenas prognoze 2024. un 2025. gadam ir paaugstināta. To papildina piesardzīga attīstība ASV slānekļa naftas nozarē un akumulēsies zaudētās Krievijas piegādes efekts. Šie faktori pastiprināsies līdzko globālās ekonomikas perspektīvas sāks uzlaboties.

Brent naftas tirdzniecība gada beigās bija ļoti aktīva, tas ir, augstākajā līmenī kopš 1. decembra. 2022. gadā tās cena vidēji bija USD 99,9. Jaunā gada sākums ir lēnīgs, bet cena šogad vidēji būs vairāk nekā USD 100, ko veidos saspringtais piedāvājums un pieprasījuma atjaunošanās. Paredzams, ka strauji atgūsies Ķīnas naftas pieprasījums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Klaipedos nafta kļūst par Vācijas LNG termināļa Brunsbitelē komerciālo operatoru

LETA--BNS, 30.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valsts kontrolētais naftas produktu un sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļu operators "Klaipedos nafta" būs komerciālais operators Elbehafenes LNG terminālim Brunsbitelē Vācijas ziemeļos.

Tādējādi "Klaipedos nafta" būs komerciālais operators jau diviem Vācijas LNG termināļiem pēc tam, kad pērn rudenī Vācijas enerģētikas kompānija "Uniper" izraudzījās Lietuvas kompāniju Lejassaksijas pilsētā Vilhelmshāfenē esošajam terminālim Ziemeļjūras piekrastē.

Elbehafenes LNG terminālis atrodas Brunsbitelē Elbas upes grīvā. Tā attīstītājs Vācijas valdības vārdā ir Vācijas enerģētikas grupas RWE meitasuzņēmums "Elbehafen LNG".

Parakstītais līgums par komerciālās termināļa pārvaldības pakalpojumiem paredz, ka "Klaipedos nafta" nodrošinās loģistikas darbības pārvaldību, gāzes nosūtīšanas darbību, gāzes uzskaiti un ziņojumu sagatavošanu, kā arī citus termināļa darbības pakalpojumus atbilstoši klienta vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas atkrastes vēja jaudu potenciāls ļauj veidot nozīmīgu enerģijas eksporta nozari

LETA, 03.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas atkrastes vēja jaudas potenciāls ir vairāk nekā 14 gigavati (GW), kas ļauj veidot nozīmīgu enerģijas eksporta nozari, intervijā teica Lietuvas "Ignitis Group" valdes priekšsēdētājs Darjus Maikštēns.

Viņš stāstīja, ka pirmā atkrastes vēja parku izsole, kur "Ignitis Group" piedalīsies, būs Lietuvā. Maikštēns skaidroja, ka Lietuvas atkrastes vēja jaudas potenciāls ir līdz 4,5 GW, kas ir ļoti liels apjoms, taču Latvijas potenciālās jautas ir trīs reizes lielākas - vairāk nekā 14 GW.

"Tas ir milzīgs potenciāls, ko izzināt un reāli izmantot, lai Latvijā veidotu nozīmīgu enerģijas eksporta nozari, ņemot vērā to, ka iekšējais patēriņš Latvijā ir 10, pat 12 reizes mazāks par tām jaudām, ko no dabas var iegūt un saražot," teica "Ignitis Group" valdes priekšsēdētājs, uzsverot, ka tādējādi "var teikt, ka norvēģiem ir melnā nafta, bet latviešiem var būt zaļā nafta, ja šo nozari attīsta gan Baltijas jūrā, gan iekšzemē".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tartu apgabaltiesa līdz vienam miljonam eiro samazināja astoņu miljonu eiro naudas sodu, ko pagājušā gada nogalē Vides departaments noteica Igaunijas lielākajam degvielas tirgotājam "Olerex" par pienākuma pārdot biodegvielu pārkāpumu.

Tiesa nolēma, ka uzņēmuma pārkāpums nav nozīmīgs, nav vainu pastiprinošu apstākļu un tāpēc mazāks naudas sods ir pamatots. Tādējādi tiesa samazināja "Olerex" noteikto naudas sodu no astoņiem miljoniem eiro līdz vienam miljonam eiro.

"Olerex" advokāts OIivers Nēss teica, uzņēmums rūpīgi iepazīsies ar tiesas lēmuma saturu, taču, visticamāk, to pārsūdzēs, jo, ņemot vērā tiesas lēmumā aprakstītos apstākļus, sods joprojām ir nesamērīgi liels un neatbilst pašas tiesas paskaidrojumiem.

Igaunijas Vides departamenta ģenerāldirektora vietnieks uzraudzības jautājumos Olavs Avarsalu, komentējot tiesas lēmumu, uzsvēra, ka piesārņotājus vajadzētu sodīt bargāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada ceļu būves sezona notiek pēc plāna un iepriekš paredzētajos apjomos, taču šo ceļu būves sezonu var raksturot kā smagu un nozare būs to nostrādājusi bez peļņas, sacīja biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Biedrības vadītājs skaidroja, ka pavasarī pirms šī gada ceļu būves sezonas nozarē bija satraukums, ka strauji augošo izmaksu un izejvielu nepieejamības dēļ šī ceļu būves sezona varētu arī nesākties, tomēr pēc nozares aicinājuma Satiksmes ministrijai un lielākajam pasūtītājam VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) 2,5 mēnešu laikā tika atrasts kompromiss un panākta pagaidu vienošanās, ko darīt ar jau noslēgtajiem līgumiem, kā arī ko iesākt ar līgumiem, kas noslēgti vēl 2020. un 2019.gadā par tā laika cenām.

Bērziņš sacīja, ka iesaistītajām pusēm izdevās atrast saprātīgu risinājumu par sadārdzinājuma kompensēšanu.

Līdz ar to, atzina Bērziņš, šosezon darbi notiek pēc plāna un iepriekš paredzētajos apjomos, taču šo ceļu būves sezonu Bērziņš raksturoja kā smagu un nozare būs to nostrādājusi bez peļņas. Bērziņš norādīja, ka LVC veiktā sadārdzinājuma kompensācija uzņēmumiem ļauj tikai izvairīties no zaudējumiem, tomēr Bērziņš atzina, ka kopumā tika lauzti tikai kādi pieci līgumi, kuri noslēgti krietni iepriekš un būvnieki tos nespēja realizēt arī ar visu sadārdzinājuma kompensēšanas formulu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumvalstu noteiktajās sankcijās paredzēts, ka Krievija savu naftu nevar pārdot dārgāk par 60 ASV dolāriem par barelu. Kā izrādās, realitāte jau laiciņu ir pavisam cita, kur Krievija šo savu resursu, ja vērtē tās Urals markas jēlnaftas cenu, nupat tirgojusi virs 80 ASV dolāru par barelu atzīmes.

Sākotnēji, kad naftas cena pasaulē bija zema, izskatījās, ka šādi Rietumu noteiktie Krievijas melnā zelta cenas griesti strādā un turklāt ļoti labi. Tas pieklusināja šādas shēmas kritiķus, kas jau sākotnēji teica, ka būs grūti panākt situāciju, kad naftas tirgū tas nenoved pie piedāvājuma traucējumiem un reizē tikai daļēji traucē Krievijai nopelnīt no sava sāktā kara.

Sankcijas jau sākotnēji bija veidotas tā, ka skaidrs bija, ka Krievijas nafta turpinās visai dāsni plūst. Tas sākotnēji balstīja cenu samazināšanās stāstu, kas lika domāt, ka šādi cenu griesti patiešām būs veiksmes stāsts, jo notiks izvairīšanās no drūmākiem ekonomiskiem un politiskiem scenārijiem pašiem sankciju ieviesējiem, reizē mazinot Krievijas budžeta ieņēmumus. Tomēr arī tad zināmas bažas bija par situāciju, ja parādīsies pazīmes, ka naftas piedāvājums pazūd ātrāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) atļāvusi SIA "Kool Latvija" mātesuzņēmumam Igaunijas "Aqua Marina" iegādāties un izmantot tiesības pārvaldīt kopumā vairāk nekā 50 SIA "East-West Transit" un SIA "Naples" aktīvus - galvenokārt degvielas uzpildes stacijas, kas strādā ar "Latvijas nafta" zīmolu, informē KP.

Attiecīgie aktīvi galvenokārt tiks izmantoti degvielas mazumtirdzniecībā.

KP konstatēja, ka apvienošanās negatīvi samazinās konkurenci tikai degvielas mazumtirdzniecības tirgū Rūjienā, tāpēc "Aqua Marina" atteicās no degvielas uzpildes stacijas iegādes šajā pilsētā, un apvienošanās tika atļauta.

"Aqua Marina" un tās saistīto uzņēmumu darbība Latvijas teritorijā ir saistīta ar degvielas mazumtirdzniecību, kā arī ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecību. "Aqua Marina" un tās īpašniekiem pieder Igaunijas uzņēmums "Olerex", kas arī nodarbojas ar degvielas mazumtirdzniecību.

Savukārt "East-West Transit" un "Naples" uzņēmumu un to saistīto uzņēmumu saimnieciskā darbība ir saistīta ar degvielas mazumtirdzniecību degvielas uzpildes stacijās, degvielas, cietā, šķidrā un gāzveida kurināmā un līdzīgu produktu vairumtirdzniecību. Tādējādi apvienošanās dalībnieku darbība pārklājas degvielas mazumtirdzniecības tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Vides departaments noteicis astoņu miljonu eiro naudas sodu degvielas tirgotājam "Olerex", kuram Latvijā pieder "Kool Latvija" degvielas uzpildes stacijas, saistībā ar vairākkārtēju prasību par biodegvielas īpatsvaru neizpildīšanu.

Kompānija tiesā apstrīdēs noteikto sodu, pirmdien paziņoja "Olerex" valdes priekšsēdētāja Pireta Millere, uzsverot, ka kompānijai ir svarīga ilgtspējīga pārvaldība.

Vides departaments pārkāpuma procedūrā noskaidroja, ka no atjaunojamajiem resursiem iegūtas degvielas vietā patērētājiem kompānija piegādāja fosilo degvielu.

"Visiem degvielas tirgotājiem ir jānodrošina, ka 7,5% no šķidrā kurināmā, kas nonāk pie patērētājiem, ir ražots no ilgtspējīgiem resursiem un tiek samazināts gaisā nonākušo siltumnīcas efektu izraisošo gāzu daudzums. Lai izpildītu šīs prasības, degvielas tirgotājam ir vairākas iespējas, piemēram, var ieviest biogāzi pārvadājumos, iesaistīties saules vai vēja enerģijas ražošanā vai piedāvāt patērētājiem otrās paaudzes biodīzļdegvielu vai sintētisko dīzeļdegvielu (HVO) kā alternatīvu fosilajai dīzeļdegvielu," paziņoja Vides departamenta ģenerāldirekrora vietnieks uzraudzības jautājumos Olavs Avarsalu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskā transformācija, atjaunojamie energoresursi, to ražošanas bāze, izmantošana Latvijas iedzīvotāju labklājības paaugstināšanai, viedās mājas un pilsētas ir tie izaicinājumi, kuri prasīs mainīt ne tikai savu darbību, bet arī attieksmi visiem lēmumu pieņēmējiem, uzņēmējiem un iedzīvotājiem.

Tādi secinājumi skanēja Kurzemes biznesa forumā, kurš šogad norisinājās Ventspilī, koncertzālē “Latvija”. Kurzemes biznesa forumā piedalījās dažādu jomu un nozaru pārstāvji un savu nozaru speciālisti, kopēji diskutējot par straujo pārmaiņu laiku un to, ka būtiska nozīme ir un būs tiem lēmumiem, kuri jau ir un vēl tiks pieņemti, jo no tiem būs atkarīga visas valsts nākotne.

Izaugsmei vajag platformu

«Lai veiktu ekonomisko izaugsmi, kas balstās uz konkurētspēju un produktivitāti, ir nepieciešami cilvēki, finanšu resursi (investīcijas), to pieejamība un produktivitāte jeb visu procesu paātrināšana, tostarp digitalizācija,» uzsvēra ekonomikas ministre Ilze Indriksone. Viņa norādīja, ka labu iespēju nodrošināšana uzņēmējiem ir Ekonomikas ministrijas darba mērķis. Vienlaikus ministrija vēlas mazināt birokrātiju un noņemt šķēršļus. «Sāksim ar sadaļām - īpašumu attīstīšana un nodokļu nomaksas vienkāršošana, jo Latvijā šim nolūkam tiek patērēts trīs reizes vairāk laika nekā Igaunijā,» stāstīja I. Indriksone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli nākamajā biznesa gadā, kas sākas oktobrī, izmantos seši klienti, informēja Lietuvas valsts kontrolētais naftas produktu un LNG termināļu operators "Klaipedos nafta".

Gaidāms, ka 2024.gāzes gadā tiks regazificētas 34 terevatstundas (TWh) LNG, regazifikācijas līmenim saglabājoties šā gada apmērā. Gāzi Klaipēdas terminālim piegādās 34 LNG kuģi un termināļa pakalpojumus izmantos seši klienti, informēja "Klaipedos nafta".

Uzņēmuma komercdirektors Mindaugs Naviks apliecināja, ka Klaipēdas LNG darbība ir raita un gandrīz ar maksimālo jaudu.

Lielāko daļu jeb 24 TWh dabasgāzes nākamajā gadā saņems klienti Lietuvā, Latvijā un Polijā, kuri pērn rezervēja ilgtermiņa LNG termināļa jaudu. Vēl četras TWh jaudas no tūlītējā tirgus tiks piešķirtas nākamgad, balstoties uz nepieciešamību importēt dabasgāzi, lai nodrošinātu izolētu elektrības sistēmas darbību, bet, ja tādas nepieciešamības nebūs, to jaudu varēs izmantot citos dabasgāzes pieprasījuma gadījumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #10

DB, 07.03.2023

Dalies ar šo rakstu

"Esmu patīkami satraukts par investēšanu Baltijā, jo šobrīd daudzi starptautiskie spēlētāji šo tirgu pamet kara ietekmē. Vietējiem tā ir laba iespēja investēt un būvēt tirgus līderus".

Tā intervijā Dienas Bizneam saka INVL Asset Management valdes loceklis un privātā kapitāla daļas vadītājs, INVL Baltic Sea Growth Fund partneris Vitauts Plunksnis (Vytautas Plunksnis).

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 7.marta numurā lasi:

Statistika

Ilgtermiņa kredītu cena kļūst kritiska

Tēma

Pabeigt augstskolu, lai kļūtu par bezdarbnieku

Pētījums

No inflācijas glābjas ar nodokļu likmju samazināšanu un algu pacelšanu

Tranzīts

Jāmeklē jauns biznesa modelis

Enerģētika

Eiropu glābj ASV nafta

Transports

Vecie iekšdedzes dzinēji paliks pagātnē

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #37

DB, 12.09.2023

Dalies ar šo rakstu

Sadarbībā ar interesentiem (produktu pircējiem) Latvijas Finieris ir gatavs veidot straujāku attīstību un ir atvērts sadarbībai ne tikai saistībā ar meža nozares produktiem, bet izskata arī iespējas ieguldīt ārpus sava tradicionālā produkta — saplākšņa.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Latvijas Finieris valdes loceklis Mārtiņš Lācis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 12.septembra žurnālā lasi:

Statistika

Aug elektroauto pieprasījums, infrastruktūra atpaliek

Tēma

Saplāksnis - nemainīgi viena no Latvijas svarīgākajām eksporta precēm

Aktuāli

Krieviem pārdodam šņabi, pērkam degvielu

Finanses

Izvēles nedarīt neko vairs nav. Ziemeļu Investīciju bankas prezidents un izpilddirektors Andrē Kūsveks

Komunikācija

Uzņēmēju fokusā – uzticības veidošana

Nafta

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nord Pool birža – elektrība, kad pašiem tās pietrūkst

Ingus Štūlbergs, AS "Latvenergo" Tirdzniecības daļas vadītājs, 27.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstās elektrības cenas ir raisījušas interesi par biržas darbības principiem.

Mūsu valstij dalība Nord Pool biržā nodrošina iespēju iegādāties trūkstošo elektroenerģijas apjomu, lai pilnībā nosegtu valsts patēriņu par ekonomiski izdevīgāko un pēc iespējas zemāko cenu nākamajai dienai, importējot to, izmantojot starpsavienojumus. Savukārt izstāšanās no biržas padarītu nemainīgi augstu elektroenerģijas cenu patērētājiem, kas pārsniegtu esošās Nord Pool biržas Latvijas reģiona vidējās cenas gadā.

Latvija teorētiski varētu sevi nodrošināt ar nepieciešamo elektroenerģijas apjomu – ar nosacījumu, ka visu gadu Daugavas HES pietece saglabātos netipiski augsta un vienmērīga, Latvenergo TEC ražotnes strādātu bez nepieciešamajiem remontdarbiem, bet pīķa jeb augsta pieprasījuma stundās Latvijas elektroenerģijas patēriņš tiktu samazināts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #38

DB, 19.09.2023

Dalies ar šo rakstu

Investīcijas, efektīvāks darbs, paplašināšanās, organiska izaugsme, pieejami līdzekļi no obligāciju emisijas iecerētā paveikšanai ir stūrakmeņi CleanR Grupas šā gada straujai izaugsmei.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS CleanR Grupa valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis. Viņš atzīst, ka pašlaik uzmanības fokusā ir darba ražīguma paaugstināšana, efektivizācija, kā arī procesu digitalizācija un inovāciju ieviešana.

Vēl uzņēmēju žurnāla 19.septembra žurnālā Dienas Bizness lasi:

Statistika

Ārējā tirdzniecībā turpinās kritums

Tēma

Latvijā mazu bērnu mirstība ir gandrīz divas reizes lielāka nekā Igaunijā

Ilgtspēja

Biznesam gaidāms grūts ilgtspējas ziņošanas eksāmens

Uzņēmējdarbība

Īpašnieki miruši, bet biznesa struktūras juridiski joprojām dzīvas

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas pasaules tirgū pirmdien pieaugušas par vairāk nekā 5% saistībā ar Saūda Arābijas, Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) un Kuveitas lēmumu samazināt naftas ieguvi.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pieaugusi par 5,1% līdz 79,58 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena kāpusi par 5,2% līdz 84,02 dolāriem par barelu.

Saūda Arābija, AAE un Kuveita svētdien paziņoja, ka naftas ieguve tiks samazināta kopumā par 772 000 barelu dienā. Tai skaitā Saūda Arābija apņēmusies samazināt naftas ieguvi par 500 000 barelu dienā.

Ierobežojums būs spēkā no maija līdz gada beigām.

Arī Irāka paziņojusi par naftas ieguves samazināšanu par 211 000 barelu dienā no 1.maija līdz gada beigām un Alžīrija nolēmusi samazināt naftas ieguvi par 48 000 barelu dienā.

Samazinājumi seko naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) lēmumam oktobrī samazināt naftas ieguvi par diviem miljoniem barelu dienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mudina uz vēl ātrāku dekarbonizāciju; citi teic, ka tas novedīs pie nākotnes enerģijas krīzēm un dusmīgām sabiedrībām. Neskatoties uz to, zirga mugurā atgriežas enerģijas sektora akcijas.

Pasaulē periodiski tiek pacelta tēma par pašu augstāko hidrokarbonu ieguves punktu, pēc kura sasniegšanas tad ir gaidāma neatgriezeniska to ražošanas samazināšanās. Būtībā jau gadu desmitiem spriests par to, ka cilvēces apetīte pēc dabas resursiem – sevišķi naftas, kuru mūsdienu dzīves ritmā var uzskatīt par svarīgāko šādu resursu, - pārsniegs dabas spēju tos nodrošināt.

Vēsture gan liecina, ka tāds tā saucamais Peak oil moments kā īsti nenāk, tā nenāk. Vienmēr kādām naftas piedāvājuma problēmām sekojusi augstāka cena un lielāka šī resursa iegūšana bez kādām īpašām dzelžainām pazīmēm, ka šo resursu vairs nebūtu iespējams dabūt ārā no zemes.

Attiecīgi var spriest, ka arī nākotnē pie daudzmaz normāliem nosacījumiem augstākā iespējamā naftas ieguve var neatnākt vēl ļoti ilgi. Šāda ierobežojuma neesamību noteiktu, piemēram, tehnoloģiju attīstība, kas arvien varētu nozīmēt, ka nafta un gāze tiek iegūta tādās vietās un apjomā, kur tas agrāk nebija iespējams. Bet, ja kaut kas nenāk pats, tad to var piespiedu kārtā atnest tuvāk. Nelabvēlīga politika šādu resursu ieguvei Rietumvalstīs nozīmē, ka investīciju jaunos šādos projektos ir maz. Var arī manīt, ka politikas noteicēji drīzāk koncentrējas uz naftas un citu fosilo energoresursu pieprasījuma daļas prognozēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2024. gada janvārī Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 126 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 43 valstīm. Šā gada janvāris Latvijas ārējās tirdzniecības vēsturē ir pirmais mēnesis kopš 1995. gada janvāra, kad tirdzniecības bilance ir ar pozitīvu vērtību – 40,1 miljons eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Eksports rūk lēnāk

2024. gada janvārī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 3,24 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 8,6 % mazāk nekā pirms gada. Preču eksporta vērtība samazinājās par 1,1 %, bet importa vērtība - par 15,3 %, liecina CSP provizoriskie dati. Janvārī Latvija eksportēja preces par 1,64 miljardiem eiro, bet importēja par 1,6 miljardiem eiro, un tā ir zemākā importa vērtība kopš 2021. gada aprīļa. Importa vērtības kritumu šajā janvārī, salīdzinot ar pērno janvāri, visvairāk ietekmējis minerālproduktu importa kritums.

Šā gada janvārī eksporta kopapjomā lielāko īpatsvaru veidoja koks, tā izstrādājumi, kokogle – 245,5 miljoni eiro jeb 15% no eksporta kopējā apjoma, kā arī minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti -181,2 miljoni eiro jeb 11,1 %.Pret 2023. gada janvāri rēķinot, ārējās tirdzniecības bilance uzlabojusies, eksportam tirdzniecības kopapjomā pieaugot no 46,8% līdz 50,6%. Jāpiebilst, ka runa ir par preču vērtību faktiskajās cenās, nevis produktu daudzumu kilogramos, tonnās vai vienībās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" ieguvusi tiesības nākamos 10 gadus lietot sešu teravatstundu (TWh) ikgadējo jaudu Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālī regulārām piegādēm "Latvenergo" TEC, informē "Latvenergo" pārstāvji.

Uzņēmums, piedaloties "Klaipēdas nafta" rīkotajā sašķidrinātās dabasgāzes termināļa ilgtermiņa jaudu piešķiršanas procedūrā, ir ieguvis tiesības turpmākos 10 gadus lietot Klaipēdas naftas termināļa sešas TWh ikgadēju jaudu dabasgāzes regulārām piegādēm "Latvenergo" TEC ražošanas un klientu drošai apgādei.

Skultes LNG terminālis varētu palikt tikai uz papīra  

Pirmais kuģis ar sašķidrināto gāzi Skultes ostā varētu tikt uzņemts 2024. gada...

Kā iepriekš skaidroja "Latvenergo" pārstāvji, šī gada ceturtā ceturkšņa Klaipēdas termināļa izsole parāda, ka pieprasījums pārspēj piedāvājumu četras reizes. Līdz ar to noteikumus jaudu iegūšanai diktē Klaipēda. Priekšroka jaudu iegūšanai būs uzņēmumiem, kas piedāvās ilgtermiņa (līdz 10 gadiem) līgumus. Paredzams, ka tiks izsolītas divas trešdaļas no kopējā Klaipēdas termināļa gada apjoma, un lielajiem klientiem būs iespējas izvēlēties gāzes izsūknēšanas datumu, kas ir kritiski svarīgi gada pirmā ceturkšņa apgādei.

Turklāt papildus jaudu iegūšanai šāds līgums "Latvenergo" dotu iespēju, sākot ar 2023.gadu, sākt iepirkt gāzi bez starpniekiem, tādējādi jau tagad iegūstot labākas cenas Latvijas ekonomikai.

"Latvenergo" nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, kā arī ar dabasgāzes tirdzniecību un elektroenerģijas sadales pakalpojumu nodrošināšanu. "Latvenergo" pieder valstij, bet uzņēmuma obligācijas kotē biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #15

DB, 11.04.2023

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz Krievijas invāziju Ukrainā un ar to saistītajām problēmām — īslaicīgu tērauda deficītu un šim svarīgajam izejmateriālam novēroto cenu lēcienu -, metālapstrādes un mašīnbūves nozares kopējie ienākumi pērn sasnieguši līdz šim vēsturiski augstāko līmeni un pārsniedz 2,5 miljardus eiro.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Metālapstrādes un mašīnbūves rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 11.aprīļa numurā lasi:

Statistika

Skaidras naudas izmantošana atkal pieaug

Metālapstrāde un mašīnbūve

Pērnā gada izaicinājumi neaptur izaugsmi

Tēma

Latviju pamet Krievijas, Ķīnas un Bulgārijas pilsoņi

Nodokļu maksājumi

Nodokļu parāds un depozīts vienlaicīgi

Uzņēmējdarbība

Uzņēmējdarbības barometrs rāda pavasara optimismu

Grāmatu izdošana

Lato Lapsa kaļ nākamos plānus

Komentāri

Pievienot komentāru